Jaunumi
Kustēties ar prieku

Saruna ar Līgatnes Sporta centra vadītāju Viesturu Dumpi 

Sācies jaunais mācību gads, jauna sporta sezona, aizvadīta Olimpiskā diena. Uz sarunu par aktualitātēm Līgatnes sporta dzīvē aicinājām Sporta centra vadītāju Viesturu Dumpi.

20. septembrī Latvijā notika Olimpiskā diena. Pamanīju, ka jūs šogad rīkojāties mazliet atšķirīgi. Vai tu varētu pastāstīt, kāds bija šis vēstījums?

Kad biju Olimpiskajā komitejā, kur mums izsniedza visus materiālus, es izteicu viedokli, ka nav vajadzīgs tērēt tik daudz naudas publicitātes materiāliem. Katram bērnam tiek piešķirts diploms. Tos mēs vispār piešķiram pārāk daudz. Labi, ja tie vēl mājās tiek krāti kaudzītē, bet bieži vien tos vienkārši izmet. Mēs pieradinām bērnus, ka viņi vienmēr kaut ko saņem. Savukārt sacensībās, ja nav godalgota vietas, tad ir vilšanās. "Kāpēc man nav medaļas?" Visi šie materiāli - diplomi un apdrukātās hantelītes - izmaksā ļoti daudz. ieguldījums ir ļoti liels, bet par atdevi ir jautājums.

Ko darījām mēs? Es izstāstīju bērniem, kas ir olimpiskā kustība un kas šī ir par dienu, kam tā domāta, bet mēs cenšamies to popularizēt visu cauru gadu. Katra stunda mums sākas ar vingrošanu uz paklājiņa. Galvenais ir izstāstīt bērniem, kāpēc vingrošana ir laba un ko tas viņiem dod. Vienmēr jāizstāsta, ko dos konkrētais treniņš un kas notiks tālāk. Kāds tam ir pielietojums?

Apdrukātās hantelītes mums gan bija jāpaņem, jo tās jau bija sagatavotas. (Es teicu, lai nākamā gadā mums tās vairs netaisa.) Tad nu mēs domājām, ko ar viņām racionāli iesākt. Beigās atdevām tehniskās jaunrades pulciņa vadītājam Osvaldam, kurš izdomās, kā tās izmantot radoši.

Līgatnes Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis. Foto no personīgā arhīva

Nevienam vairs nav jāpierāda, kāpēc bērniem ir svarīgi sportot. Bet ar sporta stundām joprojām ir tā, ka daļai bērnu tās ļoti patīk, bet citiem tās ir kā zobu sāpes. Kādam mūsdienās ir jābūt skolotājam, lai bērnā radītu prieku sportot?

Tur jau tā lieta, ka jārada prieks. Tas ir skolotāja uzdevums. Svarīgākais nav sasniegt augstus rezultātus, bet fiziski attīstīties. Ar divām stundām nedēļā gan ir par maz, bet jebkura skola piedāvā ārpusklases nodarbības. Ir ļoti svarīgi, lai skolotājs zinātu un pastāstītu, ko katrs uzdevums dara, ko tas trenē. Ja es bērnam lieku pietupties, tad viņam ir jāsaprot, ko tas viņam dos.

Mēs šobrīd katras stundas sākumā mācāmies lēnu skriešanu. Es stāstu, ka tas nāk par labu asinsritei, apgādā muskuļus ar skābekli un novērš savainojumus. Protams, ka no vienas reizes pirmklasnieki to neatcerēsies, bet, ja tas notiks sistemātiski, paliks prātā. Ja nevari paskriet, soļo. Galvenais ir centies.

Lielajās klasēs gada sākumā es lieku pievilkties. Kāds, piemēram, pievelkas trīs reizes. Skolotājs jau labi redz, vai viņš varēja pievilkties kādu reizi vairāk, vai nevarēja. Tad saku, ka brīvajā laikā jātrenējas. Pēc pusgada pievilksimies atkal. Gada beigās, ja nekas nav mainījies, atzīme ir viduvēja.  Bet tam, kurš gada sākumā nemaz nevarēja pievilkties, bet tagad var kaut vienu reizi, atzīmei jābūt labākai.

Bērnus nedrīkst salīdzināt. Skolotājam jābūt kladītei, kur pierakstīta katra bērna dinamika.

Vēl viena lieta, ko mācāmies: Katru sporta stundu mums ir ūdens pudele. Es uzstāju, ka ik pēc 15 minūtēm ir jāpadzeras. Mums jāpieradina bērnus dzert ūdeni, nevis kolu.

Runājot par inventāru, mēs par hantelēm izmantojam ūdens pudeles, kas piepildītas ar smiltīm. Katrs var iebērt pudelē tik daudz smilšu, cik viņš spēj pacelt. Tad izpaliek salīdzināšana, kurš var vairāk, kurš - mazāk. Naudu tur nevajag nekādu. Ja ir ziema un nav smiltis, ieberam sāli.

Skolotājam ir jāiedod rāmis, bet rāmja iekšienē ir brīvība. Ja mēs stundā cītīgi strādājam, tad darām tā, ka septiņas stundas ir manējās, astotā - skolēniem.

Uz stundu ir jānāk ar prieku, nevis jāmeklē iegansti, kāpēc neatnākt. Skolotājs ir tikai atbalsta personāls. Skolotājam jānorāda, uz kurieni iet.

Ko darīt pieaugušajiem? Pieņemsim, ka kādus gadus nekas nav darīts, ka ir bijuši dažnedažādi iegansti, kāpēc nesportot, tagad sākušās veselības problēmas un nobriedusi doma, ka vajadzētu rīkoties. Kādas ir iespējas Līgatnē?

Līgatnē kā nekur citur ir ļoti plašas iespējas. Mums šeit katram cilvēkam ir individuālā pieeja. Sievietēm ir pieejama joga, zumba, funkcionālie treniņi. Ar vīriešiem ir grūtāk. Ir trenažieru zāle, bet tos ne visi prot izmantot.

Droši vien kautrējas arī?

Kautrējas. Tāpēc es saku: nāciet individuāli! Es parādīšu visu, ko un kā darīt trenažieru zālē bez papildu samaksas. Iedošu pat plānu. Tikai svarīgi, lai plāns būtu reāls. Nav pat runa par grūtības pakāpi, bet par to, ka plāns nedrīkst nepatikt. Piemēram, lai nomestu svaru, ir jāsāk ar ēšanu. Plānu salikt nav grūti, bet jāņem vērā, kas cilvēkam garšo. No kā viņš nevar atteikties. Es nevaru pateikt, ka maizi nedrīkst ēst, ja tā cilvēkam ļoti garšo.

Tas pats ar vingrošanu. Ja cilvēkam nepatīk skriet, slēdzam to ārā. Jādomā, ko varam darīt citu, lai dabūtu rezultātu. Rezultātu mēs sasniegsim.

Man liekas, ka lielākā problēma ir tas, ka cilvēkiem patīk gausties. Ja ir grūti piecelties un atnākt uz jogu sešos no rīta, ir iespēja iet uz aerobiku. Ir funkcionālie treniņi, kur attīsta dziļo muskulatūru. Ja ir vēlme, visu var darīt. Ja vēlmes nav... Es domāju, ka nav visiem viss jāiepilina ar karotīti. Jo vairāk cilvēkiem dod ar zelta karotīti, jo vairāk viņš gaida, ka kāds ko pienes klāt.

Sporta centra piedāvājums ir pietiekams. Turklāt mēs esam gatavi meklēt risinājumus, pat ja nav naudas. Mums, piemēram, nav futbola trenera, bet ar vecāku atļauju bērni, kas vēlas, trenējas pie pieaugušajiem futbolistiem, kam viņi uzticas.

Zinu, ka citur notiek tā, ka treneri pietur pie sevis labākos, pat labi zinot, ka bērnam patīk un padodas cits sporta veids. Pie mums tā nav. Ir jādomā par bērnu!

Vairākas lietas tu jau pieminēji, bet varbūt tu varētu uzskaitīt, ar ko šobrīd iespējams nodarboties Sporta centrā?

Pieaugušajiem ir joga, zumba, vispusīgā attīstība un aerobika. Tagad mums arī pieaugušie nāk uz karatē. Tad, protams, ir trenažieru zāle. Ir volejbola treniņi. Volejbolisti paši sanāk kopā un spēlē. Treneri viņiem nevajag. Tas pats ir ar futbolu. Florbolā mums ir vīriešu komanda. Visi, kuri ir gribējuši, piedalās. Gandrīz visi ir vietējie

Bērniem savukārt pirmdienās ir florbols un attīstošā vingrošana, otrdienās - karatē un peldēšana, trešdienās atkal florbols un vingrošana, ceturtdienās - karatē un piektdienās - peldēšana. Vēl katru dienu pie mums darbojas tehniskās jaunrades pulciņš.

Cenšamies visas situācijas atrisināt. Piemēram, ja vecāks iet uz aerobiku un nav kur atstāt bērnu, es saku, ka meklēsim risinājumu. Kaut vai varēs zīmēt pie dežurantes. Dežurante man šobrīd ir svarīgākais cilvēks Sporta centrā. Viņa brauc līdzi uz peldēšanu, aiziet visiem pakaļ uz skolu un bērnudārzu. Vēl jāpaspēj visu iztīrīt. Vairāk prasīt vienkārši nevar!

Ja bērns grib sportot, tad par minimāliem līdzekļiem tas ir iespējams. Domāju, ka piedāvājums, īpaši bērniem, ir pietiekams, tāpēc neko vairāk šobrīd neplānojam.

Protams, pildām arī sociālās funkcijas. Reizi mēnesī pie mums brauc vingrot pensionāri. Izmanto dušas. Dažkārt nāk tikai uz dušām.  Situācijas ir dažādas, un tās ir jārisina.

Sākot strādāt Sporta centrā, man likās, ka uz pasākumiem nāk maz cilvēku. Tad mēģināju visādi piesaistīt cilvēkus no malas, bet patiesībā mums ir svarīgi, lai nāk līgatnieši. Sporta centrs ir uzcelts un izveidots par mūsu naudu. Svarīgi, lai sporto mūsējie.

Gribu pajautāt par tevi pašu. Klausoties, ar kādu aizrautību tu runā, rodas sajūta, ka nekādu jautājumu par karjeras izvēli tev nav bijis.

12. klasē es nezināju, ko darīt. Psiholoģijas skolotāja iesaistīja konkursā "Gribu būt skolotājs". Dabūju vietu Rīgas Pedagoģijas augstskolā. Es mācījos gan sportu, gan bioloģiju. Tas bija grūti, bet vēlāk novērtēju. Sāku strādāt par bioloģijas skolotāju Rīgā. Rīgā strādāt ir ļoti grūti. Pie mums, ja neskaties uz bērnu no augšas, viss ir kārtībā. Rīgā ir sarežģītāk gan bērnu, gan vecāku, gan prasību dēļ.  

Tad ieguvu maģistra grādu izglītības iestāžu vadībā. Budžetu stādīt gan nācās mācīties pilnīgi no jauna. Vēl aizgāju mācīties medicīnu, jo gribu simtprocentīgi saprast, ko es no cilvēkiem prasu, kas ar viņiem notiek.

Šobrīd Latvijā ikvienam ir iespēja sešos mēnešos kļūt par C kategorijas treneri, un man nebūs pamata neņemt viņu darbā. Mana latiņa ir augstāka. Bērniem ir jādod labākais.

Pirms kādiem pieciem gadiem vēl domāju, ka ir labi un slikti darbi, bet nu zinu: ja tu dari savu darbu labi, neviens darbs nav slikts. Mums arī mūsu novadā ir jāsaprot, kā cilvēkus motivēt. Mums jāsaprot, kuri ir mūsu izcilnieki un jānāk viņiem pretī. Ir jākoncentrējas uz personību. Svarīgākās investīcijas ir cilvēkos. Un ne vienmēr viss ir naudā.

Kas ir tavi sporta veidi?

Slēpošana un biatlons. Esmu bijis Latvijas čempions un izlases dalībnieks. Kopš septiņu gadu vecuma trenējos. 19 gadu vecumā kļuvu par profesionāli. Vienu gadu pelnīju ar to naudu. Bet tad sākās ģimenes dzīve, un bija jāizvēlas. Nu esmu amatieris. Katru otro dienu braucu ar rollerslēpēm un brīvdienās braucu uz Priekuļu šautuvi sajust pulvera smaržu.

Līgatnes Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis. Foto no personīgā arhīva

Ko tu domā par sporta līdzjutējiem pie televizora?

Visiem ir jāļauj izteikties. Mums Latvijā tā nudien nav problēma. Spānijā ikviens ir gudrāks par spāņu futbola izlases treneri.  Mūsu problēma ir savējo kritizēšana. "Dinamo" tagad zaudē, un visi novēršas. Līgatnes florbolistiem pirms pāris sezonām arī negāja labi, bet viņiem bija savi cilvēki, kas nāca atbalstīt. Kad ir slikti, tad tikai uzzinām, kuri ir mūsu draugi.

Ir labi, ka cilvēki skatās futbolu televīzijā, bet pēc tam lai iziet ārā uzspēlē futbolu ar bērniem. Sporta stundās arī ir jāiemāca sporta spēļu noteikumi. Tad būs interesanti arī pie televizora. Tāpēc bērniem, kas atbrīvoti no nodarbības, jānāk kaut vai skatīties.

Es aicinu, lai cilvēki nāk uz Sporta centru un interesējas par iespējām. Ja kāds grib fiziski darboties, noteikti kaut ko atradīs. Un nāciet atbalstīt komandas! Tie visi ir mūsējie.

Līgatnes Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis. Foto no personīgā arhīva

Interviju sagatavoja Inese Okonova

2019-10-17
Laika ziņas
Aptaujas