Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Jaunumi Līgatnes dabas takās

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 18.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Jaunā vāveru ģimene

Jūlija sākumā Līgatnes dabas takās ir izveidojusies jauna vāveru ģimene –uz dzīvi apmetušās vāveres Tomiņa, Čita un Rižiks. Kopš 14. jūlija tie aplūkojami mazo dzīvnieku kompleksa vāveru voljerā. Visi trīs vāverēni ir pirmgadnieki, kas atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. Tomiņa, Čita un Rižiks ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, un labprāt spēlējas. Vāverēni nevairās no apmeklētājiem.

Prieki lapsām

Līgatnes dabas taku lapsas tikušas pie jaunas mājvietas. Pateicoties ASV armijas kadetu un ASV vēstniecības darbinieku talkā paveiktajam, jūnija vidū tika pabeigti jaunās lapsu mājas pēdējie labiekārtošanas darbi un tajā svinīgi ielaista Līgatnes dabas taku lapsa Lapsis. Jau pēc pāris dienām no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Līgatni pārcēlās arī lapsa Cukuriņš. Atšķirībā no Lapša, kurš jau no pirmā pārcelšanās brīža izbaudīja jaunā voljera priekšrocības, Cukuriņš vēl vairākas dienas bija sabijies par apstākļu maiņu un neizpratnē par neierasti lielajiem plašumiem. Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange stāsta, ka skatu platformu no lapsu voljera šķir tikai stikla siena, tāpēc lapsām ir viegli vērot cilvēkus, bet cilvēkiem – lapsas. Arī lietainā laikā šāda izklaide netiek atcelta, jo apmeklētāju skatu platforma ir kā nojume, kurā apmeklētāji labprāt uzkavējas un tāpēc ir ērta vieta novērojumiem. Lapsas labi redzamas visas dienas garumā, jo tām patīk regulāri pārbaudīt, kas jauns teritorijā un pie viena pārslēpt jau iepriekš nobēdzināto barību.Šobrīd lapsu izskats var mulsināt vērotājus, jo tās vēl aizvien izskatās noplukušas. Taču, ko gan var gribēt, ja siltais laiks atnācis vēlu. Ziemas kažoka maiņa pret vasaras ietērpu nav pārāk ātrs process.

Mirgas pirmdzimtais

“Druva” jau rakstīja, ka Līgatnes dabas takās 12. jūnijā piedzimis aļņu mazulis. Līgatnes dabas takās līdz šim aļņu mazuļi dzimuši laikā no aprīļa beigām līdz maija vidum. Dabā gan alnēnu dzimšana jūnijā nav nekas neparasts. Alnenei Mirgai tas ir pirmdzimtais, alnēna mamma ļoti uztraucas, ja mazulis izdomā aiziet tālāk vai arī kāds no bara vai Līgatnes dabas taku darbiniekiem pienāk pārāk tuvu. Mazulis tiek slēpts tik rūpīgi, ka vairākas reizes zvēru kopējiem ir nācies doties voljerā to meklēt, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.Mirga mazuli arī sargā. Kad lielajā aļņu voljerā atgriezās alnis Jusis, Mirga par tuvošanos mazajam uzbruka Jusim. Vienīgais alnis, kam Mirga uztic mazuli, ir Mildiņa – Mirgas mamma. Mildiņai šogad ir dvīņi, bet arī trešo labprāt pieskata, kamēr Mirga dodas baroties. Ja parasti aļņu mammas apmeklētājiem ved atrādīt mēnesi vecas atvases, tad Mirga pagaidām vēl nevienam neuzticas. 

http://news.lv/Druva/2017/07/18/jaunumi-ligatnes-dabas-takas

 

Vasara zied Raunā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

40.Latvijas Puķu draugu saiets Raunā paliks atmiņā. Un ne tikai raunēniešiem, bet katram, kurš no diviem tūkstošiem te pabija. Jubilejas saietā oficiāli bija reģistrējušies 1916 dalībnieki, kuri ar 51 lielo autobusu un vēl mikroautobusiem un personīgajām mašīnām iepazina Raunu un raunēniešu iekoptos dārzus.

Daudzi jo daudzi slavēja līdz minūtei saplānotos pasākumus, daudz labu vārdu izskanēja par apskatei piedāvātajiem dārziem. Muižnieku ģimenes ainaviskais dārzs Drustos, Lodziņu ģimenes kolekcijas un Jurgenu ģimenes harmonijas dārzs, Gabrānu ģimenes pārmaiņu un Ciņu ģimenes ainavas dārzs ar māla cepli, darbīgo Riekstiņu ģimenes dārzs un vēl Raunas simbols Staburags.

"Te ir tā, kā nekad nav bijis. Raunēnieši ļoti centušies. Saliedēts kolektīvs visu paveicis, lai katrs justos labi, lai gūtu iespaidus," sacīja Puķu draugu saieta idejas autors un attīstītājs Aivars Irbe un piebilda, ka vienmēr gaida, kad kāda pašvaldība pieteiksies uzņemt Puķu draugu saieta dalībniekus. "Rauna bija izņēmums, parasti tā nenotiek. Vadītāji apzinās atbildību. Puķu draugu saietu sarīkot nav tas pats kā kādus svētkus vai sporta sacensības," uzsvēra Aivars Irbe.

Raunēniete Vija Vaišļa ilgus gadus bijusi Raunas puķu draugu kopā turētāja. Pati pabijusi daudzos saietos Latvijā. "Rauna sen nav dzirdējusi tik daudz labu vārdu. Man vairākkārt bija jāstāsta, ka esam novada centrs, ne pilsētiņa. Viesiem par visu bija interese," stāstīja Vija. Pēc Raunas puķu draugu ieteikuma pašvaldība sarīkoja šo saietu. Ilgus gadus 14 sievas turēja rūpi, lai Rauna būtu ziedos. "Lai jaunie nāk vietā. Tas mūsu pēdējais pasākums. Esam ļoti priecīgas par visu, kas te notika," tā Vija un piebilst, ka patiesībā puķu draugi tādu oficiālu darbošanos Raunā beiguši jau pirms diviem gadiem.

40.Puķu draugu saietam floristes Zigrīda Zilvere un Zita Liparte estrādē bija izveidojušas floristikas darbu, veltītu jubilejai torti no ziediem. Tā redzama sociālajos tīklos, bija viens no objektiem, pie kura fotografējās apmeklētāji. Zigrīda piedalījusies vairākos Puķu draugu saietos. "Bija laiks, kad dārzi bija ļoti līdzīgi. Šodien vairs nevar pārsteigt ar skaistumu, visi meklē jaunumus. Raunā mums izdevās interesants piedāvājums," atzina Zigrīda Zilvere.

Līdztekus dārzu apskatei Puķu draugu saietā neatsverams ir stādu tirgus. Tas ir viens no trim lielākajiem Latvijā, tāpat kā Siguldā un Nacionālajā botāniskajā dārzā rīkotie.

Līgatniete Ramona Vasiļjeva piedāvāja daudzgadīgo puķu stādus. Viņa atzina, ka pieprasījums atkarīgs no tā, kas modē. Aizvien tiek izķertas peonijas, flokši, īpatnēji skujeņi. "Te brauc meklēt retumus," sacīja līgatnietei.

Svētki Raunā izdevās, to atzina arī tie, kuri visus gadus stāvējuši klāt to rīkošanai. Aivars Irbe pateicās visiem, kuri ļāva ieiet savos dārzos, atļāva paskatīties un priecāties. " Mani aizkustināja, ka Staburags raudāja, tās bija labestības pilnas asaras un mūzika pie Staburaga un mājām," pirms mājupceļa sacīja Aivars Irbe.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atzina, ka šī diena paliks atmiņā. "Tik daudziem jāsaka paldies, to pelnījusi visa Rauna. Mēs strādājām vienoti, katrs bija savā vietā un laikā. Varam būt lepni," sacīja novada vadītāja. Saieta rīkošanā bija iesaistījušies 200 brīvprātīgie. "Viss tapa desmit mēnešos. Jutām lielu atbildību, jo mums bija uzticēti 40.Puķu draugu saiets," vērtēja viena no saieta rīkotājām Sallija Lakina.

Nākamais saiets Salaspilī. Novada domes priekšsēdētāja vietniekam Raivim Anspakam Evija Zurģe novēlēja tikpat labu komanda, kāda bija Raunā. "Mums nākamgad noteikti vajadzēs jūsu padoma. Ziedi ir mīlestības simbols lai pateiktos, atzītos mīlestībā vai no kāda atvadoties. Mīlestība jūtama ik dārzā, ko saimnieki kopj. Latvijas simtgades gadā visi kopā veidosim Latviju skaistāku, tīrāku un sirsnīgāku," novēlēja salaspilietis.

Lai aug un zied katrā dārzā. No Raunas!

http://news.lv/Druva/2017/07/18/vasara-zied-rauna

 

Arnis Pētersons atgūst čempiona titulu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 18.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Priekuļos aizvadīts Latvijas čempionāts kalnu riteņbraukšanā (MTB) Olimpiskā krosa (XCO) disciplīnā. To, ka šis ir smags sporta veids, apliecināja samērā nelielais dalībnieku skaits, kopā visās grupās uz starta stājās vien 70 braucēju.

Priekuļu pauguros un ielejās izveidotajā distancē, ko bija ietekmējis ne tikai lietus, bet vēl vairāk mežistrādes darbi, sacentās braucēji elites, junioru, jauniešu puišu, jauniešu – meiteņu, zēnu un vairākās amatieru grupās.

Lielākā interese, protams, bija par elites grupu vīriešiem, kurā uz starta stājās abi Latvijas labākie MTB XCO braucēji komandas "ZZK" pārstāvji Mārtiņš Blūms un Arnis Pētersons. Jau rakstīts, ka abi šogad startē Pasaules kausā šajā veidā un M. Blūms šobrīd ir kopvērtējuma līderis U23 grupā. A. Pētersons pirmo gadu cīnās elites grupā, viņam veiksmīgākais bija pirmais posms, kur izcīnīta 20.vieta.

Pirms diviem gadiem par Latvijas čempionu XCO krosā kļuva A. Pētersons, pērn – M. Blūms, un bija skaidrs, ka cīņa par titulu būs abu braucēju starpā. Jau distances pirmajos metros abi kopā aizbēga no grupas, un tā arī visus sešus apļus, kas bija jāveic elites klases braucējiem, viņi brauca kopā. Apļa garums 4,5 km. Līdzvērtīgo spēku samēru apliecināja tas, ka nevienam neizdevās aizbēgt no komandas biedra un uzvarētāja noskaidrošana tika atlikta uz pēdējā apļa pēdējiem metriem. Tajos labāks finiša spurts padevās A. Pētersonam, kurš pēc gada pārtraukuma atguva valsts čempiona titulu. Sekundi aiz viņa finišēja M. Blūms, bet trešās vietas ieguvējs no abiem atpalika gandrīz četras minūtes, un bronzas medaļu ieguva abu komandas biedrs Jānis Ozols. Otro gadu pēc kārtas viss goda pjedestāls "ZZK" komandai, pērn trešais bija Ivars Prokofjevs, kurš šogad veselības dēļ nestartēja.

A. Pētersonam uzvara bija ļoti vajadzīga, jo tā deva tik nepieciešamos UCI (Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība) punktus, kas ļautu uzlabotu viņa pozīciju Pasaules kausa posmos. Tas ļautu iegūt augstāku pozīciju startā, kas savukārt ļautu cīnīties par iespējami labāku vietu finišā. Pasaules kausa izcīņā elites grupā startē vairāk nekā 100 braucēju, šaurā distance apgrūtina apdzīšanas iespējas, tāpēc grūti pietuvoties labākajiem.

Pēc finiša jaunais čempions atzina, ka trasē fiziski bija viegli, grūtāk – psiholoģiski: "Zināju, ka komandas biedrs Mārtiņš arī ir ļoti stiprs braucējs, tāpēc bija jācer uz pareizu taktisko risinājumu. Bija mēģinājums, kad centāmies viens no otra aizmukt, taču nevienam tas neizdevās. Lai arī esam komandas biedri, katram jau gribējās uzvaru. Zināju savu priekšrocību – ar finiša spurtu, manuprāt, izdevās Mārtiņu pārsteigt nesagatavotu, jo izrāvienu uztaisīju nedaudz ātrāk nekā viņš gaidīja."

Viņš atzina, ka nevar salīdzināt šīs sacensības ar Pasaules kausu, jo te cīņa notiek divu braucēju starpā, kamēr tur līdzvērtīgu konkurentu vairāki desmiti. Arī trase nav tik laba, jo mums trūkst meistaru, ka varētu izveidot pasaules līmeņa trasi.

"Ceturtdien atgriezāmies Latvijā, piektdien izbraucām trasi un sapratām, ka tā pārāk salijusi, vairāk līdz sacensībām nebraucām. Arī notiekošā mežiztrāde trasi bija pamatīgi sabojājusi un neviens to nebija kā īpaši veidojis. Tik vien kā mūsu treneris Vilmārs nedaudz pielika roku, lai trasi kaut nedaudz sakārtotu, nevienam citam tas neinteresēja," atzina A. Pētersons.

Abiem braucējiem šis bija arī labs treniņš sacensību apstākļos, kā arī iespēja parādīties līdzjutējiem. Jau šodien komanda dodas uz Itāliju, kur gatavosies mēneša beigās paredzētajam Eiropas čempionātam. Augusta sākumā Pasaules kausa posms Kanādā, šobrīd skaidrs, ka Mārtiņš brauks noteikti, bet par Arņa līdzdalību šajā posmā tiks lemts pēc Eiropas čempionāta. Pēc tam augustā pēdējais Pasaules kausa posms Itālijā, bet septembrī pasaules čempionāts Austrālijā.

Dāmām elites grupā uzvarēja "ZZK" komandas sportiste Katrīna Jaunslaviete. Jauniešu konkurencē trīs apļu distancē no pirmā līdz pēdējam aplim līderpozīcijās turējās un par čempionu kļuva "RRS/ Grīva" braucējs Arvo Godiņš, kurš par trim minūtēm un piecām sekundēm apsteidza cēsnieku, "ZZK" jauno braucēju Rodžeru Petaku. Vēl var minēt, ka senioru konkurencē, S3 grupā uzvarēja līgatnietis Rego Strazdiņš (Hawaii Express Filter).

http://news.lv/Druva/2017/07/18/arnis-petersons-atgust-cempiona-titulu

 

Vecāka par Latviju Erna Paulīne Robertsa

Autors: Marta Dzintare

Datums: 18.07.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: KODOLS

„Grūti jāstrādā, daudz jāraud,” taujāta par garā mūža noslēpumu, atbild Erna.

Erna Paulīne Robertsa (dzimusi Mūrmanis) ir ASV dzīvojoša latviete, kura 25. jūnijā nosvinēja simt gadu jubileju. Īpašajā datumā Erna vēlējās atgriezties savā bērnības un jaunības zemē Latvijā. Par spīti nesen pārciestai gūžas traumai, Ernai savu ieceri izdevās piepildīt, un dienu pēc Jāņiem „Ungurkrogā” pie Cēsīm sarīkotās vakariņās viņu sveica kupls radu un draugu pulks. Ernas dzīvesstāsts lasāms grāmatā „Erna’s Life” („Ernas dzīve” – latv.). Tā atklāj viņas pārdzīvojumiem pilnās bēgļu gaitas, kurās nācās doties kopā ar četrām mazām meitām. Ernas tēvs Jānis Mūrmanis no Līgatnes bija turīgs cilvēks, uzņēmējs, mecenāts un sabiedriski aktīvs cilvēks, kurš nekad neatteica palīdzību. Viņam piederēja būvniecības uzņēmums, un šodien kokapstrādes uzņēmumu „3MG” Līgatnē vada Jāņa mazmazdēls Nauris Mūrmanis. Ar Ernu Paulīni Robertsu sarunājās Marta Dzintare.

– Grāmata „Erna’s Life” ir teju neticams izdzīvošanas stāsts...

– Grāmata patiesībā bija domāta manai vecākajai meitai Astrīdai, kura arī šodien ir šeit ar mani. Lai ģimene to zinātu... Taču beigās piekritu, ka arī citi var to lasīt.

– Kādēļ jums bija svarīgi savu jubileju nosvinēt Latvijā?

– Tā bija manas meitas Astrīdas ideja, un šeit nu es esmu.

– Vai jums kādreiz ir bijusi doma atgriezties uz dzīvi Latvijā?

– Nē. Tam vairs nebūtu nekādas nozīmes. Dzīvoju šeit bērnībā, jaunībā, bet tā dzīve ir pilnībā izpostīta, krievi visu iznīcināja. Šobrīd ar Latviju mani saista vienīgi tas, ka te dzīvo mans brālis, kuram ir 91 gads. Viņš dzīvo netālu no Siguldas. Brālis no Siguldas īpašuma tika izvests uz Sibīriju kopā ar manu māti un vectēvu. Latvijā brālis un māte atgriezās 1968. gadā, vectēvs mira Sibīrijā. Manu tēvu pabrīdināja pirms izsūtīšanas, viņš vairākus gadus dzīvoja mežos, kamēr vācieši ienāca. Es tajā laikā dzīvoju atsevišķi no ģimenes Cēsīs. Kad otro reizi tuvojās krievu karaspēks, devāmies bēgļu gaitās. Kad pametu Latviju, man bija trīs mazas meitas un biju gaidībās ar ceturto.

– Ar ko jums saistās Latvija?

– Saites ar dzimteni, ko nevar izdzēst. Dzimtene ir dzimtene. Bērnība, jaunība, skolas atmiņas – tās nevar izdzēst. Lai kur es ietu, atmiņas ir ar mani. Skolasbiedri, jaunības draugi – diemžēl viņu vairs nav. Bet kopumā par Latviju nevaru sacīt neviena slikta vārda. Tas, ko jūs šeit Latvijā darāt, – es to nemaz vārdos nevaru izteikt. Jums nav par ko sūdzēties. Kopš 70. gadiem braucu uz Latviju katru vasaru, un man vienmēr ir bijis pozitīvs iespaids par Latviju un latviešiem. Nekad neesmu domājusi, ka latvieši kaut ko dara nepareizi, neesmu meklējusi nekādas kļūdas. Galu galā kļūdas varam atrast katru dienu un visur, bet vai tas ir vajadzīgs? Latvija ir skaista zeme, braucu apkārt, skatos, un skaistums pilnīgi sasāpina manu sirdi. Ja nebūtu krievu okupācijas, es nekad nebūtu pametusi Latviju.

– Kāda ir jūsu attieksme pret krieviem šodien?

– Ignorēju viņus. Neviens nevar iedomāties, kādu iznīcību viņi radīja, cik dzīves izpostīja. Arī mūsdienu Krievijā liela daļa tautas dzīvo sliktos apstākļos, lielā nabadzībā. Mana meita Astrīda atceras kara laiku, tādēļ viņa daudz naudas ziedo Sarkanajam Krustam, lai palīdzētu cilvēkiem pasaulē, kas nonākuši līdzīgās grūtībās.

– Vai esat apmeklējusi Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus?

– Nē, bet vienu gadu, kad atbraucu uz Latviju, brālis aizveda mani uz Dziesmu svētkiem Cēsīs. Diemžēl daudz ko no Latvijas kultūras esmu palaidusi garām, jo mans otrais vīrs bija amerikānis un mēs runājām tikai angliski, dzīvojām pēc vietējām paražām. Latviski runāju vienīgi tad, kad atbraucu uz Latviju. 1951. gadā uz Ameriku no Vācijas atbrauca mans tēvs un atlikušo mūžu nodzīvoja tur. Arī viņš teica, lai nemoku bērnus, nemācu valodu, ko viņi nekad nelietos. Latviski ģimenē nerunājām, taču stāstīju viņiem par Latviju. Piemēram, par to, kāda mums bija izglītības sistēma. Attieksme pret skolēniem bija daudz stingrāka nekā Amerikā. Lai gan mana tēva vārds ir Jānis, Amerikā Jāņus nesvinējām, nekādas latviešu tradīcijas nepiekopām. Reizēm ieslēdzu televizoru, parādīju ģimenei, kas ir Dziesmu svētki, taču citādi nekādas latviešu tradīcijas viņiem neuzspiedu. Viss latviskais bija zudis. Krievi manu dzīvi izpostīja un atņēma arī latviešu valodu.

– Jums dzīvē noderējusi gan angļu, gan vācu valoda, ko skolā nemaz tik ļoti mācīties negribējās...

– Jā, valodu zināšanas kara laikā ļoti noderēja, es pat teiktu, izglāba mūsu dzīvības. 1945. gadā ierados Vācijā un nodzīvoju tur četrus gadus. Astrīdai tad bija četri gadi. Tas bija kara laiks, ko neviens nekad mūžā negribētu piedzīvot. Mūsdienu paaudze pat nevar iedomāties, kā tas bija. Nemitīgi gaisa uzlidojumi, bumbas krīt uz galvas, slēpšanās bumbu patvertnēs, kur vienreiz tikām iesprostoti uz vairāk nekā diennakti. Nevarējām zināt, kur būsim rīt, ko nesīs jauna diena. Pēc septiņiem gadiem Vācijā ar mums sazinājās kāds ģimenes loceklis, kurš dzīvoja Amerikā, un piedāvāja apmaksāt ceļu uz turieni. Mana ģimene bija izjukusi, vīram mēs ar meitām vairs nebijām svarīgas. Taču uz ASV mums nācās doties kopā, lai mums apmaksātu ceļu. Tā 1949. gadā mēs ar četriem bērniem nokļuvām ASV.

– Cik viegli vai grūti bija iedzīvoties Amerikā?

– Diezgan drīz pēc ierašanās dabūju labu darbu. Ar to nebija problēmu, jo man bija laba izglītība. Biju pabeigusi biznesa skolu Rīgā un ilgu laiku strādāju sava tēva uzņēmumā. Amerikā strādāju inženierijas nodaļā uzņēmumā, kur ražoja ledusskapjus un dzesēšanas sistēmas. Nostrādāju 30 gadus un tad devos pensijā. Audzināju bērnus, apprecējos ar amerikāni. Arī viņš bija inženieris. Patiesībā pārgāju īstā amerikāņu dzīvē. Mums bija skaista māja, visi bērni ieguva labu izglītību.

– Bēgļu gaitās jums bieži paveicās: valodu zināšanas izglāba bērnu dzīvību, tika sabombardēts un nogrima otrs bēgļu kuģis, nevis tas, uz kura atradāties jūs... Vai arī turpmāk dzīvē veiksme jūs pavadīja?

– Varētu teikt, ka tā bija normāla dzīve – no rīta gāju uz darbu, bērni uz skolu, darīju mājas darbus. Nekad neesmu sūdzējusies, tikai gājusi un darījusi. Latvieši ir strādīga tauta. Arī kara laikā latvieši nekad nesūdzējās, vienmēr atrada, ko darīt. Mans tēvs vienmēr teica: „You have to work to eat!” (Lai paēstu, jāstrādā – aut.)

– Vai jūsu tēvs ticēja, ka Latvija kaut kad atgūs neatkarību?

– Nē. Taču viņš vismaz paguva uzzināt, ka mans brālis un mamma ir atgriezušies Latvijā no Sibīrijas. Tēvs aizliedza man ar viņiem kontaktēties, sūtīt vēstules, jo tādējādi mēs varējām viņiem kaitēt. Tēvs bija ļoti iebaidīts, viņš arī Amerikā nevienam neko nestāstīja par savu pagātni. Tēvs mira 1962. gadā, viņš ir apglabāts Amerikā.

– No grāmatā lasītā noprotams, ka tēvs jums bija liela autoritāte. Vai bija viegli vienmēr paklausīt tēvam?

– Pieņēmu to kā normu. Tā ir latviešu tradīcija. Vecāki ir jāklausa, nevar runāt pretī. Vecāki noteica bērnu nākotni. Bija jādara tas, ko vecāki liek. Vēlējos kļūt par klavieru skolotāju, taču aizgāju studēt biznesu, jo tēvam vajadzēja palīdzību uzņēmumā. Uz darbu braucu ar motociklu. Reiz, tēvam nezinot, piedalījos motociklu sacensībās. Tēvs to uzzināja un motociklu atņēma uz neatgriešanos. Un nebija vērts strīdēties pretim.

– Vai arī jūsu bērniem vecāki ir autoritātes?

– Mani bērni jau ir izauguši. Jauno paaudžu ģimenēs nejaucos, viņiem ir sava dzīve, man sava. Es nedzīvoju pie meitas, man ir pašai savs dzīvoklis, esmu patstāvīga – kā saka, pati uz savām kājām. Līdz ar to grūti vērtēt, cik lielas autoritātes vecāki ir saviem bērniem mūsu dzimtā.

– Kas šobrīd notiek ar jūsu dzimtas īpašumiem Latvijā?

– Visus atgūtos īpašumus pārrakstīju brālim, jo man tie vairs nebija vajadzīgi. Brāļa dēls Nauris vada kokapstrādes uzņēmumu Līgatnē. Nesen biju pie viņiem ciemos, apskatīju ražotni. Sanāk, ka ceturtā paaudze turpina vectēva iesākto. Mūsu dzimtai pieder īpašums arī Siguldā, Stacijas ielā 14. Tāpat daudz kur Latvijā joprojām atrodas tēva uzņēmuma būvētās skolas un slimnīcas.

– Kara laikā maize bija zelta vērtībā. Vai piekrītat, ka mūsdienās cilvēki ir tik ļoti pieraduši pie komforta, ka nespēj to novērtēt?

– Patiesībā domāju, ka Amerika nemaz nezina, kas ir karš. Viņiem nav tādas pieredzes kā mums. Manuprāt, tas, kurš nav piedzīvojis karu, nevar saprast, kā tas bija. Es ceru, ka Latvija vēl ilgi iztiks bez kara, jo īsti jau nav par ko karot. Taču Krievijas acīs Latvija vienmēr ir bijusi bagāta zeme. Un Krievija vienmēr būs mums kaimiņos.

– Vai ticat Dievam?

– Jā, esmu luterāņu draudzē Mičiganā. Dzīvojam nelielā pilsētiņā, un kopš ierašanās Amerikā savu dzīvesvietu neesmu mainījusi. Citās sabiedriskās organizācijās vai politiskās partijās nekad neesmu vēlējusies darboties. Mana sabiedrība ir mana ģimene. Politika ir joma, kas mani absolūti neinteresē. Atšķirībā no mana tēva, kurš bija sabiedriski aktīvs Latvijas patriots, Kārļa Ulmaņa domubiedrs. Esmu dzimusi Igaunijā, kur tajā laikā mans tēvs strādāja. Viņš bija būvinženieris. Kad atgriezāmies no Igaunijas, bija 1921. gads, mums bija savs dzīvoklis, tēvs uzsāka savu biznesu. Viņam labi gāja, un viņš bija arī ļoti dāsns un izpalīdzīgs cilvēks. Vienmēr rūpējās par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, nopirka viņu bērniem skolas lietas, ja nepieciešams. Par izsūtīšanu uz Sibīriju tēvu pabrīdināja viens no bijušajiem darbiniekiem.

– Kā vērtējat Donaldu Trampu kā prezidentu?

– Jāļauj viņam strādāt. Lai gan daudzi to neatzīst, domāju, ka viņš ir gudrs cilvēks un var darīt labu valstij. Starp citu, nesen saņēmu vēstuli – apsveikumu no Trampa savā 100. dzimšanas dienā. Tramps ir viesojies uzņēmumā, kas pieder manam znotam. Tas ir uzņēmums, kur ražo tvaika mašīnas. Man ir bildes ar Trampu no tās reizes. Cilvēkiem ir jādod Trampam iespēja. Viņš var būt labs prezidents.

– Ko uzskatāt par labāko, ko savā dzīvē esat paveikusi?

– Izaudzināt un izskolot četras meitas – tas ir labākais, ko dzīvē esmu paveikusi. Bet vispār dzīve ir pagājusi ļoti ātri, tas gan.

– Droši vien daudzi jautās, kāds tad ir garas dzīves noslēpums?

– Grūti jāstrādā, daudz jāraud. (Smejas) Es vienkārši darīju to, kas man bija jādara.

– Kad bērni izauga, tad taču bija laiks arī atpūtai?

– Kad bērni izauga, bija jāsāk auklēt mazbērnus. Šuvu kleitiņas, adīju jaciņas. Līdz ar to visu dzīvi man ir bijis, ko darīt. Nevarēju sēdēt, rokas klēpī salikusi.

– Kara apstākļos pratāt parūpēties par četrām meitām. Mūsdienās reti kurš vēlas četrus bērnus. Kādēļ tā?

– Nezinu. Manā ģimenē tāda nelaime nav. (Smejas) Man ir 22 mazmazbērni. Vienreiz gadā visi sanākam kopā, uzturam kontaktus. Varētu teikt, ka karš manu dzimtas koku pārstādīja Amerikā. Visi mani mazmazbērni dzīvo Amerikā. Latvijā ir tikai mans brālis un viņa ģimene, kā arī mana brālēna bērni un mazbērni. Vismaz kāds, pie kura atbraukt ciemos uz Latviju, man ir. Un es turēšu sakarus ar Latviju, cik vien ilgi varēšu. Latvija vienmēr būs manā sirdī.

***

Liepāja, 1944.gads. „Kārtējo reizi viņiem nebija gandrīz nekā, izņemot pašas nepieciešamākās lietas. Visa iedzīve bija salikta vienā koferī. Pirmie uz kuģa kāpa karavīri. Kad Erna un pārējie pasažieri sāka drūzmēties, lai tiktu uz kuģa, viņa pie sevis lūdzās: „Dievs, sargi mūs!” Uz kuģa bija tikai stāvvietas, pasažieri stāvēja, cieši saspiedušies cits pie cita, nespēdami pakustēties. Kad satumsa, ap septiņiem vai astoņiem vakarā, kuģis sāka kustēties. Pēkšņi tumsā atskanēja griezīgas sirēnas, un sākās gaisa uzlidojumi. Otrajā bēgļu kuģī, kas atradās ostā, trāpīja bumbas, tas aizdegās un sāka grimt. Lielākā daļa pasažieru pazuda tumšajā ūdenī uz neatgriešanos. Šausmās vērojot notiekošo, Erna domāja, cik laimīga ir viņas ģimene, ka viņi neatradās grimstošajā kuģī. Ernas meita Astrīda vēl tagad atceras ostas bombardēšanu un to, kā dega kuģis un osta.”

(Fragments no grāmatas „Erna`s Life”, autores Janice Whelan un Erna Paulīne Robertsa).

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/07/18/vecaka-par-latviju-erna-pauline-robertsa

 

Klusais karš ar svešiniekiem

Autors: Ģirts Kondrāts

Datums: 18.07.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Vide

Ir vasara, un vietām Pierīgā – Siguldā, Ķekavā un citviet – uzziedējis Sosnovska latvānis. Taču bez pieminētā latvāņa, kas pagājušā gadsimta 50. gados ievests kā lopbarības augs, Latvijā ir desmitiem citu augu sugu, arī koki, dzīvnieki, kukaiņi, vēži, zivis, kas ar cilvēka palīdzību no tālām zemēm nonākušas līdz mums, spējušas šeit iedzīvoties un sāk izspiest vietējās sugas. Šādus agresīvus ienācējus sauc par invazīvajām sugām.

Par agresīviem ienācējiem dabā bija zināms sen

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Jēkabs Dzenis skaidro, ka par svešzemju augu nodarītajām pārmaiņām Latvijas dabā runāts jau sen, bet nacionālā līmenī tikai 2008. gadā projekta NOBANIS („The North European and Baltic Network on Invasive Alien Species”) ietvaros tika izveidots invazīvo augu saraksts, kurā ir iekļauta lupīna, ošlapu kļava, krokainā roze, milzu zeltgalvīte, vārpainā korinte, sīkziedu sprigane – kopumā vairāk nekās 30 sugu. Vienlaikus Sugu un biotopu aizsardzības likumā teikts, ka nedrīkst savvaļā ieviest jeb introducēt svešzemju sugas. Ja kāds to grib darīt, nepieciešama DAP atļauja, kas tiktu izsniegta tikai pēc rūpīga vides novērtējuma. Taču šādu pieteikumu nav bijis, atzīst J. Dzenis.

Savukārt Eiropas Savienības līmeņa regulējums invazīvo sugu apkarošanai izveidots 2016. gadā. Sarakstā starp sugām, kas var radīt kaitējumu ES mērogā, kā vienīgā no Latvijā augošajām sugām atzīts tikai Sosnovska latvānis. Protams, ir arī citas invazīvās augu sugas, kas daļā Eiropas valstu, kur ir maigākas ziemas, varētu izdzīvot, bet Latvijā un Ziemeļeiropā – ne. J. Dzenis piebilst, ka šādu augu iespējas iedzīvoties Latvijā palielina siltāki un mitrāki rudeņi un maigākas ziemas.

Iesakņojas un izspiež vietējos augus

Atkarībā no tā, cik bagātīga vai nabadzīga ir augsne, noteiktai vietai pielāgojas un dzīvo vietējās augu sugas. Taču šiem apstākļiem piemērojas arī svešzemju augi. Piemēram, lupīna labi jūtas gan zālājos, gan ceļmalās, gan mēreni mitrās meža malās, kur tradicionāli vajadzētu augt vietējām sugām. Ar laiku izveidojas laukumi, kuros aug tikai lupīna, kas noēno un izspiež parējos augus.

Krokainā roze piejūras teritorijās ir izplatījusies pietiekami plaši un nomāc citus augus, ar savām audzēm ietekmējot mikroklimatu un radot dažādus šķēršļus dzīvniekiem pārvietoties.

Mikroklimats mainās arī silos, kuros ienāk vārpainā korinte. Sils ir meža tips, kurā praktiski nav pameža, tādēļ tajā ir daudz gaismas, bet, kad krūmi sāk radīt zemsedzes noēnojumu, tas kļūst nepiemērots ķērpjiem, reto sugu staipekņiem, gaismu un sausumu mīlošiem lakstaugiem. To vietā ienāk sūnas, mētrāji, lakstaugi, un sāk augt krūmi.

Cilvēks veicina straujas izmaiņas augu valstī

J. Dzenis skaidro, ka mūsdienās augu pārceļošanai vidē kalpo transporta sistēmas, piemēram, dzelzceļš. Uz vilcienu sastāvu virsmas nosēžas augu sēklas un pārceļo lielos attālumos, kas dabīgā ceļā nebūtu iespējams vai arī tam būtu nepieciešams ļoti ilgs laiks. Līdz ko klimatiskie apstākļi to atļauj, šie tālo zemju augi, nokļuvuši jaunā vietā, sāk iedzīvoties. Pat izmeši no auto izplūdes gāzēm bagātina ceļmalas kā šo augu pagaidu apstāšanās vietas.

Ir augu sugas – tā sauktie dārzbēgļi –, kas sākumā bijuši kultūraugi, tad kļuvuši invazīvi. Sākumā tie apmetas dārzu tuvumā, tad izplešas aizvien plašākās teritorijās, piemēram, skarainā korinte un krokainā roze. Arī Kanādas zeltgalvīte, kas Latvijā tika ievesta kā apstādījumu rota, kur vien parādās, drīz vien izplešas pa visu tuvējo apkārtni, izspiežot no ierastās dzīvesvietas citas augu sugas.

Ja mēs augstu vērtējam sugu daudzveidību, tad vienā brīdī saprotam, ka tādas vairs nav.

DAP speciālists atklāj, ka cilvēkiem no invazīvo augu sugu saraksta nav izdevies iznīdēt nevienu. Mainoties klimatam un attīstoties sakariem starp reģioniem, tas kļūst tikai arvien garāks.

Labā ziņa ir tā, ka Latvijā vietējo aizsargājamo sugu pagaidām ir vairāk nekā invazīvo.

Valsts paļaujas uz pašvaldībām

Interesējoties par invazīvajām sugām, „Rīgas Apriņķa Avīze” vērsās pie Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieces Ivetas Ozoliņas. Viņa atgādināja, ka Sosnovska latvānis ar Ministru kabineta noteikumu spēku ir atzīts par vienīgo invazīvo sugu Latvijā (kandidējusi esot arī Kanādas zeltgalvīte). Savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan nepiesaistot finansējumu, izstrādājusi latvāņu apkarošanas un ierobežošanas plānu līdz 2012. gadam. Šajā laikā valsts sakārtojusi likumdošanu, zinātnieki veikuši pētījumu par invazīvajām sugām, ir uzmērītas un tiek novērotas ar latvāņiem aizaugušās teritorijas. Taču bez reāla Ministru kabineta atbalsta – finansējuma – valstij nav bijis un arī pašlaik nav nekādu konkrētu latvāņu apkarošanas plānu. Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Ministru kabineta noteikumiem atbildīgs par to, kas notiek ar latvāņiem uz viņa zemes ir zemes īpašnieks – pašvaldība, privātais vai valsts, lauksaimniecības vai citas nozares uzņēmums, kam pieder zeme.

Bija cerības uz Eiropas naudu

I. Ozoliņa stāsta, ka savulaik radusies iespēja pieteikt karu latvāņiem ar Eiropas Komisijas vides atbalsta programmas „Life +” palīdzību.

Taču programmā bijusi iekļauta ne tikai latvāņu apkarošana, bet arī dabas aizsardzības pasākumi. „Kad sākām domāt, cik daudz naudas vajadzēs no Latvijas puses, sapratām, ka summas, kas paredzētas visai dabas aizsardzībai Latvijā, būtu jāatvēl tikai latvāņu apkarošanai. Turklāt dažos mēnešos tik aptverošu valsts pasākumu plānu izstrādāt nevarēja,” atzīst ierēdne.

Pašlaik valsts ar vēlmi palīdzēt seko līdzi tam, ko dara pašvaldības. Zemkopības ministrija atbalstu zemes īpašniekiem var piešķirt tikai tad, ja lauksaimniecības zeme ir labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tas nozīmē, ka tur nedrīkst būt arī invazīvās sugas. Turklāt latvāņi parasti aug aizlaistās zemēs, kur īpašnieks pats nenodarbojas ar lauksaimniecību vai kur zeme nav iznomāta lauksaimniecības kultūraugu audzēšanai.

„Pašlaik atliek cerēt, ka ar latvāņiem aizaugušās platības nepaplašināsies, taču tas jau ir zemes un mežu īpašnieku rokās.

Arī Lauku atbalsta dienests, ja zemes īpašnieks piesakās uz platību maksājumiem un viņa zemē aug latvāņi, tagad naudu piešķir, tiesa, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta latvāņa tālāka izplatīšanās,” skaidroja I. Ozoliņa.

Siguldā latvānim neklājas labi

Siguldas novada pašvaldības galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone „Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka Valsts augu aizsardzības dienests ir uzmērījis ar Sosnovska latvāni aizaugušas zemes un Siguldas novadā tādu ir 600 hektāru gan pilsētas, gan lauku teritorijā. Ir zemes vienības, kur aug tikai viens vai divi latvāņi, bet ir platības, kur sastopamas kuplas latvāņu audzes. Ir teritorijas, kurās latvāņi veiksmīgi ir ierobežoti, un nākamos desmit gadus tās atliek tikai uzraudzīt. Visveiksmīgākie latvāņu apkarotāji ir lauksaimniecības zemju īpašnieki vai nomātāji. Sekmju pamatā ir latvāņu mehāniska un ķīmiska ierobežošana un lauksamniecības kultūru audzēšana, kā arī bioloģiskā ierobežošana – aitu un gaļas liellopu ganīšana. Pielietojot bioloģisko ierobežošanas metodi, latvāņi netiek iznīcināti ļoti ātri, bet tā ir laba barība lopiem, kuriem garšo latvāņu sulīgās lapas.

Raksturojot pašreizējo situāciju novadā, I. Eriksone priecājas, ka tā ir daudz labāka nekā pirms astoņiem gadiem. „Pašvaldība kontrolē latvāņu izplatību savās zemēs, un tajās šogad palikuši vairs labi ja

20 procenti no tām latvāņu audzēm, kas bija pirms astoņiem gadiem.

Kopumā novadā latvāņi aug vairāk nekā 400 zemes vienībās. Novada saistošie noteikumi paredz, ka var piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 % apmērā fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības zeme, kas invadēta ar latvāni, ja īpašnieks latvāņus apkaro. Savukārt, ja kāds atrunātos, ka latvānis viņa teritorijā ir kā medus augs, jāatceras, ka likums aizliedz latvāņu audzēšanu un zemes īpašnieka vai pārvaldītāja pienākums ir to iznīcināt.

Pašlaik latvānis vislabāk jūtas gar upīšu malām, piemēram,

Lorupītes gravās, un ap Ancīšu dīķi. Likums liek ievērot prasību, ka desmit metrus no ūdenstilpes krasta latvāņus ar ķīmiskām metodēm apkarot nedrīkst, turklāt krasti ir stāvi, krūmaini un pļaušana ir apgrūtināta. Lēzenākās vietās latvāņus varētu noganīt, bet tas jau ir jautājums par zemes un mājlopu īpašnieku savstarpējām attiecībām. Citur Siguldas novadā latvānim klājas slikti,” bilst I. Eriksone.

***

Latvāņus „Rudzupuķēs” pieveic aitas un govis

Evija Salamore dzīvo uz Siguldas un Līgatnes novada robežas. Viņai pieder 40 hektāru lauksaimniecības zemes, uz kuras ganās gaļas govis un aitas. Evija stāsta, ka turpat blakus Ratniekos bijis ābeļu dārzs, kuru pārņēmuši latvāņi, kas augumā pārsniedza ābeles. Joprojām tie sakņojas ceļmalās un no tām ienāk zālienos arī uz Salamoriem piederošās „Rudzupuķu” zemes.

„Kopš 2007. gada četrus gadus latvāņus cītīgi pļāvām vismaz divas reizes gadā – pirms ziedēšanas un pēc tam arī vasaras beigās, lai gan pats svarīgākais ir tos nopļaut ziedēšanas laikā, lai pasaulē neaiziet latvāņu sēklas. Taču pavērsiena punkts cīņā ar latvāņiem sākās, kad pievērsāmies lopu audzēšanai.

Pirms laist lopus ganībās, aploka iekšpusē latvāņus nopļāvām, bet aiz žoga tie palika. Tad ievērojām, ka govis sniedzas pāri žogam, lai tiktu pie latvāņu lapām un ziedu aizmetņiem. Sākumā uztraucāmies, kas notiks ar lopiem, kuri ēduši latvāņus, bet nekas slikts nenotika. Pārcēlām aploku nedaudz uz priekšu, un govis visus latvāņus apēda. Sākumā gan tie ātri atauga, bet lopi ir smagi un ar kājām pamazām izbradāja latvāņu saknes. Jau nākamajā gadā vairāk nekā puse latvāņu vairs neuzdīga, bet pēc diviem gadiem tie bija iznīkuši.

Savukārt aitu ganībās bija ar latvāņiem aizaudzis grāvis. Kad pienāca laiks tiem ziedēt, vilkām kombinezons, cimdus un zābakus, sameklējām arī respiratorus, jo latvāņi izplata smaržu, no kuras gribas klepot, ņēmām izkapti un braucām pļaut, bet tur pat latvāņu stublāju vairs nebija! Aitas vispirms bija apēdušas lapas, palika tikai stobri ar pumpuriem. Tad arī tie tika apēsti un ar kājiņām izbradātas saknes,” par savu pieredzi cīņā ar latvāņiem stāsta E. Salamore.

Vēl viņa atzīst, ka slikti ir tad, ja blakus atrodas īpašumi, kurus neviens neapsaimnieko, jo latvāņu sēklas vējš aiznes arī uz kaimiņu laukiem, bet labi ir tas, ka pašvaldība to kontrolē un šo zemju īpašniekiem uzliek naudassodu, kā arī paaugstina nodokļus. Tas tomēr ir stimuls kaut ko darīt, lai ierobežotu latvāņu izplatību.

***

FAKTS

Latvijā Sosnovska latvānis ieviests jau 1948. gadā, kad to no Kaukāza republikām atveda kā lopbarības augu. Tas sāka ieviesties arī savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās savulaik veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tā augstums var sasniegt pat četrus metrus.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/07/18/klusais-kars-ar-svesiniekiem

 

Es pa baļķiem gāju kā kaķis

Autors: Ilze Auzāne

Datums: 19.07.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Kultūra

Plostnieku atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos

Starpnozaru mākslu grupa Serde ir laidusi klajā savu jaunāko izdevumu Gaujas plostnieki, kas izdots sērijā Tradīciju burtnīca. Šajā grāmatā ir apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem Latvijas garākā upe ir tikusi izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai.

Šajā grupā ir apvienojušies bijušie Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi, kuri jau vairāk nekā desmit gadu dodas ekspedīcijās pa Latviju un veic pierakstus par dažādām tradīcijām. «Mēs negribam, lai tie paliek, guļot arhīva plauktos vai datorfailos,» sarunā ar Dienu atzīst tradicionālās kultūras pētniece, izdevuma Gaujas plostnieki sagatavotāja Ieva Vītola.

Sērijā Tradīciju burtnīca jau ir izdots deviņpadsmit grāmatu, no kurām pēdējā ir pati apjomīgākā. Tās pirmsākumi ir meklējami iepriekšējā izdevumā Siguldas gidu stāsti, kura tapšanas laikā tradicionālās kultūras pētniece ir iepazinusi tajā pusē leģendāru vīru, Gaujas Nacionālā parka bijušo inspektoru Mitro jeb īstajā vārdā Māri Mitrevicu, kurš savā jaunībā ir strādājis par koku pludinātāju.

Pagājušajā gadā tieši ap šo laiku Serdes dalībnieki uzsāka savu jaunāko pētījumu, ekspedīcijās viesojoties tādās vietās kā Sinole, Vidaga, Strenči, Vijciems, Valmiera, Cēsis, Sigulda un Alderi. Tur satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos.

Šo teicēju vidū ir gan pieredzējuši plostnieki, gan koku pludinātāji, kuri ar plostiem pa Gauju ir nobraukuši vien pāris reižu. «Es pa baļķiem gāju kā kaķis. Man nebija bail. Es nebiju iekritis ūdenī, nedabūju peldēt,» atceras Laimonis Bašķis no Valmieras. Šo vīru atmiņās atklājas gan dažādas profesionālās nianses, gan arī izklaides mirkļi ar dziesmām, kāršu spēli un plostošanu (ne velti šis vārds ir ieguvis blakus nozīmi).

Grāmatā ir iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu un Gaujas plostnieku pēcteču stāsti. «Oi, mēs, puikas, skrējām tēvam pretī! Tur – uz augšpusi, uz Līgatni. Tad viņš paņēma mūs uz plostiem, un mēs braucām līdzi. Līdz Baltezeram braucām. Tur mums radinieki dzīvoja. Bija jābrauc diena un nakts. Pie ugunskura gulējām Gaujmalā,» stāsta plostnieka Lora Dāvida dēls Kārlis Loris. Šī izdevuma mākslinieks ir Mārtiņš Ratniks. Tā vizuālo noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkartīšu kolekcijas. Šajos attēlos ir iemūžināta plostnieku ikdiena – sākot no darbiem mežā un baļķu krautuvēs un beidzot ar plostu siešanu un baļķu sastrēgumiem Gaujā.

Grāmatas beigās ir iekļauts Gaujas plostnieku arodam raksturīgais vārdu krājuma saraksts. To vidū ir «begani», kas bija klūgu pinumi plosta pleņu savienošanai, – tie tika gatavoti no nelielām eglītēm, kas izrautas vai nocirstas ar sakni, sutinātas ugunskurā un sagrieztas kā virves. Savukārt «malacis» bija plosta vadītāja palīgs, kas strādāja ar plosta airi uz pirmās plenes jeb plosta daļas.

Izdevums Gaujas plostnieki ir pieejams bibliotēkās, to ir iespējams iegādāties tūrisma informācijas centros Siguldā, Valmierā un Strenčos, kā arī pasūtināt starpnozaru mākslu grupas interneta vietnē www.serde.lv. Sarunas noslēgumā Ieva Vītola piebilst, ka nākotnē sērijā Tradīciju burtnīca varētu iznākt vēl kāda grāmata par plostniekiem, jo katrai upei ir atšķirīgs raksturs, darba specifika un līdz ar to stāsti.

http://news.lv/Diena/2017/07/19/es-pa-balkiem-gaju-ka-kakis

 

Šomēnes nozīmīgas jubilejas atzīmē

Datums: 19.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sabiedrība

Amatas novadā

Irmai Annai Ešmitei Drabešu pagastā 2.jūlijā – 91

Tamārai Salnai Drabešu pagastā 30.jūlijā - 95

CēSu novadā

Egonam Andersonam 26.jūlijā - 91

Ainai Lūcijai Auziņa, 14.jūlijā - 92;

Verai Bērziņai 6. jūlijā - 90

Veltai Marijai Bindulei 7. jūlijā - 90

Jevgenijai Ikauniecei 12. jūlijā - 90

Austrai Ainai Kazakai 13. jūlijā - 91

Zinaidai Ņikitinai 10. jūlijā - 91

Leonginai Spalei 26. jūlijā - 92

Ritai Zviedrei 25. jūlijā – 90

Jaunpiebalgas novadā

Elzai Vasilei Jaunpiebalgas pagastā 28.jūlijā - 91

Elvīrai Zāģerei Jaunpiebalgas pagastā 12.jūlijā – 97

Līgatnes novadā

Veltai Krumbergai Līgatnes pagastā 22.jūlijā - 92

Nanijai Bērziņai Līgatnes pilsētā 24.jūlijā - 95

Broņislavai Pāvulānei Līgatnes pagastā 1. jūlijā - 97

Priekuļu novadā

Pēterim Kļaviņam Priekuļu pagastā 29. jūlijā – 91

Antoņinai Lucevai Priekuļu pagastā 27. jūlijā - 90

Annai Kokorēvičai Liepas pagastā 27. jūlijā – 92

Pārgaujas novadā

Annai Briedei Raiskuma pagastā 27. jūlijā – 91

Raunas novadā

Janīnai Arājai Drustu pagastā 18.jūlijā - 93

Regīnai Celiņai Raunas pagastā 14. jūlijā - 90

Jeļenai Jakovļevai Raunas pagastā 26. jūlijā – 90

Vecpiebalgas novadā

Šomēnes nav īpašo jubilāru.

http://news.lv/Druva/2017/07/19/somenes-nozimigas-jubilejas-atzime

 

Satiekas salidojumā

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 19.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Vidzemes audžuģimeņu salidojumā Līgatnes novada konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki” aizvadītās nedēļas nogalē kopā sanāca audžuģimenes, adoptētāji un aizbildņi.

Līdz šim salidojumi tika organizēti atsevišķi audžuģimenēm, šogad pirmo reizi kopā sanāca audžuģimenes ar adoptētājiem un aizbildņiem. Kopumā atpūtas kompleksā "Ratnieki" salidojumu apmeklēja vairāk nekā simts ģimeņu, kopā vairāk nekā 400 cilvēku.

"Manuprāt, pasākums bija izdevies. Bija patīkami redzēt pozitīvas emocijas gan no vecāku, gan bērnu puses. Šis bija izglītojoši izklaidējošs pasākums, jo laikā, kamēr bērni rosījās radošajās darbnīcās, pieaugušie mācījās, stāsta “Sociālo pakalpojumu aģentūras” projektu vadītāja, salidojuma organizatore Evija Rācene. Lekcijas lasīja sociālā darba speciāliste, bērnu psihiatre un psiholoģe – atkarību speciāliste. To galvenās tēmas bija par bērnu un pusaudžu depresiju, uzmanības deficīta sindromu (UDS), hiperaktivitāti, atkarībām un atbalsta iespējām. Lekciju laikā bija iespēja iesaistīties diskusijās, savukārt pēc tām uzdot speciālistiem sev interesējošos jautājumus privāti. "Šīs bija ļoti piesātinātas un emocijām bagātas dienas. Salidojumi nav tikai izklaides iespēja ģimenēm, tie tiek pārdomāti, lai dalībniekiem būtu pēc iespējas vairāk ieguvumu. Un, manuprāt, mums tas izdevās," tā E. Rācene.

Pasākumu apmeklēja arī četrus gadus vecā dēliņa Alvja mamma Inese Ismailova. Viņa aizbildniecībā paņēmusi savu septiņus gadus veco māsu Megiju. "Uz šāda veida pasākumu devāmies pirmo reizi, un bija ļoti interesanti. Patika gan man, gan bērniem. Sākumā bija reģistrācija, kur katram bērnam tika iedota aprocīte ar viņa vārdu un uzvārdu. Ja kāds bērniņš pasākuma laikā noklīstu, tad būtu iespēja ātri vien atrast vecākus. Par to bija labi padomāts. Nebija jāuztraucas ne par ēdināšanu, ne par gulēšanu. Biju sagatavojusies un paņēmusi līdzi guļammaisus, bet tos nemaz nevajadzēja. Bijām nodrošināti ar ērtām guļvietām. Arī par programmu bija ļoti domāts, jo interesanti bija visiem – bija gan koncerti, gan nodarbības bērniem, gan izglītojošas lekcijas vecākiem, gan kopīga rīta vingrošana, kā arī citas kopīgas sporta aktivitātes," atceras Inese, kura pasākumu vērtē kā lielisku saliedēšanās iespēju ģimenēm.

Reģionālos atbalsta grupu salidojumus rīko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra”. 

http://news.lv/Druva/2017/07/19/satiekas-salidojuma

 

Skolēni iegūst darba pieredzi

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 19.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vasara ir laiks, kad skolēni atpūšas no mācībām. Liela daļa šo laiku izmanto lietderīgi – apgūstot jaunas iemaņas un nopelnot kabatas naudu.

Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina stāsta, ka Cēsīs šogad skolēni vasaras praksei pieteikušies elektroniski un jau trīs stundu laikā visas valsts piešķirtās budžeta apmaksātās vietas esot bijušas aizņemtas: “Bija konkrēts datums, kurā skolēniem bija jāaizpilda elektroniskā pieteikšanās. Savukārt pēc tam, divu nedēļu laikā, viņiem bija jāierodas domē klātienē, atnesot nepieciešamos dokumentus. Sabiedrība attīstās, un tagad viss pamazām sāk notikt elektroniski, tādēļ priecājos, ka arī mēs izmēģinājām šādu variantu, kurš izrādījās ļoti veiksmīgs.” Skolēnam, kurš pieteicies darbam, anketā bijis jānorāda laiks, kurā nevar strādāt, tāpat jāmin iepriekšējā darba pieredze, ja tāda bijusi. “Tas ir svarīgi, jo, ja bērns jau ir strādājis kādā no mūsu piedāvātajām vietām, tad mēs izvēlēsimies viņam piedāvāt citu variantu – lai tiktu pilnveidotas bērna zināšanas un iegūta jauna pieredze. Skolēni nevarēja paši izvēlēties, kur strādāt. Mums ir zināms uzņēmēju loks, kuri mūs atbalsta, līdz ar to mēs zinām, kādi aptuveni katrā vietā būs darba pienākumi un varam skolēniem šīs vietas pielāgot – ņemot vērā gan dzimumu, gan vecumu, jo ne visi darbi ir piemēroti katram,” pauž L. Kokina.

Izglītības nodaļas vadītāja arī stāsta, ka strādāšanas ilgums vienam skolēnam esot desmit dienas, kas esot pietiekami, lai darbs tiktu padarīts kvalitatīvi un nesāktu trūkt motivācijas. Jau vairākus gadus Cēsīs vasaras darbu skolēniem nodrošina zemnieku saimniecība “Kliģeni”, kas pašvaldībā veic apzaļumošanas un kopšanas darbus. Cēsu parku dārzniece Indra Dzene ir gandarīta par uzņēmīgajiem jauniešiem, kas vasaras brīvlaiku papildina ar darba pieredzes gūšanu. “Pašlaik pie mums strādā 13 skolēni. Lietderīgs šis vasaras darbs ir mums, pilsētas iedzīvotājiem, un viesiem, kā arī pašiem skolēniem. Mēs ļoti novērtējam to, ka ir papildu rokas, kas palīdz pilsētu uzturēt skaistu un sakoptu. Protams, ļoti izjūtamas ir jaunās tehnoloģijas, kuras skolēniem mēdz novērst uzmanību no darba, bet tā, manuprāt, ir jau plašāka mēroga problēma. Bērni ir čakli, un ir darbi, kurus viņiem izdodas paveikt ātrāk nekā pieaugušajiem. Pie mums galvenie darba pienākumi ir saistīti ar apzaļumošanu. Darbs nav grūts, bet laikietilpīgs. Šī ir iespēja iegūt pieredzi, un tas ir labs ieguldījums nākotnē,” stāsta I. Dzene. Cēsīs šovasar kopumā tiek nodarbināti 96 skolēni, viņi strādā “Kliģenos”, Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrā, SIA “Recro”, Cēsu novada pašvaldībā, Cēsu Centrālajā bibliotēkā un veikalu tīklā “TOP”.

Amatas novadā šovasar kopumā tiek nodarbināti 108 skolēni. Amatas novada darba aizsardzības un ugunsdrošības nodaļas vadītājs Juris Suseklis pastāstīja, ka bērnu veicamo darbu sarakstā ietilpst apkārtnes sakārtošana un labiekārtošana. “Strādāt gribētāju skaits šogad tiešām ir liels, un par to ir prieks. Ir tikai apsveicami, ka jaunā paaudze vēlas strādāt, tas bērnos radīs atbildības sajūtu,” tā J. Suseklis.

Savukārt Vecpiebalgas novadā patlaban vasaras darbiem pieteicies tikai viens jaunietis. “Puisis palīdz ar dažādiem vides sakārtošanas darbiem un ir mums labs palīgs. Arī pats jaunietis ir priecīgs un gandarīts par iespēju vasarā strādāt,” pastāstīja Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis. Raunā šovasar katru mēnesi strādā četri, pieci skolēni, kuri pēc Raunas pašvaldības izpilddirektores Lindas Zūdiņas–Sivko domām ir liels atspaids. “Bērni strādā gan Raunā, gan Drustos. Viņi palīdz labiekārtošanas darbos, kuru tagad vasarā ir ļoti daudz. Strādāt gribētāju ar katru gadu ir arvien vairāk, kas ir pozitīvi. Turklāt interesi par iespēju– bērniem vasarā strādāt – vecāki izrāda jau ziemas mēnešos,” pastāstīja L.Zūdiņa–Sivko, pēc kuras domām, skolēnu vasaras darbs ir lietderīgs ne tikai pašiem bērniem, kuriem tā ir iespēja iegūt reālu darba pieredzi, bet arī uzņēmējiem. Darbu bērniem Raunā un Drustos nodrošina vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki, viens bērns Raunas pagastā vasaras laikā strādā mēnesi.

Arī Priekuļos strādāt gribētāju šovasar ir vairāk. Ja pagājušajā gadā to skaits bija 86, tad šovasar pašvaldība nodarbina 114 skolēnus – Priekuļu pagastā – 46, Liepas – 55, Mārsnēnu – 10 un Veselavas pagastā – trīs skolēnus. “Ņemot vērā pašvaldības piešķirto finansējumu un skolēnu skaitu, viens skolēns tiek nodarbināts četras stundas dienā piecas darba dienas. Šovasar strādājošo skolēnu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājies, kas, protams, ir labi, jo parāda bērnu un jauniešu vēlmi strādāt un nopelnīt algu. Daļai šī ir pirmā darbavieta un pirmā gūtā pieredze, bet daļa skolēnu jau guvusi pieredzi iepriekšējos gados, strādājot pašvaldībā. Līdz šim, runājot ar darbu vadītājiem, ir bijušas tikai labas atsauksmes, kas arī parāda to, ka skolēni pienākumus uztver nopietni un cenšas savu darbiņu padarīt pēc iespējas labāk,” stāsta Priekuļu novada pašvaldības personāla speciāliste Lita Lapsele.

Līgatnes novadā šovasar strādā 53 skolēni 81 darbavietā. “Skolēni strādā divas nedēļas, bet, ja ir brīva darbavieta, tad skolēns šajā pašā vietā var nostrādāt vēl divas nedēļas, kopumā nepārsniedzot mēnesi. Skolēni strādā Līgatnes novada pašvaldības iestādēs, pašvaldības kapitālsabiedrībās, viesu mājās, kā arī atpūtas kompleksā “Ratnieki”,” zina stāstīt Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Jaunpiebalgas novadā katrā no vasaras mēnešiem strādā desmit bērni. “Bērni strādā Jaunpiebalgas novada teritorijā, un viņu pienākumi pārsvarā ir saistīti ar teritorijas labiekārtošanu atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām par to, ko drīkst darīt skolēni. Bērni ir pakļauti labiekārtošanas darba vadītājam, kas uzrauga darba drošību un kvalitāti, “norādīja Jaunpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektore Dace Bišere–Valdemiere. Savukārt Pārgaujas novadā šogad skolēnu vasaras darbs netiek nodrošināts. Tomēr, kā atzina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, tad par skolēnu nodarbinātību vasarā tiekot runāts un ,iespējams, šī iecere tiks īstenota jau nākamajā vasarā.

 

http://news.lv/Druva/2017/07/19/skoleni-iegust-darba-pieredzi

 

Vidusskolu beidzēju rezultāti eksāmenos

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 20.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Izglītības un zinātnes ministrija publiskojusi Latvijas vidusskolu beidzēju eksāmenu rezultātus, norādot, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, atkal krities zināšanu un prasmju līmenis centralizētajā matemātikas eksāmenā.

Ja zināšanu vērtējums būtu izteikts atzīmēs, tad krietna daļa vidusskolēnu matemātikā būtu izkrituši. Tagad vidusskolu var beigt visi, atestāts ir, bet, ja aplūko eksāmenu rezultātus, var spriest par katra skolēna patiesajām zināšanām un prasmēm. Visi skolu beidzēji vienlaicīgi kārto trīs eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kas pārsvarā ir angļu. Skolēni, 12. klasi beidzot, pēc izvēles kārtojuši arī eksāmenu vēsturē vai dabaszinību priekšmetos. Tāpēc atšķiras audzēkņu skaits, kuri kārtojuši obligātos trīs eksāmenus un izvēles eksāmenus. Tabulā iekavās norādīts katra eksāmena kārtotāju skaits no šīs skolas, tas liecina, cik skolēnu gatavojušies beigt 12. klasi. Eksāmenā kārtojušo parādītais vidējais zināšanu un prasmju līmenis tabulā izteikts procentos. Centralizētai labošanai iesniegtie eksāmenu darbi no visām mācību iestādēm bija šifrēti, neizpaužot labotājiem darba autoru un pārstāvēto skolu.

Cēsu Valsts ģimnāzija

angļu ( 67) 78,07

latviešu (69) 70,03

vēsture (2) 75,81

matemātika (69) 61,53

krievu (4) 86,52

ķīmija (5) 70, 33

fizika (7) 62,97

bioloģija (9) 75,02

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

angļu ( 44) 76,31

latviešu (45) 67,86

vēsture (1) 85,48

matemātika (45) 44,96

krievu (3) 78,00

ķīmija (2) 69,89

fizika (13) 59,66

bioloģija (4) 66,42

A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola

angļu ( 13) 62,59

latviešu (13) 69,75

vēsture (13) 65,29

matemātika (12) 26,82

Cēsu Pilsētas vidusskola

angļu ( 21) 50,38,

latviešu (28) 48,56

vēsture (3) 52,55

matemātika (27) 16,11

krievu (12) 62,60

Cēsu Profesionālā vidusskola

angļu ( 46) 43,40

latviešu (46) 32,30

vēsture (42) 37,09

matemātika (46) 11,88

Nītaures vidusskola

angļu ( 3) 67,33,

latviešu (4) 56,81

vēsture (4) 77,01

matemātika (3) 40,00

Jaunpiebalgas vidusskola

angļu (12) 50,31

latviešu (12) 46,49

matemātika (12) 23,85

Līgatnes vidusskola

angļu ( 1) 51,91,

latviešu (3) 55,49

matemātika (3) 24,79

krievu (2) 72,54

Stalbes vidusskola

angļu (2) 48,96,

latviešu (2) 66,19

matemātika (2) 25,31

bioloģija (1) 58,83

Priekuļu tehnikums

angļu (2) 48,96,

latviešu (108) 42,14

matemātika (110) 15,32

vēsture (48) 38,41

krievu (5) 48,33

fizika (7) 27,83

Priekuļu vidusskola

angļu (20) 65,45

latviešu (23) 62,84

matemātika (23) 29,13

krievu (9) 62,81

ķīmija (1) 65,50

bioloģija (1) 68,83

Raunas vidusskola

angļu (5) 49,05,

latviešu (5) 45,68

matemātika (5) 19,39

Vecpiebalgas vidusskola

angļu (23) 61,02

latviešu (24) 60,98

matemātika (24) 28,46

krievu (3) 50,08

fizika (2) 41,25

bioloģija (2) 80,91

Vecpiebalgas konsultpunkts

angļu (2) 69,29

latviešu (3) 39,39

matemātika (3) 24,17

krievu (2) 80,16

http://news.lv/Druva/2017/07/20/vidusskolu-beidzeju-rezultati-eksamenos

 

Īsziņas

Datums: 21.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Novērtēti. Divi Cēsu kori sekmīgi startējuši šajā nedēļā Rīgā notiekošajos konkursos. 3. Eiropas koru olimpiādes čempionu konkursā, kurā startē pieredzējuši Eiropas kori, sudraba medaļu jauniešu koru konkurencē izcīnīja Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris "Tomēr" (diriģente Ilga Šķendere). Viņiem arī zelta diploms jauniešu koru vērtējumā Atklātajā konkursā, kurā piedalās amatieru kori no visas pasaules. Atklātajā konkursā sudraba diplomu ieguva Cēsu Kultūras un Tūrisma centra jauktais koris "Wenden" (diriģente Marika SlotinaBrante).

Grāmatas atvēršanas svētki. Vakar Liepā, Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči”, notika atvēršanas svētki apgāda “Jumava” izdotai Eduarda Veidenbauma dzejas izlasei "Par spīti grūtiem laikiem". Pasākumu kuplināja Mārsnēnu sieviešu vokālais ansamblis.

Basketbols. Latvijas U19 sieviešu basketbola izlase, kurā spēlē arī Cēsu Sporta skolas audzēkne Māra Mote, aizvadījusi pēdējo pārbaudes spēli pirms pasaules čempionāta. Latvietes "Refrion Cup" turnīrā sīvā cīņā zaudēja septiņkārtējām pasaules čempionēm – ASV basketbolistēm 56:64. Māra Mote ar 20 gūtiem punktiem bija rezultatīvākā. Pasaules kausa izcīņa sāksies jau rīt, 22. jūlijā, un Latvija spēlēs vienā grupā ar Kanādu, Franciju un Dienvidkoreju.

Talka. Šodien Augšlīgatnē notiek Līgatnes upes takas sakopšanas talka. Līgatnes novadā ar Vides aizsardzības fonda atbalstu pie skolas ēkas Augšlīgatnē, Līgatnes upes graviņā, tika izveidota taka. Tur iedzīvotāji, skolēni varēja tuvāk iepazīt šai vietai raksturīgās dabas vērtības. Nu kādreiz veidotās koka konstrukcijas novecojušas.Talkā paredzēts tās demontēt un sakopt apkārtni.

http://news.lv/Druva/2017/07/21/iszinas

 

Afiša

Datums: 21.07.2017

Izdevums: Dienas Bizness

Rubrika: Brīvdienas

Festivāls

Saskaņā ar dabu un mūziku

No 4. līdz 6. augustam Līgatnes pagasta Ratniekos notiks starptautiskais mūzikas festivāls Laba daba. Tāpat kā citus gadus, tiks pārstāvēti dažādi mūzikas žanri: regejs, etno folks, roks, elektronika, punk, ska un cita mūzika, ko izpildīs gan pašmāju mūziķi, gan mākslinieki no ārvalstīm. Papildus notiks dažādas sportiskās aktivitātes, radošās darbnīcas, kino un teātra performances.

Lasāmviela

Par vērtībām

Franču rakstnieka Antuāna Marī Žana Batista Rožē de Sent-Ekziperī slavenākais darbs – pasaka Mazais princis – ir kā ceļvedis gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo vērtības līdz ar gadu skaitļa pieaugumu paliek nemainīgas. Filozofiskā pasaka ir tēlaina līdzība par dzīves ceļu, par draudzību, mīlestību un atbildību, par savstarpējo attiecību daudzveidību un sarežģītību. Grāmata piedzīvojusi neskaitāmus izdevumus daudzu pasaules tautu valodās.

Izrāde

Ar smaidu par politiku

Arī nākamajā teātra sezonā uz Jaunā Rīgas teātra skatuves tiks izrādīta izrāde Kārkli, kas ar humora un satīras palīdzību ataino Latvijas politisko dzīvi un tās dalībniekus. Tas ir mēģinājums «teātra acīm» paskatīties uz mūsu politisko kultūru, kādu to esam izveidojuši kopš neatkarības atgūšanas. Tas ir stāsts par Padomju Latvijas cilvēkiem, kas pirms 25 gadiem pirmoreiz ieradās Rietumos un līdz šim brīdim nav pārvarējuši sākotnējo apjukumu.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2017/07/21/afisa

 

Uz Līgatni skatīt aļņu mazuļus

Datums: 21.07.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Pie tējas

Nedēļas nogalē, apceļojot Latviju, ir vērts iegriezties, piemēram, Līgatnes dabas takās.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange pavēstīja, ka lielu pārsteigumu Līgatnes dabas taku darbiniekiem sagādājusi alnene Mirga, kura jūnija pirmajā pusē pasaulē laida savu pirmo mazuli. Līdz šim Līgatnes dabas takās aļņu mazuļi dzimuši laikā no aprīļa beigām līdz maija vidum, taču dabā alnēnu dzimšana arī jūnijā nav nekas neparasts.

Jaunā aļņu mamma ir ārkārtīgi rūpīga un piesardzīga. Mazulis tiek slēpts tik ļoti rūpīgi, ka vairākas reizes zvēru kopējiem nācies doties voljērā to meklēt, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Kad lielajā aļņu voljērā no „vasarnīcas” atgriezās alnis Jusis, Mirga viņam pamatīgi sadeva pa mizu, ka uzdrošinās tuvoties mazulim un vietai, kur tas tiek slēpts. Vienīgais alnis, kam Mirga tomēr uztic mazuli, ir Mildiņa – Mirgas mamma. Mildiņai pašai šogad ir dvīņi, bet viņa labprāt pieskata arī trešo, kamēr Mirga dodas baroties.

Parasti aļņu mammas mēnesi vecās atvases jau ved atrādīt apmeklētājiem, bet Mirga pagaidām nevienam neuzticas. Taču situācija drīz mainīsies, jo alnēns aug ātri, kļūst ziņkārīgs un draisks, un tad mamma to vairs nevarēs atturēt no pasaules iepazīšanas.

Apriņķis.lv

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/07/21/uz-ligatni-skatit-alnu-mazulus

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 380

Datums: 24.07.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Valdības dokumenti

OP 2017/145.8

Rīgā 2017. gada 21. jūlijā (prot. Nr. 35 5. §)

Par valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Nr. 9 Gaujas ielā 8, Līgatnē, Līgatnes novadā, nodošanu Līgatnes novada pašvaldības īpašumā

1. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu un 43. pantu valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" nodot bez atlīdzības Līgatnes novada pašvaldības īpašumā valstij piekrītošo dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4211 900 0379) – dzīvokli Nr. 9 (telpu grupas kadastra apzīmējums 4211 002 0013 001 011) un tam piekrītošās 2390/34020 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 4211 002 0013 001) kopīpašumā esošās daļas un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4211 002 0013) – Gaujas ielā 8, Līgatnē, Līgatnes novadā (turpmāk – dzīvokļa īpašums), pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2. Līgatnes novada pašvaldībai dzīvokļa īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots šā rīkojuma 1. punktā minētās funkcijas īstenošanai.

3. Līgatnes novada pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu:

3.1. norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Līgatnes novada pašvaldība nodrošina šā rīkojuma 1. punktā minētās funkcijas īstenošanu;

3.2. ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.

4. Šā rīkojuma 3.2. apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamo īpašumu ar hipotēku – nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Ministru prezidents

Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra vietā – izglītības un zinātnes ministrs

Kārlis Šadurskis 

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/07/24/ministru-kabineta-rikojums-nr-380

 

Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Autors: Sandra Dieziņa

Datums: 24.07.2017

Izdevums: Dienas Bizness

Rubrika: Mana pieredze

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

2012. gadā tika reģistrēta vīna darītava, bet 2014. gadā pārcēlušies uz Naukšēnu centru, kur patlaban arī atrodas vīna darītava. Senos laikos vēsturiskajā ēkā atradies lielākais krogs Naukšēnu novadā, kur gan iedzerts, gan bijuši danči, gan tālāki ciemiņi varējuši naktsmājas dabūt. Vieta ir leģendāra, tāpēc tikai likumsakarīga bijusi vīna darītavas iekārtošana. «Kādu laiku ēka bija tukša, tad to iegādājāmies un sākām labiekārtot,» atklāj Jānis Baunis. Cik lieli ir ieguldījumi, saimnieks vēl nav aprēķinājis, bet lēš, ka tie būs gana prāvi. Ieguldīts ir arī Eiropas līdzfinansējums, 2016. gadā uzņēmums saņēmis ES atbalstu Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros un iegādājies ražošanai nepieciešamo – hidraulisko sulu spiedi, vīna/šampanieša korķu korķētāju un stieplīšu uztinēju pudelēm.

Sāk ar kompotiem

Z/s Lejasķērzēni, no kuras pērn atdalīta vīna ražošana un izveidots SIA Bauņu sēta, saimniekošanas pirmsākumos ražoja kompotus no paradīzes ābolīšiem un diezgan ātri sapratuši, ka jāizmēģina arī vīna darīšana. Saimnieki pamazām sākuši audzēt dažādas ogas un augļus, paplašinot dārzus. Tagad kopumā tiek apsaimniekoti ap 20 ha platību, kur aug āboli, cidonijas, rabarberi, pīlādži, jāņogas, ērkšķogas. Visas izejvielas tiek izmantotas vīna ražošanā. Vīna gatavošana notiek ar tradicionālām metodēm un kopumā aizņem gadu. Dažkārt nākas kļūdīties, bet tas esot cilvēcīgi.

Tagad sortimentā pavisam ir teju 20 nosaukumu produktu – vīni, dzirkstošie vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni. Gadā Bauņu sēta saražo vairāk nekā desmit tonnas vīna. Produkciju realizē gan uz vietas Naukšēnos, gan arī kafejnīcās, restorānos un arī veikalos. Jānis Baunis uzskata, ka vīna dzeršanas kultūra ir augusi un tas noticis, pateicoties nozares attīstībai. Taču bieži vien tas, kādu dzērienu izvēlas patērētājs, ir tikai gaumes jautājums – «ja viņam garšo pussaldais vīns, tad garšo, un nav jāspiež dzert sausais vīns». Turklāt vasarā cilvēki vēlas vieglākus un atspirdzinošākus dzērienus, bet ziemā – biezākus un stiprākus. «Jāņos jau karstvīnu nedzers,» tā uzņēmējs.

Ejošākais dzēriens ir Piparkūku sidrs, kas pēdējos trīs gados iemantojis lielu popularitāti tieši Ziemassvētku laikā. Nosaukumu izdomājis Jāņa tēvs, un tad nācies vien radīt pašu produktu, kas pašiem par pārsteigumu kļuvis īpaši populārs. Šis sidrs augstu novērtēts arī Latvijas augļu un ogu vīna skatē, kas pērn ieguva HORECA augstāko novērtējumu no 80 vīniem un sidriem, bet skatītāju balsojumā tas ierindojās 2. vietā. Šīs skates vīndaris uzskata par ļoti svarīgām, kas ļauj saprast un apzināties to, cik augsts līmenis sasniegts starp citiem amata brāļiem. Turklāt ja augsto novērtējumu sniedz profesionāla žūrija, ir divkāršs prieks un gandarījums.

Sāk sarunas par eksportu

SIA Bauņu sēta vīna darītavas modernizācija īstenota biedrības No Salacas līdz Rūjai realizētā projekta ietvaros. Jau īstenota projekta 1. kārta, un tagad tiek paplašinātas telpas, kas ļaus strādāt ērtāk. Ražotnē goda vietā izvietotas konkursos iegūtās atzinības, piemēram, 2014. gadā to bija vesels birums – seši diplomi, tostarp piecas pirmās vietas un arī 1. vieta kā labākajai vīna darītavai Latvijā.

Uzņēmumā nodarbināta visa ģimene, taču ogu un augļu novākšanas laikā tiek rīkotas talkas, lai visu izaudzēto varētu paspēt novākt.

Jānis Baunis uzskata, ka Latvijā augušās ogas un augļi ir pateicīgi vīna darīšanai un produkcija varētu ieinteresēt arī kaimiņvalstis. Jau sāktas pirmās sarunas par eksportu uz kaimiņvalstīm, tomēr ir jārēķinās, ka šis process ar akcīzes precēm nav ātrs. Jau tagad uz Naukšēniem brauc iepirkties igauņi, īpaši tūristi.

Konkurence nozarē aug, jo pēdējos gados ir parādījušies aizvien jauni spēlētāji. Vai bizness ir ienesīgs? «Tas ir labs jautājums. Ja gribi ko vairāk, daudz ir jāiegulda. Visi ieņēmumi ir jāliek attīstībā. Lai šo biznesu sāktu, vajadzīgas telpas, aprīkojums. Un dārzs – vajadzīgi trīs līdz četri gadi līdz pirmajai ražai. Ir arī kļūdas, ko redzu, laikam ejot. Un tas jāņem vērā pirms nākamās stādīšanas. Taču no kļūdām mācāmies,» atzīst uzņēmējs.

Jautāju, vai nozare ir perspektīva. «Pieprasījums aug gadu no gada, bet ir ļoti jāseko līdzi visiem procesiem. Arī konkurence aug un viegli nav. Jādomā gan par jauniem produktiem, gan ražošanas daudzumu, cik var nodrošināt no vienas partijas,» neslēpj Jānis Baunis. Viņš uzskata, ka katrā vīna darītavā ir kāds produkts, ar ko tā var lepoties, un tas tikai nāk par labu pircējiem, kam ir iespēja izvēlēties labāko. Uzņēmējs arī pieļauj, ka drīzumā varētu sekot cenu kritums, jo pašlaik ir sasniegts, viņaprāt, maksimums.

Daudz sanāk arī eksperimentēt, un tieši eksperimentēšanas laikā var saprast, kurš produkts būs ejošs, bet kurš būs galīgi garām.

Tagad latiņa ir pacelta augstu, un jāmēģina noturēties, īpaši ar kvalitāti, jo, kā saka uzņēmējs, ne vienmēr viss izdodas, kā sākotnēji plānots.

Taujāts par nākotni, Jānis Baunis stāsta, ka turpmāk plāno vairāk koncentrēties uz to, lai attīstītu un pilnveidotu pašu ražošanas vietu, kā arī sortimentu. «Koncentrēšos uz to, lai apkārt būt skaisti,» viņš neslēpj. Tāpat paredzēts koncentrēties uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, pēc kā jūtams pieprasījuma pieaugums, un liķieru segmenta attīstīšanu.

Vēl viens liels projekts, kas saistās ar nākotnes plāniem, ir tā saucamais ledus pagrabs, kas atrodas netālu no vīna darītavas, un tur paredzēts izveidot klasisku vīna uzglabāšanas vietu. Sākumā saimnieks iecerējis eksperimentus, kā šādā vietā uzglabāsies produkti un kā reaģēs uz zemo gaisa temperatūru. Pagrabā iecerēts izvietot vīna mucas un šo vietu radīt tūristiem pievilcīgu – «tādu, kā filmās redzēts». Jau tagad Naukšēnu vīna darītavu apmeklē daudz tūristu, arī no kaimiņvalstīm, un nākotnē iecerēts šo pakalpojumu tikai attīstīt. Šī nozare ir perspektīva, un tai atliek vien attīstīties, piebilst uzņēmējs.

***

Biznesa fakti

SIA Bauņu sēta

Atrašanās vieta: Naukšēni

Nozare: Dzērienu ražošana

Īpašnieks: Jānis Baunis

Apgrozījums: 23,66 tūkst. eiro (2016. g.)

Peļņa: 1762 eiro (2016. g.)

Investīcijas: 150 tūkst. eiro (t.sk. z/s Lejasķērzēni dārzu izveidē, tehnikas iegādē, kā arī ēku iegādē)

SIA Bauņu sēta, SIA Lursoft

***

Viedoklis

Eksports nav mītisks

Ainars Vanags, Līgatnes vīna darītavas saimnieks, vīndaris Sākt eksportu – tas nav tik vienkārši. Mēs cenšamies to darīt jau septīto gadu, bet tas vēl nav noticis. Strādājam ar klientiem un nevienu neesam atraidījuši. Eksports nav nekas mītisks, tas ir jebkurš klients, kam pārdodam savu produkciju. Eksports ir tikpat sarežģīts, kā atrast jaunu klientu. Latvijas augļu-ogu vīna nozare attīstās un aug. Var teikt – tā ir veca lieta jaunā ietērpā. Cilvēkiem ir interese, un viņi aizvien vēlas ko jaunu pagaršot. Mūsu pulciņš kļūst aizvien lielāks. Kaut nu pietiktu spēka visiem turpināt. Ja valsts mūs atbalstītu, būtu pavisam jauki.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2017/07/24/nauksenu-vini-uz-eksporta-takas

 

Tiesu nolēmumi

Datums: 25.07.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Tiesā

OP 2017/146.TS1

Alūksnes rajona tiesa 2017.gada 27.jūnijā izskatīja Evijas Bērziņas pieteikumu par pazudušas personas izsludināšanu par mirušu. Izsludināt pazudušo personu AGRI BĒRZIŅU, dzim. 1966.gada 13.maijā, pers. kods 130566-12659, par mirušu. Par dienu, ar kuru Agris Bērziņš (pers. kods 130566-12659) uzskatāms par mirušu, noteikt 2016.gada 5.decembri. Alūksnes rajona tiesas 27.06.2017. spriedums civillietā Nr. C08052216 stājies likumīgā spēkā 2017.gada 18.jūlijā.

OP 2017/146.TS2

Ar Cēsu rajona tiesas 2017. gada 26. jūnija spriedumu civillietā Nr. С11043117 pieteikumā par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu, ZANE UZOLIŅA, dzim. 1990. gadā, pēdējā zināmā dzīvesvieta - Skolas ielā 2-19, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā, Līgatnes novadā, kura 2005. gada 15. oktobrī izgāja no dzīvesvietas un nav nekādu ziņu par viņas atrašanās vietu, tiek izsludināta par mirušu, par Zanes Uzoliņas nāves dienu uzskatot pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā - 2017. gada 1. februāri.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2017. gada 18. jūlijā.

OP 2017/146.TS3

Grozīt ar Rēzeknes tiesas 1998.gada 23.novembra tiesas spriedumu Dacei Klīdzējai, pers. kods 060880-11422, noteikto rīcībspējas ierobežojumu apjomu.

Ierobežot DACEI KLĪDZĒJAI, pers. kods 060880-11422, rīcībspēju šādās jomās: pārstāvībā valsts, pašvaldības iestādēs un tiesās, bankā, apdrošināšanas sabiedrībā un citās finanšu institūcijās, medicīnas un ārstniecības iestādēs, tajā skaitā jautājumu izlemšanā par Daces Klīdzējas ievietošanu ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes iestādēs un nepieciešamo medicīnisko manipulāciju veikšanu; invaliditātes pensijas, pabalstu un citu maksājumu saņemšanā un izdarīšanā; rīcībā ar mantu un tās pārvaldībā, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšanā, ieķīlāšanā un apgrūtināšanā ar lietu tiesībām; darījumu slēgšanā, izņemot Daces Klīdzējas pārstāvību tiesību un likumisko interešu aizstāvēšanai iestādēs un tiesā saistībā ar Daces Klīdzējas rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām un strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu.

Noteikt, ka Daces Klīdzējas, pers. kods 060880-11422, aizgādnis rīkojas patstāvīgi visās jomās, kurās Dacei Klīdzējai ierobežota rīcībspēja.

Uzdot Jūrmalas pilsētas bāriņtiesai iecelt Dacei Klīdzējai, pers. kods 060880-11422, aizgādni vai lemt par aizgādņa pienākuma saglabāšanu iepriekš ieceltajam aizgādnim.

Spriedums stājies spēkā 2017.gada 6.jūlijā.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/07/25/tiesu-nolemumi

 

Tūristi grib ne tikai apmeklēt objektus, bet arī paēst un izmantot tualeti

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Dažādas vietas vilina brauciet, pie mums ir, ko redzēt. Patiešām, vērts apskatīt savdabīgus dabas objektus, smelt zināšanas kādā muzejā vai vienkārši papriecāties par skaistu ainavu. Piedāvājums Latvijā, arī mūsu tuvējos novados, ir gana plašs sākot no memoriālajiem muzejiem Piebalgā un Liepā, novadpētniecības muzejiem Taurenē, Inešos, Drustos, Amatā, seno lietu krātuvēm, par kurām gādā pašvaldības, beidzot ar skaistām muižām un dabas ainavām. Atliek tikai izvēlēties, kurp doties.

Taču ikvienam tūristam un ekskursantam līdztekus kādā vietā redzētajam, dzirdētajam un sajustajam ir arī citas, gluži saprotamas vajadzības. Ja diena paredzēta gara, gribas iedzert kafiju, paēst un, protams, apmeklēt tualeti. Vai tūristu aicinātāji par to padomājuši?

Raunā, kur ar katru vasaru ekskursantu aizvien vairāk, ir kafejnīca, kur var paēst, iemalkot kafiju. Mūsdienīga sabiedriskā tualete ir centrā, otra pie estrādes, pilsdrupās. Arī pie Staburaga iekārtota jauka atpūtas vieta, ir arī tualete.

Drustu centrā sabiedriskā tualete ir pie autobusu pieturas. Tā ir pārvietojamā. Vietējā veikalā var arī nopirkt kafiju līdznešanai, kādu maizīti. “Līdz šim nekādu problēmu nav bijis. Protams, tūristiem, jo lielāks piedāvājums un izvēle, jo viņi apmierinātāki. Ja būs vairāk tūristu, iespējams, vēl būs arī kāda kafejnīca,” saka Raunas pašvaldības vadītāja Evija Zurģe.

Uz Vecpiebalgu šovasar daudzi brauc, arī lai izbaudītu jauno šoseju, ne tikai iepazītu kultūrvēsturisko novadu. “Arī šovasar par Vecpiebalgas pusi ir pietiekami liela interese. Inešos grib apskatīt Porcelāna fabriku, Kaivē cilvēki labprāt brauc uz pasākumiem, Taureni un Dzērbeni vēlas iepazīt tie, kas apceļo dažādas Latvijas vietas. Vecpiebalgā ir muzeji, arī baznīca, kas tagad ir vaļā katru dienu. Novadā ikviens var pavadīt visu dienu, bet arī tad visu interesanto nepagūs apskatīt,” stāsta pašvaldības tūrisma informācijas konsultants Andris Koks. Viņš atzīst, ka tualešu pieejamība ikvienā ceļojumā ir būtiska. “Pie pašvaldības muzejiem, arī Vecpiebalgas un Apšu baznīcas tās ir, tāpat Brežģa kalnā. Vecpiebalgas centrā tā nav problēma. Arī, iekārtojot atpūtas vietu “Vecpiebalgas viesistaba”, tiks būvēta mūsdienīga tualete. Un tagad Vecpiebalgā ir arī iespēja izvēlēties, kur ieturēt maltīti, un visur ir tualetes.” Novada pagastos situācija dažāda. Taurenē degvielas uzpildes stacijā var padzert kafiju, kā arī ir iespēja apmeklēt tualeti. Dzērbenē ir krodziņš “Dzērbenes sēta”, kafiju un smalkmaizītes var iegādāties veikalā “Viva”. Visparastākā sabiedriskā tualete ir pie autobusu pieturvietas. Darbadienās, protams, var apmeklēt pilis Taurenē un Dzērbenē.

Inešos diemžēl iedzert kafiju nevar. Pilī, līdzās Porcelāna fabrikas ekspozīciju zālei, ir mūsdienīga tualete. Tā gan pieejama tikai darbdienās

Kaives parkā ir tualete, bet kādu kārumu vai dzeramo var nopirkt veikalā.

“Augšlīgatnē kārumniekiem ir kafejnīca “Trīs kūkas”. Kafiju var iegādāties veikalā, kur ir arī tualete. Diemžēl kārtīgi paēst te nevar,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilst, ka tūristu plūsma lielākoties ir pilsētā. “Vasarā kultūras nams ir atvērts arī sestdienās, to var apskatīt un arī apmeklēt tualeti. Tā ir arī Tūrisma informācijas centrā. Saprotams, problēmu nav dabas takās, bunkurā. Pilsētā paēst kārtīgu maltīti var divās kafejnīcās, dabas takās izsenis ir Pankūku namiņš, šovasar ar savu piedāvājumu arī “Vilhelmīnes dzirnavas”. Tā kā Līgatnē var ne tikai daudz ko redzēt un izjust, bet justies komfortabli,” pārdomās dalās novada domes priekšsēdētājs, atzīstot, ka pēdējā laikā brīvdienās pilsētā ir problēmas novietot automašīnu.

Jaunpiebalgas pašvaldības izpilddirektore Dace BišereValdemiere atzīst, ka tūrisma jomā liela mīnuss zīme ir gan tualetes, gan iespēja paēst. Jaunpiebalgā nav nevienas vietas, kur varētu paēst. Ilgus gadus pašvaldības ēkā bija kafejnīca “Kāpnes”, jau vairākkārt izsludinātas telpu nomas tiesības. “Viens uzņēmējs izrādījis interesi, ļoti ceram, ka kafejnīca atkal būs. Abrupē darbadienās var paēst nelielajā kafejnīcā. Veikalos kafiju var nopirkt,” stāsta izpilddirektore.

Mūsdienīga sabiedriskā tualete ir tirgus laukumā, bet tā ir atvērta tikai tirgus dienās. “Diemžēl ikdienā to turēt atvērtu neuzdrošināmies, tad kādam ir jādežūrē,” bilst Dace Bišere Valdemiere un piebilst, ka to, ka ikdienā pieejama sabiedriskā tualete ir nepieciešama, diskusiju nav, vienīgais tiek runāts par vietu. Jaunpiebalgas ciems ir garš, arī iedzīvotāju viedokļi dažādi. Kultūras namā, apmeklējot izstāžu zāli, var arī apmeklēt tualeti, tāpat ciemojoties Ķenča istabā, var apmeklēt labierīcības pašvaldības ēkā. Pie baznīcas arī ir tualete.

“Tūristi Jaunpiebalgā ir, brauc uz baznīcu, tikties ar Ķenci, Dzidru Kuzmani, arī uz dažādiem pasākumiem. Estrādē ir koka tualete, bet pasākumiem īrējam pārvietojamās tualetes,” pastāsta izpilddirektore.

Amatas pašvaldības tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane, vērtējot tūrisma infrastruktūru, uzsver, ka būtiskākais, vai konkrētā vieta iekļaujas kādā tūrisma maršrutā. “Ja centram cauri izbrauc dažas mašīnas, par šo vietu, vismaz patlaban, interese ir maza, pašvaldība neieguldīs līdzekļus, lai uzbūvētu mūsdienīgu tualeti,” viedokli pauž Eva Staltmane. Novada lepnums ir Āraišu muzejparks. Te ierīkotas mūsdienīgas tualetes, ir kiosks, kur nopirkt kafiju, saldējumu. Te šos pakalpojumus var izmantot arī tie, kuri muzejparku neapmeklē.

“Ieriķos tūrisma informācijas centrs nav pašvaldības struktūrvienība, bet privāts. Te ir viss tūristiem nepieciešamais gan informācija, gan blakus kafejnīca, tualete, benzīntanks,” stāsta pašvaldības tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Savukārt pagastu centros Skujenē, Ģikšos nav sabiedriskās tualetes, arī kafejnīcas, Nītaurē ir kafejnīca “Runčuks”. Daudzu iecienīta ir kafejnīca “Melturi”. “Zaubē sabiedriskās tualetes ir parkā un aiz autobusu pieturas. Veikalā var nopirkt kafiju un pīrādziņus. Prieks, ka veikals attīstās, domā par tūristiem, jo vasarā pie veikala ir āra galdiņi,” pastāsta Eva Staltmane un uzsver, ka uzņēmējdarbības un tūrisma attīstība iet roku rokā, ja tūristiem būs piedāvājums, tas nav tikai pašvaldības ziņā, viņi brauks un būs vajadzība pēc citiem pakalpojumiem, kas arī līdztekus attīstīsies.

Pārgaujas novada pašvaldības tūrisma organizatore Rudīte Vasile atzīst, ka pamazām tūrisma infrastruktūra attīstās, par to tiek domāts. Novadā tūrisma informācijas punkts darbojas Stalbes pagasta “Ezeriņos”. “Tā uzņēmēja iniciatīva, te tiek piedāvāta kafija un ir arī iespēja apmeklēt parastu lauku tualeti. Diemžēl Stalbē nav iespēju paēst. Straupē tūrisma informācijas centrs veidojas Piķiera namiņā. Te ir iespēja izmantot tualeti, bet brīvdienās namiņš ir slēgts. Straupē var paēst gan degvielas uzpildes stacijā, gan kafejnīcā “Šķesteri”, kur, protams, ir arī tualetes. Plācī, veikalā “Hanzas tirgotava”, piedāvā ļoti garšīgu kafiju. Sabiedriskā tualete ir pie pienotavas, tā savulaik tika uzbūvēta tirdziņa vajadzībām, apmeklētāji un tirgotāji tāpat kā ūdenstūristi un citi aizvien to izmanto,” stāsta Rudīte Vasile un uzsver, ka pie tūrisma objektiem, piemēram, Straupes baznīcas, draudze ir ierīkosi sabiedriskās tualetes. “Noteikti sabiedriskā tualete būtu vajadzīga pie autobusu pieturas Straupē. Tai jābūt mūsdienīgai. Par to tiek domāts, apsvērtas izmaksas. Kad pašvaldība no ministrijas pārņems pili, būs svarīgi, lai tūristiem ir nepieciešamā infrastruktūra,” vērtē pašvaldības tūrisma organizatore. Raiskuma centrā var ieturēt maltīti, arī baudīt kafiju restorānā. Pašvaldība parka stūrī pārbūvēs šķūni, un tur būs arī mūsdienīga tualete, kuru varēs izmantot gan estrādes pasākumu apmeklētāji, gan tūristi.

Priekuļu novadā Liepā, Bērzkrogā un Priekuļos pašvaldība ir uzbūvējusi mūsdienīgas tualetes un tās apsaimnieko. Mārsnēnu centrā savukārt no pavasara līdz rudenim centrā tiek uzstādīta pārvietojamā tualete. “Pagastu centros problēmu nav,” saka pašvaldības tūrisma darba organizators Elīna Tilaka un piebilst, ka diemžēl to nevar teikt par iespēju iedzert kafiju un ieturēt maltīti. Bērzkrogā ir gan benzīntanks, gan bistro, un ikviens var izvēlēties, savukārt Priekuļos bistro un kafejnīca strādā tikai darbadienās, bet brīvdienās kafiju līdznešanai var nopirkt veikalā. Liepā veikalā kafiju var iegādāties, vēl kādu bulciņu, bet ne paēst. Savukārt Mārsnēnos kafiju nopirkt nevar, to negatavo arī veikaliņā.

Vietējie pieraduši, zina, kur pagasta centrā meklēt tualeti, kur var palūgt kafiju. Iebraucējam informācijas nav. Protams, visos kultūras namos un pašvaldību iestādēs ir tualetes, taču, ja nav norādes, diezin vai katrs uzdrošināsies to apmeklēt. Vai pagasta centrā vērts piedāvāt kafiju, iespējams, pastāvēt kafejnīcai, to vērtē uzņēmēji. Un viņiem taisnība vietējiem par dārgu, drīzāk aizbrauks uz citu pagastu vai pilsētu un pasēdēs kafejnīcā. Savukārt tūristi reti ieklīst pagastos, kas netiek reklamēti un nepiedāvā ko īpašu.

Saprotami, nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā, kuru izmantos nedaudzi, taču arī tiem dažiem ir vajadzīga tualete, un vēl daži jūtas vīlušies, ka pagasta centrā nevar nopirkt kafiju kaut līdznešanai. 

http://news.lv/Druva/2017/07/25/turisti-grib-ne-tikai-apmeklet-objektus-bet-ari-paest-un-izmantot-tualeti

 

Smagas traumas autoavārijās

Autors: Monika Sproģe

Datums: 25.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Policijas hronika

Pārgaujas novada Stalbes pagastā uz ceļa Stalbe –Limbaži aizvadītajā piektdienā noticis ceļu satiksmes negadījums, kurām smagas sekas – seši cietušie. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītājs Valdemārs Kokorēvičs informē, ka, divām automašīnām saskrienoties, dažāda rakstura smagas traumas guvuši 17, 18, 19, 21, 23 un 30 gadus veci avārijā iesaistītie. Avārijas vietās darbojās sešas NMPD brigādes. Cietušie nogādāti Cēsu, Valmieras un Rīgas ārstniecības iestādēs. Sīkāka informācija nav pieejama.

Kopumā aizvadītās nedēļas nogalē Vidzemē Neatliekamās palīdzības dienesta mediķiem nācies sniegt palīdzību gan smagākos, gan vieglākos gadījumos. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Valdemārs Kokorēvičs informē, ka 23. jūlijā vēsturiskajā Cēsu rajonā notikuši pieci nelaimes gadījumi. Viens no tiem bijis ceļu satiksmes negadījums Amatas novada Drabešu pagastā, kur nelaime piemeklējusi 59 gadus vecu motobraucēju. Sadursmē iesaistītās automašīnas vadītājs nav hospitalizēts, taču motociklists guvis smagas traumas un nogādāts Cēsu klīnikā. Smagas apdeguma traumas tajā pašā dienā guvis kāds 19 gadus vecs jaunietis Kaives pagastā, viņš kurinājis ugunskuru un ugunij pielējis benzīnu. 23.jūlijā bijušajā Cēsu rajonā divi cilvēki cietuši no suņiem. Cēsīs kāda suņa saimnieks mēģinājis izšķirt četrkājaino draugu strīdu, taču paša suns ļoti nopietni sakodis 25 gadus vecā vīrieša roku. Vīrietis nogādāts Rīgā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gaiļezerā. Līgatnes pagastā suns uzbrucis kādai riteņbraucējai, sakožot kāju. Sieviete hospitalizēta Cēsu klīnikā. 23. jūlijs NMPD brigādēm mūspusē noslēdzies ar izsaukumu uz kādu Cēsu dīķi, kurā iekritis 18 gadus vecs jaunietis. Puisis ticis sveikā ar izbīli, tomēr hospitalizēts Cēsu klīnikā.

22. jūlijā NMPD brigāde devās uz Straupes pagastu, kur 37 gadus vecs vīrietis, skaldot malku, iecirtis rokā. 20. jūlijā kādai 76 gadu vecai sievietei Raiskuma pagastā, apkopjot kapavietu, uzgāzies kapakmens. Sieviete guvusi vieglu galvas traumu un nogādāta Cēsu klīnikā.

Savukārt Cēsu pilsētas svētki aizritējuši bez smagām traumām. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Valdemārs Kokorēvičs stāsta: “Cēsu svētkos 21. jūlijā trīs iedzīvotāji apkalpoti uz vietas pasākumā un viens stacionēts, 22. jūlijā četri apkalpoti svētku norises vietā, no kuriem viens nogādāts slimnīcā, bet viens no hospitalizācijas atteicies. Savukārt pasākumā “Zelta mopēds” dežūrā apkalpotas sešas personas, hospitalizēts nav neviens, jo cilvēki pēc palīdzības vērsušies ar sīkām traumām.”. 

http://news.lv/Druva/2017/07/25/smagas-traumas-autoavarijas

 

Latvijas nedēļas notikumu apskats

Autors: Egita Terēze Jonāne

Datums: 25.07.2017

Izdevums: Latgales Laiks

Rubrika: Aktualitātes

Vairākas godalgas Eiropas olimpiādē

Pagājušās nedēļas dziesmotākais notikums bija konkurss “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” un 3. Eiropas koru olimpiāde, kas notika Rīgā un izskanēja ar krāšņiem dziesmu repertuāriem un koncertiem.

Latvijas kori bija tituliem bagātākie, proti, tiem piešķirti 3 “Nāciju Grand Prix”, 27 zelta un 3 sudraba medaļas, pieci Eiropas čempionu tituli un šī čempionāta 12 zelta un 2 sudraba medaļas, kā arī atklātā konkursa 13 zelta un 18 sudraba diplomi. Eiropas olimpiādes uzvarētāja laurus plūca koris “Carmen Manet” no Slovēnijas.

Uzņēmēji neatbalsta plānoto nodokļu reformu

Latvijas uzņēmēju organizācijas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neatbalsta valdības plānoto nodokļu reformu. Visvairāk iebildumu ir par plānotajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļu politikā. Proti, vieni neatbalsta maksimālo apgrozījumu griestus – 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā, jo uzskata, ka šiem griestiem būtu jābūt vismaz 50 000 eiro. Daži spriež, ka nav jāpiemēro citi nodokļi tiem mikrouzņēmumiem, kuriem jau šobrīd gada ienākumi pārsniedz 10 800 eiro. Valdība visus priekšlikumus vērtēs otrdien Ministru kabineta sēdē.

Pašvaldības nereģistrē mazos bērnus

Izglītības kvalitātes valsts dienests publiskojis datus, ka pašvaldības pagājušajā mācību gadā nevienā mācību iestādē nav reģistrējušas 1665 piecgadīgus-sešgadīgus bērnus. Turklāt par 643 bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem pašvaldības norādījušas statusu “pašvaldība noskaidro situāciju” vai nav norādījusi statusu.

Medijpratība ir atkarīga no izglītības līmeņa

Kultūras ministrija iepazīstināja ar pētījumu par iedzīvotāju medijpratību 2017. gadā. Ierēdņi aptaujā noskaidrojuši, ka 32% iedzīvotāju tic informācijai, ko publicē sociālie tīkli, un tie galvenokārt ir gados jaunāki cilvēki (vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 54% aptaujāto), tāpat cilvēki ar zemāku izglītības līmeni (43% respondentu bija pamata izglītība) un ar zemākiem ienākumiem.

MK sola, ka tuvākajā pusgadā ieviesīs starptautiski atzītu mācību līdzekli, kas palīdzēs izskaidrot medijpratību skolēniem, un rīkos skolotāju un bibliotekāru mācības.

Aļņu māte sagādā pārsteigumu

Līgatnes dabas taku ilggadējā iemītniece aļņu māte Mirga sagādāja pārsteigumu šīs dabas teritorijas darbiniekiem, proti, dzemdēja alnēnu. Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas presei teica, ka aļņu mazuļi mēdz dzimt laikā no aprīļa beigām līdz maija vidum, turklāt Mirgas ārējais izskats nav liecinājis, ka viņa būs mamma.

Ķiplokus ierindo populārākO dārzeņu vidū

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts tīkla eksperti atzina, ka šogad ķiploki piedzīvo audzēšanas bumu. Ķiploku audzētāji platību maksājumiem pieteikuši 89,73 ha ķiploku lauku. Tomēr eksperti pieļauj, ka reālās ķiploku platības varētu būt krietni lielākas, ja klāt piesummētu mazdārziņu laukus. Viena lauka vidējā ražība ir 4 t/h.

http://news.lv/Latgales_Laiks/2017/07/25/latvijas-nedelas-notikumu-apskats

 

Kalendārs 26.VII–8.VIII

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Ieskatīsimies Krustkalnu dabas rezervātā!

29. jūlijā Mārcienas pagastā

www.daba.gov.lv

Dabas aizsardzības pārvalde, atzīmējot Krustkalnu dabas rezervāta 40 gadu pastāvēšanu, 29. jūlijā aicina uz pasākumu Ieskatīsimies Krustkalnu dabas rezervātā!.

Rezervāts tika izveidots 1977. gadā, lai saglabātu savdabīgo reljefu, lielu mežu tipu dažādību un reto augu sugu daudzveidību. Pasākuma programmā: prezentācija par Krustkalnu dabas rezervāta vēsturi un dabas vērtībām, izziņas un radošās darbnīcas Krustkalnu dabas rezervāta apmeklētāju centrā. Kā arī divi pārgājieni: Putni Krustkalnu dabas rezervātā. Vadītājs Dagnis Vasiļevskis, mob. tālr. 26112686, un Augi Krustkalnu dabas rezervātā. Vadītāja Anita Namatēva, mob. tālr. 29214170. Pārgājieniem jāpiesakās iepriekš pie to vadītājiem.

Ceļotāju diena

5. augustā Rāznas dabas parkā

www.daba.gov.lv

Popularizējot Rāznas nacionālā parka dabas bagātības un tūrisma iespējas, kā arī atzīmējot parka desmit gadus, 5. augustā Rāznas NP norisināsies īpaša Ceļotāju diena. Tā ikvienu interesentu aicinās doties aizraujošās ekskursijās, pārgājienos, velo-braucienos, kā arī iesaistīties citās izglītojošās un radošās aktivitātēs.

Festivāls Pārceltuve

5. augustā Līgatnē

www.ligatne.lv

Dabas garšas sarunās visas dienas garumā viesstāstnieki dalīsies ar to, ko paši atklājuši dabā. Mēs dzirdēsim Jēkabu Dimiteru, Initu Dānieli, Aigaru Ruņģi, Astru Spalvēnu, Zigmāru Roni, Ilzi Rukšāni, Arti Nīmani, Indru Čeksteri.

Meistardarbnīcās un amatnīcās varēs izmēģināt papīra gatavošanas un dzērienu darīšanas arodu, mācīties pazīt pļavas augus, tvert ēdienu fotogrāfijā un apgūt citas prasmes.

Dienas gaitā varēs doties izzinošās ekskursijās – apciemot Līgatnes bijušo papīra fabriku, izzināt apkaimē atrodamās sēnes, vērot te mītošos putnus.

Kārtīgi izstaigājot Līgatnes dabas takas, visdažādākajās vietās varēs atrast brīvdabas kafejnīcas, kur izsalkušie varēs iestiprināties ar sezonas veltēm.

Savukārt pievakarē līgatniešus un ciemiņus gaidīs improvizēts vienas dienas restorāns Latviešu svinību galds, kur šefpavāri no 3 pavāru restorāna, Restorāna 3, Valmiermuižas alus virtuves, Rehabilitācijas centra Līgatne, Lustīgajiem meistariem, Vilhelmīnes dzirnavām un Līgatnes vīna darītavas gardēžiem piedāvās savu ēdienu un stāstu par mūslaiku Latvijas virtuvi.

Kukaiņu nakts

5. augustā Slīterē

www.daba.gov.lv

Dabas izglītības centrā Slītere notiks dabas izziņas pasākums Slīteres kukaiņu nakts.

Pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrību. Eksperti būs entomologi Mg.biol. Kristaps Vilks un Uģis Piterāns. Pasākums ir bērniem draudzīgs, tāpēc uz to droši var ierasties visa ģimene, arī paši mazākie, un uzzināt interesantus faktus par kukaiņu dzīvi, kā arī mēģināt dabā ieraudzīt, kā tiem klājas.

http://news.lv/Diena/2017/07/26/kalendars-26vii8viii

 

Līgatnes dabas takās jaunumi

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Ko darīt brīvdienās? Apciemot Līgatnes dabas parku! Alnene Mirga 12. jūnijā laidusi pasaulē mazuli! Mirgai tas ir pirmdzimtais, un viņa ļoti uztraucas, ja mazulis izdomā aiziet tālāk no viņas vai arī kāds no bara vai Līgatnes dabas taku darbiniekiem pienāk pārāk tuvu. Mazulis tiek slēpts tik ļoti rūpīgi, ka vairākas reizes zvēru kopējiem ir nācies doties voljerā to meklēt, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Parasti aļņu mammas apmeklētājiem ved atrādīt mēnesi vecas atvases.

www.ligatne.lv

http://news.lv/Diena/2017/07/26/ligatnes-dabas-takas-jaunumi

 

Paņemt klēpī un samīļot

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Nav lielākas laimes, kā redzēt mīlestības pilnu skatienu, kas raugās tavās acīs un vēsta par beznosacījuma mīlestību.

Monta un Reinis Ziņģi Cēsīs audzina pusgadu veco dēliņu Robertu. Jaunā ģimenīte ir aktīva un sabiedriska. Monta ir cēsniece. Lai arī studiju laiks tika pavadīts Rīgā, katru nedēļas nogali meitene brauca uz mājām, Cēsīm. Viņa atzīst, ka Rīga gluži vienkārši nav viņas pilsēta, lielpilsētas troksnis, sastrēgumi vai skaļa uzdzīve nevilina. “Veidojot karjeru, esmu gājusi mammas pēdās. Sākumā, tāpat kā viņa, mācījos medicīnu. Pēc tam, kad sapratu, ka sevi šajā jomā neredzu, mācības uzsāku skaistumkopšanā. Esmu kosmētiķe, strādāju Cēsu skaistumkopšanas salonā kopā ar mammu.”

Monta pēc mācībām atgriezās uz dzīvi Cēsīs. Un, lai arī abi ar Reini bija pazīstami jau no skolas laikiem, mīlestība uzplauka vēlāk. “Kad pieteicās Roberts, man nemaz nelikās, ka esmu stāvoklī. Man nebija ne sliktas dūšas, ne grūti. Nejutos kā grūtniece un arī strādāt pārtraucu vien divas nedēļas pirms dzemdībām. To, ka man ir vēders, klientes pamanīja tikai, kad biju septītajā grūtniecības mēnesī,” atceras Monta. Jaunā māmiņa pirmo atvasi izvēlējās laist pasaulē Siguldas slimnīcā, jo vēlējusies izmēģināt ūdens dzemdības: “Dzemdības bija mierīgas, bez komplikācijām. Tomēr nākamās reizes izvēlētos mūsu pašu Cēsu klīniku, nekur prom nebrauktu. Liels atbalsts dzemdībās bija vīrs. Tas lika justies labāk, aprūpētai un drošībā. Arī brīdis, kad vīrs grieza nabassaiti, bija emocionāls, ko nevēlētos aizmirst.”

Lai arī Monta un Reinis pirms bērniņa piedzimšanas bija apmeklējuši dzemdību un jauno vecāku kursus, sajūtas, kādas esot pārņēmušas, paņemot rokās mazo Robertu, bijušas neaprakstāmas. “Kad biju grūtniece, pat nenojautu, kā mazais cilvēciņš sagriezīs kājām manu dzīvi, manu ikdienu. Roberts piedzima brīdi pirms pusdiviem naktī uz 30. decembri. Es no viņa nenovērsu skatienu līdz pat 9.00 rītā. Tas viss likās tik nereāli,” stāsta Monta. Jaunā ģimene brīvdienas mēdz pavadīt pie Montas vecākiem, kur mazais Roberts var saldo miedziņu baudīt, čučot ratos, pagalmā svaigā gaisā. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs arī pie pašu mājas būvniecības, un, kā atzīst Monta, tad sava māja, dārzs un pagalms ir ģimenes kopīgs sapnis.

“Tagad, kad man ir Roberts, es uz daudzām lietām skatos pavisam citādāk. Vairāk novērtēju to, kādu darbu mani vecāki ir ieguldījuši, izaudzinot mani, manu māsu un divus brāļus. Tikai tagad es saprotu, cik lielu pacietību tas viss ir prasījis, un tas ir nenovērtējami,” atzīst Monta, kura nu ir arī pārliecinājusies, ka dzīve pēc bērna piedzimšanas nebūt neapstājas: “Gluži pretēji tagad viss notiek ar divtik lielāku jaudu un atdevi. Tas, ka mums ir bērns, nenozīmē, ka sēžam mājās un nekur nevaram iziet. Mēs vakaros ejam pastaigāties, dodamies ciemos, ģimenes izbraukumos, uz baseinu, apmeklējam pasākumus. Nekas nav mainījies. Tik tas, ka ir viens foršs cilvēciņš, kuru visur varam paņemt līdzi.” Monta arī novērtē savu vīru, kurš ikdienā ir ļoti liels palīgs. “Ja man ir nepieciešams kaut kur izskriet vai atvilkt elpu, tad zinu, ka Reinis ļoti labi parūpēsies par dēliņu, es varu būt mierīga. Savu ikdienu organizējam tā, lai Roberts jau ap deviņiem vakarā dotos pie miera, līdz ar to, nav nekādu problēmu izdarīt mājas darbus vai pašai atpūsties. Es nejūtos nogurusi.” Jaunie vecāki ir priecīgi par savu izvēli dzīvot Cēsīs, jo šī esot pilsēta ar iespējām. “To es redzu, skatoties, cik nodarbināti un aktīvi ir mani brāļi. Bērniem šeit ir ko darīt jebkurā vecumā sākot ar bēbīšu skoliņu apmeklēšanu līdz sporta, mūzikas vai mākslas skolai. Tāpat arī ar medicīnas pakalpojumiem esmu ļoti apmierināta. Mums ir ģimenes ārste, kura ir ļoti atsaucīga, brauc pie mums uz māju, par viņu varu teikt tikai to pašu labāko. Manuprāt, mēs esam savā īstajā vietā,” pārliecināta ir Monta, kura citām jaunajām māmiņām iesaka neatteikt piedāvāto palīdzību no radinieku puses, jo jāprot atvēlēt laiks arī sev, un, ja vien vecāki būs laimīgi un atpūtušies, tad arī bērniņš būs mierīgs.

***

Jaundzimušie no 21. jūnija līdz 18. jūlijam

Amatas novadā

Viens bērns. Meitene Rafa.

Cēsu novadā

19 bērni. Astoņas meitenes Ketija, Marta, Magnolija, Marta, Mare, Enija, divas Rebekas un 11 zēni Marks, Lukass, Alekss, Aarons Francis, Markuss, Harijs, Einars, Marko, trīs Everti.

Jaunpiebalgas novadā

Viens bērns. Meitene Rasa.

Līgatnes novadā

Divi bērni. Meitene Eva un zēns Tomass.

Pārgaujas novadā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

Priekuļu novadā

Četri bērni. Meitene Dārta un trīs zēni Andželo, Kārlis, Artis.

Raunas novadā

Četri bērni. Divas meitenes Marta, Elīza Dārta un divi zēni Kristiāns, Armands.

Vecpiebalgas novadā

Divi bērni. Meitene Sabīne un zēns Kristijāns.

http://news.lv/Druva/2017/07/26/panemt-klepi-un-samilot

 

Ābeļu raža šogad būs skopa

Autors: Monika Sproģe

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Mūspuses ābeļdārzu saimnieki vērtē, ka ābolu šogad būs maz. Ražu ietekmējuši sliktie pavasara laika apstākļi un salnas.

Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecībā "Ieviņas" ir neliels ābeļdārzs, taču šogad ražos tikai divas ābeles. Saimniece Jeļena Juhno saka, ka koku ziedēšanas laikā bijušas salnas, tas esot mazās ražas iemesls: "Šogad būs tikai dzidrie un viena šķirne vēlo rudens ābolu. Pagājušajā gadā raža bija tik liela, ka spiedām sulu un vēl ziemai noglabājām kastēs, bet šogad izskatās, ka nekas daudz nebūs. Tā vien būs, kā paēsties ražas laikā, ziemai neko nesataupīsim."

Amatas novada Drabešu pagasta zemnieku saimniecība "Viļņi" atrodas tuvāk ūdenim, tāpēc agrās salnas ir īpaši kodīgas. Elga Sville saka, ka īsi pirms ābeļziedu atvēršanās viennakt iestājies septiņu grādu aukstums, ziedi izsaluši, toties bēda par ābolu ražu neesot liela, jo Elgas dzīvesbiedrs ir lietuvietis, saikne ar viņa radiem esot ļoti cieša. "Lietuvā šogad, tāpat kā citus gadus, ābeles pilnas ar āboliem, būs, ko pārvest mājās. Mums garšo ābolu sula, to katru gadu centīgi gatavojam. Lietuvā maigāks klimats, lai gan mūs šķir tikai nieka 300 kilometru, viņiem viss nogatavojas par divām nedēļām ātrāk," saka E. Sville.

Līdzīga situācija ir ābolu ražošanas saimniecībās. Gaida Grava, SIA “Līgatnes Ābele” agronome, atzīst, ka uzņēmuma dārzā šis būs tukšais gads: “Visus procesus ietekmēja pavasara laikapstākļi, to dēļ ābolu būs ļoti maz. Aukstumā ābeles skopi izziedēja, ziedi daļēji apsala, atsevišķos apgabalos šopavasar ābelēm nebija pilnīgi neviena ziediņa. Neatminos gadu, kad tā būtu bijis. Jāpiemin lielais mitrums, tā dēļ nenotika apputeksnēšanās, turklāt pagājušo ziemu arī bites grūti pārziemoja.”

Ja citus gadus ap šo laiku jau ienākušās avenes, tad šogad “Līgatnes Ābele” avenes vēl netirgo. “Izskatās, ka pirmās ogas varētu parādīties šīs nedēļas beigās. Mums ir agrās aveņu šķirnes, taču tagad pat tās nav lasāmas, kaut cilvēki zvana, interesējas. Tāpat kā citiem kultūraugiem, arī avenēm ziedi apsala. Upenes šogad ražo viduvēji, jāņogu arī nebūs, jo izziedēt izziedēja, bet ķekari nav pilni. Vienīgi sīpoli priecājas par mitrumu, taču kāds būs iznākums, vēl nezinām. Viss var mainīties, jo mitruma dēļ tie var pūt,” saka G. Grava.

Runājot par parazītiem, ābelēs šogad esot maz tinēja. “Slapjā un vēsā laikā ābeļu tinējs slikti attīstās un neizlido, toties ļoti izplatīta sausplankumainība. Tā ir arī kartupeļiem un bietēm. Ja klimata pārmaiņu rezultātā arī turpmāk mūs sagaida līdzīgi laikapstākļi, tad jāizvērtē šķirņu piemērotība mūsu apvidum, te darbs zinātniekiem,” stāsta G. Grava un atzīst, ka uzņēmumam šogad būs rūpīgi jāizvērtē līgumsaistības, jo nevar apsolīt to, ko nevar izpildīt.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aptaujā iedzīvotājus par gaidāmo ābolu ražu, un līdzšinējie aptaujas dati gan liecina, ka ābolu gads būs ražīgs.

Tā 31% no visiem 191 respondentiem pauž, ka šogad gaidāmā ābolu raža būšot tāda pati kā pērn, taču pietiks vien pašiem. 38% no visiem aptaujātajiem saka, ka ābeles šogad ražo ar uzviju un saimnieki plāno ābolus tirgot, 20% vēsta, ka viņu ābelēs ābolu nebūs, tāpēc šie respondenti lūkos, kur tos iegādāties, bet 10% aptaujāto ābeļu nav.

http://news.lv/Druva/2017/07/26/abelu-raza-sogad-bus-skopa

 

Atcerēties par būtiskām vērtībām

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Vai nākamvasar tiksimies?” bērni jautāja ne tikai nometnes pēdējā, arī iepriekšējās dienās. Tas liecina tikai par vienu viņiem kopā bija interesanti, viņi iemācījās ko jaunu. Vasaras Bībeles skola bērniem “Misija alā” pulcēja 23 dalībniekus vecumā no septiņiem līdz 11 gadiem. Nometni viņiem sarūpēja Līgatnes baptistu draudze. Telpas bez maksas atvēlēja pašvaldība. Piecas vasaras dienas bērni varēja būt kopā, viņiem bija, ko darīt.

“Iecere par šo pasākumu radās jau pirms gada, redzot, ka mūsu straujajā pasaulē dažkārt pietrūkst laika bērniem atgādināt un mācīt par morālām un tikumīgām vērtībām. Diemžēl mūsdienu virtuālā tehnoloģiju pasaule visbiežāk iemāca tieši pretējo. Vasaras Bībeles skolas saturs tika veidots un balstījās uz mācību priekšmeta “Kristīgā mācība” standartu Latvijā. Nolēmām šīs piecas dienas padarīt bērniem skaistas un

neaizmirstamas, lai viņi būtu aizņemti ar saturīgām, vērtīgām nodarbēm un lai komandā iemācītos viens otru atbalstīt, palīdzēt un priecāties par otra panākumiem,” pastāstīja nometnes koordinatore Kitija Rijniece un uzsvēra, ka nometni sarīkoja piecu cilvēku komanda un divi brīvprātīgie jaunieši.

Katra diena nometnē sagādāja kādu pārsteigumu. Bērni no rīta sanāca, sabrauca ar riteņiem, kuri dzīvo tālāk, tika atvesti. Tad četras stundas bija dažādas nodarbības, kas notika Savā alā, Lielajā alā, Meistaru alā, Spēļu alā, Bībeles stāstu alā. Un nevienā nebija garlaicīgi. Sarunā ar “Druvu” bērniem bija grūti pateikt, kas nepaticis vai šķitis garlaicīgs. Viņiem bija iespēja dziedāt, spēlēt spēles, iesaistoties izdzīvot Bībeles stāstus, diskutēt par viņiem nozīmīgiem jautājumiem, skatīties izzinošas un pamācošas filmas un katru dienu radoši izpausties, veidojot īpašu rokdarbu, kas atgādināja par tajā dienā apgūtajām vērtībām.

Nometnes pēdējā dienā dalībnieki bija uzģērbuši pašu apgleznotus krekliņus. Katrs bija izvēlējies ne tikai krāsas, arī zīmējumu, simbolus.

“Bērniem vasarā nav, ko darīt, šī vasaras skola ir bez maksas, vecāki var atļauties viņus te sūtīt. Mums nav tikai līgatnieši, ir arī viņu radinieki, kuri atbraukuši ciemos,” pastāsta baptistu draudzes mācītājs Mārtiņš Rijnieks. Silvija Rijniece, Līgatnes vidusskolas kristīgās mācības skolotāja, prata bērnus, kuri skolā neapmeklē kristīgās mācības stundas, ieinteresēt un kopā ar vienaudžiem rosināja ikdienā atcerēties par dzīves vērtībām, būtisko.

“Ja kaut nedaudz no tā, ko runājām, viņi atcerēsies, novērtēs, būsim ļoti priecīgi,” atzina skolotāja.

Vai nākamvasar draudze rīkos Vasaras Bībeles skolu, rādīs laiks. Viens gan skaidrs tie, kuri tajā bija šovasar, grib satikties un pavadīt laiku atkal kādā alā vai varbūt kur citur.

http://news.lv/Druva/2017/07/26/atcereties-par-butiskam-vertibam

 

Izsole

Datums: 26.07.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/147.IZ10

Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.88 zvērināta tiesu izpildītāja Vēsma Ampermane, prakses vieta: Raunas iela 14, Cēsis, Cēsu nov., pirmajā izsolē pārdod Birutai Vīksnītei piederošo nekustamo īpašumu Ošu ielā 17-4, Augšlīgatnē, Līgatnes pag., Līgatnes nov., kadastra Nr.4262 900 0468, kas sastāv no dzīvokļa ar kopējo platību 40,6 kv.m, kopīpašuma 406/3505 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes. Piedzinējs: Līgatnes novada dome (Spriņģu iela 4, Līgatne, Līgatnes nov.). Nekustamā īpašuma novērtējums (pirmās izsoles sākumcena) - EUR 1000. Izsoles solis - EUR 100. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsoles sākuma datums ir 2017.gada 1.augusts un noslēguma datums ir 2017.gada 31.augusts plkst.13.00.

Persona, kura vēlas piedalīties izsolē, līdz 2017.gada 21.augustam iemaksā nodrošinājuma summu EUR 100 apmērā zvērinātas tiesu izpildītājas Vēsmas Ampermanes, reģ.Nr.LV02096111281, depozīta kontā Nr.LV73TREL9199069001000, Valsts kase, kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot nekustamā īpašuma adresi, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta tiesu izpildītājai lūgumu autorizēt dalību izsolē. Informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā, tīmekļa vietnē https://izsoles.ta.gov.lv. Tālrunis uzziņām 64122601. Izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/07/26/izsole-6451734

 

Rūpēs par latviešiem pasaulē

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 27.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lai apmainītos pieredzē un dalītos zināšanās, Cēsīs un Līgatnes novada konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki” norisinās latviešu diasporas skolotāju profesionālās pilnveides kursi.

Kursu ievadā Cēsu pilī dalībniekus sagaidīja īpašs brīdis – viņiem bija iespēja paturēt rokās Latvijas karogu, kas austs kā viens no simboliem Latvijas simtgadei un kurš apceļo latviešu kopienas visā pasaulē. To audusi cēsniece, tekstilmāksliniece Dagnija Kupče. Karogs kopā ar vēstījumu grāmatu un ceļasomu devās apkārt pasaulei, ceļojumu uzsākot Austrālijā, latviešu kultūras dienās 2016. gada nogalē. Sarkanbaltsarkanais Latvijas simbols pabijis jau četros kontinentos, nu tas atkal ir Latvijā, arī Cēsīs. Karogu ceļā pavada vēstījumu grāmata, kurā ikviens latvietis un viņa draugs varēja ierakstīt savu vēlējumu Latvijai simtgades svētkos. Karoga ceļojums ir sirsnīga dāvana valstij jubilejā un vienlaikus arī stāsts, kas nodots nākamajām paaudzēm. Ar uzrunu kursu dalībniekiem uzstājās arī pati D.Kupče, kura dalījās sajūtās un pārdomās par karoga emocionālo nozīmi pasaules mērogā. Tā, piemēram, kādam latvietim pirms došanās aizsaulē karogs devis iespēju atvadīties no savas tēvzemes. Aizgājēja radi audējai uzrakstījuši pateicības vēstuli, tā tiks glabāta kopā ar ceļojošo vēstījumu grāmatu un karogu. Karoga ceļš turpināsies līdz pat 2018. gada nogalei, kad tas no Brazīlijas nonāks atkal atpakaļ Latvijā.

Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga vēsture Eiropas kontekstā ir ļoti sena. Tas tiek uzskatīts par vienu no pasaules vecākajiem, mūsdienās joprojām lietotajiem karogiem, kuru izcelsme meklējama 13. gadsimtā. Ceļā uz Latvijas simtgadi Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja nāca klajā ar ieceri par Latvijas valsts karoga ceļu pie tautiešiem visā pasaulē.

Kursos piedalījās aptuveni 50 skolotāji no visas pasaules, kas māca ārvalstu latviešu bērniem latvietību, bet dažādās valstīs kopumā ir 106 skoliņas, kurās notiek latviešu valodas apguve. Latviešu valodas aģentūra sniedz atbalstu latviešiem ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā. Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa stāsta, ka šādi kursi notiek jau piekto gadu: “Šeit satiekas cilvēki, kuri strādā diasporas skolās. Ne visi ir profesionāli pedagogi, bet visi ir entuziasti. Satikšanās vienmēr notiek vasaras vidū kādā no Latvijas skaistajām pilsētām. Kursos ir lekcijas, semināri, radošās darbnīcas un pieredzes apmaiņa. Mēs cenšamies izveidot atbalsta tīklu, lai šiem cilvēkiem būtu ērtāk un vieglāk uzzināt jaunumus, kas saistīti ar pedagoģiju. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu, lai latvieši pasaulē neaizmirstu par mūsu valodu un kultūru. Svētdienas skolas visā pasaulē, kurās bērniem tiek mācīts par latviešu valodas kultūru, ir vietas, kur latviskums saglabājas vislabāk, tā tiek uzturēta kopības sajūta.”

D. Dalbiņa zina stāstīt, ka latviešu skoliņas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ir tādas, kurās programma tiek mācīta atbilstoši tradicionālajām mācību metodēm, bet ir arī skolas, kuras darbojas kā interešu izglītības centri. Latviešu valodas aģentūra katru gadu saņem aptuveni 200 tūkstošus eiro lielu finansējumu, kas tiek dēvēts par diasporas grozu. Finansējums tiek izlietots mācību līdzekļu veidošanā, popularizēšanā un nogādāšanā uz visām 106 skolām. Tāpat tiek sniegta palīdzība pilnvērtīgas mācību vides izveidei un izglītojošu pasākumu organizēšanai.

Kursus Cēsīs atklāja Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, kurš pauda pārliecību par skolotāju devumu tautiešiem pasaulē: “Mēs arvien skaidrāk redzam, ka latviešu valoda diasporā zaudē pozīciju kā dzimtā valoda, arvien vairāk tā kļūst par svešvalodu. Tas nozīmē atbilstošu rīcību gan no visiem skolotājiem pasaulē, gan arī no mums mācību līdzekļu veidotājiem. Tikai cilvēki, kas strādā daudzajās pasaules valstīs un rūpējas, lai bērni arī cituviet mācās latviešu valodu, vislabāk var ieteikt, kādi uzlabojumi mācību procesā nepieciešami. Priecājamies par veiksmīgu sadarbību ar visiem skolotājiem, jo kopīgiem spēkiem nu izdevies izveidot tālmācības vidi, kur daudzas lietas iespējams apgūt pašmācības ceļā.” Pasākuma atklāšanā uzrunas teica arī Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektores vietas izpildītāja Daina Grosa un Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis. Ilona Saverasa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja Baškortostānā. Tur Ilona dzīvo jau astoņus gadus. “Kad 2009. gadā Latvijā bija krīze, Latviešu valodas aģentūrā iesniedzu nepieciešamos dokumentus, izturēju konkursu un tiku nosūtīta uz Baškīriju. Tur arī paliku. Man tajā brīdī bija svarīgi, lai būtu darbs, nekam citam nozīmes nebija. Es mīlu savu valsti un tās kultūru. Dzīvojot citviet, esmu apzinājusies, cik fenomenāla tauta esam. Ar tādu apziņu eju pie bērniem un to viņiem stāstu. Gribu, lai arī bērnos ir latviskais gēns, par kuru neaizmirst.” Ilona uz Latviju atbrauc divas reizes gadā Ziemassvētkos un pēc Jāņiem. Lai arī 2014. gadā pārcēlusies atpakaļ uz Latviju, apstākļu sakritības dēļ tomēr atkal devusies uz Baškīriju un par izvēli priecājas: “Tas man deva iespēju šiem bērniem vēl vairāk iemācīt, kā arī dot viņiem iespēju paskatīties uz lietām no cita skatupunkta. Šobrīd tur lielākā problēma, ka tieši vecāki ne vienmēr saskata motivāciju vest bērnus uz latviešu skoliņām, jo ģimenēs latviešu valodā netiek runāts, bet ar to, ko darām stundās, ir par maz, lai valoda tiktu apgūta pilnvērtīgi.” I. Saverasa māca bērnus vecumā no pirmās līdz 11. klasei. Vislielākā interese esot par folkloras pulciņu, uz kuru nāk aptuveni 60 bērnu. Tiek dziedātas latviešu tautas dziesmas, dejots, darināti rokdarbi, mācīta Latvijas ģeogrāfija, kultūra. Kopā tiek svinēti arī latviešu gadskārtu svētki.

 

Vecākās vietā jaunākais

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 28.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada domes deputāte Baiba Pelse no vēlētāju apvienības “Mēs Līgatnei” veselības stāvokļa dēļ uz laiku nolikusi deputātes mandātu. Nākamais sarakstā ir Kristaps Sviklis. Viņš “Druvai” apstiprināja, ka ir gatavs kļūt par deputātu. “Saprotu, ka tie būs papildu pienākumi, bet gribu palīdzēt iedzīvotājiem risināt problēmas, vismaz norādīt to risinājuma virzienus. Esmu gatavs pārstāvēt viņu intereses. Visticamāk, tāpat kā kolēģe darbošos finanšu komitejā, esmu pēc izglītības ekonomists, mani interesē ekonomikas jautājumi, uzņēmējdarbība,” pastāstīja Kristaps Sviklis.

Baiba Pelse Līgatnes novada domē bija gados cienījamākā deputāte, viņai jau 81, Kristapam Sviklim ir vien 23 gadi.

http://news.lv/Druva/2017/07/28/vecakas-vieta-jaunakais

 

Talkā nojauc, lai ierīkotu no jauna

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 28.07.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Vairāk nekā 20 dažādu paaudžu līgatniešu piedalījās talkā, lai demontētu nolietojušās koka konstrukcijas un sakoptu dabas taku apkārtni Līgatnes upes krastā. Tika daudz padarīts, vecie dēļi, baļķi, kas veidoja takas, tika demontēti un sadedzināti.

"Pirms 12 gadiem ierīkotajā dabas takā koka konstrukcijas nolietojušās, puse dēļu ielūzuši, tiltiņi kļuvuši bīstami," pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, piebilstot, ka par dabas takas sakārtošanu kā svarīgi nepieciešamu augšlīgatnieši atgādinājuši arī priekšvēlēšanu laikā. "Vispirms vecie, sapuvušie dēļi un baļķi jānojauc, un pa taku vismaz varēs pārvietoties. Tad domāsim, kā to atjaunot, piesaistīt finansējumu," stāsta novada vadītājs.

Talkā kuplā skaitā piedalījās jaunieši. "Te forša vieta. Daudzi te kādreiz staigāja, arī man patika. Labprāt pastrādājam," atzīst Vitālijs Proņins, bet pašvaldības jaunatnes un izglītības lietu speciāliste Dace Bērziņa uzsver, ka jaunieši labprāt piedalās kopējos pasākumos. Patlaban novadā veidojas jauniešu dome, tai ierādītas telpas, un iniciatīvas netrūkst.

Cītīgi strādā mazais Ernests kopā ar mammu Nikolu Pamalu. "Dzīvojam kaimiņos, labprāt nākam pie upes, pēdējā gadā vairs nevarēja nokāpt lejā. Prieks, ka varam palīdzēt," saka līgatniete.

Skolotāja Antra Strazdiņa atceras, ka vēl pirms pāris gadiem arī mācību stundas notika pie upes. "Līgatnes krastā daudz ir interesanta, skolēni vēro, uzzina. Apkārtnē kādreiz pie katra koka bija tā nosaukums. Skolēni ir zinātkāri, viņi grib noskaidrot, īpaši to, kas notiek dabā," pārdomās dalās skolotāja un uzsver, ka Augšlīgatnē šī ir ļoti iecienīta vieta, kas tikai jāsakopj. Arī vidusskolas saimnieks Aigars Gulbis atgādina, ka upes graviņa atrodas blakus skolai un brīvos brīžos skolēni labprāt laiku pavada dabā. Kur labāk, kā noskriet pie upes.

Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pastāsta, ka arī pašvaldības darbiniekiem ir tradīcija diezgan regulāri kopā pastrādāt, sakopt kādu vietu novadā. Viņš atceras, ka pilsētā 2005.gadā tika sarīkota pirmā talka, līgatnieši ļoti aktīvi iesaistījās. "Tad vēl Lielās talkas nerīkoja. Taču ar gadiem uz talkām nāca aizvien mazāk cilvēku, ne jau tāpēc, ka būtu slinki, bet nebija tā īsti, ko darīt. Arī aktivitātes Lielajā talkā, vismaz Līgatnē, noplok. Tradīcija gan nekur nepazūd pensionāri vāc atkritumus ceļmalās, ap savām ēkām talko skolēni un bērnudārznieki. Līgatnes novads katru gadu kļūst sakoptāks tāpat kā citas vietas Latvijā," pārdomās dalās novada vadītājs.

Kādreiz Līgatnes upes graviņā tika rīkoti pasākumi, svinēti Jāņi. Dabas takas bija viens no apskates objektiem viesiem. Par to, ka tās atjaunos, pārliecināti ne tikai talcinieki. Toreiz, pirms 12 gadiem, atklājot dabas taku, izskanēja ierosinājums, ka tai vajadzētu būt garākai, lai pastaigā vairāk skatāmā, piemēram, iežu atsegumu.

http://news.lv/Druva/2017/07/28/talka-nojauc-lai-ierikotu-no-jauna

 

Pasākumu kalendārs

Autors: Aiva Kalve, Māra Lapsa

Datums: 31.07.2017

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Aktuāli un noderīgi

Pieredzes brauciens

24.–30. augustā

Latvijas Dārzu biedrība aicina līdzbraucējus pieredzes apmaiņas braucienā uz Vācijas un Francijas skaistajiem dārziem un dārzu dizaina izstādi “IGA Berlin 2017”. Tālrunis informācijai 29477564 vai 29120268.

Uz Latgali

5. – 6. augustā

Latvijas Dārzu biedrība dodas pieredzes apmaiņas braucienā un aicina līdzbraucējus uz Sēliju un Latgali, lai paciemotos skaistos dārzos un stādaudzētavās. Tālrunis informācijai 28233996 vai 29188030.

Būt kopā it visā

Līdz 5. augustam Baldonē

Svētki Baldones novadā sākās jau pagājušajā nedēļā. Katra diena nes kaut ko jaunu un neparastu. Piemēram, 31. jūlija vakarā pie kultūras centra būs teatralizēts uzvedums pašiem mazākajiem, bet 1. augustā būs pusaudžu diena. Plkst. 13 tikšanās ar tēju un ārstniecisko augu zinātāju Zeltīti Kavieri. 4. augustā akcents likts uz gastronomiju, jo tēma – biezpiena ēdieni. 5. augusts ir dižā diena ar sportošanu, aktivitātēm bērniem un jauniešiem, gadatirgu un svētku balli.

Minhauzens pulcē medniekus

4.–5. augustā Mērsragā

Latvijas mednieku festivāls “Minhauzens” jau daudzus gadus vienkopus pulcē medniekus, viņu radus, draugus, līdzjutējus, proti, visus, kurus vieno medības. 4. augustā būs svētku svinīga atklāšana, gājiens un balle, bet sestdien jau plkst. 6 tiks dots starts makšķerēšanai, savukārt pēc tam sāksies mednieku sacensības. Visas dienas garumā būs radošās darbnīcas bērniem, loka šaušana, svētku tirdziņš un izglītojoši semināri.

Raibs pasākums

5. augustā Strenčos

Strenču pilsētas diena sāksies ar sportošanu – būs gan strītbols, gan pludmales volejbols. Bet tie, kuri grib kaut ko nopirkt, uzreiz var doties uz tirgus laukumu, kur jau plkst. 9 sāksies mājražotāju, amatnieku un lauku labumu tirdziņš. Kur tirgus, tur umurkumurs un pēdējā laika modes lieta – lielie burbuļi. Turpat notiks arī akcija “Kūku kūka”. Viesosies saimniecība “Mežiņi” ar dažādu šķirņu trusīšiem, būs iespēja vērot, kā trušu vilna pārtop cimdos, zeķēs.

Visi ceļi ved uz Ventspili

3.–6. augustā Ventspilī

Izstādes, koncerti, radošās darbnīcās, teātra izrādes, gadatirgus, sportošana... Ej, kur gribi, ir ko redzēt! 5. augustā būs arī 17. starptautiskais ziedu paklāju festivāls Ostas ielas promenādē, kad pēc žūrijas savu vērtējumu aicināti izteikt visi skatītāji.

6. augustā Piejūras brīvdabas muzejs tiks nodots amatnieku rīcībā, piedalīsies arī grupa “Hallo”, būs podnieku ceplis, minizoo, suņu paraugdemonstrējumi, radošās darbnīcas.

Aizraujoša, dažāda programma

5.–6. augustā Bauskas Pilskalna parka estrādē

Bauskā pirmo reizi notiks aktīvās atpūtas festivāls visai ģimenei “Bauska TasTe”. Uz divām skatuvēm uzstāsies Latvijā pazīstami mākslinieki un grupas, piemēram, “Skyforger”, Intars Busulis un Abonementa orķestris, “Carnival Youth”, Fēlikss Ķiģelis, Normunds Rutulis, Pēteris Upelnieks, “Pērkons”, “Jumprava”, “Dakota”, “Franco Franco”, “AK69” un citi.

Bauskas Rātslaukumā notiks “Ghetto Basket” ielu basketbola posms, Bauskas pilī apmeklētāji varēs vērot paukošanās turnīru, izmēģināt spēkus orientēšanās sacensību organizētāja “Magnēts” rīkotajā rogainingā, kurā dalībnieki varēs iepazīt trīs piļu – Bauskas, Rundāles un Mežotnes, kā arī trīs upju – Mūsas, Mēmeles un Lielupes – apkārtni.

Papīra, brīvdabas garšu un sarunu festivāls

5. augustā Līgatnē

Līgatnes vārds Latvijā saistās ar papīru. Un, kaut gan papīrfabrikā rosība, gribas ticēt, tikai uz laiku ir pieklususi, līgatniešu mīlestība pret papīru ir saglabājusies. Tradicionālie papīra svētki Līgatnē šogad atkal būs, turklāt ar jauniegūtām šķautnēm, kurās, Latvijas dabā sakņotas, iemirdzēsies pavāru sarūpētas maltītes un meistaru sarunas. 5. augustā norisināsies pirmais brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls “Pārceltuve”. Notiks arī tirgus, kur varēs iegādāties zemnieku dārzos, laukos izaudzēto, pagatavoto un amatnieku sarūpēto. Bet kultūras namā notiekošā pasākuma devīze būs – latviešu svinību galds.

Kas vienam neder, citam der

5.–6. augustā no plkst. 10 Ādažos, šosejas A1 malā un dižtirgū;

5. augustā no plkst. 11 Rīgā, Spīķeru kvartālā;

6. augustā no plkst. 9 Rīgā, Čiekurkalna tirgū

Tirdzniecība ar lietotām mantām kļūst aizvien populārāka. Krāmu tirdziņi ir gluži kā muzeji. Senas un ne tik senas mantas, vēstures liecības, nostalģiskas atmiņas. Krāmu tirgos var tirgot visu – mantas, kas nav jaunas un nav vairumā, bet nedrīkst pārdot pārtiku.

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2017/07/31/pasakumu-kalendars

 

Latvieši vadošie un aktīvākie briežu audzēšanā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 01.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Mores pagasta “Saulstaros” aizvadīts desmitais starptautiskais briežu ragu vērtēšanas pasākums “Staltbriežu un dambriežu buļļu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšana”. Tajā piedalījās ne tikai daudzi Latvijas briežu audzētāji, bet arī pārstāvji no Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Čehijas, Polijas, Baltkrievijas, Slovākijas, Ukrainas un citām, kopumā vairāk nekā desmit, valstīm.

Pasākuma rīkotājs, Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis pastāstīja, ka ārzemnieki labprāt brauc, jo citur Eiropā šādus ragu mērīšanas pasākumus nerīko: “Esam pirmie, kas to sākuši, un joprojām vienīgie, kas turpina organizēt. Šis pasākums dod Latvijas briežu audzētājiem atpazīstamību Eiropā un pasaulē.”

Jāatzīmē, ka Latvijas briežu audzētāji aktīvi darbojas arī starptautiskajā organizācijā “IDUBA”, un D. Paeglītis ir tās viceprezidents. Pasākums Morē notika vairākas dienas, programma neaprobežojās tikai ar ragu vērtēšanu.

“Gatavojot pasākumu, domājam, lai briežu audzētājiem, kuri ieradīsies, šīs būtu lietderīgi pavadītas dienas. Organizējam zinātniski praktisku konferenci, kuras temati gadu no gada mainās, kurā uzstājas Latvijas un ārvalstu lektori. Tādējādi briežu audzētāji šeit var iegūt maksimāli daudz noderīgas informācijas,” teica D. Paeglītis.

Līdztekus konferencei notika ragu vērtēšanas konkurss, tos vērtēja pēc dažādiem parametriem, sistēmām. Tiek ņemts vērā ragu resnums, garums, žuburu skaits, apkārtmērs, citi rādītāji.

D. Paeglītis norāda, ka briežu audzētājiem dalība konkursā ir tikpat svarīga, cik iegūtās godalgotās vietas: “Ragi sniedz daudz informācijas par dzīvnieku. Tie ir viens no noteicošākajiem rādītājiem, kas raksturo konkrēto briedi. Ragu kvalitāte norāda uz dzīvnieka ģenētisko kvalitāti. Pērkot vai pārdodot dzīvniekus, pircējs pievērš tam uzmanību. Sniedzam informāciju interneta mājaslapās, žurnālos dažādās valstīs, Latvijā žurnālā “MMD”, tas ļauj cilvēkiem saprast, kur meklēt labākos dzīvniekus.”

Labākie tika sveikti dažādās nominācijās un kategorijās, atzīmēsim tikai divus. Vērtējumā “Smagākie ragi” galveno balvu ieguva Slovākijas briežu audzētāji no uzņēmuma “Biely Potok”, bet nominācijā “Garākie ragi” galvenā balva zemnieku saimniecībai “Saulstari1”, kuriem šis tituls bija arī pērn. Viņiem vēl vairākas godalgotās vietas. D. Paeglītis ir šīs zemnieku saimniecības pārvaldnieks, kā arī SIA “Māras brieži” valdes loceklis un līdzīpašnieks, arī šim uzņēmumam vietas labāko trijniekā atsevišķās kategorijās. D. Paeglītis atzina, ka rezultāti labi, bet vienmēr jau ir, kurp tiekties, lai sasniegtu labāko Eiropas briežu dārzu līmeni: “Latvieši starptautiski kotējas ļoti labi. Ir izdevies atrast pareizo pieeju. Mums vienīgajiem Eiropā ir organizēts ciltsdarbs valsts līmenī. Citās valstīs katrs darbojas savā fermā, kā nu māk, mums ir kopējā virzība, kopējs mērķis.”

Vairākas godalgotās vietas saņēma SIA “Purnavu muiža”, kas ar briežu audzēšanu darbojas Līgatnes novadā. Viņi ragu mērīšanas pasākumā piedalās daudzus gadus, tukšā nekad nav palikuši. Briežu dārza pārraugs Aldis Arcimovičs atzina, ka ir patīkami saņemt tik augstu novērtējumu: “Tas nozīmē, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Dalība šajā konkursā ļauj redzēt, kas notiek nozarē, salīdzināt, kur esam mēs, kādi dzīvnieki mums, kādi citur. Godalgotās vietas vislabāk parāda, kāda ir dzīvnieku kvalitāte. Lai to nodrošinātu, svarīgs viss, sākot ar barību. Briežu audzētājiem svarīgi uzstādīt latiņu, ko gribam sasniegt, un uz to arī mērķtiecīgi virzīties. No kvalitātes atkarīga cena, jo kvalitatīvāki dzīvnieki, jo lielāki ieņēmumi.

Ar briežu audzēšanu nodarbojamies jau 15 gadus, bet tikai pēdējos gados ieguldītais darbs sāk nest augļus. Šajā nozarē rezultāts nenāk ātri, jābūt pacietīgiem. Jāņem vērā, ka konkurence gadu no gada aug, tas liek arī mums nemitīgi rūpēties par kvalitāti.”

Briežu dārzu ieguldījums Latvijas ekonomikā dod arvien lielāku pienesumu, katru gadu jau esošajiem pievienojas četri pieci jauni briežu audzētāji. Galvenie eksporta tirgi ir Austrumeiropa, un latviešiem svarīgi parādīt, ka var izaudzēt kvalitatīvus dzīvniekus.

Briežu audzētājs Jānis Līkans, kurš darbojas Strenču novadā, dambriežu kategorijā ieguva divas pirmās vietas, vienu otro un vienu trešo, godalgotas vietas arī staltbriežu kategorijā. Viņš sevi uzskata par iesācēju, jo nozarē darbojas tikai četrus gadus, taču jau no sākuma par izaudzētajiem dzīvniekiem guvis augstus vērtējumus.

“Vienmēr patīkami saņemt šādu novērtējumu. Briežu audzēšana man vairāk ir hobija līmenī. Man dzīvnieki patīk, briedis bija viens no mīļākajiem dzīvniekiem, tāpēc radās doma par dambriežu un staltbriežu audzēšanu. Pagaidām ganāmpulks nav liels, nedaudz vairāk par simts dzīvniekiem, bet pašam ar to pietiek. Šajā nozarē attīstība notiek lēnām, un patiesībā jau esmu ātri ticis pie panākumiem,” atzina J. Līkans.

http://news.lv/Druva/2017/08/01/latviesi-vadosie-un-aktivakie-briezu-audzesana

 

Cepēju konkursā otrā vieta amatietei

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 01.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Amatas novada iedzīvotājas Armandas Freibergas ceptā torte “Ogas biezpienā” saņēmusi otro vietu Vidzemes reģiona konkursā “Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā”, ko organizēja “Siera klubs” un “Latvijas Maiznieku biedrība” sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.

Par labāko žūrija atzina Līgas Makejevas (Gulbenes novads) torti “Saule brida rīta rudzu lauku”, trešo vietu ieguva Līgas Stipnieces (Smiltene) Siera kūka ar citronu krēmu. Pirmo triju vietu ieguvējas dosies braucienā uz Briseli. Viņām dāvanās – saimniecībā vērtīgas balvas. Skatītāju simpātijas ieguva Pārgaujas novada iedzīvotājas Intas Ekertes torte “Mistērija”. Inta saņēma dāvanu karti 80 eiro vērtībā. No vēsturiskā Cēsu rajona konkursā piedalījās arī Sigita Šulce (Līgatnes novads) ar torti “Medutiņš”.

Konkursa skaistie gardumi, rotāti ar tautiskiem rakstiem, pārsvarā bija saldās un sāļās tortes, bet bija arī groziņi, kliņģeris, maizes klaips.

Konkurss notika Valmieras pilsētas svētku laikā, tā atklāšanā piedalījās Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Konkursā piedalījās 18 cepējas no Amatas, Smiltenes, Valmieras, Straupes, Inčukalna, Gulbenes, Līgatnes, Madonas, Siguldas novada un Rīgas.

Žūrijā darbojās maizniekmeistars, piensaimnieku pārstāvis, pārtikas tehnologs un citi.

http://news.lv/Druva/2017/08/01/cepeju-konkursa-otra-vieta-amatietei

 

 

2017-08-04
Laika ziņas
Aptaujas