Jaunumi
Par izmaiņām Vidzemes tiesu apgabala tiesu darba organizācijā

 Informācija par tiesu teritoriju reformu: mērķi un būtība

Tiesu teritoriju reformu ar Tieslietu padomes lēmumu īsteno Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju.

Reformas īstenošana uzsākta 2015. gadā, apvienojot vairāku Rīgas tiesu apgabala tiesu teritorijas, proti – Siguldas rajona tiesu un Jūrmalas pilsētas tiesu pievienojot Rīgas rajona tiesai un Rīgas Centra rajona tiesu – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. 2016. gada 1. februārī reforma tika ieviesta Latgales tiesu apgabalā. Savukārt, 2017. gada 1. feburārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. 2018. gada 15. janvārī reforma tika ieviesta Rīgas  tiesu apgabalā, 2018. gada 1. februārī – Kurzemes tiesu apgabalā. 

Reformas būtība – tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielu pirmās instances tiesu. Šīs tiesas teritorijas ietvaros turpina darboties visas līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot iedzīvotāju pieejamību tiesai. 

Reforma paredztiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī: apvienojot to teritorijas un izveidojot vienu lielu tiesu,tajā ir vienota lietu sadales sistēma, tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota principa, tiesu vada viens tiesas priekšsēdētājs.

Reformas mērķisir paaugstināt tiesu darbības efektivitāti un iespējami racionāli izmantot tiesu rīcībā esošos resursus.

Reformas būtiskākie ieguvumi:

·        Novērstas krasas atšķirības tiesnešu noslodzē un lietu izskatīšanas termiņos. Tiesneši vienas tiesas ietvaros skata visas attiecīgajai tiesai piekritīgās lietas. Tādējādi tiesnešu noslodze un lietu plūsma tiek sadalīta vienmērīgi vienas tiesas ietvaros. Tiesas priekšsēdētājs izvērtē tiesnešu un tiesu darbinieku noslodzi, un vajadzības gadījumā pārdala pienākumus, kā arī seko līdzi tam, lai līdzīgās lietās izskatīšanas termiņi būtu līdzīgi. 

·       Plašākas tiesnešu specializācijas iespējas, vienlaikus ievērojot nejaušību lietu sadalē. Specializācijā ir būtiska, lai nodrošinātu tādu, lietu, kuru iztiesāšanai nepieciešamas kādas specifiskas zināšanas, kvalitatīvu izskatīšanu. Tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Mazās tiesas, kurās tiesnešu skaits ir līdz četriem tiesnešiem, specializāciju līdz šim bija faktiski neiespējami nodrošināt.

 

Piemēri

a)     Līdz reformas ieviešanai tiesa Asaņem ievērojami vairāk prasību nekā tiesa B, un līdz ar to arī darba apjoms tiesā A ir daudz lielāks. Ņemot vērā jau iepriekš tiesās A un B nozīmēto lietu izskatīšanas termiņus, tiesā A saņemtās lietas izskatīšana tiek nozīmēta uz 2018.gada decembri, bet tiesā B - uz 2018.gada aprīli.  Pēc reformas, kurā tiesa B pievienota tiesai A, lietas tiek sadalītas vienlīdzīgi starp tiesu A un B tiesnešiem.Tas nozīmē, ka lieta varēs tikt nodota arī tam tiesnesim, kuram lietu izskatīšana bija nozīmēta uz 2018.gada aprīli. Reformas rezultātā lieta, kas citādi būtu nozīmēta izskatīšanai uz 2018.gada decembri, tiks nozīmēta izskatīšanai ātrāk.

 

b)     Līdz reformas ieviešanai tiesā B strādā trīs tiesneši. Visi tiesas B tiesneši skata civillietas, bet divi no tiem arī krimināllietas. Līdz ar to ir iespējams prognozēt krimināllietas nodošanu izskatīšanai kādam no diviem tiesas B tiesnešiem.Tāpat iespējami gadījumi, kad slimības, atvaļinājuma vai citas prombūtnes laikā tiesā paliek tikai viens tiesnesis, kurš skata krimināllietas. Pēc reformas īstenošana, kuras rezultātā tiesa B pievienota tiesai A, lietas tiek sadalītas vienlīdzīgi starp tiesu A un B tiesnešiem. Tātad krimināllietas, kas būtu bijušas piekritīgas B tiesai, skatīs kāds no četriem A tiesas tiesnešiem, nodrošinot gan lietu sadales nejaušību specializācijas (konkrētu lietu veida skatīšana) ietvaros, gan tiesas darba nepārtrauktību. 

RefiR     Reformas ieviešana Vidzemē:

Tieslietu padome 2017.gada 12.jūnija sēdē atbalstīja Vidzemestiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānu, kas paredz, ka no 2018. gada 15. februāra Alūksnes rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa, Gulbenes rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa, Madonas rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa, Cēsu rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa, Limbažu rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa, kā arī Valkas rajona tiesa un tās sastāvā esošā zemesgrāmatu nodaļa tiek pievienota Valmieras rajona tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot reorganizētās tiesas nosaukumu – Vidzemes rajona tiesa un attiecīgi – Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.  

No 2018. gada 15. februāra Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā būs viena rajona (pilsētas) tiesa un zemesgrāmatu nodaļa – Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

Svarīgi! Pēc reformas tiesas darbība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās: Valmierā, Limbažos, Valkā, Cēsīs, Alūksnē, Madonā, Gulbenē.

Svarīgi! Dokumentus pēc reformas būs iespējams iesniegt jebkurā no tiesas vai zemesgrāmatas nodaļas atrašanās vietām pēc personas izvēles. Tāpat jebkurā zemesgrāmatu nodaļas atrašanās vietā būs pieejama parakstu uz nostiprinājuma lūguma apliecināšana. Dokumentu izsniegšana no lietas materiāliem tiks organizēta tās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas atrašanās vietā, kurā lieta izskatīta vai pēc pieprasītāja izvēles ar pasta starpniecību.

Piemērs. Lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Limbažos, personai līdz šim bija jādodas uz Limbažu rajonatiesas zemesgrāmatu nodaļu. Pēc reformas ieviešanas persona nostiprinājumu lūgumu varēs iesniegt tāpat, kā līdz šim zemesgrāmatu nodaļas darbības vietā Limbažos,vai arī Valmierā, Cēsīs, Valkā vai pat Alūksnē, Madonā vai Gulbenē.

Organizatoriskie jautājumi

Lietu sadales kārtību un citus darba organizācijas jautājumus tiesā nosaka tiesas priekšsēdētājs. Līdz ar toaicinām Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv sekot līdzi aktuālajai informācijai par tiesā noteikto lietu sadales kārtībuun tiesu darbu pēc reorganizācijas.

Vidzemes rajona tiesā ir nozīmētas kontaktpersonas – tiesu darbinieki, kuri atbildēs uz jautājumiem par tiesas un tās zemesgrāmatu nodaļas darba organizāciju neskaidrību gadījumā. Kontaktinformācija:

Vidzemes rajona tiesā – Nora Liepiņa, tālr. 64250769

Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā –Lolita Marovska, tālr.64225019, Elīna Namniece, tālr.34224562. 

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Vai tiesu darbinieki ir informēti par reformām?

Tiesneši, zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kā arī tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieki ir informēti parizmaiņāmtiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijā no šī gada 15.februāra. Gan tiesu pārstāvji, gan Tiesu administrācija un Tieslietu ministrija ir sniegusi informāciju un organizējusi plānoto izmaiņu apspriešanu.

Vai reformas rezultātā tiks samazināts tiesnešu vai darbinieku skaits?

Tiesu teritoriju reformas mērķis nav samazināt tiesnešu vai tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku skaitu.Tomēr prakse liecina, ka reformas rezultātā pastāv iespēja optimizēt tiesu resursus, piemēram, pārdalot tulkošanas darbus mazāk noslogotam tiesu namam. Tiesas priekšsēdētāja pārziņā ir tiesu darbinieku kompetenču un noslodzes izvērtēšana un amata vietu pārskatīšana nepieciešamības gadījumā.

Vai līdz ar reformas ieviešanu tiesnešiem vai darbiniekiem būs jāmaina dzīvesvieta vai jābrauc uz darbu citā pilsētā?

Reformas rezultātā nemainās tiesnešu vai tiesu darbinieku darba vietas, jo Vidzemes rajona tiesasdarbība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās.

Arī zemesgrāmatu nodaļu darbība tiks nodrošināta līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās.

Vai tiesu arī turpmāk vadīs līdzšinējais tiesas priekšsēdētājs?

Reformas rezultātā Alūksnes, Gulbenes. Madonas, Cēsu, Limbažu, kā arī Valkas rajona tiesa tiek pievienota Valmieras rajona tiesai, kurai līdz ar reformu mainīts nosaukums - Vidzemes rajonatiesu. Apvienoto tiesu vadīs līdzšinējais Valmieras rajona tiesaspriekšsēdētājs. To nosaka grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Saskaņā ar grozījumiem pārējo tiesu priekšsēdētāji turpmāk veiks tiesnesim noteiktos pamatpienākumus, tas ir, tiesas spriešanu.

Vai mainīsies tiesu teritorijas?

Vidzemes rajona tiesas darbības teritorija turpmāk aptvers ne tikai Valmieras, bet arī līdzšinējo Cēsu, Limbažu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes vai Madonas rajona tiesas darbības teritoriju. 

Vai man būs jābrauc uz citu pilsētu, lai iesniegtu tiesā vai zemesgrāmatu nodaļā dokumentus?

Dokumentus gan tiesā, gan zemesgrāmatu nodaļā varēs iesniegt jebkurā līdzšinējās tiesas vai attiecīgi zemesgrāmatu nodaļas atrašanās vietā. Reformas rezultātā būtiski palielinās vietu skaits, kur turpmāk varēs iesniegt tiesas un zemesgrāmatu nodaļas dokumentus. Tā kā vairs nepastāvēs strikta iesniedzamo dokumentu vieta, iedzīvotājiem pat būsiespēja, kārtojot kādas citas formalitātes, piemēram, Valmierā, iesniegt Vidzemes rajonatiesā pieteikumu, ko iepriekš varēja iesniegt tikai braucot, piemēram, uz Limbažurajona tiesu. 

Vai pastāvēs arī citas iespējas, kā iesniegt vai saņemt dokumentus?Vai arī vienmēr jādodas uz tiesu vai zemesgrāmatu nodaļu? 

Tiesā dokumentus var iesniegt, izmantojot pasta pakalpojumus vai arī pilnvarotas personas starpniecību, kuru lietas dalībnieks ir pilnvarojis vest lietu. Ja lietas dalībnieks nebūs piedalījies tiesas sēdē,(arī gadījumos, ja lietu skata rakstveida procesā) tiesa, kura pasludina tiesas nolēmumunosūta lietas dalībniekiem spriedumu, ja lietas dalībnieks to lūdz. Ja lietas dalībnieks piekritis, tiesa ar viņu sazinās elektroniski. 

Attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļā iesniedzamiem dokumentiem no 2015.gada 1.maija zvērinātiem notāriem noteikts pienākums nosūtīt elektroniski nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai, ja darījums noslēgts notariālā akta formā.Gadījumā, ja personas rīcībā ir tiesas nolēmums, būvvaldes izdots dokuments, privatizācijas līgums vai Valsts zemes dienesta vai zemes komisijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, un persona izmanto e-parakstu, nostiprinājuma lūgumu var iesniegt elektroniski zemesgrāmatas mājas lapā www.zemesgramata.lv. 

Ja personas darījumu slēdz pašas, neiesaistot zvērinātu notāru (vai arī zvērinātam notāram apliecinot tikai parakstus), tad persona nostiprinājuma lūgumu var iesniegt, izmantojot pasta pakalpojumus vai arī izmantojot zvērināta notāra palīdzību. Šādā gadījumā zvērinātam notāram jāmaksā amata atlīdzība atkarīgi no patērētā laika, bet pārsvarā šī atlīdzība nepārsniegtu 5,69 euro un pasta izdevumus. 

Pašlaik irveikti visi nepieciešamie pasākumi, lai īpašniekam nebūtu personīgi jāvēršas zemesgrāmatu nodaļā zemesgrāmatas apliecības vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma par tiesību nostiprināšanu (datorizdrukas) saņemšanai. Zemesgrāmatu likums paredz, ka īpašuma tiesības pārbauda, ieskatoties datorizētajā zemesgrāmatā, un papildu dokumentu iesniegšana vai uzrādīšana iestādēs nav nepieciešama. 

Tomēr gadījumā, ja jaunais īpašnieks vēlas saņemt zemesgrāmatas apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdruku, viņam ir iespēja nostiprinājuma lūgumā norādīt, lai minētos dokumentus zemesgrāmatu nodaļa nosūta pa pastu.Tāpat nostiprinājuma lūgumā ir iespējams norādīt, ka zemesgrāmatu nodaļu tiesneša lēmuma datorizdruku vēlas saņemt e-pastā. Papildu maksa par apliecības vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdrukas nosūtīšanu pa pastu nav jāmaksā. 

Informāciju par zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamiem īpašumiem, kā arī zemesgrāmatas nodalījuma norakstus ir iespējams saņemt ne tikai zemesgrāmatu nodaļās.Šādu informāciju ir iespējams saņemt Tiesu administrācijā, elektroniski valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas portālā www.zemesgramata.lv. Informāciju elektroniski var saņemtautorizējoties portālā www.zemesgramata.lv ar lietotājvārdu un paroli, ko piešķir Tiesu administrācija, ar elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti, vai lielāko komercbanku internetbankas piekļuves rekvizītiem.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas portālā www.zemesgramata.lv atrodama informācija arī par zemesgrāmatu nodaļā iesniedzamiem dokumentiem un darbībām, kas personai jāveic, lai zemesgrāmatā ierakstītu nekustamo īpašumu vai nostiprinātu īpašuma tiesības.  

Vai tiesa skatīs lietu tur, kur ir iesniegti dokumenti?

Pēc reformas ieviešanas var būt gadījumi, kad lietu izskatīstiesnesis citā vietā, nevis tajā, kurā iesniegti dokumenti.

Lietu sadales kārtība un citi tiesas darba organizēšanas jautājumi, tostarp lietas pārsūtīšanas kārtības noteikšana, ir tiesas priekšsēdētāja kompetencē.

Līdzšinējā tiesu reformasieviešanas pieredze liecina, ka noslodzes izlīdzināšanai,pirmkārt, tiek izvērtētas iespējas pārsūtīt rakstveida procesā izskatāmās lietas. Mutvārdu procesā izskatāmo lietu pārsūtīšananotiek tikai tad, ja šo lietu izskatīšanu nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, piemēram, koncentrējot noteiktu lietu kategorijas vienā no tiesas atrašanās vietām. Tomēr arī šajos gadījumos, nozīmējot lietu izskatīšanu, tiesa ņem vērā, piemēram, lietas dalībnieku nokļūšanas iespējas, ko nereti ietekmē arī sabiedriskā transporta kustība.

Kā es zināšu, kur lieta tiks izskatīta? Vai es sev interesējošo informāciju par tiesvedības gaitu varu iegūt, nevēršoties tiesā?

Tiesa informēs procesa dalībniekus par lietas izskatīšanas vietu un laiku (ar tiesas pavēsti, paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā u.c. dokumentiem).

Latvijas tiesu portāla manas.tiesas.lv sadaļā “E-pakalpojumi” ir iespējams sekot līdzi tiesvedības gaitai. Ievadot lietas numuru vai tiesas pavēstes numuru, var iegūt informāciju par lietas saņemšanas un izskatīšanas datumu, tāpat arī izskatīšanas rezultātu, kā arī nolēmuma spēkā stāšanās datumu.

Autorizēti Latvijas tiesu portāla manas.tiesas.lv lietotāji var izmantot e-pakalpojumu “Manas lietas”. Šādā gadījumā papildus tiesvedības gaitas datiem, lietotājs var iegūt informāciju par lietas būtību, samaksātām nodevām, un iepazīties arelektroniskiem dokumentiem (arī skenētiem), ja tādi lietā atrodas. Tāpat autorizēti lietotāji var noklausīties arī tiesas sēžu audioprotokolus.  Latvijas tiesu portālā manas.tiesas.lv fiziskas personas var autorizēties ar lietotājvārdu un paroli, ko piešķir Tiesu administrācija, ar elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti,kā arīlielāko komercbanku internetbankas piekļuves rekvizītiem. Juridiska persona var autorizēties ar lietotājvārdu un paroli, kas  pirms tam pieprasīta Tiesu administrācijā, sadarbības līgumā noteiktajā kārtībā. 

Kā es varēšu piedalīties lietas izskatīšanā, ja tā tiks pārsūtīta uz citu tiesu – ne tur, kur būs iesniegti dokumenti?

Tiesu lietu izskatīšana notiek rakstveida vai mutvārdu procesā, klātesot lietas dalībniekiem tiesas sēdē. Ja lietu izskata rakstveida procesā, tātiek izspriesta bez tiesas sēdes, lietas dalībniekiem paziņojot, kad tiesas nolēmums ir pieejams tiesas kancelejā.Šādu lietu pārsūtīšana lietas dalībniekiem nerada papildu neērtības saistībā nokļūšanas dēļ.

Ja lietas izskatīšana notiek mutvārdu procesā un tātiek pārsūtīta uz citu tiesas namu, lietas dalībnieks piedalās tiesas sēdē klātienē vai ar videokonferences starpniecību.Ja lietas dalībnieks vēlas lietas izskatīšanā piedalīties ar videokonferences starpniecību, lietas dalībniekam jāiesniedz lūgums par videokonferences izmantošanu lietas izskatīšanā.

Gadījumā, ja lietas dalībnieks izvēlas tiesas sēdē piedalīties klātienē un tiesa lemj viņam par labu, tad personai ir tiesības lūgt atlīdzināt tiesas izdevumus, kas radušiessakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm.

Kas notiks ar tām lietām, ko tiesa jau sākusi skatīt. Vai tās līdz ar reformu sāks skatīt no jauna?

Likums “Par tiesu varu” noteic, ka lietas, kuru izskatīšana ir uzsākta, turpina izskatīt tas pats tiesnesis, kurš lietu skatīja līdz reformas ieviešanai. Līdz ar to, ja lietas izskatīšana jau uzsākta, tā tiks turpināta arī pēc reformas.  

Lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nebūs uzsākta līdz reorganizācijas pabeigšanai 2018. gada 15. februārim, tiks nodotas tiesai, kurai būs pievienotas citas tiesas. Tāpat šai tiesai tiks nodotas lietas, ja iepriekš izlemtā lietā būs izskatāmiar tiesas nolēmumu izpildi saistīti jautājumi. Šo lietu sadale un izskatīšana notiks pēc jaunajiem noteikumiem, ņemot vērā šo tiesu tiesnešu noslodzi, kā arī to lietu sadales kārtību, ko būs noteicis tiesas priekšsēdētājs. Tāpat šādā kārtībā izskatīs lietas, kuru nolēmumus būs atcēlusi apelācijas vai kasācijas instance.

 

 

 

2018-02-14
Laika ziņas
Aptaujas