Jaunumi
Jānis Gabrāns "Ūdens tūrisms gūst arvien lielāku piekrišanu", laikraksts "Druva", 20.06.2012.

FOTO: Māris Buholcs
  
Latvija ir upju un ezeru zeme, tāpēc ūdens tūrisms gūst arvien lielāku piekrišanu, ko apliecina šī pakalpojuma sniedzēju skaita palielināšanās. Informācija liecina, ka ūdens tūrismam Latvijā izmantojamas 80 upes, bet daudz vairāk tādu, kurās ar laivu izbraucami atsevišķi posmi. Var teikt, ka Latvijā ūdens tūrisms pieejams jebkurai gaumei un interesēm.

Atrast savu nišu

Laivu un plostu nomas pakalpojumu sniedzēju netrūkst arī Cēsu pusē, dažiem pieredze mērāma gadu desmitos, citi to sākuši vien pirms dažiem gadiem. Tiesa, visi uzņēmēji norāda, ka šis ir tikai viens no virzieniem, kurā strādāt, jo mūsu īsās vasaras neļauj visu likt uz vienas kārts. Dažam laivu, plostu noma ir kā piešprice citam biznesam, kāds nomai pakārtojis dažādus papildu piedāvājumus. Bet visi apgalvo, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar.

Raiskuma pagastā šajā nišā darbojas vairāki. Lelde Pole no zemnieku samniecības "Sandas" tajā strādā jau kopš 1999. gada. Viņa norāda, ka klienti bijuši visu laiku, arī krīzes gados to skaits nav sarucis. To palīdzot saglabāt sadarbība ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, kas ilgst divus gadus.

"Interese ar to starpniecību par mūsu piedāvājumu ir ļoti liela. Dzirdēts, ka citās jomās atdeves neesot, bet es sūdzēties nevaru. Caur tiem pienāk jauni klienti, kas, kā esmu novērojusi, turpina izmantot pakalpojumus.

Šajos gados izveidojies plašs pastāvīgo klientu loks gan Latvijā, gan netrūkst ārzemnieku. Mūsu pakalpojumus izmantojuši braucēji vai no visas pasaules, dara to atkal un atkal," stāsta L. Pole. Viņai gan neesot konkrētas atbildes, kāpēc tā, bet daži teikuši, ka patīkot laipnā apkalpošana: "Tāpēc man patīk strādāt ar nelielām kompānijām, individuālajiem klientiem, jo tad veidojas daudz ciešāks kontakts. Tas nodrošina kvalitāti."

Savulaik piedāvājums bijis vēl plašāks, organizēti arī braucieni ar gumijas laivām pa Amatu. Par to klientu interese bijusi gandrīz cauru gadu. L. Pole atceras, ka bijis pat saraksts, kuram jāzvana, atkarībā no ūdens līmeņa. Cilvēki, kam interesē šādas samērā ekstrēmas izklaides, braukuši pat Ziemassvētkos, janvārī, februārī. Šobrīd gumijas laivu noma nenotiek, jo grūti atrast kvalitatīvas laivas, turklāt uzņēmēja norāda: "Visu arī nevar paspēt. Ir sava niša, kurā strādāju, pārējais lai paliek citiem. Katru gadu taču nāk klāt uzņēmumi, kas piedāvā šo pakalpojumu, katrs meklē savu nišu."
Visi aptaujātie pakalpojuma sniedzēji stāsta, ka klientu vēlmes ir daudzveidīgas. Ģimenes ar bērniem izvēlas vienas dienas braucienu, draugi vai darba kolektīvi brauc uz vairākām dienām ar nakšņošanu, zupas vārīšanu un visu pārējo.

Katram uzņēmumam ir klienti, kuri noteiktā laikā izbrauc konkrētu maršrutu, nevēloties neko citu. Piemēram, daži, braucot vairākus gadus, izvēlas izbraukt Gauju visā garumā. Vēl citiem nepieciešamas pārmaiņas, vienā gadā brauc pa Gauju, tad - Salacu, pēc tam Pededzi.

"Iespējams nodrošināt braucienu pa jebkuru upi. Ja jābrauc tālāks gabals ar vienu laivu, to darīt neatmaksājas, tad mēģinu teikt, lai sarunā vairākus braucējus, vai iesaku uzņēmumu, kas piedāvā pakalpojumu uz vietas, jo tas būs izdevīgāk. Nenoniecinu konkurentus, jo viens jau tāpat visu paņemt nevar," saka L Pole.


Pieredze un jauni risinājumi

Augusts Kažociņš no zemnieku saimniecības "Jaunlūplēži", kas šajā nišā strādā trešo gadu, stāsta, ka pērn ļoti iecienīti bijuši maršruti Gaujas augštecē, ap Virešiem. Daudz braukuši poļi, citu valstu tūristi, bet šogad interese mainījusies, tagad galvenokārt izvēloties tuvākus maršrutus.

A.Kažociņš norāda, ka laivas ir tikai kā papildinājums zemnieku saimniecības darbam. "Vislielākais pieprasījums pēc laivām ir jūlijā un līdz pus augustam, galvenokārt nedēļas nogalēs. Arī šogad visas nedēļas nogales jau rezervētas. Septembrī vēl brauc skolēnu grupas, oktobrī kāds dabas skatu cienītājs, fotogrāfs, un tad ziemas miegs, kad jāmeklē citas nodarbes," saka A. Kažociņš. Arī viņi galvenokārt strādājot ar mazām grupām, individuālajiem braucējiem.

Daudzus gadus ar laivu tūrsimu nodarbojas "Makara tūrisma birojs" SIA. Uzņēmuma dibinātājs Jānis Makars tūrisma nozarē strādā no 1975. gada, tagad to turpina viņa meita Karīna Makare, kas ir uzņēmuma direktore. Viņa stāsta, ka piedāvā laivu maršrutus tikai Gaujā: "Tas ir mūsu uzstādījums, un tad varam pievērst lielāku uzmanību servisa kvalitātei. Lielais pastāvīgo klientu skaits apliecina, ka rīkojamies pareizi."

Uzņēmumam ir divi laivu kempingi, viens Siguldā, otrs - Līgatnē, un visi maršruti finišē kādā no tiem. Ja cilvēks atbrauc uz Līgatnes kempingu, atstāj tur auto, uzņēmums viņu kopā ar laivu aizved līdz izvēlētajam sākuma punktam. Rīdzinieki vairāk izvēloties braukt līdz Siguldai, startējot Līgatnē, Cēsīs vai Valmierā, atkarībā no tā, cik dienas iecerēts laivot.

Kanoe kempings Līgatnē izveidots 2010.gadā, uzņēmumam paplašinot darbību.

"Tēvs jau pirms 15 gadiem vēlējās šajā vietā izbūvēt kempingu, Līgatnes pašvaldība iznomāja teritoriju, bet Gaujas Nacionālais parks nedeva atļauju. Vien pirms dažiem gadiem, kad mainījās vadība, projektam deva zaļo gaismu. Tagad visi apmierināti ar šo kempingu, jo ir sakārtota vide un laba infrastruktūra," norāda K. Makare un atzīst, ka pēdējos gados konkurentu kļūst arvien vairāk, bet ilgā pieredze ļaujot šajā biznesā justies droši.

Gandrīz desmit gadus laivu un plostu nomu piedāvā "Žagarkalns". Laivu nomas vadītājs Mārtiņš Mačs neslēpj, ka pēc treknajiem gadiem, kad bijuši vislielākie ieņēmumi, sekojis kritums par apmēram 30 procentiem, pēc tam pieprasījums stabilizējies. Tagad atkal esot jūtama klientu skaita palielināšanās. No piedāvājuma visvairāk izvēlas plostus un kanoe laivas, bet ir daļa klientu, kam patīk braukt ar gumijas laivām jeb raftiem.

"Tiem priekšroku dot tie, kuriem svarīga izklaide, kuri negrib airēt, bet vienkārši slīdēt pa straumi, justies droši un nodoties citām izklaidēm," norāda M. Mačs.

Viņš stāsta, ka arvien lielāku ievērību klientu vidū gūstot pakalpojums "Pusdienas uz plosta pie Ērgļu klintīm", ko izvēloties arvien vairāk: "Šis ir piedāvājums, ar ko atšķiramies. Pusdienas uz upes, tas nav aiziet mežā piknikā. Sēdi klusumā, apkārt daba, čalo ūdens, blakus slejas Ērgļu klintis, un šādā atmosfērā var ieturēt smalkas pusdienas. Sajūtas ir īpašas, viss ir kā īstās svinībās, izņemot to, ka atrodaties uz ūdens ar brīnišķīgu skatu uz krāšņāko Latvijas smilšakmens iezi. Tas ir pozitīvs enerģijas lādiņš un pozitīvas atmiņas ilgam laikam."

Jānis Gabrāns

2012-06-24
Laika ziņas
Aptaujas