Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pašvaldību izdevumi pirmsvēlēšanu laikā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 01.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam izskan sižeti par pašvaldību izdevumiem: gan par to, ka tie rada nevienādu konkurenci reģionālajiem medijiem, gan par to, ka tā ir ideāla platforma pie varas esošajiem spodrināt savas spalvas.

Dažkārt tiek uzsvērts, ka tas īpaši svarīgi priekšvēlēšanu laikā, tāpēc “Druva” nolēma ielūkoties bijušā Cēsu rajona astoņu novadu aprīļa un maija pašvaldību izdevumos, lai paraudzītu, kas tajos rakstīts šajā pirmsvēlēšanu laikā.

Uzreiz jāteic, ka Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas novadā šis resurss netiek izmantots esošo pašvaldības vadītāju labo darbu popularizēšanai, lai gan septiņi no esošajiem domes vadītājiem kandidē arī šajās vēlēšanās. Apskatot izdevumus, nākas secināt, ka šo divu mēnešu izdevumi no citos mēnešos iznākušajiem šogad vai pērn atšķiras ar to, ka tajos vēl retāk lasāms pašvaldības vadītāja uzvārds, nav rodama arī kāda īpaša dižošanās ar šajā un iepriekšējos gados paveikto. Par vēlēšanu tuvumu liecina vien tas, ka maijā visos pašvaldību izdevumos publicēti visi deputātu kandidātu saraksti, dažā novadā arī visas programmas, bet Priekuļu novada vēlēšanu komisija izdevusi pat speciālizlaidumu, kurā publicēti visi kandidātu saraksti, programmas, cita vēlētājiem noderīga informācija.

Pašvaldību vadītāju foto nerotā izdevumu pirmās lappuses, patiesībā arī iekšlapās viņus tikpat kā neatrast, ja nu vienīgi kādā grupas bildē, bet arī tas ir retums. Patiesībā liels retums, pamanīju Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu, kurš maija numurā nofotografējies kopā ar konkursa “LMT Latvijai” uzvarētājiem un Raunas novada vadītāju Eviju Zurģi kopā ar skolēniem un skolotājiem.

Arī paši pašvaldību vadītāji minēti vien retā izdevumā, neviens nav nācis ar kādu īpašu uzsaukumu, aicinājumu. Cēsu novada aprīļa izdevumā domes priekšsēdētājs un administrācijas vadītājs ar nelieliem rakstiem vēsta par šajā mēnesī paveikto, bet jāteic, ka tā jau sena tradīcija un šādas informatīvās abu vadītāju rubrikas lasāmas visa gada izdevumos. Un taisnības labad var piebilst, ka šajās vēlēšanās katrs no viņiem ir citā deputātu kandidātu sarakstā. Maija izdevumā šo rubriku nav, pašvaldības vadītāji nav redzami ne fotogrāfijās, ne arī kādā no rakstiem citēti viņu izteikumi.

Līdzīga situācija Jaunpiebalgas novadā, kur aprīļa numurā lasāma saruna ar pašvaldības vadītāju Laimi Šāvēju. Šādas sarunas ir gandrīz katra mēneša izdevumā, tajās tiek pārrunātas aktualitātes, un to īsti nevar uzskatīt par priekšvēlēšanu runu. Taču maija numurā šādas sarunas nav, acīmredzot, lai nav lieku runu. Aprīlī ir arī saruna par aizvadītajiem četriem gadiem ar trim pašvaldības deputātiem, no kuriem tikai viens kandidē šajās vēlēšanās.

Secinājums vienkāršs vēsturiskā Cēsu rajona astoņos novados pašvaldību izdevumi tiek izmantoti, lai informētu par aktuālāko dažādās jomās pašvaldības dzīvē, kultūrā, sportā, nevis lai reklamētu pie varas esošos. Protams, kāds teiks, ka arī tā ir reklāma, jo negatīvo jau neraksta un tā sauktā opozīcija pie vārda netiek. Var piekrist arī šādam viedoklim, bet nav zināms, cik bieži kāds mēģinājis pašvaldību izdevumiem iesniegt kādu kritisku rakstu.

Līdzīga situācija ar pašvaldību interneta portāliem, arī tie nav mainījušies, tuvojoties vēlēšanām. Informācija par aktualitātēm novadā, bet nav mēģinājumu kādam pašvaldības vadītājam šo resursu izmantot sevis popularizēšanai. Rodama informācija par vēlēšanām, iecirkņiem, citu svarīgo. Pārgaujas novada mājaslapā pat izveidota apmeklētāju aptauja, lai uzzinātu, vai cilvēki piedalīsies vēlēšanās. Otrdienas vakarā tajā savu viedokli pauduši 122 cilvēki, no kuriem 73 procenti norādījuši, ka plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

http://news.lv/Druva/2017/06/01/pasvaldibu-izdevumi-pirmsvelesanu-laika

 

Līgatnē piedzimuši alnēni

Autors: Monika Sproģe

Datums: 01.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes dabas taku aļņu saime šopavasar papildinājusies. 1. maijā aļņu mammai Mildiņai piedzimuši dvīņi. Nu jau abi tiktāl paaugušies un aplūkojuši tuvāko apkaimi, ka gatavi iepazīt ciemiņus arī no plašākas pasaules.

Pirmajās dzīves nedēļās abi mazuļi kopā ar mammu uzturējās voljera nomaļākā daļā, kur vairāk laika pavadīja atpūšoties un barojoties ar mātes pienu. Alnēnu mamma ļoti rūpīgi gādāja par mazuļiem, tos ne tikai pabarojot, bet arī apčubinot.

Alnēnu tēvs ir alnis Jussis, kas Līgatnes dabas takās ieradās no Somijas Ahtari zooloģiskā dārza 2016. gada februārī, kad tas bija nepilnu gadu vecs. Abi alnēni ir Jussi pirmie pēcnācēji.

Kamēr alnēni ir vēl diezgan neveikli uz garajām kājām, aļņu tēvs Jussis dzīvo blakus voljerā, lai netraucētu mātes un mazuļu dienas ritmu. Kad mazuļi jau bija kļuvuši diezgan spēcīgi un sāka doties mātei līdzi pastaigās, aļņu mamma Mildiņa mazos aizveda atrādīt arī Jussim.

Dabas taku zvērkope Velga Vītola stāsta, ka pašlaik mazuļi jūtas ļoti labi. “Aļņu govīm visbiežāk dzimst viens teliņš, bet arī divi teliņi ir ļoti normāla parādība, daudz retāk dzimst trīnīši. Parasti aļņiem mazuļi dzimst aprīļa beigās, maija sākumā, arī pirms trīs gadiem dabas takās divām alnenēm piedzima dvīnīši. Pašlaik jau simtprocentīgi varam apgalvot, ka viens no Mildiņas mazuļiem ir meitenīte, bet liela varbūtība, ka otra ir māsiņa. Lielā alnene ir gādīga, ar izteiktu mātes instinktu, tāpēc, izjūtot apdraudējumu, var kļūt agresīva, īpaši, ja cilvēks iegadās starp māti un mazuli. Šobrīd mazuļi intensīvi zīž mātes pienu, un tā tas būs vēl kādu pusgadu, taču jaunuļi labprāt pamēģina arī dažāda veida barību, sākot jau ar sulīgo pavasara zālīti,” stāsta V. Vītola.

Mazuļi mēneša laikā izauguši un kļuvuši spēcīgāki, tāpēc labprāt kopā ar mammu dodas garākās pastaigās pa voljeru. Alnēni ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, kopā rotaļājas un dodas izpētīt voljera vēl neapgūtās teritorijas. Šis ir laiks, kad alnēni ir labi apskatāmi Līgatnes dabas taku apmeklētājiem, jo kopā ar mammu Mildiņu bieži uzturas pastaigu takas tuvumā.

Kad alnēni paaugsies, tie, visticamāk, ceļos uz Slovākiju. “Pirms trīs gadiem dzimušie alnēni arī aizceļoja uz Slovākiju, jo tur savvaļā aļņu vairs nav, tāpēc slovāki ir ieinteresēti aļņu populācijas palielināšanā un ar prieku uzņem arī aļņus no Latvijas,” tā V.Vītola.

http://news.lv/Druva/2017/06/01/ligatne-piedzimusi-alneni

 

Vēlētāju balsis krājas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

No Amatas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem 4401 ir vēlēšanu tiesības. Nobalsošanas pirmajās divās dienās izvēli izdarījuši 189 jeb 4,29%. Cēsu novadā no 14 107 vēlētājiem nobalsojis 601 (4,26%). Jaunpiebalgas novadā uz vēlēšanu iecirkņiem aizgājuši 97 jeb 5,10% balstiesīgo pilsoņu, pavisam vēlēšanās piedalīties drīkst 1902 jaunpiebaldzēni. Līgatnes novadā no 2844 izvēli izdarījuši 125 jeb 4,40%. Pārgaujas novadā savukārt no 3206 nobalsojuši 147 (4,59%). Priekuļu novada piecos vēlēšanu iecirkņos komisijas gaida 6395 novada vēlētājus, pie vēlēšanu urnām bijuši tikai 184 novadnieki (2,88%). Raunas novadā no 2692 vēlētājiem nobalsojuši 106 (3,94%), bet Vecpiebalgas novadā vēlēšanu iecirkņos no 3359 balstiesīgajiem jau bijuši 151 (4,50%).

Iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot iepriekš, līdz šodienai Latvijā izmantojuši 75 264 jeb 5,21% vēlētāju. Visaktīvākie pilsoņi līdz šim bijuši Rīgā, kur vēlēšanās piedalījušies 33 689 jeb 7,90% balsstiesīgo, un Ērgļu novadā, kur nobalsojuši 186 jeb 7,30% balsstiesīgo. Priekuļu novadā 2,88%.

“Diemžēl novadā pēdējās vēlēšanās aktivitāte nav bijusi liela. Esmu dzirdējusi, ka vēlētāji atzinuši ies uz vēlēšanām īstajā dienā, nevis garāmskrienot iemetīs urnā biļetenu. Arī tie, kuri saka, ka balsot neies, bieži vien, parunājoties ar kaimiņiem, tomēr uz iecirkni aiziet. Vēl ir laiks domāt, par ko balsot, jo novadā ir nopietni piedāvājumi,” saka Priekuļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Ikauniece.

***

Kļūdas labojums

“Druvas” trešdienas numurā publikācijā “Jau var nobalsot pašvaldību vēlēšanās” pieļauta kļūda. Līvu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs ir Ēriks Bauers, bet Lidija Rutkovska ir sekretāre. Atvainojamies iecirkņa vēlēšanu komisijai un līvēniešiem!

http://news.lv/Druva/2017/06/02/veletaju-balsis-krajas

 

Kad balli spēlēja “Pasažieri”

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Cilvēki satiekas, kādu laiku viņus vieno kopīgas intereses un mērķi, tad dzīvē kaut kas mainās, katrs krustojumā izvēlas savu ceļu. Paiet laiks, un, ja vien rodas iemesls, viņi atkal grib sanākt kopā. Atmiņas ir tās, kas vieno.

Līgatnes kultūras nama atklāšanā pēc 35 gadiem atkal uz skatuves kāpa mūziķu grupa, kuru daudzi atceras ar nosaukumu “Pasažieri”.

“Pēdējoreiz kopā spēlējām 1982.gadā. Puse cilvēka mūža pagājusi. To esam veiksmīgi nodzīvojuši,” saka Imants Kalniņš, savulaik Līgatnes jauktā kora diriģents. Viņš, Guntars Ruņģis, Arnis Gulbiņš, Ainārs Vilcāns un Ingus Ulmanis spēlēja grupā, kuru vadīja Agris Jansons. Vīri atceras, ka grupas sastāvs bieži mainījies, tajā kādu laiku darbojies ne tikai Ingus Ulmanis, arī Arnis Volfs, Leons Sējāns, Nauris Puntulis, Ints Miltovičs un citi.

“Augšlīgatne bija izdevīga vieta, jo visi varēja sabraukt ar autobusiem. Te mēs jutāmies kā mājās. Kultūras namā cēlāmies un gūlāmies,” saka Agris Jansons, bet Guntars Ruņģis uzsver, ka tas viss notika jaunība un tad notikumus sajūt citādi. “Galvenais, apkārt bija forši cilvēki, un ja vēl vari sev un Dievam par prieku uzspēlēt! Ko dzīvē vairāk var gribēt?” tā šo laiku raksturo Guntars.

Šodien mūziķu stāstos ir daudz nesaprotama, jo tad bija cita valsts iekārta, noteikumi un arī iespējas. Bet viņiem patika tas, ko darīja. “Atmiņā paliek tas jautrais vai tas, par ko šodien var tikai brīnīties,” bilst Agris Jansons.

Ar lepnumu “Pasažieri” stāsta, ka savulaik grupai bijusi pirmā koncertkategorija. “Skate toreiz bija tieši pēc “Pērkona” skandāla Ogrē. Strādāju Valsts korī, un kolektīvam bija koncerts Ļeņingradā. Koris aizbrauc, kaut kā atrunājos, ka esmu saslimis, ka pievienošos. Nospēlēju skatē, mugurā bija fraka, lai nav jāved tik daudz drēbju. Tad sēdos vilcienā un pirmoreiz mūžā braucu uz Ļeņingradu. Ar metro nekad nebiju braucis. Starp citu, toreiz mobilo tālruņu nebija, bet es kori atradu,” atmiņās kavējas Guntars Ruņģis. “Būt grupā man bija svarīgāk par visu pārējo, arī darbu. Kora mēģinājums sākās desmitos no rīta, grupai spēle ap diviem naktī, kamēr vēl nokrāmējāmies, jau rīts. Parasti paliku turpat kultūras namā vai pie Agra. Kinomehāniķa telpa bija vismazākā, segu nebija, vienreiz saliku sev apkārt prožektorus, lai silti, un gulēju.” Guntars ar smaidu piebilst, ka nesaskaitīt tās reizes, kad, braucot no Līgatnes uz Rīgu, vilcienā aizmidzis un aizvests arī līdz Ogrei. Nedisciplinētais korists darbā ticis pie vairākiem rājieniem. Bet ne jau tie spēja ko mainīt.

Mūziķi atzīst, ka bijuši celmlauži un mūzikai bija gatavi atdot visu. “Nekā jau nebija. Lai dabūtu instrumentus, braucu uz komjaunatnes komiteju, ar olu platēm uz bāzēm Rīgā. Tās bija tik kreisas lietas. Atceros, bija jāiet uz banku, tur uzlika parakstu, un tad Fabriciusa saimniecība grupai varēja nopirkt instrumentus. Toreiz tā bija milzu nauda 15 tūkstoši rubļu. Pēc tam saimniecības grāmatvedībā ieradās kontrole, pētīja, kādu naudu tērējot instrumentiem,” stāsta Agris Jansons, uzsverot, ka visu, ko paši nopelnīja spēlējot, ieguldīja instrumentu iegādē. Guntars papildina, ka stīgu komplekts maksājis 50 rubļus, bet par spēli saņēmuši 15 rubļus.

Repertuārs grupai bija ļoti plašs. Arī paši rakstīja dziesmas. Bijušas gan par siļķēm, gan kurpēm. Kā jau tolaik, spēlējuši arī “Zilo lakatiņu”, kas nebija atļauta dziesma. “Pie mums tepat aiz skatuves nāca viens vīrietis, visiem bija draugs, ar visiem sadzēra. Pēc tam runājām, atklājās, ka neviens viņu nepazina. Atklāti izrunājāmies, teicām, ko domājām. Pēc tam bija tā jocīgi. Kaut kādi mājieni jau bija, ka varbūt kaut ko ne tā darām, nekas vairāk,” atceras Guntars Ruņģis.

Reiz Lejaslīgatnē “Pasažieri” uzstājās kopā ar Edgaru Liepiņu. “Uz skatuves viņš likās tāds brīvs, atraisīts, bet bija ļoti liels pedants. Mums vajadzēja uz Rīgu, viņš negribīgi paņēma savā melnajā “Volgā”. Viņš nemitīgi pīpēja, neko nerunājām,” pastāsta Imants Kalniņš.

Līgatnes kultūras nams un “Pasažieri” piedzīvojuši gana daudz notikumu, kas neiziet no prāta. “Koncertos laida dūmus. Nebijām sliktāki. Mēs izmantojām sauso ledu un karstu ūdeni. Ūdens vārītāja bija ļoti čakla, un skatuve brīžam bija necaurredzamos dūmos,” stāsta Agris, bet Guntars atceras, ka populāra bija Z.Liepiņa dziesma “Tāds mūžs”. Arnis, kurš tovakar bija saguris, nolika priekšā pulti, uz tās lapiņu ar notīm un dziesmas vārdiem. Tika palaisti dūmi, dziesma skanēja, tiklīdz atskanēja vārdi “Tāds mūžs”, lapiņa nokrita. Mūziķis tumsā to sameklēja, nolika vietā, turpināja dziedāt. Atkal tika līdz vārdiem lapiņa nokrita...

Bija jāspēlē visdažādākajos pasākumos Līgatnē. “Ziemassvētki bija aizliegti, par Saulgriežiem jau kaut ko runāja. Bija pasākums saimniecībai, sanāca viss ciems. Salaveci sarunājām, bet viņš neieradās. Kādam taču jāiet, Putniņjanku pierunājam. Pēc dažām glāzītēm viņš arī piekrita. Nobrīdinājām lai runā un dara, ko grib, tikai nepiemin Ziemassvētkus, jo te klāt partija un valdība. Janka ierāva vēl vienu glāzīti un izgāja uz skatuves. Pie mikrofona noskaitīja viens, viens un svinīgi teica: “Partijas un valdības vārdā apsveicu jūs Ziemassvētkos!” Kāds mums bija šoks, zāles reakciju pat neatceros,” pastāsta Agris, bet Arnis atceras, kā izjokojuši Salaveci. “Dīdžejs, bērni ar vecākiem sauc Salaveci, viņš uznāk, skatuve tumsā. Gaismas stars vērsts uz krēslu, kur viņš apsēdīsies. Salavecis sasveicinās un, kā sēžas, kāds no puišiem pavelk krēslu nostāk. Salavecis zemē, kājas gaisā, zālē klusums. Viņš tikai mikrofonā pagūst tā sulīgi krieviski izsaukties. Tādi mēs bijām,” saka Arnis Gulbiņš.

Mūziķi atzīst, ka piedzīvojumu, pārpratumu, jautrības bijis pārpārēm. Tas dzīvi darīja krāsaināku, azartiskāku un palīdzēja ar prieku un aizrautību darīt to, kas viņiem vislabāk patika spēlēt grupā, radīt mūziku un priecēt citus.

http://news.lv/Druva/2017/06/02/kad-balli-speleja-pasazieri

 

Pludmales volejbola sezona sākusies

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 02.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Līdz ar silto un saulaino laiku startējusi pludmales volejbola sezona. Arī šajā vasarā Cēsu pusē risināsies vairāki tradicionālie turnīri un šīs puses bīča piekritējiem būs, kur parādīt prasmes.

Amatas novads

Pirmie pludmales volejbola turnīrus šajā pusē sāka Amatas novada kausa izcīņas organizatori. Novada sporta dzīves koordinators Ēriks Bauers stāsta, ka šogad turnīrs notiks jau astoņos posmos septiņi posmi plus fināls: “Turnīrs katru gadu aug, pirms trim gadiem bija tikai viens posms, pērn notika pieci, šogad astoņi. Spēlētāji gribēja sākt agrāk, jo laiks labvēlīgs, tāpēc pirmās divas kārtas jau maijā.”

Rīkotāji noteikuši komandu limitu posmā 20, lai spēles noritētu raiti un komandām nebūtu ilga nīkšana līdz nākamajam mačam. Jau dažas dienas pirms pirmā posma turnīra brīvu vietu nebija, ieradās komandas no Cēsīm, Siguldas, Līgatnes, Krimuldas, Pārgaujas novada. Turnīra rīkotājs norāda, ka pirmais posms pulcēja labākos šīs puses spēlētājus un cīņas bijušas spraigas. Pirmie astoņi pāri bija ļoti spēcīgi, katrs varēja būt gan pirmais, gan astotais.

Par pirmā posma uzvarētājiem kļuva “SK Fono” pludmales volejbolisti Jānis Rukmanis/ Valters Šķēle, kuri finālā divos setos 21:16 un 21:19 pārspēja komandu “Pašauj vaļā!”, kurā spēlēja Andris Osis/ Reinis Sietiņš. Trešo vietu izcīnīja komanda “Pārmetiens” Matīss Andrēvičs/ Aigars Jonass, kuri divos setos ar 15:12 un 15:6 pārspēja Jāni Ontužānu/ Steināru Brūveri no komandas “Otdix”.

Lai turnīrs būtu izdevies, svarīgi daudzi aspekti. Ē. Bauers saka: “Ja sevi pierādi kā rīkotājs, būs arī spēlētāji. Cenšamies atrast sponsorus, lai būtu tīkams balvu fonds. Piesaistīti jauni atbalstītāji, arī “Cēsu alus”, un balvas būs gan labākajiem kopvērtējumā, gan katra posma uzvarētājiem. Svarīgi, lai organizatoriski viss būtu saprotams, lai ir saistoša izspēles kārtība. Svarīga arī komandu konkurētspēja, jo spēlētājiem interesanti pacīnīties ar spēkos līdzvērtīgiem un spēcīgākiem pretiniekiem. Svarīga arī tradicionalitāte. Ja spēlētāji zina, ka turnīrs ir katru gadu konkrētā laikā, viņi brauc.”

Amatas novada kausa izcīņas turnīrs notiks svētdienās, lai netraucētu citiem turnīriem, izņemot finālu, kas būs sestdien, 12.augustā. Šogad atsevišķi posmi notiks ne tikai Līvu ciematā, trīs norisināsies arī Nītaurē, kur pērn izveidoti pludmales volejbola laukumi. Otrais posms aizvadītajā sestdienā notika Nītaurē, kur pirms turnīra kopā ar biedrību “Nītaureņi” notika neliels jauno laukumu atklāšanas brīdis.

Uz otro posmu Nītaurē ieradās 17 komandas, un otro uzvaru pēc kārtas svinēja “SK Fono” volejbolisti J. Rukmanis/ V. Šķēle, finālā atspēlējoties no 18:20 uz 22:20, pārspējot “Otdix” J. Ontužāns / S. Brūveris, kuriem šoreiz kāpums par divām vietām.

Spēlē par trešo vietu “Vietējie” Patriks Pinka/ Aigars Kalniņš ar rezultātu 21:18 pārspēja “AK SUN BROS” Andris Dolženko/ Kristaps Kiršteins.

Trešais posms 11.jūnijā Līvos.

Priekuļi

Jau tradicionāli vasarās, ceturtdienu vakaros, pludmales volejbola turnīrs notiek Priekuļos, sporta birzītes laukumos. Turnīra rīkotājs Jānis Mičulis informē, ka pirmais posms notiks 8.jūnijā: “Sanāk tā zīmīgi, sākam 8.jūnijā, tad septiņas nākamās ceturtdienas turpinām. Interesanti, ka Jāņu nedēļā iznāks spēlēt divas dienas pēc kārtas, jo ceturtdien, 22.jūnijā, būs kārtējais posms, bet piektdien, 23.jūnijā, tradicionālais Jāņu turnīrs, kas iet kopējā ieskaitē, bet tajā izcīnīto punktu skaits dubultosies. Tālāki braucēji var droši ņemt teltis, turpat pārnakšņot, lai nākamajā dienā atkal dotos laukumā.”

Cēsis

Tradicionālais pludmales volejbola turnīrs notiks arī Cēsīs, DACVĢ laukumos, tas sāksies jūnija sākumā. Turnīra rīkotājs Ģirts Mārtiņsons stāsta, ka pirms tam vēl jārīko talka laukumu sakārtošanā, jo tie brīvi pieejami, ne visi tur tikai sporto. Viņš aicina sekot informācijai, bet, visticamāk, turnīrs varētu sākties jūnija otrajā nedēļā. Ja kalendārs ļaus, atklāšanas kārta varētu notikt sestdien, bet pēc tam turnīrs noritēs kādas darbadienas vakarā, protams, nepārklājoties ar citiem apkaimes turnīriem.

Lūk, trīs turnīri jau tepat Cēsu pusē, iespējams, vēl pa kādām vienas dienas sacensībām notiks arī citos novados, un plašāki turnīri, visticamāk, būs arī kaimiņpilsētās Valmierā, Smiltenē, citviet. Katrā ziņā pludmales volejbola turnīru kalendārs arī šajā vasarā solās būt gana piepildīts, un šī sporta veida cienītāji var izspēlēties no sirds patikas, atrodot sev piemērotāko, spēkos līdzvērtīgāko turnīru.

http://news.lv/Druva/2017/06/02/pludmales-volejbola-sezona-sakusies

 

Lāčiem garšo medus

Autors: Monika Sproģe

Datums: 02.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecībā “Mierkalni” paviesojies lācis. Ķepainis apēdis aptuveni astoņus kilogramus medus un izpostījis vienu bišu mājiņu.

Saimnieks Miervaldis Naglis ir arī mednieks, bet atzīst, ka šī esot pirmā darīšana ar lāci. “Pēc skrāpējumiem var redzēt, ka lācis izvērtējis labāko stropu, jo skādējumi ir vēl citām bišu mājiņām. Drava atrodas kilometrus divus no apdzīvotām vietām, meža ielokā, lai medus gardāks.

Pirmajā brīdī, ieraugot postu, nevarēju saprast, kas tur ārdījies, bet, kad ieraudzīju ķepu nospiedumus, bija skaidrs. Var redzēt, ka pēc kārtīgas maltītes lācis vēl aizgājis pie dīķa padzerties. Lai nu kā, es uz lācīti neesmu apvainojies, lai viņš dzīvo.

Skaidrs, ka tagad vietējiem neomulīgāk. Ejot uz mežu pēc gailenēm, kāds var uzlikt ķepu uz pleca un paprasīt ko staigā pa manu mežu?” smej M. Naglis. “Par kaut kādu skādi un aprēķiniem gan nemaz negribu domāt. Medus pietiek visiem, vai tad žēl! Taču sapratu, ka lāči ir ļoti gudri, jo tos stropus, kuros bites pārziemojušas sliktāk, ķepainis nemaz nav aizticis. Viņš ir izostījis pašu labāko saimi, kurai bija visvairāk medus.”

Lāču mamma, Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola saka, ka šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad klusiem soļiem lācis nāk.

“Visi zina, ka simtiem gadu lāčiem garšojis medus, tomēr, ja salīdzina ar citām valstīm, kur lāču populācija sniedzas vairākos simtos, šādu postījumu Latvijā ir maz. Jau ievērots, ka dravnieki iecienījuši bišu stropus pārvietot tuvāk mežmalām vai attālākos nogabalos. Tādās vietās cilvēka klātbūtne un stropu uzraudzība notiek retāk, tāpēc, ja saimnieki grib izvairīties no līdzīgām likstām, ap bišu mājiņām lielākā rādiusā jāierīko elektriskais žogs, bet citādi grūti iedomāties, kas ķepaini varētu atturēt no tāda kāruma,” saka V. Vītola.

http://news.lv/Druva/2017/06/02/laciem-garso-medus

 

Izsole

Datums: 05.06.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/111.IZ22

Līgatnes novada pašvaldība pārdod atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli nekustamos īpašumus - individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi:

- Ķempju iela 10, Līgatne, Līgatnes novads, kad. Nr.42110080027, 2566 m2, ar nosacīto cenu EUR 4600,00;

- Ķempju iela 10A, Līgatne, Līgatnes novads, kad. Nr.42110080028, 2502 m2, ar nosacīto cenu EUR 4500,00;

- Ķempju iela 10B, Līgatne, Līgatnes novads, kad. Nr.42110080029, 2805 m2, ar nosacīto cenu EUR 4600,00.

Izsole notiks 2017.gada 5.jūlijā plkst. 9.30 Līgatnes pagasta pārvaldes telpās Līgatnes novadā, Nītaures ielā 6, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā. Dokumenti dalībai izsolē jāiesniedz darbdienās laikā no plkst. 8.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 15.00 (trešdienās līdz plkst. 18.00) Līgatnes pagasta pārvaldē Nītaures ielā 6, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā (ligatnes.pagasts@ligatne.lv) līdz 2017.gada 4.jūlijam. Lai piedalītos izsolē, jāiemaksā nodrošinājuma nauda 10% apmērā no nosacītās cenas. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties pie Līgatnes pagasta pārvaldes sekretāres Nītaures ielā, 6 Līgatnes pagastā un Līgatnes novada pašvaldības mājaslapā (www.ligatne.lv). Tālrunis uzziņām 29181845.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/06/05/izsole-6410595

 

Vēlēšanu rezultāti

Datums: 05.06.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

...

Līgatnes novads (balsojuši 53,97% vēlētāju)

Līgatnes novada izaugsmei 848 (55,32%) 5

Savam novadam 478 (31,18%) 3

Mēs Līgatnei 151 (9,85%) 1

Par labklājību Līgatnes novadā! 37 (2,41%) 0

Avots: CVK

Saīsinājumi: LZS – Latvijas Zemnieku savienība; NA – Nacionālā apvienība; LRA – Latvijas Reģionu apvienība; LZP – Latvijas Zaļā partija; NSL – No sirds Latvijai; ZZS – Zaļo un zemnieku savienība; JKP – Jaunā konservatīvā partija; LSDSP – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/06/05/velesanu-rezultati

 

Diena stabilitātei un pārmaiņām

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Sestdienas rīts atausa saulains un vējains. Gluži kā pati diena, kad jāiet uz vēlēšanām, lai nobalsotu par dzīvi savā novadā nākamajos četros gados. Vējš atvēsināja priekšvēlēšanu solījumus, bet saulīte mudināja nepalikt mājās.

Visos vēlēšanu iecirkņos mūspusē valdīja lietišķa un labestīga gaisotne. Dažādu paaudžu vēlētāji pie urnām devās pārliecināti par savu izvēli, uzsverot, ka savējos taču pazīst, zina, ko no viņiem gaidīt. “Druva” pabija visos astoņos bijušā Cēsu rajona novados. Vēlēšanu iecirkņi noformēti kā jau svētkos, daudzviet smaržoja ceriņi, maijpuķītes.

Raunā rīts atnāca samiegojies. Pie vidusskolas dīķī pāris vīru makšķerēja. “Uz makšķerēšanu pasi līdzi neņem. Domāju, ka neiešu vēlēt, neesmu izdomājis, par ko balsot, vēl laiks domāt,” saka Juris Pilmanis un pastāsta, ka iepriekšējā dienā loms bijis labāks. Arī uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām nav bijis, uz Saeimas vēlēšanām gan ejot. “Par to, kas ir sarakstos, zinu, saraksti bija pastkastītē. Sieva gan ies vēlēt. Vēl jau visa diena priekšā, varbūt izdomāšu,” bilst raunēnietis.

Pirmie nobalso Dace un Gatis Plūmes. “Noskaņojums pozitīvs. Savējos taču pazīstam, zinām, uz ko var paļauties,” saka Dace.

Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Linda Zūdiņa Sivko ir gandarīta, ka novadnieki ir aktīvi, iepriekšējā balsošanā uz iecirkņiem atnākusi piektā daļa visu balsstiesīgo. “ Jaunie cilvēki noteikti būtu aktīvāki, ja varētu nobalsot internetā. Daudzi ikdienā dzīvo un strādā citur, darbadienās atbraukt nevar, sestdienu ne katrs gatavs veltīt, lai brauktu uz dzimto pusi balsot. Ja varam internetā kārtot dažādas lietas, dokumentus sūtām elektroniski, būtu tikai pašsaprotami, ja varētu arī balsot,” pārdomās dalās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un piebilst, ka šajās vēlēšanās ir raunēnieši, kuri agrāk vairākkārt balsojuši mājās, bet šoreiz ar citu palīdzību grib vēlēt iecirknī.

Vecpiebalgā pie novada domes manāma rosība. Pirmie vēlētāji pie iecirkņa jau gaidīja pirms septiņiem, pirmajā stundā notika aktīva balsošana. Vecpiebaldzēns Mārcis Ločmelis visus aicināja piedalīties zibakcijā “ Nesēņo, bet nobalso”. Aicinājums tika atzinīgi novērtēts. Noderēja arī atgādinājums: “Vēlēšanas ir tikai viena, pavisam vienkārša un lielu piepūli nepieprasoša iespēja pilsoniskai līdzdalībai. Un atrašanās pie varas nebūt nav obligāts priekšnosacījums veiksmīgai tavu ideju realizācijai.”

“Novadā mums viss ir. Ar dzīvi esmu apmierināta,” saka Māra Denisenko un piebilst, ka lauku ceļi Piebalgā kā jau visur Latvijā. Tikko nobalsojis arī deputāta kandidāts Aleksandrs Tamužs. Viņš aizvien priekšvēlēšanu gaisotnē, īstā dzīve sākšoties tikai, ja ievēlēs citus, ne tos, kuri strādā tagad. “Par tautu nedomā. Jaunie izdarīs, zina, kas cilvēkiem vajadzīgs, viņi gatavi strādāt par velti,” azartiski un skaļi pauž Aleksandrs. Garāmgājēji, izdzirdot mūsu sarunu, nosmīn. “Tādi arī mums ir kandidāti,” novērtējot emocionālos runas plūdus, līdzjūtīgi nosaka kāda sieviete.

Iecirknī visas balsošanas dienas vēlēšanu komisijas locekļu ik solim seko novērotāji. Nofilmēta gan urnas atvēršana, gan noplombēšana, gan iecirkņa slēgšana un atvēršana katru dienu. “Druva” satiek Lindu Tunti, kura ir kā novērotāja no ziņu aģentūras “LETA” un brīvprātīgo novērotāju vecpiebaldzieti Maiju Tunti. “Jūtu, ka cilvēki grib pārmaiņas, citus cilvēkus domē. Klīst baumas, visu ko jau runā. Var atnākt un pārliecināties, kāda ir patiesība, laukos daudzi dzīvo no baumām,” saka Linda, bet mamma Maija piebilst: “ Esam par to, lai izbeigtu baumas. Gribam pārliecināties, ka iecirkņos viss notiek godīgi.” Kāds novērotājs Vecpiebalgā pie vēlēšanu iecirkņa dežurēja arī naktīs. “Komunikācija, caurspīdīgums, tā pietrūkst Vecpiebalgas novada domē,” saka Maija Tunte.

Pirmdien “Druva” uzzināja, ka vecpiebaldzēni nofilmējuši, ka kāds deputāta kandidāts uz iecirkni ved vēlētājus, kā arī it kā cienājis ar alu. Tālāk darbs policijai. Patiešām muļķīgi cerēt, ka visi visu neredz un nenofilmē, ir taču 21.gadsimts.

Pavisam novada piecos vēlēšanu iecirkņos dežurēja 13 novērotāji.

Taurenē “Druva” satiek brīvprātīgo novērotāju Uģi Āboliņu. Puisis mācās 9.klasē Vecpiebalgas vidusskolā. Viņš pastāsta, ka draugs pierunājis, pašam interese par vēlēšanām neliela. Par to, kam jāseko līdzi vēlēšanu procesā, draugs pastāstījis, bet pats nav īpaši kaut ko lasījis. Jaunietis atzīst, ka nekādus pārkāpumus nav ievērojis. Viņš cītīgi pieraksta katru urnā iemesto balsi.

“Nav laika atpūsties. Septiņos no rīta pirmais balsotājs bija Andis Strazdiņš. Ja vīrietis, tā laba zīme,” ar smaidu saka vēlēšanu komisijas locekle Ginta Babre un atminas, ka kādreiz Taurenē bijis ap 900 balsstiesīgo, tagad vairs tikai 674. “Cilvēki ir labestīgi noskaņoti, katrs zina, par ko balsot. Diemžēl daudzi vēlētāji neieradīsies, jo ir vai nu ārzemēs, vai strādā un dzīvo citur Latvijā. Prieks par tiem, kuri atbrauca uz mājām un nobalsoja. Tādu nemaz nav tik maz,” pastāsta Taurenes vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Irbe.

Jaunpiebalgā pagasta ļaudis satiekas ne tikai vēlēšanu iecirknī, arī tirgū, kur dienas vidū valdīja gana liela rosība. “Jau iepriekš novēlēju. Man novadā nekā nepietrūkst, pašiem jāstrādā, tad arī būs. Sabiedriska neesmu, audzēju dēstus. Pavasaris pazudis, kaut auksts, bet stādus pērk. Tirgotāju šodien daudz, atbraukuši arī no Smiltenes, Rankas, Priekuļiem, Siguldas, vietējie esam pieci,” pastāsta Baiba Kislija. Viņai piekrīt arī Dzidra Balode. “No trim sarakstiem paņēmu īsto,” viņa nosmej un piebilst, ka vajadzētu jau vairāk jauno, bet pagaidām neredzot neviena, kurš varētu būt vadītājs. “Jaunajiem domē jāienāk pamazām, jāiegūst pieredze, tad varēs arī vadīt,” pārdomās dalās jaunpiebaldziete.

Tirdziņā “Zem Ķenča cepures” satiekam arī Viju Marcišu un Aldi Cimdiņu. Viņi dzīvo un strādā Gatartas pansionātā, Raunas novadā, atbraukuši uz Jaunpiebalgu pēc stādiem. “Īsti nezinām, par ko balsot. Novadi ir nepareizi sadalīti. Mums ar Drustiem nekāda sakara, kur nu vēl Raunu. Ja ko vajag, braucam uz Jaunpiebalgu, Drustus redzam caurbraucot reizi gadā. Ģimenes ārsts Jaunpiebalgā, kādreiz aizbraucam uz Smilteni,” par ikdienas gaitām pastāsta gatartieši, kuri pa ceļam uz mājām izmetīs līkumu, iegriezīsies Drustos, lai nobalsotu.

Kārkliņu ģimene tikko iznākusi no vēlēšanu iecirkņa, un visi ir gandarīti. “Grūti bija izvēlēties, visi pazīstami, no katra saraksta kādu gribējās, gluži kā spēlē akmens, šķēres papīrītis,” saka Laimis. Viņš un dzīvesbiedre Mārīte balsojuši par vienu, bet dēls Jānis par citu sarakstu. “Dzīve mums laba, tik daudz kas notiek, spēj tik apmeklēt,” bilst Mārīte. Par priekšvēlēšanu gaisotni Jaunpiebalgā Laimim savs viedoklis: “Vai tad jāņem galvā, ko kurš runā, piebaldzēni sadomājuši skriet līdzi Rīgai un nez ko sarunā.”

Priekuļos pie vidusskolas, kurā iekārtots vēlēšanu iecirknis, steidzīgu cilvēku netrūkst. “Lai turpina, ko iesākuši iepriekšējie,” noteic Daiga un Raitis Cīruļi un ieiet iecirknī.

Četri vīri sastājušies bariņā, pārspriež citas lietas, ne vēlēšanas. Uzrunāti nosmej un sāk debatēt, kurš no viņiem nākamreiz varētu kandidēt.

“Novadā viss bijis kārtībā. Lai kaut ko izprastu un zinātu, pašam jābūt domē, tad var vērtēt, vai kas darīts nepareizi, ko vajadzēja citādi. Varam tikai no malas izteikt subjektīvo viedokli,” saka Jānis Turiņš. Viņam piekrīt Artūrs Lielbārdis, Vjačeslavs Mikuļonoks, Arnis Lielbārdis. Jau pēc brīža Jānis Turiņš bēdīgs iznāk no iecirkņa. “Komisija teica, lai nāku pēc četriem gadiem. Izrādījās, pasei beidzies derīguma termiņš. Vispār pasi ikdienā neuzmantoju, tāpēc tā notika,” pastāsta priekulietis un atklāj, ka reiz jau dzīvē bijusi līdzīga situācija. Lai varētu braukt uz Vāciju, maksājis lielu naudu, jo vajadzējis pāris dienās tikt pie jauna dokumenta.

Priekuļu vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Jansone atzīst, ka iedzīvotāji ir aktīvi. “Daudzi nāk ar bērniem, mazie ir tie, kuri met aploksnes urnās. Nāk vairākas ģimenes kopā,” pastāsta komisijas priekšsēdētāja. “Daudzi ir prom, dzīvo citur. Prieks, ka neaizmirst dzimto novadu,” saka komisijas loceklis Andis Kokars.

Cēsīs kā jau sestdienā pilsētnieki pastaigājās pa parkiem, iepirkās veikalā, apmeklēja kafejnīcas. “Izvēlēties bija viegli,” saka Daiga Brūvere un dalās pārdomās, ko jaunajai domei vajadzētu izdarīt: “Cēsīs bērniem drošības pietrūkst. Maija parka bērnu laukumam ielas pusē nav žoga, var ātri izskriet uz ielas. Ceļš no Krīviem līdz Vaivei ir bedrēs. Jau vairāki stikli mašīnai sasisti. Cēsīs esmu desmit gadu, un pilsēta mainījusies, var redzēt, ka pēdējos gados daudz kas uzlabojies. Protams, ir lietas, ko vienmēr var vēl uzlabot.”

Kaļķu ģimene slavē savu pilsētu. “Esam pilsētas patrioti un balsojām par stabilām vērtībām,” saka Tatjana un Jānis Kaļķi, meita Liene Radvilaviča, bet mazā Beāte nopietni ieklausās mammas un vecvecāku teiktajā.

Pie vēlēšanu iecirkņa Cēsu 2.pamatskolā satiktā Olga Jurkēviča lietišķi nosaka: “Balsoju par partiju, kurai vislabākā programma.” Cēsu 2.pamatskolā iecirknis ierīkots pirmoreiz. Vēlēšanu komisija, skolas skolotāji, strādā pirmoreiz. “Cēsnieki ir saprotoši. Diemžēl bija tādi, kuri nebija pamanījusi, kur atrodas viņu iecirknis, un nācās iet uz 1.pamatskolu, bija arī tādi, kuri jutās izbrīnīti, ka nevar balsot vienalga kurā iecirknī Cēsīs. Daudzi bija gaidījuši vēstuli un bija apmierināti, ka ir informēti par pārmaiņām. Viens vēlētājs jutās apbēdināts, jo paziņojumu nebija saņēmis, diemžēl pārpratumu viņš tulkoja tā, ka laikam valstij nav vajadzīgs. Aprunājāmies, kāpēc tā varēja gadīties, viņš nobalsoja. Šis bija viņa vēlēšanu iecirknis. Visas vēlēšanu dienas gaisotne ir ļoti pozitīva. Gados vecāki cilvēki nāca, tiklīdz iecirknis sāka strādāt, lasīja partiju programmas, pēc tam nākamajās dienās ieradās, lai nobalsotu,” stāsta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ija Brammane un uzsver cēsnieki ir priecīgi, ka šajā mikrorajonā ir iecirknis.

Pārgaujas novada vēlēšanu iecirkņos īpaši tika sagaidīti tie, kuri vēlēšanās piedalās pirmoreiz. Novadā tādu bija ap 80. Katrs piemiņai saņēma kādu suvenīru ar Pārgaujas novada simboliku. “Mūsu iecirknī pirmo reizi jāvēl 24 un desmit jau nobalsojuši,” pastāsta iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Inese Lunte un paskatās pulkstenī, atzīstot, ka jaunieši vairāk balsot nāk pievakarē un laiks vēl piecas stundas. “Ģimenes nāk kopā, līdzi bērni. Mazie priecīgi, ka var aploksnes mest urnā. Dažs tik mazs augumā, ka vecāki paceļ, lai tiktu klāt,” vērojumos dalās komisijas loceklis Raimonds Bušs un atzīst, ka daudzi vecākās paaudzes cilvēki, lai arī ir veselības problēmas, cenšas paši atbraukt uz vēlēšanu iecirkni. Taču gadījies arī, ka vēlētāji, kuriem jābalso Stalbē, aizbraukuši uz Straupi, tāpēc kāds straupietis iegriezies Stalbē. “Šajās vēlēšanās mums tikai divi saraksti, ātri varēsim saskaitīt balsis. Iepriekšējās bija pieci saraksti,” piebilst vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

“Tagad esmu pie vecākiem, te, Stalbē, man deklarēta dzīvesvieta. Gribējās atnākt un novēlēt, izvēlēties nebija grūti,” saka Katrīna Ozola. Viņa atzīst, ka kandidātu vidū pietrūkst jaunu cilvēku, trīsdesmitgadnieki sarakstos bija, bet derētu kāds jaunāks. “Tā cita paaudze, viņi nāk ar enerģiju, zināšanām. Ja sadarbojas vecie ar jaunajiem, tad var daudz izdarīt,” pārliecināta Katrīna un pastāsta, ka trīsgadīgais dēls Rūdis prasījis, kad viņš varēs būt tādā sarakstā. “Tad domāju, gan būs arī viņa laiks,” saka mamma.

Vēlēšanu iecirknī Augšlīgatnē visas dienas garumā ir nerimtīga vēlētāju plūsma. “Kā akmens no sirds nokrita, nobalsojām. Nebija grūti izvēlēties,” saka līgatnietis Ainārs Vanags, kopā ar sievu Elitu tikko iznācis no iecirkņa. “Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, ko ievēlēs. Priekšsēdētājs ir viens, bet, ja deputāti katrs velk uz savu pusi, viņi ietekmē visu, kas notiek, gan labo, gan slikto. Ja daudzkārt jāmeklē kompromisi, tad kāda grupa iedzīvotāju paliek apdalīta, jo kāda personīgās intereses gūst virsroku pār to, kas sabiedrībai būtu objektīvākais lēmums. Ir jābūt izpratnei gan par to, kā cilvēki dzīvo, gan par to, kā strādā pašvaldība,” par domes darbu spriež līgatnietis. Aināram ir arī konkrēts ierosinājums novadā vajadzīgs iedzīvotāju apkalpošanas punkts, kur katrs var atstāt savu iesniegumu, tas tālāk nonāk pie speciālista, un, ja vajag, noteiktā laikā var ar viņu satikties vai saņemt atbildi pie speciālista. “Nevar jau no speciālista, kurš iegrimis ikdienas darbā, prasīt, lai viņš uzreiz atbild uz katru konkrētu jautājumu. Šāds punkts atvieglotu pakalpojumu sniegšanu, cilvēkiem nebūs jāstaigā pa kabinetiem. Birokrātijas sistēmā jāmēģina izdarīt visu ātri, saprotami un kvalitatīvi. Tad pārējais notiks pats no sevis,” saka Ainārs Vanags.

Una Kārkliņa no Rīgas atbraukusi pie vecmāmiņas, lai varētu nobalsot. Meitene satraukusies, jo vēlēšanās piedalās pirmoreiz. “Nobalsoju, esmu priecīga,” viņa vien nosaka un aizsteidzas mājās, lai vakarā atkal brauktu uz Rīgu.

Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Dāvis Lācis priecājas, ka līgatnieši ir aktīvi. “Bija ienākuši cilvēki no citiem novadiem, kuri gribēja nobalsot. Kāds palika neapmierināts, ka viņa iecirknis ir pilsētā un nevar te nobalsot. Gadījās vēlētājiem arī nederīgas pases,” vērojumos dalās D.Lācis. Novadā šajās vēlēšanās bija ļoti daudz nobalsošanu mājās 64.

Vēlēšanu iecirknī Amatas novada domē, arī ap astoņiem vakarā, vēlētāji steidz nobalsot.

“Novadā viss notiek, pēdējos gados ir ļoti daudz izdarīts. Dzīve iet uz augšu,” saka ieriķieši Kristaps un Ivita Kaņepi un Evija Špaca. Viņi priecājas, ka Ieriķi attīstās, bet, protams, vēl daudz kas vajadzīgs. “Ja Ieriķi būtu pāris kilometru nostāk, būtu pavisam citāda dzīve,” bilst Kristaps. Visi atzīst, ka nebijis ilgi jādomā, par ko balsot. Pastkastītē bijusi tikai viena aģitācijas avīze, un arī tā bijusi lieka.

“Visos novada iecirkņos ir labvēlīga gaisotne. Divreiz dienā no Ieriķiem brauca autobuss, iegriežoties Billē, degvielas uzpildes stacijā. Katrs, kurš gribēja, varēja atbraukt. To, ka vēlēšanu dienā autobuss kursē, visi zina no iepriekšējām reizēm. Arī Amatas pagastā uz iecirkni var atbraukt ar pašvaldības autobusu. Pārējos pagastos nav tādas nepieciešamības. Pirms gadiem bija maršruts arī no Kārļiem uz Līviem, bet braucēju nav,” pastāsta Amatas novada vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ināra Rutkovska, bet komisijas locekle Ilona Rodina pauž pārliecību, ka tie, kuri patiešām grib nobalsot, to arī izdara un daudzi izmanto iespēja novēlēt iepriekš.

Vakars atnāca ar cerībām, sapņiem. Tie īstenojās vai sagruva jau krietni pēc pusnakts. Diena, kurā vara novados piederēja tās iedzīvotājiem, bija beigusies. Vasarsvētku rīts atausa, atgādinot, ka jāsāk strādāt.

***

Arī tā gadās

Vēlēšanas ir likumā noteikts process. Atkāpes tā norisē nav pieļaujamas. Bet dzīvē gadās dažādi.

Nobalsot atnāca kāda pensionāre. Lepni uzrādīja pensionāra un invalīda apliecību. “Visur šie dokumenti der, bet novēlēt nedrīkst,” viņa bija dusmīga. Pēc laika priecīga atgriezās ar pasi un novēlēja.

Kāds deputāta kandidāts, laikam jau aizrāvies ar priekšvēlēšanu darbiem, nebija pamanījis, ka viņa pasei pirms pāris dienām beidzies derīguma termiņš. Liels bija pārsteigums, kad viņam iecirknī neļāva nobalsot. Listei viena stabila balss gā

ja garām.

Kāds deputāta kandidāts no partijas saņēmis apliecinājumu, ka var būt novērotājs. Aizgāja uz iecirkni, pieteicās par novērotāju, bet viņam neļāva, jo deputāta kandidāts nedrīkst būt novērotājs. “Partija jau iedziļinās, kam raksta, bet es nezināju. Izgāzos,” sacīja deputāta kandidāts.

“Vai tā nav muļķība, komisija brauc pie viena cilvēka mājās, lai viņš var nobalsot, bet visiem pārējiem jābrauc uz iecirkni,” kādā iecirknī nikna stāstīja vēlētāja. Pēc garas sarunas, likumu lasīšanas viņa tomēr piekrita, ka būs vien pašai jābrauc uz iecirkni. Un atbrauca arī.

http://news.lv/Druva/2017/06/06/diena-stabilitatei-un-parmainam

 

Erasmus+ projekta trešais posms: “Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās”

Datums: 06.06.2017

Izdevums: Raunas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Laika periodā no janvāra līdz maijam, astoņos sadarbības novados - Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Cēsu, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā, tika organizētas trīs dienu tikšanās ar katra novada 30 jauniešiem un 3 jaunatnes lietu speciālistiem, Erasmus+ projekta “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde” ietvaros. Raunas novadā šī tikšanās norisinājās no 21.-23.aprīlim, z/s “Jaun-Ieviņas”.

Tikšanās reizē jaunieši tika iepazīstināti ar projekta būtību, sasniedzamajiem mērķiem un veicamajiem uzdevumiem, projekta ieviešanas gaitu. Jauniešiem tika sniegts ieskats par vispārējiem rādītājiem darbam ar jaunatni pašvaldībā.

Semināra laikā jaunieši, darbojoties grupās, izvērtēja pašreizējo sistēmu darbā ar jaunatni Raunas novadā, definēja problēmas, kopīgi meklēja ceļus, izvirzot mērķus un veicamās rīcības, ko iekļaut jaunatnes politikas plānošanas dokumentā, kas nākotnē kļūs par pamatu darbam ar jaunatni pašvaldībā. Paralēli jaunieši apguva gan sociālās, gan sadarbības, gan publiskas uzstāšanās prasmes, kā arī ieguva jaunus draugus un domubiedrus. Un noteikti - pieredzi, kura noderēs dzīvē ne reizi vien.

Kā atzina semināra moderatori, tikšanās laikā darbs kopā ar jauniešiem bijis lietderīgs, izzinot tieši viņu vajadzības, jo ne vienmēr pieaugušo redzējums sakrīt ar pašu jauniešu viedokli, kas ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai jaunatnes politikas stratēģijas izstrādei – lai tā tiktu veidota, respektējot dažādus skatu punktus.

Nākamā projekta aktivitāte jau jūnija sākumā, kad astoņu sadarbības novadu jaunieši tiksies forumā, lai prezentētu sistēmu darbā ar jaunatni savā novadā, runātu par nākotnes redzējumu, kā arī iepazītu citu novadu jauniešu izvirzītās prioritātes darbam ar jauniešiem, kas būtu iekļaujamas jaunatnes politikas stratēģijā. Kā arī turpmākajā projekta gaitā tiks veikta apjomīga pusaudžu un jauniešu anketēšana, kas arī kalpos par pamatu plānošanas dokumenta izstrādei, lai tas tiešām būtu jēgpilns un uz pētījumiem balstīts.

Paldies, Raunas novada jauniešiem, kas piedalījās un izteica savu viedokli!

http://news.lv/Raunas-novada-vestis/2017/06/06/erasmus-pluss-projekta-tresais-posms-jauniesu-un-jaunatnes-politikas-veidotaju-tiksanas

 

Izsole

Datums: 07.06.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/113.IZ18

Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.89 zvērināta tiesu izpildītāja Dita Voronova, prakses vieta: Pļavas iela 5, 2. stāvs, Cēsis, rīko Ludmilai Jasinkevičai piederošā nekustamā īpašuma - "Skaļupes 3"-21, Skaļupes, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, kadastra Nr.4262 900 0032, pirmo labprātīgo izsoli. Pirmās izsoles sākumcena - EUR 4410,90. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsoles solis - EUR 200,00. Izsoles sākuma datums - 2017.gada 9.jūnijs, izsoles noslēguma datums un laiks - 2017.gada 10.jūlijs plkst. 13.00. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 396. un 397.pantu izsoles sākumcena ir noteikta tiesas lēmumā, līdz ar to zvērinātas tiesu izpildītājas rīcībā nav nekustamā īpašuma novērtējums.

Persona, kura vēlas piedalīties izsolē, līdz 2017. gada 29. jūnijam iemaksā zvērinātas tiesu izpildītājas Ditas Voronovas, reģ. Nr.09108412260, depozīta kontā Nr. LV66TREL9199106001000, saņēmējbanka: Valsts kase, kods TRELLV22, EUR 441,09 nodrošinājuma summu, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta tiesu izpildītājai lūgumu autorizēt dalību izsolē. Piedzinējs: SIA "GELVORA", Cēsu iela 31 k-3, Rīga.

Nekustamā īpašuma labprātīgas pārdošanas izsolē tiesas ceļā pārdošanas nosacījumi

1. Nekustamā īpašuma sastāvs:

1.1. Nekustamais īpašums "Skaļupes 3"- 21 Skaļupēs, Līgatnes nov., kadastra numurs 4262 900 0032, kas pieder Ludmilai Jasinkevičai un ierakstīts Līgatnes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 342 21, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.21 ar kopējo platību 44,4 m2 un veido 444/19974 pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes.

2. Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi:

2.1. Atzīme - īpašnieks aprobežots ar 2004.gada 30.decembra hipotēkas līguma Nr.04-089630-PK/1 6.7.punktā minētajiem nosacījumiem.

3. Nekustamā īpašuma ieķīlājumi:

3.1. Nostiprināta kā pirmā hipotēka. Procentu likme: latu trīs mēnešos RIGIBOR +3,1% gadā. Par aizdevuma līdzekļu izmantošanu, nokavējot kādu no aizdevuma atmaksas un procentu samaksas grafikā paredzētajiem termiņiem, 0,16% dienā no savlaicīgi neatmaksātās summas par nokavējuma laiku. Līgumsods: 5% no Aizdevuma summas. Par aizdevuma procentu samaksas nokavējumu 0,16% no nokavētās summas par katru nokavēto dienu. Kreditors: "Swedbank" AS, iepriekš Akciju sabiedrība "HANSABANKA", nodokļu maksātāja kods 40003074764. Pamats: 2004.gada 30.decembra Aizdevuma līgums Nr.04-089630-PK; 2004.gada 30.decembra Hipotēkas līgums Nr. 04-089630-PK/1. Nodrošinātais pieprasījums (summa latos): LVL 4200,00.

4. Izsoles sākumcena - EUR 4410,90 (LVL 3100,00). Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

5. Nosolītās augstākās cenas samaksas veids un kārtība:

5.1. nosolītā augstākā cena, pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 13.punktā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, pircējam (izsoles uzvarētājam) jāsamaksā viena mēneša laikā no izsoles dienas, pārskaitot visu summu, kas no viņa pienākas uz zvērināta tiesu izpildītāja norādīto depozīta kontu.

6. Tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieki patur sev:

6.1. nekustamā īpašuma īpašniece Ludmila Jasinkeviča, dzim. 1950.gada 17.decembrī, nekustamajā īpašumā nepatur sev nekādas tiesības.

7. Citi pārdošanas noteikumi:

7.1. izsoles izziņošana notiek saskaņā ar Civilprocesa likumu:

7.2. izsole ir atklāta un notiek ar vairāksolīšanu;

7.3. maksāšanas līdzeklis izsolē - euro;

7.4. pretendentu, kurš vēlas piedalīties izsolē, līdz izsoles diena ir jāiemaksā izsoles nodrošinājums 10% (desmit procenti) no izsoles sākumcenas zvērināta tiesu izpildītāja norādītajā depozīta kontā;

7.5. izsole notiek ar augšupejošu soli - ne mazāku par vienu procentu no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas;

7.6. izsole atzīstama par notikušu arī tad, ja uz izsoli ieradies tikai viens pircējs, kurš pārsola izsoles sākumcenu;

7.7. vairāksolītājam tā samaksātais izsoles nodrošinājums tiek ieskaitīts nekustamā īpašuma pirkuma maksā;

7.8. izsoles akta apstiprināšana notiek Civilprocesa likuma 613.pantā paredzētajā kārtībā;

7.9. ja pretendents (vairāksolītājs), nosolīdams augstāko cenu, nesamaksā to šo noteikumu 5.1. punktā noteiktajā kārtībā, tad pretendents (vairāksolītājs) zaudē tiesības uz izsoles nodrošinājumu un tas viņam netiek atgriezts, un iemaksātais nodrošinājums tiek pievienots pie kopējās par īpašumu saņemtās summas.

8. Nenotiek izsole:

8.1. Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

8.1.1. izsolē nav ieradies neviens solītājs;

8.1.2. neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

8.1.3. pircējs, kurš nosolījis augstāko cenu, noteiktajā termiņā nesamaksās visu summu, kas no viņa pienākas.

9. Nenotikušas izsoles sekas:

9.1. Ja izsole ir atzīta par nenotikušu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam, kā arī izsolē pārsolītam pircējam ir divu nedēļu laikā no nenotikušās izsoles dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole atzīta par nenotikušu Civilprocesa likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par sākumcenu. Ja izsole atzīta par nenotikušu Civilprocesa likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, pārsolītais pircējs var paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

9.2. Ja vairākas personas saskaņā ar šo nosacījumu 9.1.punktu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš.

Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt šo nekustamo īpašumu sev, šī persona var to paturēt sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

9.3. Persona, kura patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šo nosacījumu 9.1.punktā vai 9.2.punktā norādīto summu kopā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 13.punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, kā arī šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā Civilprocesa likuma 612.panta noteikumus.

9.4. Pēc šo nosacījumu 9.3.punktā minētās summas samaksas zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu izsoles akta apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (Civilprocesa likuma 613.pants).

9.5. ja pirmajā izsolē nekustamais īpašums nav pārdots, tad zvērināts tiesu izpildītājs pēc hipotekārā kreditora lūguma rīko otro izsoli, otrās izsoles sākumcenu nosakot atbilstoši Civilprocesa likuma 616.panta noteikumiem.

Tālrunis uzziņām 64174884. Izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/06/07/izsole-6412593

 

Maciņu vaļā nevērsi pie skaistiem zobiem netiksi

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 07.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šobrīd Cēsīs par valsts līdzekļiem nevienā no zobārstniecības iestādēm bērnam zobus salabot nav iespējams. Bez maksas bērnu aizvest var tikai pie higiēnista. Lai salabotu caurumu zobā, jāizvēlas par pakalpojumu maksāt vai braukt meklēt to citviet.

Pirms aptuveni gada daudzi vecāki no Cēsīm cēla trauksmi, ka rindas, lai bērnu aizvestu pie zobārsta, esot nepieņemami garas, turklāt tajā brīdī pilsētā bija tikai viena zobārstniecība “Ingadent”, kur bērnam zobus varēja salabot par valsts līdzekļiem. Šobrīd situācija ir šāda laiks, kas jāpavada rindā, lai saņemtu zobārsta pakalpojumu, ir no pāris dienām līdz pusotram mēnesim. Turklāt šobrīd pilsētā vairs nav nevienas zobārstniecības, kur zobu labošanu bērniem būtu iespējams veikt par valsts budžeta līdzekļiem.

“Ģimenes zobārstniecības” valdes priekšsēdētāja Terēze Bērzupe pastāstīja, ka pie zobārsta “Ģimenes zobārstniecībā” Cēsīs iespējams tikt aptuveni divu nedēļu laikā un tas ir maksas pakalpojums. Vietas, lai saņemtu valsts apmaksātus zobārsta pakalpojumus, ir beigušās, pieraksts ir pilns līdz pat gada beigām. T. Bērzupe iesaka vecākiem pie speciālistiem bērnus pierakstīt laikus, jo vasarā arī paši zobārsti dodas atvaļinājumos un rindas var būt nedaudz garākas. Tāpat, lai izvairītos no negaidītas nepieciešamības labot zobus, zobārstniecības valdes priekšsēdētāja aicina vecākus izmantot pieejamos valsts apmaksātos higiēnista pakalpojumus bērniem, lai jau laikus tiktu pamanītas kādas problēmas un higiēnists spētu ieteikt, kā rīkoties tālāk. Valsts apmaksāti higiēnista pakalpojumi pieejami bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam. Līdzīga situācija ir arī zobārstniecībā “Dens”, kur bērnus var vest uz valsts apmaksātiem higiēnista pakalpojumiem, bet par zobu labošanu būs jāmaksā pašiem. “Ik pa laikam cilvēki prasa, vai bērniem zobārsta pakalpojumi ir par valsts līdzekļiem. Bet pārsvarā cilvēki šo situāciju jau pieņēmuši un ar to apraduši,” pastāstīja zobārstniecības “Dens” zobārste Monta Bērziņa.

Līdz šim Līgatnē darbojās divas zobārstniecības: zobārstniecības privātprakse Augšlīgatnē un zobārstniecības kabinets “Dia Dent”. Bet no jūlija privātprakse Augšlīgatnē darbību beigs. Savukārt, kā vēsta informācija Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā, tad zobārstniecības kabinetam “Dia Dent” ir noslēgts līgums par valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem bērniem un rindā šobrīd ir 153 cilvēki. Līgums ar NVD ir noslēgts arī Dzērbenes zobārstniecības kabineta zobārstei Dzintrai Ozoliņai, kura reizi nedēļā pieņem klientus Dzērbenē, bet pārējo laiku strādā Valmierā. “Pie mums var salabot zobus bērniem par valsts līdzekļiem. Turklāt pie manis mēdz vest bērnus arī no Cēsīm. Darba ir pietiekami daudz,” atzīst zobārste.

Situāciju skaidro arī Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga: “Apzinot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību Cēsīs, ir veiktas pārrunas ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus zobu higiēnas pakalpojumus bērniem Cēsīs, piedāvājot līguma slēgšanu par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem 2017. gadā. Jāatzīmē, ka iepriekš šīs iestādes sniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, tomēr līgumsaistības neturpina, pamatojoties uz zemiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem, atbilstoši kuriem ārstniecības iestādēm tiek veikta samaksa par pakalpojumu sniegšanu.” E. Štālberga pastāstīja, ka šogad Cēsīs valsts apmaksātus zobu higiēnas pakalpojumus bērniem sniedz četras zobārstniecības iestādes: “Ģimenes zobārstniecība” Valmieras ielā 9, “Dens” Raunas ielā 17, “Ingadent” Vaļņu ielā 117 un “Livita” K.Valdemāra iela 13. Savukārt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem Cēsīs nodrošina “Ģimenes zobārstniecība”. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošajai informācijai pieraksts zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai zobārstniecības iestādē šobrīd ir pilns līdz gada beigām. Tuvākās zobārstniecības iestādes, kurās sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem: Ineses Jēkabsones ārsta prakse zobārstniecībā Zvārtas iela 2, Līvi, Drabešu pagasts, Amatas novads; “Atis” Amatu māja, Dzērbene, Vecpiebalgas novads un “RL un KO” Rūpnīcas iela 173, Liepas pagasts, Priekuļu novads.

http://news.lv/Druva/2017/06/07/macinu-vala-neversi-pie-skaistiem-zobiem-netiksi

 

Vairumā pašvaldību vara nemainīsies

Autors: Emīls Dreiblats

Datums: 07.06.2017

Izdevums: Kurzemes Vārds

Rubrika: Latvijā un pasaulē

Lielākajā daļā pašvaldību vietējā vara pēc vēlēšanām nemainīsies, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

No kopumā 119 Latvijas pašvaldībām vairāk nekā 70 līdzšinējiem domju priekšsēdētājiem, visticamāk, būs izdevies nosargāt savu vietu un saglabāt līdera pozīcijas. Piemēram, šāda situācija ir Rēzeknē, kur varu saglabās “Saskaņas” pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs, Ventspilī – Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), Jelgavā – Andris Rāviņš (ZZS), Valmierā – Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), Krāslavā – Gunārs Upenieks (ZZS), Cēsīs – Jānis Rozenbergs (Vienotība).

Vara, visticamāk, nemainīsies arī Ilūkstes, Daugavpils, Kārsavas, Viļakas, Zilupes, Brocēnu, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Priekules, Skrundas, Ventspils, Rundāles, Tērvetes, Olaines, Valkas, Smiltenes, Amatas, Babītes, Kocēnu, Olaines, Salacgrīvas un citos novados.

Atsevišķās pašvaldībās vara paliks to pašu cilvēku rokās, taču politiķi šogad startējuši no cita vēlēšanu saraksta. Piemēram, Kokneses novadā lielāko atbalstu guvis pašreizējā mēra Daiņa Vingra (ZZS) vadītais saraksts. 2013. gadā faktiski tie paši cilvēki startēja vēlēšanās zem Reformu partijas karoga. Līdzīga situācija ir arī Līgatnes novadā, kur savulaik par domes vadītāju kļuva “Vienotības” pārstāvis Ainārs Šteins. Šajās vēlēšanās Šteins ieguvis pārsvaru pašvaldības domē no saraksta “Līgatnes novada attīstībai”. No pieciem ievēlētajiem šī saraksta deputātiem trīs bija ievēlēti arī iepriekšējā sasaukumā.

Savukārt aptuveni 30 pašvaldībās nav skaidrs, kurš vadīs domi un kas veidos koalīciju. Piemēram, sarežģīta situācija ir Daugavpils pilsētas domē, kur sarucis atbalsts pašlaik pie varas esošajai Latgales partijai un nav skaidrs, vai tās konkurenti “Saskaņa” un “Mūsu partija” nolems gāzt pašreizējo mēru. Vairākās pašvaldībās ir iekļuvuši pārstāvji no ļoti daudziem sarakstiem un nav viena izteikta līdera. Līdz ar to politiķiem gaidāmas sarežģītas sarunas par koalīcijas izveidi un turpmāko sadarbību, piemēram, Aglonas un Talsu novados ievēlēti politiķi no astoņiem sarakstiem.

http://news.lv/Kurzemes-Vards/2017/06/07/vairuma-pasvaldibu-vara-nemainisies

 

Īsziņas

Datums: 08.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Savākts. Maijā notika uzņēmuma “ZAAO” rīkotā akcija “EKO ZVANS”, kuras laikā varēja pieteikt bezmaksas savākšanu neizjauktai, nolietotai elektrotehnikai. Šo iespēju izmantoja 275 iedzīvotāji, piesakot savākšanai 624 vienības ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, datorus, printerus un kopētājus, elektriskās plītis un daudz ko citu, tai skaitā kādu pagājušā gadsimta sākumā ražotu radio. Visaktīvāk zvanījuši iedzīvotāji no Balvu, Jaunpiebalgas un Krimuldas novada.

*

Izstāde. Cēsu Vēstures un mākslas muzejā šodien notiks izstādes “Kurzemes albums” atklāšana. Pasākumā piedalīsies arī mākslas zinātniece Edvarda Šmite. “Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18.gadsimta beigu 19.gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes Ekses Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs.

*

Florbols. Aizvadītas priekšsacīkstes Latvijas Jaunatnes olimpiādes florbola turnīrā. Mājnieki, Cēsu novada komanda, izcīnot divas uzvaras un piedzīvojot vienu zaudējumu, savā apakšgrupā ieņēma otro vietu, iekļūstot finālturnīrā, kur pirmajā kārtā pretī stāsies Talsu novada komanda. Priekšsacīkstēs startēja arī Līgatnes novada komanda, kas savā grupā palika trešie, olimpiādes finālturnīram nekvalificējoties.

http://news.lv/Druva/2017/06/08/iszinas

 

Negadījumos atkal cieš bērni

Autors: Monika Sproģe

Datums: 08.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka atkal cietuši bērni. Aizvadītajā nedēļā bijuši divi negadījumi, kuros iesaistīti mazi bērni. Abas nelaimes notikušas Līgatnes novadā.

Tā 2. jūnijā no gultas izkritis nepilnus divus gadus vecs puika. Zēns ar smadzeņu satricinājumu nogādāts Bērnu klīniskajā slimnīcā. 29. maijā gadu vecs zēns aplējies ar karstu tēju, kā rezultāta guvis apdegumus krūšu un vēdera rajonā. Bērns transportēts uz Bērnu klīnisko slimnīcu.

 

http://news.lv/Druva/2017/06/08/negadijumos-atkal-cies-berni

 

Dabas koncertmeistars

Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS

Datums: 08.06.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

Tie, kuri skatās televīziju un klausās radio, noteikti būs pamanījuši mūziķi Ingu Ulmani un nodomājuši, ka viņš mainījis savu ampluā. Tomēr tā nebūs taisnība, jo Ingus galvenā nodarbošanās joprojām ir mūzika – ik vasaru Dabas koncertzāle, kur mūzika top kopā ar zinātniekiem un literātiem brīvā dabā, un "Brīnumskapis" bērniem Ziemassvētku priekšvakarā.

No bērnības atceros grupu "Jumprava", vēlāk arī "Lādezers", kurās spēlēji. Kā kļuvi par tik populāru ansambļu dalībnieku?

Ar mūziku esmu bijis saistīts jau kopš dzimšanas. Skolas laikā man bija spēcīga balss, un iedzimtais balss tembrs mani atšķīra no citiem. Pirmā nopietnā spēlēšana bija septītajā klasē, kad vēl mācījos mūzikas skolā akordeonu. Desmitajā klasē es jau spēlēju nopietnā grupā, mums bija savi fani, kas brauca līdzi uz ballītēm. Kad aizgāju mācīties uz Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu, muzicēšana turpinājās jau pavisam citā līmenī. Izturēju ļoti lielu konkursu. Pabeidzu kā vokālists, spēlēju Līgatnes grupā "Pasažieri", kas skaitījās labākā Cēsu rajonā. Un tad Aigars Grāvers uzaicināja uz "Jumpravu". Vienā mirklī ar savām dziesmām kļuvām ļoti populāri – tā droši vien gadās vienreiz mūžā, jo vēl pēc tik daudziem gadiem šīs dziesmas ļaudis atceras un dzied. Pēc tam bija vairāki citi muzikālie projekti, līdz nonācu grupā "Lādezers", ar ko tad arī noslēdzās mana rokmūziķa karjera, kaut arī uz koncertiem mūs joprojām aicina. Tas gan vairs nav tik būtiski, jo esmu izvēlējies pavisam citu muzikālo ceļu – veidoju Dabas koncertzāli un "Brīnumskapi".

Esi viens no LTV1 "4. studijas" un arī Latvijas Radio raidījuma "Monopols" vadītājiem. Kā spēj apvienot darbu un mūziku?

Savulaik, kad nodarbojos tikai ar mūziku, mana muzikālā jaunrade sāka bremzēties. Tad es sapratu, ka man nevajag sevi tik ļoti ierobežot un vajag ļauties arī citām interesēm. Turklāt, ja darām ko vienu, tas mūs sasprindzina. Sākam baidīties no neizdošanās un nespējam atvērties kaut kam jaunam, negaidītam.

Esmu secinājis, ka bieži vien pārsteidzošas atklāsmes manā darbā nākušas no malas. Lūk, vides zinātnieki man pavēra acis uz pavisam citām muzikālām grupām, kuras muzikanti parasti neklausās, jo viņiem ir pilnīgi citāda domāšana.

Visi darbi ārpus mūzikas, tostarp "LNT brokastis" un lielas apdrošināšanas kompānijas mārketinga direktora amats iepriekš lielā mērā mani dzen uz priekšu, veido mazliet atšķirīgu starp mūziķiem.

Tava kuplā ģimene dzīvo Baltezerā, kur mitinās daudz slavenību. Vai pats arī tāds jūties?

Kad nesen braucu pirkt plīti, mani neviens neatpazina, tas nozīmē, ka nemaz tik slavens neesmu (smejas). Domāju, ka vispārpieņemtā nozīmē slavens arī nekļūšu, jo tas nekad nav bijis mans mērķis. Slava man vajadzīga vienīgi tik daudz, lai cilvēki atnāktu uz maniem koncertiem un uzzinātu, ko es daru.

Bet tavs prezidentu uzvārds? Neesi rados ar bijušajiem valsts vadītājiem?

Mans tētis nāk no Burtniekiem, un Valmieras pusē Ulmaņu ir gandrīz tikpat daudz, cik Kalniņu. Neesmu gan pētījis, bet, visticamāk, nekādas radniecības saites nedz ar Kārli Ulmani, nedz Gunti Ulmani mūsu dzimtai nav.

Tad jau tu Baltezerā nenonāci pa blatu?

Tas bija laimīgs gadījums. Kopā ar sievu, liekot algu pie algas un ieguldot milzīgu darbu, nopirkām ieķīlātu māju un nu esam to iekārtojuši. Viens es to nevarētu. Turklāt sieva prot labāk apieties ar naudu, jo emociju uzplūdā es varu visu saņemto algu uzreiz iztērēt. Es esmu romantiskāks, viņa pragmatiskāka, un, viens otru papildinot, audzinām arī divas meitas Loti Elvīru un Līvu Anneliju, kā arī lielo dēlu Miku.

Ar ko nodarbojas tava dzīvesbiedre?

Silvija Nora ir Kanādas latviete un ilgus gadus strādājusi ANO Latvijas birojā, studējusi arī filoloģiju un vides zinības, lieliski vadījusi vairākus projektus Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā. Bet vislielākais prieks, ka līdz šim jau divpadsmit gadus viņa vada Dabas koncertzāli – vairāk nekā 40 cilvēku lielo apkalpojošo un brīvprātīgo personālu, kas nodrošina skaņu, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu brīvā dabā – unikālu pasākumu Eiropas mērogā. Dabas koncertzālei, kas top kopā ar zinātniekiem, mūziķiem un literātiem, piemīt filozofiska vērtība, kas ir arī mana reliģija un pārliecība. Kopā ar domubiedriem uz to esam ilgi gājuši, un te apvienojas gan pragmatiskais, gan ideālais prāts. Šā gada Dabas koncertzāle risināsies 17. jūnijā Dvietes palienē (Bebrenes tuvumā) un 30. jūnijā Burtnieku ezera krastā. Tās galvenais varonis būs dižslieka, kuras dzīve un darbošanās tiks atainota gan literārā stāstā un mūzikā, gan audiovizuālās projekcijās un dažādās laboratorijās. Tāda pasākuma nav nekur citur pasaulē. Tā ir Latvijas vizītkarte, tādēļ aicinu piedalīties ne tikai tuvākus un tālākus viesus, bet arī vietējos ļaudis, jo ieeja būs par baltu velti. Tikai silti jāsaģērbjas, jāpaņem līdzi sviestmaizes, ūdens, kabatas lukturītis un sega, uz kuras sēdēt.

Tuvojas Jāņi. Tā kā mūzikas skolā esi mācījies akordeonu, vasaras saulgriežu svinībās tu varētu būt uz izķeršanu.

Mūzikas skola vēl negarantē akordeona spēlēšanas virtuozitāti, taču Dievs man ir devis labu dzirdi un es varu turēt līdzi Jāņa bērniem, proti, nospēlēt tos gabalus, ko Līgo vakarā visi parasti dzied. Tā nu Jāņi sanāk teju vienīgā reize mūsmājās, ja neņem vērā dažus muzikālos projektus, kad es akordeonu atkal ceļu plecos.

Kā savā ģimenē svinat Jāņus, jo parasti jau muzikanti visos svētkos ir ļoti aizņemti?

Tā tiešām ir. Bet Līgo dienas rītā mums ļoti patīk visiem aizbraukt uz pļavu, sapīt vainagus un salasīt jāņuzāles. Šis ir mūsu ģimenes nemainīgais rituāls, pārējā darbošanās gan katru gadu mainās atkarībā no aizņemtības.

***

PIETURZĪMES

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez ģimenes un mūzikas.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Sirsnīgs, filozofisks un traks.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Dabas koncertzāle.

Labākā izklaide?

Būvniecība. Jo īpaši darbošanās ar koku, kura smarža mani fascinē.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/06/08/dabas-koncertmeistars

 

Kur vairāk vēlētāju

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte Latvijā bijusi otra zemākā pēdējo pašvaldību vēlēšanu laikā.

Pie vēlēšanu urnām devās 50,55 % no balsstiesīgajiem. 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99 % pilsoņu. Turpretim pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2009.gada 6.jūnijā, savas balsis atdot devās 53,8 % balsstiesīgo. Todien Latvijas iedzīvotāji vēlēja arī Eiropas Parlamentu. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 52,85 % balsstiesīgo, bet 2001.gadā 67,98 % vēlētāju.

Interese piedalīties vēlēšanās Latvijā sarūk. To gan nevar teikt par atsevišķiem novadiem. No 119 novadiem visaktīvākie vēlētāji bijuši Rucavas novadā, kur nobalsoja 61,04 % pilsoņu. Tikai 33,21 % vēlētāju aizgāja nobalsot par vienīgo sarakstu Rundāles novadā. Starp Latvijas novadiem Pārgaujas novads 11.vietā, Līgatnes – 19., Vecpiebalgas 20.

Pārgaujas novadā vēlēšanās piedalījās 56,18 % balsstiesīgo, bet iepriekšējās vēlēšanās 56,03 %. 2013. gadā sarakstos bija 3500 vēlētāji, šogad – 3206. Visaktīvākie vēlētāji šogad bija Raiskumā 57,80 %, Straupē 54,12.

Vecpiebalgas novadā nobalsojuši 53,62 %, bet iepriekšējās vēlēšanās 49,57 % vēlētāju. Pirms četriem gadiem novadā dzīvoja 3690 balsstiesīgie, šopavasar –3359. Inešu pagastā bija visčaklākie vēlētāji no 532 nobalsojuši 335 jeb 62,97 %. Savukārt Taurenē uz vēlēšanām aizgāja tikai 39,93 % balsstiesīgo jeb 115 no 288 pilsoņiem.

Līgatnes novadā šajās vēlēšanās savas balsis par novada domi atdeva 53,97 % balsstiesīgo. Pilsētā 61,79, bet pagastā 50,38 %. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā balsošanā piedalījās 51,65 % vēlētāju, toreiz pie vēlēšanu urnām varēja iet 3084, bet šajās vēlēšanās – 2844 vēlētāji.

Kāpēc tik dažāda iedzīvotāju interese par to, kas vadīs novadu, ko ievēlēs? Pirms vēlēšanām Pārgaujas, Līgatnes un Vecpiebalgas novados deputātu kandidāti, vēlētāju apvienības bija aktīvas. Izskanēja patiesi un nepatiesi pārmetumi par paveikto un nepaveikto. Vēlētāji nokļuva dažādas informācijas krustugunīs, un katrs uzticējās kāda vien sev uzticama cilvēka teiktajam, nevis mēģināja izzināt minēto faktu atbilstību patiesībai. Pie vēlēšanu urnām pamudināja iet neskaidrība par nākotni. Tie, kuri gaidīja pārmaiņas, centās balsot par savējiem, tie, kuri grib, lai turpinās iesāktais, savukārt par savējiem. Pēc vēlēšanām pārdomās dalās Vecpiebalgas novada Inešu pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Viktors Ragozins. "Iedzīvotājiem nav vienalga, kas vada novadu, kā strādā dome. To skaidri parāda šīs vēlēšanas," uzsver vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un pastāsta: "Divi vēlēšanu sarakstu deputātu kandidāti solīja mainīt domes struktūru, vadību. Tika rīkotas tikšanās ar vēlētājiem. To nedarīja "Novada attīstībai". Varbūt vajadzēja pastāstīt, kas tiks turpināts vai kas mainīsies. Tagadējā novada vadītāja ir inešniece, un pagasta ļaudis tā arī teica: "Nākam aizstāvēt Ellu!"

Komisijā bijām pārsteigti, ka visos sarakstos citi inešnieki bija ļoti daudz svītroti. Vai kaimiņi, viņus labi pazīstot, neuzticas? Grūti pateikt.

Tiesa, patlaban runu par vēlēšanām ir daudz vairāk nekā pirms tām. Runā veikalos, satiekoties uz ielas. Vecāka gadagājuma cilvēki nesaprot ja jau "Novada attīstībai" uzvarēja, kāpēc viss jau nav skaidrs. Savukārt citi ir neapmierināti, ka apvienības jau pirms vēlēšanām skaidri nepateica, kurš ar kuru gatavs sastrādāties.

Kaut arī inešniekiem nav vienalga, kas notiek domē, ko tā grib paveikt, mani pārsteidz daudzu skepticisms. Un cilvēki pašvaldību vēlēšanas sasaista ar Saeimas vēlēšanām, sakot, ka bijis tik daudz solījumu, bet nekas nav mainījies. Vairākkārt esmu dzirdējis vecākos cilvēkus sakām: "Tas jau jaunajiem! Ko tad mums vajag? Labi, ka ceļu saremontēja, skolas ir kārtībā, bet kāds man no tā labums. Man sporta zāli vairs nevajag. " Dzirdot šādus viedokļus, kļūst skumji. Vecie cilvēki domā, kā nopirkt zāles, nevis par to, kas vajadzīgs viņu bērniem, mazbērniem."

Raiskuma pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Kalniņa arī pauž pārliecību, ka “vēlētājus piedalīties vēlēšanās mudinājusi priekšvēlēšanu diezgan neierastā kampaņa, kurā pašvaldības paveiktais nomelnots. Raiskumieši ir sava pagasta patrioti, viņiem nav vienalga, kas notiek pagastā, novadā, kas to vada". Viņa pastāsta, ka šajās vēlēšanās bijis diezgan daudz saērcinātu vēlētāju. Daudzi jutušies aizvainoti, ka nav saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām, citi pārmetuši, ka saņēmuši tikai vienas apvienības reklāmas avīzi. "Komisija nesūtīja uzaicinājumus un neizplatīja priekšvēlēšanu avīzes," atgādina vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un pastāsta: "Nevienās vēlēšanās mūsu iecirknī nav bijis tik daudz nederīgu aplokšņu kā šoreiz. No 25 nederīgajām aploksnēm viena bija tukša, pārējās ielikti abi biļeteni un abos izdarītas atzīmes. Iespaids, ka vēlētāji veidojuši savu sarakstu. Kāpēc tā darīts, nav skaidrojuma, jo uz aploksnes bija skaidri uzrakstīts, ka jāievieto tikai viena vēlēšanu zīme."

Ilze Kalniņa atzīst, ka vairākkārt iecirknī veidojusies rinda, jo raiskumieši bijuši tiešām aktīvi. Uz šīm vēlēšanām atnāca par apmēram simts balsstiesīgo vairāk.

Līgatnes pilsētas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dace Krūmiņa Eglīte uzsver: "Ļoti mierīga vēlēšanu diena. Līgatnieši aktīvi ar savu balsojumu gribēja paust, ka vēlas, lai turpinās izaugsme, un viņiem ir pieņemams tas, kā dome strādā." Viņa atzīst, ka vismaz pilsētā līdzīgas nomelnošanas, kāda bija pirms iepriekšējām vēlēšanām, nebija.

http://news.lv/Druva/2017/06/09/kur-vairak-veletaju

 

Gongi rīb, lāči bēg

Datums: 09.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Fakts: Rīt Līgatnes dabas takās mežs ieskanēsies maģiskās gonga skaņās, pulksten astoņos vakarā sāksies brīvdabas koncerts. Pasākumā piedalīsies arī vietējais pūtēju orķestris.

Nu lāču paps ir nobijies un lāču mamma raud,

“Kas zina gan, ar ko šis tracis meža takās draud?

Ja gongi skan un bungas rīb, un taures pūš, cik spēj,

Var gadīties, ka domē lemj, lai lāči turpmāk dej!

Ja Rīgā cirks ir remontā un izrāžu tur nav,

Tad varbūt tagad Līgatnē būs cirka numurs savs?

Ja jātērpjas būs bruncīšos un jāmāk danci griezt,

Tad Saeimai cieti prasīsim to domi laukā sviest.

 

http://news.lv/Druva/2017/06/09/gongi-rib-laci-beg

 

2017-06-12
Laika ziņas
Aptaujas