Jaunumi
Laikraksts "Druva" par Līgatni
Zīles garšo ne tikai Fredim
Līgatnes dabas taku iemītniekiem šoruden sarūpētas jau aptuveni divas tonnas zīļu. Naskākie lasītāji bijuši Cēsu skolēni.
Kā "Druvai" pastāstīja SIA "GNP" informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Rudīte Pūcīte, šogad ir bagātīga ozolzīļu raža, tādēļ cilvēki ir aicināti vēl visu mēnesi tās vākt un vest Līgatnes dzīvniekiem. Brūnās, rūgtenās meža konfektes tiem ziemā ir gardākais našķis.
Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola stāsta, ka Līgatnes dabas parkā ozolzīļu kārotāju ir daudz. Lai gan sarūpēts jau liels daudzums rūgteno ogu, ar atvesto ne visiem ziemā var pietikt. Tādēļ Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar Gaujas Nacionālā parka fondu joprojām aicina cilvēkus iesaistīties ozolzīļu vākšanā. Tīras un sausas zīles kopā ar zīmējumu vai skaistu novēlējuma vēstulīti, precizējot, kuram dzīvniekam cienasts domāts, jānogādā Līgatnes dabas taku apmeklētāju centrā līdz oktobra beigām. Ražīgāko zīļu un labākā novēlējuma autors iegūs pateicības dāvanas.
"Saraksts ar to, kas ēd ozolzīles, ir garš, tādēļ atvesto zīļu par daudz mums nevar būt. Lai gan domājam, ka lielākās kārumnieces uz ozolzīlēm ir mežacūkas, tā nebūt nav. Ziemā tās visvairāk vajadzīgas aļņiem. Ozolzīles tiem regulē gremošanu, tās ļoti nepieciešamas, lai veicinātu vielmaiņu, ļautu izvairīties no caurejas. Līgatnē mīt pieci aļņi, kas zīles ēd pilnām mutēm Svensons, Gita, aļņu māte Lienīte ar saviem pēcnācējiem Saulcerīti un dvīņiem Mildiņu un Fredi," stāsta Velga, aicinot alnēnu Fredi panašķēties ar rūgtenajiem ozola augļiem. Fredis ieinteresēts tūdaļ steidz lūkot, ko Velga viņam atnesusi.
"Ar ozolzīlēm labprāt našķojas stirnas, kā arī lāči, kas ozolzīles ēd kā konfektes. Ja zīļu pietiktu, par tām ļoti priecātos Līgatnes dabas taku pieci staltbrieži un trīs vāveres. Uz kārā zoba zīles, protams, liek arī četras mežacūkas Lilija, Mūsa, Grietiņa un Ansis," stāsta zvērkope Velga Vītola.
Viņa novērojusi, ka zīles garšo arī sīļiem, kas dabas parka dzīvniekiem nobērto barību nekaunīgi mēdz arī zagt.
"Ozolzīles dzīvniekiem ir dabīgā barība, kā rūgtviela. Tiem, kuri dzīvo iežogojumos, nav pieejas dabīgajai barībai, tādēļ zīles ēdienkartē ziemā būs ļoti vērtīgas. Barības devā zīles gan iekļaut nevaram, jo tās nav kur nopirkt. Cik zīļu būs, tik arī izbarosim. Šogad labs ozolzīļu gads, cilvēki labprāt lasa un ved šurp. Šādi katrs no mums var labu izdarīt Līgatnes dzīvniekiem. Mums prieks, ka tik daudziem cilvēkiem rūp dzīvnieki. Visaktīvākie ozolzīļu lasīšanā ir bērni," stāsta Velga, bilstot, ka vēl šoruden dzīvnieki priecātos arī par atvestiem āboliem.
Kā "Druvai" pastāstīja R.Pūcīte, ražīgākie zīļu lasītāji ir Cēsu Pastariņa pamatskolas audzēkņi, kuri Līgatnes dzīvniekiem sagādājuši pusotru tonnu zīļu. 200 kilogramus savākuši Rīgas bērnudārza "Varavīksne" mazākie, savukārt pārdesmit kilogramus atveduši Mores pamatskolēni. Netrūkstot arī individuālo lasītāju, kuri dabas parku Līgatnē apmeklē kopā ar ģimeni, reizē atvedot arī dzīvniekiem ozolzīļu cienastu vairākus desmitus kilogramu. Aktīvi lasītāji ir no Kārļiem, Priekuļiem, Rīgas, Olaines un Turaidas. R.Pūcīte bilda, ka zīļu lasītājiem pateicībā par dzīvniekiem sarūpēto mēdz piešķirt arī atlaides dabas taku apmeklējumam.
·
No pirmās līdz pēdējai lapai
"Kas jauns noticis vai notiks mūsu rajonā, ļauj uzzināt tikai vietējā avīzīte "Druva". Tā gaidīta vai ikkatrā mājā. Jau kur tos gadus arī manējā," teic Līgatnes dabas taku apmeklētāju centra apkopēja Inese Pluto, bilstot, ka uztraucas, ja "Druva" laikus nav iekritusi pastkastītē. "Atminos to vienu sestdienu, kad "Druvu" nesaņēmu. Prasīju kaimiņiem, interesējos pastā, līdz noskaidroju, ka todien pie lasītājiem nenonāca arī citas avīzes Vidzemē. Sestdiena bez savas avīzītes bija savāda," atcerējās "Druvas" lasītāja.
Inese Pluto reģionālo laikrakstu "Druva" lasa, lai uzzinātu jaunumus un padalītos tajos ar līdzcilvēkiem: "Ja izlasu ko interesantu, labprāt pastāstu arī citiem. Priecājos, kad kaut kas uzrakstīts par Līgatni, tad rakstu izlasīt atnesu arī informācijas centra meitenēm."
I.Pluto avīzi lielākoties izlasa no pirmās līdz pēdējai lappusei. Viņai interesē viss, jo rakstīts taču ir par pašu rajonu. ""Druva" ir galvenā un būtībā vienīgā avīze, kuru lasu, ar tajā sniegto informāciju man pietiek. Pārējo uzzinu televīzijā, sadzīves padomus izzinu izdevumā "Praktiskais Latvietis". Pārējos preses izdevumus pasūtīt neļauj rocība. Mani apmierina un priecē "Druvas" kvalitāte un satura daudzveidība, tādēļ citas avīzes nemaz arī nevajag," vērtē Līgatnes dabas taku apmeklētāju centra darbiniece.
Viņai pāris reizes nācies sastapties arī ar "Druvas" korespondentiem, kuri taujājuši viņas viedokli par kādu aktualitāti. Kopš tā brīža avīzīte kļuvusi vēl tuvāka, jo ziņām klāt pierakstītie žurnālistu vārdi ieguvuši cilvēcisku veidolu.
·
Žurnālisti novērtē paveikto
Līgatnē ieradās Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots un Tūrisma Attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs, lai simboliski tieši šajā pilsētā Eiropas līmenī šogad atzītā izcilā tūrisma vietā, parakstītu sadarbības līgumu par Līgatnes, kā arī citu pilsētu popularizēšanu valsts televīzijā kā lieliskām tūrisma apmeklējumam.
Ar Eiropas Komisijas atbalstu tapuši pieci jauni videoklipi, kuros atklāta Līgatnes, Cēsu, Turaidas, Rundāles un Liepājas pievilcība, lai, tos noskatoties, gribētos doties tūrisma braucienā, lai ielūkotos vēsturiskās vietās un labi atpūstos mūsdienīgos apstākļos. Līgums paredz, ka šīs filmiņas novembrī ap valsts svētku laiku rādīs valsts televīzija.
Līgatnē notika videoklipu noskatīšanās pirmizrādē. Tajā bija aicināti piedalīties Vidzemes tūrisma uzņēmēji un tūrisma nozares speciālisti pašvaldībās, preses un televīzijas žurnālisti. Klāt bija arī klipu autori no Vides filmu studijas.
Pēc tam uzņēmēji un žurnālisti visu par Līgatni redzēto skatīja dabā, dodoties pa jaunizveidotajām pastaigu takām gar Līgatnes upes krastu, cauri vēsturiskajam fabrikas strādnieku ciematam, ielūkojoties papīrfabrikas ražošanas telpās, kā arī satiekoties ar līgatniešiem, kuru mājražojumi domāti tūristiem.
Ekskursijā pa Līgatni viesus pavadīja arī novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kuru Latvijas izdevumu pārstāvji pa ceļam cītīgi izvaicāja gan par padarīto saistībā ar tūrisma takām un tādējādi nokļūšanu Eiropas uzmanības lokā, gan par personīgo pieredzi, kādreiz pašam dzīvojot strādniekiem celtajās mājās.
Tā, lai Līgatne iegūst
Visai negaidīti pašiem sev Līgatnē un arī citiem Latvijas tūrisma jomā ilgus gadus strādājošiem starptautiskā konkursā par izcili veidojušos tūrisma vietu 2011. gadā Latvijā tika pasludināts Līgatnes vēsturiskais centrs ar
papīrfabriku un strādnieku ciematu.
Šādu konkursa rezultātu komentē Armands Muižnieks, Eiropas Komisijas iedibinātā EDEN (saīsināti Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi) projekta koordinators Latvijā.
Katrā Eiropas valstī, kas pēdējo piecu gadu laikā rīkojušas iekšējo sāncensību starp tūrisma vietām, lai noteiktu labāko, tālredzīgāk veidoto, ir tūrisma galamērķi, kuriem jau piešķirta starptauitiska kvalitātes zīme EDEN zīmols. Tādējādi piecu gadu laikā izveidojies tūrisma vietu tīkls, vietas, kas strādā, ievērojot starptautiski atzītus kritērijus. Šogad Eiropas Komisija, rīkojot tūrisma galamērķu konkursu, īpašu uzmanību pievērsa padarītajam vecu rūpnīcu, ostu, vēsturisko centru sakārtošanā tā, lai šīs vietas pavērtu jaunu ceļu tūristu pieplūdumam.
Vērtēšanai Latvijā konkursam bija iesniegti 12 pieteikumi un tos vērtēja pēc Eiropas Komisijas, kā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas apstiprinātiem kritērijiem, izraudzītiem ar domu, ka attiecīgajā tūrisma vietā jābūt tik daudz padarītam, lai tūrisms tajā spētu darboties un pilnveidoties ilgākā laika posmā. Man prieks par Līgatni, kura starp 12 pretendentiem Latvijā tika atzīta par gada uzvarētāju un nu var saukties par vienu no izcilākajiem Eiropas tūrisma galamērķiem. To ļauj piešķirtais EDEN sertifikāts.
Mēs jau gadiem zinājām, ka Līgatne tās ir dabas takas, sanatorija, padomju laika bunkurs, bet te jauns piedāvājums tūrismam atvērta divsimtgadīga fabrika, kura pie tam turpina strādāt un ir īpaša, jo saglabājusies vienīgā Latvijā, kas ražo papīru. Pie tam tūristi gaidīti ciemos ne tikai fabrikā, bet arī radīti piemēroti apstākļi, lai mazākās vai lielākās grupās varētu aplūkot fabrikas strādnieku vajadzībām celto ciematu, kāda otra tuvumā nav. Tas, kas Līgatnē ir saglabājies, atbraucējam no jebkuras valsts būs brīnums.
No Latvijā pieteiktajiem objektiem ļoti sīvi ar Līgatni konkurēja kara osta Liepājā, bet uzvarēja Līgatne, jo tās pašvaldības un iedzīvotāju kopīgais ieguldījums tūrisma attīstībai bija spilgtāks. Tiesa, Eiropas līmeņa atzinības izteikšana par jau padarīto un saglabāto nav galapunkts ceļā uz tūristu piesaistīšanu. Konkurss tikai Līgatnei devis iespēju izmantot tūrismā starptautiski atzītu zīmolu, lai turpinātu strādāt pie ceļotāju piesaistes. Līgatnieši nevar palikt četrās sienās un tagad gaidīt brīnumu, ka uzvara konkursā piesaistīs tūristus. Tiesa, šim starptautiskajam zīmolam uzmanību arvien vairāk pievērš tūristi, kuriem svarīgi, lai, nonākot attiecīgās valstīs un vietās, viņi būtu gaidīti tieši kā ekskursanti, lai varētu braukt ar sajūtu, ka ar savu klātbūtni, ar saviem tēriņiem, interesi palīdzēs vietai attīstīties, nevis, piemēram, vietējiem iedzīvotājiem sarežģīs dzīvi.
Man prieks, ka katrs no konkursa Latvijā 12 dalībniekiem, jo sevišķi Līgatnē, Liepājas kara ostā, Turaidā, Cēsīs, Zemgales pilīs strādājošie, ir izvērtējuši visas nianses, kas saistītas ar ekskursantu uzņemšanu un daudz darījuši, lai darbībai tūrismā būtu ilgs mūžs.
Līgatnieši kā uzvarētāji no Latvijas devušies uz Briseli, lai Eiropas Komisijā parakstītu nodomu protokolu un pilntiesīgi pievienotos pārējām 104 tūrisma vietām, kas Eiropā atzītas par tālredzīgi veidotām. Taču ar to nekas nebeidzas, jāturpina strādāt tūristu uzņemšanā, ņemot vērā, ka vieni atbraucēji gribēs skatīt vēsturisko centru, bet citus interesēs dabas takas vai padomju slepenais bunkurs. Nauda, kura šurp plūdīs līdz ar atbraucējiem, jāprot no tūristiem paņemt tā, lai apmierināti paliek gan ceļotāji, gan tie, kuri Līgatnē strādājuši un ieguldījuši tūristu uzņemšanā. Nevajag kautrēties naudu pelnīt ar suvenīriem, kā to Līgatnes Lustūzī vietējie jau sākuši darīt. Vēlu viņiem veiksmi.
Latviju un Baltijas valstis Eiropā uzskata par vienu no labākajiem piemēriem, kā tūrisma vietu pārstāvji, kas darbojas EDEN tīklā, sadarbojas. Mēs jūtamies sadarbībā līdzvērtīgi.Līgatne nekādā ziņā nav sliktāka par, piemēram, muižu vai pili Čehijā.
EDEN sistēma, pirmām kārtām, radīta, lai risinātu globālu tūrisma jautājumu laikā, kad Eiropai par interesantiem un kvalitatīviem galamērķiem jākonkurē ar Āziju un Ameriku. Eiropa tūrismā vēlas radīt pēc iespējas lielāku daudzveidību. Ar šo kvalitātes zīmolu Eiropa vēlas veicināt, lai tūrisma vietu attīstība notiktu ar gudru ziņu, lai atbraukušie ar savu ierašanos nevis noplicinātu šo vietu, bet iegūtu no tās uzturēšanā, tūristu apkalpošanā, darba vietu radīšanā. Viss liecina, ka tā varētu notikt arī Līgatnē.
·
Līgatne Ģerboņu svētkos Rīgas pilī
"Šajā reizē viss notika pēc principa būt īstajā vietā un laikā," saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Rīgas pilī pirmoreiz notika novadu un pagastu ģerboņu svinīgā pasniegšanas ceremonija jeb „Pašvaldību ģerboņu svētki". Tajos bija uzaicināti Baltinavas, Grobiņas, Līgatnes un Nīcas novadu, kā arī Bērzaunes pagasta pārstāvji.
"Mūsu novada ģerboni nupat apstiprināja Heraldikas komisija. Agrāk pašvaldība par to uzzināja, vienkārši saņemot zinu, Valsts prezidents
Andris Bērziņš nolēmis iedibināt jaunu tradīciju. Esam pirmo Ģerboņu svētku dalībnieki. Novads ģerboņa apstiprinājumu saņēma no Valsts prezidenta," "Druvai" saka Ainārs Šteins. Svētkos katrs dalībnieks pastāstīja par savu novadu un pagastu. „Karogs, ģerbonis, himna tie ir simboli un zīmes, kas vieno nāciju, kalpojot piederības savai valstij veicināšanai un nostiprināšanai. Ikviens īstens patriots dzimtenes sajūtu vispirms saista ar savu pagastu, novadu, pilsētu, ar savām dzimtajām mājām. Lai jaundibinātie Ģerboņu svētki kalpo par cieņas apliecinājumu visām tām Latvijas pašvaldībām, kas kopj un godā lokālpatriotisma tradīcijas," atzinis Valsts prezidents A.Bērziņš.
Pēc svinīgā pasākuma Valsts prezidents veltīja laiku pašvaldību vadītājiem. "Viņš interesējās, kā veicas septiņu novadu sadarbībā, kā Līgatnē tiek īstenoti projekti. Prezidents atzinīgi vērtēja uzsākto darbu, lai pār Gauju uzbūvētu tiltu," stāsta Ainārs Šteins.
Turpmāk ik pa trim, četriem mēnešiem Rīgas pilī notiks Ģerboņu svētki.
Īsziņas
Vai tiltam būt. Šodien Līgatnē Pārgaujas un Līgatnes novada iedzīvotāji spriež, vai pār Gauju nepieciešams tilts, kas savienotu abus novadus.
http://news.lv/Druva/2011/10/29/Iszinas
Drukāt
