Līgatnes novada dome
Jaunumi
Mārtiņdiena pasaulē un Latvijā


Foto: no pareizs-uzturs.com

 

Autors: www.liis.lv
02.10.2010

Mārtiņdienā saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei... Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.
Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks. LTdz 17446 Mārtiņami vīzes pinu, I aukliņas darināju, Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.
Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. Tad pataisīja gaili namā gatavu ēšanai, ņēma plāceni un krūzi ar jaunu uzrūgušu alu, aiznesa visu atkal uz stalli un uzlika turpat uz plaukta, kas taisni tādēļ bija taisīts. Rītā agri priekš gaismas saimniekam ar visiem mājas puišiem vajadzēja stallī sanākt, turpat gaili un plāceni apēst un alu izdzert. Tāpat darīja lopu kūtī, tik tur kāva ne gaili, bet katrā kūtī vienu vistu, un saimniece līdz ar mājas meitiešiem apēda. (LTT: K.Šilings, 1832. g., Tirza.)
Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c. Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos, Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik uziet. (LTT: A. Bīlenšteins. LP VI, 126, 4. piez.) Mārtiņbērni ieradās tērpušies dažādās maskās. Populārākās no tām bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra, čigāna maskas. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Budēļi ņēma līdzi kules, kur ielikt sadotās dāvanas, visbiežāk ēdienus.
Masku gājiens jau iztālēm bija dzirdams, jo tā dalībnieki bija paņēmuši dažādus priekšmetus - katlu vākus, pannas, pudeles, karotes, bungas, zvārguļus - ar ko taisīt troksni. 
Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tas viss norisinājās jautrā, asprātīgā dialogā. Ar dziesmām budēļi gan nopēla, gan slavēja.
Ķekatu lēkāšana un kāju sišana dancojot, ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Dejošanā ir arī saskatāmi seni auglības rituāli. Tautasdziesmās daudz apdziedāta ir budēļu tēva rīkste, kurai piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Cilvēki un dažkārt arī dzīvnieki tiek pērti ar šo rīksti, lai tie būtu spēcīgi un veseli. Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs. (LTT: A. Bērziņa, Aloja.) Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir bijusi auglības nodrošināšana. 
Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu. Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties. (LTT: Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti.) Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos: Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos. (LTT: K. Jansons, Plāņi.) Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. (LTT: A.W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115.)
Avots: http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=476

 

Vista, gailis un zoss
Mārtiņdiena Latvijā un pasaulē

Mārtiņdienu svin katru gadu 10. novembrī, un tā ir ne tikai diena, kurā svin Mārtiņiem vārdadienas, bet arī simbolisks laiks, kurā tiek pabeigti visi rudens darbi, pilnībā novākta raža, tai jābūt sagatavotai ziemai, un šī ir diena, kurā sākas ziemas sezona ar visiem tās darbiem. Uzskata, ka Mārtiņdiena atver durvis ziemai, un bieži vien ar Mārtiņiem būtu jāatnāk pirmajam sniegam. Mārtiņos kāva lopus un sagatavoja ziemai. Zirgu un govju labklājībai katrā sētā ziedoja vienu gaili un vienu vistu. Gaili – zirgiem, vistu – govīm. Šajā laikā tika pabeigti arī lauku aršanas darbi, labībai jābūt izkultai, graudiem – sabērtiem klētī.

Šis ir arī laiks, kad beidzas veļu laiks un sākas masku gājienu laiks. Mārtiņdienas parasti ir vienas dienas svinības, kas noris jautri un līksmi, jo tad beidzas klusais veļu laiks un sākas jauna dzīve. Mārtiņos sākas budēļi (ķekatās iešana), kas mājai nes svētību, laimi, veselību un auglību. Vispopulārākās budēļu maskas ir čigāni, nāve, kaza, vilks, siena kaudze un vēl daži. Tomēr, lai gan budēļi (masku gājieni) sola daudz labumu, to galvenā nozīme bija auglība mājās.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iekrīt tieši starp Miķeļa dienu un Ziemassvētkiem, un pēc mūsdienu kalendāra visīstākie Mārtiņi būtu jāsvin starp 5. un 6. novembri.

Mārtiņos svin apkūlības (labības kulšanas beigas), un senāk galds tika klāts ļoti bagātīgi. Lai gan mūsdienās pieņemts Mārtiņos ēst zosi, agrāk galdā cēla vai nu gaili, vai vistu, ko, kā jau minēju, kāva, lai mājlopiem klātos labi, bet gaili kāva arī par godu Mārtiņam. Galvenie ēdieni, ko cēla galdā un kas minēti dainās, ir gailis vai vista, maize, pīrāgi, cūkgaļa, medus un alus.

Daži latviešu ticējumi (liela daļa no Mārtiņdienas ticējumiem ir saistīti ar laika novērošanu):
  • Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
  • Ja Mārtiņos kokos ir sarma, tad būs laba augļu raža.
  • Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.
 

 

Svētā Mārtiņa diena pasaulē

Sv. Mārtiņa diena (saukta arī par sv. Mārtiņa svētkiem, Martinstag un Martinmas) pasaulē tiek svinēta vienu dienu pēc mūsu Mārtiņdienas, 11. novembrī, un tai ir divas nozīmes: tāda pati nozīme kā Latvijā – rudens nobeigums un ziemas sākums – un veļu laika nobeigums (Igaunijā).

Aizsākušies 16. gadsimtā Francijā, Mārtiņi (Martinmas) izplatījās līdz pat Vācijai un vēlāk jau līdz pat Skandināvijas un Baltijas valstīm. Tie nosaukti par godu Tūras Mārtiņam, romiešu karavīram, kurš pieaudzis kļuva par mūku un kādu dienu atdevis ubagam sniega vētrā pusi savas jakas, lai viņš nenosaltu. Tajā pašā naktī viņš sapnī redzējis Jēzu, kam mugurā bijusi tā pati jaka, un viņš eņģeļiem teicis: „Te ir Mārtiņš, romiešu karavīrs, kurš nav kristīts, viņš ir mani apģērbis.”
 

 

Austrija, Beļģija, Vācija, Nīderlande

Svētkus svin vakarā, un bērni, staigājot no durvīm pie durvīm, iet ar papīra laternām rokās un dzied dziesmas par sv. Mārtiņu. Dažās valstīs šajā dienā bērni saņem dāvanas no sv. Mārtiņa, bet citās valstīs tas notiek 5. decembrī, no sv. Nikolasa. No šīm valstīm pie mums uz Latviju ir atceļojusi tradīcija ēst zosis, jo šajās valstīs, īpaši Vācijā, Mārtiņdienā galdā tiek celta zoss.
 

 

Slovēnija un Horvātija

Šī ir diena, kad nenorūgušais vīns pārvēršas par dzeramu vīnu, jo līdz tam to uzskata par nedzeramu. Tikai pēc iesvētīšanas tas kļūst derīgs lietošanai. Galdā tiek celta zoss un tradicionālie mlnici.
 

 

Dānija

Sv. Mārtiņa nakts (Mortensaften) tiek svinēta ar ļoti tradicionālu maltīti, kuras galvenā sastāvdaļa agrāk bija zoss, bet tagad – pīle.
 

 

Igaunija

Igaunijā dienu, ko dēvē par Mardipäev (Mārtiņdienu), uzskata par vienu no svarīgākajām tautas svētku dienām. Arī tiek svinēta ziemas atnākšana un ražas laika aizvadīšana.
 

 

Čehija

Mārtiņdiena iezīmē novembra pirmo pusi, ko apzīmē ar teicienu „Mārtiņš jāj uz balta zirga”, un baltais zirgs ir sniegs, kas tajā dienā uzsnieg gandrīz katru gadu. Galdā tiek likta zoss un dažādi īpaši ēdieni.
 

 

Polija

Šajā dienā, kad Mārtiņdienu svin lielākā daļa Polijas iedzīvotāju, bet jo īpaši Poznaņā, cilvēki iziet ielās, lai iegādātos īpaši šai dienai pagatavotus kruasānus.
 

 

Portugāle

Arī šajā valstī šie ir vīna nogatavināšanas svētki, kad var sākt dzert jauno vīnu. Svinības notiek pie ugunskura, ēdot magusto, kastaņus, vīģes un valriekstus. Ļoti tradicionāli ir nosmērēt seju ar ugunskura pelniem. Šajā laikā Portugālē ir ļoti labs laiks, tāpēc šo laiku sauc par sv. Mārtiņa vasaru.
 

 

Šveice

Sv. Mārtiņa dienu svin galvenokārt Šveices katoļu reģionā Ajoie, Juras kantonā. Svētku maltīte, kas ilgst 5 stundas, iekļauj nupat kautas cūkas ēdienus un Damassine liķieri.
 

 

Spānija

Spānijā šajā dienā ziemai kauj treknas cūkas, no kā cēlies slavenais teiciens „Katrai cūkai ir sava Sv. Mārtiņa diena”.

Lai gan mūsdienu lielajā steigā kāds teiks, ka šādi svētki nav vajadzīgi un ka laiks jau sen pagājis, ir vērts tomēr aizdomāties par to, ka vismaz dažas reizes gadā, kad ir šādi svētki, ir iemesls ģimenei sanākt kopā un to nosvinēt. Nedaudz papūlēties, iegādāties labu zosi, vistu vai gaili. Pagatavot kādu no vecmāmiņas ēdieniem, kādus no jauniem, modernākiem ēdieniem un to visu apvienot pie galda, svinot ziemas tuvošanos. Protams, ka liela daļa vairs netic dažādām paražām, ticējumiem un sen rakstītajam (protams, laika apstākļus grūti prognozēt ar ticējumiem), bet daudzas mammas zina, ka veļu laikā bērni mēdz gulēt sliktāk un tāpēc vien ir jāsaņemas un jānosvin Mārtiņdiena. Var taču atrast dažādus iemeslus, kāpēc to darīt, bet galvenokārt tāpēc, ka svētki vairo prieku un mūsdienu steigā ģimeņu sanākšanu un sarunu nekad nevar būt par daudz. Neviens nesaka, ka jāskrien pa māju, no durvīm pie durvīm kostīmos, bet varbūt ir vērts to darīt mājās ar bērniem – kopīgi pagatavot kostīmus un tajos rotāties. Smieklīgi, jā, interesanti, jā, vienojoši – jā. Un kas gan cits nepieciešams, ja ne prieks un vienotība ģimenē.

Mēs tev šajos Mārtiņos piedāvājam izcept zosi, kas pildīta ar vārītiem kartupeļiem un svaigiem āboliem, zosu taukos apceptus burkānus, pasniegtus kopā ar grūbām, pastinaku un ķiploku krēmzupu, karsto ābolu dzērienu un desertā – dievīgi labo ķirbju kūku.

Autors: Signe Meirāne
Avots: http://www.cetrassezonas.lv/lv/apskati/svetku_idejas/article.php?id=25300
 
  100_2314

 
*Marutai (astoņos teikumos)
 
Mārtiņdienas ticējumam, ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā - Ziemassvētkos slidināsies pa ledu, tiešām ir spēks. Šo un vēl dažus, piemēram, ja Mārtiņi miglaini - būs mīksta ziema, var ņemt vērā un "likt aiz auss". Tāpat arī Mārtiņu laika ticējumi rāda, kāds būs nākošais gads un siena laiks.
Ja Juris (23. aprīlis) iezīmē lauku darbu laika sākumu, tad Mārtiņš visu darbu nobeigumu. Ir teiciens: Ja Mārtiņš rudenī klēts durvīs sakāra atslēgas, tad Juris pavasarī tās uzlauza...
Pats Mārtiņdienu un laiku ap Mārtiņiem uztveru kā balto ziemeļdēlu (gulbju) aizlidošanu. Tas man ir īpašs notikums, kad pēdējās Mārtiņrozes nogriezdams, debesīs dzirdu gulbju skumīgās balsis... Un tam visam pa pēdām seko sniegs...
 
100_2646
Avots: http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/