Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +16,0 Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz  +17,1°C Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidos. Tomēr visaugstākā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir Rīgā: no +17,3 līdz pat +18,3°C pilsētas centrā. Jūlijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. un 1979. gados, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  visā Latvijā nebija augstāka par +13...+14 grādiem.  Vissiltākais laiks jūlijā kopumā Latvijā ir bijis tālajā 1914., kā arī 2001. un 2003. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +20...+22 grādus. Kopumā Latvijā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir +16,7ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +23 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +32  līdz  +36  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt 1959., 1994. un 2006. gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +11...+14 grādi. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra jūlijā ir +1...+5 grādi un ir uzstādīta 1992., kā arī dažādos citos gados. Tādējādi jūlijs ir vienīgais mēnesis gadā bez salnām gaisā. Augsnes virskārtā minimālā gaisa temperatūra arī jūlijā var noslīdēt līdz nullei,  bet zāles virskārtā, kur minimālā temperatūra parasti ir viszemākā, arī gada vissiltākajā mēnesī naktī ir iespējama īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem nulles.

Jūlijā saule nespīd vidēji tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru - vidēji Latvijā +17 grādus -  sasniedz jūlija trešajā dekādē.

Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Jūlijā vidēji 11-16 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa vidēji Latvijā ir 78 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā - Baltijas jūras piekrastē (63-64 mm), vislielākais – Vidzemes augstienes rietumu - ziemeļrietumu nogāzē (90-100 mm).  Ar nokrišņiem visbagātākais jūlijs kopumā Latvijā ir bijis 1945. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 155 mm.  Atsevišķās vietās dažādos Latvijas rajonos līdz šim vislielākais jūlija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts: Latvijas vidienē - 1945. gadā Rīgas centrā – 264 mm, Latvijas austrumu daļā – 1945. gadā Daugavpilī – 327 mm, rietumu pusē – 2000. gadā Dundagā – 280 mm.  Vismazāk nokrišņu jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 1994. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 7 mm, bet vietām Latvijas centrālajā un rietumu daļā visa mēneša nokrišņu daudzums nesasniedza pat vienu milimetru.

Jūlijā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5-6 mm. Līdz šim jūlijā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Ventspilī  – 1973. gada 9. jūlijā 6 stundu laikā šeit nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.

Jūlijā Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, Rīgas jūras līča dienvidu un austrumu daļā – arī no ziemeļrietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums pārsvarā ir 3, atklātākos jūras piekrastes rajonos – 4, pašā Kurzemes jūras piekrastē 5 m/s. Baltijas jūras piekrastē praktiski katru gadu jūlijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji  reizi 15 gados kļūt vētrains (≥17,2 m/s).  Līdz šim jūlijā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gadā Ventspilī un 1970. gadā Liepājā), kas atbilst vētrainam vējam. Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļā ir  bijis 30 m/s un ir novērots 1970. gadā Liepājā, centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 33 m/s un tās  ir novērotas 2002. gadā Dobelē, bet Austrumlatvijā vējš brāzmās ir sasniedzis 28 m/s – 2002. gadā Ainažos un 1981. gadā Priekuļos. Sastopoties gaisa masām ar krasi atšķirīgām temperatūru un mitrumu, kā arī zem intensīviem gubu-lietus mākoņiem arī jūlijā Latvijā ir novēroti virpuļstabi un krasas vēja pastiprināšanās gadījumi. Šīs parādības parasti ir lokālas un tām ir raksturīgs  liels vēja ātrums. Tā, piemēram, 1995. gada 22. jūlijā no virpuļa postošā spēka cieta daļa no Rundāles pils, bet  1999. gada 6. jūlijā  vairāk kā 30 m/s stipra vētra plosījās Siguldā.

Jūnijs un jūlijs gada gaitā ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk ducina pērkons. Jūlijā Baltijas jūras piekrastē pērkona negaiss ir 3-5, maksimāli 9-12 dienas, pārējā teritorijā 5-7, maksimāli 11-17 dienas. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa. 1959. gada 13. jūlijā Kolkas novērojumu stacijā izmērīto krusas graudu diametrs bija 4-5 cm. Migla jūlijā ir vidēji 1-4, Kurzemes augstienē - 5 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10-13.

Avots: http://www.meteo.lv 

18.06.2010.
Autors: KRISTAPS BAŅĶIS, sertificēts astrologs

 

Mēness ikdienā rada fonu jebkurai mūsu darbībai. Tas ietekmē zemapziņu, tādēļ pārvalda mūsu ieradumus un tīkamās nodarbes. Mēness atbild par mūsu labsajūtu un emocionālo stāvokli, sapņu pasauli, intuīciju un instinktiem, veselību. Mēness fāzēm ir sava vibrācija un enerģētika, ietekmējot cilvēka dzīvi – apzinās viņš to vai ne.

Daži aktuāli padomi, kā iekļauties Mēness ciklā JŪLIJĀ.
Iz senču pūra.

Liepu mēnesis

10. jūlijs – Septiņu brāļu diena. Ja līst, līs septiņas nedēļas.

25. jūlijs – Jēkabi. Beidzas siena laiks, iesākas rudzu pļauja. Atzīmē ar pirmo jauncepiena maizi. Jēkabs briedina ābolus un met pirmo aukstuma akmeni upē.

26. jūlijs – Annas saimnieču diena.

Austrumu astrologi matu griešanai pievērš lielu uzmanību, uzskatot, ka tā var ietekmēt cilvēka tālāko likteni. Ne velti saka: "Nogriezt prātu..." Jūlijā labvēlīgas matu griešanas dienas: 8., 9., 31. – prieks un daile; 10. – patiksi apkārtējiem; 15. – veicinās īpašumu palielināšanu; kļūsi bagātāks; 24. – veiksme darbos, nauda ripos kabatā un priekšnieka smaids būs apaļš kā Mēness; 29. – matu griezums pagarinās mūžu; iegūsi lielāku nozīmi apkārtējo acīs.

1. – 3., 7. – 10., 15. – 17., 22., 29. – 31.

Augoša Mēnesī (15. – 22. jūlijs) nogriezti nagi ātri ataug. Dilstošā Mēnesī (1. – 8. un 29. – 31. jūlijs) – lēni.

11. jūlijā plkst. 22.40 Jauns Mēness un pilns Saules aptumsums Vēža zīmē.

Jauna Mēness enerģētika vienmēr sajūtama visa mēneša garumā.

+ Ļoti aktīva fantāzija. Dominē jūtu pasaule. Veiksmīgi var paveikt to, kas ātri zaudē aktualitāti.

Raudulīgums. Untumu uzplaiksnījumi. Kad darbojas jūtas, var pietrūkt gribas un mērķtiecības.

26. jūlijā plkst. 4.36 Pilnmēness Ūdensvīra zīmē. Enerģētikas pilnbrieds. Cik harmoniski iekļāvies Mēness ciklā, tik labdabīgi pavadīsi šo laiku.

+ Radoši aizsākumi. Reklamēšanās. Kolektīvi pasākumi. Izgudrojumi. Humors.

Haotiska, neprognozējama uzvedība. Nepārdomāti lēmumi. Negaidītas katastrofas.

2., 4. (gavēnis – visu dienu), 8., 11. (gavēnis – visu dienu), 12., 14., 18. (gavēnis – visu dienu), 21., 22., 26.(gavēnis – priekšpusdienu), 29., 31.

Čika laiks jūlijā Katru mēnesi īpaši atzīmējams laiks ir Mēness bez kursa jeb neefektīvs Mēness. Šajā laika posmā Mēness it kā atpūšas, līdz ar to no pasaulīgām lietām atpūšas arī cilvēki. Rodas iekšēja brīvības izjūta. Pieaug intuīcija. Laiks ir lielisks, lai lasītu, pastaigātos, pabeigtu iesāktas lietas un sagatavotos jauniem darbiem. Vislabāk to pavadīt vientulībā. No visām pārējām lietām diemžēl čiks vien iznāks. Turklāt notiek daudz avāriju; cilvēki kļūst izklaidīgi, vairāk runā, nekā dara; lūst vai atsakās strādāt tehnika; naudas lietas nevedas; tiek pieņemti nereāli lēmumi; iegādājamies nejēdzīgas lietas; kļūdas diagnozē; netiek turēti dotie solījumi. Šajā laikā vajadzētu atturēties no svarīgu lēmumu pieņemšanas, parakstīt līgumus, laulāties, veikt sarežģītus trikus. Un rūpīgāk jāuzmana bērni! Ieklausies sevī!

30. piektdiena 6.44 – 23.42
Avots: http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/

***

Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"

Laika zīmes. Jūlijs (Siena, Liepu, Vīgriežu mēnesis)

2. jūlijā sentēvi svinēja Laideni. Tas ir laiks, kad saulīte sāk “nolaisties” zemāk. Arī meitu tautās “laišana” saistās ar Laideni, jo puiši šajā dienā mēģinājuši nolūkot vai bildināt līgavas. Ap Laideni briest labība, tāpēc arī daina skan: Laidi, laidi, Laidenīte, Laidi miežus, laidi rudzus, Atlaid manu arājiņu.

Ticējumi. Ja Laidenē spīd saule un staigā gubu mākoņi, būs labs gads. Ja Laidene lietaina, tad viss siena laiks lietains.

 4. jūlijā bija Bišu diena. Šai dienā ievāca pirmo vasaras medu un bites “palaida” liepās. Sākās liepzieds un sākās vasaras medus laiks.

Ticējumi. Ja saulaina diena, būs daudz garšīga medus. Ja līst, būs daudz baltā medus.

Septiņi brāļi ir 10. jūlijā. Tie paši Septiņi gulētāji, tikai pēc Vecā kalendāra.

Ticējumi. Ja “Brāļu dienā” ielīst, līs vai nu septiņas dienas vai arī septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas dienas no vietas.

20. jūlijā Pērkona diena. 22. jūlijā – Madaļa. Abas dienas saistītas un tām bija sakars ar ticību Pērkonam. 

Ticējumi. Kurš šajās dienās bāžot šķūnī vai metot kaudzē sienu, to nosperšot Pērkons.

Jūlija galvenie svētki ir Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena. Ap Jēkabiem sākās labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. Arī jaunos kartupeļus un ābolus drīkstēja baudīt, sākot ar Jēkabiem.

Ticējumi. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Ja silta un gaiša Jēkaba diena – būs auksti Ziemassvētki.

 26. jūlijā ir Annas – Saimnieču diena. Senos laikos gan Jēkabi, gan Annas bija kāzu dienas. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci.

Ticējumi. Ja Annas dienā līst – līs vēl divas nedēļas un visu rudeni.

Avots: http://meiravietis.typepad.com  

***

 Vilis Bukšs
*speciāli TEv

Vasaras reibonī liepu ziediņu zvaigznāji sūta arī signālus par laiku pēc Bērtuļiem (24. augusts) un rudenī. Saulaino liepzieda dienu aroms, liepas koka lapiņas, miza un zari iezīmē aprises laikam pēc Miķeļiem (29. septembris).

Ja liepu zieds saulains, sauss un karsts, tad augusts, laikā līdz linu dienai (25. augusts), iespējams, būs silts un saulains. Tas, savukārt, atkal norāda uz vējainu un sausu oktobri. Tādās reizēs ap Mārtiņiem jau salst un snieg. Bet ja debesis mākoņainas, ar vēderainiem mākoņiem un pērkons rūc, tad ļoti iespējams, ka rudens būs slapjš un garš.

Avots: http://meiravietis.typepad.com  

No jūnija līdz augustam, kad dabā viss tiecas pēc saules, plaukst, zaļo, zied un aug, ir aktīvākais ārstniecības augu vākšanas laiks.

     Visus augus nevar vākt vienā laikā. Katra auga labums ir jāmeklē gan dažādos laika periodos, gan atšķirīgās auga daļās – saknēs, lapās, ziedos, lakstos vai augļos.

     Pavasaris ir piemērots laiks, lai meklētu dažādu koku pumpurus un augu saknes. Pumpurus jāvāc, kad tie ir piebrieduši, bet nav vēl izplaukuši. Tieši šajā laikā pumpuros ir spēks! Savukārt saknes vēlāk savu labumu atdod auga virszemes daļai.

     Jūnijā jāvāc izaugušās, bet vēl ne pāraugušās lapas, lakstu drogas un ziedi, kuri ir uzziedējuši. Jo agrāks pavasaris un vasara, jo vairāk augu šajā laikā jau zied.

     Jūlijs galvenokārt ir ziedu drogu laiks, kad jāvāc, piemēram, kliņģerītes, joprojām var vākt lapas (ceļteku, māllēpes, mellenes, piparmētras, puplakša), ziedus (āboliņu, pelašķa, biškrēsliņa, deviņvīruspēka, dzeltenās kaķpēdiņas, kliņģerītes, kumelītes, liepu, baltās panātres, rudzupuķes, vīgriezes). Pats piemērotākais laiks jūlijā ir lakstu drogu sagatavošanai – var ievākt 24 lakstu drogas. Lakstu droga ir auga virszemes daļa. Tā var būt viss augs pilnībā – stublāji, zariņi ar lapām, ziediem un pat augļiem (tīruma un trjkrāsu vijolīte, dumbrāju zaķpēdiņa, žibulītis, matuzāle, mazais mārsils, baltā panātre, ganu plikstiņš, rasaskrēsliņš, rasene, maura retējs, maura sūrene, trūkumzālīte, zemteka), var būt 15-30 cm, retāk līdz 50 cm garas ziedošu augu galotnītes (pelašķis, ārstniecības amoliņš, divšķautņu asinszāle, ancītis, augustiņš, mātrene, raudene, lielā strutene, trejdaivu sunītis, ūdenspipars, blusu sūrene, vērmele, vībotne). Tīruma kosas lakstus vāc, nogriešot vai nopļaujot augus apmēram 5 cm virs zemes.

     Augustā jau sāk nogatavoties dažādi augļi, piemēram, pīlādžu un ķimeņu augļi.

    Drogas vajadzētu vākt, kad augs ir sauss (ieteicams augu ziedēšanas sākumfāzē). Augi nebūtu jāvāc rīta rasā, jo pēc tam tos grūti izžāvēt. Nepiemērots laiks ir lietaina diena. Drogā jau ir dabīgais mitrums. Ja tas tiek papildināts vēl no ārpuses, žūšanas laikā augā var notikt neatgriezeniski sabrukšanas procesi, līdz ar to samazinās aktīvo vielu daudzums. Tāpēc vislabāk drogas vākt dienas pirmajā pusē līdz pusdienas laikam. Pēcpusdienā mazinās aktīvo vielu daudzums. Vislabāk drogas vākt viena gada patēriņam, bet precīzu optimālo glabāšanas periodu katram ārstniecības augam atsevišķi arī var noskaidrot. 

     Drogas vasarā labi var izžāvēt istabas temperatūrā, nelietojot mākslīgo siltumu, jo tad parasti ir silts un sauss laiks. Drogas žāvē, līdz 5 cm biezā slānī izklājot uz auduma gabala vai tīra papīra (nevis avīzes!) un dienā reizi apgriežot. Žāvēt var parastos apstākļos, labi vēdināmās telpās, bēniņos, nojumēs vai kaltēs, ievērojot drogas sastāvvielu kompleksam atbilstošu temperatūru. Lakstu žāvēšana, sasienot tos slotiņā, nav visai vēlama, jo tādējādi iespējama situācija, ka vēsā un lietainā laikā slotiņas iekšpusē sākas pelēšanas process. Sapelējušas drogas lietošanai nav derīgas! Pēc trim četrām dienām augi ir sausi. Nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros – tas stimulē pigmentu noārdīšanos un vērtīgo sastāvdaļu zudumu.

     Izžuvusi droga ir tad, kad stublāji un zariņi viegli, ar knikšķi lūst. Lakstus var sagriezt 2-5 cm garos gabalos, var nobraucīt lapas, ziedus, augļus. Pārkoksnētos stublājus un zariņus tad parasti neizmanto.

     Vasarā vākto drogu glabāšanai piemēroti ir stikla trauki un papīra vai drēbes maisiņi. Polietilēna maisiņi gan ir ļoti ērti, jo tiem ir laba caurredzamība, taču negatīvais – tie ir labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Drogas uzglabā skapītī, kur ir tumšs.  

     No lakstu drogām visbiežāk gatavo uzlējumus, tie der arī ikdienas tēju sastāva dažādošanai. Lakstu drogas izmanto ēstgribas rosināšanai un gremošanas procesa veicināšanai (vērmele, vībotne, strutene), tām ir urīndzenoša darbība (maura sūrene, vijolītes), pretiekaisuma darbība (pelašķis, asinszāle, rasakrēsliņš, trejdaivu sunītis), nomierinoša darbība (vībotne, raudene, mātere), atkrēpojoša darbība (mazais mārsils, zemteka), kā arī citi farmakoloģiskās darbības virzieni.

 (Informācija sagatavota, izmantojot žurnāla „Veselība” publikācijas un grāmatu „Zaļā aptieka”)

 Noderīgas saites:

Avots: http://spice.ucoz.lv