Augusts Latvijā gada gaitā ir otrais vissiltākais mēnesis. Visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir piekrastes rajonos – no 16,2ºC daudzviet līdz 16,8ºC Liepājā, bet vēl augstāka tā ir Rīgas centrā: 17,2°C. Viszemākā augusta vidējā gaisa temperatūra ir Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos: 14,9ºC Zosēnos un 15,2ºC Alūksnē. Augustā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1956. gadā, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  visā Latvijā nebija augstāka par 13-14 grādiem, bet Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos tā bija tikai 12 grādi.  Vissiltākais laiks augustā kopumā Latvijā ir bijis 1939. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza 19-21 grādu, silts augusts bija arī 1938., 1997. un 2002. gados (mēneša vidējā gaisa temperatūra 17-20 grādi). Kopumā Latvijā augusta vidējā gaisa temperatūra ir 16,0ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 20 līdz 22 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 31  līdz  36  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt 1992. un 1936. gados. Augustam pieder gada visaugstākās gaisa temperatūras Latvijā rekords – tas ir 36,4ºC un ir uzstādīts 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 10-14 grādi. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra augustā ir -2...+5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1966. un 1984. gados. Tādējādi augustā atsākas salnas gaisā. Visagrākās un visintensīvākās tās ir reģistrētas 1984. gada 27. augustā, kad Zosēnos un Daugavpilī diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz  -2 grādiem. Pozitīvas, bet tuvas nullei, minimālās gaisa temperatūras, kā arī salnas uz augsnes virsmas un zāles virskārtā, iespējamas visu augustu.

Augustā saule vēl spīd dāsni – 29-30 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 8-9 stundas. Tomēr augustā Saules augstums debesjumā un dienas garums jau pakāpeniski samazinās. Līdz ar to samazinās arī diennakts vidējā gaisa temperatūra – vidēji Latvijā no 17 grādiem mēneša sākumā līdz  14 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +15 grādiem, vidēji 26. augustā Latvijā beidzas meteoroloģiskā vasara. Visagrāk – 18.-20. augustā - tas notiek Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos, visvēlāk – septembra pirmajās dienās – Baltijas jūras piekrastē.

Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Augustā vidēji 13-16 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 77 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 60-80 mm, augstieņu rietumu un centrālajos rajonos 80-90 mm.  Ar nokrišņiem visbagātākais augusts kopumā Latvijā ir bijis 1930. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 182 mm. Daudzviet Latvijā nokrišņiem bagāts ir bijis 1978. gada augusts, šajā gadā līdz šim vislielākais augusta mēneša nokrišņu daudzums  ir reģistrēts Latvijas vidienē – 291 mm (Rīgas centrā) un Latvijas austrumu daļā – 314 mm (Limbažos). Rietumu pusē līdz šim vislielākais augusta mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1972. gadā Liepājas rajona Nīcas pagasta Reiņos – 330 mm. Vismazāk nokrišņu augustā kopumā Latvijā ir bijis 2002. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 5 mm, bet daudzviet Latvijā šai mēnesī nokrišņu nebija vispār.  

Augustā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5-6 mm. Līdz šim augustā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1972. gada 23. augustā Liepājas rajona Nīcas pagasta Reiņos – 150 mm. Liels diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts arī Latvijas austrumu daļā – 1980. gada 8. augustā Valmieras rajona Jeru pagasta Oleros tas bija 121 mm.

Augustā Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Jūlijs un augusts gadā ir mēneši ar Latvijā vismazāko vēja ātrumu. Mēneša vidējais vēja ātrums pārsvarā ir 2-3, atklātā jūras piekrastē 4-5 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē praktiski katru gadu augustā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 20 gados kļūt vētrains (≥17,2 m/s).  Līdz šim augustā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s, tas ir novērots 1967. gada 6. augustā Ventspilī un atbilst vētrainam vējam. Valsts iekšzemes rajonos līdz šim augustā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 14 m/s (1969. gadā Saldū). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļas jūras piekrastē ir  bijis 34 m/s un ir novērots 1962. gada 9. augustā un 1964. gada 30. un 31. augustā Ventspilī. Kurzemes iekšzemes rajonos līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir bijis 28 m/s (1971. gadā Saldū), centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 23 m/s (1978. gadā Rīgā) un 22 m/s (2003. gadā Dobelē), bet Austrumlatvijā vējš brāzmās ir sasniedzis 29 m/s – 1987. gadā Alūksnē.

Augustā Latvijā pērkona negaiss ir 3-5, maksimāli 10-13 dienas. Vidēji reizi 10 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 3 reizēm mēnesī, iespējama krusa. Migla augustā piekrastes rajonos ir vidēji 1-4, iekšzemē 3-7 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10-16.

Avots: http://www.meteo.lv/public/27832.html

***

16.07.2010.
Autors: Kristaps Baņķis, sertificēts astrologs.

Mēness ikdienā rada fonu jebkurai mūsu darbībai. Tas ietekmē zemapziņu, tādēļ pārvalda mūsu ieradumus un tīkamās nodarbes. Mēness atbild par mūsu labsajūtu un emocionālo stāvokli, sapņu pasauli, intuīciju un instinktiem, veselību. Mēness fāzēm ir sava vibrācija un enerģētika, ietekmējot cilvēka dzīvi – apzinās viņš to vai ne.

Daži aktuāli padomi, kā iekļauties Mēness ciklā AUGUSTĀ.

Rudzu mēnesis

10. augusts – Labrenča, Uguns diena. Nededzina uguni. Nekuļ labību, neliek sienu šķūnī. Sākas agrā rudens sēja.

15. augusts – Lielās Māras diena.

24. augusts – Bērtuļa diena. Sena ziedojumu diena, kad kauj jēru vai aitu. Svētki bitēm un biškopjiem.

Austrumu astrologi matu griešanai pievērš lielu uzmanību, uzskatot, ka tā var ietekmēt cilvēka tālāko likteni. Ne velti saka. "Nogriezt prātu..." Augustā labvēlīgas matu griešanas dienas:

6. – prieks un daile;

8. – patiksi apkārtējiem;

13. – veicinās īpašumu palielināšanu; kļūsi bagātāks;

22. – veiksme darbos, nauda ripos kabatā un priekšnieka smaids būs apaļš kā Mēness;

30. – lieliska iespēja uzlabot savu labklājību; iegūt jaunu īpašumu; atlabt no saslimšanas, bet arī iegūt lieko svaru.

1. – 3., 7. – 10., 15. – 18., 23. – 25.
Augošā Mēnesī (13. – 21. augusts) nogriezti nagi ātri ataug.
Dilstošā Mēnesī (1. – 7. un 27. – 31. augusts) – lēni.

10. augustā plkst. 6.08 Jauns Mēness Lauvas zīmē.

Jauna Mēness enerģētika vienmēr sajūtama visa mēneša garumā.

+ Jebkuru notikumu cilvēki uztvers kā iespēju izpaust savu "es". Dvēselē rodas spēcīgas un intensīvas jūtas. Dāvanu dalīšana. Apģērbu un dārglietu iegāde. Izklaides pasākumi, atpūta.

– Greizsirdība. Tieksme dramatizēt. Nekritizē priekšniecību. Fiziska pārslodze. Jāvairās no tukšas laika nosišanas, nemiera un spriedzes.

24. augustā plkst. 20.04 Pilnmēness Zivju zīmē.

Enerģētikas pilnbrieds. Cik harmoniski iekļāvies Mēness ciklā, tik labdabīgi pavadīsi šo laiku.

+ Fantāzija. Iejūtība. Ideālisms. Romantika. Godīgums. Palīdzība.

– Nemiers. Vientulība. Sevis žēlošana. Noslēpumi. TV mānija.

3. (gavēnis – priekšpusdienā), 5., 9. (gavēnis – pēcpusdienā), 10. (gavēnis – visu dienu), 12., 16. (gavēnis – pēcpusdienā), 17., 23., 24. (gavēnis – visu dienu), 27., 29.

Katru mēnesi īpaši atzīmējams laiks ir Mēness bez kursa jeb neefektīvs Mēness. Šajā laika posmā Mēness it kā atpūšas, un no pasaulīgām lietām atpūšas arī cilvēki. Rodas iekšēja brīvības sajūta. Pieaug intuīcija. Laiks ir lielisks, lai lasītu, pastaigātos, pabeigtu iesāktas lietas un sagatavotos jauniem darbiem. Vislabāk to pavadīt vientulībā.

No visa pārējā diemžēl čiks vien iznāks. Turklāt notiek daudz avāriju; cilvēki kļūst izklaidīgi, vairāk runā nekā dara; lūst vai atsakās strādāt tehnika; naudas lietas nevedas; tiek pieņemti nereāli lēmumi; iegādājamies nejēdzīgas lietas; kļūdas diagnozē; netur dotos solījumus.

Šajā laikā vajadzētu atturēties no svarīgu lēmumu pieņemšanas, parakstīt līgumus, laulāties, veikt sarežģītus trikus. Un rūpīgāk jāuzmana bērni! Ieklausies sevī!

2. pirmdiena 6.54 – 11.13

4. trešdiena 15.44 – 19.54

7. sestdiena 0.22 – 0.50, 21.46 – 24.00

8. svētdiena 0.00 – 24.00

9. pirmdiena 0.00 – 2.23

10. otrdiena 22.10 – 24.00

11. trešdiena 0.00 – 2.01

12. ceturtdiena 3.04 – 24.00

13. piektdiena 0.00 – 1.42

14. sestdiena 23.06 – 24.00

15. svētdiena 0.00 – 3.26

17. otrdiena 8.24 – 8.34

19. ceturtdiena 16.58 – 17.17

22. svētdiena 4.08 – 4.37

24. otrdiena 11.29 – 17.11

27. piektdiena 4.59 – 5.49

29. svētdiena 11.47 – 17.35

Avots: http://www2.la.lv/lat/majas_viesis

***

Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"

 Rudzu diena ir 2. augusts. Šajā dienā sākās labības vākšanas laiks.

Ticējumi. Ja jaunie stārķi jau atstājuši ligzdu un debesīs met slaidus lokus, būs agrs, garš rudens un vēla ziema.

10. augustā ir Labrencis jeb Uguns diena. Labrencī Uguns mātei ļāva atpūsties, nekūra uguni. Pēc Labrenča sākās labības kulšanas laiks. Šajā dienā sākas arī rudzu sēja. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana (kuri šogad neizdevušies). Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena.

Ticējumi. Ja Labrencī salīst siens – tas tik un tā nepūst, kaut ūdens pa dakšu kātu tecētu. Ja grib labus sīpolus, tad Labrencī tie jāņem nost. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni.

15. augustā ir Lielā Māra jeb Latgales Māra. Lielās Māras mielastam kauj āzi. Nedrīkst mērkt linus, velēties. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Bērtuļa diena – 24. augustā. Tā ir jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzas medus vasara. Šajā dienā „jākāpj bitēs” un tām jāatņem saulainais vasaras ienesums, bet pirms tam jānoskaita pateicības lūgšana dzīvajai radībai, kas palīdz cilvēkam.

Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļi jaunā mēnesī (šogad tā ir) un labs laiks – tāds pats būs visu rudeni.

25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Tā ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos.

Ticējumi. Ja vēss un lietains 25. augusts – būs auksta ziema.

 

Sens ticējums vēsta, ja augusta sākums ir karsts – būs auksta un sniegaina ziema. Un tāpat, ja atāls ātri saaug un baltais āboliņš zied, būšot lietains un garš rudens. Šovasar nereti vēl nenovākts siens sāk zaļot, gan daudz āboliņa zied, gan lazdās un pīlādžos rādās bagāta raža. Tātad, jāgaida, ka rudens kopumā būs lietains un garš. Vecā Māra. 

Caurmērā, tāpat kā jūlijs, augusts varētu būt ar mainīgiem laika apstākļiem. Saulainas, sausas un siltas dienas mēneša sākumā mīsies ar īslaicīga lietus un nereti arī ar pērkona negaisa dienām. Laikā ap Labrenci (10.augusts) vajadzētu būt jaukām, vasarīgām un pat karstām dienām. Mokejs. Iespējams, mūsu pusē, Austrumlatvijā, tādu karsto dienu elpa var atnest vietējus stipra lietus, pērkona un brāzmaina vēja negaisus. Vēlāk, mēneša vidū, atkal mākoņains, ar sēņu lietu un miglainiem rītiem. Augusta beigās jaunā mēneša naktis varētu būt arī rudenīgi dzestras, bet sauso dienu agrajās rīta stundās iespējamas pirmās salnas.

Augusts ir otrais siltākais vasaras mēnesis, bet ar skumju aizejošās vasaras pieskaņu. Viršu mēnesī daba izspēlē arī dažādus pārsteigumus postošu negaisu, plūdu un Āfrikas karstuma veidā. Šķiet, ka arī šogad īpaši pārsteigumi izpaliks, ja nu vienīgi citviet pasaulē. Lai gan lokāli pērkona negaisi un vētras, kā tas mūspusē bija 1985. gada augustā, var rasties no „zila gaisa”...

Augusts ir arī pirmo gājputnu aizceļošanas laiks. Jau ap Uguns dienu (10. augusts) aizlido mūsu ātrākie lidoņi svīres. Vēlāk arī daži kauķīšu un mušķērāju dzimtu pārstāvji. Pēc Bērtuļiem (24. augusts) ceļam pošas arī čurkstītes un stārķi.

Avots: http://meiravietis.typepad.com

***

Latvijā līdz pat nākamās nedēļas beigām saglabāsies nepastāvīgi laika apstākļi, kad saule mīsies ar lietu, bet vietām būs gaidāms arī pērkona negaiss, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Šodien, nokrišņu zonai pārvietojoties uz ziemeļaustrumiem, īslaicīgs lietus ar pērkonu gaidāms teritorijas austrumos. Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, jūras piekrastē brāzmās līdz 15 metriem sekundē (m/s), bet gaisa temperatūra būs no plus 22 līdz plus 27 grādiem.

Vietām neliels īslaicīgs lietu gaidāms arī svētdien, kad gaisa temperatūra būs par dažiem grādiem zemāka - no plus 20 līdz plus 25 grādiem.

Nākamnedēļ mākoņainākā un lietainākā diena būs 4.augusts.

Sinoptiķi prognozē, ka nākamnedēļ pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas pērkona laikā var būt brāzmains. Gaisa temperatūra visā teritorijā dienas laikā būs virs plus 20 grādiem, bet nepārsniegs plus 27 grādus, savukārt naktīs gaisa temperatūra būs no plus 12 līdz plus 18 grādiem.

Avots: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/210229?ref=theme

 Laiks
Monday, July 26, 2010

Kaija Zemberga. Žurnāls "Ieva" (Nr. 29(665))

Jūlija vidū dažās meteoroloģisko novē­rojumu stacijās, piemēram, Ventspilī un Pāvilostā, pārspēts gaisa temperatūras re­kords, sasniedzot gandrīz +34,4 grādu, lai gan karstuma rekordi vairs netiks pārsnieg­ti, tomēr saglabāsies vasarīgi silts laiks. «Šonedēļ pie debesīm biežāk parādīsies gubu mākoņi, kas atnesīs īslaicīgu lietu un pērkona negaisu,» sola Latvijas Vides, ģeo­loģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. «Gaisa tempe­ratūra par dažiem grādiem pazemināsies, un gaiss dienā iesils līdz plus 23-28 grādiem. Tomēr dienvidu rajonos tā var pakāpties līdz +30 grādu atzīmei. Arī naktis būs dienvidnieciski siltas.» Sinoptiķi prognozē, ka līdzī­gi laikapstākļi saglabāsies arī jūlija pēdējā nedēļā - karstākajās dienās termometra stabiņš var pakāpties līdz +30 grādiem. Iesilusī zeme un ūdens neļaus strauji pa­zemināties temperatūrai arī naktī. Patlaban ūdenstilpēs ir pēdējos gados augstākā tem­peratūra, jūrā - pat+25 grādi.

Laika vērotājs Vilis Bukšsno Viļakas teic, ka zīmes dabā, dzīvnieku uzvedība un laik­apstākli iezīmīgajās dienās pavasarī vēstījušas, ka jū­lijs būs silts un nokrišņiem bagāts mēnesis, tomēr tik karstu vasaras viduci pat pieredzējušais laika vērotājs nebija prognozējis. «Karstums saglabāsies līdz jūlija beigām,» sola Vilis Bukšs, «taču augustā dienas pamazām kļūs nedaudz vēsākas un mē­neša otrajā pusē jau gaidāmi nokrišņi.» Pētot kukaiņu rosību, laikavīrs ievērojis, ka skudras pūžņa iekārtošanai meklē augstāku un sausāku vietu, arī bites pūžņus būvē māju pažobelēs, kas liecina par lietainu rudeni un bargu, sniegotu ziemu. Pētot zīmes dabā, Vilis Bukšs saskāries arī ar kādu pretrunu: koku vainagos jau dzeltēt sākušās pirmās lapas - tas norāda uz mēreni aukstu ziemu. Pieredzējušais laika vērotājs pirms Jāņiem uzmanīgāk ieklausījies dzeguzes un lakstīgalas balsīs. Putnu dziesmas liecinājušas, ka rudens būšot garš un samērā silts. Tiesa, pirmās sniega pārslas var pārsteigt pēc Miķeļiem, bet oktobrī var zemi pārklāt pirmā, īslaicīgā sniega sega - par to liecina strauji noziedējušas liepas.

Emīlija Stepanova no Sedas paredz laiku pēc augiem un put­niem, savus vērojumus pieraksta laika grāmatās. Laika vērotāja pārlie­cinoši saka: līdz septembra vidum saglabāsies saulains un karsts laiks. Emīlija Stepanova laiku nākamajiem trim mēnešiem prognozē pēc dekādes pēdējām trim dienām, proti, kāds laiks bija 28. jūnijā, tāds valdīs jūlijā; par augustu atbild laikapstākļi 29. jūnijā; svelme 30. jūni­jā atsauksies uz laiku septembrī. Jūnija beidzamajā dienā termometra stabiņš vietām sasniedza +28 grādu atzīmi, un tas nozīmē, ka septembrī dažas dienas var valdīt vasarīga tveice. Emīlija Stepanova stāsta, ka šogad daba stei­dzas - tiklīdz ceriņiem izplauka lapas, parādī­jās arī ziedi, gandrīz vienlaikus lapas un ziedi atvērās kastaņām, bet liepas šovasar noziedēja neparasti ātri. «Gājputni ātrāk nekā citus gadus dosies uz siltajām zemēm, un, gatavodamās zie­mai, alkaini ēd stirnas,» teic vērīgā sieviete. «Lai gan mežā barības pietiek, tās nāk dārzā. Strazdu bari pulcējas āboliņa laukā, bet stārķu pāri ligzdās izbarojuši vienu mazuli. Tas viss liecina par agru rudeni un bargu ziemu. Par spēcīgu ziemu vēstī arī zīļu un pīlādžogu bagātība.» Pēc Emīlijas Stepanovas vērojumiem, rudens būs nokrišņiem bagāts. Uz to norāda koši balti ziedošais āboliņš. Laika vērotāja iesaka pasekot, cik augstus rakumus cels kurmji, pa­pētīt arī, vai čūskas nemeklēs patvērumu zem ēkām. Pērn pirms bargās ziemas kādās mājās zem ledusskapja ieritinājusies čūska. Sēņu gan šoruden nebūs, jo Zvaigznes dienā pie debesīm nebija zvaigžņu.

Tos, kas jūlija svelmi pielīdzina stihijai, Vilis Bukšs mierina: «Nekā ārkārtēja nav, līdzīgi laikapstākļi bija 1994. gadā. Šis ir normāls gads ar sniegu un salu ziemā, kārtīgu karstumiņu vasarā un, kā solās, garu un siltu rudeni.

Avots: http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/  

***