Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Vidzemes audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās

Autors: Nodibinājums „Sociālo pakalpojumu aģentūra”

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Ziņas

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar nodibinājumu „Sociālo pakalpojumu aģentūra” aicina Vidzemes audžuģimenes, adoptētājus un aizbildņus uz reģionālo atbalsta grupu salidojumu 15. un 16. jūlijā konferenču un atpūtas kompleksā „Ratnieki” Līgatnes novadā.

Salidojuma rīkotāji uzsver, ka, lai nodrošinātu aktivitātes bērniem, izmitināšanu un ēdināšanu, nepieciešams zināt precīzu dalībnieku skaitu, tāpēc iepriekšēja pieteikšanās uz izraudzīto pasākuma vietu ir obligāta.

Nakšņošana telpās primāri tiks nodrošināta ģimenēm ar bērniem līdz trīs gadu vecumam un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Piesakoties lūgums norādīt dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas datus, dzīvesvietu, bērna piederību ģimenei, ja nepieciešams – ēdināšanas īpatnības (alerģijas, kādu produktu nepanesamība u.c.) un nakšņošanas nepieciešamību (nakšņošana telpās vai līdzpaņemtās teltīs). Ja iespējams, ņemt līdzi savus matračus, segas, spilvenus.

Dalībai Vidzemes atbalsta grupas salidojumā ģimenes var pieteikties līdz šā gada 12. jūlijam

Dalība pasākumā ir bez maksas!

Pieteikties var, zvanot Aigai Romānei-Meierei uz tālruni 2972840 vai sūtot vēstuli uz e-pasta adresi aromane@inbox.lv.

Vairāk informācijas par pasākuma norisi var iegūt, zvanot Evijai Romānei-Meierei

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/07/07/vidzemes-audzugimenu-adoptetaju-un-aizbildnu-tiksanas

 

Īsziņas

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

LFF Latvijas kausa izcīņas spēle futbolā VALMIERA GLASS VIA – FS Metta/LU sestdien, 8. jūlijā, pl. 18 Jāņa Daliņa stadionā. Ieeja bez maksas, visi laipni aicināti.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu «Sociālo pakalpojumu aģentūra» aicina Vidzemes audžuģimenes, adoptētājus un aizbildņus uz reģionālo atbalsta grupu salidojumu 15. un 16. jūlijā konferenču un atpūtas kompleksā «Ratnieki» Līgatnes novadā. Vairāk informācijas par pasākuma norisi var iegūt, zvanot Evijai Rācenei pa tel. 27794994 vai e-pastā: r.evija@inbox.lv. Pasākuma programma ir bez maksas.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros aicina pieteikties dalībai starptautiskā eTwinning bezmaksas seminārā pirms-skolas skolotājiem, kas no 14. līdz 17. septembrim notiks Siguldā. Tēma — prasmju pilnveidošana, izmantojot projektu metodi un modernās tehnoloģijas. Pieteikšanās termiņš — 31. jūlijs, aizpildot tiešsaistes anketu http://bit. ly/reg_preschool. Seminārā piedalīsies pirmsskolas skolotāji no septiņām Eiropas valstīm, darba valoda — angļu.

http://news.lv/Liesma/2017/07/07/iszinas

 

Satiksies audžuvecāki

Autors: Ilze Kalniņa

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Sabiedrība

Jūlija vidū notiks Vidzemes reģiona audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās. To organizē Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu «Sociālo pakalpojumu aģentūra».

Pasākuma dalībnieki varēs piedalīties izglītojošās un radošās darbnīcās un darba grupās, noklausīties lekcijas par inovatīvām bērnu audzināšanas un disciplinēšanas metodēm, iepazīties ar citu vecāku pieredzi un līdzdarboties daudzveidīgās praktiskajās nodarbībās. Notiks arī ģimenes saliedējošas aktivitātes, kā arī radošie pasākumi, koncerti un dejas.

Šogad audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās notiek četros Latvijas reģionos.

2017. gada sākumā Latvijā bija 575 audžuģimenes un 3664 aizbildņi, kuru ģimenēs kopumā atradās 5741 ārpusģimenes aprūpē esošs bērns. Jāatgādina, ka vairāk nekā 100 ģimenes katru gadu izvēlas bērniņu adoptēt.

«Audžuģimenes, adoptētāji un aizbildņi ir mūsu sabiedrotie bērnu interešu aizsardzībā, mazinot un izskaužot institūciju atstātās pēdas. Ikviena šāda kopā sanākšana, viedokļu un pieredzes apmaiņa vienlaikus ir arī iespēja savstarpēji pārrunāt, smelties spēku un jaunas idejas, kā atbalstīt un veicināt Latvijas bērnu uzaugšanu ģimeniskā vidē,» tā labklājības ministrs Jānis Reirs.

Vidzemes audžuvecāki satiksies 15. un 16. jūlijā Līgatnes novadā, atpūtas kompleksā «Ratnieki».

http://news.lv/Liesma/2017/07/07/satiksies-audzuvecaki

 

Reiz bija. Pusgadsimts pa vidu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadnieks

Pagājis vien pusgadsimts, bet daudz kas vēsturē – rūpnīcas, skolas un frizētavas, kinoteātri, avīžu kioski un pirtis. Arī gludie lielceļi savu laiku nokalpojuši, no jauna uzlaboti vai vēl uzlabojami, bet daļa dzelzceļu pazuduši.

Laiks pirms pusgadsimta saistās ar darbiem un sociālistisko sacensību. Tiem, kuri vēl bija bērnu autiņos vai dzimuši vēlāk, par šo laiku var pavēstīt “Padomju Druvas” raksti un iestāžu veidoti foto albumi par laika posmu “1966. – 1970.” Tie glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

“Padomju Druva”, 1966. gada 11. janvāra raksts “Lai rajona ceļi vienmēr gludi”: “Gadās, ka pārbraucot divu rajonu robežu, pēkšņi mainās arī ceļš – tas sāk vai nu purināt autobusu, vai pēkšņi braukt kļuvis patīkamāk. Cēsu rajona ceļos braucēju miers netiek pārāk traucēts: par to rūpējas 3. ceļu ekspluatācijas rajona ļaudis, kuri izmanto visu savu “kosmētiķu” mākslu, lai ceļa grumbas nolīdzinātu. Viņu darba lauks ir ap 1100 kilometru platāku un šaurāku ceļu. Pagājušais gads lielajā ceļu saimniecībā ritēja karsti, jo klāt nāca rajona vietējās nozīmes ceļi stipri nolaistā stāvoklī. Vidējais remonts bija jāveic visās atbildīgākajās vietās, nemaz nerunājot par “kosmētisko” remontu. Apdzīvotajās vietās ceļiem uzklāta melnā sega 4,2 km kopgarumā – Jaunraunā, Nītaurē, Ieriķos, Mārsnēnos, Jaunpiebalgā, uzbūvēti tilti , atjaunotas pārceltuves pāri Gaujai pie Līgatnes un Jāņarāmja, uzcelti autobusu paviljoni Kosā un Jaunpiebalgā. Ceļus vienmēr labā kārtībā uzturēja 12. distances ( ceļu meistars V. Jundzis), 4. distances (P.Zariņš), 5. distances (E. Metsaots) un 23. distances (I.Rudzītis) kolektīvi.

1966. gadā ar melno segumu pārklās Ģūģeru – Bērzukroga ceļa posmu, ceļu no Cēsīm uz Vaives dzirnavām, ceļu līdz Amatas stacijai, ciematu centrus Drustos, Kārļos, Zaubē, Liepā, Jaunpiebalgā un Raiskumā. Pabeigs kapitālo remontu Cēsu – Piebalgas ceļam, šosejas uz Rīgu iztaisnojumu Līgatnes posmā.”

1966. gada 3. marts, “Sadzīves pakalpojumi šodien un rīt”: “Pagājušā gada pēdējās dienās Līgatnes pilsētciematā Gaujas ielā nodots ekspluatācijā moderns sadzīves pakalpojumu paviljons. Tajā iekārtotas vīriešu un sieviešu frizētavas, drēbnieku darbnīca, galveno sadzīves pakalpojumu veidu stacionārais pieņemšanas punkts. Lai pakalpojumus plašāk izmantotu cēsnieki, pabeigta motociklu remontu darbnīcas un pilsētas pirts katlu rekonstrukcija, nodota ekspluatācijā veļas mazgātava. Sadzīves pakalpojumu kombināts Lauciņu rajonā Cēsīs šogad uzcels automoto remontdarbnīcu, Raunā pirti un sadzīves pakalpojumu paviljonu. Pašlaik Cēsīs top modernas frizētavas projekts. Nākamā gadā pilsētas centrā – Izstādes ielā – sāks celt laikmetīgās līnijās ieturētu dzelzsbetona, alumīnija un stikla divstāvu celtnes korpusu, kas sakļausies ar kombināta darbnīcām. Trīsdesmit vīriešu un sieviešu frizieriem būs sagādāti vislabvēlīgākie darba apstākļi.”

1966. gada 19. maijs, “Piecgade – jauns solis labklājības celšanā”, “V.Avots, rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks: “Kultūras iestāžu darbs atkarīgs no telpām, tādēļ “Gaujaslīčos” un “Taurenē”, Nītaures un Skujenes padomju saimniecībās paplašinās vai no jauna uzcels klubus. Rajona iedzīvotājus iepriecina, ka piecgadē Cēsīs uzcels centrālās slimnīcas korpusus, būtiski palielināsies “Cīrulīšu” atpūtas nams. Atpūtas nama “Cīrulīši” kolektīvam laba slava republikā un tālu aiz tās robežām. To apstiprina arī ziņa: – republikas atpūtas namu sociālistiskajā sacensībā “Cīrulīšiem” piešķirta 1. vieta un ceļojošais Sarkanais karogs. Tas ir saliedētā kolektīva rūpīgā darba rezultāts.”

1967. gada 2. marts, “Pa materiālu pēdām”: “Raunēnieši nav apmierināti ar kinofilmu demonstrēšanu. Te ieilgstot biļešu pārdošana, te pārtrūkstot filma. Uz to rajona kinodirekcija atbild, ka kinematogrāfijas komitejai atkārtoti pieprasīta pusštata vienība, lai varētu algot kasieri Raunā. Kultūras namā nav cilvēka, kurš sabiedriskā kārtā varētu pildīt šo pienākumu Tas jādara kinodarbiniekiem pašiem, bet viņiem seansa laikā jābūt pie KPT tipa kinokameru aparatūras”.

1967. gada 16. septembris, “Četri stāvi ērtību”: “ Nesen otrajā lauku profesionāli tehniskajā skolā bija priecīga pārkārtošanās Vairāk nekā 250 audzēkņu pārvācās uz jauno korpusu. Jāņmuižā ieradāmies drīz pēc kopmītņu korpusa nodošanas ekspluatācijā – virs ieejas durvīm vēl karājas apsveikums jaunajiem iemītniekiem. Iekšā ir vairāk nekā 60 istabiņu, kurās dzīvo nākamie mehanizatori. Istabās ir četras gultas, naktsskapīši, galds, spogulis, reproduktors, drēbju skapji. Esam istabā, kurā dzīvo topošie fermu mehanizatori – Andris Aļļēns un Aleksejs Klementjevs no Veselavas, Ludis Malahovs no Amatas un Reinholds Šahnovs no Bauskas rajona.”

1967. gada 25. novembris, “Ko redzam izstādē Cēsis ‘67”: “Cēsu būvmateriālu rūpnīca eksponē ražoto produkciju – apaļas un sešstūrainas drenu caurules, grīdu flīzes, malto kaļķi, dolomītmiltus. Lodes drenu rūpnīca demonstrē fasādes caurumotos ķieģeļus un drenu caurules. Līgatnes papīrfabrika parāda, kā top plašais papīra sortiments, bet Latvijas keramikas Cēsu iecirknis – māla vāzes, karafes, servīzes, šķīvjus.

http://news.lv/Druva/2017/07/07/reiz-bija-pusgadsimts-pa-vidu

 

Aicina pieteikties Vidzemes audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu salidojumam

Autors: Dzintris KOLĀTS, Sociālo pakalpojumu aģentūras sabiedrisko attiecību konsultants

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu Sociālo pakalpojumu aģentūra aicina Vidzemes audžuģimenes, adoptētājus un aizbildņus uz reģionālo atbalsta grupu salidojumu 15. un 16. jūlijā konferenču un atpūtas kompleksā Ratnieki Līgatnes novadā.

Lai nodrošinātu aktivitātes bērniem, izmitināšanu un ēdināšanu, nepieciešams zināt precīzu dalībnieku skaitu, tāpēc obligāta ir iepriekšēja pieteikšanās uz izraudzīto pasākuma vietu. Nakšņošana telpās vispirms tiks nodrošināta ģimenēm ar bērniem līdz trīs gadu vecumam un bērniem ar īpašām vajadzībām. Piesakoties lūgums norādīt dalībnieku vārdus, uzvārdus, personas datus, dzīvesvietu, bērna piederību ģimenei, ja nepieciešams – ēdināšanas īpatnības (alerģijas, kādu produktu nepanesamība u.c.) un nakšņošanas nepieciešamību (nakšņošana telpās vai līdzpaņemtās teltīs). Mīļš lūgums – ja iespējams, ņemt līdzi savus matračus, segas, spilvenus!

Dalībai Vidzemes atbalsta grupas salidojumā ģimenes var pieteikties līdz 12. jūlijam. Pasākuma programma ir bez maksas. Pieteikties var, zvanot vai sūtot e–pastu Aigai Romānei–Meierei (e–pasts aromane@inbox.lv).

http://news.lv/Auseklis/2017/07/07/aicina-pieteikties-vidzemes-audzugimenu-adoptetaju-un-aizbildnu-salidojumam

 

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā. 2017. gads

Autors: Linda Kilevica

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Novadi domā

Naukšēnu novads

Noturīgi dzestrs

Jau trešo reizi pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi vēlētāju apvienība “Sarma”, kuras priekšgalā ir ilggadējais domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Iegūts vienas balss pārsvars (5:4) pār sarakstu ar apvienībām tipisku nosaukumu “Naukšēnu novadam”.

*

Ventspils

Pildīt aizliegts

Pašvaldības vadītāja amatā atkal ir ievēlēts Aivars Lembergs, kuram piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus.

*

Talsu novads

Arvien cītīgāk

Līderis vēlēšanu aktivitātes kāpumā. Nobalsojuši par 2,3 tūkstošiem vairāk cilvēku nekā 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr tie tik un tā bija tikai 44,10% balsstiesīgo.

*

Līgatnes novads

Vecums nav šķērslis

Ievēlēta Latvijā visvecākā deputāte – 1936. gadā dzimusī Baiba Pelse (“Mēs Līgatnei”), kurai vēlēšanu dienā bija 81 gads. Saņēmusi 92 plusus, 7 svītrojumus, kopā – 236 balsis.

*

Ērgļu novads

Dzīvosim zaļi

Domē ievēlēts dabas pētnieks un TV raidījumu vadītājs Māris Olte no vēlētāju apvienības “Kopā ir spēks”. Viņš neredzot apdraudējumu darbam televīzijā, jo pašvaldībā nav pārstāvētas lielās partijas.

*

Rugāju novads

Godīgi neizsvītroja

Deputāts Kārlis Brūveris ir vienīgais, kuru neviens vēlētājs neizsvītroja vēlēšanu zīmē. Domē iekļuva no paša izveidotā saraksta “Par godīgu Rugāju novadu”.

*

Ozolnieku novads

Sportiskā solī

No Latvijas Reģionu apvienības saraksta domē ievēlēts hokejists Miķelis Rēdlihs. Viņš strādās Izglītības, kultūras un veselīga dzīvesveida veicināšanas komitejā.

*

Ķekavas novads

Mēģinām vēlreiz

22. jūlijā notiks atkārtota balsošana 785. vēlēšanu iecirknī, kur vienā no vēlēšanu kastēm bija par sešām derīgām aploksnēm vairāk nekā parakstu vēlētāju sarakstā.

*

Krustpils novads

Tēvi un dēli

Otrajā balsošanas kārtā Kārlis Pabērzs juniors pretēji iepriekš LZS nolemtajam nobalsoja par savu tēvu, un tā Kārlis Pabērzs seniors no “Vienotības” atkārtoti kļuvis par domes priekšsēdētāju.

*

Baltinavas novads

Mazs ir skaists

Vismazākais reģistrētais vēlētāju skaits Latvijā – 962.

Novadā ir tikai 1145 iedzīvotāji, kuru intereses domē pārstāv deviņi deputāti.

*

Rucavas novads

Nesēžam malā

Vislielākā vēlētāju aktivitāte valstī. Pie urnām devās 61,04% balsstiesīgo jeb 893 no 1471 vēlētājiem.

*

Rundāles novads

Izvēles nav

Startēja tikai viens saraksts “Cilvēkiem un zemei” ar vismazāko kandidātu skaitu – 11, saņemot 99,66% balsu. Viszemākā vēlētāju aktivitāte – 33,21%.

*

Vecumnieku novads

Maināmies vietām

Par domes priekšsēdētāju kļuvis bijušais izpilddirektors Guntis Kalniņš. Izpilddirektora amatu nu ieņem iepriekšējā domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola.

*

Viļānu novads

Jaunības entuziasms

Strādā Latvijā visjaunākais deputāts Rūdolfs Beitāns (1995), kuram 3. jūnijā bija 22 gadi. SIA “LatAudio” skatuves tehniskais menedžeris, ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības un Latgales partijas apvienotā saraksta.

*

Ludzas novads

Ceļu jaunajiem

Kandidēja trīs vidusskolēni: Kristiāna Kopeika un Linda Mičule (11. klase) no Latvijas Reģionu apvienības un Kristaps Savickis (12. klase) no Zaļo un zemnieku savienības. Neviens netika ievēlēts.

http://news.lv/Auseklis/2017/07/07/pasvaldibu-velesanas-latvija-2017gads

 

Ko vēlējām, to kristīsim

Autors: Indra Cehanoviča

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Novadi domā

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde informē, Šogad notikušās pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 50,41% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem, daudzviet, iespējams, atmiņā paliks vispirms ar salīdzinoši agresīvo reklāmu, kas šoreiz īpaši bija vērsta uz personālijām, ne tik daudz uz konkurējošajām partijām. Kaut gan tas ir saprotami, jo, kā liecina arī šo vēlēšanu rezultāti, cilvēki, izvēloties vietvaras, tomēr lielākoties balso par personībām, ne politisko spēku.

Ne velti vairumā novadu atsevišķu pagastu pārvalžu vadītāji viņu pārvaldītās teritorijas vēlēšanu iecirkņos daudzviet ir krietni apsteiguši saraksta līderus, pat no padsmitās vietas sarakstā nonākot pirmajā...

No karikatūrām līdz identitātes zādzībai

Pirmsvēlēšanu laikā līdzās ierastajiem aģitācijas bukletiem, plašākiem izdevumiem, kas orientēti ne uz konkrēto pašvaldību, bet uz visu reģionu, plakātiem, reklāmai radio un televīzijā politiskajā aģitācijā plaši tika izmantoti sociālie tīkli. Eksperti šajā ziņā īpaši piemin Daugavpili, kur vēlētājus tīmeklī uzrunāja ar multfilmām, video un mūzikas klipiem, no kuriem zināmākais ir deputāta kandidātes Svetlanas Lonskas video.

Liepājā politiskie konkurenti gāja vēl tālāk un, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, faktiski nozaga reģionālā laikraksta “Kurzemes Vārds” identitāti – logo, dizainu – un savā izdevumā, kas bija pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā, nomelnoja līdzšinējo ilggadējo pilsētas mēru Uldi Sesku.

Atsevišķos mazākos novados cīņai tika izvēlētas triviālākas metodes. Piemēram, Auces novadā, kurā ir nedaudz vairāk par 7000 iedzīvotāju, neilgi pirms vēlēšanu dienas tika izplatītas lapiņas, kurās kariķēts esošais vietvaras galva, viņu vainojot gan vietējās slimnīcas iznīcībā, gan augstajos komunālajos maksājumos un citos “grēkos”. Šāda antireklāma gan īsti nepalīdzēja, jo saraksts, kura galvgalī pašvaldības vadītājs bija, domē ieguva 12 no 15 vietām.

Paradoksāli, bet, kamēr ar dažādiem paņēmieniem ritēja cīņa par varu Rīgā un lielākajās pašvaldībās, mazākās, piemēram, Dobeles novadā, daudzviet laukos bija dzirdams par informācijas trūkumu – nedz aģitācijas materiāli pastkastītēs, nedz tikšanās ar vēlētājiem.

Ko gaidīt nākamgad?

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vēlēšanām nāca klajā ar paziņojumu, ka “Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma” normas tiešām ir novecojušas. Tās nosaka, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms tām apmaksāta politiskā pirmsvēlēšanu reklāma ir aizliegta. Bet likumdošana neliedza sociālajos tīklos mudināt nobalsot par to vai citu partijas biedru vai publicēt vēlēšanu biļetenu ar savu partijas biedru kandidātiem, provocēt pretiniekus ar izaicinošiem jautājumiem vai neglaimojošiem apgalvojumiem. KNAB bija spiests publiski atzīt – teorētiski likums netika pārkāpts, tomēr ir pienācis laiks pārdomāt, kā to pilnveidot, jo tehnoloģijas pēdējos gados ir ievērojami attīstījušās, tāpat kā audzis sociālo tīklu lietotāju skaits. Ar lūgumu par likuma normas pilnveidi KNAB publiski solījis vērsties Saeimā mēneša laikā.

Tajā pašā laikā vairāki politologi norādījuši, ka jaunu ierobežojumu noteikšana var sagādāt grūtības. Piemēram, Iveta Kažoka uzsver, ka var jau principā likumu darīt bargāku, un tas pat teorētiski ir izpildāms, tomēr tad var nākties saskarties ar situāciju, ka būs daudz nosacīto likumpārkāpēju ne tikai no politiķu, bet arī no viņu atbalstītāju puses. Tāpat eksperti prognozē, ka šī jaunā tendence ļauj domāt – nākamā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās sociālajos tīklos politisko spēku kampaņas būs vēl agresīvākas un plašākas nekā šogad.

Mistiskās sešas aploksnes

KNAB tikmēr uzsācis vairāk nekā 150 pārbaužu par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tajā skaitā arī iespējamiem administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem. Drošības policija (DP) paziņoja, ka pēc šīm vēlēšanām saņēmusi vairāk nekā 100 signālu par iespējamiem pārkāpumiem, kuru pārbaude ir DP kompetencē, no kuriem vairāk nekā 40 – tieši vēlēšanu dienā. Veicot informācijas pārbaudi, vairums no ziņojumiem neapstiprinājās, bet citiem tā bija ilgāka. DP lietvedībā tika uzsākti divi kriminālprocesi par Krimināllikuma 90. panta 2. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus) pazīmēm. Plašāki komentāri par izmeklēšanas gaitu gan netika sniegti.

Savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika saņemtas sūdzības par vēlēšanu rezultātiem. Par pamatotu CVK atzina tikai sūdzību par Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirkņa rezultātiem, kurā 22. jūlijā notiks atkārtotas vēlēšanas. Iemesls – balsu skaitīšanas laikā vienā no vēlēšanu kastēm, kas tika izmatota vēlēšanu dienā, bija par sešām derīgām aploksnēm vairāk nekā parakstu vēlētāju sarakstā, un šajā gadījumā šīs sešas balsis ietekmē deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem Ķekavas novada domes vēlēšanās.

Visvairāk uzvaru – zaļzemniekiem

Skatoties uz rezultātiem, no Saeimā pārstāvētajām lielajām partijām visvairāk uzvaru pašvaldību vēlēšanās guvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas faktiski vēl vairāk nostiprinājusi savu pārstāvniecību pašvaldībās. Jāatgādina, ka ZZS vēlēšanās startēja arī atsevišķi kā Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija vai veidojot apvienotos sarakstus, piemēram, ar “Vienotību”, Nacionālo apvienību. Statistika rāda – pēc 2009. gada vēlēšanām novadu un pilsētu domēs strādāja 346 šīs partijas pārstāvji, pēc 2013. gada – 389, bet tagad – 429, un kopumā ZZS uzvaru var svinēt 33 pašvaldībās, iegūstot mazāk deputātu krēslu vien dažos novados, piemēram, Dagdas un Aizputes novadā.

Nacionālā apvienība (NA) “Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šogad acīmredzot bija plānojusi paplašināt savu ietekmi, jo tās kandidāti startēja arī novados, kur iepriekš šis politiskais spēks nebija pārstāvēts vispār – salīdzinot ar 2013. gadu, NA balotējās deviņos jaunos vēlēšanu apgabalos Zemgalē, vienā Kurzemē un sešos Vidzemē. Arī NA izdevies paplašināt savu pārstāvniecību pašvaldībās, mazāk vietu iegūstot vien Krustpils novadā.

Ne pārāk spoži klājies “Vienotībai”. 2013. gadā šis politiskais spēks uzvarēja desmit pašvaldībās, lielākoties Vidzemē un Zemgalē, savukārt šogad partija četrās no tām – Inčukalna, Līgatnes, Madonas un Ropažu novadā – zaudēja ietekmi. Toties labus panākumus, vēlēšanās startējot pirmo reizi, guvusi tā sauktā Artusa Kaimiņa partija “KPV/LV”, kas ieguvusi deputātu vietas septiņās no 15 pašvaldībām, kurās startēja.

Vai spēs sastrādāties?

Pēc vēlēšanām vienmēr lielākā interese ir, vai esošie pašvaldību vadītāji arī turpmāk saglabās savu amatu, jo īpaši pašvaldībās, kur domē iekļuvuši septiņu, astoņu vai pat deviņu politisko spēku pārstāvji, dažos arī ir ievēlēts pa vienam deputātam no katra saraksta, kas bija pieteikts vēlēšanām. Piemēram, Jēkabpilī turpmākajos četros gados būs jāsastrādājas deviņiem politiskajiem spēkiem, astoņu partiju pārstāvji pārstāvēti Talsu, Aglonas, Saldus un Burtnieku novadā, septiņi – Limbažu, Madonas, Ropažu novadā.

Liela rotācija domes priekšsēdētāju – “ilgdzīvotāju” vidū gan nav novērojama, un vairums no viņiem savās pašvaldībās ir līderi balsotāju likto plusu ziņā.

Joprojām savu krēslu saglabājuši Ventspils mērs Aivars Lembergs, Jelgavas saimnieks Andris Rāviņš un citi, ļoti daudzi priekšsēži amatu ieņem jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Interesanta situācija izveidojusies Liepājā, kur U. Sesks (1997) gan kļuvis par mēru, bet saskaņā ar viņa pārstāvētās Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) noslēgto koalīcijas līgumu savu krēslu saglabās vien līdz nākamā gada rudenim.

Vēl viens pamanāms notikums “ilgstošo”mēru vidū ir Jēkabpils vadītāja Leonīda Salceviča (1997) gāšana – lielākā daļa deputātu, kas domē iekļuva no deviņiem politiskajiem spēkiem, spēja vienoties par citu priekšsēža kandidatūru un par to arī nobalsoja. Turpmākos četrus gadus Jēkabpili vadīs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas.

Kā allaž viskarstākie notikumi risinājās galvaspilsētā, kur pirmsvēlēšanu laikā ar saukļiem “Gāžam Nilu!” uz varas pārņemšanu pašvaldībā pretendēja vairākas partijas. Tomēr arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam pēc deviņu stundu garām diskusijām pirmajā domes sēdē izdevās saglabāt savu vietu.

Politiskajai konkurencei ir nozīme

Domnīcas “Providus” pētnieču Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas veiktajā pētījumā “Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās” lasāms, ka politiskā konkurence pašvaldībās ir neliela, turklāt pēdējos gados tā samazinās, un vēlētāju izvēle balsot par personībām ir noturīga neatkarīgi no to politiskās piederības maiņas vai citiem apstākļiem. Šo apgalvojumu apstiprina fakts, ka gan pēc 2013. gada, gan nule kā notikušajām vēlēšanām vara nomainījusies labi ja trešdaļā no 119 vietvarām.

Pētījumā secināts, ka politiskajai konkurencei gan ir zināma ietekme uz pašvaldības pārvaldības kvalitāti. “Politikas zinātnē tiek uzskatīts, ka politiskai konkurencei ir ļoti nozīmīga loma, lai lēmumu pieņemšana būtu maksimāli efektīva. Politiķiem savā darbā jāizjūt zināma nedrošība amata zaudēšanas riska dēļ. Pat ja šāda nedrošība ir neliela, tā uzlabo darba kvalitāti, attīsta labākas spējas sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un kopumā veicina lielāku sabiedrības līdzdalību,” uzsver domnīcas politoloģes.

Ekspertu viedokļi par to, vai Latvijā būtu nepieciešams ieviest jaunu regulējumu, kas liegtu pašvaldības vadītājam strādāt amatā ilgāk par noteiktu skaitu sasaukumu, nav viennozīmīgi. No vienas puses, daļa “aizsēdējušos” ir “profesionalizējušies”, manāmi augusi pašvaldības kapacitāte. Un ir arī pretēji piemēri, kad vērojama stagnācija. Fizikas un ekonomikas doktors Māris Pūķis uzskata, ka trešdaļa jaunpienācēju pašvaldību domēs nav maz, tas atbilst normālam pārstāvniecības demokrātijas vērtējumam – notiek pakāpeniska līderu nomaiņa.

Tāpat vēlētājus vienmēr interesē, vai pēc vēlēšanām izveidosies “pozīcija” un “opozīcija”, kas pakutinātu nervus valdošo partiju pārstāvjiem. Tiesa gan, domnīcas “Providus” politoloģu veiktais pētījums rāda, ka vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas līdz šim vai nu nav bijis vispār, vai arī tā bijusi ļoti vāja. Nereti bijuši gadījumi, kad valdošā partija, lai panāktu citas atbalstu, izmanto amatu vai ietekmes dalīšanu, pielietoti arī citi paņēmieni.

Jaunās domes, izņemot Ķekavas novadu, nu ir ievēlētas, tāpat kā pašvaldību vadītāji. Atliek vien gaidīt, cik no pirmsvēlēšanu karstumā solītā katrā pilsētā un novadā tiks paveikts.

http://news.lv/Auseklis/2017/07/07/ko-velejam-kristisim

 

Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos piektdienu vakaros saulrietā

Datums: 07.07.2017

Izdevums: Inčukalna Novada Vēstis

Rubrika: AKTUĀLI

Piektdien, 28. jūlijā, saulrieta laikā aicinām uz sajūtu pasākumu „KLAUSIES GAUJU” pie Katlapieža Inčukalna novadā.

Kaspara Puikevica-Puikevska saksofona solo.

Tikšanās vieta: plkst. 21.00 Vidzemes šoseja aiz pieturas „Zvērsaimniecība GAUJA” Siguldas virzienā – pagrieziens uz Katlapiezi.

Atjaunojot 20. gs. 70. gadu tradīciju – akustiska mežraga solokoncertu Siguldā uz Gaujas braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos – šajā vasarā no 2. jūnija līdz 11. augustam piektdienu vakaros saulrietā notiek klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos. Klusuma un Gaujas klausītājus sagaida klusuma gidi un aizved līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur ir iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustiska instrumenta saspēli.

Šādi pasākumi jau ir notikuši: Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas iztekas avotiem, pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, pie Rutkaviņas dabas takas Rankas pagastā Gulbenes novadā un Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā. 

Vēl varam baudīt Gaujas burvību 7. jūlijā pie Gaujienas estrādes Apes novadā, 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā, 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, bet noslēgums 11. augustā dārzkopības sabiedrības „Kāpas” Gaujas labajā krastā Carnikavā.

Projekts notiek ar Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017 atbalstu.

http://news.lv/Incukalna-Novada-Vestis/2017/07/07/klusuma-pargajieni-ar-gaujas-klausisanos-piektdienu-vakaros-saulrieta

 

Desmitgadē Zaigas tiekas Kuldīgā

Autors: Zaiga Ābele

Datums: 10.07.2017

Izdevums: Kurzemnieks

Rubrika: Aktualitātes

10. Latvijas Zaigu salidojums 1. jūlijā notika Kuldīgā, kur šī tradīcija aizsākta.

Zaigas no visas valsts (un ne tikai) katru gadu citur jūlija pirmajā vai otrajā nedēļas nogalē tiekas jautrā tusiņā, katrai reizei ir savs dreskods, pazīšanās zīmes un lielā vārdadienas torte. Tā Zaiga, kura uzņem vārdamāsas, kas ierodas ar groziņiem, parasti gādā par ekskursijām un citām nodarbēm, bet sagatavošanā piedalās vairākas. Mums ir pašām sava himna.

Desmito reizi tikāmies vietā, kurā šis pasākums iesākās, – Kuldīgā. Atkal zaigojām Kurzemes hercogistē. Dalībnieces salidoja no malu malām: Saldus, Rīgas, Auces, Aizkraukles, Ogres, Tīnūžiem, Ziemupes, Līgatnes, Jelgavas, Penkules, bija arī divas kuldīdznieces un pa vienai Zaigai pat no Skotijas un Anglijas. Vairākas ieradās kopā ar vīriem, draugiem, māsām, bērniem vai citu radinieku, tāpēc pulciņš iznāca brangs.

Mūsu Zaigu mamma, ja tā var teikt, ir kuldīdzniece Zaiga Ribaka, kas ir ne tikai idejas autore, bet arī iekustinātāja. Viņa portālā Draugiem.lv meklēja un informēja vārdamāsas. Veselības dēļ viņa šoreiz piebiedroties nevarēja, bet apciemojām viņu pansionātā, kur mūsu vārdamāsa pašreiz dzīvo. Aizvedām cienastu, fotogrāfijas, materiālus no citiem saietiem un sveicienus no visām Zaigām. Tā bija tiešām sirsnīga tikšanās, un mēs ceram, ka citu gadu viss mainīsies uz labu.

Tāpat kā divās pirmajās reizēs, tā arī šogad mūs savā namā un sētā laipni uzņēma Dzintra Vainšteina. (Pirmajā salidojumā Zaigas tikās viņas kafejnīcā Pīlādzītis.) Sirsnīgs paldies Dzintrai par atsaucību, par pārsteigumiem: par Kuldīgas atraktīvākās un zinošākās gides Ludmilas Ullases ekskursiju, Amandas ģitārspēli un dziesmām. Protams, uzdevumu augstumos bija arī mūsu vairākkārtējais viesis – muzikants Edgars Ziņģe ar vijoļspēli.

Zaigas ar savu zaigošanu, dziedāšanu, jokiem un šarmu pat aizdzina lietu no Kuldīgas. Diena izdevās uz goda. Secinājām, ka esam kļuvušas par lielu, draudzīgu ģimeni, kurā viss notiek: augam, precamies, radām bērnus... Abas mazās Zaigas, kuras pirms desmit gadiem pašas vēl bija bērni, šoreiz jau ieradās ar saviem bērniņiem. Māmiņas kļuvušas par vecmāmiņām, vecmāmiņas – par vecvecmāmiņām, bet visas vēl arvien esam jaunas, skaistas un... mazliet trakas! Tādas nu tās Zaigas ir.

Nākamais salidojums paredzēts 2018. gada 14. jūlijā Ziem-upē, Pāvilostas novadā. Uz tikšanos!

http://news.lv/Kurzemnieks/2017/07/10/desmitgade-zaigas-tiekas-kuldiga

 

Neatkarīgā klausās

Autors: Bens LATKOVSKIS, Ilze ZONNE

Datums: 11.07.2017

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: Viedokļi

Svarīgi darbi, ne runas

Sarmīte no Līgatnes: «Sestdienas vakarā bija tik skaists koncerts, prieks skatīties, bet, nē, dažiem šķiet, ka jāslēdz ciet, jo Lembergs tur redzams. Nu, pilnīgi riebjas.»

*

Jānis no Ķengaraga par tā dēvētajām oligarhu sarunām: «Vienotība grimst un grimstot grib paķert arī ZZS līdzi.»

*

Gunārs Lauks: «Kāda starpība, ko kāds dzērumā vai, gribot izpatikt kādai sievietei, plātās? Svarīgi ir darbi. Svarīgi, kas konkrēti ir ticis izdarīts, bet oligarhu sakarā būtu svarīgi noskaidrot, kā viņi radās un kāda realizētā valsts politika savulaik ļāva viņiem par tādiem kļūt.»

*

Līcīšu ģimenes viedoklis: «Nevajadzīgi plaša bija ņemšanās ap dzīvnieku izmantošanu cirkā, bet novārtā ir palikusi viena ikdienišķāka lieta, kas laikam neļauj deputātiem iegūt tādu politisko kapitālu. Bēdīgi lasīt avīzē par pamestiem, badinātiem, šausmīgos apstākļos turētiem un sakropļotiem suņiem un kaķiem. Sen vajadzēja pieņemt likumu, ka ikvienam, kurš grasās turēt mājdzīvnieku, ir jāsaņem atļauja, jānoklausās īss kurss par suņa vai kaķa kopšanu un ar parakstu jāapliecina, ka suns tiks reģistrēts un čipēts, vests uz suņu skolu un turēts atbilstošos apstākļos. Ja kāds žēlojas, ka to nevar nodrošināt, jo dārgi, lai tad neiegādājas dzīvnieku. Mēs uzskatām, ka ar likumdošanas iniciatīvu jānāk klajā kādam no Latvijas Zaļās partija

***

Katru dienu no pirmdienas līdz ceturtdienai jums ir iespēja sarunāties ar kādu no Neatkarīgās žurnālistiem. Šodien jūsu zvanus gaidīs Jānis Lasmanis, rīt – Māris Krautmanis.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/07/11/neatkariga-klausas

 

Laulībām ne datums būtiskākais

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Aizvadītā piektdiena kaut kā mistiska cienītājiem un māņticīgajiem atkal bija īpaša. Datums, mēnesis un gada skaitlis sastāvēja no trim septītniekiem. Domājot par nākotni, vismāņticīgākie laikam gan ir jaunlaulātie. Zīmīgo skaitļu dienā Latvijā dzimtsarakstu nodaļās tika noslēgtas 300 laulības. Mūsu puses novados situācijas ļoti dažādas. Līgatnē, Raunā, Jaunpiebalgā, Amatā dzimtsarakstu nodaļās laulību nebija. “Nevienam nebija intereses,” stāsta Līgatnes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone, bet Jaunpiebalgas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dace BišereValdemiere piebilst, ka viņai praksē nav bijis gadījuma, kad kāds pāris laulības dienu izraudzītos pēc skaitļiem. “Pilsētnieki ir māņticīgāki,” atzīst Raunas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Linda Zūdiņa Sivko, atklājot, ka pēdējā laikā aizvien biežāk laulību ceremonijas notiek ceturtdienās, jo viesu nami ir lētāki nekā nedēļu nogalēs. “Katram jaunajam pārim ir savi uzskati, arī ticējumi. Tā kāds pāris laulāsies datumā, kurā iepazinušies un tajā līdz šim noticis daudz kas labs, kaut tā būs otrdiena,” pastāsta Linda Zūdiņa Sivko. Amatas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Maija Žīgure ir atklāta: “Šajā reizē no maģiskiem skaitļiem izsprukām. Pirms desmit gadiem gan laulāties gribēji brauca no dažādām pusēm. Ir pāri, kuri vadās pēc astrologu padoma, un ceremonijai jānotiek noteiktā stundā un minūtē. Tā arī notiek,” pastāsta Maija Žīgure.

Cēsu dzimtsarakstu nodaļā todien tika reģistrētas piecas laulības, vēl arī sv.Jāņa baznīcā un Cēsu baptistu baznīcā. Kopā septiņas. “Piektdienās mēdz būt arī trīs, četras laulības. Viens jaunais pāris kāzu dienu bija izvēlējies tāpēc, ka abiem dzimšanas diena arī ir septītajā datumā. Un valsts laulību reģistrā viņu laulība reģistrēta kā 4937,” stāsta Cēsu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne un atzīst, ka bijusi darbīga un emocionāli bagāta diena. Laulības noslēgusi arī kāda latviešu meitene ar spāni, kura radi ceremonijā bija kuplā pulkā.

“Bija laulību ceremonija Alauksta krastā, bet par septītniekiem neviens nerunāja. Pēc laulībām visi devās uz citu novadu svinēt,” pastāsta Vecpiebalgas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Lazdiņa un piebilst, ka šovasar vēl vienas laulības pieteiktas Alauksta krastā, bet divas muzejos “Vēveros” un “Kalāčos”.

Priekuļu novada dzimtsarakstu nodaļā 7.jūlijā tika reģistrētas četras laulības trīs dzimtsarakstu nodaļas telpās, vienas pie Liepas Ellītes, bet 17.jūlijā divas laulību ceremonijas notiks Veselavas muižā. Pārgaujas novadā vienas laulības notika Stalbē, otras Ungurmuižā.

Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta informācijas pirmās laulības 2017.gada 7.jūlijā tika noslēgtas plkst.8.45 – Rīgā, savukārt pēdējais pāris salaulāts plkst. 17.00 – Ludzā. Viļānos šajā dienā laulību noslēdza divi pāri, kuri ceremonijās bija gan jaunlaulātie, gan liecinieki viens otram.

http://news.lv/Druva/2017/07/11/laulibam-ne-datums-butiskakais

 

Vēl var pieteikt ainavas un dabas objektus

Datums: 12.07.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Tēma

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka vēl līdz 15. jūlijam ikviens vidzemnieks aicināts pieteikt ainavas, kuras ne tikai raksturo Vidzemi, bet ir arī atzīstamas par kultūrvēsturiski nozīmīgām dabas vērtībām, ar kurām lepojušies jau mūsu senči un kuru liecību saglabāšana nākamajām paaudzēm ir mūsu atbildībā. Nav noslēpums, ka ainavas ar gadiem mainās, tāpēc jo īpaši svarīgi fiksēt katra reģiona ainavu dārgumus, kādi tie ir šobrīd, veidojot Latvijas ainavu dārgumu krātuvi.

Līdz 10. jūlijam iedzīvotāji kopumā pieteikuši 200 Latviju raksturojošas ainavas, no kurām 45 ainavas pieteiktas Vidzemē.

Līdz šim saņemtie pieteikumi apkopoti, un šobrīd pieteiktas šādas Vidzemes ainavas — Viktora Ķirpa Ates muzejs, Alūksnes ezers ar Cepurītes salu un Tempļa kalns Alūksnē, Zaubes Augšezers Amatas novadā, Ķiruma ezers, Vecates parks un Salaca, Rencēnu muiža Burtnieku novadā, Cēsu pils parks, Bākūža kalns, Jumurdas ezers un Rūdolfa Blaumaņa muzejs Ērgļu novadā, Dižakmens un Gauja Jaunpiebalgā, Spriņģu iezis Līgatnē, Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca, tilts pār Aivieksti, Bezdelīgu klintis Mazsalacā, Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca, Tanīskalns un Brīvības piemineklis Raunā, Launkalnes muiža Smiltenes novadā, Ķoņu kalns un Naukšēni, Kaņepju dižozols Strenču novadā, Celīškalns, Lugažu muižas parks Valkas novadā, Zāģezers, Putraskalns un estrāde Valkā, Stāvie krasti Valmierā, Lejas Kaibēni un Kalna Kaibēni, Alauksta ezers Vecpiebalgā.

Ekspertu komisija un iedzīvotāji varēs balsot tikai par tām ainavām, kuras būs pieteiktas līdz 15. jūlijam, un tikai 10 no katra reģiona tiks iekļautas Latvijas ainavu dārgumu krātuvē. Visērtāk ainavu dārgumus pieteikt tiešsaistē http://www.ainavudargumi.lv (fotogrāfija nav obligāta). Vairāk informācijas: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, dace.laiva@ vidzeme.lv; mob.t. +371 26566680.

http://news.lv/Liesma/2017/07/12/vel-var-pieteikt-ainavas-un-dabas-objektus

 

Limbažniece UNESCO vasaras skolā

Datums: 12.07.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) Bērnu literatūras centra vadītāja Dace Lāce Līgatnē piedalījās trīs dienu vasaras skolā Kultūras mantojums lietojumā 21. gadsimtā, ko rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK). Tur satikās skolu, bibliotēku un muzeju pārstāvji. Dalībniekus informēja par UNESCO, mācīja, kā veidot stāstus un tiem veltītus pasākumus, vēstīja par runas kultūru utt. Gan LGB, gan Viļķenes bibliotēka ir iekļautas LNK tīklā Stāstu bibliotēkas.

http://news.lv/Auseklis/2017/07/12/limbazniece-unesco-vasaras-skola

 

Prieks par uzvarām, jāizvērtē nepaveiktais

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kuras rīkotājs bija Cēsu novads, jau iegājusi vēsturē, taču rezultātu izvērtēšana vēl kādu laiku droši vien turpināsies.

Olimpiādē piedalījās 2803 sportisti no 82 pašvaldībām. Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Pilsētas bija pārstāvētas visas, tātad nepiedalījās komandas no 37 novadiem. Arī no kādreizējā Cēsu rajona teritorijā esošajiem novadiem bija pārstāvēti vien četri – Cēsu, Priekuļu, Amatas, Pārgaujas. Taisnības labad jāsaka, ka bija pārstāvēts arī Līgatnes novads, jo viņu florbolisti startēja kvalifikācijas turnīrā, diemžēl finālā neiekļuva. Var, protams, meklēt iemeslus, kāpēc salīdzinoši maza pārstāvniecība novadu un arī dalībnieku skaita ziņā, bet šobrīd tas vairs neko nemainīs. Sarunās ar treneriem vairākkārt tika dzirdēts, ka jaunieši tomēr izvēlējušies atpūsties, nevis piedalīties šajā sporta notikumā, lai gan bijuši ar potenciālu uz augstām vietām. Kā vēl viens iemesls izskanēja, ka mazajos novados jau tā nav jauniešu, bet esošie izvēlējušies pārstāvēt citu novadu, kur startē komandas biedri, draugi. Iemeslu daudz, taču droši vien vajadzētu izdarīt secinājumus, kāpēc jaunieši nevēlas startēt.

Izvērtējums jāveic arī Cēsu novadam, lai gan beigās jau rezultāts bija iepriecinošs, izcīnītas divas zelta godalgas, viena bronza, un izcīnīto medaļu vērtējumā ieņemta 26.vieta. Kopumā pie godalgām tika 64 novadi. Pēc pirmajām divām dienām cēsnieku ailītē bija nulle, un patiesībā rezultāts varēja būt labāks. Cēsu facebook lapā bija rakstīts: "Kāpēc Latvijas Jaunatnes olimpiāde notiek Cēsīs? Tāpēc, ka mums ir izcili sportisti izcilā pilsētā!" Vai trīs godalgas ir pietiekami, lai šis apgalvojums būtu spēkā, tas paliek atklāts jautājums!

Zelta medaļu Cēsu novadam izcīnīja orientieristi Rihards Knēts, Gustavs Dravants un Kārlis Neimanis – stafetē. Kopumā uz starta stājās 11 komandas. Pirmais distancē devās G. Dravants, savā posmā uzrādot septīto laiku. Otrajā etapā startējošais K. Neimanis savā posmā uzrādīja otru ātrāko laiku un pacēla cēsniekus uz 4.vietu, no līderiem, valmieriešiem, atpaliekot nedaudz vairāk par minūti. Pēdējā posmā devās R. Knēts, kurš uzrādīja labāko laiku, nodrošinot komandai uzvaru sacensībās un zelta medaļas.

Vēl var minēt, ka sacensību pirmajā dienā orientieristi sacentās vidējā distancē, tur cēsniekiem šādas vietas: G. Dravants – 10., K. Neimanis – 11, R. Knēts – 17, Matīss Platacis – 21.

Otro zelta medaļu izcīnīja jaunie volejbolisti treneru Ģirta Mārtiņsona un Māra Krama vadībā. Jau rakstījām, ka cēsnieki uzvarēja trīs spēles no četrām, jau vienu spēli pirms sacensību beigām, nodrošinot uzvaru turnīrā. Jāteic, ka šī medaļa tika gaidīta, jo šie volejbolisti ir vairākkārtēji Latvijas čempioni un Latvijas kausa ieguvēji. Komandā spēlēja: Mārtiņš Liniņš, Rihards Lazdiņš, Kristaps Platačs, Artūrs Alberts Krams, Heinrihs Eglīte, Uldis Elksnis, Kristofers Kaņeps, Jēkabs Dzenis, Artis Dricka, Lauris Lauciņš, Mārcis Mičulis un Ralfs Jansons.

Bronzas godalgu Cēsu novadam atnesa MTB riteņbraucējs Rodžers Petaks. Šī sporta veida tradīcijas Cēsīs ir stipras, un vērts pieminēt, ka ikdienā Rodžers pārstāv komandu "ZZK", viņa treneris ir Vilmārs Tomsons. Tieši "ZZK" braucēji nosaka toni MTB krosā, to apliecina arī abu vadošo komandas un Latvijas braucēju Mārtiņa Blūma un Arņa Pētersona starti Pasaules kausa izcīņā.

http://news.lv/Druva/2017/07/12/prieks-par-uzvaram-jaizverte-nepaveiktais

 

Lauki prasa darbu

Autors: Monika Sproģe

Datums: 12.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Līgatnes novada “Rīta Sinepes” pirms simts gadiem no muižkunga nopircis Aijas Sproģes vecaistēvs. Vēl nesen te turēja lielu bišu dravu, taču tagad saimniece rāda uz zosu bariņu un saka: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.”

Mājas boss un noteicējs, kā atzīst Aija, ir viņas mamma Māra Krivotuļska. Aija “Rīta Sinepēs” pavadījusi daudz laika, bet tagad: “Lauku dzīve iet paralēli Rīgas dzīvei. Ar bērniem pa vasarām sanāk dzīvot laukos. Kad bērni bija mazi, atlika vairāk laika dažādiem projektiem, tagad nedaudz piebremzēju.” Neskatoties uz visu, lauku šarms arvien piesaista un “darba terapija” ielaiž sirdī mieru.

Taujāta, kāpēc tomēr Rīga, Aija atbild: “Tāda mana darba specifika, esmu grāmatvede. Turklāt regulāri ienākumi palīdz subsidēt laukus. Arī bērniem skola un bērnudārzs ir Rīgā.”

Reiz “Rīta Sinepes” bija bioloģiskā saimniecība, taču, kā stāsta saimniece, jaunajām direktīvām saimniecība vairs neatbilst, bet izšķiršanās brīdī arī palielināt saimniecību nav bijis iespējams. “Tagad aktīvā saimniekošana samazināta un audzējam zosis, pīles un vistas,” saka Aija.

Ja zosīm būtu teikšana tiesu instancēs, tad, iespējams, ka tur procesi krātos kaudžu kaudzēs, jo apgalvojums “dumja kā zoss” patiesībā nekādi neatbilst patiesībai. Tieši otrādi – zosis ir vieni no gudrākajiem putniem, un tieši viņu personības cēlums ir tas, kas daudziem liek novērsties no visa, kas saistīts ar zosīm kulinārijā. Turpretī tie, kuri augstāk vērtē gastronomiskās baudas, par to ir sajūsmā, tā reiz izteikusies pazīstamā kulinārijas un gastronomijas speciāliste, tulkotāja, grāmatu autore un radio žurnāliste Iveta Galēja. Aija šim apgalvojumam pilnībā piekrīt.

Tradicionālais priekšstats par zoss lietderīgumu virtuvē saistās ar cepeti vienkāršu vai pildītu. Tā tas arī mēdz būt, jo šis putns vairāk par visiem pārējiem saistās ar tradīcijām. Aijas dēlam vaicājot, ko Mārtiņos ģimene parasti ēd, viņš atbild, ka omītes gatavoto zosi ar kartupeļiem, tas esot pats garšīgākais ēdiens.

Aijas izaudzētajām zosīm jau izveidojies savs pastāvīgs klientu loks, un pieprasījums katru gadu pieaug: “Cilvēki ļoti iecienījuši zosu olas un gaļu, tikmēr pašiem šī gaļa vairs nešķiet kaut kas ekskluzīvs. Rīdzinieki labprāt iegādājas lauku labumus un, vismaz man zināmie, prot novērtēt vietējo produktu.”

Kur tad labāk dzīvot Rīgā vai laukos, saimniece stāsta, ka tā viennozīmīgi nevar nodalīt pilsētu no laukiem, jo katrai videi savas priekšrocības. Jārēķinās ar ceļu stāvokli visos gadalaikos, jo rudeņos un ziemās “Rīta Sinepēs” no lielā ceļa līdz mājas pagalmam ļoti grūti iebraukt. Sava nozīme infrastruktūrai, internetam, mobilā tīkla pārklājumam. Saprotams, ka laiks iet uz priekšu un viss attīstās, tāpēc nevar norobežoties no ārpasaules un pieņemt, ka laukos cilvēkiem pietiek ar radio un “Singer” kājminamo šujmašīnu. “Internets ir nepieciešams ne tikai dokumentu kārtošanai LAD, bet arī savstarpējai saziņai, taču vēl arvien attīstība tiek saistīta ar pilsētām, un priekšroka dota tām. Tur viss notiek ātrāk, tāpēc, ko nevar izdarīt laukos, nākas paveikt pilsētā,” pārdomās dalās Aija Sproģe.

Aija ir mamma un uzskata, ka bērnu audzināšana ir viņas galvenā dzīves misija, tāpēc atzīstas, ka savienot darbu pilsētā ar darbu laukos ir ļoti liels izaicinājums, jo laika atpūtai paliek pavisam maz. “Šobrīd esmu pagājusi maliņā, nedaudz distancējusies no lielā skrējiena, vēl nesen izvērtēju dzīves prioritātes un sapratu, ka man nesanāk vienlaikus koordinēt un darboties laukos, un vēl strādāt algotā darbā. Tomēr, pilsētā strādājot, nopelnu garantētu algu un sevi vairāk varu veltīt bērnu audzināšanai. Tik un tā skaidrs, ka bērni paaugsies un viss atkal mainīsies. Dzīve plūst, un mēs varam vai nu pretoties, vai to pieņemt, taču, lai pieņemtu, jāsaglabā atvērtība jaunām lietām. Jau tagad pa galvu maisās dažas domas, kuras plānoju pēc pāris gadiem attīstīt, bet par tām vēl negribu skaļi runāt, laikam jau māņticība. Tomēr esmu nonākusi pie secinājuma, ka laukos var izdzīvot vai nu ļoti liels un kvalitatīvs ražotājs, vai maziņš, taču ar kaut ko ļoti specifisku, kaut ko, pēc kā ir neremdināms pieprasījums,” saka Aija.

Viņa piebilst, ka arī bērnu patika pret laukiem liek domāt par attīstību “Rīta Sinepēs”, jo mazie labprāt brauc izzināt vidi un viensētas darbus. Par to liecinot viņas vienpadsmitgadnieces Ances interese par bitēm. “Ome neskopojas ar saviem padomiem. Ar patiku vēroju, ka meita tos uzklausa. Bērni mācās viņas zinības, pārmanto padomus, kā darbus pareizāk darīt, kādas metodes izmantot, un redzu, ka meitai tīri labi padodas sīkie pienākumi, tātad pēctecības cerība ir.

Man pašai lauki ir tuvi no bērnības un pierasts, ka bez darba nekā nebūs. Te jāmācās sadzīvot ar dabas apstākļiem. Taču mani ļoti kaitina pilsētnieku piezīmes, kuri saka, ka jums tur laukos viss ir labāk un dārzā viss kaut kas izaug. Ne tas “labāk”, ne “viss kaut kas dārzā” pats no sevis neuzrodas, visur jāpieliek roka, pie katra darba jāpiedomā. Protams, daudzi dabisko produktu vēlas, bet nenovērtē ieguldīto darbu, lai to izaudzētu, saražotu. Tagad cilvēki ir izglītotāki un vairs naturālo saimniecību produkciju nesalīdzina ar lielveikalu piedāvājumu,” norāda Aija, uzskatot, ka pilsētniekiem ir maldīgs priekšstats par to, kas notiek viņpus pilsētas mūriem. Un kā gan citādi, ja reklāmās vai fotogrāfijās atspoguļo tikai skaistu rezultātu, agrus rītus, saulrieta vakarus, baltu pienu un zeltaini viļņojošos kviešu laukus, taču to, cik smags darbs jāiegulda līdz šādam iznākumam, izlaiž, nepamana.

Šobrīd saimniecībā tiek gaidīts saulains laiks, jo “pie mājas aug vairākas senas liepas. Mums ik gada rituāls ir lasīt liepziedus”.

http://news.lv/Druva/2017/07/12/lauki-prasa-darbu

 

Lai stiprinātu veselību, nav jābūt slimam

Autors: Linda Liepiņa

Datums: 13.07.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Sveiks un Vesels

Atvaļinājumā var ieplānot arī atpūtu ar pievienoto vērtību – «restartēties» kādā rehabilitācijas centrā, kūrortā, dziednīcā

Vārdam «sanatorija» ir tāda dīvaina padomju sistēmas pieskaņa, un no mūsu leksikas vārds palēnām zūd, arī jēga un saturs mainās, precīzāk – modernizējas. Tagad iestādes, kur atveseļoties pēc slimošanas vai gluži vienkārši stiprināt veselību vai relaksēties, sauc par rehabilitācijas centriem, kūrortiem vai dziednīcām. Sācies atvaļinājumu laiks, un ir īstais brīdis ieplānot arī atpūtu ar pievienoto vērtību, piemēram, izmantot iespēju «restartēties», parūpējoties par savu veselību.

Pilnīgi veselu cilvēku nav

«Veselības veicināšanas programmu Restartē veselību, Vesela mugura un cita mērķauditorija ir relatīvi veseli cilvēki, kuriem ir iespēja izrauties no darba uz dažām dienām, lai veltītu laiku sev, izslēgtu mobilo tālruni un izbaudītu gan ūdensprocedūras, gan fiziski izkustētos ārstnieciskās vingrošanas nodarbībās vai apgūtu nūjošanas prasmes,» stāsta kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece, neiroloģe Elīna Malkiela. Viņa uzskata, ka tādu praktiski pavisam veselu cilvēku nav, jo ik biroja darbinieks reiz sajūt sāpes mugurā vai rokā, ik pedagogs ik dienu ir pakļauts stresam, savukārt pārdevējiem un frizieriem sāp kājas. Sarakstu varētu turpināt, atrodot katrai profesijai specifiskas veselības problēmas. Nav jāgaida pēdējais brīdis, kad tiek diagnosticēts «izdegšanas sindroms», bet, laikus padomājot par savu veselību, var lieliski izvairīties no slimošanas un ārstēšanās, kas jau maksās daudz vairāk un būs komplicētāka nekā profilaktiska atpūta.

Faktiski Jaunķemeri ir ideāls piemērs, kā no sanatorijas pārtapt par daudzprofilu rehabilitācijas centru, kas savā ikdienas praksē apvieno mūsdienu rehabilitācijas tehnoloģijas ar vēsturiskām kūrorta ārstēšanas tradīcijām – dūņu un minerālūdens procedūrām. Vēl vairāk – mērķis ir izglītot centra klientus. Tam domātas īpašas kūres Sulu maģija un «Ājurvēda, kurās iekļautas ne tikai procedūras, bet notiek arī izglītojošas lekcijas, diskusijas.

Rehabilitācijas centros galvenā uzmanība tiek pievērsta veselībai, bet papildus tiek domāts arī par relaksāciju un atpūtu, tāpēc atsevišķi darbojas spa centri, kuros var izvēlēties kādu masāžu, ūdens vai skaistumkopšanas procedūru. Tieši šie papildpakalpojumi ļauj pelnīt. Rehabilitācijas centrā Līgatne spa procedūru programma ik sezonu mainās – ja nesen aktuāls bija pīlings ar bērzu pumpuriem, pienenēm, tad drīz vien būs citas zālītes, jo ārstnieciskās pirts procedūras ir viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem. «Tas varbūt uz rehabilitāciju neattiecas, bet tā ir lieliska relaksācija,» saka centra galvenā ārste Ilze Bērziņa.

Pašnovērtējums un ārsta padoms

Lielākā daļa cilvēku rehabilitācijas centros veselības veicināšanas programmu izvēlas paši pēc savas iniciatīvas. «Pirms programmas rezervācijas katram jāizvērtē savs veselības stāvoklis un šaubu gadījumā jāvēršas pie ārsta,» iesaka E. Malkiela. Ģimenes ārsta norīkojums gan obligāti netiek prasīts, taču ir vēlams. Uzreiz pēc iestāšanās rehabilitācijas centrā ir ārsta konsultācija, kurā pacients tiek iztaujāts par diagnozēm. «Gadās, ka pats pacients par visām savām vainām nemaz nezina. Mēs rekomendējam ņemt līdzi visu izmeklējumu rezultātus,» skaidro E. Malkiela un piebilst, ka pat tad, ja tā ir veselības veicināšanas programma, tā notiek ārsta kontrolē. Piemēram, ne visiem, kuriem patīk sildīšanās dūņās, šī procedūra ir vēlama. Ja pacientam ir nekontrolēta hipertensija, ja anamnēzē ir onkoloģija, tad sildīšana, dūņu aplikācijas var izprovocēt nevēlamas sekas.

Sanatorijas Jantarnij bereg sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Petaka informē, ka ārsta norīkojums ir vajadzīgs tad, ja rehabilitāciju apmaksā apdrošināšanas kompānija. Savukārt rehabilitācijas centra Līgatne galvenā ārste Ilze Bērziņa saka: «Fizioterapeita konsultācija ir vajadzīga gandrīz visiem, arī ergoterapeits biroja darbiniekiem var daudz ko pastāstīt un iemācīt.» Kūrortu gatavajās veselības veicināšanas programmās iekļautas konkrētas procedūras par noteiktu samaksu, kuras piemērotas cilvēkiem, kam nav izteiktu veselības problēmu, taču papildus, ja ir kāda blakusslimība – varikoze, onkoloģija, miomas, cistas –, ikviens, konsultējoties ar ārstu, var individualizēt piedāvājumu.

Optimālais laiks

Pēc pieredzes zinu teikt, ka trīs dienas kūrortā ir par maz, bet piecas jau ir pietiekami, lai mainītu domāšanu un nosacīti sāktu jaunu dzīvi, vairāk uzmanības pievēršot veselībai. Piemēram, Jaunķemeru kūrē Sulu maģija lieliski var iemācīties, ka ir iespējams mazāk ēst un vairāk kustēties. Veselības veicināšanas programmas pārsvarā ilgst no divām līdz septiņām dienām, bet var pamēģināt pat vienas dienas versiju, lai saprastu – patīk vai nepatīk piedāvātā sistēma.

«Vispārējai kardioloģiskajai vai neiroloģiskajai rehabilitācijai tiek rekomendētas 14 vai 21 dienas programmas, jo vannām un dūņām, ko pielietojam, reizēm ir tendence dot paasinājumu. Ja pacients ir ārstu uzraudzībā, ir viegli kontrolēt, vai procedūra būtu jāatceļ vai jāturpina. Bet, ja tikai divās dienās maksimāli tiek izmantots viss, ko vēlas, un tad klients aizbrauc prom, tad saikne pazūd. Tāpēc veselības veicināšanas programmas ir vieglākas, nav tik medicīniskas,» skaidro E. Malkiela.

«Ja ir kāda veselības problēma, kuras risināšanai gribas pievērsties nopietnāk, tad ar piecām dienām ir par maz, bet no otras puses – labāk ir izbrīvēt kaut mazliet laika, nevis nedarīt neko. Mēs dodam impulsu, lai pēc tam turpinātu,» saka I. Bērziņa no Līgatnes. Savukārt I. Petaka no Jantarnij bereg izmēģinājumam iesaka izvēlēties nedēļas nogales piedāvājumu. Piemēram, programmā Brīvdienas pie jūras (iebraukšana piektdienā un aizbraukšana svētdienā) ir daudz iespēju – var apmeklēt baseinu, fitoterapiju, haloterapiju, sālsistabu, nūjošanu, pamēģināt skābekļa kokteili.

Vietējie brauc vairāk

Sanatoriju noslogotība ļoti atkarīga no politikās un ekonomiskās situācijas. E. Malkiela ir gandarīta, ka Jaunķemeros pēdējos gados procentuāli pieaug vietējo klientu skaits. «Tas nozīmē, ka pakalpojums Latvijas iedzīvotājiem kļūst pieejamāks un arī mūsu cilvēki sāk beidzot rūpēties par savu veselību. Agrāk vasarā bija pilns ar tuvākiem un tālākiem ārzemniekiem, bet tagad ap 80% ir vietējie.»

Jantarnij bereg populārāks ir krievvalodīgo vidū, jo Krievijas vēstniecība izsniedz ceļazīmes pensionāriem. Nesezonā ir atlaides Rīdzinieka kartes īpašniekiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka sezonā vairāk būs ārzemnieku. «Brauc atpūtnieki ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no Norvēģijas, Vācijas. Plānojam sākt sadarbību ar Kazahstānu,» stāsta I. Petaka. Viens no veidiem, kā piesaistīt publiku, esot arī ceļazīmju piedāvāšana caur portālu GribuAtpūsties.lv, norādot atlaides apmēru.

Lai gan vislabākā reklāma ir no mutes mutē, kad tie, kas reiz atpūtušies, nākamajā reizē aicina līdzi arī draugus un kolēģus, pēdējā laikā vērojama darba devēju interese, kuri rod iespēju nodrošināt saviem darbiniekiem dažu dienu atpūtu kūrortā.

Lai arī dienas sanatorijās ir noslogotas ar procedūrām, ir arī brīvais laiks, ko katrs klients var plānot pēc savas gaumes. Jūrmalas kūrortu bonuss ir jūras tuvums, Līgatnei – mežs. Jaunķemeros brīvdienās ierodas daudz ģimeņu ar bērniem, bet Līgatnes politika vairāk vērsta uz rehabilitāciju klusumā.

Citur labāk?

Aptaujājot radus, draugus, kolēģus, gan izrādās, ka par Latvijas sanatorijām reti kurš ir labi informēts, jo dominē uzskats, ka tās domātas ārzemniekiem un slimniekiem. Daudz populārākas ir Lietuvas sanatorijas, jo to reklāma ir uzstājīgāka un piedāvājumi – lētāki. Pēc statistikas datiem, Birštonas sanatorijās Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 14%, kas starp ārzemju apmeklētājiem mūs ierindo pirmajā vietā. Viens no izvēles kritērijiem par labu Lietuvai ir gan elastīgā cenu politika, gan arī ērtā nokļūšana ar sabiedrisko transportu. Īpaši Lietuvas sanatorijās tiek piedomāts arī par ģimeņu piesaistīšanu. Ja tiek veikta agrā rezervācija – vismaz pusgadu iepriekš –, bērniem dzīvošana kūrortā ir bez maksas.

«Valsts atbalsts ir Lietuvas kūrortu veiksmīgas attīstības pamatā. Pašvaldību politika noteikusi kūrortu attīstības prioritātes, un reģionu mārketings tiek vērsts uz to, lai to propagandētu. Vēl nesen Birštonas sanatorijas bija pagrimušas vēl dziļāk nekā dažas tāda veida iestādes Jūrmalā, bet šobrīd pēc ceļazīmēm uz turieni ir liels pieprasījums,» zina teikt E. Malkiela.

Viņa gan iesaka rūpīgi izanalizēt piedāvātos pakalpojumus, jo ir starpība starp spa, rehabilitācijas centra un sanatorijas mērķauditoriju. «Rehabilitācijas centrā, kas ir specializētā slimnīca, lēmumu pieņēmējs ir ārsts un pacients ir pakalpojuma saņēmējs, bet sanatorijā, ko piedāvā kolēģi Lietuvā, tas ir palicis padomju laika izpratnē, kur lēmuma pieņēmējs daļēji ir ārsts, bet pacients izsaka vēlmes un vairāk ir atpūtnieks. Savukārt spa centrā neviens nejautā, ar ko esi slimojis, un tas, vai piedāvātā procedūra nevar kaitēt, ir katra paša atbildība.» Protams, pirtis, baseini, vispārējā masāža nevienam ļaunu nenodarīs, bet, ja tiek izmantotas dūņas, minerālūdeņi, sērūdeņi, tad cerētā labuma vietā veselības problēmas var tikt saasinātas.

***

Orientējošās izmaksas

(vienai personai diennaktī)

Sanatorija Egle (Lietuvā) – 56–81 eiro;

Ārstniecības kūrorts Dudince (Slovākijā) – 45–63 eiro;

Sanatorija Belorusija (Latvijā, Jūrmalā) – 45140 eiro;

Sanatorija Varska (Igaunijā) – no 42 eiro.

http://news.lv/Diena/2017/07/13/lai-stiprinatu-veselibu-nav-jabut-slimam

 

Iespēja apskatīt Vidzemi

Datums: 14.07.2017

Izdevums: Kurzemnieks

Rubrika: Aktualitātes

Alsungas novada pensionāri 20. un 27. jūlijā brauks ekskursijā uz Vidzemi. Tiks apmeklēta koncertzāle Cēsis, svētavots pie Cēsīm, klintis, alas un padomju laika slepenie bunkuri Līgatnē. Alsungas domes pensionāru padomes priekšsēde Dzidra Petrevica pastāstīja, ka tā ir ikgadējā senioru ekskursija, kam novads maksāceļa izdevumus, bet par ieejas biļetēm katram pašam jāmaksā. Pieteikties var līdz 15. jūlijam pa tālruni: 26306316.

http://news.lv/Kurzemnieks/2017/07/14/iespeja-apskatit-vidzemi

 

Bīstami neievērot noteikumus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) atkārtoti vēršas pie autovadītājiem ar aicinājumu ievērot gabarītu ierobežojumus kravas transportam zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm. Pretējā gadījumā tiek apdraudēta būvnieku, kuri atrodas uz pārvada un sastatnēm, dzīvība.

Neskatoties uz informējošām ceļa zīmēm un plakātiem, ir šoferi, kuri ved lielgabarīta kravas vai tehniku un ignorē gabarītu ierobežojumus. LVC ir vērsušies Valsts policijā ar lūgumu veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Ja arī turpmāk gabarītu ierobežojumi netiks ievēroti, satiksme zem pārvada augustā var tikt slēgta pilnībā līdz pārvada laiduma betonēšanas darbu pabeigšanai. Lai veiktu paredzētos darbus uz pārvada, ir samazināti pārvada augstuma un platuma gabarīti. Zem pārvada ir uzstādītas pagaidu turas, sastatnes un veidņi betona konstrukcijām. Uz pārvada un sastatnēm strādā cilvēki.

Lai šķērsotu šo remontdarbu posmu, lielgabarīta transports var izmantot apbraucamo ceļu Melturos, nogriežoties pa labi uz autoceļu Asaru ezers – Melturi (V317) līdz Spārei, tad pa kreisi līdz Ģikšiem un tad vēlreiz pa kreisi caur Amatu līdz Vidzemes šosejai (A2). Vēl cita apbraukšanas iespēja ir jau Augšlīgatnē izmantot autoceļu Mūrnieki–Līgatne–Augšlīgatne (V283) caur Kārļiem līdz Mūrniekiem (P20) vai jau pie “Sēnītes” nogriezties Valmieras virzienā un tālāk, izmantojot autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14), caur Cēsīm atgriezties uz Vidzemes šosejas jau aiz pārvada.

http://news.lv/Druva/2017/07/14/bistami-neieverot-noteikumus

 

2017-07-17
Laika ziņas
Aptaujas