Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Iznākusi tradīciju burtnīca “Gaujas plostnieki”

Datums: 13.06.2017

Izdevums: Krimuldas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Starpnozaru mākslu grupa SERDE sērijā “Tradīciju burtnīca” laidusi klajā izdevumu “Gaujas plostnieki”. Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujas krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai. Vēl pirms 50 gadiem koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē. Straumes spēks vairāk nekā 300 km garumā nesa baļķus no Vidzemes mežiem uz Strenčiem, Valmieru, Cēsīm, Līgatni, Rīgu u.c. Pirmās krautuves Gaujas krastos bija pie Lācītēm, starp Ranku un Velēnu. Pa Gauju atpludinātie kokmateriāli tika sašķiroti Mazajā Baltzezerā, tad pa Gaujas – Daugavas kanālu tie nokļuva ne tikai Rīgas rūpnīcās, bet pat Slokas papīrfabrikā.

2016. un 2017. gadā Sinolē, Vidagā, Vijciemā, Strenčos, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos. Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku (sievu, bērnu) un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem jeb pleserīšiem atpūtas braucienos u.c.

Izdevumā publicēti arī daži Krimuldas novada iedzīvotāju stāsti. Piemēram, Vera Treija no Eikažiem atceras, kā viņas tēvs un daudzi citi vietējie vīri ik ziemu devušies peļņā – no meža veduši nocirstos baļķus plostniekiem uz Gaujas krastu pie Turaidas: „Es atminos tos laikus, kad Gauja bija pilna ar baļķiem. To es esmu redzējusi. Kā kurais – cits ir aizķēries, cits baļķis nāk virsū, pabikstī to otru, tas atkal apgriežas apkārt. Tad vispēdīgi iet plostnieki, katrs savā pusē un grūž no krasta nost. Bija arī plosti, tādi gari – sešu septiņu baļķu garumā. Tad tur brauca, vārīja un cepa.“

Savukārt Velta Vīgante no Turaidas bērnību pavadījusi Gaujas krastā, kur Melderīšu mājās atradies plostnieku postenis: „Mūsu mājās plostnieki dzīvoja. Viņi no Ulmaņa laikiem jau tur ir bijuši. Kamēr gāja baļķi, Melderītī bija postenis. Te bij tie, kas vaļējos baļķus pludināja. Plosti gāja garām, tie jau brauca tālāk.

Cik tur viņi bija? Pa priekšu mamma lika sienu un klāja kaut kādas drēbes zemē, vēlāk viņiem bija dzelzs gultas atvestas. Kādas četras gultas. Ēdamais viņiem bija līdzi, citreiz mana mamma uz plītiņu viņiem sildīja. Paši arī sildīja. Nēģus ķēra un cepa. Savu reizi čarku arī iedzēra. Maija svētkus pasvinēja. Dziesmas arī dziedāja! Pēc kara dziedāja “Sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos“, “Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju“, “Tik pie Gaujas, tik pie Gaujas vēlos būt“. Jā, to arī – “Paliec sveika, baltā bērzu birze“, un “Zilo lakatiņu“ arī dziedāja. Nu, visādas tādas!“

Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā un lielākā daļa no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti acpriekšā uzbur ainas, kad Gaujā brauca plostu karavānas, plostniekiem raizes sagādāja Gaujas krāces, asie līkumi un sēres, bet vakaros Gaujmalā uz ugunskura tika vārīta plostnieku zupa un tēja.

Burtnīcas nobeigumā lasāmi tagadējo Gaujas plostnieku stāsti. Šīs atmiņas atklāj dažādus notikumus pēdējo 20 gadu laikā, kopš Strenčos tiek rīkoti Gaujas Plostnieku svētki un darbojas biedrība “Gaujas plostnieki”. Ik gadu maijā tiek sietas plenes, lai uz pāris dienām Gauja atkal satiktu 21.gadsimta korņikus un malačus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš.

Izdevumu ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi kultūrvēsturniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālo noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts vārdu krājuma saraksts ar Gaujas plostnieku arodam raksturīgo un īpatno sarunvalodu.

Sirsnīga pateicība pludināšanas meistaram Mārim Mitrevicam par ierosmi pētījumam un tradīciju burtnīcas sagatavošanai! Paldies par atsaucību visiem satiktajiem atmiņu autoriem – Laimonim Akmentiņam, Laimonim Bašķim, Laimonim Brantam, Elmāram Beikmanim, Jānim Ciekuram, Ērikam Ennītim, Mārtiņam Gaigalam, Velgai Graumanei, Ērikam Gumbelim, Dzintrai Igaviņai, Uldim Jaukulim, Jānim Jerumam, Kārlim Lorim, Skaidrītei Odiņai, Gunāram Pakalnam, Andrim Pliskavam, Romānam Polītim, Intai Siliņai, Dzintrai Skolmeistarei, Jurim Smalkajam, Rutai un Jānim Stradiņiem, Sašam (Sergejam) Šingelim, Verai Treijai, Aināram Vanagam, Jānim Vāverem un Veltai Vīgantei!

Tradīciju burtnīca “Gaujas plostnieki” pieejama Krimuldas novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties Siguldas Tūrisma informācijas centrā un pasūtināt mājas lapā www.serde.lv.

http://news.lv/Krimuldas-Novada-Vestis/2017/06/13/iznakusi-tradiciju-burtnica-gaujas-plostnieki

 

Ieripojam Saulkrastu vasarā

Datums: 13.06.2017

Izdevums: Saulkrastu Domes Ziņas

Rubrika: Ziņas

Maija beigās, atklājot vasaras sezonu, norisinājās ikgadējais sarīkojums „Ieripo Saulkrastu vasarā”, kas sākās ar Fitnesa dienu Saules laukumā.

Dažādus aktivitāšu veidus demonstrēja un līdzi darboties aicināja gan Saulkrastu treneri – Inga Burkova, Aiva Aparjode, Kendija Aparjode un Jānis Grundbergs –, gan arī viesi no Rīgas („Kangoo Jump”), Valmieras (deju studija „Justify”), Līgatnes (Marija Plūme) un Ādažiem (Diāna Gžibovska). Paldies viņiem visiem par ļaužu iekustināšanu šajā drēgnajā pavasara dienā! Īpašs paldies Ingai Burkovai! Paldies arī „Lakto Pro” un „Food Union” par garšīgajām balviņām, „Saules mākoņiem” par dzīvespriecīgajiem ziepju burbuļiem un atraktīvo piepūšamo vīriņu, „EASYSup” par dekoratīvajiem dēļiem!

Paralēli Fitnesa dienas aktivitātēm Saules laukumā darbojās radošās darbnīcas un piepūšamās atrakcijas, bet kafejnīcas „Costa del Sol” terasē, no vēja pasargāti, darbojās Zīmējumu teātra ļaudis, demonstrējot interesentiem izrādi „Vilks”.

Vējš un nemīlīgais laiks nenobiedēja drosmīgākos velobrauciena „Ideāls saulkrastieša vasaras tērps” dalībniekus, un pavisam drīz Saules laukumā Naura Brikmaņa vadībā ieripoja ziediem un cepurēm rotājušies velobraucēji. Velobrauciena dalībniekus uzrunāja Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis un domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, izsakot cerību, ka pavisam drīz Saulkrastos sāksies īsta vasara, jo viss nepieciešamais jau ir – gan vasaras baudītāji atbilstošos tērpos, gan tikko Jūras parkā paceltais Zilais karogs.

Šoreiz svarīgāko balvu saņēma „EASYSup” komanda, jo vērtētājiem likās, ka tieši košie supotāju tērpi būs vispiemērotākie īstai Saulkrastu vasaras baudīšanai. Paldies sakām arī Dinai un Gundegai Aldiņām, Indāru ģimenei un īpaši – Markusam Indāram, Evai un Mārim Šauriņiem, Aivai Aperjodei un Līgai Siliņai, Laumai Liepiņai un Sintijai Ozolniecei, Ivetai Holcmanei un Kārlim Dubavam, kā arī Dāmai ar ceriņu ziediem! Svētku pēcpusdienu noslēdza grupas „Dziļi violets” koncerts.

Cerēsim, ka arī vasara ieripos pie mums, Saulkrastos, ar īsti vasarīgu laiku un saulītes siltumu! Lai mums visiem jauka vasara Saulkrastos!

Svētku fotogalerija apskatāma www.saulkrasti.lv.

http://news.lv/Saulkrastu-Domes-Zinas/2017/06/13/ieripojam-saulkrastu-vasara

 

Glābēji palīdzēja stārķēnam

Datums: 15.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redakcijas pastā

Aktieris Uldis Dumpis kopā ar ģimeni izsaka lielu pateicību Cēsu ugunsdzēsējiem glābējiem par operatīvu palīdzību stārķu mazuļa nogādāšanā ligzdā. Šonedēļ ģimene piedzīvoja dramatisku notikumu. No ligzdas, kas atrodas pagalmā, pacēlās stārķis, tad saimnieki ieraudzījuši, ka putna kājas sapinušās makšķerauklas mudžeklī un pie tā savukārt ar spārnu pietinies mazais stārķēns. Abi svēteļi nokrita piemājas pļaviņā. Dumpju ģimene abus atbrīvoja no makšķerauklas, lielais aizlidoja, bet nu radās jautājums, ko darīt ar jaunuli. Pēc Līgatnes dabas taku zvērkopes Velgas Vītolas padoma tika meklēta iespēja mazo atkal dabūt ligzdā. Dumpju ģimene lūdza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas palīdzību. Cēsu depo glābēji ļoti ātri atbrauca un nogādāja mazuli atkal ligzdā.

“Liels paldies tik atsaucīgiem un pozitīviem cilvēkiem! Un liels fui!!! tiem neapdomīgajiem makšķerniekiem, kas izmet nevajadzīgo aprīkojumu dabā, tā apdraudot putnus un citus dzīvniekus,” saka Uldis Dumpis.

http://news.lv/Druva/2017/06/15/glabeji-palidzeja-starkenam

 

Ūdens tīrība jāvērtē pašiem

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 15.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Izvēloties peldvietu, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem visbiežāk ir teritorijas labiekārtojums un ūdens kvalitāte.

Lai arī vasarīgie laikapstākļi šovasar nelutina, daudzi jau paguvuši atklāt peldsezonu. Katram ir sava iecienītā peldvieta, uz kuru doties, un tikai retais aizdomājas par to, kādā stāvoklī šobrīd tur ir ūdens. Cēsu novada domes sabiedrības veselības speciāliste Zane Brente Brantiņa pastāstīja, ka Cēsīs nav nevienas oficiālas peldvietas, bet neoficiālajās peldēšanās vietās ūdens kvalitātes monitorings par pašvaldības līdzekļiem netiks veikts. Līdzīga situācija ir arī Amatas novadā, kur, kā atzina domes Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane, nav pašvaldības iekārtotas peldvietas un arī ūdens kvalitāte neoficiālajās peldvietās netiek pārbaudīta. Arī Pārgaujas novadā šobrīd nav nevienas oficiālas peldvietas, bet par kārtību teritorijās, kur ir piekļuve vietām, kurās cilvēki labprāt peldas, rūpējas novada pašvaldība. "Tā kā vairākas peldēšanās vietas atrodas pašvaldības īpašumos, tad mēs, protams, šajās teritorijās nodrošinām kārtīgu un tīru vidi. Ja tiktu konstatētas vai novērotas kādas pazīmes par ūdens kvalitātes pasliktināšanos, mēs tam noteikti pievērstu uzmanību un tiktu veiktas attiecīgās pārbaudes," atzina Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa. Stingra nostāja par to, ka pašvaldībai nav par saviem līdzekļiem jāveic neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes kontrole, ir Priekuļu novada domes pārstāvim. "Mums nav oficiālu peldvietu, jo ceļš līdz tām ir ļoti garš un dārgs. Ierīkot peldvietu nav vienkārši. Ja tā tiek apstiprināta kā oficiāla, tad noteikti nepietiks tikai ar ikgadēju ūdens pārbaudi. Būs nepieciešams nodrošināt atbilstošu un labiekārtotu teritoriju ar dežurējošiem glābējiem un jāievēro dažādi citi svarīgi priekšnosacījumi. Mums tam nav finansējuma. Piemēram, Niniera ezers pieder vairākiem privātiem īpašniekiem, ja viņi saskata vēlmi veikt ezerā ūdens pārbaudi, to droši var darīt. Mums nav pamata to darīt," pārliecināts ir Priekuļu novada domes labiekārtošanas darbu vadītājs un ainavu tehniķis Jānis Sirlaks.

Pašvaldības iekārtotas peldēšanās vietas Līgatnes novadā ir pie Ratnieku ezera un Gaujas malā. "Šajās vietās šobrīd kvalitātes kontroles testi nav veikti, bet, ja būs tāda nepieciešamība, to darīsim. Ja Ratnieku ezerā to izdarīt būtu lietderīgi, tad Gaujā, ņemot vērā, ka upe ir plūstoša, rezultāti katru dienu būtu mainīgi," atzina Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks. Arī Raunas novadā ir iekārtotas neoficiālas peldvietas. Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe pastāstīja, ka ūdens kvalitātes pārbaudes iedzīvotāju iecienītajās peldēšanās vietās tiek veiktas aptuveni reizi divos gados, bet pagaidām vēl nav izlemts, vai testi tiks veikti arī šogad. Iepriekšējās reizēs, kad ir pārbaudīts ūdens, tā kvalitāte esot bijusi normas robežās un nekādi riski nav konstatēti. Jaunpiebalgas novadā pēdējo gadu laikā nav veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes, un Jaunpiebalgas novada domes sekretāre Anita Auziņa atzina, ka tas

šobrīd nav darāmo darbu sarakstā: "Mums ir neoficiāla labiekārtota peldēšanās vieta pie Gaujas, kur cilvēki brauc atpūsties un peldēties, bet ne šajā, ne arī citās vietās pārbaudes netiek veiktas." Vecpiebalgas novadā ir divas pašvaldības labiekārtotas atpūtas vietas pie Alauksta un pie Inešu ezera. "Ezeri ir tādi, kādi tie ir. Oficiāli piesārņoti tie netiek, bet vairākās vietās ir sastopami augi, kuru dēļ šajās vietās peldēties nevar. Mums ir plāns izveidot arī oficiālu pludmali, bet pagaidām tam nav finansējuma. Mūsu ezeri ir dabīgi ar aizsargājamiem augiem un dūņām. Prioritāri cenšamies sakārtot, lai visos pagastos būtu kādas labiekārtotas atpūtas vietas, kur iespējams iebraukt ar laivu, makšķerēt. Bet, runājot par peldēšanos, cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai šajās vietās vēlas peldēties vai ne. Mēs zinām vietas, kur cilvēki visvairāk peldas, un tās arī pārskatīsim. Veiksim nepieciešamās ūdens kvalitātes pārbaudes, lai noteiktu, vai ūdens atbilst prasībām. Ja tiks konstatētas kādas neatbilstības, tad šajās vietās peldēties tiks aizliegts," pastāstīja Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis.

Šobrīd no valsts budžeta finansēts peldvietu ūdens monitorings tiek veikts tikai oficiālajās peldvietās. Bet ikviena pašvaldība tiek aicināta organizēt un finansēt paraugu ņemšanu peldvietās, kuras nav iekļautas Ministru kabineta noteikumos kā oficiālas peldvietas. Veselības inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva apstiprināja, ka neviena no vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldībām šogad nav veikusi ūdens kvalitātes pārbaudes neoficiālajās peldvietās: "Vai to darīt, izlemj katra pašvaldība pati. Tas ir atkarīgs gan no pašvaldības iniciatīvas, gan finansiālajiem resursiem. Pārbaudīt ūdens kvalitāti noteikti ir lietderīgi, jo, protams, iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, vai šī vieta ir tīra un nerada veselības apdraudējumus. Bet pieredze rāda, ka gadu no gada pašvaldību skaits, kas veic šīs ūdens kvalitātes analīzes, paliek nemainīgs. Vienas analīzes paraugs izmaksā aptuveni 25 eiro, kam klāt ir jāveic maksājums par paša parauga ņemšanu un tā nogādāšanu līdz laboratorijai." L. Jeroščeva arī pastāstīja, ka, peldoties peldvietās, kurās ūdenim ir neatbilstoša kvalitāte, iespējams iegūt dažādas slimības. Īpaši attiecināms tas ir uz cilvēkiem, kas ir alerģiski un kuriem ir vāja imūnsistēma. Speciāliste atgādina, ka ūdens kvalitāti iespējams noteikt arī vizuāli, pievēršot uzmanību šādiem kritērijiem: peldoši un citi atkritumi ūdenī, netipiska ūdens krāsa, virs ūdens esošas noturīgas putas, aļģu masveida savairošanās un naftas produktu esamība ūdenī. 

http://news.lv/Druva/2017/06/15/udens-tiriba-javerte-pasiem

 

No policistu skatupunkta

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 15.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts policija maijā saņēma 40 satiksmes uzraudzībai paredzētas netrafarētās automašīnas, un tagad arī pa kādreizējā Cēsu rajona ceļiem kursē netrafarēta “Škoda”. Vakar “Druvai” bija iespēja kopā ar policijas darbiniekiem dažas stundas izbraukt ar šo mašīnu un paraudzīties uz satiksmi no policistu skatījuma.

Mašīnā arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Jānis Zaļais, jaunākais inspektors Artūrs Verpelis un kārtībniece Dace Ķepīte. Sākotnēji ceļš veda pa Cēsu ielām, un ilgi nebija jāgaida, kad divi autovadītāji tika pie brīdinājumiem, viens par runāšanu pa mobilo tālruni, otrs par to, ka mašīna aprīkota ar neatļautām gaismām.

J. Zaļais stāsta, ka jūtami atšķiras autovadītāju rīcība, vai patrulēšana notiek ar trafarēto mašīnu vai šo: “Ja policija brauc ar atpazīstamo automašīnu, satiksmes ātrums jūtami samazinās, bet ar šo nekas nemainās. Arī runātāji pa telefoniem, ieraugot auto ar pazīšanās zīmēm, cenšas ātri nomest klausuli, bet, ja braucam ar šo auto, turpina mierīgi runāt.”

Arī apturētais autovadītājs bija pārsteigts, ka ir pamanīts. Šoreiz viņam tikai brīdinājums.

“Ja pirmais šāds pārkāpums gada laikā, cenšamies piemērot mazāko sodu,” stāsta A. Verpelis. “Pašiem jāizvērtē, kad pietiek ar brīdinājumu, kad jāpiemēro naudas sods. Daži domā, ka brīdinājums nav sods, bet tas ir vieglākais no soda veidiem. Ir gadījumi, kad autovadītājam taujā, vai ir sodīts, viņš saka nē , bet, kad pārbaudām datu bāzē, tur pilns ar brīdinājumiem.”

Pēc neilga brīža Cēsīs tika apturēta automašīna, kas aprīkota ar neatbilstošu apgaismojumu, zilām gabarītu gaismām. J. Zaļais skaidro, ka Latvijā noteikts zilas gaismas drīkst būt tikai operatīvajiem transporta līdzekļiem, taču daudzi saliek zilas gabarītu lampiņas, kas naktī var maldināt citus autovadītājus.

Netrafarētā automašīna aprīkota ar radariem priekšā un aizmugurē, kas ļauj fiksēt gan pretī braucošo, gan aizejošo automašīnu ātrumu. Notiek ārējais un iekšējais audioieraksts un videoieraksts. Mašīna ātra, jaudīga, un, kā norāda policisti, pārkāpējus noķert var ļoti ātri.

Nākamais pārkāpējs tika fiksēts pie Melturu viadukta, kur policistus pārsteidza kāds “BMW” džips, kurš brauca pretī kustībai, pabraucis zem “ķieģeļa”. Pie stūres sieviete, kura centās skaidrot, ka nav sapratusi, kur braukt, tāpēc braukusi pa tuvāko ceļu. Tas viņai izmaksāja 55 eiro un divus soda punktus.

J. Zaļais stāsta, ka remontējamā ceļa posmā no Priekuļu apļa līdz Melturiem katrā patrulēšanas reizē tiek aizturēts kāds pārkāpējs. Vakar apturēts kāds apvidnieks, kurš braucis pretī pa remontējamo ceļa pusi, pirms pāris dienām fiksēts autovadītājs, kurš braucis ar 105 km/h, lai gan luksoforu darbības zonā maksimālais ātrums ir 50 km/h.

“Interesantākais, ka auto kā pirmais stāvēja pie luksofora, mēs tūlīt aiz viņa. Iedegoties zaļajam signālam, tas burtiski aizlidoja, un liels bija autovadītāja pārsteigums, kad bijām klāt. Katrā maiņā uz lielajām šosejām ir kāds lidotājs, līdz šim lielākais fiksētais ātrums bijis 147 kilometri stundā. Interesanti, ka cilvēki, zinot par netrafarētajām policijas mašīnām, tomēr riskē cerībā, ka viņi to pamanīs. Taču tagad tas tikpat kā nav iespējams. Kad bija tikai vienas markas dažas mašīnas, bija vieglāk pazīt, tagad ir “Subaru”, “Opel”, “Škoda”, “ stāsta J. Zaļais.

Nepilna mēneša laikā, veicot patrulēšanu ar netrafarēto auto, aizturēti arī vairāki autovadītāji par agresīvu braukšanu, kopumā par dažādiem pārkāpumiem noformēto protokolu kaudzīte itin bieza.

Vakardienas brauciens pierādīja, ka sākotnējie plāni nereti jāmaina. Bija ieplānots braukt uz Raunas pusi, taču pie Melturiem tika saņemta informācija, ka jādodas uz Pārgaujas novadu, kur noticis ceļu satiksmes negadījums. Ekipāža nolēma turp doties, izmantojot Līgatnes pārceltuvi. Taču arī Pārgaujas plāns atcēlās, jo pie pārceltuves nācās aizkavēties uz vairākām stundām. Gaidot prāmi, otrajā krastā uz tā uzbrauca vīrs ar kvadraciklu, vadītājam nebija ķiveres.

Policisti katram gadījumam nolēma veikt pārbaudi, un, jādomā, vīrs joprojām nožēlo, ka izlēma braukt uz Līgatni. Jau pēc apturēšanas bija redzams, ka braucējs ļoti satraucies, atteicās no alkohola pārbaudes. Kad tā tika veikta, alkometrs uzrādīja vairāk nekā 0,6 promiles. Saprotot, ka iekritis, braucējs centās izlūgties, lai nesoda, jo bez tiesībām nevarēšot. Viņš stāstīja, ka iepriekšējā vakarā izdzēris četrus alus, no rīta vēl vienu, bet sajuties labi, lai varētu aizbraukt uz veikalu. Atkārtotā pārbaude parādīja 0,56 promiles. Brauciens līdz veikalam minētajam kungam rezultātā izvērtās ļoti dārgs, naudas sods 430 640 eiro, gads bez transporta līdzekļa vadītāja tiesībām un astoņi soda punkti. Piedevām braucamais tika aiztransportēts uz Valsts policijas stāvvietu Valmierā, un arī par šo pakalpojumu jāmaksā. Tāpat kā par alkohola pārbaudi, ka konstatēts reibums.

“Druva” pārliecinājās, ka policistam jābūt labam psihologam, ar mierīgu raksturu, lai runātu ar dzērājšoferiem, kuri visādi cenšas izlūgties, lai nesoda. A. Verpelis norāda, ka īpaši grūti esot strādāt ar reibumā aizturētajām sievietēm: “Tiesa, tas notiek retāk, bet tie ir smagi gadījumi. Tur ir asaras, klauvēšana pie jūtām, lūk, viņa esot bērnu māte, kā mēs viņu varējuši apturēt. Bet tas, ka viņa reibumā ved savu bērnu, viņai liekas normāli.”.

http://news.lv/Druva/2017/06/15/no-policistu-skatupunkta

 

Ir uzsākta Eiropas Sociālā fonda 9.2.4.2. pasākuma projekta „Slimību profilakses un kontroles centra organizēti vietēja mēroga pasākumi sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei 14 pašvaldībās” (identifikācijas Nr. 9.2.4.2/16/I/106) īstenošana

Datums: 16.06.2017

Izdevums: Inčukalna Novada Vēstis

Rubrika: AKTUĀLI

Projektu īsteno Slimību profilakses un kontroles centrs 14 pašvaldībās: Babītes novada, Durbes novada, Ērgļu novada, Garkalnes novada, Ikšķiles novada, Inčukalna novada, Līgatnes novada, Lubānas novada, Mērsraga novada, Pārgaujas novada, Priekuļu novada, Tērvetes novada, Vaiņodes novada un Viļānu novada pašvaldībā.

Projekta mērķis ir:

1. nodrošināt veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu pieejamību pašvaldību iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālas atstumtības riskam pakļautajiem;

2. organizējot un īstenojot pasākumus veselīga uztura, fizisko aktivitāšu, atkarību mazināšanas, garīgās veselības, seksuālas un reproduktīvās veselības jomā, sekmēt iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu.

Saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam galvenās sabiedrības veselības problēmas Latvijā ir augstie saslimstības un mirstības rādītāji sirds un asinsvadu, onkoloģijas, kā arī garīgās veselības jomās. Arī reproduktīvā veselība tiek uzsvērta kā viens no būtiskiem sabiedrības veselību raksturojošajiem indikatīvajiem rādītājiem, kuram būtu jāpievērš īpaša uzmanība, paaugstinot informētību. Sabiedrības informētības uzlabošana, personīgo iemaņu attīstīšana un uzvedības maiņas veicināšana ir vienkārši un efektīvi pasākumi, kas veicina sabiedrības veselības uzlabošanos un ļauj samazināt saslimstības un mirstības rādītājus.

Pašvaldībās iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai projekta ietvaros paredzēts īstenot izglītojošus sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus katrā no prioritārajām jomām, kuri vērsti uz zināšanu par savu veselību un to ietekmējošiem faktoriem uzlabošanu, kā arī skaidrotu iespējas novērst veselības riskus. Lai sekmētu sociāli ekonomisko atšķirību izlīdzināšanu, projekta ietvaros īpaši tiks uzrunāti novadu iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kv. km., trūcīgie un maznodrošinātie, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji, kuri vecāki par 54 gadiem, kā arī bērni.

Projekta īstenošanas laiks: 2017. gada aprīlis–2019. gada decembris.

Projekta kopējais finansējums – 429 757,00 EUR, t. sk.:

• Eiropas Sociālā fonda finansējums – 365 293,45 EUR;

• valsts budžeta finansējums – 64 463,55 EUR.

Plašāka informācija par projekta saturu un aktualitātēm pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/rightmenu/projekti/esf-9242pasakuma-projekts.

http://news.lv/Incukalna-Novada-Vestis/2017/06/16/ir-uzsakta-eiropas-sociala-fonda-9242pasakuma-projekta-slimibu-profilakses-un-kontroles-centra-organizeti-vieteja-meroga-pasakumi-sabiedribas-veselibas-veicinasanai-un-slimibu-profilaksei-14-pasvaldibas-identifikacijas-nr924216i106-istenosana

 

Apzina, kā uzlabot darbu ar jaunatni

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 16.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Jauniešiem

Bijušā Cēsu rajona astoņi novadi vienojušies kopīgi izstrādāt jaunatnes politikas stratēģiju

Dažādu jomu speciālisti un jaunieši no astoņiem novadiem Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Cēsu, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas no janvāra līdz maijam tikās, lai izvērtētu pašreizējo sistēmu darbā ar jaunatni katrā novadā un izstrādātu stratēģiju tās uzlabošanai.

Eiropas Savienības programmas “ERASMUS+: Jaunatne darbībā” 3. pamatdarbības “Strukturētais dialogs: jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” projekta “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde” vadītāja Diāna Briede pastāstīja, ka pusgadā par aktuālo jauniešu vidū runājuši pašvaldību vadītāji, sociālo dienestu un izglītības pārstāvji, policijas darbinieki un citi dažādu jomu speciālisti “Mēs, viss bijušais Cēsu rajons, apvienojāmies, lai kopīgi izstrādātu jaunatnes politikas stratēģiju. Ļoti daudzas lietas visos novados ir kopīgas, bet tikpat daudz atšķirīgā, tādēļ ir lietderīgi ieklausīties, ko domā kaimiņu novados. Šo jauniešu politikas stratēģiju vēlamies izstrādāt kvalitatīvi, tādēļ projektā tiek apzināti gan pašvaldību speciālistu viedokļi, gan tas, ko domā paši jaunieši kas novadā labi, kas jāuzlabo un kā to paveikt.”

Projekta vadītāja pastāstīja, ka iesaistītie jaunieši ir vecumā no 13 līdz 26 gadiem gan tie, kas skolu jau beiguši un ir sava novada patrioti, gan arī tie, kas vēl mācās. Tāpat tuvākajā laikā iecerēts veikt anketēšanu, lai padziļināti noskaidrotu jauniešu viedokli dažādos jautājumos.

Sākot projektu, katrā novadā tika organizēts vienas dienas darbs ar speciālistiem, bet pēc tam katrā novadā notika trīs dienu tikšanās ar pašiem jauniešiem. Tikšanās organizēja un vadīja Cēsu novada jaunatnes lietu speciāliste Iveta Jermolājeva un Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja Lelde Burdaja. “Ir labi padarīta darba sajūta. Tikšanās ar jauniešiem parādīja, ka visos novados jaunieši zina, ko viņi grib, un pretī ir pašvaldību darbinieki, kas ir gatavi viņus uzklausīt. Manuprāt, šī ir lieliska iespēja jauniešiem personīgi iepazīties ar dažādu jomu speciālistiem un piedalīties stratēģijas veidošanā. Pēc šīm tikšanās reizēm varu teikt, ka visos novados attieksme pret jauniešiem ir pozitīva un atbalstoša, dodot iespēju izteikt vēlmes un idejas,” pastāstīja I. Jermolājeva. Kā projekta galveno mērķi Cēsu novada jaunatnes lietu specialitāte min speciālistu un pašu jauniešu apzināšanu, lai politikas stratēģijas izveidē būtu iesaistītas abas puses un tas, kādu situāciju redz dažādu jomu pārstāvji, lielā mērā līdzinoties tam, ko vēlas jaunieši. “Viena no problēmām, par kuru runājām visos astoņos novados, ir sabiedriskā transporta pakalpojumi, lai jaunieši, kuri dzīvo tālāk no centra, varētu ērti nokļūt uz piedāvātajiem pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm. Savukārt otra problēma tika novērota komunikācijas apmaiņā un informācijas pieejamībā, jo liela daļa jauniešu izteica dažādus priekšlikumus, nemaz nezinot, ka viņu novadā kas tāds jau notiek un ir attīstīts,” paskaidroja I. Jermolājeva, kura novērtē jauniešus, kas iesaistās šāda veida aktivitātēs: “Jauniešiem svarīga ir sajūta, ka viņus dzird un ka viņu viedoklis ir svarīgs. Šī ir iespēja jauniešiem pateikt, ko viņi domā, kā jūtas. Redzot, ka viņu idejas realizējas, rodas ticība, ka, lai kaut ko sasniegtu, par to jārunā, lai kaut ko mainītu, arī pašam jāpieliek roka un jāiesaistās. Šīs tikšanās reizes visiem iesaistītajiem jauniešiem bija lietderīgas un interesantas, jo tā bija iespēja arī iepazīties un sadraudzēties. Projektu īstenojot, mēs ne tikai strādājām, bet arī rīkojām draudzības pasākumus, lai viens ar otru iepazītos un labi pavadītu laiku.”

Arī Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja Lelde Burdaja atzina, ka šis pusgads esot bijis vērtīgs, jo projektā iesaistītie jaunieši vērtējuši pašreizējo sistēmu darbā ar jaunatni, definējuši aktuālās problēmas un meklējuši risinājumus: “Ar šāda veida projektiem tiek lauzts princips, ka jauniešos neviens neieklausās. Mēs dodam iespēju runāt un darīt. Ja jaunietis jūt, ka viņā ieklausās un respektē, tas dod pacēlumu aktivizēties. Pēc šīm tikšanās reizēm ir manāmi jūtams jauniešu pacēlums, viņi vēlas darboties, un tas priecē!”

Visi jaunieši kopā satikās 1. jūnijā, kad katram novadam bija iespēja prezentēt galvenās atziņas un sasniegumus plānošanas dokumenta izstrādes procesā. Tāpat tika izstrādāts sadarbības plāns nākamajiem četriem gadiem un turpmākajā projekta gaitā katrs novads strādās gan pie jauniešu anketēšanas, gan ideju apkopošanas, lai vēl labāk izprastu jauniešu vēlmes un vajadzības.

Stratēģijas izstrāde ilgs līdz 2018. gada septembrim. Visas projekta aktivitātes tiek finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

http://news.lv/Druva/2017/06/16/apzina-ka-uzlabot-darbu-ar-jaunatni

 

Līgatnes novadu vadīs Ainārs Šteins

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada domi četrus gadus vadīs Ainārs Šteins. Viņš lielāko daļu termiņa to darīja arī iepriekšējā sasaukumā, bija novada vadītājs pēc tā izveidošanas un Līgatnes pilsētas mērs.

Līgatnes novada domē no četriem sarakstiem ievēlēti triju pārstāvji. “Līgatnes novada izaugsmei” ieguva piecus deputātu mandātus, “Savam novadam” trīs, bet “Mēs Līgatnei” vienu. Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts Ainārs Šteins no “Līgatnes novada izaugsmei” un Vineta Lapsele no “Savam novadam”. Balsu skaitīšanas komisija ziņoja, ka urnā bijušas deviņas vēlēšanu zīmes, astoņi deputāti uz tām bija uzrakstījuši savu vārdu un uzvārdu, kā to paredz likums. Komisija secināja, ka anonīmu zīmi urnā iemetusi Baiba Pelse no “Mēs Līgatnei”, tā tika atzīta par derīgu. Par Aināru Šteinu nobalsoja pieci deputāti, par Vinetu Lapseli četri.

Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Dāvis Lācis deputātiem novēlēja četrus gadus veiksmīgi sadarboties, turpināt iesāktos un darīt jaunus darbus, kas svarīgi iedzīvotājiem.

Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pateicās par atbalstu gan sev, gan tiem, kuri balsojuši par Vinetu. “Ceru, ka mums visiem deviņiem būs konstruktīvs darbs un vairumu lēmumu pieņemsim vienojoties. Aicinu visus uz sadarbību novada iedzīvotāju labākai dzīvei. Ļoti iespējams, ka pēc četriem gadiem mums vajadzēs apvienot spēkus, lai pārstāvētu novadu kādā citā administratīvi teritoriālā dalījumā,” sacīja novada domes priekšsēdētājs.

Tika arī ievēlēts priekšsēdētāja vietnieks, šim amatam Ainārs Šteins izvirzīja Rihardu Vidzicki. Citu priekšlikumu nebija. Par viņu nobalsoja pieci deputāti, pret bija trīs, viens atturējās.

Pirmajā sēdē deputāti arī apstiprināja domes komitejas. To sastāvs tika pieņemts vienbalsīgi. Deputāti arī vienojās, ka turpmāk sēdes notiks katra mēneša ceturtajā ceturtdienā deviņos no rīta, jo tas ir ērts laiks vairākumam. Pret to iebildumi bija vienīgi Baibai Pelsei, jo viņai no pilsētas uz Augšlīgatni nekursē autobuss. “Man vajadzēs izmantot deputāta tiesības un prasīt domes transportu. Tas ir mans darbs piedalīties sēdē,” sacīja deputāte, atgādinot, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums to paredz.

Tā kā nākamajā nedēļā notiks komiteju sēdes, domes sēde plānota 29.jūnijā.

Gan pirms, gan pēc sēdes deputātiem bija svinīgs, arī nedaudz satraukts noskaņojums. Gunitai Liepiņai no apvienības “Līgatnes novada izaugsmei” ir krietna pieredze, viņa bijusi gan pilsētas domes deputāte, gan tagad trešo reizi kļuvusi par novada domes deputāti.

“Aktualitāte novadā ir izglītības iestāžu prestiža celšana. Vecāki neizvēlas mūsu skolu, bet sūta bērnus, arī jaunāko klašu, uz kaimiņu novadiem. Skolu pelšana, kas daudzkārt izskan, neveicina skolotāju labāku un radošāku darbu. Deputātiem, kuri nav saistīti ar izglītību, nav viegli izvērtēt skolā notiekošo. Ir profesionāli jāvērtē un jāmeklē risinājumi,” par vienu no svarīgākajiem jaunās domes uzdevumiem saka Gunita Liepiņa. Viņai piekrīt Guntars Pīpkalējs no “Savam novadam”, atgādinot, ka novadā izglītības iestāžu sakārtošana, prestiža celšana ir ļoti būtiska. “Domē un tās kapitālsabiedrībās trūkst disciplīnas finanšu, darba. Saistošie noteikumi un likumi jāievēro, lai nebūtu pārkāpumu. Domei jābūt paraugam citiem, patlaban tā diemžēl nav,” par aktuālo sacīja Jurijs Daģis no “Savam novadam”.

Šajā sasaukumā no deviņiem deputātiem divi Kaspars Gulbis un Daina Klints no “Līgatnes novada izaugsmei” ievēlēti pirmoreiz. “Tie ir jauni pienākumi, jaunas atbildības,” “Druvai” atzina Kaspars Gulbis, bet Daina Klints piebilda, ka ir uzņēmusies lielu atbildību novada iedzīvotāju priekšā.

Baiba Pelse no “Mēs Līgatnei” bija viena no 12 kandidātiem darbam domē Latvijā, kuri uz šo amatu pretendēja, būdami jau cienījamos gados, pāri 80. “Neesmu vecākā Latvijā, novadā gan,” ar smaidu bilst līgatniete.

Viņa par deputāti ievēlēta otrreiz. “Cerības, ka kaut kas pamainīsies, ir. Ceru uz diviem jaunajiem deputātiem uzvarētāju sarakstā, bet zinu, ka domes priekšsēdētājs prot cilvēkus noskaņot, lai domā, kā viņš. Reāli domājot nav cerību kaut ko mainīt, kaut vai novērst tās nelikumības, kas izdarītas iepriekšējā sasaukumā, nepieļaut jaunas. “Mēs Līgatnei” esmu viena pārstāve. Mēģināšu sastrādāties ar “Savam novadam”, iepriekšējā sasaukumā tas neizdevās. Turpināšu strādāt pēc apvienības pamatprincipiem: taisnīgums, godīgums, likumība un cilvēku interešu aizstāvība. Iepriekšējā domē neizdevās to panākt, beigās paliku gandrīz viena opozicionāre, izņemot dažus balsojumus. Piecinieku nevar pārspēt, bet cerību zaudēt nevajag,” sacīja Baiba Pelse. Viņa arī pastāstīja, ka vēlētāju apvienība ir komanda, kas regulāri sanāk kopā, apmainās domām, izvērtē, kā domē par vienu vai citu lēmumu Baibai Pelsei balsot. Var vien piebilst, ka iepriekšējā sasaukumā Baiba Pelse, kurai bija viena balss, bet pārējām divām komandām pa četrām, vispirms priekšsēdētāja amatā atbalstīja Guntaru Pīpkalēju, pēc tam Aināru Šteinu.

http://news.lv/Druva/2017/06/16/ligatnes-novadu-vadis-ainars-steins

 

Biedrība “Dzinars 2007” īsteno kārtējo projektu

Autors: D. Dudarjonoka

Datums: 19.06.2017

Izdevums: Vārkavas novada pašvaldības izdevums "Ozolupe"

Rubrika: NOTIKUMI NOVADĀ

Biedrība “Dzinars 2007” ir viena no aktīvākajām novada biedrībām. Tā regulāri īsteno dažādus pasākumus un projektus vietējiem iedzīvotājiem. Kokapstrādes nodarbības novada skolēniem jau ir kļuvusi par vienu no biedrības tradīcijām, jo izgatavot dažādus koka priekšmetus, Rimicānu Mūžizglītības centra telpās jaunieši sanāk regulāri – vismaz reizi mēnesī.

Šobrīd biedrība īsteno Viduslatgales pārnovadu fonda projektu konkursa "Iedzīvotāji veido savu vidi" projektu "BŪSIM KUSTĪGI UN RADOŠI RIMICĀNOS!". Projekta laikā jaunieši Jāņa Spuriņa vadībā paši veido koka soliņus, kuri vēlāk tiks izvietoti zem divām nojumēm, kas pavisam drīz tiks celtas. Bērnu priekam un atpūtai tiks izveidotas un uzstādītas arī līdzsvara šūpoles. Visas šīs jaunās un krāsainās lietas atradīsies laukumā pie Rožkalnu pagasta pārvaldes. Krāsas jaunajiem soliņiem un jumtiņiem “Dzinars 2007” iegādājās ar projekta “Biedrība” līdzekļiem.

Tāpat projekta "BŪSIM KUSTĪGI UN RADOŠI RIMICĀNOS!" ietvaros 10. jūlijā ir plānots brauciens bērniem, vecākiem un biedrības biedriem uz Līgatnes vienkoču parku. Projekta aktivitātes notiek ar Viduslatgales pārnovada fonda un Vārkavas novada domes finansējumu.

http://news.lv/Varkavas-Novada-Pasvaldibas-Izdevums-Ozolupe/2017/06/19/biedriba-dzinars-2007-isteno-kartejo-projektu

 

Ābeļdārzu restaurators

Autors: Ģirts Kondrāts

Datums: 20.06.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Persona Pierīgā

Ikdienā ādažnieku Uģi Jokstu esam pieraduši redzēt uzvalkā un ar kaklasaiti, kad viņš Latvijas Televīzijā lasa sporta ziņas vai pirmdienu vakaros vada erudīcijas spēli „V.I.P.”.

Uz tikšanos ar „Rīgas un Apriņķa Avīzi” viņš ierodas sportiskā ielas apģērbā ar skrejriteni pie rokas. „Pirmkārt, man patīk braukt ar velosipēdu, otrkārt – tā ir daudz ērtāk nekā ar auto, ja jāpārvietojas pa Rīgas centru,” skaidro Uģis.

Zinot, ka reiz „V.I.P.” spēlei pieteikušies dalībnieki, lai tikai satiktu Uģi, arī mēs vēlējāmies uzzināt, kas tad viņš īsti ir par cilvēku.

– Nācies dzirdēt daudzus sakām – it īpaši ziedu laikā: „Kāpēc gan es jaunībā negāju mācīties par dārznieku!” Savukārt tava pirmā profesija ir dārznieks...

– Dārznieks jau ir katrā latviešu cilvēkā. Protams, ja ir runa par piemājas dārziņu, tad četrus gadus mācīties tehnikumā nevajag, pietiks palasīt rokasgrāmatas un kādam kaut ko pavaicāt.

Protams, manā dzīvē liela nozīme bija vecākiem, kuri audzēja puķes, un es redzēju, ka zeme var dot gan labklājību, gan emocionālu piepildījumu.

Kad pēc 9. klases beigšanas 1991. gadā no Cēsīm devos uz Bulduru tehnikumu, tā bija prestiža mācību iestāde ar daudziem pretendentiem – šķiet, aptuveni pieciem – uz vienu vietu. Taču konkursu izturēju, un Bulduros pavadītie gadi bija vieni no skaistākajiem manā mūžā. Turklāt tie deva sapratni par lietu kārtību, kāda valda pasaulē.

– Kā nonāci televīzijā?

– Kad gatavojos beigt pamatskolu, vajadzēja apmeklēt Karjeras dienas skolā. To laikā kopā ar klasesbiedriem uzklausījām stāstus par dažādām profesijām. Vēl mums nācās aizpildīt daudz garu un nesaprotamu testu. Kad tas viss beidzās, viens gudrs puisis, kurš mūsu aizpildītos testus bija izpētījis, katram no mums pateica, ko dzīvē vajadzētu darīt. Man viņš teica, ka labāk būtu doties uz televīziju vai darboties medijos. Uztvēru to ar smaidu un nodomāju: ko gan es, Cēsu čalis, televīzijā varētu darīt... Turklāt mani nākotnes plāni bija citādi. Tagad, kad jau gadiem strādāju Latvijas Televīzijā, saprotu, ka cilvēks nonāk tur, kur viņam vajadzētu nonākt. Dažreiz gan tas izklausās kā pasakā.

– Kā tad īsi notiek mūsdienu pasakās?

– Kad pabeidzu tehnikumu, bija tāda kā pazaudēšanās sajūta, jo pasaule mainījās. Mēģināju kaut kur piesieties, darīt to, kas man it kā padevās. Dažādu sakritību dēļ pastrādāju laikrakstos „Vakara Ziņas” un „Diena”. Tad sapratu, ka vajadzētu tomēr atgriezties pie dabaszinībām. Gribēju studēt medicīnu, pat iestājos tagadējā Stradiņa universitātē, bet sapratu, ka tas man būs par grūtu, jo apzinājos, ko varu un ko nevaru izdarīt, arī to, ka vai nu vari būt dakteris, vai nevari, bet pa vidu nekas nevar sanākt.

Taču man patīk sports, un es organiski saprotu kustību, tāpēc devos uz Latvijas Sporta akadēmiju. Kā jau visiem studentiem, man bija vajadzīgi kaut kādi papildu ienākumi. Iepazinos ar cilvēkiem, kuri sāka veidot žurnālu pusaudžiem „Sīrups”. Šis žurnāls bija īsta „bumba” – kaut kas ļoti moderns –, un darbs tajā man netraucēja studēt.

Tad reiz aizbraucu uz Ērgļiem veidot reportāžu par Skolēnu ziemas olimpiādi. Tur iepazinos ar cilvēkiem, kuri, man pašam nezinot, bija mani izvēlējušies par raidījuma vadītāju. Toreizējais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš bija izdomājis, ka televīzijā būs jauniešu sporta raidījums „Olimpiāde.lv”, kuru vadīs Uģis Joksts. Vienu dienu man zvanīja Latvijas Televīzijas sporta ziņu nodaļas vadītājs Andris Ušackis un vaicāja: cikos mums rīt ir sapulce? Domāju, ka mani āzē. Bet tad noskaidroju, ka tā tomēr ir patiesība, un sapratu, ka tā atkal ir jauna iespēja.

Sākums gan bija ļoti grūts. Lai arī man bija pieredze darbā medijos, televīzija ir pavisam kas cits. Es gan sev sacīju: ja mēnesi nekas nesanāks, iešu darīt kaut ko citu. Tēvs man ir iemācījis: ja kaut ko dari, tad dari kārtīgi. Un es arī centos no visas sirds.

– Būtībā jau tā ir liela atbildība uzrunāt tūkstošiem cilvēku.

– Reizēm viesībās cilvēki, kad viņiem jau ir radusies drosme, man ar tādu kā rūgtumu saka: „Tev gan laba dzīve! Tu tur aizej, tevi saģērbj, uzkrāso, un tu visu izdari.” Patiesībā neko nevar izdarīt tā, ka tikai atnāc, nospļaujies un saki: „Hei, te es esmu, un viss būs ļoti skaisti!”

Nav tā, ka sporta ziņas tikai lasu, es tās arī gatavoju no „A” līdz „Z”, lai visi trīs ziņu izlaidumi tajā dienā izskatītos labi un cilvēki uzzinātu visu aktuālāko. Līdzīgi ir spēlē „V.I.P.”, kuras komandas darbu es apbrīnoju, taču arī man tur ir jāpaveic savi „melnie” darbi, lai skatītājs redzētu tikai skaisto finālu, bet nenojaustu, cik milzīgs darbs tur ieguldīts.

– Kāpēc par savu dzīvesvietu izvēlējies Ādažus?

– Neapšaubāmi tāpēc, ka meklēju labāku dzīvi. Ilgu laiku nodzīvoju Rīgā, bet tad sapratu, ka gribu pārmaiņas. Nopirku zemes gabaliņu pie Ataru ezera, bet atskārtu, ka man ir nepieciešama infrastruktūra, ko piedāvā novada centrs, – lai mans dēls Gustavs Hugo, kurš šopavasar pabeidza 5. klasi, pats var aiziet uz skolu, mākslas skolu, sporta laukumu paspēlēt futbolu, meitai Stellai Madarai turpat tuvumā būtu bērnudārzs.

Man patīk dzīvot laukos, bet es skatos uz lietām pragmatiski un saprotu, ko nozīmētu bērnu vadāšana uz skolu un bērnudārzu. Protams, es varētu izbraukāt uz darbu arī no Līgatnes, ar kuru esmu saistīts, bet vēl neesmu gatavs pavadīt mašīnā trīs, četras stundas dienā. Tāpēc izvēlējos dzīvokli Ādažos, kur pietiek vietas visai ģimenei. Tā būs, kamēr bērni ies skolā un es viņiem būšu vajadzīgs, bet bērni jau arī ar prieku pieņem dzīvi Ādažos.

– Ja kādam darbs ir Rīgā, visbiežāk tādi Ādaži ir tikai vieta, kur pārgulēt...

– Nav šaubu, ka ir cilvēki, kuri uzcēluši māju Ādažos, laimīgi dzīvo savā pļavā un ne reizi nav bijuši novada kultūras centrā. Taču, ja esi izvēlējies sev dzīvesvietu, jābūt interesei par to, kas notiek tev visapkārt. Un tu jau arī pats kļūsti par savas materiālās un emocionālās vides veidotāju.

Cita lieta – gluži ārprātīga ir kļuvusi cīņa par deklarēšanos. Bet es vispirms dzīvoju Latvijā un nodokļus maksāju Latvijā. Tāpēc man nešķiet pareizi, ka bērns var iet skolā tikai tur, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Bērniem taču ir dažādas intereses un valstī ir dažādas skolas. Un vēl man šķiet dīvaini, ka Ādažos ir uz pusi vairāk iedzīvotāju nekā, piemēram, Cēsīs, kas ir pilsēta, bet Ādaži – ciems.

Vēl mani ar Ādažiem saista riteņbraukšana. Mums ir savs klubs „Ādaži Velo”. Ja ir cilvēku kopa, kam interesē velobraukšana, gluži loģiski, ka jāapvienojas vienā komandā un jābrauc zem viena karoga, lai gan vieniem patīk startēt sacensībās, citiem – doties velopārgājienos. Tiesa, Latvijas olimpiādē es braucu zem Līgatnes karoga.

Piedalos arī Vienības braucienā. Manuprāt, tas vairāk ir tāds sociālas dabas pasākums. Es reti kad saku šādas frāzes, bet Vienības velobraucienā tiešām centrējas milzīga enerģija, no kuras arī es personīgi uzlādējos.

– Beigsim ar to pašu, ar ko sākām. Vai tik viegli var aizmirst, ka esi mācījies saprast augus un kokus?

– Domāju, ka cilvēkam, lai nezaudētu garīgo līdzsvaru, uzreiz jādara vairākas lietas – viena liela un dažas mazākas. Man ir paveicies, jo televīzijā es daru to, kas man patīk, un neesmu no tā noguris. Tāpēc es līdztekus nodarbojos ar dārzniecību – jau desmit gadus restaurēju vecus ābeļdārzus. Cilvēki manto mājas, kurās ir 1920.–1930. gados stādīti ābeļdārzi, kas kopš

1950. gadiem nav kopti. Tad mēs kopīgi tos atjaunojam, jo ābele taču latvietim ir gēnos un koks ir svarīgāks nekā āboli. Turklāt veci ābeļdārzi ir daudz skaistāki par industriālajiem ar mazām ābelēm, kas dod lielas ražas.

Un vēl – jebkurā vecumā cilvēkam vismaz reizi gadā vajag iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tad tu redzi, kā dzīvo citi cilvēki, un izdari kādu sabiedrībai derīgu darbu. Tas var būt arī labs katalizators, lai saprastu, ko tu dzīvē negribētu darīt. Latvijā, atšķirībā no ārzemēm, brīvprātīgo darbs vēl ir bērnu autiņos, taču privātā laika veltīšana kopējam labumam atšķaida ikdienas rutīnu, kas mani burtiski nogalina. Reizēm gan šķiet, ka visa kā varbūt ir par daudz, bet patiesībā viss, ko es daru, viens otru papildina.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/06/20/abeldarzu-restaurators

 

Florbola vasara sākusies

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 20.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Aizvadīts 1. posms florbola turnīrā "Fat pipe novadu kausa izcīņa", kurā komandas sacenšas 3 pret 3 florbolā. Līdz šim vasarās bijuši dažādi mazā florbola turnīri, arī šis radies, apvienojoties vairākiem atsevišķiem vienas dienas turnīriem.

Pirmais mēģinājums pieteikt šādu turnīru bija jau pērn, bet šogad tas kļuvis par pilnvērtīgu vasaras florbola turnīru, kurā cīņa par uzvaru kopvērtējumā notiks četros posmos.

Edgars Berkolts no biedrības "Citronmuiža" pats spēlē florbolu amatieru komandās, tāpēc arī bijusi vēlme sarīkot kādas sacensības, un dažus gadus Raunā kopā ar sievu rīkojis vienas dienas florbola turnīrus.

"Secinājām, ka iznāk konkurēt ar citiem turnīriem, jo nav šīs saskaņošanas, kad kurš to dara. Nolēmu uzrunāt Ēriku Baueru, kurš rīkoja turnīru Amatas novadā, jo nav nozīmes konkurēt, bet labāk sarīkot plašāku turnīru, kas notiktu vairākos novados. Satikāmies, un te nu ir rezultāts "Novadu kauss" šogad jau četru novadu ietvaros," saka E.Berkolts.

Komandas krāj punktus kopvērtējumā, bet tiek apbalvotas arī katra novada posma labākās.

Amatas novada sporta dzīves organizators Ēriks Bauers atzīst, ka kopā rīkot vieglāk, jo tad ir vieni atbalstītāji, balvas, katrs novads vēl iedod savu artavu: "Komandām ir iespēja sakrāt četras dažādas medaļas ar konkrētā novada ģerboņiem, protams, ja izdodas iekļūt trīs labāko skaitā. Tas, ka šis ir vienots turnīrs, mudina arī komandas aizbraukt un uzspēlēt visos novados, kas, iespējams, nenotiktu, ja katrā novadā būtu savs, neatkarīgs turnīrs."

Pērn pirmais mēģinājums sarīkot "Novadu kausa" izcīņu sācies nedaudz par vēlu un pēdējais posms risinājies oktobrī, bet šogad pirmais notika jūnijā, otrais būs Cēsīs jūlijā, bet trešais un ceturtais notiks augustā, mēneša sākumā Līgatnē, bet nogalē – Amatas novada Līvos.

"Šobrīd iesaistās četri novadi, iespējams, ka turpmāk vēl kāds iesaistīsies, bet mums nav uzstādījuma, ka obligāti vajag tajā vai citā novadā. Pirmais uzstādījums, ka vēlmei un iniciatīvai jānāk no pašiem novadu pārstāvjiem, vietējiem spēlētājiem," norāda Ē. Bauers.

Viņš arī uzsver, ka turnīram svarīgi kļūt par ilgtspējīgu projektu, lai spēlētāji zina un atpazīst to. Jo bijuši dažādi turnīri, vieni beiguši pastāvēt, citur notiek vienas dienas turnīri, un vajag zināmu laiku, lai konkrētais turnīrs kļūtu par tradicionālu un atpazīstamu.

E. Berkolts norāda, ka šis turnīrs nav biznesa projekts, bet iespēja labi pavadīt laiku: "Neslēpsim, ka mums ir vēlme sarīkot labāko florbola turnīru, lai nosaukums "Novadu kauss" kļūtu labi zināms, lai komandas gribētu tajā uzspēlēt. Manuprāt, pozitīvi tas, ka turnīram ir vienots nosaukums, nolikums, bet katra posma norise atkarīga no vietējiem organizatoriem. Tas ļauj redzēt novadu dažādību, kas ir ļoti pareizs risinājums. Var teikt, ka mēs parādām, ka sports vieno novadus un no mums varētu mācīties arī citās jomās."

Spēles notiek ārā uz asfalta vai sintētiskā seguma. Pirmajā posmā, kas notika Līgatnē, piedalījās astoņas jauniešu un desmit pieaugušo komandas. 3 pret 3 florbols ir dinamisks, aizraujošs, un te rezultātu ne vienmēr nosaka spēlētāju meistarība. Patiesībā komandas ar virslīgas spēlētājiem itin bieži paliek zaudētājos pret amatieriem.

Junioru līgā nedaudz negaidīti uzvarēja komanda "Pikaču" Jēkabs Berkolts, Dāvis Dauksts, Arnolds Zariņš, Bruno Beķeris un Jānis Driļevskis , kuri finālā pārspēja potenciālos uzvarētājus, komandu "Bez maz vai", kurā spēlēja Mareks Meijers, Daniels Anis, Jorens Malkavs, Reinis Rudzītis. Trešajā vietā "Gopņiku specializētā vienība" Rūdolfs Horns, Kristaps Paipals, Ričards Zariņš, Rūdolfs Maklers, Markuss Aļļēns , kuri sīvā spēlē 4:3 pārspēja meiteņu komandu "Unicorn", kurā spēlēja Linda Smilga, Džeina Samanta Ābelīte, Laura Maksimova.

Pieaugušo jeb MIX līgā par uzvarētājiem kļuva komanda "Kūmiņš" Kaspars Bernāts, Pēteris Trekše un Kristiāns Miezītis , kuri finālā ar rezultātu 3:2 pārspēja komandu "Grindex", kurā spēlēja: Reinis Rudzītis, Artūrs Ozols, Kevins Šmits, Emīls Grīnbergs, Daniels Anis.

Mazajā finālā jeb cīņā par bronzas godalgām "Jestrie" Māris Riekstiņš, Kaspars Janēvičs un Matīss Salmiņš uzvarēja Līgatnes komandu "FK Jaunais", kurā spēlēja Kaspars Malojlo, Gvido Grēns, Mārcis Malkausis un Ralfs Ozoliņš, ar rezultātu 4:2.

Nākošais posms notiks Cēsu pilsētas svētkos 23. jūlijā, kad būs Sporta diena, tad augusta sākumā spēlētāji tiksies Raunā, bet noslēguma posms būs Amatas novadā, Līvos.

Agrāk Cēsu turnīrs bija kā atsevišķas sacensības pilsētas svētku laikā, tagad būs kā viens no posmiem. Atšķirība Cēsu posmam tā, ka tajās būs iespēja komandām spēlēt arī vīriešu elites grupā un sieviešu elites grupā.

http://news.lv/Druva/2017/06/20/florbola-vasara-sakusies

 

“Druvas” rubrika dod iespēju izstāžu sērijai

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 20.06.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Laikraksta “Druva” lasītāju tik iecienītā piektdienu rubrika “Pastaiga”, stāstot par to, kā izskatījies tai pašā vietā kādreiz un tagad, kļuvusi par izstādes “Cauri gadsimtiem kādreiz un tagad” veidošanas iemeslu Cēsu Centrālajā bibliotēkā.

Vecākās “Druvas”, kas izmantotas izstādei “Kādreiz un tagad”, rodamas 2006. gadā. Togad, sagaidot Cēsu 800. gadskārtu, Cēsu laikraksts lasītājus sāka iepazīstināt, kā gadu desmitos un pat simtos mainījušās Cēsu ielas, nami un parki.

Vesela kolekcija fotogrāfiju bija cēsnieka Jāņa Krastiņa krājumā, un viņš ar “Druvu” sadarbojās rubrikas veidošanā. Pēc tam redakcija nolēma pārlūkot arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja foto materiālu krājumu pie tam ne tikai par Cēsīm, arī par pagastiem vēsturiskajā Cēsu rajonā. Tādējādi jau vairākus gadus piektdienas “Druvās” turpinās šī daudziem lasītājiem, arī pašiem redakcijas darbiniekiem saistošā “Pastaiga”, salīdzināt senas fotogrāfijas ar tieši tajā pašā vietā uzņemtiem mūsdienu skatiem. Lasītājus pastaiga vedusi uz vietām Līgatnē, Amatā un Pārgaujā, vēsturiskām vietām Priekuļu, Raunas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadā.

Ideja rubriku no “Druvas” lappusēm pārnest izstādē Cēsu Centrālās bibliotēkas darbiniekiem nobriedusi, kad apspriesta doma par novadu dzīves atspoguļošanu. Pirmā izstāde “Cauri gadsimtiem” izveidota Amatas novada kādreizējo un tagadējo attēlu salīdzināšanai. Pēc diviem mēnešiem no Cēsu Centrālās bibliotēkas 2. stāva novadpētniecības plašās lasītavas tā sākusi ceļojumu pa Amatas novada bibliotēkām, šobrīd aplūkojama Ģikšos, pēc tam būs Ieriķos un citur.

Alfabēta secībā rindojot novadus, tagad skatāma otrā izstāde veltīta pastaigām pa Cēsīm. Vasaras beigās taps izstāde par Jaunpiebalgu, līdz katram novadam būs izstādes no sendienu un šodienas attēliem. Lielāko daļu no mūsdienu attēliem “Druvā” piedāvājis Māris Buholcs, tos gatavojot desmit gadus.

Novadpētniecības bibliogrāfe Ināra Elbrete stāsta, ka jūlijā šajā izstāžu sērijā “Cauri gadsimtiem” būs izņēmums, gatavojot īpašu izlaidumu no “Druvas” reportāžām pilsētas svētkos. Izstāde par tiem Cēsīs vēstīs, sākot no pilsētas 750.jubilejas atzīmēšanas līdz pat 810., ko vērienīgi atzīmēja pagājušajā vasarā.

“Katru piektdienu “Druviņā” redzam fotogrāfijas rubrikā “Pastaiga”, bet, apvienojot izstādē šīs rubrikas materiālus, tie iegūst citu svaru,” vērtē Ināra Elbrete un ir gandarīta, ka bibliotēkas apmeklētāji neatkarīgi no vecuma vai interesēm novadpētniecības lasītavā ar prieku aplūko izstādi. Šobrīd tai līdzās ir arī Cēsu suvenīru stends, kurā ar pilsētas vārdu rotātas dažādos gados un uzņēmumos gatavotās māla krūzītes, sveces un svečturi.

http://news.lv/Druva/2017/06/20/druvas-rubrika-dod-iespeju-izstazu-serijai

 

Vidzemes sirds – Valmieras uzņēmēji

Autors: Laura Zvaigzne, LIAA Valmieras biznesa inkubators

Datums: 20.06.2017

Izdevums: Valmiera Domā un Rada

Rubrika: Ziņas

Ar stāstu par SIA “ZXC” jeb “KUBULS.LV” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubators aizsāk stāstu sēriju par aktīviem Valmieras uzņēmējiem, kuri attīsta uzņēmumu, izmantojot inkubatora sniegtās iespējas.

“KUBULS.LV” ir pirts kublu, stiklšķiedras baseinu un āra burbuļvannu ražotājs, kas apvieno tradīcijas ar mūsdienām, ražojot viegli lietojamus kublus un burbuļvannas, tā ikvienam lietotājam sniedzot prieku un pilnvērtīgu atpūtu. Uzņēmuma trumpis ir stiklšķiedras izmantošana, jo tā var nodrošināt ērti lietojamu produktu, kam nav plaisu, spraugu un asu šķautņu, kur krāties netīrumiem. Tā kopšana ir daudz vieglāka, salīdzinot ar koka vai polipropilēna kubulu. Turklāt “KUBULS.LV” ir vienīgie Baltijā, kas ražo stiklšķiedras kubulu baseinus ar granīta faktūru.

Uzņēmuma pārstāvji aktīvi iesaistās LIAA Valmieras biznesa inkubatora rīkotajos pasākumos un mācībās, kā arī aktīvi izstrādā mārketinga stratēģiju un plāno paplašināt produkcijas klāstu. “KUBULS.LV” attīstības vadītājs Mikus Veidemanis atzīst: “Sākumā bijām skeptiski, bet, iepazīstoties ar LIAA Valmieras inkubatora komandu, nolēmām pieteikties. Laiks rāda, ka iesaistīšanās Valmieras biznesa inkubatorā bija pareizais solis. Mums ir pavērušās iespējas iepazīties ar līdzīgi domājošiem jaunajiem uzņēmējiem Vidzemē, papildināt savas zināšanas mārketingā, pārdošanā, sevis prezentēšanā un eksportā, kā arī iegūt finansiālu atbalstu ražošanas telpu nomai. Ceram, ka tas viss novedīs pie apgrozījuma pieauguma un spēsim uzņēmumu veiksmīgi attīstīt tālāk.”

No LIAA Valmieras biznesa inkubatora darbības reģionā esošajiem 20 novadiem aktīvi ir pārstāvēti 13 novadi. Inkubatora klientu vidū visplašāk pārstāvētie ir Cēsu novads un Valmieras pilsēta – attiecīgi, 13 un 12 dalībnieki.

Valmieras biznesa inkubatora pakalpojumi pieejami uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem 21 pašvaldībā, tostarp Valmierā, kā arī Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Apes, Alūksnes, Burtnieku, Strenču, Smiltenes, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Raunas, Beverīnas, Priekuļu, Kocēnu, Pārgaujas, Līgatnes, Cēsu, Vecpiebalgas un Amatas novadā.

LIAA Biznesa inkubatori tiek finansēti ERAF projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros.

http://news.lv/Valmiera-doma-un-rada/2017/06/20/vidzemes-sirds-valmieras-uznemeji

2017-06-20
Laika ziņas
Aptaujas