Jaunumi
Jānis Gabrāns "Papīrā ierakstītā vēsture", laikraksts "Druva", 14.08.2012

Autors: Jānis Gabrāns                                  
Datums: 14.08.2012
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Veiksmīgi Līgatnē aizritējuši pirmie Vislatvijas Papīra svētki, aizsākot jaunu tradīciju. Kā norādīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, svētku norise un daudzie apmeklētāji apliecinājuši, ka Papīra svētki varētu kļūt par vienu no prioritātēm, un tie būs arī turpmāk: "Ideja radās pirms vairākiem gadiem, šogad beidzot tā tika līdz īstenošanai. Jāmeklē tas, ar ko varam izcelties, un šī ir mūsu, Līgatnes, iespēja."
Svētki sākās ar izstādes "Papīrs vakar un rīt" atklāšanu Līgatnes kultūras namā. Uzrunājot sanākušos, A.Šteins uzsvēra, ka papīra ražošanai vajadzētu būt vienai no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem: "Savulaik bija 22 papīra mašīnas, un Latvija bija tradīcijām bagāta papīra ražošanas zeme. Diemžēl laiku gaitā esam palikuši ar vienu papīra mašīnu un, paldies Dievam, ka Līgatnes papīrfabrikas vadība sapratusi, ka papīra ražošana ir daudz vērtīgāks bizness par metāllūžņu tirdzniecību.
Vislatvijas Papīra svētki varētu kalpot kā neliels impulss, lai papīra ražošanas tradīcijas atkal atdzimtu. Ar papīra ražošanu lepojamies šeit, Līgatnē, un papīra ražošanai būtu jābūt tam, ar ko lepojamies visā Latvijā. Un jo lepnāki par savu zemi būsim, jo labāk dzīvosim!"
Tiem, kuri palīdzēja izstādes iekārtošanā, tika pasniegti īpaši diplomi, kam, protams, izmantots Līgatnes papīrfabrikā tapušais papīrs ar ziedlapiņām, kāds šobrīd vēl citur nav pieejams.
Izstādi kopā ar domubiedriem iekārtoja Aigars Stankevičs, kurš norādīja, ka papīra iespējas ir milzīgas, tās nespējam pat iedomāties: "Var gatavot būvmateriālus, konstrukcijas, arhitektūras formas, pat tiltus var būvēt no papīra caurulēm. Tāpēc papīru vajadzētu turēt godā un šos svētkus tiešām padarīt par Vislatvijas, arvien papildinot programmu, jo iespējas ir plašas."
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka visos laikos cilvēku darbs bijis vissvarīgākais, tāpēc lielu paldies pelnījuši visi līgatnieši, kuri paaudžu paaudzēs uzturējuši papīra ražošanas tradīciju. Un pavisam neliela daļa no šī veikuma bija aplūkojama arī izstādē, kurā bija eksponēti materiāli no līgatniešu privātkolekcijām senie papīrfabrikas ražojumi: papīra paraugi, burtnīcas, blociņi, aploksnes, vēstuļu papīrs, rakstāmpapīrs un daudz kas cits. Unikāla bija grāmata, kurā iesieti Līgatnes papīrfabrikā ražoto papīru paraugi no 1858. gada. Tos gan aptaustīt nebija ļauts, toties varēja izpētīt 40.gados ražoto papīru paraugus cementmaisu papīru, cigarešu papīru, rakstāmpapīru, eļļas filtrapapīru, iemutes papīru, caurrakstāmo papīru, sūcpapīru, no kā tapa dzēšlapas, kas savulaik bija atrodamas burtnīcās, un dažādi citi papīra veidi.
Izstādes atklāšanā bija klāt arī bijušais ilggadējais Līgatnes papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis, kurš pastāstīja, ka Līgatnes papīrfabrika bija pazīstama ārpus Latvijas, un lielāko daļu produkcijas veda uz bijušajām PSRS republikām: "Daudzus papīra veidus ražojām kā vienīgie Padomju savienībā. Mums bija papīra mašīna, kas paredzēta plānā papīra ražošanai. Uz tās ražojām papirosu papīru. Tas bija unikāls, jo izgatavošanā izmantoja linu lupatas, ko tepat pārstrādāja, un celulozi. Bijām galvenie piegādātāji divām lielām tabakas fabrikām, kas atradās Ļeņingradā, tagadējā Sanktpēterburgā. Mēs vienīgie ražojām plāno tipogrāfijas papīru, kas tika izmantots PSRS enciklopēdijas drukāšanai. Bijām pirmie, kas sāka ražot papīru cigarešu filtriem, un šo uzskaitījumu varētu turpināt."
Izstādē bija aplūkojamas arī daudziem tik pazīstamās skolas burtnīcas, un, kā stāstīja I. Norītis, savulaik fabrikā saražots līdz 42 miljoniem burtnīcu gadā: "Jāpiemin arī kreppapīrs, ko ražojām dažādās krāsās. Ar mūsu kreppapīru Padomju savienībā tika svinēti maija svētki, no tā tapa sarkanās papīra neļķes. Bijām speciālisti krāsaino papīru ražošanā, lai gan no tā cieta apkārtējā vide, jo ikviens, paskatoties uz ūdens krāsu Līgatnes upē, varēja redzēt, kādas krāsas papīrs tiek ražots."
Vairāki runātāji uzsvēra, ka nepieciešams domāt par papīra muzeja izveidošanu, un A.. Šteins norādīja, ka šī ideja ir dzīva. Esot pat zināms, kur tam atrasties, bet šobrīd svarīgi iecerei atrast finansējumu un, ja vien iespējams, to īstenot līdz 2015.gadam, kad tiks atzīmēta fabrikas 200 gadu pastāvēšanas jubileja.
Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis, papīra un drukas vēstures pētnieks Artis Ērglis no savas grāmatu kolekcijas topošajam papīra muzejam dāvāja īpašu grāmatu, Ernesta Birznieka Upīša "Pelēkā akmens stāstus" ar autora autogrāfu. To izdevusi "Zelta ābele", un grāmatā teikts, ka tā iespiesta 1937. gada novembrī decembrī 700 numurētu eksemplāru skaitā. Seši no tiem uz rokas lējuma papīra, bet pārējie uz Līgatnes kublu papīra. Visi eksemplāri ir autora parakstīti, un šis konkrētais eksemplārs ir 574.numurs.
***
Izstāde “Papīrs vakar un rīt” bija kupli apmeklēta. Iebraucēji iepazinās ar papīrfabrikas ražojumiem, nostalģiski atceroties burtnīcas, klades, blociņus, aploksnes ar dažādiem dabas skatiem, bet bijušie fabrikas darbinieki rūpīgi pētīja senās fotogrāfijas, kopīgi atceroties uzņēmumā aizvadītos gadus.
Arī Valentīna Balode un Valda Norīte neslēpa, ka bijis interesanti atkal pavērot vecās fotogrāfijas, kurās iemūžināts gan darba process, gan atpūtas mirkļi. Viņas atcerējās pašdarbības aktivitātes, kas savulaik situšas augstu vilni. Abas dziedājušas papīrfabrikas korī, piedalījušās Dziesmu svētkos.
“Cerams, ka ideja par muzeju tiks īstenota, jo šis ir pēdējais brīdis, lai šo vēsturi atkal paceltu,” norādīja V. Norīte.
Papīra un drukas vēstures pētnieks Artis Ērglis atzina, ka Eiropā ir vairāki desmiti papīra muzeju, kas ir iecienīti un apmeklēti, tāpēc arī Latvijā tāds nepieciešams: “Uzskatu, ka tam jābūt Līgatnē, jo te ir vecākais papīra ražošanas uzņēmums Latvijā. Un tas strādā. Pat nevienā citā nozarē nav vecākas fabrikas, kas joprojām strādā. Pie tam vienā vietā ar nemainīgu nosaukumu. Tāpēc, ja muzejs taps, tam jābūt Līgatnē.
Eiropas pieredze rāda, ka papīra muzeji ir ļoti interesanti. Muzejs Līgatnē, ja tāds taps, būs unikāls visas Eiropas mērogā, jo te saglabājusies fabrikas apkārtne, apbūve, kādas nav citviet. Līgatne ir unikāla vieta Eiropas papīrniecības vēsturē, un ir jāprot to pilnībā izmantot.”
Izstādes apmeklētāju vidū netrūka viesu no tuvākām un tālākām vietām. Rīdziniece Biruta Puķe atzina, ka ir interesanti aplūkot izstādes eksemplārus: “Pati savulaik esmu strādājusi laukos pasta nodaļā, un nesen atklāju, ka joprojām mājās glabājas aploksnes, kas tika drukātas Līgatnes papīrfabrikā. Tāpēc gribējās atbraukt un paskatīties.”
No Rīgas uz pasākumu atbraukuši vecmāmiņa Ludmila ar mazdēlu Mārtiņu. Abi ilgāku laiku aizkavējās pie galda, kur bija aplūkojamas Līgatnē ražotās zaļās burtnīcas. Mazdēls atzina, ka ir interesanti redzēt šādu papīra vēsturi, jo nu jau vairs nekā tāda nav.
Netrūka interesentu, kuri devās ekskursijā uz Līgatnes papīrfabriku, lai klātienē iepazītos ar papīra ražošanas procesu.
Svētku rīkotāji bija padomājuši par visiem vecumiem. Bērniem bija iespēja iesaistīties dažādās meistardarbnīcās, lai apgūtu papīra izmantošanas iespējas.
No papīra tapa gatavots Līgatnes novada ģerbonis, bija origami darbnīca, papīra apgleznošana, papīra lukturīšu un kuģīšu darbnīca un citas iespējas. Pašu gatavotie papīra kuģīši tika laisti Līgatnes upes kanālā, lai noskaidrotu ātrāko.
„Zaļās jostas” stendā bērni varēja uzzināt par papīra otrreizējo izmantošanu. Mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa stāstīja, ka viņi ieradušies, lai parādītu, ka papīrs ir ne tikai uzreiz lietojama lieta, bet arī pēc tam, kad avīze, žurnāls izlasīts, tos var izmantot otrreizēji: “Var pagatavot rotaslietas, daudz ko citu, bet var arī vienkārši sašķirot un nodot otrreizējai pārstrādei. Tikai loģiski, ka esam te, jo parādām, ka papīra ceļš ir ilgs, sākot ar tā tapšanas brīdi līdz pat otrreizējai izmantošanai.”
Zīmēšanas darbnīcā “Lielais Līgatnes molberts” saimniekoja Juris Bindemanis. Viņš atzina, ka pie gleznas, kas, protams, tapa uz Līgatnes papīrfabrikā ražotā papīra, strādājuši visi, kam bijusi tāda vēlēšanās, gan lieli, gan mazi: “Sākumā domājām uzzīmēt stipri reālu papīrfabrikas ainu, bet sapratām, ka mākslinieku pulks liels, neizbēgami būs dažādas reformas un uz papīra piefiksēts vēsturiskais brīdis ar plašu domas lidojumu.”
Svētku apmeklētāji varēja arī vērot papīra liešanu, ko demonstrēja uzņēmuma “KD Paper” speciālisti. Kā pastāstīja Māris Tilibs, papīru var gatavot gandrīz no jebkā, demonstrējot papīru no zāles, salmiem un citiem ātri atjaunojamiem dabas resursiem. Svētku laikā gan papīrs tika liets no Līgatnes papīrfabrikas makulatūras, bet ikviens varēja aplūkot citus papīra veidus. Teiksim, zāles papīru maigi zaļā krāsā ar patīkamu zāles aromātu.
“Šis ir savdabīga izskata un faktūras papīrs, toties pilnībā ekoloģisks un videi draudzīgs produkts, jo ražošanā izmantotas dabiskas izejvielas, nepievienojot krāsvielas. Šī papīra ražošanas un izmantošanas iespējas ir bezgalīgas tas ir lielisks dāvanu vai preču iesaiņojumam. Papīra ražošanas process ir neskaitāmu iespēju pilns tajā var iestrādāt arī ziedus, dažādas tekstūras, ornamentus un mežģīnes,” skaidroja M. Tilibs, un tas bija redzams arī papīra liešanas procesā.
Viņš stāstīja, ka uzņēmumam ir arī tālejošāki plāni – Līgatnē izveidot savu filiāli, kur notiktu šī papīra vārīšana un gatavošana.
Svētki noslēdzās uz pozitīva viļņa, un pašvaldības darbinieki jau sāk domāt par nākamo gadu, lai augusta sākumā visus aicinātu uz otrajiem Vislatvijas Papīra svētkiem.
http://news.lv/Druva/2012/08/14/Papira-ierakstita-vesture

2012-08-16
Laika ziņas
Aptaujas