Jaunumi
Prese raksta par Līgatni (1.-5. oktobris)

Vēlēšanu iecirkņi atvērti

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vakar durvis vēra 13. Saeimas vēlēšanu iecirkņi. Amatas novadā seši, Cēsu novadā - seši, Jaunpiebalgas, Līgatnes un Raunas novadā - katrā divi, Pārgaujas novadā - trīs, Priekuļu un Vecpiebalgas novadā - katrā pieci.

Vēlēšanu iecirknī Drabešu pagasta “Ausmās” jau pusdienlaikā viss bija sagatavots, lai vēlētāji varētu izlasīt visu par vēlēšanām, iepazīties ar partiju programmām. Iecirknī var pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Šī iespēja paredzēta tiem, kuri iecirkni nevar apmeklēt, piemēram, veselības problēmu dēļ. Ir jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona. Ja vēlētājs lieto elektronisko parakstu un internetu, var izmantot iespēju iesniegt iesniegumu www.latvija.lv, parakstot ar drošu elektronisko parakstu.

“Ir vēlētāji, kuri iecirknī pavada ilgu laiku, uzmanīgi izlasa partiju programmas, izvērtē kandidātus. Ne jau katram mājās ir internets, ne visas partijas vēlētājus uzrunājušas un stāstījušas par sevi. Daudz ir cilvēku, pie kuriem komisijas locekļi brauc mājās,” viedokli pauž iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Timermanis un uzsver, ka katras vēlēšanas ir citādas. “Pēdējos četros gados sabiedrībā tik daudz kas mainījies. Cik tad sen mēs runājam par viltus ziņām! Varu tikai piekrist, ka jāuzmanās no informācijas, kas parādās sociālajos tīklos un ne tikai tur. Pirms katrām vēlēšanām kāds veido negatīvu fonu. Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, katrs var izteikt arī savas dusmas, neapmierinātību. Viedokļi ir polāri – kas vienam labs, citam slikts. Katram pašam jāizsver,” pārdomās dalās M. Timermanis, raksturojot pirmsvēlēšanu laiku. Viņš izlasījis visu sarakstu programmas un atzīst, ka 400 zīmju programma ir demagoģiska, bet vismaz kaut nedaudz ļauj izprast, ko kandidāti domā. Vērts arī palasīt, cik kurā sarakstā ir bezdarbnieku.

Iecirkņa komisijā strādā septiņi locekļi. “Darbs ir atbildīgs, līdz pēdējam sīkumam,” atgādina M. Timermanis. Komisijas locekles Ilva Pūpola, Ilona Muižniece un Ilze Buša atzīst, ka pieredze komisijas darbā ir ļoti svarīga. “Bijis, ka vēlētājs atnāk balsot ar nederīgu pasi un skatās acīs, vai pamanīsim, ka dokumentam termiņš beidzies,” pastāsta I.Pūpola, bet I.Buša piebilst, ka kāds noteikti nebūs dzirdējis, ja nav pases, ar ID karti nepietiek, nepieciešama vēlētāja apliecība, ko bez maksas var izņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tajā nodaļā, kur izsniegta ID. Katrs, kam vēlētāju apliecība jāsaņem, par to iepriekš tika informēts.

“Iecirknī iekārtojums būs tāds pats kā citās vēlēšanās, ceturtdien uzstādīsim balsošanas kabīnes,” bilst Ilva Pūpola.

“ Mūsu iecirknis ir ceļa malā, nekad nevar paredzēt, cik būs vēlētāju,” stāsta M. Timermanis. Ne reizi vien Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanās iebraucis autobuss ar balsotājiem. Daudzi atzinuši, ka pie iecirkņa “Ausmās” ir ērti piebraukt.

“Vēlēšanas ietekmēs arī laikapstākļi. Pašvaldība vēlētājiem nodrošina transportu, kas novadā kursēs pa noteiktu maršrutu. Arī vēlēšanu komisijas ir nodrošinātas ar transportu,” pastāsta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. 

Tāpat kā iepriekšējās, arī 13.Saeimas vēlēšanās vēlētājs var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas –3., 4. un 5.oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, būs pilsētās un novados, kuros ir vismaz 7500 vēlētāju. Pavisam Latvijā būs 58 šādi iecirkņi.

“Vienīgais iecirknis Cēsīs, kur varēs nodot balsi glabāšanā, ir iecirknis “CATA” kultūras namā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās to izdarīja ap simts vēlētāju. Viss notiek kā jau vēlēšanās – pilsonis izdara savu izvēli, biļetenu ieliek aploksnē un nodod komisijai. Aploksnes ar vēlēšanu zīmēm tiks uzkrātas īpašās reģistrācijas aploksnēs, uz kurām būs norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Glabāšanā nodotās balsis tiks uzkrātas atsevišķā vēlēšanu kastē,” atgādina Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido. Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Iecirkņa komisija balsotāju sarakstā anulēs ierakstu par balss nodošanu glabāšanā, vēlētāju reģistrēs vēlēšanu dienas balsotāju sarakstā un atkārtoti izsniegs balsošanas materiālus. Vēlēšanu rezultātam pieskaitīs vēlētāja vēlēšanu dienā nodoto balsi, savukārt aploksne ar glabāšanā nodoto balsojumu tiks dzēsta. “Nodot balsi glabāšanā varēs tikai iecirknī CATA kultūras namā. Vēlētāji zvana, interesējas par iespēju nobalsot iepriekš, arī Saeimas deputātu kandidāti stāstījuši, ka to var izdarīt. Teorētiski tā ir iespēja nobalsot iepriekš un vēlēšanu dienā mainīt savas domas,” stāsta L.Dzemido. Viņa cēsniekiem atgādina, ka balsošanu atrašanās vietā vēlams pieteikt mājām tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu dienā, 6.oktobrī, balsošana atrašanās vietā jāpiesaka līdz plkst.12. “Novadā visi vēlēšanu iecirkņi ir gatavi Saeimas vēlēšanām,” saka novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

1. un 3. oktobrī vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 17 līdz plkst. 20, 2. oktobrī – no plkst. 8 līdz 11, 4. oktobrī – no plkst. 9 līdz plkst. 12, bet 5. oktobrī - no plkst. 10 līdz plkst. 16.

http://news.lv/Druva/2018/10/02/velesanu-iecirkni-atverti

 

Vērtības, kas līdzās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Ojārs Vācietis, apdzejojot Gauju, to nodēvējis par Latvijas kaklarotu un atzinis, ka "Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju".

“Vērtības ir uzskati, kuriem ir ietekme uz cilvēku. Vērtības attiecas uz vēlamajiem mērķiem, vērtības kalpo kā standarti vai kritēriji. Vērtību iedarbību veido indivīda rīcība,” atgādināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš un piebilda, ka 85 procenti Latvijas iedzīvotāju dabu uzskata par unikālu, tā rāda aptauja. Nacionālie parki ir kā zīmoli, un GNP ir Latvijā lielākais.

Gaujas nacionālā parka vērtība ir tā ainavas. “Ainavas saistās ar gleznām. Jūlija Federa 1891.gadā gleznotā Gaujas leja ir viena no Latvijas ainavu simboliem. Kur palikuši gleznā redzamie zālāji? Lai kultūrainavu saglabātu, tā jākopj. Atbrīvojam aizaugušās vietas. Zāģējam kokus, ne lai iegūtu koksni, bet lai saglabātu atklātu ainavu, ierīkotu skatu vietas. Skats no Ķeizarkrēsla un Ķeizarskata, Zvārtes ieža, Turaidas torņa, Ērgļu klintīm ir vietas, kur vērts pabūt. Tās uzturam, veidojam un saglabājam,” stāstīja DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors.

Kas vēl ir tas īpašais GNP teritorijā? Te sastopama liela augu sugu, kā arī dzīvnieku sugu daudzveidība, te ir vairāk nekā pustūkstotis kultūras un vēstures pieminekļu - pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi. GNP var atrast divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām un arī pagrabalas, kur glabā produktus un kuras iecienījuši sikspārņi, ir GNP simbols.

Līgatnes dabas takas, kur var apskatīt Latvijas savvaļas dzīvniekus un kuras katru gadu kļūst populārākas, ir divus gadus jaunākas par GNP.

“Gaujas nacionālais parks ir aktīvās atpūtas vieta laivošanai, skriešanai, pastaigām. Sacensību rīkotāji iecienījuši GNP, jo te ir meži, gravas, kalni," stāstīja R.Auziņš. Pērn parka teritorijā notika 13 velosacensības, 25 orientēšanās, 11 skriešanas sacensības, 14 dažādi citi pasākumi.

Lai popularizētu GNP kā tūrisma galamērķi, izveidots klasteris “Enter Gauja”. Tajā apvienojušās deviņas pašvaldības, ap 60 uzņēmēju un Dabas aizsardzības pārvalde. GNP ir otrs iecienītākais tūrisma galamērķis tiem, kuri apmeklē Latviju.

Dabas aizsardzības pārvalde ir tā, kas gādā par infrastruktūru, māca cilvēkus iepazīt un izprast dabu, gūt to, ko daba var dot. Pēdējos gados vairāk nekā miljons eiro ieguldīti infrastruktūras attīstībā – ierīkotas takas, atpūtas vietas, uzceltas laipas, tilti. Gauja gandrīz simts kilometrus plūst pa GNP. Gaujas un tās pieteku krastos izveidotas vairāk nekā 30 apmetnes vietas.

Cilvēki visos laikos dzīvesvietai izvēlējušies skaistas vietas. Par Gaujas krastu apdzīvotību liecina 19 senie pilskalni, daudzās apmetnes un kapulauki parka teritorijā. Te ir lielākais pilskalnu blīvums, kāds zināms Latvijā tik nelielā teritorijā.

“Cilvēks dabā ienāk ar savām prasībām. Saglabāt zaļuma un biznesa līdzsvaru, cilvēku labklājības un dabas līdzsvaru ir izdevies dažādos laikos,” uzsvēra R.Auziņš. “Tie, kuri izveidoja parku, piepildīja sapni - lietot vārdu "nacionāls". Sabiedrība to novērtēja un atbalstīja. Vai šodien tam pievēršam uzmanību?” bilda R.Auziņš.

***

Uzziņai

Gaujas nacionālais parks (GNP) ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, dibināts 1973. gada 14. septembrī. Otrais vecākais bijušajā Padomju Savienībā, pirmo izveidoja Lahemā, Igaunijā, tad Lietuvā, Ignalīnā. Nacionālie parki ir simts pasaules valstīs.

Sugu daudzveidība, vēstures un kultūras pieminekļu daudzums bija iemesls, kāpēc nacionālais parks tapa starp Valmieru un Murjāņiem. Savulaik tika apsvērta arī Vecpiebalga, Veclaicene, Augšdaugava un citas vietas. GNP mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka uzdevums arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

GNP nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja – vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai.

http://news.lv/Druva/2018/10/02/vertibas-kas-lidzas

 

Jāmācās lepoties

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Saimniekot nacionālā parka teritorijā un īstenot savas ieceres saskaņā ar aizsargājamas teritorijas noteikumiem, kā piesaistīt tūristus, prast nopelnīt un saglabāt vērtības – par to konferencē “Gaujas nacionālais parks – daba, cilvēks, atspulgi” diskutēja Dabas aizsardzības pārvaldes, pašvaldību un tūrisma speciālisti, uzņēmēji.

Jāuzsver un jālepojas

Rolands Auziņš, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors: - Dzīvojot un strādājot Gaujas nacionālajā parkā, jābūt savstarpējai cieņai un izpratnei par vietu, par to, ka te ir aizsargājama teritorija. Situācijas ir dažādas. Izpratne varētu būt labāka. Kaut vai tagadējā akcija “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!” nebūtu vajadzīga, ja cilvēki būtu atbildīgāki pret vidi.

Ainārs Šteins, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs: - Vienmēr jāatrod vidējais aritmētiskais starp dabas vērtību saglabāšanu un izmantošanu sabiedrības labumam. Līgatnē vēlamies īstenot lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu. Esam apskatījuši citu pieredzi. Zviedru pieredze pārsteidza - ja kāda īpašumā būs dabas vērtība un viņš to neizmantos sabiedriskam labumam, tad var sodīt par izšķērdību. Pretēja filozofija tai, kas daudzus gadus pie mums ir populāra. Pēdējā laikā arī Latvijā tomēr sapratne par dabu kā vērtību būtiski mainās.

Juris Smaļinskis, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes lektors: - Esmu vadījis daudzas ārzemnieku grupas. Man vairākkārt prasījuši: “Mūs ievedīs nacionālajā parkā? Vai nevarētu sarunāt naktsmītnes tuvāk parkam?" Biju izbrīnīts, jo ārzemniekiem nav izprotams, ka jau esam nacionālā parka teritorijā. Pasaulē dabas nacionālajiem parkiem priekšā ir barjera, par ieeju jāmaksā, par to, ka fotografē, arī. Mēs neuzsveram un nelepojamies, ka strādājam un dzīvojam nacionālajos parkos, mums tas ir pašsaprotami, bet citur pasaulē neiespējami. Uzņēmējiem esmu prasījis, vai viņi stāsta, ka te ir nacionālais parks. Arī viņiem tas neliekas svarīgi.

Laura Skrodele, Siguldas pašvaldības aģentūras “Siguldas attīstības aģentūra” direktore, GNP Tūrisma biedrības pārstāve:

-Siguldieši lepojas ar GNP un jūtas tam piederīgi. Sigulda un Gaujas nacionālā parka ( GNP) zīmoli viens otru papildina. Tūrisma biedrība kopā ar pašvaldībām palīdz GNP vārdu popularizēt pasaulē, palīdz tiem, kuri te dzīvo, dzīvot labāk. 

Siguldā tūrisma centrā bieži vien tūristi jautā: “Kur ir vārti ieejai GNP? “ Vai mums vajadzīgi tādi vārti? Iespējams. Tie iezīmētu vietu un reizē arī kalpotu kā atgādinājums atpazīstamībai, informētībai.

Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonda priekšsēdētājs: - Ainavas vecās fotogrāfijās ir tuvas tiem cilvēkiem, kuri tās redzējuši dabā. Ainavas pēdējā gadsimta laikā mainījušās vairākas reizes. Un ne mūsu dēļ. Tādas pērles kā GNP nav citur. Daba caur sajūtām jāiestāda tajos, kuri nejūtas piederīgi, kuriem nav personīgās pieredzes. Sajūtas nav tikai adrenalīns. Mana pieredze – milzīgas bailes ieiet un pabūt sikspārņu alā. Cilvēks jebkurā vecumā ir zinātkārs, bet viņam jārada interese, jādod sajūtu pieredze. Cilvēks taču mācās dejot, jo grib ne tikai iemācīties, bet gan dejot, tāpat ir ar dabas iepazīšanu. Tā ir vislabākā komercija – tirgot fiziski nepatērējamu produktu.

Tūristi un uzņēmēji

L.Skrodele: - Tūrists Siguldā uzturas nepilnas divas dienas, un katrs iztērē vidēji simts līdz 130 eiro. Siguldas apmeklētāju un nakšņotāju skaits katru gadu palielinās.

A.Šteins: - Līgatnes dabas takas pērn apmeklēja 72 tūkstoši, par desmit procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī šogad būs pieaugums. Līgatne dzīvo no tūrisma, un tā ir mērķtiecīga rīcība. Ja izmantojam dabas resursus, bet nemākam nopelnīt naudu un celt labklājību, tad labāk neizmantot. Daba – mūsu resurss, vērtība un nauda. Mūsu ainava ir mūsu nafta. Jāprot saliedēt, aicināt, uzrunāt, piedāvāt mīlēt uzņēmējus, lai viņi te darbojas. Un mums sokas diezgan labi.

Pašvaldība palīdz uzņēmējiem, cik var. Saprotam, ka reizēm mums vieglāk runāt ar ierēdņiem dažādās institūcijās, ne Dabas pārvaldē. Bet pēdējos gados patiešām veidojas dialogs. Uzņēmējam ir jāpelna nauda, Dabas aizsardzības pārvaldei jādomā, kā saudzēt dabu, un pašvaldība ir pa vidu, lai vienam tiktu un otram nesāpētu.

Līgatnē uzņēmēji saprot, ka viņi strādā GNP, ka tās ir lielas iespējas. Daudzi tieši tāpēc te uzsāk biznesu. Kaut vai Tīklu parks. Pēc sešu vietu izvērtēšanas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā viņi izvēlējās Līgatni. Jo te jau ir tūristu plūsma. Kāds uzņēmums vēlas atvērt ražotni un ekoloģisko produkciju eksportēt uz Dāniju. Dāņi brauks skatīties, kur aug tās upenes, kuras tiek izmantotas produktos. Nacionālais parks ir milzīgs pluss, tas ir mārketings.

J.Smaļinskis: - Tendences mainās. Ja pirms gadiem uzņēmēju attieksme pret GNP bija negatīva, tagad viņi sāk apzināties plusus. Esmu dabas tūrists. Pirms gadiem, kad stāstīju uzņēmējiem par velotūrismu, viņi teica, ka tas ir neizdevīgs, ekonomiskie tūristi ne par ko nemaksā. Mainījušies arī ceļotāju paradumi. Visizdevīgākie uzņēmējiem ir garu distanču kājāmgājēji. Piemēram, no Rīgas līdz Ainažiem iet piecas dienas. Četrreiz nakšņo, piecas dienas trīs reizes ēd un izmanto citus pakalpojumus. Žagarkalnā es atstāju mazāk naudas, nekā divas dienas ejot cauri GNP. Tie, kuri iet ar mugursomām, nepiesārņo vidi, jo viss ir pašiem jānes. Tie, kuri brauc ar mašīnām, izskrien cauri pāris stundās un atstāj mazāk naudas. Aiz tiem, kuri atbrauc uz piknikiem labiekārtotās vietās, paliek maisi ar atkritumiem.

http://news.lv/Druva/2018/10/02/jamacas-lepoties

 

Ceļotājiem garlaicīgi nebūs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Šoruden pirmoreiz Gaujas nacionālajā parkā (GNP) notika Ceļotāju dienas.

Tās bija veltītas parka 45. jubilejai.

“Ceļotāju dienas nav nekas jauns. Tādas jau daudzus gadus notiek citos nacionālajos parkos. Tā sakritis, ka Gaujas parks ir pēdējais, kur tās sākam. Ceļotāju dienu mērķis ir palielināt sabiedrības interesi, piesaistīt tūristus, atgādināt, kas vērtīgs un interesants ir aizsargājamās teritorijās,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas dabas izglītības speciāliste Baiba Līviņa – Jarohoviča un uzsver, ka GNP vienmēr starp aizsargājamām teritorijām bijis tūristu apmeklētākais. “Tas nenozīmē, ka Gaujas nacionālais parks nav jāpopularizē. Dažkārt aizmirstam, ka GNP ir ne tikai dabas vērtības, bet arī bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Cilvēkus, kuri vēlas būt dabā, interesē vietas, kurās nav daudz tūristu. Un tādu vēl ir daudz,” teic B. Līviņa – Jarohoviča.

Ceļotāju dienu pasākumi notika Priekuļu, Amatas, Līgatnes un Pārgaujas novadā. “Druva” ceļotājus satika Brīvnieku takās Priekuļu novada Veselavas pagastā. Te bija ieradusies Vides gidu asociācijas biedru grupa. Pirms tam viņi pabija Līču – Laņģu takā Liepā, tad devās uz Cecīļu taku Ieriķos.

Gide Dace Kalniņa ceļotājus izvadāja pa Brīvnieku taku, izstāstīja, kā tā tapusi, raksturoja enerģētisko vietu, kur tā ierīkota.

“Aizvien vairāk cilvēki staigā pa takām. Tās ir ļoti apmeklētas, jo cilvēki negrib brīvdienas pavadīt mājās. Daudziem svarīgi, lai takās būtu arī atpūtas vietas. Bet diemžēl ne visi māk uzvesties, daži atstāj atkritumus. Ja takas ir ierīkotas, tās arī jāuztur,” pastāsta dabas izglītības speciāliste.

Pagājušās nedēļas nogalē Siguldā Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja pārgājienu un velobraucienu pa Gaujas senleju, iepazīstot iežu atsegumus, alas un citas dabas vērtības.

***

Fakti

Gaujas nacionālais parks skaitļos

-Kopējā platība 91 745 ha.

-GNP teritorija:

-bijušajā Rīgas rajonā aizņem 16 435,3 ha, kas veido18% no kopējās parka teritorijas;

-Cēsu rajonā - 65 322,1 ha jeb 71%;

-Valmieras rajonā – 9 987,6 ha jeb 11% .

-Parks atrodas 17 pagastu un trīs pilsētu – Siguldas, Līgatnes un Cēsu - teritorijā.

-GNP aizņem apmēram 21% no Cēsu rajona teritorijas.

-GNP sastopamas:

-gandrīz 900 augu sugas;

-170 putnu un 48 zīdītāju sugas;

-vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļi.

http://news.lv/Druva/2018/10/02/celotajiem-garlaicigi-nebus

 

Skrējienu sezona norimst

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 02.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Tieši tā arī pareizi būtu teikt – norimst, jo beigties tā nebeidzas, un pēdējos gados skrējieni notiek visa gada garumā. Ziemā to ir jūtami mazāk, bet, kā parādīja iepriekšējā ziema, arī seriāls "Noskrien ziemu" pulcē vairāk nekā 500 dalībnieku katrā posmā.

Kamēr līdz ziemai vēl kāds laiciņš jāpagaida, atskatīsimies uz diviem skrējieniem, kas noslēdzās pagājušajā nedēļā.

Cēsu apļi

Eiropas sporta nedēļas ietvaros Cēsīs jau ceturto gadu notika seriāls "Cēsu apļi". Tā būtība vienkārša, no pirmdienas līdz piektdienai stundas laikā ikviens interesents skrienot, ejot, nūjojot krāj apļus, un piektās dienas noslēgumā tiek apbalvoti tie, kuriem to iekrājies visvairāk. Pirmajā gadā pasākums notika vēl "vecajā" stadionā, tā rekonstrukcijas laikā pasākums tika pārcelts uz Pils parku, un dalībnieki kopā ar rīkotājiem nolēmuši šo vietu saglabāt. Jo pa parku skriet ir gleznaināk, tur ir nedaudz mainīgs reljefs un arī segums, kas piedod labākas emocijas, nekā apļošana pa stadionu, lai cik arī labs un kvalitatīvs tagad nebūtu tā segums.

Šogad visās vecuma grupās "Cēsu apļos" piedalījās vairāk nekā 400 visdažādākā vecuma dalībnieku. Gan tie, kuri vēl guļ ratiņos, gan vispieredzējušākie dalībnieki un dalībnieces.

Īpaši jāuzteic tie, kuri uz starta stājās pagājušajā trešdienā, kad ārā bija ļoti nemīlīgs laiks – vējš, lietus un samērā zema temperatūra. Taču 127 dalībnieki, spītējot laika apstākļiem, krāja savus apļus.

Piektdienas vakarpusē, kad bija veikti pēdējās dienas apļi, notika arī labāko sumināšana. Labākos noteica, saskaitot veikto apļu kopsummu visās piecās dienās. Ja kopvērtējumā sakrīt veikto apļu skaits, augstāku vietu izcīna dalībnieks, kas pēdējā posmā veicis vairāk apļu; ja sakrīt pēdējā posmā veikto apļu skaits, augstāku vietu izcīna dalībnieks, kas distanci pēdējā posmā ir veicis ātrākā laikā.

Vislielāko apļu summu (104) savāca divi dalībnieki - Lauris Veidemanis un Mārtiņš Puriņš -, bet dāmām vislielākais skaits bija Arnitai Sorokinai, kura noskrēja 91 apli. 

Labākie savā grupās.

Bērni. A grupā Everts Bērziņš (34 apļi), Anete Kramiņa (31), Rūdolfs Lingarts (27); B grupā Rinalds Raiska (41), Kārlis Dalbiņš (37), Nikola Āboliņa (36); C grupā Jurģis Gābers (57), Annija Brokāne (45), Patriks Jarohovičs (41).

Juniores. A grupā Marta Vitte (74), Estere Šležiņa (69), Stella Bleidele (69); B grupā Amanta Kaupuža (75), Alise Osina (65), Nikola Aļita (62); C grupā Ieva Vaļska (74), Vivita Lakse (58), Marta Boze (42).

Juniori. A grupā Ernests Olengovičs (82), Martins Puņeiko (80), Gustavs Radziņš (79); B grupā Edgards Eglīte (62), Aleksis Osins (52), Tomass Radziņš (44); C grupā Mārcis Petzāle (74).

Master dāmas. A grupā Ginta Bogdanova (90), Inga Bukovska (83), Silva Audere (82); B grupā Signe Kaupuža (85), Inga Jaunīte (84), Ilze Lakse (75); C grupā Arnita Sorokina (91), Kristīne Kazaka (77), Sanita Kokarēviča (75); D grupā Anita Ieviņa (82), Vineta Skrastiņa (80), Aija Tīlena (80).

Master vīri. A grupā Jānis Zālītis (103), Māris Puriņš (101), Gundars Kokarēvičs (100); B grupā Lauris Veidemanis (104), Edžus Cābulis (102), Jānis Cercins (101); C grupā Mārtiņš Puriņš (104), Normunds Trofimovs (90), Gatis Kārkliņš (77); D grupā Einārs Vilnis (73), Normunds Tumulis (69), Valdis Nītiņš (64).

Seniores dāmas. A grupā Valija Butkina (50), Anastasija Tetere (39), Anna Pakalna (34); Mārīte Leitena (39), Aija Rudzīte (33), Ināra Liepa (29).

Seniori vīri. A grupā Guntis Koks (76), Vilnis Ulnicāns (61), Māris Jākobsons (30).

"Stirnu buks" Līgatnē

Latvijas populārākais taku skriešanas seriāls "Stirnu buks" ar posmu Līgatnē noslēdza savu piekto sezonu. Kopumā uz starta stājās vairāk nekā 4000 dalībnieku, viņu vidū netrūka ne līgatniešu, ne citu Cēsu puses skrējēju, kuri lielajā konkurencē spēja izcīnīt arī godalgotās vietas vai būt labāko desmitā, kas arī ir labs panākums.

"Stirnu buka" ietvaros notiek arī skolu čempionāts, kas guvis popularitāti, un tajā ar panākumiem startē arī mūsu puses jaunie skrējēji. Līgatnes posmā ieskaitē "Visstiprākās komandas" 3.vietā sporta klubs "Ašais", toties ieskaitē "Ātrākie sporta klubi" viņiem pirmā vieta. Ieskaitē "Ātrākās skolas" 3.vietā Cēsu Pilsētas vidusskola.

Posma absolūtajā vērtējumā "Ātrākais skolnieks" labāko desmitā trīs no mūsu puses: otrajā vietā Artis Rožkalns (Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola/ Sporta klubs "Ašais"), piektais – Roberts Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola/ Sporta klubs "Ašais"). Devītais – Mārtiņš Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola). Līgatnes posmā "Ātrākās skolnieces" tituls absolūtajā ieskaitē Esterei Volfai (Cēsu Valsts ģimnāzija/ Anželas Brices slēpošanas un velo braukšanas klubs).

Atsevišķās vecuma grupās. U12V grupā 5. vietā Roberts Cercins (Cēsu Pilsētas vidusskola/ Sporta klubs "Ašais"), bet tūlīt aiz viņa skolas un komandas biedrs Dāvis Mežals. U12S grupā 6.vietā Stella Paltiņa (Cēsu 2. pamatskola/ Sporta klubs "Ašais"). U14V grupā 7.vietā Ričards Špacs (Cēsu 2. pamatskola/ Sporta klubs "Ašais"). U14S grupā uzvarēja E. Volfa, U16V grupā otrais R. Glazers, U16S grupā otrā Renāte Beļājeva (Stalbes vidusskola/ Sporta klubs "Ašais"), U18V grupā trešais M. Petrovs, U18S grupā uzvarēja Daido Brūvere (Priekuļu vidusskola/ Cēsu pilsētas Sporta skola), U20V grupā otrais A. Rožkalns, 9.vietā Dāvis Janitēns (Draudzīgā Aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija/ "Līgatne Var!") bet U20S grupā labāko desmitnieku noslēdza Paula Niklase (Cēsu Valsts ģimnāzija).

Kopumā "Stirnu buks" risinājās septiņos posmos, skolu kopvērtējumā sporta klubs "Ašais" visstiprāko komandu vērtējumā palika 11.vietā. Kluba treneris Austris Āboliņš skaidro, ka kopvērtējumu ietekmēja tas, ka nācās izlaist pāris posmu, jo viens sakrita ar treniņnnometni Alpos, bet otrs - ar vasaras pārtraukumu: "Tas atstāja robu, jo kopvērtējumā komandām summē visus posmus kopā. Otrkārt, ātrākos klubus kopvērtējumā vispār nevērtē, lai gan posmos tāds vērtējums ir. Un tomēr - no pieciem posmiem, kuros esam skrējuši, trijos bijām ātrākie, vienā otrie."

Individuāli kopvērtējumā U12V grupā R. Cercins 300 dalībnieku konkurencē ierindojās piektajā vietā, U14V grupā 7.vietā R. Špacs, bet U14S grupā otrā E. Volfa. U16V grupā pārliecinoši pirmais R. Glazers, bet U16S grupā R. Beļājeva – trešā. U18S grupā pirmā D. Brūvere, U20V grupā otrais A. Rožkalns, devītais – D. Janitēns.

Nedaudz ieskatīsimies arī citās distancēs. Distancē "Zaķis" VZ3 grupā otrajā vietā Andris Ronimoiss ("Inov8" / "OSveikals.lv" / RIEKSTI), 4. - Roberts Slotiņš, 5. - Agris Krūmiņš (Vecpiebalga). VZ2 grupā šajā distancē uzvarēja Edijs Dzalbs ("Inov8"/ "OS Veikals.lv"/ " Team").

"Zaķa" kopvērtējumā 1717 dalībnieku konkurencē A. Ronimoiss – otrais, E. Dzalbs – sestais, A. Krūmiņš – astotais.

Distancē "Stirnu buks" SB3 grupā 6.vietā Elita Zālīte (TRX "Cēsis"); VB4 grupā 6. Agris Spalviņš (Rauna). Kopvērtējumā 5.vietā Kristaps Magone ("Attido"/ SPB RUN/" Asics").

Līgatnes posmā "Kalnu karaļa" tituls tika Viesturam Eglītim (A2/ Jaunpiebalga).

http://news.lv/Druva/2018/10/02/skrejienu-sezona-norimst

 

Teikuma priekšmets – GNP nākotne

Autors: Aivars Ustups

Datums: 03.10.2018

Izdevums: Liesma

Rubrika: Zaļā lapa

Siguldas novada kultūras centrā «Devons» notika Gaujas nacionālā parka (GNP) 45 gadu jubilejas konference «Gaujas Nacionālais parks – Daba, Cilvēks, Atspulgi».

Runātāji centās akcentēt notikumus parka vēsturē, ieguvumus, kas ir izauklēti un, var pat teikt, atnesti Latvijas šodienai. Bet gandrīz vai katra runā izskanēja jautājums: «Kas GNP sagaida nākotnē?». Manuprāt, emocionāli visspēcīgāk to pirmais izteica šīs konferences vadītājs žurnālists UĢIS JOKSTS: «Esmu uzaudzis kopā ar Līgatnes dabas takām. Apzinos, ka dienas, ko tajās esmu pavadījis, veidoja manu dzīvi. Tās ir emocijas, ko daudzi pērk, bet nedabūs nekad. Tādēļ ir pilnīgi loģiski, ka gribu, lai šīs emocijas piedzīvo arī mani bērni. Tajā pašā laikā saprotu, ka Gaujas nacionālais parks ar savu skaistumu ir arī nācijas Notikums. Šodien mūsu lielais Teikuma priekšmets ir: kā parkam dzīvot tālāk, lai tas attīstītos mūžībā.»

Paliekošais un mainīgais

Viss mainās – arī to atzina runātāju vairums. Taču ir nemainīgas vērtības, kas saglabājamas, vispirms jau cienot to daudzo cilvēku mūžus, kuri pirms 45 gadiem panāca GNP dzimšanu, turklāt ietverot tā nosaukumā cildeno – «nacionālais». Par viņiem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors JURIS JĀTNIEKS:

«Manas pirmās domas ir par cilvēkiem, kas ar saviem darbiem un domām ir šo parku cēluši. Vispirms jānosauc parka pirmais direktors Gunārs Skriba. Par mūža darbu noteikti gribu izcelt direktoru Jāni Strautnieku, pie kura no citām aizsargājamām dabas teritoriju administrācijām uz parku braucām kā pie vecākā brāļa mācīties. Man joprojām parka galvenais inspektors ir nu jau pensijā esošais Māris Mitrevics. Nesen viņš ienāk pie manis un saka: «Vēl visi darbi nav padarīti. Man ir jauna ideja.» Ļoti priecājos, ka parkā visās paaudzēs ir cilvēki ar izsaukuma zīmēm acīs par Gauju. Ļoti novēlu jaunajiem redzēt to piemēru, būt vienmēr tik jauniem, kāds ir mūsu nacionālā parka vecākais inspektors. Gaujas ieleja ir zaļa. Nav viegli šajā vietā saglabāt zaļuma un biznesa līdzsvaru, attīstības un cilvēku labklājības līdzsvaru. Iepriekšējos 45 gados to ir izdevies izdarīt. Cilvēki, kas to ir noturējuši politiskā, ekonomiskā ziņā, dažādos laika lokos, ir darījuši to lieliski. Lai šis lieliskums paliek arī nākamajos gados!»

Katrā ziņā viens no pirmajiem paaudžu pēctecības cilvēkiem, GNP attīstības turpinātājiem ir Siguldas pilsētas un novada mērs UĢIS MITREVICS:

«Ir loģiski, ka jebkurai jaunradītai lietai telpā ir jāpieslīpējas – starp visu sabiedrību, Gaujas krastā dzīvojošajiem un saimniekojošajiem, arī starp inspektoriem un žuļikiem un starp dažādām institūcijām. GNP šī pieslīpēšanās notika divos viļņos. Pirmais bija, kad parks tika veidots. Otrais, kad atjaunotajā Latvijā parkam atkal bija jāatrod sava vieta, sakārtojot te īpašuma tiesības. Tas ir izdevies, tādēļ uzskatu, ka šobrīd parks sadarbībā ar sabiedrību un visu Latviju ir visaugstākajā punktā. Parks un pašvaldības, kas tajā iekļaujas, ir ļoti saistītas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mūsu parks šobrīd ir otrais apmeklētākais galamērķis cilvēkiem, kas ierodas Latvijā.

Bet viss mainās, jo mainās arī mūsu uzskatu un atskaišu sistēmas. Piemērs tam laikam esmu arī pats. Man ir līdzi eksponāts, par kuru GNP 90 gadu jubilejā droši vien vairs neviens pat nezinās, kas tas tāds ir. Tas ir zivju duramais žebērklis. Nesen braucu ar divriteni gar Gauju, redzu, ka iet kāds puisis ar maisu padusē. Maiss slapjš, bet iekšā kaut kas liels. Viņam pa priekšu iet viens akvalangista tērpā, un rokā šāds žebērklis. Uzsaucu: «Eu, vai esat traki! Kas jums tajā maisā?» Viņi atbild: «Nekas.» Pirms dažiem gadiem es būtu viņus pratinājis, lai noskaidrotu personību un nākamajā dienā nodotu policijai. Tagad pabraucu garām, vien nodomādams: diez kas viņiem tajā maisā patiešām bija? Mainās mūsu atskaites sistēmas, bet dzīvē jau nekas nemainās. Devona perioda smilšakmens atsegumi joprojām rotā Gaujas senleju, lašu dūrēji pie Gaujas un dzērveņu lasītāji saudzējamā Sudas purvā arī vēl ir. Mums tas viss jāturpina sargāt.

Reizēm, kad televizors nerāda, lai tas atsāktu strādāt, ir uz brīdi no rozetes jāizrauj kontaktdakša. Ar cilvēkiem, ar iestādēm, ar valsti, pat ar visu pasauli ir tāpat: ik pa laikam ir vajadzīgs restarts, lai viss turpinātos tālāk uz pašu galveno. Restartēsimies arī mēs, lai ietu tālāk!» 

Dažādu vērtību dažādā skala

Atsaucoties uz kādu aptauju, kas liecinot, ka 85 procenti Latvijas iedzīvotāju dabu uzskata par unikālu vērtību, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors ROLANDS AUZIŅŠ aicināja katru pārdomāt, kāda vieta viņa vērtību skalā ir GNP, kas neapšaubāmi ir ietekmējis visas valsts iedzīvotāju tik pozitīvo attieksmi pret dabu. Runātājs nosauca vēl divas personības, kas ar savu ainavisko domāšanu būtiski ietekmēja parku tā veidošanas sākumā. Tie ir mežzinātnieks Pauls Sarma un ainavu speciāliste Aija Melluma. «Cilvēkiem, kas Latvijā bija iecerējuši izveidot pirmo nacionālo parku, bija pavisam citas domas un sajūtas nekā tagad mums. Laikā, kad pasaulē valdīja aukstais karš, viņi bija tie, kas toreiz te uzdrošinājās sākt lietot vārdu «nacionāls». Vai tagad šim vārdam vairs pievēršam tik īpašu nozīmi? Bet pirmais parka direktors Gunārs Skriba varēja būt lepns, droši drīkstēja šo vārdu lietot. Domājams, ka tieši šī vārda, šī jēdziena dēļ GNP Latvijas cilvēkos ieguva lielu atbalstu un nesavtīgu palīdzību no visām pusēm.»

R. Auziņš atgādināja arī par parka 91790 hektāros saglabātajām dabas, kultūras un vēstures pieminekļu vērtībām. (Ir aptuveni 90 ezeri un ezeriņi; 130 alas; 47% parka sedz meži; ir gandrīz 900 augu, 170 putnu un 48 zīdītāju sugas, vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu.) Pēdējos četros gados vien parka infrastruktūras sakārtošanā ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. Parka apmeklētāju skaits katru gadu pieaug par aptuveni 10 procentiem.

Par GNP ģeoloģiskās dabas vērtībām un to nozīmīgumu visā Latvijā dziļi zinātniski stāstīja ģeologs, dabaszinātņu maģistrs DAINIS OZOLS. Viņš rosināja šo teritoriju ap Gauju, kurā ir nekur citur neredzams reljefs un ģeoloģija, turpmāk saukt par Gaujavu, tā akcentējot visa šī miljoniem gadu senā veidojuma īpašo vietu.

Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs JĀNIS CIGLIS savukārt stāstīja par arheoloģisko mantojumu parka teritorijā. Jaunās tehnoloģijas ir palīdzējušas atrast daudzas vēsturiski nozīmīgas vietas, ir gūti pierādījumi, ka senči šajā teritorijā dzīvojuši krietni senāk, nekā arheologi līdz šim bija secinājuši.

Par dabas vērtībām runāja arī Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs UĢIS ROTBERGS:

«Ne jau tikai Gaujas senleja ir vērtība, bet vērtība ir tā, kā mēs pret šo senleju attiecamies. Katram cilvēkam ir savas vērtības. Lai kaut ko sargātu, ir jāatrod kopējie lielumi, vērtības. Labā ziņa ir, ka Latvijas valsts par dabas vērtībām ir vienojusies, jo Latvijas daba un tās ilgtspējīga attīstība ir ierakstīta Satversmē. Diemžēl daži pārāk cītīgi «saimniekotāji» to reizēm aizmirst. Konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits skaidro, ka šobrīd ilgtspējīga attīstība ir ne tikai morāls, bet arī juridisks jēdziens. Ekonomiskajā attīstībā tas nozīmē, ka Latvijā ikvienam, kas grib nodarboties ar jebkādu ekonomisko darbību, tā ir jāsaskaņo ar kopīgo labumu, viņš nedrīkst to samazināt. Kad veic aptaujas, atbalsts dabai un tās aizsardzībai ir pat fantastisks. Reāli tā nav. Bet pareizāk būtu, ja nevienu dabas teritoriju nevajadzētu aizsargāt, mēs mācētu saudzējoši darboties arī bez sargāšanas. Bet šobrīd mums jāsargā, par dabu jādomā nākotnes vārdā. Mums ir tiesībsargs, kas īpaši aizstāv šodienas bērnu un jauniešu tiesības, bet valstī vajadzētu arī tiesībsargu, kas aizstāvētu nākamo paaudžu intereses, kurām šajā teritorijā vajadzēs dzīvot pēc mums.»

Pieprasījumi un piedāvājumi 

Uzņēmējs, slēpošanas kompleksa «Žagarkalns» īpašnieks JURIS ŽAGARS:

«Gribam, lai Gauja vienmēr būtu vieta, kas ir publiski pieejama. Nekas nevar būt nacionāls, kur cilvēku klātbūtne nav paredzēta. Parka esamība bez cilvēka, kas to lieto, ir bezjēdzīga. Cits jautājums ir, kā to lieto. Mēs gribam padarīt šeit esošās dabas vērtības visiem skatāmas. DAP speciālisti tad ir kā kritiķi, kas mūsu piedāvājumu vērtē. Kas te ir mūsu bizness? Visā savā mūžā neesmu pārdevis nevienu lietu. Esmu pārdevis tikai sajūtas. Arī parkā, pārdodot tūrisma pakalpojumus, mēs principā pārdodam tikai sajūtas. Bet šobrīd ar sajūtu pārdošanu ir tā, ka cilvēkam arvien vairāk ir vajadzīgs arī komforts un drošība. Arī par to uzņēmēji gādā. Tūristi, kuriem nevajag servisa pakalpojumus, nav uzņēmēju klienti, jo viņi GNP naudu neatstāj.»

Par GNP iepazīšanu kā piedzīvojumu dabā aizrautīgi stāstīja DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks MĀRTIŅŠ ZĪVERTS. Var Gauju un dabu ap to iepazīt fotogrāfijās, filmās, taču šeit izbaudītais piedzīvojums katram būs savs, turklāt katrā reizē jauns. DAP, cenšoties iesaistīt sabiedrību, pēdējos gados te piedāvā arī tādu unikālu pakalpojumu kā dabas talkas, kurās pat veseli kolektīvi ierodas kaut ko labu izdarīt parka labā.

Noslēgumā paneļdiskusijā Rolands Auziņš, Laura Skrodele (p/a «Siguldas Attīstības aģentūra» direktore), Ainārs Šteins (Līgatnes novada domes priekšsēdētājs), Juris Žagars, Uģis Rotbergs un Juris Smaļinskis (Vidzemes Augstskola, HESPI pētnieks) mēģināja ieskatīties GNP nākotnē un ieraudzīt, kas būtu darāms, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem pret GNP būtu vēl labvēlīgāka, ciešākā sadarbībā ieinteresēta attieksme. Izskanēja diezgan kategorisks aicinājums GNP atjaunot patstāvīgu administrāciju, lai ātri, uz vietas atrisināmus jautājumus nenāktos kārtot caur DAP.

http://news.lv/Liesma/2018/10/03/teikuma-prieksmets-gnp-nakotne

 

Muzicēs un gleznos skaistā ēkā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes pašvaldība no Valsts kases aizņemsies 80 000 eiro. Nauda nepieciešama, lai veiktu Līgatnes Mūzikas un mākslas skola fasādes un telpu atjaunošanu.

“Projekts ir gatavs, iepirkums darbiem noslēdzies, tiklīdz saņemsim aizdevumu, sāksies skolas ēkas atjaunošana,” stāsta pašvaldības kancelejas vadītāja Ilze Goba. Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas fasādes un telpu atjaunošanai nepieciešami 95 187 eiro, projekts izmaksāja 5950 eiro. “Izstrādājot projektu, atklājās, ka ēka ir sliktākā stāvoklī, nekā bija domāts,” bilst I.Goba.

Ēka Mākslas ielā 2 būvēta pagājušā gadsimta sākumā. Tai vairākkārt veikta pārbūve un atjaunošana, tai pašā laikā ēka ir ar kritiski zemu energoefektivitāti, ēka ir nepievilcīga, degradē Augšlīgatnes ciema centra vidi. 

Līgatnes novada Mūzikas un mākslas skolā mācās 63 audzēkņi. Tā kā novada pirmsskolas izglītības iestādēs ik gadu tiek atvērtas jaunas grupas, arī audzēkņu skaits palielināsies. Renovācijas laikā mācības notiek Augšlīgatnes Kultūras namā un Līgatnes Jaunās sākumskolas telpās.

http://news.lv/Druva/2018/10/03/muzices-un-gleznos-skaista-eka

 

Dzīvnieki par vēju neuztraucas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Rudens vēji mēdz būt nesaudzīgi, kad ieskrienas, līdzi paķer to, kas ceļā. Pagājušonedēļ brāzma ieskrēja Līgatnes dabas takās.

“Krita un lūza gan zari, gan koki, visi ceļi piebira ar čiekuriem, skujām un lapām. Nolūzušie koki uzkrita uz gājēju laipas. Sabojāja margas. Trāpīja arī viena voljēra žogam, bet tas izturēja,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un uzsver, ka vēja postījumi nebija tik lieli, lai kāds dzīvnieks tiktu ārā. Darbinieki voljērus pieskata jo rūpīgi, lai tajos nebūtu bīstamu koku.

Vētra mežā nav bīstama, kaitējumu nodara brāzmas. “Līgatnes dabas taku iemītnieki lielā vēja dēļ savas mājas nepameta un nekādi necieta. Vējš ir dabiska parādība, par kuru dzīvnieki pārlieku neuztraucas. Tikai lāceni Ilzīti vējš darīja tramīgu, viņai nepatīk trokšņi, kad lūza koki, nejutās omulīgi. Pārējie paslēpās un pārlaida vēju,” pastāsta dabas taku vadītāja un piebilst, ka rudeņi parasti ir vētraini, bet līdz šim lielākas brāzmas Līgatnei bija gājušas garām.

Tā kā lielais vējš bija agri no rīta, apmeklētāju dabas takās nebija. Darbinieki paši ar vēja postījumiem tika galā – kritušos kokus sazāģēja, tiek remontētas salauztās margas un žogs. “Atvainojamies apmeklētājiem, ja kāda zaru kaudze vēl nav novākta,” saka I.Lange.

http://news.lv/Druva/2018/10/03/dzivnieki-par-veju-neuztraucas

 

Īsziņas

Datums: 04.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Āfrikas cūku mēris turpinās. Pagājušajā nedēļa Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori konstatējuši divus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūkām Līgatnes novada Līgatnes pagastā. Kopumā Latvijā mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 750 mežacūkām 81 novada 240 pagastos un vienā pilsētā.

*

Ceļošanas akcija. Akcija “Apceļo Via Hanseatica!”, kuras rīkošanā no mūspuses iesaistījās arī Amatas, Cēsu, Pārgaujas un Raunas novada pašvaldības un uzņēmēji, aicinājumam ceļot pa Vidzemi un iesūtīt redzēto vietu fotoattēlus, iesaistījušies 38 dalībnieki, kuri kopā iesnieguši 168 fotogrāfijas. Par tām līdz oktobra vidum var balstot akcijas feisbuka kontā. Akcijas dalībnieki piedalīsies vērtīgu balvu izlozē.

http://news.lv/Druva/2018/10/04/iszinas

 

Īsziņas

Datums: 05.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Stāstnieku festivāls. Līgatnes novadā šodien un rīt norisinās IV Vidzemes stāstnieku festivāls “TILTI”. Stāstnieki viesosies novada skolās, uzstāsies Senioru dienas pasākumā, tiksies ar citiem novada iedzīvotājiem un iepazīs Līgatnes skaistākās vietas. Tēma kalpos kā stāstu pamats gan par īstiem tiltiem, kuri atrodas novadā, gan par tādiem, kas vieno un spēj satuvināt cilvēku dvēseles.

*

Dalās pieredzē. Latvijas Pašvaldību savienības projektā “Pašvaldību attīstība un labas pārvaldības veicināšana Kirgizstānā” piedalās trīs mūsu puses pašvaldības: Amatas, Pārgaujas un Raunas novads. Šonedēļ viesi no Kirgizstānas bija pieredzes vizītē Latvijā un apmeklēja arī Amatas, Raunas un Pārgaujas novadu, kur tikās ar pašvaldību vadību un uzņēmējiem, kā arī klātienē iepazinās ar deleģēto valsts funkciju izpildi un to finansēšanu. Akcentējot partnerību nozīmi, trešdien tika noslēgti līgumi par sadarbību starp Amatas, Pārgaujas, Raunas un trim Kirgizstānas pašvaldībām.

*

Basketbols. Savu NBA debijas spēli Bruklinas "Nets" rindās aizvadījis cēsnieks Rodions Kurucs. Pārbaudes spēlē viņa komanda gan ar 102:107 atzina Ņujorkas "Knicks" pārākumu. R. Kurucs laukumā pavadīja 12 minūtes, kuru laikā guva 13 punktus, savāca četras atlēkušās bumbas, viņa kontā arī četras pārtvertas bumbas. Spēli viņš pabeidza kā otrs rezultatīvākais savā komandā.

http://news.lv/Druva/2018/10/05/iszinas

 

Savāc zīles meža zvēriem

Autors: MONIKA SPROĢE

Datums: 05.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tā vien šķiet, ka visspilgtāk gadalaiku maiņu un ar tiem saistītās tradīcijas var izjust pirmsskolas izglītības iestādēs. Kārtējo reizi par to pārliecinājāmies, viesojoties Cēsu internātpamatskolas – attīstības centra "Pīlādzītis" pirmsskolas grupās , kur bērni kopā ar audzinātājām atzīmēja Miķeļdienu.

“Pīlādzīša” pagalmu rotāja no kļavu lapām un zīlēm veidots Jumis. Audzēkņi, piesprauduši oranži sārtās lapas pie cepurēm, uzlikuši zīļu un kastaņu krelles, ciemos pacietīgi gaidīja rūķi. Pedagogi bija sagatavojuši skaistu priekšnesumu un izveidojuši vairākas pieturvietas, kurās bērni pildīja dažādus uzdevumus. Taču pasākuma centrālo notikumu varētu vērtēt dažos vārdos - labs darbiņš, kas padarīts!

Un bērni padarījuši daudz. Arī šoruden “Pīlādzīša” bērni iesaistās labo darbu akcijās. Viena no tām – zīļu vākšana. Bērnudārza audzēkņi sadomāja, ka tās varētu noderēt Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takas iemītniekiem. Pirmās grupiņas audzinātāja Liene Rubene ar lepnumu par audzēkņiem un viņu vecākiem teic, ka no visām 2,8 tonnām zīļu, kas nu jau aizceļojušas uz Līgatni, vairāk nekā 786 kilogrami savākusi tieši viņas grupiņa.

“Iesaistījās bērni kopā ar vecākiem. To degsmi un sacensības garu, kas bija jaušams vecāku sarunās, pārņēmām arī mēs, pedagogi. Katru dienu bērni uz bērnudārzu nāca ar zīļu pilniem maisiņiem, mēs kopīgi raudzījām, kā skaistajām zīlēm pildās lielie maisi. Šis ir ļoti ražens ozolzīļu gads, runājot ar vecākiem, uzzinājām, ka zīles lasītas pat aukstajās, vējainajās un lietainajās dienās,” klāsta L. Rubene.

Kā pateicību pašu rīkotajā zīļu lasīšanas čempionātā dalībnieki saņēma iespēju kopā ar vecākiem bez maksas viesoties Līgatnes dabas takās, lai redzētu, kur viņu devums nonācis. “Gribētu piebilst, ka čakli strādāja visi bērnudārza bērni, ne tikai pirmā grupiņa, bet bez vecāku iesaistes tas nebūtu iespējams,” tā audzinātāja.

Savukārt Cēsu internātpamatskolas- attīstības centra direktora vietniece pirmsskolas jautājumos Anžella Pāže, kas pasākumā bija iejutusies Zīļuka lomā, atklāja, ka septembra mēnesis aizvadīts Margaritas Stārastes zīmē, jo bērniem visa mēneša garumā tika lasīta pasaka par Zīļuku, kurš, lai arī slinkāks un dažbrīd palaidnīgāks, secinājis, ka ir jāstrādā un citiem jāpalīdz.

Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola pastāstīja, ka šogad kopumā atgādātas piecas tonnas zīļu, taču uzsver, ka Līgatnes dabas takās zīļu vākšanas akcijas nerīko, jo, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra izplatību, piesardzības nekad nevar būt par daudz: “Visbiežāk tās ir kāda cita veidotās akcijas, tad akciju rīkotāji piezvana un painteresējas, vai ņemsim pretī. Mēs vienmēr ļoti rūpīgi iztaujājam, kur zīles vāktas un no kurienes vestas. Ja mums ir bažas, zīles mežacūkām nedodam. Arī šīs zīles, kaut vāktas ar vislabākajiem nodomiem, tomēr tiks izbarotas briežiem, aļņiem, stirnām un pa mazai saujiņai vāverēm, lāčiem. Tāpat jāteic, ka mums nav lielu telpu, kur uzglabāt zīles, īpaši jau ziemai, taču ar šo daudzumu zvēriem pietiks rudenim. Neskatoties uz visiem piesardzības pasākumiem, vēlamies pateikt paldies bērnudārza bērniem, jo zvēriņi šo našķi noteikti novērtēs.”

Taču šis nav vienīgais labais darbs, kurā iesaistās “Pīlādzīša” audzēkņi. Iestājoties vēsam laikam, bērni uzņemsies rūpi par dzīvnieku patversmes iemītniekiem, gādājot siltas segas, lai četrkājainajiem draugiem ziemā būtu silti.

http://news.lv/Druva/2018/10/05/savac-ziles-meza-zveriem

 

Daudzi izmanto iespēju

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 05.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vēlēšanas

Pirmajā dienā Cēsīs, vēlēšanu iecirknī, kas iekārtots “CATA” kultūras namā un ir vienīgais vēsturiskajā Cēsu rajonā, kur var nobalsot un nodot balsi glabāšanā, savu izvēli izdarīja 136 balsstiesīgie.

“Trešdienas vakarā pirms iecirkņa slēgšanas cilvēki stāvēja rindā, negaidījām, ka būs tāda aktivitāte,” stāsta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Vija Žbanova. Arī vakarrīt vēlētāji visu laiku plūda uz iecirkni.

“Vēlēšanu procedūrā nekas nav mainījies. Tikai ar katrām vēlēšanām aizvien vairāk var paveikt datorprogramma," stāsta iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, bet Cēsu novada vēlēšanu komisijas sekretārs Kaspars Blaumanis atgādina, ka, liekot plusus un svītrojot kandidātus, tas jādara pareizi, citādi datorprogramma neatpazīst. Tāpat nevajag uz vēlēšanu zīmes rakstīt novēlējumus vai zīmēt smaidiņus.

“Novadā visi vēlēšanu iecirkņi ir gatavi vēlēšanām, aktīvi tiek pieteikta balsošana atrašanās vietā. Ja veselības dēļ kāds netiek uz vēlēšanu iecirkni, vajag tikai uzrakstīt iesniegumu, komisija aizbrauks,” uzsver K.Blaumanis.

V. Žbanova pastāsta, ka vēlētāji ir noskaņoti labvēlīgi. Daži atzinuši, ka ir apjukuši un nezina, par ko balsot. Citus gadus pirms vēlēšanu dienas iecirknī daudz vairāk vēlētāju lasījuši partiju programmas, šoreiz ne. To, ka viss ātri aizmirstas, apliecināja kāda vēlētāja, kura brīnījās, ka pirmoreiz vēlēšanās ir vajadzīga pase. "Dažs bijis izbrīnīts, ka aploksne ar vēlēšanu zīmi tiek ielikta vēl vienā aploksnē, nevis uzreiz iemesta urnā. Izstāstījām, kāda ir procedūra, balsojot un atstājot balsi glabāšanā,” saka iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Pie vēlēšanu iecirkņa “Druva” parunājās ar vairākiem vēlētājiem. “Kad atved uz pilsētu, tad arī varu nobalsot,” pastāsta Viesturs Kalējs, kurš dzīvo piepilsētā, piebilstot, ka bērni braukuši uz pilsētu, izmantojis iespēju nobalsot. Par vēlēšanu rezultātu viņš saka: “Ja cilvēki neskries pēc lielām pensijām, tad viss būs kārtībā.” Cēsniece Gita Balode atklāj, ka vēlēšanu dienā nebūs Latvijā. “Vēlēšanās nedrīkst nepiedalīties,” viņa uzsver un atzīst, ka par rezultātu ir satraukusies, to uzzinās tikai, kad atgriezīsies. “Pārdzīvoju, ka nevarēšu sekot līdzi vēlēšanu norisei. Bail ir par rezultātu. Vasara bija tāda dīvaina, arī vēlēšanas,” bilst vēlētāja.

Dzintra Liepiņa vēlēšanās piedalījās, uzrādot vēlētāja apliecību un ID karti. “Vēlētāju apliecību saņēmu ātri, rindā nebija jāgaida,” stāsta Dzintra. Abi ar tēvu Aivaru balsojuši par vienu partiju, abiem svarīgi, lai pie varas nāk jaunie. Aivars vien nosaka : “Kā būs, grūti teikt, ka tik nav jārīko jaunas vēlēšanas.”

“Sākumā likās, ka grūti izvēlēties, bet nebija gan,” atzīst Ērika no Vaives pagasta Rīdzenes. Sestdien iecerēta ģimenes rudens balle, nebūs laika. “Bērniem un radiem gan esmu pieteikusi, ka jāiet balsot, daudzi to izdarīs pa ceļam no Rīgas," atklāj vaivēniete.

Tie, kuri atstāja balsi glabāšanā vēlēšanu dienā, var vēlēt vēlreiz. Tad nodotā balss tiek anulēta. No tiem, ar ko runāja “Druva”, neviens nedomāja, ka mainīs viedokli un ies balsot par citu partiju.

***

Vēlēšanu iecirkņi

Amatas novadā – Līvu bibliotēkā, Amatas novada domē, Amatas pagasta pārvaldē Ģikšos, Skujenes tautas namā, Zaubes pamatskolā un Nītaures pagasta pārvaldē, kur iecirknis nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Cēsu novadā – Pastariņa sākumskolā, CATA kultūras namā, 1.pamatskolā, 2.pamatskolā, Vaives pagasta pārvaldē un Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur iecirknis nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jaunpiebalgas novadā – Jaunpiebalgas kultūras namā un Zosēnu pagasta padomē.

Līgatnes novadā – Līgatnes kultūras namā un Augšlīgatnē kultūras namā.

Pārgaujas novadā – Raiskuma pagasta pārvaldē, Pārgaujas novada domē Stalbē, Straupes tautas namā.

Priekuļu novadā – Liepas pamatskolā, Mārsnēnu tautas namā, Priekuļu vidusskolā, Veselavas bibliotēkā un Jāņmuižas pirmsskolas iestādē, kur iecirknis nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Raunas novadā – Drustu tautas namā un Raunas vidusskolā.

Vecpiebalgas novadā – Inešu pagasta jauniešu centrā, Kaives pagasta pārvaldē, Taurenes pagasta pārvaldē, Vecpiebalgas kultūras namā un Dzērbenes pagasta pārvaldē, kur iecirknis nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

***

Balsošanas dokumenti

lderīga Latvijas pilsoņa pase, lderīga Latvijas pilsoņa personas apliecība (ID) kopā ar vēlētāja apliecību.

Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Vēlēšanu dienā vēlētājs drīkst doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, bet, lai nebūtu iespēja nobalsot vairākkārt, vēlētāja pasē iespiež spiedogu par dalību vēlēšanās. Ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš, vēlēšanās piedalīties nevar.

Vēlētāja apliecība nepieciešama tikai tiem vēlētājiem, kuriem nav Latvijas pilsoņa pases, bet ir Latvijas pilsoņa personas apliecība (ID karte). Vē-lētāju apliecību dalībai 13.Sa-eimas vēlēšanās var saņemt līdz 6. oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta personas apliecība. Vēlētāju apliecības izsniedz bez maksas.

***

Ja nevar nokļūt iecirknī

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji drīkst pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Balsošana jāpiesaka vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā vēlēšanu iecirknī līdz sestdienai, 6.oktobrim, plkst.12. Šie saņemtie iesniegumi izpildāmi obligāti. Vēlāk saņemtos iesniegumus vēlēšanu komisija izpildīs, ja būs iespēja ierasties pie vēlētāja līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 20.

Iesniegumā jānorāda:

-vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods,

*iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā,

-precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai.

Ieteicams norādīt arī mājas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.

Iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks vai kaimiņš.

Vēlētāja uzticības persona iesniegumu ar vēlētāja lūgumu organizēt balsošanu mājās var uzrakstīt arī iecirknī. Šajā gadījumā iesniegumā papildus norāda arī vēlētāja uzticības personas vārdu un uzvārdu.

Ja vēlētājam ir drošs elektroniskais paraksts, iesniegumu var nosūtīt savai pašvaldībai pa e-pastu vai portālā Latvija.lv.

Pašvaldība iesniegumu pārsūtīs pašvaldības vēlēšanu komisijai nogādāšanai attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Sūtot iesniegumu elektroniski, tas jāizdara savlaicīgi, jo iesnieguma nogādāšanai iecirknī ir nepieciešams laiks.

***

13.Saeimas vēlēšanām ir reģistrēti 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu kandidāts.

Jārīkojas pilsoniski

Ja kāds prettiesiskā veidā vēlas ietekmēt jūsu balsojumu, zvaniet Valsts policijai uz tālruni 110 vai nododiet informāciju Drošības policijai, tālrunis 67208964, vai e-pastu - dpdd@dp.gov.lv.

Krimināllikumā paredzētais sods par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, ir brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudassods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, arī iespējamo slēpto aģitāciju jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv vai zvanot uz tālruni 80002070.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem vidē (nav noņemti reklāmas plakāti) jāinformē pašvaldības policija vai Valsts policija pa tālruni 110 vai e-pastu ovb@riga.vp.gov.lv.

Aģitācija vēlēšanu dienā ir aizliegta vēlēšanu iecirkņos un tuvāk par 50 metriem no ieejas iecirknī. Par šādiem pārkāpumiem jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai jāzvana uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999.

Cik katrā apgabalā

Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 5. jūnijā valstī bija reģistrēti 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 392 374.

Rīgas vēlēšanu apgabalā 13.Saeimas vēlēšanās ir 35 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 25 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 14 deputātu vietām, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputātu vietas.

Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu izmanto arī, lai noteiktu, cik kandidātu politiskais spēks drīkst iekļaut attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā, - Saeimas vēlēšanās šis skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Tādējādi 13.Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstos Vidzemes vēlēšanu apgabalā vienā listē var būt līdz 28 vārdiem.

***

UZZIŅAI

Iedzīvotāju skaits Vēlētāju skaits

Amatas novads 5506 4306

Cēsu novads 18425 13985

Jaunpiebalgas novads 2255 1840

Līgatnes novads 3512 2802

Pārgaujas novads 3947 3148

Priekuļu novads 8446 6289

Raunas novads 3246 2651

Vecpiebalgas novads 3961 3271

Dati 2018. gada 5. jūnijā

http://news.lv/Druva/2018/10/05/daudzi-izmanto-iespeju

 

2018-11-01
Laika ziņas
Aptaujas