Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas

Datums: 02.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Par pākšaugiem. Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra pārstāve, zinātniece Līvija Zariņa vakar piedalījās AREI Stendes pētniecības centra rīkotajā pasākumā "Pākšaugu lauku diena Stendē", sniedzot ieskatu jaunākajos pākšaugu pētījumos un informāciju par pākšaugu selekciju Latvijā.

*

Vēsā vasara. Šī gada jūlijs Latvijā kļuvis par vēsāko vasaras vidus mēnesi 21.gadsimtā un par 24.vēsāko jūliju kopš visaptverošu meteoroloģisko novērojumu sākuma 1924.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija +16,0 grādu, un tas ir 1,4 grādus zem normas. Iepriekšējais vēsākais bija 2004.gada jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,3 grādi.

*

Kopīgs pārgājiens. Pusaudžu rehabilitācijas kolektīva "Saulrīti" audzēkņiem un darbiniekiem izveidota tradīcija – ik gadu vasarā doties nakts pārgājienā un pavadīt kopā aizraujošu dienu. Šoreiz pārgājiens sācies trijos no rīta, pēc dažiem uzdevumiem un brokastīm dalībnieki nonākuši atpūtas un šaušanas bāzē "Mārkulīči", kur veikuši dažādas komandas un individuālās spēles un uzdevumus.

*

Ar mākslu, papīru un sarunām. Līgatnes pilsētas kultūras namā skatāma Ilzes Dilānes izstāde "Krāsas papīrā". Māksliniece strādā ar papīra masas gleznošanu. Izstāde tika atklāta pagājušās nedēļas nogalē, tā ir kā papildinājums novadā jau tradicionālajiem “Papīra svētkiem”, kuri sestdien skanēs kā pirmais brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls "Pārceltuve".

*

Teniss. Lielupē sācies Future tenisa turnīrs, kurā ar pirmo numuru izlikts Miķelis Lībietis. Pirmās kārtas mačā viņš ļoti viegli nepilnas stundas laikā ar 6:0 un 6:0 pārspēja Austrijas tenisistu Fabianu Grūberu. Dubultspēlēs, kur kopā ar Igaunijas tenisistu Marku Kerneru viņi izlikti ar 2.numuru, sportisti pirmajā kārtā ar 6:1 un 6:0 pārspēja Latvijas duetu, brāļus Artjomu un Ņikitu Jesaibegjanus.

http://news.lv/Druva/2017/08/02/iszinas

 

Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā

Autors: Māra Rone

Datums: 02.08.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ekonomika

Ar šādu devīzi par godu Latvijas simtgadei biedrība «Siera klubs» un «Latvijas maiznieku biedrība» šovasar organizē četrus reģionālos konkursus kūku cepējiem. Kurzemē — Skrundā tas notika jau 6. maijā, Vidzemē — Valmierā 29. jūlijā, Latgalē — Rēzeknē tas norisināsies 5. augustā, bet Zemgalē — Jelgavā 26. augustā.

18 neparastas idejas

Vidzemes reģionālajā konkursā Valmierā ar saldām, sāļām tortēm, kēksiem un rudzu maizi piedalījās pavisam 18 konkursanti no Smiltenes, Siguldas, Rīgas, Inčukalna, Jaungulbenes, Blomes, Straupes, Gaiziņa, Līgatnes, Valmieras un vēl citām Vidzemes vietām. Tā kā šā konkursa vadmotīvs bija tautisko rakstu izmantošana svētku gardumos, tad arī netrūka cieņas apliecinājumu Māras krustam, Jumim, Ugunskrustam, Saules zīmei, Lielvārdes jostai un vēl citām populārām mūsu tautas senajām aizsardzības zīmēm. Konkursa dalībnieku sastāvs pieredzes ziņā bija tikpat raibs un krāsains kā viņu meistarstiķi. Daļai kūku un maizes cepšana ir ikdienas darbs pašiem savā ģimenes uzņēmumā vai arī mājražošanā, bet daļa ikdienā dara pavisam ko citu un kūkas ir tikai viņu hobijs sev un tuviniekiem par prieku.

Konkursantu veikumu detalizēti izvērtēja profesionāļu žūrija piecu cilvēku sastāvā. Vispirms vērtētāji uzklausīja katru no 18 konkursa dalībniekiem — ne tikai katra stāstu par savu ideju, bet arī noskaidrojot, kādi produkti izmantoti garduma radīšanā. Vērtēšana notika ne tikai vizuāli. Katrs konkursants no sava cepiena izgrieza krietnu gabalu žūrijai. Vēlāk pa gabaliņam tika arī kolēģiem — konkursa konkurentiem, lai varētu izgaršot, ko nu katrs šajā meistarības sacensībā bija jaunu sadomājis. Un tad uz gardumu degustāciju tika aicināti konkursa skatītāji, lai arī viņi balsojot varētu izraudzīties sev tīkamāko un garšas kārpiņām pateicīgāko saldumu vai sāļumu.

Skatītāju simpātijas pamatoti izpelnījās Inta Ekerte no Straupes, kura ir ģimenes ceptuves «Rožkalnu mājas maize» saimniece. Viņa savā burvīgajā tortē «Mistērija» bija izmantojusi pašu ceptuvē cepto rudzu maizi un lietā likusi piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības «Straupe» augstvērtīgos piena produktus. Runājot par konkursa gardumos izmantotajiem pamata produktiem un piedevām, nepārprotams līderis izrādījās uzņēmums «Smiltenes piens», jo tieši šā ražotāja piena produkciju konkursa kūku cepēji žūrijai nosauca visbiežāk. No maizniekiem toties šajā ziņā visbiežāk tika pieminēti «Lāči» un «Liepkalni».

Un vairāki pārsteigumi

Reģionālais konkurss Valmierā kompetentajai žūrijai un arī skatītājiem sagādāja vairākus pārsteigumus. Visspilgtāk un meistarīgāk tas izdevās Madonas puses maizes cepējam Andrejam Brokam un viņa kundzei Madonnai Brokai. Ģimenes uzņēmums maizi uz kļavu lapām cep jau 25 gadus, bet Vidzemes kūku konkursā piedalījās pirmo reizi. Viņi galdā lika nevis torti, bet gan kārtīgu latvisko rudzu maizes kukuli, par kuru Andrejs teica: «Tas ir mūsu veltījums un pateicība visām Latvijas māmuļām. Piedāvājam maizi ar pārsteigumu! Ideja par to pieder manai sievai, bet izpildījums, lūk, ar šīm manām lielajām maiznieka rokām!» Kad nu pienāca laiks varenā maizes klaipa pušu griešanai, visiem klātesošajiem mutes no brīnumiem palika vaļā. Tumšajā rudzu maizē bija iecepts liels gaišās maizes Jumis. Kā to dabū gatavu? — neizpratnē vaicāja ne viens vien. Atbilde tikai viena: meistarība!

Otru kaut ko nebijušu konkursam bija sagādājusi valmieriete Aiga Veinberga. Viena no viņas ģimenes relikvijām esot ļoti senas, izteikti mazas kēksiņu formas. Tad nu Aiga konkursam bija izcepusi ap 600 mini groziņus, piepildījusi tos ar divu veidu krēmiem un izkārtojusi visu savu kulināro mākslas darbu Pērkoņkrusta zīmes formā. Tas tik tiešām bija iespaidīgi un, kā daudzi atzina, arī gardi!

Izdoma bija daudzu konkursa dalībnieku sabiedrotā, piemēram, laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Sarmīte Ozola savu konkursa darbu bija izveidojusi cimda formā, bet Valmieras tehnikuma pasniedzēja Aija Vaivare savu sāļo torti bija izgatavojusi akas formā. Aija žūrijai teica: «Aka — pasaules pamats, akai ir četras malas, kas simbolizē arī četrus saulgriežus un cilvēka dzīves ritu. Un kas gan aka bez jumta!» To Aija bija izveidojusi kā Jumi. Tortē bija pavisam septiņas kārtas un septiņi sāļie krēmi, kas savukārt simbolizēja varavīksni.

Kad konkurss tuvojās noslēgumam, žūrija publiski atzina, ka tai šoreiz bijis tik grūti un sarežģīti vienoties par labākajiem, ka Valmierā redzētie un garšotie gardumi vēl ilgi palikšot atmiņā. Pirmo vietu žūrija piešķīra Līgai Makejevai no Jaungulbenes, kuras torte «Saule brida rīta rudzu lauku» ar latvisko saulītes zīmi bija veltījums jaunās ražas vākšanas sezonai, kas drīzumā sāksies arī Vidzemē. Otrajā vietā — Amanda Freiberga no Siguldas ar divstāvu torti «Ogas biezpienā», bet trešajā vietā — Līga Stīpniece no Smiltenes ar savu izcili gardo un atspirdzinošo siera kūku ar citronu krēmu. Kad konkurss būs beidzies visos reģionos, no katra trīs labākie gardumu radītāji dosies ceļojumā uz Briseli.

http://news.lv/Liesma/2017/08/02/tautiskie-raksti-siera-biezpiena-un-maizes-garduma

 

Labā noskaņojumā uz Labu dabu

Autors: Sandris VANZOVIČS

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: Mūzika

Šīs nedēļas nogalē, no 4. līdz 6. augustam, Līgatnes pagasta Ratniekos jau devīto reizi risināsies mūzikas festivāls Laba daba. Tā nosaukums visnotaļ atbilst festivāla koncepcijai un norises vietai.

Jau devīto reizi

Festivāls Laba daba tiek pieteikts kā «pozitīvs un ģimenisks pasākums», un tāds tas patiešām arī ir. Kopumā uzstāsies aptuveni 90 mūziķu un dīdžeju, turklāt vēl ir dažādas mākslinieku performances, plaša kinoprogramma, notiek arī cita veida aktivitātes. Iepriekšējos gados ik dienu festivālā pabijuši aptuveni 5000 apmeklētāju – gluži cienījams skaitlis. Precizitātes labad jāpiebilst, ka Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā Ratnieki pasākums notiks astoto reizi, bet pirmais festivāls risinājās Engurē.

Kā jau katru gadu, festivāla programma tiek sabalansēta, piedāvājot klausītājiem gan Latvijas populārākās mūzikas, gan dažādu interesantu žanru spilgtāko pārstāvju uzstāšanos, tomēr tradicionāli uzsvaru liekot uz folku un pasaules mūziku. Protams, būs novitātes arī organizatoriskā ziņā. Festivālā būs izvietoti dušu konteineri ar papildu komfortu, būs pamainīts skatuvju izvietojums un programmas norise, kā arī būs attīstītāka ārpus festivāla esošā teritorija. Līdzās jau tradicionālajām Lāča, Suņa, Kraukļa, Pūces, Eža un Ej apskrieties skatuvēm šogad pievienosies vēl viena peldoša skatuve ar nosaukumu Pīļu baseins. Tā atradīsies festivāla teritorijā esošajā baseinā, uz pontona, netālu no Eža skatuves. Uz tās festivālā uzstāsies popup skatuves idejas līdzautors, hiphoperis Finķis. Skatuves programmā 4. augustā, iespējams, gaidāms vēl kāds pārsteigums, pēc kā skatuve pazudīs un Pīļu baseins būs atkal pieejams peldētgribētājiem. Šoreiz novietošanās ābeļu dārzā esošajā telšu pilsētiņā arī kaut ko maksās, taču tas jau iekļauts biļetes cenā – par šo maksu tiks palielināts apsardzes skaits. «Festivāla organizētāju mērķis ir radīt tādu atmosfēru festivālā, kas atbilstu nosaukumam, tāpēc Laba daba ir vasaras notikums, ko nemainīgi raksturo labdabīga attieksme pret cilvēkiem, notikumiem un dabu,» saka organizatori. «No citiem festivāliem mēs atšķiramies ar Laba daba īpašo atmosfēru, ko veido dažādi faktori: skaistā daba, labdabīgie cilvēki, pateicīgais apmeklētāju skaits, tīrība festivāla laikā, vienlīdzīgais daudzums gan muzikālajā piedāvājumā, gan paralēlajās aktivitātes – sporta turnīri, kino, teātris, radošās darbnīcas un daudz kas cits.»

Piektdien nedrīkst nogulēt

Ko ieteikt no plašās programmas? Sāksim ar to, ka piektdien nevajadzētu gulēt, lai gan piektdien gulēt tāpat nesanāks. Šī kalambūra būtība ir tāda, ka pirmā vērā ņemamā apvienība, ko intereses pēc derētu noklausīties, uz skatuves kāpj jau pulksten 19 – tās ir Suitu sievas. Savukārt pirmajā dienā pēdējie, kurus noteikti vajadzētu dzirdēt, startēs tikai trijos no rīta – tā ir grupa Ryga ar Kasparu Bindemani trumpī. Pavirši pārlapojot piektdienas programmu, nākas secināt, ka pauzes nav paredzētas – interesenti staigās no vienas skatuves pie otras. Uzreiz pēc Suitu sievām uz citas skatuves būs savdabīgais projekts Ezeri, pēc tam – Dzelzs vilks (astoņos!), pēc tam – muzikālo performanču meistare Elizabete Balčus, pēc tam – Pērkons, pēc tam – Pienvedēja piedzīvojumi (nevis pusnaktī, bet pulksten 22.30!), pēc tam – krievu Otava Yo, pēc tam – perspektīvais projekts Pacific K, pēc tam – Inokentijs Mārpls, ap pusvieniem – jamaikietis URoy utt. Un pa kuru laiku te ieēst latviešu nacionālo ēdienu šašliku? Labi, ka vismaz alus dzeršanu var apvienot ar mūzikas klausīšanos.

Mazliet par abiem pirmās dienas ārzemju hedlaineriem. Grupa Otava Yo ir sešu cilvēku folkapvienība no Sanktpēterburgas, kas galvenokārt spēlē pazīstamas un senas krievu tautas dziesmas no laikiem, kad viņu vecāki vēl bija jauni. Grupas uzstāšanās vienmēr ir enerģiskas un humora pilnas, tāpēc viņu koncerti ir saprotami arī tiem klausītājiem, kuriem krievu valoda ir sveša. Savukārt URoy muzicē bez pārsteigumiem – kā jau jamaikietis viņš izpilda regeju, festivāla Laba daba noskaņai ļoti atbilstošu – viņš tiek uzskatīts par regeja dziedāšanas tehnikas toasting pamatlicēju.

Sestdien mazliet rāmāk

Starp citu, festivāla pirmajā dienā spēkus var pat īpaši netaupīt, jo sestdien varēs gana labi izgulšņāties – gan rīta pusē (tikai pusvienos ir koris Mūza, ap diviem – koklētāju ansamblis Balti, ap trijiem – bungu un dūdu ansamblis Auļi), gan vēlāk, jo programma neizskatās tik iespaidīgi kā piektdien. Pat grūti pateikt, uz ko noteikti vajadzētu pieslēgties – laikam jau uz reti koncertējošajiem Das Sonntags Legions (uz skatuves kāps ap pulksten 18) vai teicamu pēdējo albumu izdevušajiem elektroniskā sintīfolka STandART (pulksten 19). Protams, pēc tam underground cienītāji sajūsmā lauzīs krēslus (vai, pareizi, tādu tur nemaz nav…), klausoties leģendāro grupu Baložu pilni pagalmi. Pēc tam – dziesminieks Imants Daksis, ļoti labie igauņi Sibyl Vane (noklausieties!), nepieradināti popsīgi dīvainā grupa Rīgas modes, tad – Future Folk Orchestra, bet tālāk nāk lietuviešu Solo Ansamblis un itāļu Soviet Soviet.

Par pēdējiem mazliet sīkāk. Itāļu postpanka trio Soviet Soviet rindās darbojas Andrea Džiometi (vokāls, bass), Alesandro Kostantīni (ģitāra) un Alesandro Ferri (bungas). Kā savus iedvesmas avotus mūzikā grupas dalībnieki min gan Radiohead un Joy Division (ģitāras tiešām ir šīs grupas gaumē), gan dažādas itāļu post punk un new wave apvienības. Pateicoties intensīvai koncertēšanai, darbam studijā un rūpīgam darbam ar publicitāti, Soviet Soviet guva plašāku klausītāju atzinību ārpus Itālijas, ka arī piesaistīja ASV leibla Felte uzmanību. Jaunākais albums ar nosaukumu Endless nāca klajā pagājušajā gadā un veidos lielāko daļu no gaidāmās uzstāšanās Latvijā.

Ejam tālāk. Ap vienpadsmitiem visiem garastāvokli uzlabos turbofolka apvienība Oranžās brīvdienas, uz otrās lielākās skatuves uzstāsies igauņu veterāni Vennaskond, savukārt ap pusnakti uz galvenās jeb Lāča skatuves kāps Satellites LV. Savukārt pēc tam jau notiks apmeklētāju plānveida izdzenāšanas darbi: ja publiku doties mājās nepiespiedīs nāvīgi depresīvie SoundArcade, tad pie lietas ķersies Nils Īle, ja arī viņam nekas nesanāks, tad ap pustrijiem naktī festivālu godam centīsies piebeigt viens no tā organizatoriem Edgars Āboliņš ar grupu All Day Long (viņš tajā spēlē bungas). Pareizi ir, nav ko sēdēt ciemos līdz agram rītam, tiš, tiš, mājās un piebrauciet nākamreiz!

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/08/03/laba-noskanojuma-uz-labu-dabu

 

Pieplociet pie dabas krūts

Autors: Uldis Rudaks

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Kultūras Diena un Izklaide

Festivāls Laba daba piedāvā vasaras daudzveidīgāko pašmāju mūzikas programmu un ne to vien. Radio Naba klausītājiem – apmeklējums obligāts!

Iespējams, cilvēki Latvijā nemitīgi izjūt labā un pozitīvā deficītu, ja jau tas ticis uzsvērts abu vasaras sarunās visbiežāk pieminēto un gaidīto festivālu nosaukumos – gan internacionālajā Positivus, gan latviskajā Labā dabā, kas šogad noslēdz mūsu nosacīti lielo vasaras festivālu sēriju. Jau norūdītā, bet vēl nesadegusī festivālu telts pirms ziemas guļas šovasar vēl varētu noderēt tikai nākamnedēļ Sansusī, jo Sunset Festival Siguldas pilsdrupās notiek pa daļām kā trīs atsevišķi koncertu bloki.

Ezi, pīle! Kur ir muša?

Lācis, Suns, Ezis, Pūce un Pīle – Latvijas faunas pārstāvju vārdos jau tradicionāli tiek sauktas festivāla Laba daba skatuves. Atbilstoši pieminēto dzīvnieku augumam tās arī sarindojamas: vislielākā un skaļākā ir Lāča skatuve, nākamā ir Suņa skatuve, kas izvietota šķūnī, – uz tām notiks festivāla galvenie koncerti, kuri aptver visdažādākos žanrus. Uz Eža skatuves skanēs folkmūzika, regejs un world music.

Kraukļa ligzdā, kas būs arī ikgadējās par prieka māju dēvētās Ej apskrieties skatuves mītne, skanēs elektroniskā mūzika, uzstāsies dīdžeji un dzīvās mūzikas grupas, savukārt Pūces migla būs chillout zona ar mūziku smadzeņu sakārtošanai un videodiskotēku nakts tumšajās stundās, kas nes astoņdesmito gadu Latvijas TV raidījuma Videoritmi vārdu.

Festivāla teritorijā esošajā baseinā uz pontona piektdien darbosies jaunizveidotā popup skatuve jeb Pīļu dīķis, kuras idejas līdzautors ir hiphopa mākslinieks Fiņķis. Pēc vairākiem priekšnesumiem skatuve pazudīs, un baseins atkal būs pieejams peldēt gribētājiem.

Apmeklētāji varēs baudīt vislielāko un daudzveidīgāko latviešu mūzikas klāstu, jo Labas dabas brālis ir Radio Naba, kas atskaņo žanriski visdažādāko mūziku. Festivālā darbosies radiostacijas izbraukuma studija, kurā skanēs gan koncertu tiešraide, gan intervijas ar mūziķiem, kuras veiks Nabas ētera instruktori.

Koncertēs Dzelzs vilks, ansambļa bundzinieka Mārča Judža izveidotā grupa Ryga, kurai šogad pievienojies multiinstrumentālists Kaspars Bindemanis, popmūzikas kvintets Rīgas modes, kas cilvēkus iedala divās daļās – vieniem grupa patīk, otriem riebjas, latvju roka celmlauzis un leģenda Pērkons, pankroka veterāns Inokentijs Mārpls, etnotransa kolektīvs Auļi, folkgrupas Suitu sievas, Balti, Rāva, Daba San, Pastkaste, ražīgie dažādu paaudžu dziesminieki Imants Daksis un Māris Šverns ar savu grupu Baložu pilni pagalmi, kuras jaunāko albumu Visi savējie ievadošā dziesma Laba daba patiesībā nemaz neesot par festivālu – vienkārši šāds vārdu salikums izveidojies, autoram reiz grupas Manta koncerta iespaidā sacerot jaunu dziesmu.

Būs arī no deviņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām izdzīvojušie Satellites LV, Pienvedēja piedzīvojumi, sintpopa un folka saplūdinātāji StandART, abas nu jau par godalgotiem kinorežisoriem tapušo brāļu Raita un Laura Ābeļu grupas Soundarcade un Das Sonntags Legion, kas šogad atkal dzirdamas pēc ieilgušas pauzes, ska grupas All Day Long un Oranžās brīvdienas, pēdējā sev piedēvē arī turbofolka žanru, un tās solists Ints Ķergalvis uzstāsies arī ar grupu Riga Reggae. To viņš izveidojis kopā ar Horenu Stalbi, kurš savos tekstos asprātīgi apspēlē dažādas tabu tēmas – paklausieties, piemēram, dziesmu Māri, kur Anna.

Tautu draudzība

Par baudāmiem muzikāliem mirkļiem parūpēsies arī Andreja Grimma vadītais progresīvā roka un dažādu tautu etnomūzikas iedvesmotais instrumentālās mūzikas kolektīvs Future Folk Orchestra, smagā rokenrola grupa Rebel Riot, talantīgie divdesmitgadnieku paaudzes mūziķi – Elizabete Balčus, kuras koncertu scenogrāfijas veidotāja Sabīne Moore uzstāsies arī ar savu grupu Mmmm, psihedēliskā roka trio Ezeri un kvartets Vientuļš, bet neglīts, sintpopa duets Hipstokrātija, reperis Arturs Skutelis, kurš uzstājas džeza grupas Tvērumi pavadījumā.

Bez plašā latviešu mūzikas piedāvājuma būs arī grupas no ārzemēm – igauņu pankroka veterāni Vennaskond, Sanktpēterburgas grupa Otava Yo, kas spēlē ne vien krievu tautasdziesmas mūsdienīgās dejojamās apdarēs, bet ielauzījusi mēli arī latviešu trallināmajā «aivirvirvirvir, bumbumbum», itāļu postpanka trio Soviet Soviet, Jamaikas regeja grupa URoy, japānis Kenta Hajasi, kurš klāj ar ģitāru un balsi radītas skaņas citu citai pāri, līdz skan kā vesels orķestris, regeja, džangla un hiphopa grupa Kore Dada no Izraēlas, igauņu rokgrupa Sibyl Vane, kuras ieraksti tiek izdoti Latvijas apgāda I Love You paspārnē, ansambļa Kraftwerk un sintpopa iedvesmotie lietuvieši Solo Ansamblis, transcendentālās psihedēlijas orķestris Tau no Berlīnes un melanholiskā popa trio The Grand Bay no Francijas.

Tonna ģipša jūsu priekam

Labas dabas otrajā dienā, kad pirmie apmeklētāji jau būs modušies pēc īsās piektdienas nakts, aktivitātes sāksies diezgan agri – improvizācijas humoršovs Astoņpadsmit plus uz Suņa skatuves liks smieties jau desmitos rītā vai pat agrāk. Turpat būs vērojama etīžu teātra Nerten izrāde. Tajā piedalīsies literāti Toms Treibergs un Svens Kuzmins, kuri dekorācijas, rekvizītus vai tēlus raksturojošus kostīmus neizmanto, aicinot katru skatītāju veidot vidi un tajā ietvertos varoņus ar savu iztēli. Uz Suņa skatuves ārējām sienām būs skatāma Ulda Siliņa fotoizstāde, kurā fiksēti mirkļi no šīgada Glastonberijas festivāla Anglijā. Pats autors būs kaut kur tuvumā un labprāt dalīsies arī ar stāstiem par tur pieredzēto.

Festivālā īpaši tiek gaidītas ģimenes pilnā sastāvā – parasti Labā dabā tiek organizētas arī speciālas aktivitātes suņiem un bērniem, kuriem līdz 13 gadu vecumam (ieskaitot) ieejas biļete nav jāpērk.

Kā ik gadu, darbnīcā Pie dabas krūts katra sieviete varēs izveidot un novietot festivāla teritorijā apskatei savu krūšu atlējumu ģipsī. Šī atrakcija būs bez maksas, un neviena daiļā dzimuma pārstāve nepaliks tukšā – organizatori esot sagatavojuši veselu tonnu ģipša. Ja kāds erotiski noskaņots jauns cilvēks meitenei Labā dabā lūgs parādīt krūtis, viņa varēs norādīt uz ģipša atlējumiem – lai uzmin, kuras ir viņas. Ja neuzminēs, pats vainīgs.

Laba daba

Līgatnes pagasta Ratniekos 4.–6.VIII

Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 22–42

www.labadaba.lv

http://news.lv/Diena/2017/08/03/pieplociet-pie-dabas-kruts

 

Līgatnes vidusskolas direktore iesniedz atlūgumu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes vidusskolas direktore Kintija Blūmentāle pašvaldībā iesniegusi atlūgumu. To apstiprina arī pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins, atgādinot, ka priekšvēlēšanu laikā visas politiskās apvienības kā novadam svarīgāko izvirzīja izglītības kvalitāti. “Esam mērķtiecīgi sākuši šo problēmu risināt, deputāti vairākkārt par to diskutējuši, esam uzklausījuši izglītības profesionāļu, skolas vadības viedokļus. Nākamgad janvārī izglītības sistēmai novadā jābūt reformētai,” stāsta pašvaldības vadītājs, uzsverot, ka jāsagatavo reformas plāns, tas jāizdiskutē ar sabiedrību un jāsaņem atbalsts, lai nākamajā mācību gadā varētu sākt to īstenot. Pašvaldība arī veikusi gan vecāku, gan skolas kolektīva aptauju. “Profesionāļi uzsvēra reformas var veikt saliedēta skolas vadība, kas spēj aizraut. Vajadzīgs procesa virzītājs un vadītājs. Augstu vērtēju Kintiju Blūmentāli kā pedagogu, taču viņa sapratusi, ka nav gatava uzņemties šo lielo izaicinājumu. Tas bija radikāls lēmums, par ko vienojāmies,” saka Ainārs Šteins.

Kintija Blūmentāle Līgatnes vidusskolas direktore bija gandrīz septiņus gadus. “Pēc septiņiem gadiem dzīvē vajagot ko mainīt. Meita, kurai ir 12 gadi, teica, tas bijis mans labākais lēmums mūžā. Katram dzīvē un darbā gadās kļūdas un ķibeles, no tām mācāmies. Jāvirzās uz priekšu. Pedagogi un vecāki ir nobrieduši pārmaiņām, gan viss izdosies,” “Druvai” sacīja Kintija Blūmentāle un piebilda, ka no pedagoģijas gan nedomā iet prom, arī no Līgatnes ne.

Pašvaldība direktora pienākumus izpildīt uzticējusi direktores vietniecei Mudītei Gravai. Viņa daudzus gadus bija arī Līgatnes vidusskolas direktore. “Ar konkursa izsludināšanu uz amatu nesteidzamies. Mudīte Grava ir gatava virzīt reformu uz rezultātu. Ir skaidrs, ka kādam no malas to izdarīt būtu grūti. Līdztekus tiks arī domāts par vidusskolas direktoru, bet tā nav prioritāte,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs un uzsver ja pašvaldība neveiks reformu, to izdarīs ministrija. Tikai vai tad ieguvēji būs līgatnieši?

http://news.lv/Druva/2017/08/03/ligatnes-vidusskolas-direktore-iesniedz-atlugumu

 

Vēl viena skaista vasara

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Līgatnē zied rozes, flokši, pamazām veras dālijas... Vasaras pilnbrieds mudina ikdienas darbos un gaitās, arī atpūtā. Līgatniešiem katram savi sapņi, kas šovasar jāpiepilda vai jāieskicē nākamajam gadam.

Marta Kalniņa ar mazmeitu Kristīni dārzā tikko salasījušas pilnu spaini jāņogu. No tām tiks vārīta želeja, tā ziemā atgādinās par vasaru.

“Nevar sūdzēties un arī lielīties nedrīkst, lai nesaiet šķērsām. Vai pensionārs var raudāt, ja Dieviņš devis veselību, neko vairāk jau nevar vēlēties,” saka Marta. Viņai nākamgad būs 80 gadu. Dzīvesprieks viņā kūsāt kūsā.

“Mana veselība ir dārzs. Kā vienā galā beidzu ravēt, jāsāk no otra,” nosmej līgatniete un ar lepnumu pastāsta, ka dārziņā izaudzē visu, ko vēlas. Marta atzīst, ka ar katru vasaru pilsētā ir aizvien vairāk nekoptu dārziņu. “Pie mūsu mājas uz pirkstiem var saskaitīt, cik apkopti. Agrāk nebija vietiņas, kur kāds nebūtu ierīkojis dārziņu. Cīnījās par katru metru. Tagad tepat pāri grāvītim ir čūskas. Lasīju jāņogas, redzēju odzi. Agrāk staigāju basām kājām, nu vairs nedrīkst,” pārdomās dalās Marta un uzsver: “Ja gribi darīt un kustēties, ej uz dārzu. Ja kādu dienu negribas, nedaru. Ar varu uz dārzu nav vērts iet, darbi neveiksies.”

Pēdējos gados pie mājas pagalmiņā saaudzis deviņvīru spēks. Marta brīnās, kas augam te iepaticies, atnācis viens, bet tagad jau zied cits pēc cita. “Esot veselīga tēja. Pa ziediņam vācu,” bilst līgatniete. Turpat zied sarkana roze. Saimniece zina stāstīt, ka tai vismaz gadi četrdesmit un katru vasaru nenogurusi zied. Pie vārtiņiem flokši vēsta, ka vasara iet uz otru pusi. Marta pastāsta, ka tie šajā vietā aug vairāk nekā 60 gadu, jo tik ilgi viņa dzīvo šajā barakas tipa mājā, kad te pārcēlusies, flokši jau bijuši.

“Vienreiz biju mellenēs, salasīju pilnu spaini, knapi varēju atnest mājās. Daudzi teica, ka nav vērts uz mežu iet, ogu nav. Kamēr neesmu redzējusi, neticu. Aizgāju tepat mežā. Ogu vietas ir jāzina. Jā, ir arī tādas, kur nav nevienas ogas,” atklāj Marta.

Ciemos gaidīta allaž ir jaunā paaudze. Līgatniete ir lepna par sešām mazmeitām un mazdēlu, un sešiem mazmazbērniem. Viņa klusi piebilst, ka dēlam pagaidām vēl mazbērnu neesot, meitai gan prieka netrūkst.

Uz ilgāku laiku ciemos atbraukusi mazmeita Kristīne ar dēliem Gustavu un Klāvu no Siguldas. “Mamma dzimusi Līgatnē, te dzīvo mans brālis. Bērnībā vasaras pavadīju pie vecāsmammas. Ko tikai mēs bērnībā te nedarījām, kur neizskraidījāmies, spēlējām dažādas spēles,” stāsta Kristīne, bet vecāmamma piebilst: “Tagad bērni sēž istabā un spiež pogas.” “Ar vecomammu runājām, ka pilsētā bērniem grūti iemācīt dažādus darbus, kaut vai ogu lasīšanu, jo vienkārši nav tādu iespēju,” saka Kristīne, bet vecāmamma atgādina: “ Ja no bērnības nesāc, tad nekas neiznāks, intereses un mācēšanas nebūs.”

Kristīne, kā pati saka, tagad piepilda sapni studē Mākslas akadēmijā. Vasaras brīvlaikā jāglezno. Līgatnē var gūt iedvesmu. Arī Klāvam un Gustavam te patīk.

“Līgatne mainās. Tāda sakoptība agrāk nebija, iela noasfaltēta. Līgatne ir skaista, to daudzi novērtē. Tūristus var redzēt katru dienu. Žēl, ka vecās mājas nespējam atjaunot, vajadzētu,” saka Marta. Viņa 38 gadus nostrādāja papīrfabrikā. Arī vīrs strādāja turpat. Vecākajiem līgatniešiem lielākā dzīves daļa saistās ar papīrfabriku, kopā būšanu mazajā pilsētiņā, sabiedrisko dzīvi. “Žēl iet garām fabrikai. Vēl jau ceram, ka reiz tur kaut kas notiks. Atceros, kad prezidente ciemojās pie mums un slavēja papīru ar ūdenszīmēm, ka tāda pasaulē nav. Varēja vismaz to ražot,” pārdomās dalās Marta Kalniņa un piebilst: “Kad sakām, ka nav tā kā mūsu laikā, jaunie par to smejas, nesaprot. Katrai paaudzei kas cits.”

Marta nav mājās sēdētāja. Ar mazmeitu pārrunā sestdien gaidāmos svētkus. Ziemā viņa cītīgi apmeklē pensionāru klubiņa tikšanās, daudz ada, jo viņas čības un zeķes vajadzīgas mazbērniem un mazmazbērniem.

“Neliekas, ka tik daudz gadu, tikai darbi vairs tā nešķiras,” bilst līgatniete.

http://news.lv/Druva/2017/08/03/vel-viena-skaista-vasara

 

Laiks, ko izdzīvot kopā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Rita Barovska ar meitu Megiju un dēlu Ģirtu daudzdzīvokļu māju pagalmā pārrunā, ko gribētu darīt brīvdienās. Ģimenei ļoti patīk būt pie jūras.

“Ja būs saulīte, noteikti brauksim. Šovasar jau trīs reizes esam bijuši,” pastāsta mamma. Rita ir līgatniete, viņa atzīst: “Negribētu citur dzīvot, te ir ļoti labi. Bērni var rotaļāties ārā, pa logu varu redzēt, ko viņi dara. Viņiem tepat pagalmā ir draugi. Vasarā daži atbraukuši pie vecmāmiņām Līgatnē. Visiem kopā nav garlaicīgi, nav jāsēž istabā.”

Megija pastāsta, ka bieži spēlējas ar brālēnu un citiem bērniem, jāpieskata arī mazais brālis. “Viņai brīvlaiks apnicis, grib uz skolu. Megija iet arī mūzikas skolā. Ar autobusu bērnus aizved uz Augšlīgatni un mājās, vecākiem nav jāuztraucas,” pastāsta mamma un piebilst, ka ne visi vecāki ir apmierināti ar izglītības kvalitāti vidusskolā.

Rita strādā veikalā, vīrs Uldis ik dienu brauc uz darbu Cēsīs. “Vēl tikai viena mana klasesbiedre dzīvo Līgatnē, pārējie visi ir Rīgā, ārzemēs, sazināmies internetā. Viņus interesē, kas notiek Līgatnē. Vasarās, atvaļinājuma laikā, tad daudzi atbrauc,” ar skumjām balsī saka līgatniete un atzīst, kamēr nebūs darbavietu, nekas cits neatliek, kā braukt prom no Līgatnes. Viņa arī paguva pastrādāt papīrfabrikā par makulatūras šķirotāju un labi zina, ko nozīmē, kad darbavietas vairs nav.

“Vasara ir tik īsa, un daudz jāpaspēj,” bilst Rita. Ģimene labprāt brauc ogās. Viņiem labākās vietas ir Augšlīgatnē, jo Lielstraupes meži parasti ir pilni gan ar ogotājiem, gan sēņotājiem. “Vasarā vakari gari, ejam pastaigās līdz Gaujai, bet ne peldēties. Man bērnībā neļāva, arī bērniem neļauju,” atklāj Rita.

http://news.lv/Druva/2017/08/03/laiks-ko-izdzivot-kopa

 

Par ko liecina jaundzimušo reģistri

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pusgadā Latvijā dzimstība samazinājusies. Reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 bērniņiem mazāk, nekā tas

bijis 2016.gada atbilstošajā periodā. Apzinot situāciju vēsturiskā Cēsu rajona novados, jāsecina, ka mūspusē jaundzimušo skaits nav strauji samazinājies.

Salīdzinot jaundzimušo skaitu pagājušā gada pirmajā pusē un šī gada sešos mēnešos, redzams, ka vislielākais reģistrēto jaundzimušo skaita sarukums bijis Priekuļu novadā. Tur 2016. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 45 mazulīši, bet šogad vien 26 jaundzimušie. Cēsīs šajā pusgadā ir reģistrēti 97 jaundzimušie, par deviņiem mazuļiem mazāk, nekā tas bijis attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Par diviem bērniem mazāk piedzimuši arī Pārgaujas novadā. Ja 2016. gada pirmajā pusgadā reģistrēts 21, šī gada sešos mēnešos 19. Līgatnes un Vecpiebalgas novadā jaundzimušo skaits ir vienāds. 2016. gadā no janvāra līdz jūnijam katrā novadā reģistrēti 15 jaundzimušie, savukārt šogad jaundzimušo skaits Līgatnes un Vecpiebalgas novadā samazinājies līdz 12 bērniņiem katrā. Savukārt Jaunpiebalgas novads var lepoties ar dzimstības palielināšanos, jo, salīdzinot abus pusgadus, reģistrēto jaundzimušo skaits no pieciem paaugstinājies līdz desmit. Amatas novadā pagājušā gada pirmajā pusgadā piedzimis 21 mazulis, bet šogad reģistrēti 22 jaundzimušie.

Cēsu Pils parkā sastaptās jaunās māmiņas Inta un Lelde stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā ievērojušas, ka bērnu skaits Cēsīs palielinās. “Esmu no Rīgas pārcēlusies atpakaļ uz dzimto pilsētu, Cēsīm. Atceros, ka tad, kad studēju un braucu ciemos pie vecākiem brīvdienās, nodomāju, ka cilvēku skaits šeit ar katru gadu kļūst tikai mazāks. Tagad, izejot dienas vidū pastaigāties, lielākā daļa cilvēku, ko redzu, ir mammas ar bērniem ratiņos. Tas priecē! Pati esmu mamma dvīņu meitenītēm un nemaz nespēju iedomāties, kā būtu bērnus audzināt kādā lielā pilsētā, kur nav ne svaiga gaisa, ne miera,” stāsta Inta. Tam, ka jaunajām ģimenēm jādomā par pēcnācēju radīšanu un šobrīd jaunās ģimenes izvēlas dzīvi mazpilsētās, piekrīt arī Lelde, kura Priekuļos dzīvo un audzina pusgadu veco dēliņu: “Manuprāt, šobrīd sabiedrība sāk pāriet uz visu ekoloģisko un dabīgo. Tajā skaitā izvēlas dzīvot tur, kur ir zaļāks. Arī man ir vairāki draugi no lielākām pilsētām, kuri pēc bērnu piedzimšanas savu ligzdiņu atraduši kādā mazākā novadā. Bieži vien vecāki domā, ka pavadīs visu savu dzīvi, dzīvojot lielpilsētā, kur vieglāk atrast darbu. Bet pēc bērna piedzimšanas nāk apziņa par to, kas būtu vispiemērotākais mazulim, un vecāki pielāgojas. Es atbalstu dzīvi mazpilsētās. Ir jārada pēcnācēji, jo kas gan pēc mums te paliks? Manuprāt, ja lielpilsētās samazinās dzimstība, tad tas pierāda vien to, ka jaunie cilvēki primāri izvēlas veidot karjeru un tikai tad ģimeni. Skatoties uz to, cik daudz jauno māmiņu ir Cēsīs, gribas domāt, ka mums šī problēma nedraud.”

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pēdējie dati par jūliju, tad provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1,938 miljoni.

http://news.lv/Druva/2017/08/03/par-ko-liecina-jaundzimuso-registri

 

Dienas tik skrien

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Juris Kašs pie ziņojumu dēļa lasa jaunumus. “Notikumu Līgatnē daudz. Varbūt aiziešu kaut ko paskatīties, daudzi ir bez maksas,” stāsta līgatnietis un piebilst, ka dzīvē nav, par ko priecāties, bet arī īpaši bēdāties nav vērts.

“Dienas ir garas, bet gadi ne. Dzimšanas datumus jau sejā neraksta,” ar smaidu saka septiņdesmitgadīgais vīrs. Viņš dzīvo Spriņģos, pašvaldības mājā. “Tā ir veca, jāremontē, ļoti mitra,” bilst Juris un pastāsta, ka Līgatnē ir jau no 1971.gada, strādājis par šoferi, arī konservu cehā, fabrikas “Rekords” ražotnē, pat Siguldā. Daudzus gadus dzīvoja mājā, kuru atdeva īpašniekam. “Tagad tā brūk kopā, logi izsisti, zālē ieaugusi, saimnieks neliekas ne zinis. Tā viņa darīšana. Un diemžēl tā nav vienīgā tāda māja,” pārdomās dalās līgatnietis, atzīstot, ka dzīvo gandrīz pilsētas centrā, tepat veikals, kur vienmēr var nopirkt, ko kārojas, un nav kā kādreiz bērnībā dzimtajā pusē Latgalē, kur līdz veikalam bija jāmēro daudzi kilometri.

“Līgatnē dzīvoja vecāmamma, tā arī te nokļuvu. Meita un divi mazbērni dzīvo Pierīgā, savu reizi atbrauc. Ir, kad garlaicīgi, arī televizors saplīsa, labi, ka ir radio. Pats kaut ko paremontēju, malka jāsagatavo tā tās dienas aiziet. Patīk aiziet sēnēs,” pastāsta Juris Kašs. Par vecumdienām viņš daudz nedomā, tās taču vienkārši pienāk.

http://news.lv/Druva/2017/08/03/dienas-tik-skrien

 

Nepatikšanas ar automašīnām

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 04.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Bojātas automašīnas. 1.augustā pulksten 9.45 Līgatnes novadā, Līgatnes pagastā, autoceļa Rīga Sigulda Igaunijas robeža (Veclaicene) 66. kilometrā, 1958.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Scania”, izraisīja sadursmi ar 1987.gadā dzimušā vīrieša vadīto automašīnu “Volkswagen Transporter” un 1972.gadā dzimušā vīrieša vadīto automašīnu “Volkswagen Passat”. Par laimi, ceļu satiksmes negadījumā netika saņemta informācija par cietušajiem. Bojātas automašīnas, līdz ar to noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Diemžēl arī sievietes. 1.augustā pulksten 15.14 Vecpiebalgas novadā, Taurenē, 1977.gadā dzimusi sieviete vadīja automašīnu “Volkswagen Passat” bez jeb kāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, būdama alkoholisko dzērienu iespaidā. Minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā sasniedza 1,81 promiles. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

http://news.lv/Druva/2017/08/04/nepatiksanas-ar-automasinam

 

Īsziņas

Datums: 04.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tiksies. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šodien ieradīsies Cēsīs, lai tiktos ar 25 Ukrainas bruņoto spēku un Ukrainas Nacionālās gvardes kritušo karavīru bērniem, kas no 31. jūlija līdz 5. augustam viesojas Latvijā. Pasākumā piedalīsies un bērnus sveiks arī Cēsu pašvaldības pārstāvji un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs.

*

Maiņa. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolā vakar notika svinīga komandieru maiņas ceremonija, kurā komandiera amatā stājās majors Vasilijs Gračovs, nomainot līdzšinējo Instruktoru skolas komandieri pulkvežleitnantu Reini Baško. Pasākumā piedalījās arī NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

*

Nometne. Svētdien Jaunpiebalgas vidusskolā sāksies izglītojoša un atpūtas nometne "Četras atslēgas" Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu jauniešiem vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Dalība nometnē jauniešiem ir balva, kas nopelnīta par čaklu un atbildīgu mācību darbu, iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs visa mācību gada garumā. Nometnes izmaksas sedz pašvaldības, lai atbalstītu savu novadu talantīgos un mērķtiecīgos skolēnus.

*

Maina nosaukumu. Cēsu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs ar jauno mācību gadu sauksies Cēsu internātpamatskola – attīstības centrs, jo jūlija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija pieņēma lēmumu “Par speciālās izglītības attīstības centra statusa piešķiršanu Cēsu internātpamatskolai – rehabilitācijas centram”.

http://news.lv/Druva/2017/08/04/iszinas

 

Veselībai nav gadalaiku

Autors: Sarmīte feldmane

Datums: 04.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Intervija

Saule, svaigs gaiss, atpūta un arī nogurdinoši darbi tāda ir vasara. Vai atliek arī laiks padomāt par veselību, saruna ar SIA "Rehabilitācijas centrs "Līgatne"" valdes locekli Daci Klāmani.

Šovasar jāķer brīži, kad var būt dabā, un arī negribas steigties atvaļinājumā. Jūlijā mums bija daudz vairāk pacientu nekā citus gadus šajā mēnesī, visus pat nevarējām pieņemt.

Šogad "Līgatnei" ir valsts finansējuma samazinājums, jo tika mainīts algoritms, pēc kura aprēķina nākamā gada kvotas. Savukārt tika piešķirts finansējums rindas mazināšanai, mājas aprūpei. Kopējā summa līdzsvarojusies, un strādājam tāpat kā pērn. Pacientu daudzums pēdējos gados ir apmēram vienāds. Valsts finansētais dienas stacionārs, kurā ārstējas pacienti pēc insulta, ir ļoti pieprasīts. Bet varam uzņemt tikai 16 pacientus. Pieprasījums ir lielāks.

Ar stabilu valsts finansējumu rēķināties nevarat?

Nevaram, bet MK noteikumos ir algoritms, kā finansējums tiek rēķināts. Pacientu plūsmu ir grūti prognozēt, jo cilvēki pakalpojumus izmanto, kad tie vajadzīgi. Teikt, ka valsts nesaprot, cik rehabilitācija ir svarīga, arī nevar. Pēdējos gados situācija nemainīga. Aizvien "Vaivari" ir vienīgie, kas sniedz stacionāro pakalpojumu, bet viņi nespēj uzņemt visus pacientus, pārējie esam dienas stacionāri, kur pacientu līdzmaksājums ir lielāks. Tādēļ daudzi nevar atļauties pakalpojumu.

Cik ilgi jāgaida, lai tiktu "Līgatnē"?

Pagājušonedēļ visas vietas bija aizņemtas. Kā būs pēc nedēļas, grūti teikt. Rinda mēdz būt līdz divām nedēļām, insulta pacientiem nedaudz ilgāk. Bija arī brīdis, kad līdz pat pusotram mēnesim. Analizējām iepriekšējo gadu datus, nekādu likumsakarību nav. Cenšamies maksimāli paņemt pacientus, iespējas ir tādas, kādas ir.

Par veselības nozares problēmām tiek daudz runāts.

Skumji, ka medicīnas nozarē paši nesaprotas. Pat iestādes, kurām jāstrādā mijiedarbībā, nespēj saprasties. Atbrauc ātrā palīdzība, mediķi spriež, kur slimnieku vest, viena slimnīca neņem pretī, otrā nolasa lekciju. Un tā ir sistēma. Katra nozare deķīti velk uz savu pusi tas ir ļoti izteikti tieši pēdējos gados. Saprotams, ja sistēmā nav kārtības, tad neviens posms nav apmierināts.

Ģimenes ārsti pacientiem nestāsta par rehabilitācijas iespējām. Mēs daudz ar viņiem runājam, braucam, tiekamies, atstājam informāciju. Kad zvanījām, stāstījām, attieksme bija ļoti noraidoša: "Cilvēkiem tāpat nav naudas, ko tur stāstīt!". Kā vari zināt, cik katram pacientam ir naudas, varbūt radi gatavi palīdzēt? Iespējams, tas ir laika trūkums, jo pacientu daudz, katram problēmas, katrs grib parunāties, un tiek taupītas tās dažas minūtes, lai pastāstītu, ka ir tāda iespēja, ka procedūras var palīdzēt.

Vai darbinieku pietiek?

Esam stabils kolektīvs. Priecājamies, ka katru gadu kāda darbiniece aiziet dekrētā. Kolektīvs kļūst aizvien jaunāks, vecie aiziet, un vietā nāk jauni. Ir jaunieši, kuri atnāk praksē, vēlāk strādā pie mums. Mūsu kolektīvā ienāk tie, kuri pieņem un turpina mūsu tradīcijas, kuras nedrīkst pazaudēt, un tā ir individuāla attieksme pret katru klientu. Nevaram lepoties ar pašām modernākajām iekārtām, mūsdienīgām istabiņām, mūsu lielākā vērtība ir personiska attieksme pret katru klientu. Mums ir laba un efektīva aparatūra, bet ir pieejama daudz modernāka. Varētu iegādāties, piedāvājums ir ļoti liels. Jaunās aparatūras aizstāj cilvēku, tās visu izdara, bet mūsu uzskats cilvēks palīdz cilvēkam, speciālists individuāli strādā ar klientu. Ja ar pacientu strādā cilvēks, nevis aparāts, mērķi sasniedz daudz ātrāk. Pie mums cilvēki brauc, jo novērtē speciālistu attieksmi. Paārstējas citur, bet atgriežas. Mediķi uz "Līgatni" brauc no Cēsīm, Siguldas, Valmieras, Rīgas. Trūkst ergoterapeitu, bet tā ir visā Latvijā, pārējie speciālisti ir. Mums ir trīs fizioterapeiti vīrieši.

"Senioru māja" centrā bija veiksmīgs lēmums?

Noteikti. Mēs šaubījāmies, bet tāds bija pašvaldības uzstādījums. "Senioru māja" ir atsevišķi, rehabilitācijas centra klienti satiekas vienīgi āra pastaigās. "Senioru māja" bija plānota 37 vietām. Nesen iekārtojām vēl divas istabas, tagad varam uzņemt 40 un visas vietas ir aizņemtas. Darām visu, lai vecie cilvēki pie mums justos labi. Cenšamies sabalansēt prasības ar cilvēku dzīves laikā iegūtiem paradumiem. Bet par senioriem varu teikt viņi ir saulaini, jauki, nedaudz kūtri, jo jāpierunā, lai iesaistītu kādās nodarbībās. Pamazām arī tas izdodas. Sociālais rehabilitalogs gādā, lai brīvajā laikā būtu, ar ko nodarboties. Par maksu var saņemt arī rehabilitācijas pakalpojumus. Mums ir ārsti, diennakti dežurē medicīnas māsa.

Aprūpētāji "Senioru mājā" diemžēl bieži mainās, algas nav lielas, un braukt uz Līgatni iznāk dārgi. Šim darbam jābūt sirdslietai, jo prasmes var apgūt. Rīkojam kursus, paši apmācām. Darbs ir fiziski smags, cik varam, gādājam palīglīdzekļus.

Domājot par "Līgatnes" nākotni, kas ir aktuālākais?

Ēkas renovācija. Logi jāmaina, vēji pūš, fasādi gribas glītāku, klienti prasa mūsdienīgākas istabiņas. Apkurei tērējam lielas summas, jo gāze nav lēta. Arī virtuvē nepieciešams jauns, mūsdienīgs aprīkojums. Pērn vienā stāvā numuriņos veicām kosmētisko remontu. Pagaidām vēl nevaram piesaistīt ES finansējumu. "Līgatnei" ir tiesiskās aizsardzības process. Tas beigsies nākamgad martā, kad būsim visu samaksājuši. Tie bija četri grūti gadi. Visu naudu, ko varētu ieguldīt attīstībā, maksājām valstij parādam. Vai nākamgad būs pieejams kāds ES finansējums, redzēsim.

"Līgatne" ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas veiksmīgi ticis cauri tiesiskās aizsardzības procesam.

Parāds tika sakrāts 2009.gadā. Krīze jau bija beigusies, bet naudas, lai samaksātu nodokļus, kam jābūt prioritātei, bija par maz, jo bija vēlme ieguldīt attīstībā, ikdienas problēmu risināšanā. Soda procenti auga. Pērn valstij samaksājām 85 tūkstošus, šogad arī gandrīz tikpat.

Esam rēķinājuši neviens pakalpojums pats par sevi nav rentabls, izņemot padomju laiku slepeno bunkuru vasarā. Viens pakalpojums papildina otru, tad ienākumi izlīdzinās un var gūt peļņu. Tikai maksas vai valsts medicīna, pansionāts vai ēdināšana peļņu nenes. Svarīgi, lai būtu apgrozījums. Valsts finansējums "Senioru mājai" ir liels atspaids, lai būtu apgrozījums. 2016.gadā tas palielinājās par 23 procentiem. Šogad, šķiet, vēl nedaudz pieaugs.

Pērn izveidojām sāls istabu, kas rehabilitācijas procesā ir ļoti vajadzīga. Pakalpojums ir pieprasīts, ieguldītais atmaksājas. Tā pamazām vien attīstāmies.

Padomju laiku slepenais bunkurs aizvien ir tūristu iecienīts?

Šī sezona sākās vēlāk, tikai pēc Jāņiem sāka braukt tūristi. Tūrfirmas iekļauj to savos maršrutos, individuālu apmeklētāju ir mazāk. Bunkuram arī jāatjauno infrastruktūra, jāsakārto ventilācija un apkure. Domājam, kā pagarināt sezonu, ieinteresēt tūristus. Arī te vajag finansējumu. Ieceres ir.

Kā pati vērtējat iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību?

Veselība daudziem ir ļoti slikta. Arī jauni cilvēki sūdzas par muguras, sprandas problēmām, depresiju, kas kļūst aizvien aktuālāka. Cilvēki maz domā par savu veselību. Īpaši jau jaunībā. Prieks, ka līgatnieši labprāt izmanto rehabilitācijas pakalpojumus, jo sapratuši, ka problēmas jāārstē laikus. Un tepat ir iespēja. Pirms pāris gadiem tā nebija.

Muguras sāpes, depresija, kāpēc pēdējā laikā tās saasinās?

Mēs skrienam. Nepārtraukti esam stresā kā padarīt darbus, pabarot ģimeni, kā samaksāt kredītus. Apstāties nav laika. Ne visi var paņemt atvaļinājumu, ne visi to var atļauties. Arī darba devēji neapzinās ja cilvēks nav atpūties, darba kvalitāte ar laiku samazinās. Vesels darbinieks ir ikviena uzņēmuma vērtība. Bet muguras un sprandas problēmas ir nepareizas rīcības sekas nemākam celt, nepareizi sēžam. To mūsu speciālisti cenšas arī iemācīt.

Bet kur pašam iemācīties?

Arī internetā ir daudz informācijas. Bet ir pašam jāvingro. Kad paliek labāk, tas aizmirstas. Ir tādi, kuri pēc gada atgriežas pie mums, jo tā vieglāk, nekā pašam katru dienu vingrot. Protams, ir cilvēki, kuri ikdienā vingro, dodas pastaigās, bet lielākoties tie ir tie, kuri sapratuši, ka citas iespējas vairs nav.

Un kā pati rūpējaties par savu veselību?

Esmu vidējais latvietis. Nedaru neko, kamēr vien varu pakustēt. Kad ir problēmas, eju pie speciālistiem, viņi nolasa lekciju, es apņemos, ka noteikti labošos. Bet..., tikko paliek labāk, darbos iekšā un kaut kā aizmirstas. Lai gan tik traki gluži nav, nūjoju, paskrienu, aizeju uz aerobiku, bet ne regulāri. Ideāli būtu, ja no rīta veiktu vingrojumu kompleksu. Rīt sākas atvaļinājums. Par darbu nedomāšu, būšu kopā ar ģimeni.

Lielā Līvu iela Cēsu vecpilsētā no Līvu laukuma strūklakas ved līdz pat Lielajai Katrīnas ielai. Daļa no L. Līvu ielas apbūves zuda 1944. gada septembrī karadarbības laikā. Ielas labajā pusē sagrautie nami, varenākais no tiem celts 1925. gadā, pārvērtās drupās. Tās gar ielas malu veido kultūrslāni, kuru sedz velēnas. Koka namus šajā ielā ļaudis pametuši, un ielas kreisā puse ir vairāk neapdzīvota, bet pilnīgu atjaunotni šajā ielā nesen guvušas gājēju ietves un ielas segums. Zem ielas ierīkotas komunikācijas. Kādreizējā ūdens ņemšana ar pumpi L. Līvu ielas un M. Līvu ielas stūrī ir tāla pagātne.

http://news.lv/Druva/2017/08/04/veselibai-nav-gadalaiku

 

Līgatnē festivāls Pārceltuve

Datums: 04.08.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Rīt Līgatnē tiks svinēti iemīļotie Papīra svētki. Papīra godināšanu tajā papildinās pirmais brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls Pārceltuve. Būs zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns Latviešu svinību galds.

http://news.lv/Auseklis/2017/08/04/ligatne-festivals-parceltuve

 

Bišu modē – senču stropi

Autors: Inita Šteinberga

Datums: 07.08.2017

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Lauku darbi

– Galvenais ir pats process, nevis iegūtā medus daudzums, – saka vienkoču gatavošanas meistars RIHARDS VIDZICKIS, kura darinātajos bluķa stropos labi iejutušās bites.

Daudzi biškopji Latvijā un ārzemēs izmēģina bišu stropus, kas krasi atšķiras no populārajiem standarta namiņiem. Šādas mītnes gan vairāk domātas dravas rotāšanai, nevis nopietnai medus ražas ieguvei. Galvenais ieguvums – bitēm ir iespēja dzīvot tuvāk dabiskajiem apstākļiem savvaļā, kā tas bijis kādreiz. Ir interesanti vērot, kā lidonītes spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, vai pratīs pārziemot, kāda šādos stropos ir varru invāzija u.c.

Līgatnē tapušā projekta galvenais mērķis nav medus ieguve. Rihards Vidzickis stāsta, ka viens no iemesliem ir tas, ka šādi stropi piederas Vienkoču parkam, jo arī darināti no viena bluķa, tātad ir vienkoči.

Parka saimniekam bišu dzīves vērošana šķiet interesanta, un var apmeklētājiem parādīt un pastāstīt, kā bitītes dzīvojušas senos laikos. Rihards veido vienkoču traukus un mīklas abras, ko apstrādā ar vasku, propolisu.

Svarīgs ir sienu biezums

Saimnieks bluķa stropus gatavo pēc seniem paraugiem, izmantojot pieredzes bagātu bitenieku izstrādātus parametrus, kuri paši aizrāvušies ar līdzīgu stropu darināšanu. Bluķu izmēri ir dažādi, jo arī senos laikos katrs saimnieks tos gatavoja atšķirīgus, turklāt no koka, kāds bija pieejams. Viens no svarīgākajiem parametriem – stropa sieniņas nedrīkst būt plānākas par 8 cm, lai nodrošinātu termoizolāciju.

Riharda veidotie stropi ir 1,8 m augsti. Resnuma ziņā – jo pamatīgāku bluķi izdodas dabūt, jo labāk. Pirmo iezāģējumu, kad veido vertikālu atveri stumbrā, var veikt ar motorzāģi. Pēc tam gan neiztikt bez roku darba. Grebt turpina ar cirvi un cērti (kapļveida cirvis) garā kātā.

Stropa augšpusē ievieto koka krustiņus, pie kuriem bites varēs stiprināt šūnas. Lai mājvieta tām labāk patiktu, augšpusē uzliek tukšus, bišu izvilktus vaska šūnu gabalus.

Priekšpusei no cita bluķa izzāģē it kā divus vākus. Tos ievieto bluķa tukšajā sānā vienu virs otra. Apakšā zem šiem bluķiem atstāj atveri, kas būs skreja. Bišu ligzda veidojas augšpusē. Medus kāres tiek vilktas uz leju.

Gabaliņu medus var dabūt, atceļot apakšējo bluķa gabalu.

Dezinficē un atrod vietu

Kad bluķim vidus izgrebts, iekšpusi apdedzina un ieziež ar dabisku antiseptiķi – propolisu spirtā, lai koksne ilgāk saglabājas, jo ķīmiju ekskluzīvam stropam nelieto, turklāt propolisa smarža bitēm patīk.

Bluķī izdedzināt dobumu ir daudz grūtāk (daži to mēģina darīt), nekā izgrebt. Taču, ja izdodas dabūt koku, kam vidus jau daļēji iztrupējis, izdedzināšana ir laba apstrādes metode. Rihards iesaka pēc trupējušo daļu izdegšanas stropa sienas rūpīgi nokasīt un ieziest ar propolisu un spirtu.

Bluķus novieto aizvējā un piesaulītē. Rūpīgi jāpārdomā, kā stabili nostiprināt šādus stropus.

Izvēlas miermīlīgas bites

Bites uz Vienkoču parku Līgatnē atvestas no Latgales. Tām jābūt rāmām un miermīlīgām, jo parkā ir daudz apmeklētāju. Bites lido savos darbos un par cilvēkiem neliekas zinis. Bišu dabu vajadzētu ņemt vērā arī tad, ja stropus izvieto dzīvojamās mājas tuvumā.

Bluķos iemitinātas pirms Jāņiem izspietojušās bites. Kad tās ielaida, laiks bija ļoti jauks. Ja stropi lidonītēm nebūtu pa prātam, tās meklētu labākas mājas, taču bites palika.

Saimes stiprināšanai pirmajā nedēļā bites baroja ar šūnu medu, masu ar karoti ieliekot pa vaļējo apakšējo atveri. Citugad to varētu nedarīt, taču šogad laika apstākļi nelutina.

Spriežot pēc tā, ka bites čakli strādā un nes ziedputekšņus, var spriest, ka ar jaunās paaudzes audzēšanu stropā viss kārtībā.

Vasaras beigās plānots stropu atvērt un apskatīties, kā sokas dzīvošana un kā savilktas šūnas.

***

Labas idejas dravā

Arī mākslīgi materiāli labi

Biškopis Jānis Vainovskis savām bitēm izmanto plēves, nevis auduma sedziņas. Plēve izrādījusies labāka, jo bites to nesagrauž, nepiešuj stingri pie rāmjiem, tajā neattīstās vaska kodes. Turklāt var novērtēt procesus stropā, netraucējot bites. Tas sevišķi svarīgi jaunai saimītei, lai kontrolētu tās attīstību un spēku.

***

Sēta aizvējam

Ja drava atrodas vējainā vietā, sētai labi noder parasts plastmasas žogs. Stabi var nebūt ļoti pamatīgi, jo tiem jānotur vienīgi pinuma svars. Šādu vējlauzi var ātri izveidot, arī aizvedot bites ganībās.

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2017/08/07/bisu-mode-sencu-stropi

 

114 kilometri nepilnās 11 stundās

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsis kļuva par Latvijas skriešanas galvaspilsētu, jo te risinājās “Cēsis Eco Trail 2017”. Pasākums pulcēja daudzus simtus skrējēju no Latvijas un daudzām ārvalstīm: Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Krievijas, Portugāles, citām.

Dalībniekiem tika piedāvātas septiņas dažāda garuma distances, taču lielākā uzmanība tika pievērsta ultragarajai distancei, kurā skrējējiem jāveic 114+ km. Šajā distancē startējošie sadalīja arī Latvijas čempionāta medaļas ultragarajos skrējienos. Uz starta stājās 72 skrējēji, no kuriem finišēja 60. Šīs distances starts tika dots pusnaktī no piektdienas uz sestdienu vecpilsētā pie Laika veča skulptūras, jo šogad skrējiena piemiņas medaļas rotāja tieši šis simbols. Distance veda pa gleznainām vietām Cēsu, Priekuļu, Pārgaujas un Amatas novados. Tiesa, pirmajās skrējiena stundās dalībnieki no tā maz redzēja, jo ārā valdīja tumsa. Distances otrā daļa veda gar Amatas krastiem, pēdējos kilometros augšā un lejā pa Ozolkalnu, Žagarkalnu, bet noslēgumā Pils parka kāpnes, un tikai tad finišs Rožu laukumā.

114+ km distancē individuālajā vērtējumā pirmais finiša līniju šķērsoja Dmitrijs Ņičipors (Kocēni), finišējot pēc 10 stundām, 16 minūtēm un 20 sekundēm. Viņš atzina, ka grūtākais posms bijusi tieši Amatas taka, taču tur izdevies apsteigt Pēteri Grīviņu: “Pēdējos kilometrus skatījos, vai viņš neseko, pārsvarā gāju, ne skrēju, un izbaudīju atmosfēru. Visu cieņu Pēterim, kurš bija galvenais konkurents, un lielu daļu distances pavadījām kopā.”

Pēc nepilnām divām minūtēm finišēja Pēteris Grīviņš no Raunas, kurš arī atzina, ka grūtākā bijusi Amatas taka, tur pat apsvēris iespēju izstāties: “Bija grūti, knapi kustējos uz priekšu. Tolaik biju pirmais, domāju, ka Dmitrijs ir izbeidzies un man nav, par ko satraukties, gan jau kaut kā tikšu līdz galam. Te pēkšņi 89. kilometrā viņš uzrodas svaigs kā gurķītis brīdī, kad es mirstu nost, un paiet man kā stāvošam garām. Tas lika saņemties un turpināt. Konkurenti vienmēr ir brīnišķīgs stimuls.”

Trešais bija Artūrs Vadzis no Drustiem, kurš uzrādīja laiku 10 stundas, 41 minūte un 42 sekundes. A. Vadzis atzina, ka šī viņam jau ceturtā vai piektā distance virs 100 km: “Distances otrā daļa bija ļoti grūta, atmetu domu par līderu ķeršanu, bija uzdevums tikt līdz galam un noturēties trešajam. Protams, distancē ienāk doma, vai ir jēga turpināt, bet, ja 80 kilometri aiz muguras, žēl iet malā. Tad jāuzstāda mazi mērķīši nākamais kilometrs, nākamais ēdināšanas punkts, un tā līdz finišam.”

Dāmām ātrākā bija Laura Čakle (Ventspils), distanci veicot 13:16:23. Distancē viņu spēja apdzīt tikai 11 vīrieši. Laurai šī bija pirmā distance virs simts kilometriem, bet uz starta stājusies tikai ar vienu mērķi uzvarēt: “Pēdējā kontrolpunktā pirms visiem kalniem tuvākā sekotāja mani panāca, es pārslēdzu ātrumus un vairs ne reizi neapstājos līdz pat finišam. Kādus 20 kilometrus pirms finiša nevarēju īsti pakustēties, bet pēdējos padmsit vienkārši noskrēju. Tik ļoti gribējās čempionāta zelta medaļu, ka adrenalīns parādījās un varēju turpināt.”

Dāmu absolūtajā vērtējumā otrajā vietā Ieva Upmace Grīviņa (Rauna), kuras laiks 13:32:46, trešajā Ieva Zirne (Rīga) 13:58:25. I. Upmace Grīviņa arī atzīmēja Lauras ātrumu beigu daļā: “Viņa no manis tā aizmuka, ka vairs nekur neredzēju. Vismaz prieks, ka liku konkurentei saņemties. Atzīšos, ka šādā distancē man nav nekādu iebildumu arī par otro vietu, esmu ļoti apmierināta.”

Trešās vietas ieguvēja I. Zirne atzina, ka šis ir neticams panākums: “Esmu pārspējusi sevi un vēl vienu sevi. Distancē kādas trīs reizes nācās atgūt otro elpu, bet ne reizes nebija doma, ka varētu izstāties. “

Visās distancēs tika sveikti labākie absolūtajā vērtējumā un atsevišķās vecuma grupās. 114+ km distancē atsevišķās grupās trīs labākie: MII grupā A. Vadzis (Drusti), K. Biktimirovs (Rīga), I. Šutovs (Rīga); MIII grupā D. Ņičipors (Rīga), P. Grīviņš (Rauna), A. Kumpiņš (Rīga); MIV grupā R. Kalniņš (Valmiera), A. Lūsis (Talsi), J. Actiņš; WII grupā I. Zirne (Rīga), A. Vītola (Rīga), L. Linuža (Rēzekne); WIII grupā L. Čakle (Rīga), I. Upmace Grīviņa (Rauna), D. Veipa (Rīga); WIV grupā A. Linē (Rīga).

42+ km distancē ātrāko laiku uzrādīja Jānis Kūms (Rīga), otrais finišēja Kristaps Jaudzems (Rīga), bet trešais bija Lietuvas skrējējs Egidius Juzonis. Dāmām ātrākā šajā distancē bija Jolanta Krastiņa (Vecpiebalga), kura kopējā ieskaitē uzrādīja desmito ātrāko laiku. Otrā dāmu konkurencē Dace Banga (Rīga), trešā Viviana Kirilova (Rīga).

Atsevišķās grupās godalgotās vietas izcīnīja: MII grupā: J. Kūms (Rīga), T. Aglinskas (Lietuva), K. Kuģenieks (Rīga); MIII grupā: K. Jaudzems (Rīga), E. Juzonis (Lietuva), G. Pūcītis (Mārupe); MIV grupā: M. Miķelsons (Rīga), D. Saukāns (Ikšķile), T. Semis (Lietuva).

WII grupā J.Krastiņa (Vecpiebalga), B.Gabrāne (Rīga), A. Čekriževa (Rīga); WIII grupā: D. Banga (Rīga), M.Madeira (Portugāle), L.Laurena (Rīga); WIV grupā: V.Kirilova (Rīga), I. Kārkliņa (Sigulda), N. Zeņina (Rīga).

23+km distancē absolūtajā vērtējumā visas trīs godalgotās vietas izcīnīja mājnieki. Uzvarēja pieredzējušais ultragaro distanču skrējējs Andris Ronimoiss, kurš šoreiz treniņa nolūkos izvēlējās īsu distanci. Otrais finišēja Kārlis Vīksne, trešais Juris Gudēvics Liepiņš.

Dāmām absolūtajā vērtējumā pirmā Liene Allere (Kocēnu novads), otrā Lita Dzelme (Rīga), trešā Elena Vaara (Krievija).

Atsevišķās grupās godalgotās vietas izcīnīja: MII grupā: K. Vīksne (Cēsis), A. Ozoliņš (Rīga), T. Tickunas (Lietuva); MIII grupā: A. Ronimoiss (Cēsis), J. Gudēvics Liepiņš (Cēsis), A. Pūcītis (Ādaži); MIV grupā: K. Caunītis (Rīga), A. Veipāns (Taurene), E.Lešinskis (Krimuldas novads); WII grupā: G. Blūmiņa (Sigulda), I. Songailiene (Lietuva), D. Jurķe (Rīga); WIII grupā: L. Allere (Kocēnu novads), E. Vaara (Krievija), L. Pētersone (Kocēnu novads); WIV grupā: L. Dzelme (Rīga), L. Leitlande (Jelgava), D. Greiškāne (Jelgava).

12+ km distancē absolūtajā vērtējumā pirmais finišēja Polijas skrējējs Tomšs Vrodels, otrais bija Andis Dēze no Zantes pagasta, bet trešais Antis Zunda (Gulbene). Dāmām absolūtajā vērtējumā uzvarēja Beāte Vecvagare (Liepāja), otrā Madara Grava (Līgatne), trešā Rigonda Germova (Mārupe).

Atsevišķās grupās trīs ātrākie: MI grupā: M. Petrovs (Cēsis), A. Karps (Valmiera), D. Bautris (Rīga); MII grupā: A.Dēze (Zantes pagasts), U. Katlaps (Ineši), J. Muižnieks (Lielvārde); MIII grupā: V. Bērziņš (Jaunjelgava), T. Bērziņš (Valmiera), M. Vizulis (Rīga); MIV grupā. T. Vrodels (Polija), A. Zunda (Gulbene), V. Tilts (Vaidava). WI grupā: I. Istjagina (Rīga), E. Klinklāva (Liepas pagasts); WII grupā: E. Katlapa (Ineši), L. Bakāne (Cēsis), L. Briža (Rīga); WIII grupā: B. Vecvagare (Liepāja), M. Grava (Līgatne), V. Buhalova (Mārupe): WIV grupā: R. Germova (Mārupe), V. Skrastiņa (Cēsis), T. Sālika (Igaunija).

6+ km distancē absolūtajā vērtējumā uzvarēja cēsnieks, sporta kluba “Ašais” pārstāvis Kaspars Serģis, otrais finišēja Gints Skroderis (Rīga), trešais Agris Kalniņš (Rauna). Dāmām šajā distancē trīs ātrākās bija: Arta Martinsone (Straupe), Daido Brūvere (Priekuļi), Alise Putraima (Pārgaujas novads).

Atsevišķās grupās uz goda pjedestāla kāpa: MI grupā: A. Ķīlis (Cēsis), R. Girgensons (Sigulda), A. Bērziņš (Jaunjelgava); MII grupā: R. Serģis (Cēsis), A. Puriņš (Cēsis), M. Puriņš (Cēsis); MIII grupā: G. Skroderis (Rīga), A. Kalniņš (Rauna), L. Zālītis (Rīga); MIV grupā: O. Arklons (Rēzekne), P. Serovs (Cēsis), J. Pinka (Cēsis); WI grupā: D. Brūvere (Priekuļi), A.Bidiņa (Mārupe), M. Pētersone (Kocēnu novads); WII grupā: A. Martinsone (Straupe), A. Putraima (Pārgaujas novads), A. Abramova (Cēsis); WIII grupā: L. Celiņa (Cēsis), M. Golubova (Cēsis), L. Okmane (Jaunmārupe); WIV grupā: I. Juršēviča (Cēsis), K. Slikšāne (Olaine), I. Vīksna (Vaidava).

2,5+ km distancē vīriešu konkurencē absolūtajā vērtējumā trīs ātrākie: Eduards Pāķis (Saulkrasti), Miks Meijers (Jēkabpils), Miks Sīlis (Cēsis), bet dāmām: Gundega Pāķe (Saulkrasti), Annika Zālīte (Rīga), Lelde Pāķe (Saulkrasti).

Atsevišķās grupās trīs ātrākie: MBII grupā: M. Sviķkalns (Cēsis), K. Sīlis (Cēsis), R. Jānelsiņš (Cēsis); MBIII grupā: M. Meijers (Jēkabpils), M. Sīlis (Cēsis), I. Breikšs (Cēsis); MBIV grupā R. Bunkovskis (Jūrmala), T. Postalovskis (Rīga); MOpen grupā: E. Pāķis (Saulkrasti), J. Ābelīte (Cēsis), K. Muižnieks (Cēsis); WBII grupā: A. Zālīte (Rīga), A. Reingolde (Smiltene), D. Jenava (Cēsis); WBIII grupā: L. Pāķe (Saulkrasti), S. Herbsta (Cēsis), A. Pogule (Jaunpiebalgas novads); WBIV grupā: K. Krauze (Rīga), M. Balanasa (Sigulda), M. Cekula (Cēsis); WOpen grupā: G. Pāķe (Saulkrasti), S. Zaharāne (Cēsis), A. Semka (Rīga).

http://news.lv/Druva/2017/08/08/114-kilometri-nepilnas-11-stundas

 

Piepildīta “Pārceltuve”

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnē festivālā “Pārceltuve” sabrauca tie, kam interesē garšīgi paēst, kas grib par to ko jaunu uzzināt, kam tuva daba un kas vēlas pavadīt dienu skaistā pilsētā.

Visas dienas garumā bija iespēja gan piedalīties dabas garšas sarunās un dzirdēt dažādu nozaru profesionāļus, kuriem katram savs viedoklis par dabas garšu un reizē latvisko. Bija tirdziņš, kurā daudzi līgatnieši piedāvāja, ko paši izaudzējuši, mežā salasījuši, izgatavojuši. Meistardarbnīcās un amatnīcās varēja pamēģināt papīra liešanu, sarunās par dabu uzzināt par ainavām, mācīties fotografēt ēdienu, mācīties atpazīt pļavas augus un apgūt citas prasmes.

Festivālu rīkoja “Restorans 3”, “Valmiermuižas” Alus virtuve, “3 pavāru restorāns” sadarbībā ar Līgatnes pašvaldību.

“Ir gadiem strādāts, lai Līgatne tūristiem būtu interesanta. Ja nebūtu pamata, diezin vai Līgatni “Pārceltuves” idejas autori izvēlētos. Tur, kur dodas cilvēki, tiek arī rīkoti jauni pasākumi, un tie savukārt vēl piesaista cilvēkus. Šis pasākums ir uzņēmēju, arī mūsu novada, radīts, pašvaldībai atlika tikai atbalstīt, iesaistīties un palīdzēt,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzteic līgatniešus, kuri izmanto iespēju, ko dod festivāls. Bērni tirdziņā tirgoja pašu lasītās mellenes, savukārt pašu audzētās krūmmellenes piedāvāja Ivars Ziediņš, vēl arī kliņģerītes, lavandu, piparmētras. “Ja Līgatnē ir tāds festivāls, jāpiedalās, citas runas nevar būt,” vērtē līgatnietis.

“Vienkoču parka” saimnieks Rihards Vidzickis darbojās blakus pavāriem. Viņa no koka gatavotie trauki ir daudzos restorānos. Bet “Pārceltuvē” Rihards šķīla liepas skaidas, uz kurām pavārmeistari lika kēksu, putukrējumu un noformējumam mellenes. “Ēdiena pasniegšanas veids ir liela daļa no baudas,” vērojot pavārus, bilda Rihards. Īpašu noskaņu radīja koncerti dīķa vidū.

“Pārceltuves” idejas autors, pazīstamais pavārs Ēriks Dreibants atzina, ka festivālam Līgatne ir pareizā izvēle. “Esam dabā, dabas garšā. Arī vēl papīra svētki, mūzika, tirdziņš, kas piepilda un papildina dienu. Katrā profesijā ir svarīgi mainīties ar informāciju, kaut ko jaunu iegūt, lai attīstītos savā nozarē, meistarībā. Kā es uzzināšu, kādus traukus izmantot, kā dārzu iekārtot, ja netikšos ar profesionāļiem. Mēs katrs redzam, domājam citādāk, un kopdarbībā var veidoties kas jauns,” pārdomās dalās Ēriks Dreibants, piebilstot, ka pēc festivāla izvērtēs, kā tas izdevies, un atklāja, ka ir diezgan pārliecināts, ka nākamvasar “Pārceltuve” Līgatnē būs. “Ar Līgatni esmu saistīts, dzīvoju Pārgaujā Gaujas vienā pusē darbojos, otrā darbojos un vēl arī Rīgā,” ar smaidu saka Ēriks Dreibants.

Vakarā līgatniešus un ciemiņus gaidīja improvizētais vienas dienas restorāns, kur šefpavāri no septiņiem restorāniem un kafejnīcām piedāvāja savu ēdienu un stāstu par mūslaiku Latvijas virtuvi pie lielā svētku saimes galda. Biļetes bija izpirktas drīz pēc pasākuma izziņošanas.

“Pārceltuve” ieinteresēja. Ar Līgatnes garšas meklējumiem, noskaņu un daudzveidību.

http://news.lv/Druva/2017/08/08/piepildita-parceltuve

 

Latvijas vērtība – viensēta

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

“Ainavas runā” tā sauc Latvijas Dabas fonda pētījumu, kurā tiek apzināts un vērtēts vērtīgais. Līgatnē festivālā “Pārceltuve” bija iespēja iepazīties ar pētījumu un speciālistu ieteikumiem, kā ainavā saglabāt vecos kokus, akmeņus, pļavas. Arī viensētas.

Latvijas Dabas fonds šogad īpašu uzmanību pievērš lauku sētai. Tās ieteiktas kā “Gada dzīvotne” Latvijā. Šāda izvēle izdarīta, jo tradicionālai lauku sētai ir ievērojama loma dabas daudzveidības uzturēšanā Latvijas lauku ainavā, turklāt gan senas, gan jaunas lauku sētas bioloģisko daudzveidību var ietekmēt ikkatrs saimnieks – vai nu noplicināt, vai tieši otrādi – kopt un vairot. Senākās lauku sētas ir arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un latviskās identitātes daļa.

Vidzemes Augstskolas pasniedzējs, pētnieks Andris Klepers dalījās pārdomās ar “Druvu” par viensētām. Par tām viņš runāja un diskutēja ar daudziem interesentiem.

“Mēs pētījām Latvijas viensētas ainavas kvalitāti. Lai gan viensētu vēsture ir sena, tā gadu gaitā mainās. Latvijas Kultūras kanonā iekļauta viensēta un tās elementi, kas veidojušies no 16. līdz 21.gadsimtam. Latviešu viensēta un tās elementi ir arī vienkāršas dzīves un dabiska skaistuma kods. Tās ir vērtības, kas ir saprotamas mums pašiem, un par tām mēs varam pastāstīt citiem,” saka pētnieks. Pētījumā vētīts, kā veidojušies priekšstati par idealizēto viensētu Latvijas laukos pagājušā gadsimta 20.gados, analizējot 72 saimniecību saimniekošanas vēsturi, kā arī aptaujājot vairāk nekā 300 mūsdienu viensētu saimnieku visā Latvijā.

Patlaban Latvijā ir 142 tūkstoši apdzīvotu viensētu un aptuveni 27,5 tūkstoši, kuras ir pamestas. Dažas vairs var atpazīt tikai ainavā. Zemgalē, Bauskas, Rundāles novadā, nav graustu – mājvietas ir nolīdzinātas, lauksaimniecības intensifikācija tās iznīcinājusi. Viensētu ainavas strauji izzūd, jo mainās to funkcija un nenotiek tradicionālā saimniekošana, līdz ar to tiek apdraudēta vairāku dabas elementu daudzveidība, izzūd pie viensētām agrāk raksturīgās augu sugas. Lēnām izzūd Latvijas reģionu piemāju mikroainavas,” stāsta pētnieks.

Viņš atzīst, ka šodienas viensētas ir ļoti dažādas. Vienās saimnieki mēģina kopēt pilsētas dzīvesveidu un pārspīlē – pārāk augsts žogs, bruģis, introducēti augi. Tie, kuri cīnās par izdzīvošanu, par ainavu nedomā.

“Katrai vietai piestāv kas īpašs. Viensētas jāskata kopsakarībās. Esam pieraduši īpašumus vērtēt, cik daudz ir zemes, mežu, kāda ir māja, bet vēl nozīmīgāka emocionālā vērtība. Par to arī stāsts. Ir savas priekšrocības pilsētas dzīvei un savas viensētai, ko var likt pretī. Ja salīdzinām viensētas ainavas kvalitāti un dzīves kvalitāti, atmetot Pierīgu vai pļavās uzceltos ciematus, varam runāt, kas ir lauku viensētas vērtības. Visgrūtāk kaut ko atrast kolhoza laikā celtajās divstāvu, trīsstāvu mājās laukos, kas uzbūvētas vientuļā vietā. Tur neatrast ne tās priekšrocības, kas ir viensētai, ne tās, kas dzīvoklim vai savrupmājai pilsētas nomalē,” saka Andris Klepers un turpina: “Kad jautājām, kāda ir ideālā viensēta, uzreiz cilvēki saka – veci koki, ābeļdārzs, aka, ūdens tuvums, skata perspektīva.”

Pētnieks uzsver, ka astotā daļa Latvijas uztur latvisko identitāti – lauku dzīvesveidu. “Nerunājam par rezervātu, kur gribam noturēt “Straumēnu” vai brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnu” redzējumu par ideālo Latviju. Veicot mūsdienu viensētu saimnieku aptauju, aptaujāti 316 respondenti visos Latvijas novados. Rezultātos redzama cilvēku ietekmēšanās ideālos, jo viņi kvalitatīvā viensētas ainavā uzsvēruši tādus elementus kā veci koki, ābeļdārzs un pļava, kas radot plašuma un dabiskuma sajūtu, kā arī mieru un harmoniju. Cilvēki uzsvēruši dabu kā daļu no kvalitatīvas dzīves. Šodien svarīgi saprast un neiet galējībās – latviskā viensēta nav etnogrāfiska. Par to jārunā,” uzsver Andris Klepers.

Kā viensētas ainavā izzūdošus elementus saimnieki nosaukuši akas, vecus kokus, zedeņu žogus, ieraktos pagrabus, dabiskās pļavas, siena zārdus, melnās pirtis un klētis.” Koki stādīti ne jau skaistumam, bet pie mājas vajadzēja ēnu. Kādu jauniegūtu zemes platību varēja ierobežot ar kokiem. Šodien tā ir liela bagātība vecie koki. Tas viens mīts, ko apgāzām, ka senči dabu ļoti sargāja, stādīja pie mājām kokus. Viņiem bija praktiski, saimnieciski motīvi. Kārtīgam saimniekam bija jābūt ābeļdārzam. Puķu dobēm bija nepieciešami žogi, un tapa zedeņu žogi, jo tie bija vienkārši,” skaidro pētnieks, uzsverot, ka šodienas viensētā ir vieta gan dabai, kultūrai un etnogrāfijai, gan mūsdienīgajam. Ja batutu bērniem vajag, tam vietu var atrast ābeļdārzā. Kaut no akas ūdeni neņemam, tā viensētā ir iederīga.

“Ikviens pats ir saimnieks savā viensētā un noteiks, kādai tai būt. Ideālo pasauli, tādu, kādu iedomājas, vēlas, veido cilvēks pats. Daudz kas atkarīgs no domāšanas, vērtībām, respekta pret senčiem un pagātni. Bet šodien ir svarīgi nepretoties tam, ko piedāvā progress, izveidojot lauku viensētai raksturīgo. Katrs izvēlēsies savu dimensiju, vienam būs svarīgāka arhitektūra, citam koki. Arhitektonisko vērtību nevar atraut no ainavas, kultūrvides, kurā zied maijrozītes, ceriņi, jasmīni, kas pretojas daiļdārzu uzspiestai kultūrai. Viensētas nav daiļdārzi,” stāsta Andris Klepers, atgādinot, ka viensētu ainavas bojā vecās lauksaimniecības tehnikas novietnes kādā pagalma stūrī, neiederīgi plastikāta rūķi, stārķi un citas figūras. Tāpat viensētas ainavā neiederas tūju stādījumi, pārlieku nobruģēts pagalms. “Plastikāta figūru vietā varētu būt, piemēram, ligzda čurkstei vai akmeņu krāvums krupim. Šīs tendences ir aizvien populārākas Rietumos, jo cilvēki grib redzēt dabu un būt tai tuvāk. Cilvēki domā, kā savu dārzu padarīt dabai draudzīgāku. Viņi redz to kā vērtību. Putnu barotava pie mājas ir pašsaprotama. Var nolikt kādu akmeni mitrenei. Tādus Lielbritānijā tirgo par piecām mārciņām, mums tās šķiet muļķības. Mums tas kukainis ir katrā mitrā vietā zem dēļiem, akmeņiem,” pastāsta pētnieks.

Andris Klepers atgādina, ka Baltijā cilvēkiem piesaiste vietai ir viena no augstākajām. Tas ir paaudžu mantojums. “Esam emocionāli pieķērušies vietai. Tas liek domāt, ka nākotnē populāras būs otrās mājas. Vasarnīcas parasti saista ar piejūru, bet citur laukos pilsētniekiem būs mājas, kas tiek uzturētas. Tas ir izplatīts Skandināvijā. To, protams, nosaka materiālā rocība. Tiklīdz cilvēki var atļauties, viņi vēlas savu māju ārpus pilsētas.

Cilvēki ir gatavi uz darbu braukt līdz 20 kilometriem, jo neērtība braukt atsver to, ja tev sava viensēta.Tu vari izmantot ekosistēmas pakalpojumus un esi pārliecinājies, ka ne tikai pilsētā ir ērti un labi. Aizvien nozīmīgāki reģionālajā attīstībā kļūst sakari, nevis ceļi. Tā ir iespēja dzīvot un strādāt lauku viensētā,” pārdomās dalās Andris Klepers, piebilstot, ka ar šodienas tehniskajām iespējām var daudz ko sasniegt un iegūt.

“Ja esam atzinuši lauku viensētu par vērtību, cilvēkiem vajag ideālus, pēc kuriem vadīties, veidot nākamo ideālu. Bijām izslāpuši pēc zemes, savas viensētas, tagad viens līmenis ir sasniegts. Jādomā, kā veidot ainavu. Daudzi ir pazaudējuši pēctecību, bet viņi vēlas latvisku viensētu. Pētījums ir mēģinājums iedot kopskatu, rekomendācijas kas viensētā un lauku ainavā ir vērtīgs un saudzējams un kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni, kā apvienot mūsdienīgu sadzīvi ar dabas daudzveidības uzturēšanu,” saka Andris Klepers.

Latvijas Dabas fonda un Vidzemes Augstskolas pētījums “Ainavas runā. Latvijas ainava un tās vērtības nesenākajā simtgadē” ir pirmais Latvijā, kurā līdzās pagātnes priekšstatiem par ainavu ir analizēts mūsdienu viensētu saimnieku skatījums uz lauku ainavu un tās vērtībām.

http://news.lv/Druva/2017/08/08/latvijas-vertiba-vienseta

 

Pasākumos vairāk cietušo

Autors: Monika Sproģe

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Kā informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka, aizvadītā nedēļa bijusi rosīga, jo kā jau vasarā visapkārt noris masu pasākumi.

Tā NMPD reģistros fiksēti 117 palīdzības sniegšanas gadījumi festivāla “Laba daba” dalībniekiem, kas aizvadīts Līgatnes pusē. “Novērtējot situāciju, mediķi ambulatori palīdzību snieguši 17 apmeklētājiem, taču pārējie, izvērtējot situācijas nopietnību, aprūpēti uz vietas.

Turpretī 4. augustā Līgatnē, braucot no kalna ar riteni, kritusi kāda 35 gadus veca sieviete. Riteņbraucēja guvusi galvas smadzeņu satricinājumu un ar sasitumiem nogādāta Rīgā, Gaiļezera stacionārā.

Divi smagi negadījumi notikuši 5. augustā, no kuriem viens Liepas pagastā. Tur negadījumā cietis astoņus gadus vecs zēns, kurš, vizinoties ar riteni, saskrējies ar automašīnu. Puika guvis smadzeņu satricinājumu un hospitalizēts uz Vidzemes slimnīcu.

Tajā pašā dienā Vaives pagastā, veicot piemājas darbus, 41 gadu veca sieviete ar cirvi iecirtusi rokā un guvusi smagas rokas traumas. Vaives iedzīvotāja aizvesta uz Rīgas Mikroķirurģijas

http://news.lv/Druva/2017/08/08/pasakumos-vairak-cietuso

 

Aizvien dzer un tad brauc

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Policijas hronika

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Anžela Geļjanu informē, ka aizvadītājās brīvdienās, no 4. līdz 7. augustam, reģistrēti 24 gadījumi, kad transportlīdzekļu vadītāji izvēlējušies sēsties pie stūres alkoholisko dzērienu iespaidā. Reibumā vadītas 12 automašīnas, kuru šoferīšiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā pārsniedza trīs promiles.

Aizvadītajā sestdienā pulksten 16.08 Līgatnes novadā, Līgatnes pagastā, autoceļa A2 Rīga Sigulda Igaunijas robeža (Veclaicene) 66. kilometrā, 1969.gadā dzimis vīrietis vadīja automašīnu “Toyota Corolla”, būdams 3,6 promiļu reibumā. Nedaudz vēlāk, pulksten 17.52, saņemta informācija, ka arī Raunas novadā, Raunas pagastā, Raunā, pa Cēsu ielu 1956.gadā dzimis vīrietis vadīja automašīnu “Toyota” 3,4 promiļu reibumā. Savukārt Pārgaujas novadā, Stalbes pagastā, pa autoceļu Umurga Cēsis Līvi 1968.gadā dzimis vīrietis vadīja automašīnu “Renault” bez jebkāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, būdams 3,2 promiļu riebumā. Visos gadījumos noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Aizvadītajos septiņos mēnešos Vidzemes reģiona pārvaldes teritorijā reģistrēti 822 transportlīdzekļu vadītāji reibumā. No tiem 391 bija automašīnu vadītājs, 14 traktortehnikas vadītāji, seši motociklisti, 44 mopēdisti un 367 velosipēdu vadītāji. Jāpiebilst, ka 157 vadītāji pie transportlīdzekļa stūres sēdās bez jebkāda veida vadīšanas tiesībām. 

http://news.lv/Druva/2017/08/08/aizvien-dzer-un-tad-brauc

 

Kādu vasaras festivālu apmeklējāt? Kurš vislabāk patika?

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Bauskas Dzīve

Rubrika: Komentāri, viedokļi, vēstules

Ivars Kalada, zvejnieks

– Apmeklēju Zvejnieku svētkus, vakar Kanepeni. Izvēle ir ļoti liela, tikai laiks tāds pabēdīgs.

*

Baiba Skujiņa, pavāre

– Apmeklēju to, kas bija sestdien. Tas bija pirmais liela mēroga pasākums, kuru apmeklēju. Patika noformējums.

*

Mārīte Lauva, pensionāre

– Uz festivālu brīvdienās Bauskā nebiju, bet dzirdēju, ka bija ļoti jauks. Esmu apmeklējusi dažus koncertus, muzikālas izrādes.

*

Daina Jarmalaviča, skolotāja

– Festivālus neapmeklēju, bet biju ar ģimeni Līgatnē. Tur apskatījām bunkurus, vienkoču parku. Superīgi pavadīju laiku!

*

Dace Degole, mācās

– Biju vienīgi Rundāles novada svētkos, atpūtos mājās.

http://news.lv/Bauskas_Dzive/2017/08/08/kadu-vasaras-festivalu-apmeklejat-kurs-vislabak-patika

 

No īsfilmām līdz kokam

Autors: Diāna Kārkliņa

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Karjeras Diena

Uz augstskolu vasaras skolām sabrauc dažādu valstu studenti

Vasaras vidū ierasti notiek augstskolu rīkotas starptautiskas vasaras skolas, kurās piedalās gan vietējie, gan ārzemju studenti, mācībspēki. Šis gads nav izņēmums.

No 1. līdz 13. augustam norisinās jau septītā Rīgas vasaras skola, ko rīko Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļa. Tā ir starptautiska, praktiska īsfilmu veidošanas programma žurnālistikas, mediju un filmu studentiem, un šogad tās temats ir mediju un informācijas pratība. Vasaras skolas ietvaros studenti no Latvijas, Austrijas, Itālijas, Vācijas, Krievijas, Francijas, Ungārijas, Igaunijas, Ķīnas, Nepālas, Polijas un Apvienotās Karalistes piedalās lekcijās un praktiskajās nodarbībās par dažādiem mediju un informācijpratības aspektiem, kā arī nelielās komandās veido īsfilmas par dažādām informācijas un mediju pratības iniciatīvām Latvijā. Tās ikviens interesents varēs bez maksas noskatīties 12. augustā plkst. 19.00 Gētes institūtā Rīgā.

No 9. līdz 12. augustam gaidāma arī 4. Starptautiskā Kultūras žurnālistikas vasaras skola, ko ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu rīko Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Rīgas Stradiņa universitāte. LKA Studiju bāzē Zirgu pasts studenti, žurnālisti, kā arī skolu absolventi un citi, kas interesējas par kultūru un medijiem, pilnveidos savas prasmes kultūras žurnālistikā, rakstīšanā un audiosižetu veidošanā, jo īpaši pievēršoties Latvijas simtgades svinību tēmai.

Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no 14. līdz 25. augustam gaida ciemos 27 studentus no 12 valstīm, kuri piedalīsies starptautiskajā koka amatniecības vasaras skolā Woodcraft and Art Summer School un apgūs koka apstrādes un dizaina teorētiskās un praktiskās iemaņas. Vasaras skolu organizē RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūts (DTI) sadarbībā ar RTU Starptautiskās sadarbības departamentu, un tā norisināsies Rīgā un Vienkoču parkā Līgatnē. Vasaras skola skars koku un tā izstrādājumu dizainu vēsturē un mūsdienās, «spēles» ar dažādu koksni, kas iegūstama Latvijā, latvisko koka izstrādājumos, radošu domāšanu un «dari pats» pieeju, radot sava darba pievienoto vērtību, iespaidojoties no latviešu senajiem vai mūsdienu darbiem, dekorējot, funkcionāli apdarinot un rotājot. Vasaras skolā studentiem būs iespēja ne tikai gūt izpratni par koka dizainu, materiāliem, tehnoloģijām, savienojumiem, bet arī apgūt koka izstrādājumu izgatavošanas prasmes. Programmā iekļautas lekcijas un praktiskie darbi, prezentācijas, diskusijas, ekskursijas uz uzņēmumiem, muzeju apmeklējumi u. c.

Tikmēr citas vasaras skolas jau noslēgušās. Pagājušās nedēļas nogalē finišēja LU Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, kurā 43 dalībnieki no 19 pasaules valstīm divas nedēļas apguva latviešu valodu. Tāpat piektdien, 4. augustā, Zunda dārzā ar prezentācijām un diskusiju noslēdzās RTU Arhitektūras fakultātes, Amsterdamas Arhitektūras akadēmijas, Lēvenes Katoļu universitātes, Porto Universitātes, Stambulas Kultūras universitātes un Veimāras BAUHAUS universitātes rīkotās starptautiskās vasaras universitātes The Big Reset on Neighbourhood Design 4. gadagājums Riga. Islands in the Stream: Bridging Neighbourhoods. Šīs arhitektu vasaras skolas laikā studenti un profesori no RTU un tās partneraugstskolām Beļģijā, Nīderlandē, Portugālē, Turcijā un Vācijā pētīja un analizēja situāciju ūdensmalu tuvumā esošajās Rīgas apkaimēs.

http://news.lv/Diena/2017/08/08/no-isfilmam-lidz-kokam

 

Augstais un zemais

Autors: ANDA BUŠEVICA

Datums: 08.08.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūrzīmes

Dabas koncertzāles mūziķi laikam bija pirmie, kuri to konceptuāli noformulēja un izteica vārdos. Ka daba var būt visskanīgākā no koncertzālēm, mirklis, pirms tumsa pārvēršas par nakti, ir izcilākās no skatuves dekorācijām. Dabas koncertzāles šā gada varonis bija Lumbricus terestris jeb dižslieka, tad nu arī klausītāji sēdēja turpat, kur ir šo varoņu dabiskā mājvieta – uz zemes. Došanās satikt Latvijas dabas "varoņus" ir arī iespēja iepazīt Latvijas skaistākās vietas, šogad tā bija Dviete un Burtnieku palieņu pļavas. Citgad, dodoties uz pasākumu pie Raunas staburaga, mazliet apbrīnoju rīkotāju drosmi – vai, ielaižot sargājamā brīnumā neprognozējamu ļaužu pulku, dabas svētnīca nenotiks nobradāta? Savām acīm pārliecinājos, ka disciplinētāku publiku grūti iedomāties – ne atkritumu, ne pārspīlētu baiļu par drošību, šādos brīžos Latvijas sabiedrība šķiet kļuvusi pieaugusi un savstarpējā uzticēšanās ir abpusēji patīkama.

Kad dēlam pienāca padsmitnieka vecums, nolēmu, ka mums jādodas uz kādu mūzikas festivālu. "Laba daba" Līgatnē ir lielisks iesācēja līmenis, kurā decibeli nenokauj smalkumu attiecībās ar Gaujas nacionālā dabas parka stūrīti. Koncertos skanošā mūzika kā izcila garšviela piešķir smeķi zāles smaržai, kurā guli, pārguris no skaņām un brīvības. Nebūdams dzimis panteists, instinktīvi nodziedi nedzirdamu pateicības dziesmu vecajam ābeļdārzam, kas dod ēnu telšu pilsētiņai. Ekoloģija iezogas arī cilvēku attiecībās, tas ir ģimeņu festivāls, kurā ar dzīvi tīri apmierinātas vecmāmiņas šūpo zīdaiņu ratiņus un labā daba samierina dažādās mūzikas gaumes un paaudžu atšķirības. Blakus plastmasas šķīvju desiņceptuvēm uz oglēm sautējas tadžinas, sludinot citādus ēšanas paradumus un dzīvi bez atkritumiem. Šī ideja apogeju sasniedza festivālā "Komēta" Daugavgrīvas cietoksnī, kurā ne tik vien kā bija iekārtota trauku bibliotēka pusdienreizēm, bet arī cilvēcīgā, skaistā un labā kalpībā nodotas militāriem mērķiem būvētās celtnes.

Cēsu mākslas festivāla programma pastāvēšanas pirmajos gados bija tik piesātināta, ka nabaga rīdziniekam ar to nācās samierināties kā neizbēgamo: piektdienas vakarā pēc garas darba dienas airēties cauri piepilsētas sastrēgumiem un pēdējos sviedrus izdvest tolaik vēl improvizētajās koncertzālēs. Katarse sekoja pēc koncerta, peldoties mēnesnīcā ezerā, un simfoniskā mūzika man iegaršojās tieši šādā salikumā – kā ceļojums no pilsētas burzmas dabas apskaidrībā. Lai kā mēs gribētu miesīgās sajūtas atlikt malā, tās tomēr ir klātesošas pat vissarežģītākās mākslas baudījuma brīžos. Alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī" ar operu kokos, skaņu sajūtu taku, šķiet, nokārtojis zinātnisko grādu abu šo sajūtu kombinēšanā.

Mani ļoti interesē šī robežsituācija – augstā māksla un ikdienišķais, zemais. Filmu "Knutifikācija" joprojām neesmu noskatījusies, taču draugi atstāstīja kādu spilgtu epizodi, kurā diriģents Māris Sirmais ar ekstātisku žestu vada kori dziedam "Kamēr vēl dreb mana roka". Vārdu autors Knuts Skujenieks sev piederīgajā pašironijā aizkadrā komentē, ka nekādi nevar saprast, kurā brīdī viņa rakstītais teksts kļuvis par nacionālo himnu – "tā jau tāda gultas dziesma!". Man šķiet, ka tieši šajās miesīgajās, piezemētajās norisēs lielās lietas atjaunojas, atgūst ticamības spēku.

Dullo dauku festivālu "VĀRTI", kas šogad notika Popē jau otro reizi, no līdzīgiem kultūras projektiem atšķir tas, ka "VĀRTI" ir cieši sasaistīti ar vietu – veco muižas ēku atjaunošanu, parka kopšanu, izcila skata līdz pat apvārsnim atklāšanu garāmgājējam, noliekot tur dullo dauku soliņu. Dzimst bērni, tiek nosargāta mazā skoliņa, un tas piešķir tādu nopietnību, zemes smagumu visam sadziedātajam, sadzejotajam.

Reizēm dzirdu skeptiskas piezīmes, ka šobrīd Latvijā visi krūmi čab no lielākiem un mazākiem festivāliem, ka pārāk lieli līdzekļi aizplūst to organizēšanai, ka publikai tie nav aptverami. Tieši otrādi – idejām gatavu un to īstenošanai spējīgu cilvēku skaits man ir indikators, ka šobrīd mūsu mīļajā Latvijā dzīvojam tik labi kā vēl nekad. Ka mums ir laiks, iespēja un vēlēšanās izdzīvot katru mūsu esības brīdi, pierakstot sajūtās cilvēku radošuma un Latvijas dabas radīto skaistumu.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/08/08/augstais-un-zemais

 

Izsole

Datums: 09.08.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/157.IZ24

Līgatnes novada pašvaldība pārdod atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli nekustamos īpašumus - individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi Ķempju ielā 10, Līgatnē, Līgatnes novadā, kadastra Nr.42110080027, 2566 m2, sākuma cena 4600,00 EUR, un dzīvokli Siguldas ielā 1-5, Līgatnē, Līgatnes novadā, kadastra Nr.42119000506, sākuma cena - 300,00 EUR.

Izsole notiks 2017.gada 13.septembrī plkst. 10.00 Līgatnes pagasta pārvaldes telpās Nītaures ielā 6, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā Līgatnes novadā. Dokumenti dalībai izsolē jāiesniedz darba dienās laikā no plkst. 8.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 15.00 (trešdienās līdz plkst. 18.00) Līgatnes pagasta pārvaldē Nītaures ielā 6, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā (ligatnes.pagasts@ligatne.lv), līdz 2017.gada 12.septembrim. Lai piedalītos izsolē, jāiemaksā nodrošinājuma nauda 10% apmērā no sākuma cenas. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties pie Līgatnes pagasta pārvaldes sekretāres Nītaures ielā, 6 Līgatnes pagastā, un Līgatnes novada pašvaldības mājaslapā (www.ligatne.lv). Tālrunis uzziņām 29181845.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/08/09/izsole-6462657

 

Atbalsts mācību gada uzsākšanai

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 09.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sociālā situācija

Augustā gan vecāki, gan paši bērni arvien aktīvāk sāk domāt, kā sagatavoties jaunajam mācību gadam. Jāsagādā ne mazums nepieciešamo mācību piederumu. Palīgā nāk arī novadu pašvaldības.

Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” līdz 29. septembrim pieņem pieteikumus pabalsta saņemšanai mācību piederumu iegādei skolēniem. Pabalstu iespējams saņemt trūcīgo ģimeņu bērniem 25 eiro vienam skolēnam; bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 24 gadu vecumam 15 eiro vienam skolēnam, maznodrošināto ģimeņu bērniem 20 eiro vienam skolēnam. Pabalstu 20 eiro mācību piederumu iegādei arī šogad var saņemt bērni no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsākuši pirmo klasi. Pabalsts tiek izsniegts dāvanu kartes veidā. Tās iztērēt var grāmatnīcā “Zvaigzne ABC”. Tāpat ģimenēs, kurās ir trīs vai vairāk bērnu, var saņemt brīvpusdienas skolās vai vecāku maksas atvieglojumus bērnudārzos 100 % apmērā. Vecāki tiek aicināti neatlikt pabalsta saņemšanas formalitāšu kārtošanu uz pēdējo brīdi.

Amatas novadā mācību piederumus, skolas somas maznodrošināto ģimeņu bērniem gādā Sarkanā Krusta organizācija. Savukārt Amatas novada pašvaldība rūpējas par ēdināšanu un skolēnu nogādāšanu līdz izglītības iestādei. Bērniem no maznodrošinātām, daudzbērnu, trūcīgām ģimenēm vai bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ēdināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu nodrošina pašvaldība. Ja bērns neatbilst nevienam no statusiem, par bērna ēdināšanu vecākiem no savas kabatas jāmaksā vien līdz bērna piecu gadu vecumam.

Savukārt Jaunpiebalgas novadā bērniem no trūcīgām ģimenēm, uzsākot jauno mācību gadu, ir iespējams iegūt pabalstu 30 eiro apmērā. Ja ģimenei piešķirts trūcīgā statuss, tad bērni bērnudārzos un skolās var saņemt brīvpusdienas.

Pārgaujas novadā bērniem no trūcīgām ģimenēm pabalsts nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei ir 40 eiro. Arī Pārgaujas novada bērniem no trūcīgām ģimenēm bērnudārzos ēdināšana ir bez maksas. Turpretim skolās bezmaksas pusdienas tiek nodrošinātas visiem neatkarīgi no ģimenes statusa.

Arī Raunas novadā bērniem ir iespējams saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei. Tam pieteikties var trūcīgo ģimeņu bērni, maznodrošināto ģimeņu bērni, bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni. Pabalsts ir 15 eiro apmērā, un tam pieteikties iespējams līdz septembra pēdējai dienai. Bērnudārzos bezmaksas pusdienas ir piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniņiem, bet skolās līdz devītajai klasei bezmaksas pusdienas ir visiem neatkarīgi no bērna statusa.

Vecpiebalgas novadā atbalsta pakas, kurās atrodamas dažādas skolai noderīgas lietas, trūcīgajām ģimenēm nodrošina Sarkanais Krusts. Bezmaksas pusdienas ir bērnudārzos piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniņiem un pamatskolā līdz devītās klases beigām neatkarīgi no bērna ģimenes statusa.

Turpretim Priekuļu novadā pabalstu mācību līdzekļu iegādei 22 eiro saņem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni. Pabalstam pieteikties iespējams līdz 30. septembrim. Brīvpusdienas pienākas piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniņiem bērnudārzos, kā arī skolēniem līdz devītajai klasei.

Līgatnes novadā pabalsts mācību piederumu iegādei šogad ir 50 eiro. To saņemt var bērni no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm, kā arī bērni, kuri mācības uzsāk pirmajā klasē. Bērnudārzos par pusdienām 50% atvieglojumu saņem daudzbērnu ģimeņu bērni un bērni ar invaliditāti, bez maksas tās ir bērniem no trūcīgām ģimenēm. Tāpat arī skolās brīvpusdienas Līgatnes novada pašvaldība nodrošina bērniem no trūcīgām ģimenēm, bet 50% atvieglojums tiek piešķirts bērniem no daudzbērnu ģimenēm un bērniem ar invaliditāti.

Lai uzzinātu par iespēju saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei skolēniem, vecāki tiek aicināti vērsties sava novada sociālajā dienestā.

http://news.lv/Druva/2017/08/09/atbalsts-macibu-gada-uzsaksanai

 

Pieaug liepu un kļavu platības

Autors: Monika Sproģe

Datums: 09.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Starp 30 Eiropas valstīm Latvijā mežaudzes ar liepu kā galveno sugu aizņem vidēji ne vairāk kā 4% teritorijas, bet ar parasto kļavu ne vairāk kā 3% teritorijas, informē portāls laukos.lv.

Latvijā no 2001. līdz 2015. gadam platības ir palielinājušās – liepu audzes vidēji par 31%, bet kļavu platības par 32% (te gan jāpiebilst, ka meža statistikā dati par kļavām parādās tikai no 2010. gada).

Dati liecina, ka liepas, kā arī kļavas audzes galvenokārt atrodas privātajos mežos, tomēr 2015. gadā ievērojami palielinājušās liepas kā galvenā suga mežaudžu platībās arī valsts mežos.

Valsts pārraudzībā atrodošās mežaudzes ar liepu kā galveno sugu 70 hektāru lielu platību sasniegušas Siguldas novadā. Lielas mežaudžu platības ar liepu kā galveno sugu atzīmētas arī Līgatnes, Sējas, Madonas, Alūksnes, Gulbenes, Jēkabpils un Ilūkstes novadā.

Savukārt privātīpašnieku mežos vislielākās liepu platības vēsturiskajā Cēsu rajonā atzīmētas Līgatnes novadā.

Turpretī vislielākās kļavu platības privātajos mežos mūspusē ir Vecpiebalgas un Amatas novadā.

http://news.lv/Druva/2017/08/09/pieaug-liepu-un-klavu-platibas

 

Pacietīgie iepērkas lētāk

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Iepirkties ir jāmāk,” saka cēsniece Aija Sileniece un uzsver, ka ir iemācījusies iepirkties lētāk, nekā daudziem tas izdodas. “Katrs sevi cienošs rūpniecības preču veikals un tie, kas tās tirgo, rīko lielo atlaižu dienas, izpārdošanas. Pārtikai parasti ir akcijas. Laikus noskatu, ko man vajag, kas patīk, un gaidu, kad būs atlaides. Nopietni veikali pastāvīgajiem klientiem dod ziņu, arī mājaslapās var atrast, kad sākas atlaides. Ja varu kleitu, kas maksā 130 eiro, nopirkt par 75 eiro, ir vērts pāris mēnešu pagaidīt,” pieredzē dalās Aija. Viņa arī ievērojusi, ka aizvien vairāk pircēju izmanto iespēju kaut ko nopirkt ar atlaidēm vai akciju preces. “Tās taču nav ne nemodernas, ne vecas, vienkārši ir saražots kas jaunāks. Pārtikas iegādē akcijas vispār ir svētība. Tiesa, tad, ja iepērcies vienā veikalā. Ja pastaigā, kā to dara gados vecāki cilvēki, tad bieži vien atklāj, ka citā veikalā bez akcijas tas pats produkts ir lētāks,” pieredzē dalās Aija Sileniece.

Alise Melne ir līgatniete, atbraukusi uz Cēsīm darīšanās un arī iepirkties. “Kad redzu izkārtni ar procentiem, par cik lētāka ir kāda prece, parasti kļūstu domīga. Reiz, tiesa tas bija Rīgā, veikalā pie radinieku mājas man ļoti patika viena blūze. Bija skaista, bet dārga. Tā mans sapnis veikalā stāvēja gadu, līdz arī pie blūzes ieraudzīju gaidīto zīmi izpārdošana. Ieskatījos cenā tāda pati kā visu šo laiku, tikai tā jau bija izpārdošanas cena. Prasīju pārdevējai, kāpēc tā. Viņa paskaidroja, ka ne jau viņa rēķina, cik kas maksā. Tā arī blūzi nenopirku, sapratu, ka negribu iekrist spēlēs ar skaitļiem,” pastāsta līgatniete, atzīstot, ka īpaši neseko līdzi izpārdošanām un atlaidēm, bet ikdienā akcijās gan izvēlas ikdienas produktus, jo zina, cik tie maksā un vai tiešām cena ir zemāka.

Veikala “Fans” Cēsīs darbinieki Elvijs Taškovs un Ivars Dubkovs

atzīst, ka atlaižu laikā pircēju noteikti ir vairāk. “Protams, tas atkarīgs, cik daudzus sasniegusi reklāma. Pastāvīgajiem klientiem, kam ir draugu karte, sūtām jaunāko informāciju un izpārdošanas neorganizējam mēneša beigās, kad nav algas dienas,” pastāsta Evijs, bet Ivars papildina: “Tikko izsludinām vasaras atlaides, pircēju ir vairāk. Zinām, ka ir tādi, kuri tās gaida. Ja mūsu veikalā velosipēds maksā tūkstoš eiro un tam ir 20 procentu atlaide, ieguvums ir acīmredzams. Mums preču klāsts ir ļoti plašs.”

Elvijs un Ivars atzīst, ka pircēji ir iemācījušies izmantot atlaides. “Bet nav iemācījušies ziemas preces pirkt vasarā un otrādi. To reti kāds izmanto. Skaidrojums var būt vienkāršs, nevar atļauties iegādāties to, kas tobrīd nav nepieciešams,” saka Elvijs un atklāj, ka arī pats labprāt izmanto izpārdošanas citos veikalos, jo tas ir izdevīgi. “Internetā ir mājaslapas, kurās sekoju konkrētām precēm, gaidot, kad būs atlaides. Tās lielākoties ir digitālās preces. Ja redzu, ka prece ir ražota pirms kāda laika, bet man vajag, apsvēršu, ka varbūt vērts pagaidīt, kad būs atlaides,” pastāsta Ivars, bet Elvijs uzsver, ka atlaides ir iespēja, ko būtu muļķīgi neizmantot.

“Atlaides ir tik dažādas. Vienā veikalā tā pati prece maksā lētāk nekā otrā ar 40 procentu atlaidi. Viss atkarīgs no uzņēmuma politikas, kādu tas precei uzliek piecenojumu. Esmu redzējusi nekorektas cenas. Kāpēc kaimiņvalstīs daudz kas ir lētāks, un mēs arī izpārdošanās maksājam dārgāk? Tas ir jautājums, ko bieži vien cilvēki uzdod cits citam,” pārdomās dalās izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nama Cēsīs vadītāja Saiva Kalniņa un atzīst, ka arī pati seko līdzi izpārdošanām citos veikalos, jo vajadzība pēc kādas preces ikdienā ir lielāka, nekā iespēja iegādāties.

“Pircējus izpārdošanas ļoti interesē. Redzam, kāds lielveikalos ir piedāvājums skolai, tāpat citos veikalos. Izpārdošanās var iepirkties lētāk,” saka veikala vadītāja. Grāmatu nama plauktos visu laiku ir izdevumi, kurus var nopirkt ar atlaidēm. “Tagad jau puse veikala ir ar grāmatām par pazeminātu cenu, lai atbrīvotu plauktus un varētu piedāvāt jaunas,” ar smaidu saka cēsniece un pastāsta, ka ir daudzi grāmatu lasītāji, kuri gaida, kad grāmata, kuru vēlas izlasīt, kļūs lētāka. Tas dažkārt notiek ātrāk, nekā sagaidīt grāmatu rindā bibliotēkā.

Izpārdošana, atlaides, akcija, preces par pazeminātām cenām šie uzraksti redzami veikalu skatlogos, tie piesaista pircējus. Apzīmējumu “izpārdošana” atļauts lietot, ja tas attiecas uz visu preču izpārdošanu vai norādītās daļas izpārdošanu, izpārdošana notiek ierobežotā un norādītā laikposmā, un cenas ir zemākas nekā attiecīgo preču parastās cenas. Par izpārdošanu publiski jāpaziņo pirms tās sākuma.

Ja precei ir piemērota kaut pāris centu atlaide, to jau var klasificēt kā atlaidi. Nedrīkst norādīt kā atlaidi cenu, kas ir identiska ar preces parasto cenu.

Atlaides, izpārdošanas ir izdevīgas gan tirgotājiem tā veikalos atbrīvojas plaukti jaunām precēm , gan pircējiem kādu vajadzīgu preci var nopirkt lētāk. Jūlijā un augustā tiek izpārdoti vasaras kolekciju atlikumi visvairāk tas attiecas uz apģērbiem, apaviem un aksesuāriem. “Veikalā preču apritei jābūt, nav taču muzejs, bet arī tajā kādreiz maina ekspozīciju,” bilst Saiva Kalniņa.

http://news.lv/Druva/2017/08/10/pacietigie-ieperkas-letak

 

Mellenes lasot, jāapbruņojas ar pacietību

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 10.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Meža veltes vasarā dod papildu ienākumus ne vienam vien, bet šogad ieilgušais pavasaris un mainīgie laikapstākļi vasarā ietekmējuši ogu ražu. Peļņu gūst vien pacietīgākie ogotāji.

Vasara dod iespēju piepelnīties. Cilvēki dodas mežā, lasa sēnes un ogas, pēc tam tirgo paši vai nodod uzpirkšanas punktos. Ja raža ir laba, tad arī nopelnīt varot labi. Ar meža ogu un sēņu iepirkšanu jau piecus gadus nodarbojas Dace no Cēsīm. “Sāku to darīt brīdī, kad biju bez darba. Ieraudzīju avīzē sludinājumu un pieteicos. Lai arī šī vasara piecu gadu laikā ir vissliktākā, par klientu trūkumu nesūdzos.”

Par kilogramu melleņu Dace maksā 2,15 eiro. Pagājušajā gadā cena esot bijusi zemāka, jo ogu bijis vairāk. “Ogu lasīšana ir ļoti grūta. Īpaši tagad, kad to ir mazāk. Pirmkārt, jāzina labas vietas, un, otrkārt, ogu lasīšana prasa laiku un pacietību. Tu vari piecas minūtes vienā vietā lasīt ogas, bet pēc tam piecpadsmit minūtes būs jāiet un jāmeklē cita vieta. Svarīgs ir arī transporta jautājums, jo ne visiem ir savs auto. Ja cilvēks aiziet lasīt ogas vairāku kilometru tālumā, tad viņam šis ceļš pēc tam būs jāveic arī atpakaļ, turklāt nesot pilnus spaiņus ar ogām,” stāsta Dace, kura ne tikai iepērk mellenes, bet arī pati no rītiem dodas uz mežu tās lasīt: “Parasti ceļos jau ap pieciem no rīta, drīz vien esmu jau mežā. Tiklīdz ir pirmā gaismiņa, sāku lasīt ogas. Kad braucu prom, redzu, ka mežs tā vien čum un mudž no cilvēkiem. Lasītāji ir, bet tie ir cilvēki, kas zina labas melleņu vietas un ir pārliecināti, ka varēs kaut ko nopelnīt.” Dace stāsta, ka aktīvākie ogu lasītāji ir vidējās paaudzes cilvēki: “Pensionāru ir ļoti maz. Tas tādēļ, ka darbs nav viegls un ātri vien var sākt sāpēt mugura. Priecājos, ka ogas lasa un nes pārdot bērni, tā mācoties nopelnīt sev kabatasnaudu. Arī stiprā dzimuma pārstāvji ir aktīvi ogu lasītāji. To varot redzēt pēc rokām.” Dace zina stāstīt, ka lielākie ogu lasītāji brīvdienās parasti atpūšas. Visbiežāk ogas tiek nestas un nodotas darbadienu pēcpusdienās. “Novēroju tādu interesantu lietu, ka pirms Cēsu pilsētas svētkiem ogas nāca pārdot ļoti daudzi, pēc svētkiem bija daudz klusāks. Taču nav bijusi tāda diena, kad kāds neatnestu ogas,” stāsta Dace, kura rāda kladīti, kurā katru dienu tiek pierakstīts cilvēku skaits, kuri atnesuši mellenes, un dažu dienu to bijis pat vairāk nekā 20. “Cēsīs ir vairāki ogu iepircēji. Kad cilvēks ir salasījis mellenes, viņš piezvana visiem un dodas turp, kur visizdevīgāk, bet šobrīd cenas visur ir samērā līdzīgas. Ļoti liela nozīme ir arī tam, kā uzpircējs sevi reklamē. Mums ir izlikta informācija ne tikai pie mājas, bet esam aktīvi arī sociālajā tīklā facebook. Daži nāk, jo esam tuvu viņu dzīvesvietai, citus apmierina cena, bet vēl kādam patīk, ka ar viņu aprunājos,” par ikdienas gaitām, pieņemot mellenes, dalās Dace. Viņa atzīst, ka daudzi uz mežu dodas ar sakostiem zobiem un mellenes lasa nelabprāt, jo šis esot darbs, kas, vārda tiešā nozīmē, kaulus lauž. Bet, ja iepirkuma cena esot tāda kā šogad, tad cilvēks vismaz varot just, ka kaut ko nopelna.

Dacei ir noslēgts līgums ar firmu, kura ik pārdienas brauc pakaļ iepirktajām mellenēm. Pēc tam, kad tās beigsies, sāksies brūkleņu laiks. Ja vien laiks pieturēsies silts un saulains, tad tās lasīt varēšot jau pēc divām nedēļām, vēl mazliet vēlāk uz purvu doties varēs pēc dzērvenēm.

Par šīs vasaras melleņu ražu skeptiskāk izsakās ogu uzpircējs no Līgatnes Māris Ekerts: “Es ar meža velšu uzpirkšanu nodarbojos trīs gadus. Pirmais bija visveiksmīgākais, bet šogad ir vissliktāk. Ogu nav, un arī lasītāju paliek arvien mazāk.” Māris stāsta, ka cilvēks vienā reizē varot salasīt ne vairāk kā 20 litrus melleņu. Ja pagājušajā gadā ap šo pašu laiku, ogu cena par litru bijusi 1,90 EUR, tad tagad, nododot mellenes pie Māra, par vienu litru iespējams saņemt 2,10 EUR. Ogu uzpircējs necer, ka šajā vasarā vairs kaut kas mainīsies, bet cer uz labāku situāciju nākamajā gadā.

Mārīte Loka nes sarkanu spaini, pilnu ar mellenēm un stāsta, ka tās salasījusi trīs stundās: “Spainī ir aptuveni pieci, seši litri melleņu. Precīzi nemāku teikt, bet tagad dodos ogas nodot, tur tās tiks nosvērtas. Ja ir labs laiks, tad mellenes lasīt dodos katru dienu. Ja slikts, tad sevi pažēloju un ārā no mājas neeju. Šogad ogu ir stipri mazāk. Pagājušajā gadā trīs stundās varēju pielasīt divus vai pat trīs spaiņus. Šogad nekā, kaut arī eju uz tām pašām vietām, kur pērn.” Mārīte, lai arī atzīst, ka melleņu ir tiešām mazāk, priecājas, ka naudiņa, ko saņem par ogām, ir lielāka. “Tā nav vienīgā naudiņa, no kuras dzīvoju. Tā drīzāk ir piepelnīšanās, turklāt, man patīk būt mežā. Tur izbaudu klusumu, mieru un svaigu gaisu. Beigās, par to vēl saņemu samaksu,” savās ikdienas gaitās dalās Mārīte. Viņa ir pārliecināta, ka tas, kā cilvēks uztver darbu, lielā mērā ietekmē to, kā viņam veiksies. Protams, liela nozīme ir tam, vai zini īstās vietas, kur doties pēc mellenēm, bet, ja pēc tam iesi ar domu ātrāk tiktu laukā no meža, tad arī tavā īstajā vietā ogu nebūs. Tam, ka šis gads meža veltēm ir nelabvēlīgs, piekrīt arī Mārīte, to skaidrojot ar klimata izmaiņām, kuras mums cilvēkiem esot jāpieņem.

http://news.lv/Druva/2017/08/10/mellenes-lasot-jaapbrunojas-ar-pacietibu

 

Rūjienā atklāj Jura Krūmiņa personālizstādi

Autors: Inese Birzkope

Datums: 10.08.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Kultūra

Pagājušonedēļ Rūjienas izstāžu zālē atvēra Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesora Jura Krūmiņa savdabīgās izdomas personālizstādi «Patiesās vērtības».

Atklāšanas brīdis notika Rūjienas gadskārtējo svētku laikā, pulcējot interesentus līdz pat nākamās dienas rītam. Par iespēju sarīkot šo neparasto izstādi runāja izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa, bet sirsnīgus apliecinājuma vārdus par uzticību savai dzimtajai pilsētai teica pats mākslinieks.

Jau vairākus gadus pasniedzējs ar Vides mākslas studentiem piedalījies sadarbības projektos (piem., «Galva ripo», «Vitamīns R» u.c.) ar Rūjienas pilsētas pašvaldību. Risinot tādas tēmas kā pilsētvide, vēsture, māksla un pilsētas simboli, tiek interpretēta un skaidrota Rūjienas identitāte. Trīspadsmit interesantos savas pirmās personālizstādes darbos J. Krūmiņš dalās ar tādām esības parādībām kā cilvēks, daba un sabiedrība. Veidoto tēlu mijiedarbība attēlota ar atšķirīgu materialitāti un formātu, kas reizēm apvīta ar nelielu humora devu. Ikdienišķas lietas, notikumi un procesi atklāj autora vēlmi pozitīvo emociju un viegluma stāvokli it visā, ko darām, izcelt kā dzīves patiesās vērtības, kas mums sniegtas par velti.

Ceļš uz mākslas pasauli J. Krūmiņam sācies pēc Līgatnes Papīrfabrikas ciemata vidusskolas 8. klases absolvēšanas. Tad mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā koka mākslinieciskās apstrādes novirzienā, vēlāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieguvis mākslinieka diplomu un maģistra grādu Vides mākslās (toreiz interjers un iekārta). Pašlaik profesors J. Krūmiņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas pasniedzējs. Viņš piedalījies dizaina izstādēs Rīgā, Stokholmā, Maskavā, Milānā, Einhovenā, Parīzē, Prāgā.

Ar klātbūtni J. Krūmiņu pagodināja Rūjienas pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš, Mākslas akadēmijas Vides mākslas asoc. profesors Oļegs Tilbergs, asoc. profesors Ervīns Pastors, tēlniece Ligita Franckeviča u.c.

Izstādi iespējams apmeklēt līdz novembrim un aplūkot J. Krūmiņa darbus, piemēram, krēslus «Pele» un «Cilpa»; «Atlaidies zālītē!», «Bezbēdīgā pastaiga», pakaramo «Kaķīšu pirtiņa», «Melnais mākonis» u.c. Arī divas Piemiņas medaļas — «Latvijas neatkarības atjaunošanai 25» un sudraba monēta «Līgo», kā arī grafikas darbi «Gudrās galvas» var ieinteresēt skatītājus.

Emociju pacēlumam izstādes laikā skanēja Mārupes mūzikas un mākslas skolas pedagoga, ģitārista Andra Grīnberga izpildītās melodijas. Mākslinieks J. Krūmiņš teic siltu paldies par viņam dāvāto atzinību.

http://news.lv/Liesma/2017/08/10/rujiena-atklaj-jura-krumina-personalizstadi

 

Tāšu pinumu meistars

Autors: Guntis Vīksna

Datums: 11.08.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Vīru lietas

Pieļauju, ka šī amata meistaru Latvijā nemaz nav tik daudz, varbūt pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Lai nu kā, tas, ko savos 38 gados dara KASPARS ZVIRBULIS, ir īsta vīru lieta, īpaši jau veids, kā tikt pie galvenā izejmateriāla — pamatīgām bērza tāss loksnēm. Jo šis puisis no Līgatnes ir bērza tāšu pinumu meistars, ar viņu satikos nesen Cēsu pilsētas svētkos, manuprāt, pašā interesantākajā vietā — Cēsu pils pagalmā, kurš tādās reizēs čum un mudž no dažādu interesantu mūsu sentēvu amatu pratējiem. Lūk, arī mūsu augusta Vīru lietu galvenais varonis!

Pastāsti, lūdzu, precīzi, kas šis ir par darbiņu?

Tā ir pīšana no bērza tāsīm. Patlaban es veidoju bērza tāss tauri.

Ā, ir tādas redzētas. Protams, pirmais nāk prātā leģendārais Tālavas taurētājs, kurš savējos brīdināja ar taures skaņām par naidnieka tuvošanos.

Jā. Šajā gadījumā, kad redzama jau gatava taure, tāss lente ir līmēta, bet šeit Cēsu pils pagalmā šodien tomēr ir tāds viduslaiku pasākums, tāpēc savienojumus taisu viduslaiku stilā. Sašuju kopā garu lenti — lai taurei pietiktu, kādiem pāris metriem vismaz vajag būt.

Varbūt pārskrien ātri pāri visam tehnoloģiskajam procesam... Kā iegūt pašu tāsi: kur, kā un kurā gadalaikā?

Tāsi bērzam var noņemt tikai pāris mēnešus vasarā, arī tagad, jūlija vidū, tā vēl nāk nost. Šajā laikā tad nu arī tāss jāsavāc visam gadam. Mēs tāsi ņemam no baļķiem. Braukājam uz gateri. Taču reizēm tiekam arī pie tāsīm no augošiem kokiem — sadarbojamies ar Latvijas valsts mežiem, tāpēc mums atļauj ievākt tāsi arī tur, kur paredzēts izstrādāt cirsmas, tātad no vēl augošiem, taču ciršanai paredzētiem bērziem. Ir pat reizēm tā, ka meža traktoram pa priekšu skrienam...

Tad jau ar kārtīgi asu nazi apgriež apkārt stumbram un tāsi noplēš...

Apgriezt nevajag. Uztaisa vertikālo iegriezumu mizā, un, var teikt, īstajā laikā tāss pati nonāk nost. Tāsi uzglabājam loksnēs zem sloga. Uz standarta koka paletes tāsis izkārto, tad vienu paleti virsū, atkal tāšu kārtu, tad vēl vienu paleti virsū. Beigās sanāk pamatīgs palešu krāvums! Pēc tam tās loksnes ir gatavas strādāšanai. Ir darbi, pirms kuru sākšanas iepriekšējā dienā ieteicams tāsis iemērkt aukstā ūdenī, lai tās kļūtu elastīgākas. Parasti ieliekam uz nakti, ja ir zināms nākamās dienas grafiks. Ja gribēšu taisīt tādu vai citādu cibu, es materiālu ielieku uz nakti ūdens mucā, un tad no rīta jau var sākt strādāt.

Skatos, ka tev tāšu kopā šujamais diedziņš arī ir no bērza tāss.

Jā. Ar tiem ir diezgan sarežģīti. Redz, tāss pa tām gaisa spraugām ir tendēta lūzt, tāpēc diedziņš no tāss jāizgriež, izvairoties no šīm gaisa spraugām. Tās ir nelielas niansītes, taču tās noder un ir ļoti būtiskas manā darbā.

Cik ilgi ar šo lietu jau nodarbojies?

Tas tāds grūts jautājums... Man pašam ir 38 gadi. Mans onkulis Pēteris Zvirbulis bija vienīgais Latvijā, kas deviņdesmito gadu sākumā nodarbojās ar tāšu pinumiem, viņi abi ar sievu Vizmu ir vienīgie Tautas daiļamata meistari šajā jomā. Es turpat netālu dzīvoju un strādāju tajā pašā darbnīcā. Man, Rīgas puikam, toreiz bija divpadsmit gadi, un tā bija laba iespēja piepelnīties. Tikko Latvijā bija parādījušies lati, un, kamēr, piemēram, tantiņa Rīgā pa visu garo dienu tirgū nopelnīja trīs latus un ir par to bija priecīga, man jau līdz diviem dienā piečuks sanāca! Tā nu es šo amatu iesāku mācīties it kā mantkārības dēļ, bet ar laiku sapratu, ka tas man tā kā pensijas fonds...

Kā tā?

Agrāk biju celtnieks, tāpēc nevaru cerēt uz kādu lielo pensiju, taču šitā knibināties es varēšu arī 65 un 70 gados!

Kā aiziet tautās tavas gatavās lietas? Tirdziņos, kā šodien šeit, Cēsīs? Varbūt arī kādos veikaliņos tavi darbi gaida pircējus?

(Smaida) Es vairāk eksportēju! Pinumiem lielākais pieprasījums ir no Japānas, cibas un dažādi trauki iet uz Vāciju, ASV. Ar tiem tirdziņiem ir tāda laimes spēle. Rīkotāji grib uzreiz 100 eiro par tirgus vietu iekasēt, bet es nemaz nezinu, vai todien tirgus maksu atpelnīšu. Šeit, Cēsīs, gan viss pasākums ir par velti.

Šajā darbā ar tāsīm, protams, vajag lielu pacietību. Vai arī liels fiziskais spēks rokām nepieciešams?

Jā. It sevišķi pīšana ir tāds pagrūts darbs, kurā vajag spēku. Un vispirms jau spēku vajag, lai tās tāsis ievāktu. Ja sanāk gaterī pie bērza baļķu kaudzes tāsis meklēt, tad tur tomēr jākustina tādi četrmetrīgi baļķēni: bez spēka būs grūti tos paviļāt un tāsi nost dabūt!

Redzu, ka šeit tāsis iemērktas arī katliņā, kas uz ugunskura vārās.

Karstā ūdenī tāss sāk rullēties un kļūst elastīga. Re, patausti, kāda ir tāss loksne pirms un pēc iemērkšanas karstā ūdenī! Tagad ar to var strādāt.

Šī tāšu soma tev paša pīta?

Nē, tā ir no mūsu kolekcijas. Ja nemaldos, tā darināta 1976. gadā un nāk no Arhangeļskas. Krievijā bērza tāšu pinumi ir ļoti izplatīti.

Cik saprotu, no Rīgas tagad esi nokļuvis Līgatnes pusē.

Mana draudzene Madara pabeidza Mākslas akadēmiju, abi uzsākām tādu mazu avantūru — pārvācāmies no Rīgas uz laukiem, kur nodarbojamies tikai ar amatniecību. Dzīvot var.

* * *

Kaspars atkal dodas pie pusgatavās tāšu taures, kamēr Madara turpina gatavot draugam izejmateriālus — tirgus diena Cēsu pils pagalmā vēl tikko ieskrējusies, skatīt un arī pirkt gribētāju vēl nāks desmitiem, pat simtiem! 

http://news.lv/Liesma/2017/08/11/tasu-pinumu-meistars

 

Īsziņas

Datums: 11.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Būvēs Kosmosa izziņas centru. Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi metu konkursu ”Cēsu Kosmosa izziņas centra jaunbūve Cīrulīšu ielā 63, Cēsīs, Cēsu novadā”, aicinot tajā piedalīties arhitektus. Metu konkursa mērķis iegūt iespējami labākos priekšlikumus, ko varētu ņemt par pamatu Cēsu Kosmosa izziņas centra būvprojekta izstrādei, nodrošinot objekta funkcijai un projekta budžetam atbilstošu arhitektonisko un funkcionālo risinājumu, paredzot augsta līmeņa energoefektivitātes risinājumus, kvalitatīvu publiskās ārtelpas un tās objektu izveidošanu teritorijā, kā arī risinot Cēsu Kosmosa izziņas centra gājēju un transporta organizāciju.

*

Kino pagalmā. Augustā trīs nedēļu nogalēs piektdienās un sestdienās Līgatnes pilsētā, Spriņģu ielas nama pagalmā, norisinās bezmaksas brīvdabas kino seansi "3 saujas kino". Projektu sadarbībā ar Līgatnes novada domi (konkursa "Sabiedrība ar dvēseli 2017" ietvaros) organizē iniciatīvas grupa “3 saujas”, kuras dalībnieki vēlas Līgatnē brīvdabas kino formātā sarīkot nelielas atvadas no aizejošās vasaras.

http://news.lv/Druva/2017/08/11/iszinas

 

Notikumiem dotās pašvaldību atslēgas

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 11.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šonedēļ Jaunpiebalgā rit izglītojoša un atpūtas nometne “Četras atslēgas 2017” skolēniem , kuriem tā ir mācībās un sabiedriskajās aktivitātēs nopelnīta balva.

Lai mācībās augsti motivēti pusaudži, kas dzīvo laukos, vasaras brīvlaikā varētu satikties ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem, septiņas vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldības ceturto gadu kopīgi finansē nedēļu ilgu nometni.

Jaunpiebalgas, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada pašvaldības vienojušās, ka pa kārtai katra uzņems skolēnus. Šajā augustā “Četru atslēgu” mājvieta ir Jaunpiebalga, un šīs vasaras tēmas, ko apgūst četrdesmit pusaudži, ir zināšanas sabiedrisko attiecību jomā. Ar pamatskolu vecāko klašu skolēniem no septiņiem novadiem tiekas lektori, kuri pārzina lietišķo etiķeti un publiskās runas gatavošanu, var ierādīt debašu kultūru.

Pusaudžiem zināšanas sniedz dažādu jomu eksperti, kurus augsti novērtējuši pedagogi. Jaunpiebalgā ieradās personības izaugsmes trenere Vita Brakovska, personības un domāšanas attīstības jautājumu konsultants Rolands Ozols, NATO Izcilības centra vecākais eksperts Māris Tūtins, piedzīvojumu organizācijas “Lūzumpunkts” mācību treneris Māris Resnis, debašu treneris Jānis Tilaks.

Nometnes dalībnieki par nodarbībām Jaunpiebalgā “Druvai” stāstīja ar prieku. Lektori aizrāvuši gan kā personības, gan ar interesantām tēmām, par kurām runāts. Daži pusaudži jau novērtējuši, ka zināšanas liks lietā drīz uzstājoties savās skolās vienaudžu auditorijai. Jauniešus ieinteresējusi arī ģērbšanās etiķete, zināšanas derēšot, piemēram, dodoties uz teātri. Pārdomas raisījis stāstījums, kā izraudzīties un izprast informāciju, arī to, kas lasāma sociālajos tīklos internetā un dažādos medijos. Nometnes dalībnieki nevērtēja, ka dzirdētais tieši saistīsies ar mācībām 8., 9. vai 10. klasē, kurā viņi pārcelti, kā arī tas ir ieguvums personīgai izaugsmei.

“Nometnes ideja, lai skolēni ne tikai klausītos, bet arī paši līdzdarbotos,” tā par dāvāto nedēļu “Četrās atslēgās” teic nometnes pedagoģe Ineta Lāce Sējāne un vadītāja Inese Kaula. Pieredzes bagātās Cēsu skolotājas labprāt pieņēmušas uzaicinājumu nedēļu strādāt Jaunpiebalgā, būt kopā ar zināšanās un izaugsmē motivētiem skolēniem. “Tādai strādāšanai ir īpaša jēga, tā ir saturīga un dod prieku mums pašām,” uzsver skolotājas.

Pašvaldību atbalstītā nometne lauku ģimeņu bērniem notiek bez maksas, bet dalībnieki tiek aicināti cītīgi līdzdarboties. Skolēni, atvadoties no nometnē iegūtajiem draugiem, vienojas, ka visu gadu labi mācīsies, lai atkal saņemtu uzaicinājumu piedalīties “Četrās atslēgās”. Uzaicinājumu otro reizi saņēmis jaunpiebaldzēns Ēriks Ralfs Blaubergs. Skolnieces Evija Gūtmane no Stalbes vidusskolas un Rēzija Ozoliņa no Priekuļu vidusskolas ir gandarītas, ka skolās, izvēloties nometnes dalībniekus, pedagogi priekšroku devuši tieši viņām. “Es biju starp tiem trim skolēniem, kurus direktore uzaicināja, lai piedāvātu doties uz nometni “Četras atslēgas,” priecājas Evija Gūtmane.

Pašvaldība, kas rīko nometni, nodrošina vietu nodarbībām, gulēšanai un ēdināšanai. Tā uzņemas arī juridisku atbildību, kāda paredzēta vasaras nometņu rīkotājiem. “Savā novadā uzņemt mācībām augsti motivētus skolēnus pašvaldības uztver jau kā goda lietu. Jāiegulda ne tik daudz nauda, cik darbs un attieksme, lai nometne izdotos un atbraucējiem par novadu atstātu labu iespaidu,” uzsver Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede, kura pārrauga nometnes gaitu jau ceturto gadu. Katra pašvaldība sarīko dalībniekiem arī ekskursiju pa novadu. Ik vasaru dalībnieku vidū ir pusaudži, kuri attiecīgo pagastu vai pat novadu ierauga pirmo reizi. Atvadu sarīkojumā, kurā aicinātas piedalīties arī pusaudžu ģimenes, ar skolēniem un viņu vecākiem runā pašvaldības vadītājs.

Katra nometnes vasara dalībniekus virzījusi tā, lai bērni veidotos iniciatīvas bagāti, lai drosmīgi pieņemtu lēmumus un būtu radoši. Pusaudži saņem apliecinājumu sertifikātu , kādas zināšanas un prasmes apgūtas personības attīstībā.

Iepriekšējās vasarās “Četras atslēgas” rīkotas Amatas, Līgatnes un Priekuļu novadā. Šos novadus apmeklējušas arī nometņu dalībnieku ģimenes. Rīkoti futbola mači starp bērnu un vecāku komandām, izvēršoties par lielu notikumu.

http://news.lv/Druva/2017/08/11/notikumiem-dotas-pasvaldibu-atslegas

 

 “Štrunts par medu, ka tik bites!”

Autors: Elita Brovacka

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Staburags

Rubrika: Dzīve laukos

“Parasti šajā laikā vajadzētu izņemt jau trešo medus vākumu, bet šogad trīs ražu vietā ir tikai viena,” saka bitenieks Didzis Grundulis. Viņš bilst, ka šis arods viņam ir tikai vaļasprieks, taču vienpadsmit gadu pieredze ļāvusi iet vēl tālāk — Didzis Daudzesē atvēris darbnīcu, kurā izgatavo biškopja inventāru.

Dabas aicinājums

Aizkrauklieti Didzi Grunduli satieku Seces pusē — tur šovasar ganās daļa no viņa aprūpētajām 17 bišu saimēm. Savukārt pārējās medu vāc Daudzeses pļavās un mežos. Bitenieks stāsta, ka lielākais viņam bijušas 27 saimes, un nosmej: “Sākot praktizēt biškopja arodu, vadījos pēc principa: štrunts par medu, ka tik bites!”

Didzis atklāj, ka biškopja darbam viņš pievērsies pamazām, un ‘‘vainīgas’’ bijušas dažādas likumsakarības — gan tas, ka vectēvam savulaik bijušas bites, gan tas, ka viņam jau mazotnē vilinoša šķitusi daba. Par to liecina arī fakts, ka kopš skolas gadiem Didzis iesaistījies Ornitologu biedrībā. “Kad pēc 9. klases beigšanas bija jāizlemj, ko darīšu tālāk, viens no variantiem bija mācīties par biškopi,” stāsta Didzis. “Jā, tāds aicinājums man bija. Taču togad Vecbebros biškopja arodu varēja mācīties gadu, bet nevarēja vienlaikus iegūt vidējo izglītību. Tas man nederēja, tāpēc izlēmu mācīties Ogres Meža tehnikumā. Pēc četriem gadiem kļuvu par mežsaimnieku. Kaut kāda saistība abām profesijām bija: kopš seniem laikiem zināms — katrs mežsargs ir nedaudz arī bitenieks.”

Pēc tehnikuma beigšanas Didzis piecus gadus nostrādāja par rezervāta uzraugu Līgatnes dabas takās kopā ar kolēģi Velgu Vītolu.

Pirmās — pilsētnieces

Vēlāk, pārceļoties uz Aizkraukli, ar kaimiņu, kurš bijis bitenieks un pie kura pircis medu, it kā nejauši sākušās sarunas par bitēm. Un tikpat nejauši viņš ticis arī pie pirmās bišu saimes. “Reiz tēvs, pilsētā strādādams, ieteicās: “Pie manas darbavietas atlidojis bišu spiets. Tev nevajag?” Vajag!” stāsta Didzis. “Kaut pašam tobrīd nebija nekā — tikai dūmenis, kaltiņš, maska un vectēva grāmata par bitēm — braucu tās ķert. Satuntulējos, sakratīju bites kartona kastē un novietoju pagrabā. Lai restartējas. Zinu, ka pēc tam spiets strādā ar milzu enerģiju.”

Tad no kaimiņiem sadabūts vecs strops, un pirmā saime iekārtojusies Didža vecāku mājas pagalmā. Kad meklējis rāmīti, ko ielikt stropā, kāds paziņa, kuram viņš savulaik palīdzējis saimniekot dravā Līgatnē, teicis: “Nu, kas ir viena saime! Brauc pakaļ, es tev dāvinu otru!”

Didzis stāsta, ka bišu spiets pilsētā neesot retums. Šovasar kāds paziņa saucis palīgā, jo bites caur atvērtu logu ievākušās skapī daudzstāvu mājas dzīvoklī. Tā kā pats neesot bijis uz vietas, spietu saķēris cits bitenieks. Viņš to nosvēris — pieci kilogrami. Vienā kilogramā ir 10 tūkstoši bišu, tātad — piecdesmit tūkstoši bišu. “Kārtīga vasaras bišu saime!” nosaka biškopis.

“Tas ir pilnīgi normāli, ka bites spieto — tā dabā iekārtots,” stāsta Didzis. “Pirms tam saime sūta izlūku, kurš ziņo: tur un tur ir forša vieta. Lidojam! Pirms tam bites kārtīgi paēd, jo zina — dosies uz jaunām mājām, tur nebūs nekā, būs jāstrādā. Parasti saka, ka bišu spieti nedzeļ, jo bites ir pieēdušās un nevar saliekties, lai iedzeltu. Drosmīgākie spietu vāc gluži vai plikām rokām, es īpaši uz to nepaļaujos, jo biti var saspiest, tā izlaiž dzeloni, kurš izdala bišu indes smaržu, un pārējās uzreiz ceļ trauksmi: mums jāaizstāvas!”

Didzis bilst, ka pašu ne reizi vien sadzēlušas bites. Viņš atklāj: pavasarī bitenieki pat gaidot pirmos dzēlienus, tie esot veselīgi, un arī viņa tēvam no bišu dzēlieniem pārgājusi roku tirpšana.

“Ganām bites”

“Vislabākās zināšanas dod pieredze,” uzskata Didzis. Viņa bitenieka stāžs ir 11 gadu, taču viņš uzskata, ka pieci no tiem pagājuši, tikai mācoties un iedziļinoties bišu dzīvē.

Didzis stāsta, ka arī bitēm ir pat selekcionētās šķirnes: “Piemēram, “itālietes” ir dzeltenas un mierīgas, mazāk spieto. Taču uz dažādu ziedu pļavām, kādas ir laukos, tās pat nelido, jo uzskata: ja reiz strādā, tad strādā! Viņām vajag nektāraugu sējumus. Pamēģināju, bet tās man neder, tāpēc lielākoties man ir “krūmu” bites, bet arī viņām sējam nektāraugus — facēliju, bastardāboliņu, bišu amoliņu. Citu mājlopu mums nav, ganām bites.”

Starp citu, violeto facēliju pļavu garāmbraucēji šovasar ievēroja, arī braucot no Aizkraukles uz Seci, kur Sērenes pagastā ceļa malā ziedēja pasakains violets lauks.

Bitenieks stāsta, ka tikai vienu ziedu medu ir gandrīz neiespējami ievākt. Pat tad, ja strops novietots rapša lauka malā, bites sanes arī citu ziedu medu. “Viņas lido pēc tā, kas vairāk zied,” stāsta Didzis. “Lai noteiktu, kādu ziedu medus ir burciņā, jāveic ziedputekšņu analīzes. Rezultāti var būt pārsteidzoši, piemēram, man kādā vākumā bija pat rapša ziedputekšņi, kaut tuvākais rapša lauks bija septiņu kilometru attālumā. Tādēļ parasti cilvēkiem saku — man ir dažādu ziedu medus. Man patīk, ka ir vairākas dravas. Sanāk buķete.”

Pirms dažiem gadiem Didža dravā iegūtais medus kopā ar vēl diviem biteniekiem ieguva sesto līdz astoto vietu gardākā medus nominācijā Latvijas mērogā.

Neražas gads

Viņš bilst: griķi ir interesanti — tie medo no rīta un vakarā, dienā nē. Līdz ar to bite dienā lido uz visiem citiem augiem, tātad arī griķu lauka vidū īstu griķu medu nevar iegūt. Starp citu, griķu medus esot ļoti specifisks, un daudziem tas nepatīkot īpatnējā aromāta dēļ, taču tas ir vērtīgs, jo satur daudz minerālvielu un vitamīnu.

Daudzesē bites nesot arī viršu medu, jo apkārt ir daudz purvu. “Pirmo gadu, sviezdami medu, abi ar sievu nesapratām, kas tas ir — kā marmelāde, ar izteiktu spīdumu,” stāsta Didzis. “Viršu medus ir garšīgs, bet grūtāk izsviežams un cimperlīgs uzglabāšanā. Savukārt vienu gadu bija medus ar izteiktu piparmētru, aptiekas smaržu. Zinātāji teica — tas esot liepu.”

Kāda šogad ir medus raža? “Šis gads ir īpašs — ļoti vēss, lietains,” saka Didzis. “Parasti šajā laikā vajadzētu izņemt jau trešo medus vākumu, bet šogad trīs ražu vietā ir tikai viena. Turklāt biteniekam vienmēr jāķer brīdis, kad ir ienesums. Ja to nokavē, tad ir neražas gads.”

“Tas nav viegls darbs”

Kad jautāju, vai biškopība ir izdevīgs bizness, Didzis bilst: “Man tas ir kā vaļasprieks. Lai varētu pelnīt, vajag vismaz simt saimju. Taču jāsaka, ka tas nav viegls darbs. Brīnījos, ka Somijā ir ap 40 tūkstošiem bišu saimju, Latvijā — ap 75 tūkstošiem. Kāds bitenieks mani apgaismoja: somi jau sen sapratuši, ka jebkurā algotā darbā ir vieglāk nopelnīt, nekā ganot bites.”

Arī Didzim “maizes” darbs ir cits — viņš strādā Aizkraukles novada pašvaldībā par ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālistu.

Viņš ir Latvijas Biškopības biedrībā un paskaidro: “Man ir pārliecība, ka biškopības biedrībā varu saņemt atbalstu, kad tas nepieciešams.” Didzis divus gadus arī mācījies arodu, apmeklējot Latvijas Biškopības biedrības rīkoto semināru kursu.

Solis tālāk

Savā sirdsdarbā — biškopībā — Didzis gan nolēmis iet vēl soli tālāk, pats sākot gatavot bišu stropus un bitenieku aprīkojumu. Šāda ideja radusies, jo tuvākajā apkārtnē to nevarot iegādāties, pēc stropiem jābrauc uz Īslīci vai Smilteni.

Lai iekārtotu savu darbnīcu “DG galdniecība” un iegādātos nepieciešamo aprīkojumu, piesaistīti Eiropas Savienības finansētās programmas “Leader”, kuru administrē Lauku atbalsta dienests un Aizkraukles rajona partnerība, līdzekļi. Nu Daudzesē iekārtotajā darbnīcā pagaidām top aprīkojums gan sev, gan citiem biteniekiem pēc pasūtījuma. Didzis rāda tur tapušos šķirdēļus, ko liek stropos — tie uzlaboti, lai neliecas, nelūst. Lai taptu funkcionālas un labas lietas, palīdz sava pieredze. Vēlāk darbnīcā taps arī stropi.

“Šis pasākums man ir jauns izaicinājums — gan projekta rakstīšana, gan īstenošana,” atzīst Didzis. “Tagad nav variantu — jāstrādā, un viss!”

“Vislielākie palīgi un atbalsts man ir ģimene un vecāki, bez mīļajiem nekā… Paldies viņiem par to,” piebilst Didzis. Liela palīdze biškopībā viņam ir sieva Evija. Viņa sviež medu, taču neiet tur, kur ir bites, jo no tām baidās. Didzim ir divas meitas, astoņus un četrus gadus vecas, un arī viņām bitītes interesē, piemēram, Ziemassvētkos visi kopā braucot bišu klausīties. Kā tautasdziesmā.

***

Fakts

Latvijas Biškopības biedrība ir 1994. gadā dibināta biškopju profesionālā organizācija, kas apvieno gan profesionāļus, gan iesācējus un amatierus. Tai ir 27 reģionālās nodaļas, tās apvieno 3252 biedrus, kas kopā ievākuši 2 448 540 kilogramu medus.

http://news.lv/Staburags/2017/08/15/strunts-par-medu-ka-tik-bites

 

Vidusskolēnu aizvien mazāk

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pēc trīs nedēļām 1. septembrī Stalbes vidusskolai sāksies nebijis mācību gads. Mācību iestādei vidusskolas posmā nebūs nevienas klases. 12. klasi veiksmīgi pabeidza vien divas jaunietes, viņas arī veidoja vienīgo vidusskolas klasi.

No vairāk nekā desmit 9. klases absolventiem tikai daži domājuši, ka varētu mācīties vietējā vidusskolā. Lielākai daļai bijušas citas intereses.

“Šobrīd nevaram sapulcināt tik daudz skolēnu, lai izveidotu vidusskolas klasi ar skaitu, kāds paredzēts Ministru kabineta noteikumos,” situāciju Pārgaujas pašvaldības uzturētajā skolā komentēja pašvaldības vadītājs Hardijs Vents. Skola turpinās darbu kā pamatskola, saglabājot vidusskolas nosaukumu. H.Vents “Druvai” apliecināja, ka viņa vadībā turpināsies darbs, lai, kā ticis solīts priekšvēlēšanu laikā, novadā vidusskolu saglabātu. Esot doma procesu virzīt tā, lai vidusskola iegūtu īpašu novirzienu, ieinteresējot potenciālos skolēnus. “Virziens ir jau izdomāts, bet negribu to teikt, lai kāds cits novads neaizskrien mums priekšā,” vakar sacīja H.Vents.

Stalbe nav vienīgā vidusskola laukos, kurā piepildīt vecākās klases ir problēma. Vēsturiskajā Cēsu rajonā laukos turpina darboties septiņas vidusskolas. Par pamatskolu pārveidota tikai viena Dzērbenē. Tādu lēmumu pieņēma Vecpiebalgas novada dome. Tiesa, Vecpiebalgas vidusskolā audzēkņu skaita pieaugumu tas nav īpaši veicinājis. Prognoze ir tāda, ka septembrī katrā no trīs vidusskolas klasēm varētu būt 12 skolēni.

Priekuļos trīs vidusskolas klasēs mācību gada laikā varētu būt no 45 līdz 50 skolēniem, katrā klasē vidēji 15, lai gan mācību gada laikā audzēkņi mainās, klases saglabājas pietiekami lielas. Tāda ir iepriekšējo gadu pieredze ar uzņemšanu 10. klasē.

Jaunpiebalgas vidusskola ar mācībām vecākajās klasēs spēj ieinteresēt lielu daļu no skolas 9. klašu beidzējiem. Plānots, ka 11. klasē mācīsies 19 skolēni, 12. klasē 15, bet 10. klasē pagaidām iestājušies desmit. Amatas novada pašvaldības uzturētā vidusskola Nītaures pagasta centrā turpinās darboties ar divām klasēm. 11. klasē mācīsies 14 jaunieši, uz 10. klasi pagaidām pieteikušies astoņi, bet 12. klases nebūs.

Līgatnes vidusskolā šovasar izlaiduma nebija, jo nebija pašas klases, bet šajā mācību gadā atkal atgūts pilns komplekts vidusskola ar trim klasēm. 11.klasē pārcelti deviņi audzēkņi, 12. desmit, bet 10. klasē pieteikušies mācīties seši, tā “Druvu” vakar informēja Līgatnes vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Mudīte Grava un piebilda: “Ceram, ka 10. klasē būs vēl kāds.” Daži Līgatnē vēl tagad domājot, kur turpināt izglītību vietējā skolā vai doties ārpus novada. Ģimenē mēdzot būt apstākļi, kad vecākiem labi jāpadomā, kuru skolu bērnam var atļauties.

“Līgatnes novadā esam diezgan spiedīgā konkurencē ar Siguldas skolām, kurās aicina mūsējos mācīties. Pirms trīs gadiem bija liels iekritiens skolai, jo 12. klase neizveidojās. Potenciālie 10. klases skolēni neizvēlējās Līgatnes vidusskolu,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un teic, ka pašvaldība izdarījusi secinājumus, kā tai atjaunot ģimeņu interesi par vietējo vidusskolu: “Mērķtiecīgi strādājām, un rezultāti ir, bet nav vēl tie labāki, jo vislabāk, ja klasi veido 15 18 skolēni. Potenciālie skolēni novadā ir, bet jaunieši pārsvarā izvēlas vidējo izglītību iegūt Siguldā, daži arī skolās Cēsīs. Protams, daļa pēc 9. klases aiziet uz arodskolām.”

Līgatnes pašvaldība tiecas uz to, lai saglabātu vispārizglītojošo vidusskolu. Vadošais politiķis A. Šteins saka: “Ja skolēns pēc 9. klases vēlas mācīties ģimnāzijā vai padziļināti apgūt kādu virzienu, piemēram, mūziku, tad tas jāveicina, skolēnus virzot uz to. Ja 9. klases beidzējs grib mācīties vidusskolā, bet izvēlas citu, nevis Līgatnes vidusskolu, tad tās ir sekas kļūdām mūsu darbā.” Jautāts, vai izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir taisnība, ka vidusskolu vienkārši ir par daudz, to skaits jāsamazina apvienojot, Līgatnes pašvaldības vadītājs saka: “Droši vien ministram ir liela daļa taisnības. Tikko novadā aptaujājām skolēnu vecākus, un absolūtais vairākums sacīja, ka attālumam līdz skolai nav nozīmes. Aizbraukt 10 vai 20 kilometrus uz vidusskolu tā nav problēma. Izglītības iegūšanā vissvarīgākā ir saņemtā kvalitāte. Tāpēc turēt katrā novadā vidusskolu tam nevajadzētu būt pašmērķim. “Līgatnes vidusskolas darbību nākotnē Ainārs Šteins komentē tā: “Neatkarīgi no tā, vai pēc gadiem Līgatnē vidusskola būs, pašvaldība tagad rūpēsies, lai visos līmeņos pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas posmā strādātu visaugstākajā līmenī. Līgatnē vēsturiski ir bijusi reģionālā vidusskola un tāda varētu būt atkal, aptverot to pašu teritoriju no Līgatnes līdz Ieriķiem un Zaubei.” A. Šteins uzsver, ka netālu viena no otras ir divas vidusskolas ar līdzīgu izglītības piedāvājumu Nītaurē un Līgatnē , abas nemitīgi mokās, kā piesaistīt audzēkņus, lai būtu pilnvērtīgi lielas klases. Ainārs Šteins vērtē, ka kaimiņu pašvaldībām šajā deputātu sasaukumā jānonāk pie kopsaucēja, kur nākotnē jāpastāv reģionālas nozīmes vidusskolai. Pagaidām katra pašvaldība varot atļauties uzturēt pavisam nelielu vidusskolu, Līgatnē pedagogi saņemot samērā labu atalgojumu, strādājot nelielās klasēs, bet, vai pašvaldības to varēs atļauties arī turpmāk, rādīšot nākotne.

Jaunievēlētā Raunas novada dome šobrīd ir Raunas vidusskolas direktora meklējumos. Tikmēr direktora pienākumus izpilda deputāts Edgars Plētiens. Viņa vērtējums ir tāds: “Sabiedrība vairs nepieprasa vidusskolu Raunā, tāpēc tikai saprotami, ka šogad 10. klase neizveidosies. Vidusskolā turpināsies darbs ar pieciem skolēniem 11. klasē un sešiem 12. klasē.” Deputāts spriež, ka, visticamāk, ar to vidusskolas posms Raunā noslēgsies. Šovasar vidusskolu beiguši vien četri skolēni. Edgars Plētiens uzskata, ka cilvēkam, kuru pašvaldība iecels par direktoru, nāksies uzrunāt novada sabiedrību, jo tā ir izglītības pakalpojumu pasūtītāja pašvaldībai: “Pašvaldība nevar mākslīgi uzturēt vidusskolu, ja sabiedrība teiks, ka nav vajadzības, pietiek ar vidusskolām visapkārt Raunai Smiltenē, Cēsīs un Valmierā. Tātad jārūpējas par stipru pamatskolu Raunā. 

http://news.lv/Druva/2017/08/15/vidusskolenu-aizvien-mazak

 

Īsziņas

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pulcējās lauku jaunieši. Līgatnes novadā, konferenču un atpūtas kompleksā "Ratnieki" pagājušajā nedēļā notika biedrības "Latvijas Mazpulki" rīkotais "Rural Youth Europe" jeb "RYEurope" pasākums Eiropas lauku jauniešu salidojums. Tajā piedalījās aptuveni 100 dažādu valstu un organizāciju pārstāvji . Pasākuma mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par klimata izmaiņām, savas rīcības sekām, kopīgu lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu, kā arī veicināt sadarbību starp dažādu valstu jauniešiem. Pasākuma laikā lauku jauniešu organizācija "RYEurope" svinēja savu 60.gadadienu. Salidojuma atvadu pasākumā piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

*

Izstāde. Cēsu vecajā alus brūzī atvērta laikmetīga audio – vizuāla mākslas ekspozīcija "Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs". Ekspozīcija ir režisora Ivo Brieža, Pētera Ķimeļa un skaņu mākslinieka Andra Indāna kopdarbs. Caur astoņu cilvēku stāstiem, kuri savulaik strādājuši un savas ikdienas gaitas pavadījuši brūzī, ekspozīcija iepazīstinās ar brūža atstāto vēstures un kultūras mantojumu.

*

Motokross. Stelpes mototrasē "Pīlādzis" aizvadīts Pasaules kausa izcīņas sezonas desmitais posms motokrosā motocikliem ar blakusvāģiem. Sesto vietu izcīnīja Jānis Daiders un Kaspars Stupelis, kuri braucienos finišēja piektajā un devītajā vietā.

http://news.lv/Druva/2017/08/15/iszinas

 

Ar zīmolu kabatā

Autors: Monika Sproģe

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Saules svelmē un jautrās čalās aizvadīta kārtējā izstāde gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!”. Tuvāki ļaudis un tālāki ciemiņi sabrauca, lai atrādītu, kas noadīts, uzpīts, satamborēts, izgrebts. Kņada valdīja ik uz soļa, apmeklētāji baudīja priekšnesumus un jau dienas pirmajā pusē ar aplausiem godināja zīmola “Izvēlies Piebalgu!” ieguvēju. Šogad sertifikāts jeb zīmols piešķirts nodibinājumam “Gaujas fonds”.

“Nenoliedzami, šāds pagodinājums ir pārsteigums, kas apliecina sabiedrības novērtējumu par paveikto. Tā ir zīme, ka tas, ko “Gaujas fonds” paveicis, tapis sadzirdēts un ieraudzīts. Šo pagodinājumu var sasaistīt ar mūsu atdevi, ar to, ka mēs kopjam un mīļojam Gauju. Gauja ir pamats Jaunpiebalgas novada pļavām, mežiem un cilvēku dzīvesvietām.

Tiem, kuri dzīvo pie Gaujas Siguldā, Līgatnē un vēl citviet, mēs vēlamies stāstīt, ka šeit Piebalgā tā Gauja sākas. Bez Gaujas te nebūs arī upes Līgatnē un Siguldā. Gauja ir vienīgā lielā upe, kas sākas un beidzās Latvijā, tātad tā ir Latvijas upe ar lielo burtu. Gauja ir kā tāds mugurkauls.

Par to, kas notiek Gaujā, kāds ir upes ūdens, cik tīrs vai netīrs, kādi ir tās krasti, piemēsloti vai nepiemēsloti, vai mēs upi mīļojam vai piegānām, par to esam atbildīgi tikai mēs paši, cilvēki. Šo vēstījumu arī “Gaujas fonds” cenšas nest sabiedrībā tā vietā, lai gaustos, ka kaut kas nav sakopts, kaut kas nav izdarīts. Ar čīkstēšanu nekas nav līdzams, ja redzi, ka kaut kas nav sakopts, ej un izdari!

Bez šaubām, fonda lielākā sāpe ir mazās hidroelektrostacijas (HES), bet ar prātu jau saprotam, ka tās neviens nost nejauks, tāpēc meklējam kompromisus, kā šo HES darbību padarīt pēc iespējas videi draudzīgāku, lai upē nav būtisku ūdens svārstību vai situācijas, kad sausā laikā Gauja aizaug,” saka “Gaujas fonda” valdes priekšsēdētāja Vita Žīgure, piebilstot, ka pa mazam solītim var padarīt lielus darbus. Tā, piemēram, par upes gultnes attīrīšanu, krastu sakopšanu un straujteču veidošanu pie Tacēm, kur atrodas Jaunpiebalgas brīvdabas estrāde, esot liels gandarījums.

“Šogad “Izvēlies Piebalgu!” apmeklētāju interese par mūsu darbību ir neredzēti liela, cilvēki iztaujā, neskatoties uz to, ka pasākumā piedalāmies jau ceturto gadu. Tas dod cerību, ka atbalstītāju pulks varētu paplašināties, jo “Gaujas fonds” nav slēgta organizācija. Esam atvērti, un mums var pievienoties ikviens, kam ir interese,” saka fonda valdes pārstāve, bilstot, ka konkrētu fonda dalībnieku skaitu nevar nosaukt, jo tas tāpat kā upe plūst un mainās.

“Ir periodi, kad cilvēku interese par nodibinājumu palielinās, ir brīži, kad samazinās. Mēs ne tikai kopjam Gauju, bet kopš pērnā gada rīkojam kultūrvēsturisko izzinošo pārgājienu ciklu “Apjoz tēva novadiņu”, kura ietvaros ejam pa novada robežlīniju. Priecājamies, ka mūsu domubiedru loks katru gadu paplašinās,” saka V. Žīgure.

“Gaujas fonds” uzsver, ka neatsverams atbalsts un gādīgs ceļabiedrs ir Jaunpiebalgas novada dome, kas atvērta sadarbībai un materiālam atbalstam: “Galvenais ir nečīkstēt, bet iet un darīt, ja ir pa spēkam. Ja vien kādam ir spīdoša ideja, kā mēs kopīgi varam uzlabot mūsu novada dabu un vidi, mīļi aicināti pievienoties!”

Izstādes gadatirgus laikā apmeklētāji pa Gauju varēja izbraukt ar vienkoču laivu, izjust senatnīgo pieskārienu un paši paraudzīt, kā tāda laiva turas virs ūdens. Pēc dažnedāžādām nodarbēm varēja nogaršot mājās gatavotās kūkas, kūciņas un tortes.

“Es tiku pie trīs gabaliņiem. Visi ļoti garšīgi, bet kā vienmēr par maz,” smej Marģers Skrastiņš no Madonas. Kungs skatās pulkstenī un saka:” Abi ar sievu iesim noķert to autobusu, kas sola izvadāt pa novada nozīmīgākajām vietām. Šur tur esam bijuši kopā ar ģimenes draugiem, bet nav par skādi atsvaidzināt atmiņu un uzzināt ko jaunu. Kad atgriezīsimies, steigsim pēc jēra zupas. Tādas citur nekur nav!”

http://news.lv/Druva/2017/08/15/ar-zimolu-kabata

 

Jaunie reindžeri darbojas GNP

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) notika cikla Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jaunie reindžeri – dabā ar izpratni trešais pasākums. Jaunie reindžeri no Ķemeru un Gaujas Nacionālā parka entomologa Mārtiņa Kalniņa vadībā iepazina bioloģiski vērtīgās Paslavu pļavas un to iemītniekus – dažādas kukaiņu sugas. Pēc tam viņi pļavā veidoja smilšu laukumiņus, lai paplašinātu Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautā parkšķa jeb sarkanspārnu siseņa dzīvesvides teritoriju. Jaunieši apmeklēja arī dabas izglītības centru (DIC) Vecupītes, devās pārgājienā uz Sietiņiezi, viesojās Līgatnes dabas takās un DIC Pauguri.

http://news.lv/Auseklis/2017/08/15/jaunie-reindzeri-darbojas-gnp

 

Jēkabpilī dažādos notikumos atcerēsies «Baltijas ceļu»

Autors: Jēkabpils kultūras pārvalde

Datums: 15.08.2017

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Mozaīka

«Baltijas ceļš» bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā plkst. 19.00. «Baltijas ceļš» – aptuveni divi miljoni cilvēku 15 minūtes, sadevušies rokās, veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis.

Par šo notikumu 1989. gada 31. augustā «Padomju Daugavā» rakstā «57. kilometrā – jēkabpilieši» rakstījis Andris Grīnbergs: «23. augustā «Baltijas ceļā» stājās arī Jēkabpils rajona ļaudis – mūsu vieta šai «dzīvajā ķēdē» bija Rīgas–Pleskavas šosejas 57. kilometrā, tas ir, ceļa posmā Līgatne–Ieriķi. Pavisam uz turieni devās 18 autobusi. [..] Aizbrauca vairāk nekā 600 cilvēku, taču jāņem vērā, ka mūsu pārstāvniecība bija krietni lielāka, jo daudzas ģimenes brauca ar personīgajām automašīnām.»

Šogad ir «Baltijas ceļa» 28. gadadiena. Godinot šo vēsturisko, Latvijai tik nozīmīgo notikumu, 23. augustā Jēkabpilī norisināsies vairāki pasākumi.

No plkst. 10.00 līdz 17.00 Vecpilsētas laukumā pie vides objekta «Pilsētas stāsts» būs skatāma «Baltijas ceļam» veltīta Jāņa Lāča fotoizstāde «Mēs bijām «Baltijas ceļā»».

Turpat pie «Pilsētas stāsta» plkst. 16.00 aicinām piedalīties fotoakcijā «Jēkabpils sadodas rokās» un sadoties rokās, atceroties «Baltijas ceļu». Aicinām ikvienu jēkabpilieti šajā dienā sociālajos tīklos dalīties ar saviem «Baltijas ceļa» atmiņu foto, lietojot mirkļbirkas #mēsbijāmBaltijasceļā un #Jēkabpilssadodasrokās.

Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē plkst. 18.00 tiks demonstrēta Daigas Kalniņas fotofilma «Laikgrieži Jēkabpils sejā».

Atgādinām, ka Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē Daigas Kalniņas fotoizstādi «Laikgrieži Jēkabpils sejā» var apskatīt līdz 31. augustam.

Visi pasākumi bez ieejas maksas.

http://news.lv/Briva_Daugava/2017/08/15/jekabpili-dazados-notikumos-atceresies-baltijas-celu

 

Par dārzeņiem un augļiem maksāsim vairāk

Autors: Monika Sproģe

Datums: 16.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Vēsā vasara sagādā pamatīgas raizes Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem, jo šogad grūti cerēt uz labu ražu un jārēķinās ar zaudējumiem. Savukārt pircējiem tas nozīmē, ka par ierasto produktu klāstu kāds centiņš būs jāpiemaksā.

Par to, ka ābolu raža būs mazāka nekā iepriekšējos gados, jau rakstījām. Runājot ar vietējiem augļkopjiem no Līgatnes, Raunas un Piebalgas, saņēmām atbildes, ka ābelēm ziedus nokodis pavasara aukstums un niknās salnas. Lai gan dažviet ābelēm zari liecas no lielā svara, vairākums atzīst ābolu maz. Arī SIA “Līgatnes ābele” atzina, ka līgumi ar skolām būs jāpārskata, jo nevar solīt to, ko nevarot izpildīt.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe secina, ka siltumu mīlošām lauksaimniecības kultūrām šis nav labs gads, tādēļ raža būs zemāka nekā parasti. “Problēmas sākās jau pavasarī, kas bija salīdzinoši vēss un ilgs, tādēļ daudzviet aizkavējās stādīšanas darbi. Niknās salnas noknieba augļu koku ziedus. Arī jūnijs bija vēsāks nekā parasti, tādēļ aizkavējās kartupeļu, burkānu, biešu un citu kultūru augšana. Vēsā vasara visvairāk iegriezusi dažādu ogu audzētājiem, jo ogu raža šogad ne tuvu nepiepilda audzētāju cerības. Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas aprēķiniem audzētājiem nācies ciest miljoniem eiro lielus zaudējumus. Augļkopji vēl cer, ka izdosies saņemt kādu kompensāciju no Briseles, jo līdzīgas problēmas skārušas arī citu Eiropas valstu lauksaimniekus,” min vadītāja.

Raunas novada zemnieks Aivars Urbasts no zemnieku saimniecības “Mežnoras” audzē zemenes un avenes. “Par zemenēm gan nevaru sūdzēties, jo tās audzēju zem plēvēm,” stāsta Urbasts, “tās šogad ražoja labi, un ogām cena pieturējās samērā augsta. Pašlaik zied rudens zemenes, septembrī pircējiem atkal varēsim piedāvāt ogas. Citādi ir ar avenēm. Tām laikapstākļi nepatika. Raža bija tik niecīga, ka neiznāca ne uz tirgu aizbraukt, ne vīnu ielikt.”

LTVC vadītāja I.Gulbe uzsver, ka augļu un dārzeņu cenas ietekmē ne tikai raža, bet arī citi faktori: pasaulē augošais pieprasījums pēc pārtikas, tāpat arī elektroenerģijas; degvielas un minerālmēslu cenu kāpums.” I.Gulbe norāda, ka kartupeļu, burkānu un biešu cena ir samērā augsta, jo vēl nav sācies īstais ražas novākšanas laiks, uz rudens pusi šo produktu cenām vajadzētu kristies.

http://news.lv/Druva/2017/08/16/par-darzeniem-un-augliem-maksasim-vairak

 

Nedaudz eksotikas un zināšanu

Autors: Monika Sproģe

Datums: 16.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Skaistu mežmalu iekļauta, tomēr skarbu vēju appūsta un pavasaros aukstu salnu pluinīta, Līgatnes novadā atrodas Ivara Ziediņa saimniecība “Krūmkalni”.

Ivars Ziediņš te saimnieko septīto gadu, šinī pusē aizvadītas arī vairākas bērnības vasaras. Kādreiz netālu no vietas, kur dzīvo patlaban, atradusies viņa senču saimniecība. Pēc profesijas kungs ir elektriķis, pēc aicinājuma dabas un zemes darbu mīļotājs.

Dārzā strīpās pret sauli slienas simtiem krūmmelleņu, dažāda auguma un dažādu šķirņu. Savulaik saimnieks audzējis rozes, gerberas, pat selekcionējis puķu šķirnes, taču, ieplūstot Holandes un Polijas ziediem, ieguldītais darbs vairs neesot atmaksājies.

“Tagad audzēju lauvmutītes, krūmmellenes, iekopju sakņu dārzu, avenes. Ir arī kaut kas no eksotikas, garšvielām un tējām. Tējas un garšaugi gan vairāk kundzes Elitas pārziņā,” saka I.Ziediņš.

Tā kā ziemas “Krūmkalnos” esot kodīgas, saimnieks mellenes stādījis podos: “Ja krūmi stādīti laukā, tie pakļauti laikapstākļu ietekmei, bet es podus septembra beigās savedu lielajās siltumnīcās, mellenes pārziemo labi un gadu no gada dod lielisku ražu. Lai šāds darbs būtu paveicams, neaudzēju tūkstošiem, bet pāris simtu stādu.”

I.Ziediņš saka, ka viņam krūmmelleņu audzēšana esot vaļasprieks un sirdslieta, taču, ja tās stādītu uz lauka vairākos hektāros, būtu arī labas peļņas iespējas. Tomēr, pirms ķerties pie biznesa, jāparēķina ieguldījumi, kas nav nekāds nieks.

“Krūmmellene ir cimperlīgs augs, šādā tādā zemē neaugs, vispirms jāaprēķina augsnes un substrāta pagatavošana. To gatavo no kūdras, kas bagātināta ar kaļķojamo materiālu un minerālmēsliem. Tālāk žogs. Ja krūmmellenes audzēs uz lauka, bez tā neiztikt, jo meža zvēri pa ziemu nodara neatgriezeniskus postījumus.

Jāparedz ravēšana, ogu lasīšana un laistīšana, kas ir vidēji reizi dienā vai divās, skatoties pēc laikapstākļiem. Mellenes nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt, kaut mitrums tām patīk. Cilvēku lielākā kļūda ir doma, ka krūmmellenes ir kas līdzīgs upeņu krūmam iestādīju, un nu tik krūms augs un ražos. Nekā! Mellenei ir jāsēž klāt, ar to jāauklējas,” saka saimnieks.

Ziemas periods krūmmellenei ir ļoti svarīgs. Izejot sala periodu, augs saprot, ka jādodas atpūsties, lai pavasarī atkal mostos un atdzīvotos, taču jāņem vērā, ka Latvijas ziemās krūmmellenei klājas smagi. “Krūmāji nereti izsalst, bet melleņkrūmus nevar likt pagrabā, cerot tā pasargāt. Tur ir pārāk silts. Pats riskantākais posms mellenēm ir agrais pavasaris, kad saule sāk spīdēt. Raugoties dabā, mitruma šķiet pat par daudz, tomēr izrādās, mellenēm jau kļuvis pa sausu,” skaidro saimnieks. Viņš arī atzīst, ka krūmmellenēm kūtsmēslus nedrīkst likt, tie esot par stipriem: “Tajos ir mangāns. Tā kā mellenes aug skābā augsnē, mangāns aizsprosto auga vadaudus un krūms nīkuļo. Melleņkrūmus mēslo tikai ar minerālmēsliem,” stāsta I.Ziediņš.

No viena melleņu krūma var ievākt līdz pat trim kilogramiem ogu. Dārznieks lēš, ka uz ģimeni krūmiem pieciem vajadzētu pietikt. “Tik sava desmitā tiesa jāatdod putniem,” smej kungs. Mellenes var uzglabāt saldētavā, ēst svaigas vai vārīt ievārījumā.

Vasarā I. Ziediņa siltumnīcās aug paprika, lauvmutītes un arī kāds eksotiskāks augs indiāņu banāni, arbūzi un melones. Lai gan banānu stādiņi vēl maziņi, arbūzi un melones jūtas karaliski, to redz pēc stingrajām lapām un košās lielo ogu mizas. “Šajā lecektī ir ap 70 arbūzu stādu,” rāda saimnieks. Auglīši aizmetušies, dažs jau kārtīgas bumbas lielumā. “Šogad arbūzi vairāk izgājuši lapās, taču augļi būs. Pagājušajā gadā bija bagātīga raža, mūsu apstākļos arbūzi izauga svarā līdz pat trīs kilogramiem. Arbūzus gan netirgojam, apēdam paši, jo mums ir pieci bērni un vairāki mazbērni, taču zinām Lietuvas saimnieku, kurš arbūzus audzē uz lauka kā ķirbjus, tur laikapstākļi maigāki, tāpēc ražas veiksmīgākas,” nosaka saimnieks.

Melones un arbūzi ir siltumprasīgi augi, tomēr tie spēj paciest mūsu klimata diennakts temperatūras svārstības. Labāk aug un attīstās vēja aizsargātās, saulainās vietās ar auglīgu augsni, kas nav pārsātināta ar minerālmēsliem. “Ar arbūziem vai melonēm Latvijā nekāds lielais peļņas bizness nebūtu, jo vienam stādam aizmetas pa vienai, pa divām ogām. Ar ievestajiem arbūziem no siltākām zemēm te nav, pat ko salīdzināt! Protams, pašu audzētie daudz garšīgāki, aromātiskāki un saldāki,” teic I. Ziediņš, piebilstot, ka no apputeksnēšanās līdz novākšanai melone aug tieši divus mēnešus. Gatavību varot noteikt uz aci pēc krāsas maiņas, spēcīgā aromāta un nedaudz mīkstākiem sāniem. Arbūzi gatavojas pāris nedēļu ilgāk par melonēm. Turklāt pēdējās divās nedēļās tie nav jālaista, lai izgarotu liekais ūdens un augļi būtu pēc iespējas saldāki.

Saimnieki dalās pieredzē un saka, ka siltumnīcā dēstus stāda atklātā dobē vai augsnes maisos ar vismaz 40 cm attālumu. Pretēji arbūziem, kas vijās pa zemi, meloņu dēsti uzsieti vertikāli, bet ieriesušies augļi iekārti tīkliņos. Arī vēdināšana ir obligāta, jo karstumā ziedi nespējot apputeksnēties. Tāpēc siltumnīcā nepieciešams radīt ļoti labu gaisa apmaiņu. Turklāt vaļējās durvis un lūkas ļauj piekļūt bitēm. “Šogad raža ir knapāka, jo bites diez ko nelidoja,” nosaka saimnieks.

Lai kurp vērstos acis, visur kaut kas zied, nobriest un nes augļus. Ziediņa kungs uzsver, ka laukos viss norit saskaņā ar dabu, te cilvēks strādājot rod mieru un atpūtu. Tomēr jādara tik, cik ir pa spēkam, tad neviens darbs nebūs par grūtu un kaulus nelauzīs.

http://news.lv/Druva/2017/08/16/nedaudz-eksotikas-un-zinasanu

 

No stipras dzimtas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

“Man ir mazs dārziņš, lai būtu kustēšanās, liels strādnieks gan vairs neesmu,” saka straupiete Malvine Žubule un priecājas, ka puķes skaisti zied uz dzīvokļa balkona. Viņai šomēnes paliks 90 gadi. Dzīvesprieks, interese par dzīvi, savējo gaitām uztur možu garu.

“Veselība turas, rītā un vakarā jāiedzer pa tabletei, tas arī viss. Man ir brīnišķīga ģimenes ārste Irita Stjade, kura ļoti uzmana, ir saprotoša. Reiz pat teicu, lai taču vecam cilvēkam nevelta tik daudz laika. Ja tāda ģimenes ārste, tad veselība ir,” pastāsta Malvine.

Mūžs bijis notikumiem bagāts, piedzīvoti dažādi laiki. Viņas dzimtā puse ir Briežuciems pie Balviem. Vecāki bija zemnieki. “Visus zemīte pabaroja, ģērbāmies tikai pašu austās drēbēs. Paši visu izaudzējām, turējām lopus. Naudas kam citam nebija. Tēvs gāja spridzināt citiem akmeņus, tā kaut ko piepelnīja. Esmu radusi, ka protu dzīvot bez lieliem izdevumiem. Labi, ka ir pensija, bet jāmāk izdzīvot,” pārdomās dalās Malvine. Viņa izauga desmit bērnu ģimenē. “Mēs daudz neslimojām. Kumelītes vienmēr tika savāktas klēpjiem, tās izžāvēja. Mammai bija ķēriens uz bitēm, medus bija vienmēr. Dzērām tēju ar medu un izaugām veselīgi,” pastāsta Malvine. Viņa mācījās pamatskolā, tad Malnavas tehnikumā. “Nebija, ko ģērbt mugurā, aut kājās, lai kaut kur aizbrauktu. Malnavas tehnikumā audzēkņi bija apgādāti. Mēs, četri bērni, beidzām Malnavas skolu, viens brālis Smiltenes tehnikumu. Visi lauksaimniecības specialitātēs,” bilst sirmgalve.

Visskaudrākās atmiņas saistās ar kara laiku. “Māsa bija pusotru gadu vecāka, jau bijām pusjaunkundzes. Mums draudēja, ka jauniešus sūtīs uz Vāciju. Tēvs darīja visu, lai tas nenotiktu, iestājās pie vāciešiem policijā, sargāja dzelzceļa tiltu. Pabeidzu grāmatvedības un mašīnrakstīšanas kursus, strādāju policijas iecirknī par mašīnrakstītāju, maksāja nelielu algu. Ne jau man ļāva slepenus dokumentus pārrakstīt,” stāsta Malvine un atzīst: “Par naudu man saprašanas nebija nekādas. Bijām auguši bez naudas, vien retu reizi turējušas rokās kādu santīmu, veikalos nebijām bijušas. Laukos veikaliņā varēja dabūt tikai petroleju, sāli, cukuru, pretī nesām olas. Tāda bija dzīve, un likās, ka viss ir labi, par to, kas notiek ārpusē, nezinājām. Pirms kara ciema vīrieši nāca pie tēva. Viņi runājās, piepīpētā istabā sprieda par kariem. To nevarēju ciest, kad runāja par karu, gāju otrā istabā, dažreiz pat raudāju par to, ko biju sadzirdējusi,” atceras Malvine.

Brāli iesauca leģionā. Kad ienāca krievi, tēvs slēpās. Miliči abus meklēja. “Tētis bija ierīkojis paslēptuvi nepabeigtās mājas jumta stāvā pie skursteņa. Miliči brauca daudzas reizes, visu māju, saimniecības ēkas pārmeklēja. Mums bija sunītis, ja miliči parādījās ciema vienā galā, viņš skaļi rēja, un tēvs noslēpās. Reiz atkal grupa atbrauca. Brālītim bija trīs gadi, miliču priekšnieks iedeva viņam konfekti, paņēma klēpī, runājās. Prasīja, kur tēvs, viņš atbildēja, ka Rīgā, kā bija iestāstīts. Milicis prasīja: “Kur tā Rīga?” Brālītis ar rociņu parādīja uz augšu. Viņu nometa zemē, un ātri visi bija augšā, bet tēvu neatrada, tad mātei skaidri pateica: “Zinām, ka viņš tur ir, ja neatdosi ar labu, nodedzināsim māju vai visus nošausim. Ne viens vien pagastā jau bija nošauts. Māte labi runāja krieviski, viņa teica: “Aizsūti savus suņus prom, es tev vienam atdošu.” Tas laikam miliču priekšniekam patika. Tēvs ar milici iegāja istabā, abi apsēdās, milicis nolika pistoli uz galda. Tēvam pārmeta, kāpēc nereģistrējas, jo bija izsludināta amnestija. Tēvs atgādināja, ka būtu gājis, bet bail, jo ne viens vien nošauts. Viņš nevienu nebija slepkavojis, kaimiņiem neko sliktu nebija darījis. Kad nedrīkstēja vairs dzīvot mājās, aizgāja Viļakas mežā partizānu vienībā. Pēc sarunas tēvu vairāk uz miliciju nesauca, neaiztika,” atmiņās kavējas Malvine un klusi piebilst, ka dzimtajā pusē gan mežabrāļi, gan miliči darījuši lielus grēkus.

Ģimenei palaimējās arī 1949.gadā. Radinieces vīrs bija pasta priekšnieks, partijas cilvēks, viņš zināja par sarakstiem. “Daudzus nevainīgus cilvēkus izveda. Tas bija šausmīgs laiks. Septiņi brāļi un māsas bija jaunāki par mani, viņiem bija grūti. Vecākais brālis leģionā bija pavārs. Atgriezās pēc gūsta, pabija pie Ķīnas robežas, tad Ļeņingradā,” stāsta sirmgalve.

Jaunība pagāja kara un pārmaiņu laikā, kad apkārt bija bailes un sāpes. Bet jaunība ir jaunība. “Uz ballēm koka klikatās gājām, savu reizi arī mammai nezinot. Ar vecāko māsu it kā aizgājām gulēt, tad klusiņām aizlavījāmies uz balli. Rīta agrumā atgriezāmies un tūlīt gājām pļaut sienu, mamma pat nepamanīja, kur esam bijušas,” smaidot atmiņās kavējas Malvine.

Pēc tehnikuma Malvini nosūtīja darbā uz zemes ierīcības un augu seku pārvaldi Rīgā. “Visi, kuri mācījāmies, kļuvām par mērniekiem, bija jānosaka zemes ārējās robežas kolhoziem, strādājām visā Latvijā,” pastāsta Malvine. Ar vīru Antonu viņa iepazinās tehnikumā, tad abi kopā strādāja, apprecējās. Piedzima meita Lūcija. Ģimene atgriezās Balvu pusē, abi strādāja par agronomiem. “Lielāko mūža daļu te nostrādājām. Dažus gadus arī Gaujienā un piecus Kūdumā, kur Antons bija iecirkņa priekšnieks, es agronome. Tēvs jau bija vecs, atgriezāmies dzimtajā pusē. Abi dziedājām korī, daudz strādājām,” stāsta straupiete un aizdomājoties piebilst: “Kad tikām pasaulē, pieradām, ka visur nav tā, kā bija mājās. Bērnībā neredzējām neko citu, tikai mājas.”

Aizejot pensijā, Malvine un Antons Rugājos saņēma jaunu dzīvokli. Sākās pārmaiņu laiks, daudzdzīvokļu mājā apkures nebija. Meitas ģimene aicināja uz Straupi, te nopirka dzīvokli. Antons aizgāja mūžībā pirms septiņiem gadiem. Dzimtajā pusē Malvine pabija pagājušomēnes, ciemojās pie savējiem bija brāļa mazmazmeitas raudzībās, aizbrauca uz kapsētu, kur atdusas tēvs un māte, vīrs.

“Nav vairs prieka kaut kur iet,” nosaka Malvine. Savu reizi kreņķus sagādā dzirdēšana, ar redzi viss kārtībā, Malvine ada, labprāt lasa. “Zeķes visiem vajag. Tikai man sāk trūkt pacietības,” ar smaidu bilst sirmgalve. Viņas prieks ir četri mazbērni trīs puikas un viena meitene, deviņi mazmazbērni piecas meitenes, četri zēni. Ikdienā blakus ir meita Lūcija, kura visu mūžu Straupē nostrādājusi par zobārsti. Ja vajadzīga kāda palīdzība, pieskrien mazbērni.

Amatas novadā

Pēterim Alfrēdam Brūnam Amatas pagastā 14.augustā 90

Ainai Milta Drabešu pagastā 11.augustā 94

Cēsu novadā

Antoņinai Bērtiņai 2.augustā 90

Ilgai Hildai Birkhānai 22.augustā 92

Verai Čaibei 20.augustā 91

Arnoldam Otto Dzilnam 31.augustā 94

Aleftinai Jerkinai 15.augustā 91

Emīlijai Kalniņai 5.augustā 92

Ilgai Klincei 26.augustā 91

Aleksandram Plotņikovam 23.augustā 95

Mirdzai Raigai 31.augustā 94

Nadeždai Romanovai 10.augustā 90

Vallijai Sisenei 20.augustā 90

Vitālijam Smirnovam 25.augustā 90

Veltai Stuklei 23.augustā 91

Jānim Vilderam 13.augustā 90

Ļubovai Visokoborskai 26.augustā 96

Jaunpiebalgas novadā

Marijai Elgai Zārdiņai Jaunpiebalgas pagastā 12.augustā 92

Ausmai Elksnei Jaunpiebalgas novadā 23.augustā 94

Līgatnes novadā

Elvirai Incei Līgatnes pagastā 11.augustā 92

Imantam Indriksonam Līgatnes pilsētā 12.augustā 91

Maigai Leikartei Līgatnes pagastā 12.augustā 90

Veltai Ozolai Līgatnes pilsētā 4.augustā 92

Veltai Pumpurai Līgatnes pagastā 22.augustā 90

Pārgaujas novadā

Imantam Krūmiņam Raiskuma pagastā 2.augustā 90

Ainai Amoliņai Stalbes pagastā 23. augustā 103

Malvinei Žubulei Straupes pagastā 28.augustā 90

Priekuļu novadā

Klārai Kalkausai Priekuļu pagastā 16.augustā 91

Marijai Kirimovai Mārsnēnu pagastā 25.augustā 93

Leonardam Kuvagam Priekuļu pagastā 28.augustā 90

Antoņinai Lukšai Priekuļu pagastā 26.augustā 90

Leonorai Romušai Liepas pagastā 26.augustā 91

Venerandai Siksnānei Priekuļu pagastā 25.augustā 92

Raunas novadā

Armildai Krivānei Raunas pagastā 16.augustā 93

Vecpiebalgas novadā šomēnes īpašo jubilāru nav.

http://news.lv/Druva/2017/08/16/no-stipras-dzimtas

 

SVEICAM IEVĒLĒTOS PILSĒTU UN NOVADU PAŠVALDĪBU DEPUTĀTUS UN PRIEKŠSĒDĒTĀJUS!

Datums: 17.08.2017

Izdevums: Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls "Logs"

Rubrika: Fakti

2017. gada 3. jūnijā vietējo pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika 119 vēlēšanu apgabalos – deviņās republikas pilsētās un 110 novados.

Par 1614 vietējo pašvaldību deputātu mandātiem cīnījās 8945 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam – iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā par 1618 mandātiem cīnījās 8725 deputātu kandidāti.

Dzimums: no 8945 deputātu kandidātiem 5454 jeb 60,97% bija vīrieši un 3491 jeb 39,03% – sievietes. 2013. gada vēlēšanās deputātu kandidātu vīriešu un sieviešu procentuālā attiecība bija 59,44 pret 40,56.

Pēc deputātu kandidātu vecuma visvairāk kandidātu bija vecuma grupā no 41 līdz 50 gadiem – 2305 kandidāti (25,77%). Tālāk sekoja vecuma grupa no 51 līdz 60 gadiem – 2246 kandidāti (25,11%), vecuma grupa no 31 līdz 40 gadiem – 2028 kandidāti (22,67%), vecuma grupa no 21 līdz 30 gadiem – 1157 kandidāti (12,93%), vecuma grupa no 61 līdz 70 gadiem – 909 kandidāti (10,16%) un vecuma grupa no 71 līdz 80 gadiem – 189 kandidāti (2,11%). 19 gadus veci bija 42 kandidāti (0,47%), 20 gadus veci – 38 kandidāti (0,42%), vecāki par 80 gadiem bija 12 deputātu kandidāti (0,13%), bet 18 gadus veci – desmit kandidāti (0,11%).

Deputātu kandidātu vidējais vecums – 45,6 gadi (iepriekšējās vēlēšanās – 44,8 gadi).

Jaunākie deputātu kandidāti bija 18 gadus veci, bet vecākais kandidāts – 88 gadus vecs (iepriekšējās vēlēšanās – 84 gadus vecs).

Grupējot deputātu kandidātus pēc pilsonības, 8937 kandidāti jeb 99,91% bija Latvijas pilsoņi (2013. gada vēlēšanās – 99,93%).

Pārējie: astoņi ASV pilsoņi (0,09%), septiņi Lietuvas pilsoņi (0,08%), pieci Vācijas pilsoņi (0,06%), četri Kanādas pilsoņi (0,04%) un viens Somijas pilsonis (0,01%).

Pēc tautības – visvairāk deputātu kandidātu bija latvieši – 6929 jeb 77,46% (vēlēšanās pirms četriem gadiem – 67,64%).

1520 kandidāti jeb 16,99% tautību nebija norādījuši (2013. gadā – 25,81%).

Pārējie: krievi – 331 kandidāts (3,70%), poļi – 43 (0,48%), lietuvieši – 42 (0,47%), baltkrievi – 30 (0,34%), ukraiņi – 28 (0,31%), igauņi – četri (0,04%), ebreji un tatāri – pa trim (0,03%), gruzīni un vācieši – pa diviem (0,02%) un pa vienam avāram, čeham, lībietim (līvam), lībietim, moldāvam, osetīnam, somam un zviedram (0,01%).

No 599 (2013. gadā – 589) pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem 465 sarakstus (2013. gadā – 453) iesniedza reģistrētas partijas un partiju apvienības, 31 sarakstu (2013. gadā – 19) – partiju nereģistrētas apvienības un 103 sarakstus – vēlētāju apvienības (2013. gadā – 117).

No partijām un partiju apvienībām visvairāk sarakstu iesniedza:

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 61 saraksts (944 kandidāti);

“Saskaņa”, sociāldemokrātiskā partija – 48 saraksti (621 kandidāts);

partija “Vienotība” – 46 saraksti (782 kandidāti);

“Latvijas Zemnieku savienība” – 39 saraksti (631 kandidāts);

Zaļo un Zemnieku savienība – 35 saraksti (647 kandidāti);

Latvijas Reģionu apvienība – 30 saraksti (492 kandidāti);

Latvijas Zaļā partija – 25 saraksti (404 kandidāti);

“No sirds Latvijai” – 21 saraksts (372 kandidāti);

partija “Vienoti Latvijai” (214 kandidāti), “Gods kalpot mūsu Latvijai” (207 kandidāti) un politiskā partija “KPV LV” (120 kandidātu) – pa 15 sarakstiem;

Vidzemes partija (192 kandidāti) un Latgales partija (178 kandidāti) – pa 11 sarakstiem;

politiskā partija “Reģionu alianse” – desmit saraksti (157 kandidāti).

Pārējās partijas un partiju apvienības iesniedza mazāk par desmit sarakstiem.

Pārstāvniecību republikas pilsētu un novadu domēs ieguva 487 kandidātu saraksti (iepriekšējās vēlēšanās – 483 saraksti).

Šajās vēlēšanās vietējās pašvaldībās neiekļuva 112 deputātu kandidātu saraksti. Vislielākais neiekļuvušais sarakstu skaits – desmit – ir Daugavpilī, kur no 13 sarakstiem domē iekļuva tikai trīs. Astoņi saraksti no 12 netika Jūrmalā. Neviens kandidāts no septiņiem sarakstiem nebūs pārstāvēts Rēzeknes pilsētas (bija 11 saraksti) un Liepājas domē (bija desmit saraksti). Seši saraksti palika “aiz borta” Rīgā (pavisam bija 11 saraksti) un pieci – Ventspilī (bija septiņi saraksti) un Ķekavas novadā (piedalījās 14 saraksti). Četri no pieteiktajiem sarakstiem neiekļuva domē Ogres novadā, bet trīs – Carnikavas, Ludzas un Salaspils novadā. Pa diviem sarakstiem aiz līnijas palika Ādažu, Daugavpils, Dobeles, Garkalnes, Ikšķiles, Ķeguma, Mārupes, Olaines, Preiļu un Saldus novadā un Jelgavas pilsētā un Valmierā. Pa vienam sarakstam ārpusē tika atstāti Alūksnes, Babītes, Balvu, Burtnieku, Cēsu, Ciblas, Ērgļu, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils, Kuldīgas, Lielvārdes, Limbažu, Līgatnes, Madonas, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Ropažu, Rucavas, Saulkrastu, Stopiņu, Tukuma, Vārkavas, Vecumnieku, Ventspils un Viļānu novadā.

Pašvaldību domēs ievēlēti 1614 deputāti (2013. gadā – 1618), kuri turpmākos četrus gadus veidos mūsu dzīvi un sabiedrības politiku iedzīvotājiem vistuvākajā politikas sistēmas līmenī – vietējās pašvaldībās.

No politiskajām partijām un partiju apvienībām visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu – 166 – ieguvusi Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kam ar 157 deputātu vietām seko Zaļo un Zemnieku savienība un ar 145 vietām – Latvijas Zemnieku savienība. Atcerēsimies – 2013. gada pašvaldību vēlēšanās uzvarēja partija “Vienotība” (197 vietas), atstājot aiz sevis ar 145 deputātu vietām Zaļo un Zemnieku savienību un ar 134 vietām – Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

Tālākajās vietās šajā grupā šoreiz iekļuvušas šādas partijas un partiju apvienības: partija “Vienotība” (119 deputāti); “Saskaņa”, sociāldemokrātiskā partija (102 deputāti); Latvijas Reģionu apvienība (98 deputāti); Latvijas Zaļā partija (62 deputāti); Latgales partija (42 deputāti); Vidzemes partija (33 deputāti); politiskā partija “Reģionu alianse” (24 deputāti); Jaunā konservatīvā partija (23 deputāti); “No sirds Latvijai” (20 deputāti) u.c.

60 deputātu ievēlēti Rīgas pilsētā. Visvairāk – ar 32 deputātiem – tajā pārstāvēta sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” un partijas “Gods kalpot Rīgai” apvienība. Pa deviņiem deputātiem Rīgas domē iekļuvuši no Jaunās konservatīvās partijas un apvienības, ko veido Latvijas Reģionu apvienība kopā ar “Latvijas attīstībai”. Vēl Rīgas domē turpmākos četrus gadus strādās seši pārstāvji no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un četri partijas “Vienotība” deputāti.

Pa 17 deputātiem domē būs Bauskas, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Ķekavas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Salaspils, Saldus, Talsu un Tukuma novadā.

Pa 15 deputātiem domē būs Daugavpils pilsētā, Jelgavas pilsētā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkraukles, Aizputes, Alojas, Alūksnes, Amatas, Auces, Ādažu, Babītes, Baldones, Balvu, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Dagdas, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Lielvārdes, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Ozolnieku, Pļaviņu, Preiļu, Priekules, Priekuļu, Riebiņu, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Valkas, Vecumnieku, Ventspils, Viļakas un Viļānu novadā.

Pa 13 deputātiem domē būs Jēkabpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas, Valmieras un Ventspils pilsētas domē.

Pa deviņiem deputātiem domē būs Aglonas, Aknīstes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Jēkabpils, Līgatnes, Lubānas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Sējas, Skrīveru, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas, Viesītes un Zilupes novadā.

“Visvīrišķīgā” pašvaldība, kurā ievēlēta tikai viena deputāte – sieviete, ir Kokneses novads. Pa divām sievietēm domē ir Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā un Aglonas, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jēkabpils, Kārsavas, Krāslavas, Ķeguma, Limbažu, Madonas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Strenču, Vārkavas un Ventspils novadā.

Savukārt “sievišķīgākās” pašvaldības, kurās ievēlēts vairāk sieviešu nekā vīriešu (vairāk nekā 50% deputātu ir sievietes), ir Aknīstes, Alojas, Baltinavas, Brocēnu, Ērgļu, Lielvārdes, Lubānas, Ludzas, Neretas, Priekules, Priekuļu, Rundāles, Salas, Salacgrīvas, Tērvetes, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viļānu novads.

No 118 pašvaldībām (žurnāla nodošanas dienā tipogrāfijā vēl nebija zināms domes priekšsēdētājs Ķekavas novadā) 30 novadus un divas lielās pilsētas vadīs priekšsēdētāji, kuri šajā amatā ir pirmo reizi. Dažos novados, kuru līdzšinējie vadītāji uz šo posteni vairs nepretendēja vai vēlēšanās nekandidēja, varas pēctecība bija jau iepriekš sagatavota un prognozēta, taču vairākās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāts daudziem bija pārsteigums.

Jaunajā sasaukumā Daugavpils pilsētu vadīs Andrejs Elksniņš, kurš līdz šim bija Saeimas deputāts, bet Jēkabpils mērs turpmāk būs līdzšinējais Krustpils novada izpilddirektors Raivis Ragainis. Interesanti, ka visās deviņās republikas pilsētās mēri ir tikai vīrieši.

Jauni vadītāji turpmākos četrus gadus vadīs domes arī 30 novados: Ingūna Barkeviča Aglonas novadā, Juris Grasmanis Aizputes novadā, Daiga Kalniņa Alsungas novadā, Jānis Liberts Apes novadā (ievēlēts Astrīdas Harju vietā, kura devusies uz Saeimu), Andrejs Požarnovs Baldones novadā, Sarmīte Tabore Baltinavas novadā, Aigars Pušpurs Balvu novadā, Guntars Štrombergs Burtnieku novadā, Aivars Trūlis Dagdas novadā, Aldis Felts Dundagas novadā, Andris Vējiņš Gulbenes novadā, Aivars Mačeks Iecavas novadā, Aivars Vanags Jēkabpils novadā, Inga Priede Kandavas novadā, Linards Kumskis Krimuldas novadā, Ilmārs Zemnieks Ķeguma novadā, Santa Ločmele Lielvārdes novadā, Edgars Mekšs Ludzas novadā, Agris Lungevičs Madonas novadā, Solvita Strausa Mālpils novadā, Jānis Budreika Mērsraga novadā, Egīls Helmanis Ogres novadā, Dainis Liepiņš Ozolnieku novadā, Aigars Lukss Pļaviņu novadā, Elīna Stapulone Priekuļu novadā, Reinis Doniņš Saldus novadā, Vita Paulāne Stopiņu novadā, Edgars Zelderis Talsu novadā, Guntis Kalniņš Vecumnieku novadā un Alfons Žuks Viesītes novadā.

118 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 90 vīriešu (76%) un 28 sievietes (24%).

Pēc dzimšanas gada – visvairāk ievēlēto domju priekšsēdētāju dzimuši 1958. un 1969. gadā – pa desmit.

Deviņi priekšsēdētāji dzimuši 1967. gadā.

Pa sešiem priekšsēdētājiem dzimuši 1961., 1962., 1966. un 1971. gadā.

Pa pieciem priekšsēdētājiem dzimuši 1959. un 1960. gadā.

Pa četriem priekšsēdētājiem dzimuši 1953., 1955., 1957. un 1964. gadā.

Pa trim priekšsēdētājiem dzimuši 1954., 1963., 1968., 1970. un 1974. gadā.

Pa diviem priekšsēdētājiem dzimuši 1951., 1956., 1965., 1972., 1973., 1976., 1978., 1983. un 1987. gadā.

Pa vienam priekšsēdētājam dzimuši 1952., 1975., 1977., 1981., 1982. un 1984. gadā.

Jaunākie pašvaldību vadītāji Latvijā ir Krimuldas novada domes jaunais priekšsēdētājs Linards Kumskis un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, kurš ievēlēts atkārtoti – abi dzimuši 1987. gadā. Tiesa gan, gados visjaunākā tituls pienākas Linardam Kumskim, jo 30. dzimšanas dienu viņš atzīmēja jūlijā.

Savukārt dzīves pieredzē bagātākie pašvaldību vadītāji ir Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe un Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna.

Vispopulārākie pašvaldību vadītāju vārdi ir Jānis un Aivars.

Latvijas pašvaldību pirmo personu vidū ir astoņi Jāņi (Baiks, Budreika, Liberts, Olmanis, Pētersons, Rozenbergs, Veits un Zuments) un astoņi Aivari (Lembergs, Mačeks, Mucenieks, Nalivaiko, Okmanis, Priedols, Trūlis un Vanags).

Tālāk seko Andri – pavisam pieci (Bergs, Rāviņš, Vaivods, Vējiņš un Zālītis).

Pašvaldību vadītāji – vārdabrāļi ir četri Andreji (Elksniņš, Ence, Požarnovs un Spridzāns) un četri Gunti (Gladkins, Kalniņš, Liepiņš un Libeks) un trīs Māri (Justs, Sprindžuks un Zvirbulis).

Vārdabrāļu pāri ir divi Agri (Lungevičs un Petermanis), divi Aigari (Lukss un Pušpurs), divi Daiņi (Liepiņš un Vingris), divi Edgari (Mekšs un Zelderis), divi Ginti (Kaminskis un Kukainis), divi Guntari (Štrombergs un Velcis), divi Juri (Dombrovskis un Grasmanis), divi Mārtiņi (Bauze–Krastiņš un Bojārs) un divi Uldi (Kristapsons un Sesks).

Sieviešu vidū gan ir tikai divas vārdamāsas – Daces (Alojas novada vadītāja Vilne un Tērvetes novada pašvaldības priekšsēdētāja Reinika) un Vijas (Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Dzene un Priekules pašvaldības vadītāja Jablonska).

Lai sekmīgs šis sasaukums un laba sadarbība ar kolēģiem, pašvaldības administrācijas un iestāžu darbiniekiem, valsts institūcijām un pats galvenais – ar vietējiem iedzīvotājiem!

http://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-zurnals-Logs/2017/08/17/sveicam-ieveletos-pilsetu-un-novadu-pasvaldibu-deputatus-un-priekssedetajus

 

Vides aizsardzība

Autors: Sandra Bērziņa

Datums: 17.08.2017

Izdevums: Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls "Logs"

Rubrika: Pašvaldību savienībā

Vides aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē un līdz ar to arī Latvijā kļūst arvien aktuālāki. Vide ir joma, ko nevar atrauti skatīt vienu pašu – tā saistīta praktiski ar visām tautsaimniecības nozarēm. Vides aizsardzību, tāpat kā citas nozares, regulē normatīvie akti, taču specifika ir tā, ka vides prasību ievērošana ir obligāta un prioritāra, salīdzinot ar citām kopējām prasībām.

Vides aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. Saistībā ar to pašlaik ir spēkā vairāki simti prasību, kas izriet no ES tiesību aktiem un ietekmē gandrīz visus dalībvalstu nacionālās vides aizsardzības likumdošanas aspektus vides jomā:

aizsargjoslas;

atkritumu apsaimniekošana;

augsnes kvalitāte;

dabas resursu nodoklis;

dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (īpaši aizsargājamās teritorijas, sugas un biotopi, invazīvās sugas, no ģenētiski modificētiem organismiem brīvas teritorijas);

gaisa aizsardzība;

iepakojums;

ietekmes uz vidi novērtējums;

jūras vides aizsardzība;

klimata pārmaiņas;

ķīmiskās vielas;

nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana;

noturīgie organiskie piesārņotāji;

ozona slāņa aizsardzība;

piesārņojums;

radiācijas drošība;

aizsardzība pret troksni;

ūdens aizsardzība;

videi kaitīgo preču apsaimniekošana;

vides informācija un sabiedrības līdzdalība;

vides zinātne, izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai;

zaļais publiskais iepirkums;

zemes dzīles.

Vides aizsardzības politiku Latvijā veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tā tiek īstenota caur tās padotībā esošajām iestādēm – Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Vides pārraudzības valsts biroju u.c.

Kur šajā sistēmā ir pašvaldību vieta un kāda ir to loma? Kā jau iepriekš minēts, vides aizsardzības prasības caurvij praktiski visas jomas, turpmāk minētie piemēri ir tikai daļa no veicamajām funkcijām vai noteikumiem, kas jāievēro pašvaldību darbā, taču tie ilustrē vides aizsardzības jautājumu plašo loku.

Likumā “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas. Šajā likumā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas, tajā skaitā vides jomā, piemēram, organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu.

Pašvaldība kā vides normatīvo aktu prasību ievērotāja, pildot tās kompetencē esošās funkcijas – piemēram, teritoriju plānošanā, labiekārtošanā, kapsētu izveidē, ielu un ceļu būvniecībā u.c.

Pašvaldība kā vides normatīvo aktu prasību īstenotāja savas administratīvās darbības ietvaros, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma piemērošana.

Pašvaldība kā kontroles funkciju veicēja vides aizsardzības jomā. Virknē normatīvo aktu pašvaldībai ir deleģētas kontroles funkcijas, piemēram, 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” nosaka, ka ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņu kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.

Pašvaldība kā zemes īpašnieks. Pašvaldībai, tāpat kā ikvienam citam zemes īpašniekam, ir noteikti pienākumi, kas jāievēro vides jomā. Tā, piemēram, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus. Protams, vietā ir jautājums, cik un kā šo funkciju kā zemes īpašnieks veic valsts, vai visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošajās valsts zemēs ir nodrošināti optimāli bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumi, veicot biotopu kopšanu, u.tml.

Visi iepriekš minētie piemēri normatīvajos aktos ir noteikti kā pienākumi, tātad rīcības, kas jāveic saskaņā ar tiesību normām. Protams, vai, cik un kādā kvalitātē šie pienākumi tiek veikti, atkarīgs no katras pašvaldības ieinteresētības, motivācijas, vēlmēm, zināšanām un attiecīgu speciālistu esamības. Nav noslēpums, un tas arī saprotams, ka vides aizsardzības jautājumi nav pašvaldību šābrīža prioritāte, tādēļ vides speciālisti ir tikai dažās pašvaldībās, līdz ar to dažkārt ar vides aizsardzību saistīto jautājumu risināšana ir problemātiska vai arī rezultāts nav tik kvalitatīvs, kā varētu vēlēties. Tomēr jāņem vērā vides jautājumu arvien pieaugošā nozīmība, līdz ar to arī pašvaldību darbā šai jomai būs jāpievērš arvien lielāka uzmanība.

Neraugoties uz pašvaldību darbu pienākumu apjomu, ir pašvaldības, kas izrāda iniciatīvu un ārpus normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem veic papildu pasākumus, saskatot, piemēram, iespēju, ka dabas vide ir dažādu ekonomikas nozaru, teiksim, tūrisma pamatā, vai rūpējoties par dabīgu un veselīgu vidi saviem iedzīvotājiem, vai saredzot vides izglītības nozīmību u.tml. Šādu piemēru ir gana daudz, un tās ir pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas.

Brīvprātīgās iniciatīvas

◊ Zilie karogi

Tas ir pasaulē zināmākais tūrisma ekosertifikāts, ko piešķir par peldvietu apsaimniekošanu, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tā garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Vienlaikus pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. Neapšaubāmi, prasību izpilde, lai saņemtu Zilo karogu, kā arī to īstenošana visas sezonas laikā prasa gan papildu rūpes, gan resursus. Tomēr interese par Zilā karoga iegūšanu pieaug, jo pašvaldības, kas uz to pretendē, saskata iespējas, ko tā piešķiršana dod. Pirmkārt, tā ir tīra vide un drošas atpūtas iespējas pie ūdens pašvaldības iedzīvotājiem. Otrkārt, kā pasaulē atzīts un plaši atpazīts ekosertifikāts tas piesaista tūristus, līdz ar to veicinot ar tūrisma jomu saistītas uzņēmējdarbības attīstīšanos, kas savukārt pozitīvi var ietekmēt citas jomas un sekmēt pašvaldības kopējo attīstību.

2017. gadā Starptautiskā Zilā karoga žūrija ir atbalstījusi 18 Latvijas peldvietas kā atbilstošas visām sertifikācijas prasībām: Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta un peldvieta “Stropu vilnis”, Engures novada kempinga “Abragciems” peldvieta, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru, Bulduru, Dubultu, Dzintaru, Majoru un Mellužu peldvietas, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta, Liepājas pilsētas Dienvidrietumu un Beberliņu peldvietas un peldvieta pie stadiona, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale un Saulkrastu novada peldvieta “Centrs”, kā arī trīs jahtu ostas: “Liepāja Marina”, “Pāvilosta Marina” un Jūrmalas osta. Kopā Zilais karogs šogad plīvos 21 vietā, Latvijai kļūstot par stabilu līderi Baltijas valstīs.

◊ Vides izglītība

Gādāt par iedzīvotāju izglītību ir pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta likumā “Par pašvaldībām”. Tomēr ir pašvaldības, kuru izglītības iestādēs papildu padziļināta uzmanība tiek pievērsta vides izglītībai, kas ir pilnībā brīvprātīga izvēle. Šo aktivitāšu īstenošana, neapšaubāmi, nevarētu notikt bez pašvaldību atbalsta. Kā vienu no piemēriem var minēt Ekoskolu programmu, kuras simbols ir Zaļais karogs. Latvijā Ekoskolu programmā iesaistījušās gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.

Viena no pašvaldībām, kur saskata jēgu vides izglītības nodrošināšanai jau no mazotnes, ir Priekuļu novads, kurā Ekoskolu programmā darbojas divas pirmsskolas izglītības iestādes – Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde un Priekuļu pirmsskolas izglītības iestāde “Mežmaliņa”. Abas šīs izglītības iestādes katru gadu izvēlas kādu no tematiem, ar ko visa gada garumā tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku izglītības iestādes un sabiedrības daļu, kā arī piedalās gan Ekoskolu programmas ietvaros organizētajās aktivitātēs, gan dažādos citos ar vides izglītību saistītos projektos un konkursos. “Mežmaliņa” specializējusies vides izglītības jomā, regulāri organizējot nodarbības dabā, ir izveidota Zaļā klase āra nodarbībām. Arī Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē notiek nodarbības dabā, taču šīs iestādes lepnums ir ar Priekuļu novada pašvaldības finansiālu atbalstu, kā arī ar vecāku, privātpersonu un vairāku citu organizāciju palīdzību izveidotā Dabas telpa. Tā ir papildinājums jau esošajai Dabas vides estētikas studijai. Dabas vides estētikas metodes autore Diāna Timofejeva paudusi atzinību, ka Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes Dabas telpa ir inovatīvs un parauga vērts risinājums, kā pirmsskolā mērķtiecīgi un jēgpilni dot iespēju nodrošināt bērnam kvalitatīvu mācību un audzināšanas vidi, sekmējot viņa vispārējo attīstību, izzināšanas interesi, pilnveidojot emocionālās, uzvedības un sociālās saskarsmes prasmes.

◊ Zaļais novads

2010. gada 21. jūlijā Salacgrīvas novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja deklarāciju par Zaļo novadu. Deklarācija radīta ar mērķi iesaistīt Salacgrīvas novada visu interešu grupas, veicināt un popularizēt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveida un saimniecisko darbību. Būtiski, ka šī deklarācija nav formāls dokuments, bet tajā nospraustie mērķi tiek īstenoti praksē. Tā, piemēram, lai veicinātu veselīgu, videi draudzīgu produktu un ražojumu izmantošanu, bioloģiski sertificēto saimniecību īpašnieki saņem 50% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Vienlaikus tas sekmē arī lauksaimniecības piesārņojuma ietekmes mazināšanos uz Salacu, jo bioloģiskās saimniekošanas rezultātā neveidojas tik intensīvs šāda veida piesārņojums, tā pasargājot upi no aizaugšanas un lašu un taimiņu nārsta vietu izzušanas. Lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanas nolūkos novada dome atbalsta arī biofiltru izmantošanas iespēju izpēti un to uzstādīšanu. Biofiltru izmaksas ir zemas, un to darbības princips vienkāršs – pa grāvi tekošs ūdens tiek izlaists caur salmiem, koku mizām vai skaidām, kas piesārņojumu absorbē, un rezultātā upēs un jūrā nonāk jau attīrīti ūdeņi.

Novadā ir apstiprināta klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija. Īstenojot tajā ietverto preventīvās darbības principu, tiek veikti pasākumi, lai sekmētu vides ilgtspējīgu attīstību, īstenojot projektus, kas mazina ietekmi uz vidi un samazina SEG emisijas. Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta kompleksa administratīvo ēku apsilda ar enerģiju, ko iegūst no jūras siltumsūkņa, bērnu rotaļu laukumā ir uzstādīts hibrīdapgaismojums – apgaismes stabi, kas darbojas ar vēja ģeneratora un saules bateriju palīdzību. Minhauzena muzejā Liepupes pagastā uzstādīts šobrīd Latvijā lielākais saules kolektoru parks.

◊ Antropogēnās ietekmes mazināšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Eiropas Savienības kopīgā aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas, kas aizņem 11,53% no Latvijas teritorijas. Natura 2000 aizņemtās platības ziņā no valstu sauszemes teritorijas Eiropas Savienībā mūsu valsts ieņem trešo vietu no beigām.

Kaut gan valstī kopumā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platību īpatsvars nav augsts, atsevišķās administratīvi teritoriālajās vienībās tās aizņem ievērojamas platības, piemēram, Veclaicenes, Kaplavas, Medumu, Līgatnes, Lapmežciema pagastos un Sabiles pilsētā – 100% no šo teritoriju platības, Kandavas pilsētā un Kolkas pagastā – 95%, Kaunatas pagastā – 93%. Savukārt 113 administratīvi teritoriālajās vienībās Natura 2000 teritoriju vai nu nav, vai to aizņemtā platība ir mazāka nekā 1%.

Neapšaubāmi, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju esamība nozīmē arī vairāk vai mazāk stingrus saimnieciskās darbības aprobežojumus, kas nereti izraisa domstarpības vai pat šādu aizsargājamo dabas teritoriju izveides noliegumu. Tomēr virkne pašvaldību saskata arī tās iespējas, ko dabas vērtības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sniedz, piemēram, tūrisma attīstībā, tādēļ izrāda iniciatīvu šo vērtību saglabāšanā, mazinot antropogēno ietekmi un vienlaikus radot priekšnoteikumus dabas tūrisma attīstībai. Tā, piemēram, 31 pašvaldība iesniedza projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas” 5.4.1.1. pasākumam “Antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās”. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 4 000 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums – 3 400 000 eiro. Projekta iesniegumi tika apstiprināti 12 pašvaldībām – Jelgavas, Liepājas un Rīgas pilsētas domēm, Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”, Carnikavas, Vaiņodes, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils, Kuldīgas, Krustpils un Ropažu novada pašvaldībām.

No visa iepriekš minētā var secināt, ka vides jomā pašvaldībām gan pienākumu, gan arī iespēju ir daudz. Tās funkcijas un prasības, kas izriet no normatīvajiem aktiem, pašvaldībām ir pienākums izpildīt. Var diskutēt par šo prasību pamatotību, reālām iespējām tās izpildīt saistībā gan ar finanšu pieejamību, gan administratīvo slogu un citiem faktoriem. Iesaistīšanās brīvprātīgajās iniciatīvās ir atkarīga tikai no pašvaldību brīvas gribas, izvērtējot prioritātes, ieguvumus un saskatot iespējas, ko tās dod iedzīvotājiem, radot pamatu saiknes veidošanai starp dabu, cilvēku un ekonomiku.

http://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-zurnals-Logs/2017/08/17/vides-aizsardziba

 

Vidzemē godina uzņēmējus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Reizi gadā Vidzemes plānošanas reģions rīko Vidzemnieku dārza svētkus. Tā ir godināšanas un satikšanās reize uzņēmējiem. Katra pašvaldība iesaka, kura zemnieka, ražotāja, amatnieka vai citas nozares darbīga novadnieka stāstu par uzdrošināšanos, paveikto un iecerēm izstāstīt citiem.

“Vidzemes lielākā bagātība, neapšaubāmi, ir tās cilvēki. Tāpēc Vidzemes plānošanas reģions ik gadu meklē un atrod godprātīgus, darbīgus un uzņēmīgus cilvēkus. Cilvēkus, kas ar savu aizrautību, degsmi un idejām iedvesmo darbam citus. Cilvēkus, kas nebaidās spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā, un uzņēmējus ar vārdu. Vidzemē ir uzņēmumi, kas gūst labu peļņu, un uzņēmumi, kas savā bilancē vairāk uzskaita pozitīvas emocijas. Vidzemē ir uzņēmēji, kuriem bizness ir dzīvesveids, un tādi, kas savu dzīvesveidu pārvērš biznesā. Vidzemē ikviens ir svarīgs un novērtēts,” uzrunājot vidzemniekus dārza svētkos, kas notika Smiltenes novadā, sacīja Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Vidzemnieku dārza svētki notika sesto reizi. Starp “Vidzemes stāstiem” nominācijā “Atbildīgs uzņēmējs” tika stāstīts par Cēsu sākumskolu Cēsu novadā, SIA “Koks AN” īpašnieka un dibinātāja Anda Apsīša paveikto Amatas novada Nītaures pagastā. Andis arī norādījis, ka jābūt dullam, neatlaidīgam un pacietīgam, kā arī jātic, ka, uzsākot savu biznesu, ir iespējams sasniegt labus rezultātus. Visus topošos uzņēmējus Andis iedrošina: “Nekad nav par vēlu sākt!”

Nominācijā “Debija” atzinīgi vārdi tika veltīti “Raiskuma labumu darītavai” Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. Tūrisma nozarē lepna var būt Priekuļu novada Liepas pagasta zemnieku saimniecība “Krūmiņi”, kurā ir Maizes māja, tur cep īstu rupjmaizi un pīrādziņus ar brīvības garšu. Tajā dzīvo un strādā sirsnīgi un lustīgi saimnieki Aina un Dainis Tarasovi dejotāji, dziedātāji, maizes cepēji un tautas tradīciju kopēji. Viņiem palīdz nākamās paaudzes.

“Viņi visu ir sasnieguši ar atbildīgu un neatlaidīgu darbu. Biju lepna, ka citiem varēju stāstīt par Maizes māju, par ģimeni, kas ne tikai cep maizi, bet tradīcijas nodod tālāk, māca citiem latviskās vērtības. Un ikdienā grūtajam darbam pievieno nenovērtējamu vērtību,” “Druvai” pastāstīja Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone.

Kristīna Sprūdža, Maizes mājas pārzinātāja, “Druvai”atzina, ka bijis gods būt kopā ar Vidzemē zināmiem, darbīgiem un radošiem uzņēmējiem. “Mēs nebijām pazīstami, bet bija sajūta, ka neesam sveši, jo visi kaut kur esam līdzīgi,” sacīja liepēniete.

Tūrisma nozarē savs stāsts stāstāms arī rehabilitācijas centram “Līgatne” Līgatnes novadā, kas arī svētkos tika godināts.

Nominācijā “Saimniecība” citu vidū labi jutās zemnieku saimniecības “Kaliņi” īpašniece Lāsma Riekstiņa, kuras Raunas pagastā izaudzētās puķes labi zina visā Vidzemē. Vecpiebalgas pusē zemnieku saimniecības “Veckurmji” vārds nav svešs. Zemnieks Jānis Freimanis ar lopkopību nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Saimniekošanas pirmsākumos viņam piederēja septiņi hektāri zemes un dažas teles. Šodien saimniecībā ir 250 teles, 400 slaucamas govis un vairāk nekā 900 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vidzemnieku dārza svētkos nominācijā “Tūrisms” Valmieras pašvaldība bija ieteikusi “Aktīvā tūrisma centru “EŽI””, kas darbojas arī Cēsu pusē.

http://news.lv/Druva/2017/08/18/vidzeme-godina-uznemejus

 

Gerhards iezīmē robežas

Autors: Ināra Egle

Datums: 22.08.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Ziņas

VARAM iesniegs valdībā pašvaldību sadarbības teritoriju jauno modeli

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) drīzumā iesniegs valdībā likumprojektu par 29 pašvaldības sadarbības teritoriju izveidošanu ap reģionālās attīstības centriem. Gan jaunais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS), gan daļa pašvaldību vadītāju iepriekš bijuši skeptiski pret īpaša likuma pieņemšanu, jo pašvaldības jau tagad sadarbojas, bet tas notiek dažādos virzienos, nevis konkrētās robežās.

Ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau Latvijas Pašvaldību savienības kongresā piektdien paziņoja, ka nākamais solis būs lielāku pašvaldību veidošana. Novadu sadarbība varētu būt pamats, uz kura nākotnē veidot spēcīgus novadus. «Mana pārliecība ir, ka jāsāk teritoriālās reformas otrais posms, kura mērķis būtu apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu. Jūs varat mani nosvilpt no tribīnes, bet tas notiks tāpat un notiks ļoti ātri,» teica ministrs.

K. Gerhards paredz, ka pēc desmit gadiem Latvijā būs 20–30 pašvaldību. Tagad valstī ir gan novadi, kuros nav pat 2000 iedzīvotāju, gan lielie novadi, kuros apvienojušies visi rajona pagasti un pilsētas. Mazās pašvaldības nespējot pildīt vietējai varai uzticētās funkcijas. «Lielās pašvaldības ir daudz apņēmīgākas, elastīgākas un profesionālāk gatavo dokumentus, kurus pieprasa Eiropas Savienības fondi un lielie privātie investori,» sacīja K. Gerhards. Viņš teica, ka ir investīciju projekti, kas skar vairāku novadu teritorijas. Taču nereti investors aizejot citur, jo dažādu partiju pārstāvju vadītās pašvaldības nespēj savstarpēji saprasties. Sadarbības teritoriju noteikšana svarīga arī, īstenojot veselības un izglītības reformas.

Ap lielajiem centriem

Valdība maijā noklausījās ministra K. Gerharda ziņojumu par sadarbības teritoriju veidošanu, uzdodot līdz 1. septembrim sagatavot grozījumus likumā Par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām. Tas paredz deviņu apriņķu un 29 sadarbības teritoriju izveidi ap lielajām pilsētām un reģionālās attīstības centriem. Deviņi apriņķu centri, kam būs administratīvās teritorijas statuss un sava pārvalde, paredzēti lielajās pilsētās, izņemot Jūrmalu. Taču apriņķa centrs ir plānots arī Gulbenē.

Sadarbības teritorijās ap katru no attīstības centriem iekļauti agrāko rajonu novadi, ieskaitot Līgatni, kas paredzēta pie Cēsu, nevis Siguldas teritorijas. Taču Ape ir nevis pie Alūksnes, bet Smiltenes, Strenči – pie Valmieras. Likuma mērķis ir panākt, lai noteiktajās teritorijās tiek veidots kopīgs skolu, veselības iestāžu tīkls, kā arī vienota ceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta kustība un veiktas citas funkcijas. Projektā paredzēts uzdot līdz 2019. gada 1. martam sagatavot arī atsevišķus likumus par apriņķu pašvaldību sadarbības teritorijām un pārvaldi, kā arī projektu par valsts pārvaldes institūciju darbību šajās teritorijās.

ZZS atbalstu nesola

LPS kongresā arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) sacīja: «Ja lielās pilsētas un lielie novadi aktīvi strādā, lai piesaistītu Eiropas fondu naudu, tad daudzas pašvaldības ārpus centriem klusē.» Sadarbību starp dažāda lieluma pašvaldībām premjers vērtē kā iespēju reģionam piesaistīt arī investorus. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir pašvaldībās ietekmīgākais politiskais spēks, bet liela daļa tās pārstāvju vada arī nelielos novadus. Pārgaujas novadā, kas robežojas ar Cēsu novadu, ir ap 3500 iedzīvotāju. Novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS) neredz nepieciešamību ierobežot pašvaldību sadarbību noteiktā teritorijā. Cēsu rajona novadi, izņemot Cēsis, jau tagad sadarbojoties. Viņaprāt, arī nelielās pašvaldības var ļoti labi attīstīties. «Lūdzu, parādiet ieguvumus no šīs reformas,» Dienai sacīja H. Vents.

Ministrijas piedāvājums var saskarties ar tagad valdošās ZZS pretestību. «Katram projektam ir jāsaņem visu partiju atbalsts. ZZS politiskā atbalsta tam nebūs, jo pašvaldību sadarbība jau notiek un tāpēc nevajag speciālu likumu,» Dienai atzina frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Lūgts komentēt ministra teikto, ka nākotnē Latvijā būs 20–30 vēlētu pašvaldību, A. Brigmanis atbildēja: «Tiklīdz tiks sākta pašvaldību piespiedu apvienošana, tā mēs sāksim ministra atstādināšanas procesu.» Tiesa, K. Gerhards nerunā par piespiedu apvienošanu.

Tikmēr atbalstu K. Gerhardam sola Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs, kurš ir arī Vienotības valdē. «Ministrs kongresā to pateica diezgan nelokāmi, un tas ir labi,» Dienai teica J. Rozenbergs. Viņš sadarbības teritoriju veidošanu vērtē kā starpposmu uz lielākiem novadiem, «kam ir jābūt galarezultātam». Viņaprāt, ilgtermiņa attīstību nevar balstīt uz cilvēciskajiem un politiskajiem faktoriem. Sadarbības teritoriju centrus svarīgi esot noteikt arī tāpēc, lai tiktu sakārtots valsts iestāžu tīkls reģionos, kas tagad tiek plānots pēc katras ministrijas izpratnes.

http://news.lv/Diena/2017/08/22/gerhards-iezime-robezas

 

Mantojums jāsaglabā jau šodien

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vasara noslēdzas. Pamazām vien izskan festivāli, sanākšanas, saiešanas, saieti, svētki. Ik gadu tiek domāts un piedāvāts kas jauns, bet paliek vērtības, kas cilvēkus interesē un saista. Tas ir nemateriālais kultūras mantojums.

Cēsu Jaunajā pilī uz semināru “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā” sabrauca vairāki desmiti kultūras politikas veidotāju un kultūras organizāciju pārstāvju no visas Latvijas.

“Bija atbraukuši tie, kurus interesē kultūras mantojums, kā to parādīt citiem. Cēsis ir vieta, kur varam dalīties pieredzē. Tradicionālās Viduslaiku dienas ir viens no labās prakses piemēriem kultūras mantojuma festivāla labvēlīgajai ietekmei uz novada kopienu un attīstību. Visiem ir kopīgas intereses, kā veidot svētkus, festivālus, kā piesaistīt cilvēkus, viņus bagātināt,” pārdomās dalījās viena no semināra rīkotājām Ilona Asare no Cēsu Kultūras un tūrisma centra. Semināra rīkošanā piedalījās arī Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

“Kad kaut kas kļūst par mantojumu? Tad, kad paši to tā definējam. Kultūrā nav pateikts, cik senam un kādam jābūt tam, kas saucams par kultūras mantojumu. Tas, kas kopienai svarīgs, tas arī kļūst par mantojumu. Iesniedzot kaut ko iekļaušanai kultūras mantojuma sarakstā, jāpierāda nevis kultūrvēsturiskā vērtība vai unikalitāte, bet gan tas, kuriem cilvēkiem tas ir svarīgi. Ieraugām ikdienā vērtīgo, to,ko gribam atstāt saviem bērniem,” skaidroja Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe.

Par Cēsu pils Viduslaiku dienām, vietējās kopienas līdzdalību vēstures iedzīvināšanā stāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus iesaistīties, pamudināt un viņi labprāt piedalīsies.

Līgatnes kultūras un tūrisma centra direktore Sarmīte Usāne dalījās pieredzē par jauno festivālu “Pārceltuve”, kas šomēnes pirmo reizi notika Līgatnē.

“Mums ir svētki, “Pārceltuve” ir pirmais festivāls. Ir būtiski, kā to nosauc, kā cilvēki to saprot uz vietas un ārpusē,” sacīja Sarmīte un pastāstīja, ka festivālā notika arī sarunas un daudzi nesaprata, ko tas nozīmē, vai tās ir tās pašas lekcijas. “Cilvēkiem ir jāsaprot, kur viņus aicina. Bieži balstāmies uz sociālajiem tīkliem, bet ir daudzi, kuri tos nelieto, arī viņi ir jāinformē,” atgādināja Līgatnes kultūras dzīves vadītāja.

Kolēģi dalījās pieredzē un arī atzina, ka ir problēmas, kas jārisina kopā valdības līmenī. Tagad rets ir festivāls vai svētki, kur netiek piedāvāta iespēja nogaršot tradicionālos ēdienus. Kultūras darbiniece no Valkas pastāstīja, ka Igaunijā ir tradīcija augustā vienu sestdienu pie katras mājas ierīkot nelielu kafejnīcu, cienāt kaimiņus. Igauņi uzaicinājuši arī Valkā darīt tāpat. Taču uzreiz izskanējis Valsts ieņēmuma dienesta un Pārtikas veterinārā dienesta brīdinājums, ka tirgotājam jābūt reģistrētam. Kultūras darbinieki bija vienisprātis, ka kultūras mantojumam ir jābūt regulējumam ja vāri uz ielas putru un piedāvā cilvēkiem, esi par to atbildīgs. Taču daudziem jo daudziem tradicionālo ēdienu gatavošana nav bizness, bet vaļasprieks.

Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa “Druvai” atzina, ka nemateriālā mantojuma saglabāšana patlaban ir aktuāla tēma. Arī tāpēc, ka gatavojamies Latvijas simtgadei. “Nemateriālais mantojums nav svarīgs tikai tad, kad tas jau beidzies un meklējam pierakstos, bet kamēr vēl dzīvi notikumu dalībnieki. Un svarīgi ir cilvēku dzīvesstāsti. Apkopojam stāstus par to, kā veidoja Āraišu ezerpili. Tā nav sena vēsture, bet pēc dažiem gadu desmitiem to, kuri piedalījās, vairs nebūs,” pastāsta Jolanta Sausiņa un atzīst, ka sarunās cilvēki bieži atzīst, ka nekā nav, ko stāstīt, bet vajag tikai sākt sarunāties un var uzzināt ļoti vienreizējus stāstus.

“Cilvēkam ir vienalga, kā to nosauc par festivālu, saietu vai kā citādāk, mums, kas tos veido, jāprot pastāstīt, jāieinteresē, lai cilvēki kļūst gudrāki,” pārliecināta Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja. Viņa tāpat kā kolēģi atzīst, ka bez komercializēšanās nekas nevar notikt, bet ir jābūt kādai robežai, kā mantojumu saglabāt, parādīt.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve atgādināja, ka mantojums ir tas, kas jau pārmantots, kam ir saknes. Esam pieraduši par kultūras mantojumu runāt kultūrvēsturiskā kontekstā. Par viduslaikiem tas ir vērtīgi un viss skaidrs. “Ārkārtīgi būtiski ir ieraudzīt, ka mantojamas ir mūsu ikdienas prasmes un tās var interesēt arī citus. Ja uzstājas vietējie, viņi taču ir tikai vietējie, tas nav nekas. Mēs visus zinām, nu un tad, ka uzstājas arī Rīgā. Tāds vērtējums nekur nav svešs,” domās dalījās Baiba Tjarve. Semināra dalībnieki bija vienisprātis ja uzrunā, izstāsti, aicini, iesaisti, ieinteresē, cilvēki labprāt iesaistīsies festivālu vai citu sarīkojumu organizēšanā un līdzdarbosies.

http://news.lv/Druva/2017/08/22/mantojums-jasaglaba-jau-sodien

 

Neuzmanība rada traumas

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 22.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pagājusī nedēļa vēsturiskajā Cēsu rajonā bijusi mierīga. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka pastāstīja, ka pēc medicīniskās palīdzības vērsušies divi cilvēki. Raunas pagastā kāds 52 gadus vecs vīrietis, liekot pie traktora piekabi, saspiedis kājai apakšstilbu. Vīrietis devies pie ģimenes ārsta, no kura tika nogādāts Cēsu klīnikā. Savukārt Līgatnes pagastā kāda 12 gadus jauna meitene, krītot no šūpolēm, guvusi galvas traumu. Meitene nogādāta Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

http://news.lv/Druva/2017/08/22/neuzmaniba-rada-traumas

 

Mūsu skrējējus Stirnu buks pārbauda ar karstumu un kalniem

Autors: Līga LIEPIŅA

Datums: 23.08.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sports

Sestdien Engures novada Milzkalnē notika taku skriešanas seriāla Stirnu buks šī gada 5. jeb Milzkalna-Āžu kalna posms. Tajā piedalījās arī vairāki Limbažu puses sportisti.

Domubiedru grupas Limbaži Active veidotāja un vadītāja Alise Putraima atzīst, ka šis bija viens no visgrūtākajiem posmiem: – Bija ļoti karsti, valdīja apmēram trīsdesmitgrādīga suta. Lielākajai daļai tamdēļ vedās grūti. Turklāt šis posms bija arī ļoti kalnains. Alisei šis nebija veiksmīgākais posms, taču viņa priecājas par citu mūspuses dalībnieku panākumiem. Savās vecuma grupās Niks Zauls Zaķa distancē (13 km) izcīnīja uzvaru, bet Sindija Zaula ieguva 2. vietu, tāpat kā Nikolajs Saulītis Lūša distancē (aptuveni 30 km).

Nākamais Stirnu buka posms gaidāms 23. septembrī Līgatnes pusē Gaujas senlejā. Alise cer, ka tajā iesaistīsies vēl kāds jauns skrējējs no mūspuses. Sestdien gaidāms Skrējiens apkārt Lielezeram, ko arī šogad sadarbībā ar A. Putraimu un Limbaži Active rīko Olimpiskais centrs Limbaži. Interesenti varēs skriet dažādās vecuma grupās atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai.

http://news.lv/Auseklis/2017/08/23/musu-skrejejus-stirnu-buks-parbauda-ar-karstumu-un-kalniem

 

Pedagogu dzirdētais Līgatnē

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 23.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pirms mācību gada, pedagogiem satiekoties plašā septiņu novadu auditorijā, tikšanās toni lielā mērā nosaka tās pašvaldības vadītājs, kura uzņem viesus. Šovasar bijušā Cēsu rajona izglītības darbiniekiem konferenci Līgatnē novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atklāja ar runu, kura apliecināja skolām un pedagogiem pārmaiņu laiks turpināsies.

“Izglītībā gan šeit, Līgatnē, gan citās pašvaldībās bijušajā Cēsu rajonā esam nogājuši garu posmu. Tagad jāmeklē risinājumi jaunam ceļam, jauniem izglītības modeļiem. Katrā novadā un katrā apdzīvotajā vietā tas būs individuāls, jo nevar visus novadus mērīt ar vienu mērauklu. Mēs Līgatnes novadā veicam aktīvu darbu, lai jau nākamajā septembrī būtu jauna izglītības sistēma, orientēta uz kvalitātes kāpinājumu, domājot par mūsu bērniem. Biznesa valodā runājot, domājam par mūsu klientiem skolās, kuru dēļ arī strādājam,” sacīja A. Šteins. “Droši vien radīsies jauna filozofija un izpratne par skolu. Mums, pašvaldību vadītājiem un skolotājiem, arī vajadzēs daudz mācīties, lai pārvarētu savu līdzšinējo pieredzi un domas.”

Ainārs Šteins atzinīgi novērtēja Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes izvēli uz skolotāju, skolu vadītāju un pašvaldību vadītāju konferenci uzaicināt Rolandu Ozolu, lektoru no pieaugušo neformālās izglītības jomas, kuru pārstāv “Mūžizglītības un kultūras institūts “Vitae””. Rolanda Ozola uzstāšanās deva ieskatu iemeslos un parādīja argumentus, kāpēc skolotājiem ar viņu ierastajām darba metodēm, kā arī pašām skolām būs jāmainās. Šādus apstākļus diktē laikmets. Tas radījis bērnus, kas nav tādi, kādi bija viņu vecāki, kad mācījās skolā.

“Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija vēlas mainīt izglītības sistēmu, nav noslēpums nevienam,” plaši pārstāvētajai pedagogu auditorijai sacīja Līgatnes vadošais politiķis Ainārs Šteins. “Tā ir patiesība, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izglītībā visvairāk tiek iepludināts līdzekļu. Tajā pašā laikā mūsu valstī pedagogi saņem viszemāko atalgojumu. Acīmredzot jāmeklē risinājumi, kā to mainīt, lai palielinātos motivācija strādāt skolā un izglītībā strādājošo algas. Pats no sevis tas nenotiks. Gribu novēlēt nevis Izglītības ministrijas ierēdņiem veikt reformas jūsu, arī manā novadā, bet darīt to pašiem, darīt ātrāk, apsteigt ministrijas rīkojumus un izveidot tādu sistēmu, lai pedagogiem, vecākiem un, vissvarīgākais, skolēniem tiktu radīts vislabākais un pieņemamākais risinājums izglītības iegūšanā.”

Ainārs Šteins konferencē vērsās pie kolēģiem, kas arī vada pašvaldības bijušā Cēsu rajona novados un Cēsīs. Viņš pauda gandarījumu, ka vēlētāji ir uzticējuši mandātus tiem līdzšinējiem novadu vadītājiem, kuri atkal kandidēja nesenajās pašvaldību vēlēšanās. “Tas ir svarīgi,” uzsvēra A. Šteins, uzskatot, ka, izglītības jomu pārveidojot, tai jāpārmanto labākās veiktās iestrādnes.

“Paredzēt nākotni mūsu laikā vairs nav iespējams,” ar šo domu sākās Rolanda Ozola lekcija, kura auditoriju iespaidoja tik ļoti, ka brīžiem zālē esošie nespēja domas un emocijas paturēt pie sevis un tūlīt dalījās ar blakussēdētājiem. Profesionālais lektors ļāva tam notikt, turpinot stāstījumu un nākot klajā ar arvien jauniem pieņēmumiem par nākotnes skolu un skolotājiem tajā. “Ja kādreiz varēja teikt, ka skola bērnus sagatavo dzīvei, tad šodien skolai nevis jāgatavo dzīvei, tai jādod prasmes, lai cilvēks pats varētu dzīvot ar domu, ka esmu šeit un tagad. Vairāk nekā 65 procenti profesiju, kādas ir zināmas un vajadzīgas šobrīd, 15 20 gados pazudīs,” tā par tagadējo pirmklasnieku nākotni lika domāt lektors.

Par bērniem, kuri drīz sāks iet 1. klasē un skolu beigs 2030. gadā, lektors sacīja tā neesot iespējams zināt, ar ko viņi profesionāli varētu nodarboties. Lai pateiktu, kam tad jāgatavo tagadējie pirmklasnieki, R. Ozols sacīja, ka pedagogiem jāstrādā ar domu, lai cilvēks spētu dzīvot jaunajos apstākļos, būtu patstāvīgs, daudzpusīgs un laimīgs.

Ainārs Šteins pieļāva, ka, salīdzinot apkārtējos novadus, pēc gadiem nebūs divu vienādu modeļu, kā strādās pašvaldības skolas. Katra pašvaldība radīs individuālu risinājumu, jo novados ir savas vajadzības un arī vēsturiski izveidojušās prasības pēc izglītības.

Lauku skolu izglītības darbinieku tikšanās nelielajā pilsētā, kāda ir Līgatne, vainagojās ar iedvesmu, kādu sniedz pilsētiņas daba un kultūrvēsturiskā vide. Daļai konferences dalībnieku tā šovasar nebija pirmā viesošanās Līgatnē, te viņi bijuši ekskursijās kopā ar saviem audzēkņiem.

http://news.lv/Druva/2017/08/23/pedagogu-dzirdetais-ligatne

 

10 lietu, kas raksturo Igo Japiņu

Autors: Dana Dravniece

Datums: 25.08.2017

Izdevums: Vakara Ziņu Žurnāls

Rubrika: Personība

Šoreiz ielūkojāmies, kāda izskatās aktīva vīrieša ikdiena, un uzzinājām, kuras desmit lietas raksturo sporta pasākumu rīkotāju, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu Igo Japiņu.

Futbols

«Vienmēr esmu bijis liels futbola fans. Sekoju līdzi lielajiem turnīriem – Čempionu līgai, pasaules un Eiropas čempionātiem, Anglijas un Spānijas līgu spēlēm. Klātienē redzēju olimpisko spēļu finālu un leģendāro «Barselonas» atspēlēšanos 6–1 pret Parīzes PSG. Tagad mans septiņus gadus vecais dēls ir uzsācis futbola treniņus un sāk iepazīt futbola zvaigznes. Sestdienās rīkojam mačus ar draugiem, kuros spēlē gan lieli, gan mazi.»

*

Sportošana un fizkultūra

«Vasarā – velosipēds, ziemā – distanču slēpes, nedaudz hanteles un svaru stienis. Sportoju mērenās devas, bez lielas intensitātes, trīs līdz četras reizes nedēļā.»

*

Jauni interesanti projekti

«Mani aizrauj radīt kaut ko jaunu. Šogad uzsāku jaunu tradīciju – Retro velobraucienu Vienības brauciena ietvaros, pa Siguldas un Līgatnes takām, kurš notiks svētdien, 3. septembrī. Pieteikties braucienam var internetā mājaslapā «www.velo.lv». Šim braucienam par godu iegādājos visu laiku labākā pasaules riteņbraucēja Edija Merksa kreklu un īstas ādas velokurpes, kas darinātas ar rokām.»

*

Piedzīvojumu ceļojumi ar ģimeni vai draugiem

«Ceļojot ne vienmēr svarīgs ir komforts. Esmu atklājis, ka man nepieciešams šad tad paņemt vienu līdz divu nedēļu ilgu atpūtu, lai pēc tam atgrieztos darbā priecīgs un enerģijas pilns.»

*

Glāze ūdens ar karoti medus un citrona sulu

«Jau divus gadus katru rītu kādu brīdi pirms brokastīm iztukšoju glāzi šā dzēriena. Izlasīju, ka tas ir labs veselībai,» savu ikrīta rituālu atklāj Japiņš.

*

Brokastu rituāls

«Nesāku savu dienu bez brokastīm. Šī ēdienreize man ir kā ieradums, kas izveidojies jau no sportošanas laikiem. Brokastīs parasti ēdu «Herkulesa» biezputru, musli ar jogurtu un augļus, kā arī neiztikt bez kafijas.»

*

Mūzika

«Klausos gan klasiku, gan populāro mūziku. Vairāk vai mazāk mūzika bijusi mans iedvesmas vai prieka avots. Ja būtu jānosauc mīļākie mūziķi, tad saraksts būtu ļoti garš. Katrā dzīves posmā kas savādāks.»

*

Auto

«Mana dzīve nav iedomājama bez automašīnas, jo rīkoju dažādas velobraukšanas sacensības visos Latvijas novados un ikdienā nākas daudz pārvietoties. Šobrīd man ir tumši sarkans «Toyota Hilux». Šis auto patīk arī sievai! Tā kravas kastē ietilpst pietiekami daudz bagāžas, var iemest arī velosipēdu, piemērots bezceļiem un der arī makšķerēšanas braucieniem. To par labu auto esot atzinuši arī eksperti, atzīstot par Latvijas gada pikapu,» tā Japiņš.

*

Copes lietas

«Esmu aktīvs makšķernieks. Mani īpaši interesē ķert lašveidīgās zivis. Makšķerēju gan dažādās upēs Latvijā, gan arī ārpus tās robežām, piemēram, copēju Zviedrijā pie drauga Raivo Zviedrijas ziemeļos – Storumanā.»

*

Vīns

«Gandrīz katru vakaru iedzeru glāzi vīna. Man patīk! Dzīve nav iedomājama bez vīna! Biežāk dzeru sarkano vīnu, un arī sievai tas labāk iet pie sirds.

http://news.lv/Vakara_Zinu_Zurnals/2017/08/25/10-lietu-kas-raksturo-igo-japinu

 

Vai atkal tikai parunās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Zemkopības ministrija (ZM) rosina Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%, jo tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu to ražotāju konkurētspēju, kuri darbojas legālajā tirgū.

Tāpat arī rosināts vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas.

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola atzinusi, ka samazinātajai PVN likmei ir jāpalīdz ražotājiem un pircējiem, samazinot cenas, nevis tirgotājiem, samazinot viņu izmaksas. Tāpat ražotājiem ir jāiziet no ēnu ekonomikas un jāpalielina ražošanas apjomi. Visbeidzot ir jāvērtē, vai valsts budžets vispār var atļauties mazināt PVN likmi Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem.

Patlaban Latvija ir viena no piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā netiek piemērotas samazinātās PVN likmes pārtikas produktiem. Ieviešot samazināto 5% PVN likmi atsevišķiem augļiem, ogām un dārzeņiem, Latvija būtu viena no 24 ES valstīm un pirmā starp Baltijas valstīm, kas ieviesusi samazināto PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem. Ungārija, Rumānija un Slovākija samērā nesen ir ieviesušas samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka PVN likmes samazināšana ir īpaši ieteicama nozarēs, kurās ir liela ēnu ekonomika, un “Eurostat” datu izvērtējums liecina, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā varētu būt ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars.

Pašlaik izteikti liels cenu kropļošanas risks pastāv augļu, ogu un dārzeņu nozarē, jo tajā darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri produkciju tirgo dažādos tirgos, tirdziņos un ielu tirdzniecības vietās, izvairoties no PVN maksāšanas. Tādējādi šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar augļu, ogu un dārzeņu ražotājiem, kas godprātīgi darbojas legālajā tirdzniecībā. Samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos.

ZM paredz, ka līdz ar samazinātās PVN likmes ieviešanu lauksaimniecības produktu pārstrādātāji būs ieinteresēti vairāk iegādāties Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, jo neveidosies tik lielas cenu atšķirības, iepērkot šo produkciju no Latvijas ražotāja ar 5% PVN likmi vai iepērkot šo pašu produkciju no kādas citas ES valsts augļu, ogu vai dārzeņu ražotāja ar 0% PVN likmi. Tādējādi ZM paredz, ka palielināsies vietējās produkcijas īpatsvars pārtikas ražošanā.

Tā ir tikai iecere. Ka tā varētu piepildīties, šaubās augļu un dārzeņu audzētāji. “Šaubos, vai tas notiks, pa šiem gadiem ilūzijas ir sabrukušas. Vai tagad kas mainīsies, ja valstī ir daudzas citas prioritātes,” saka zemnieku saimniecības “Eicēni” saimniece Elita Reinharde un uzsver, ka veikali sadarbojas ar audzētājiem, kas ir PVN maksātāji. “Vietējo dārzeņu audzētāju ir maz. Nakts tirgus strādā, cik tajā Latvijā izaudzētā? Jābūt ļoti izturīgam, lai strādātu šajā nozarē. Mēs esam mūžu ielikuši šajā nozarē, jaunie rezultātu, ieguvumus grib redzēt ātri,” pārdomās dalās Elita Reinharde un atzīst, ka kārtējo reizi ir patīkami dzirdēt, ka runā par PVN likmes samazināšanu mūsu izaudzētajiem augļiem, dārzeņiem, ogām. “Citās valstīs prot aizsargāt savus zemniekus, māk sakārtot vietējo tirgu, sezonas laikā importam piemēro ievedmuitu. Mēs, protams, ceram, ka reiz tā būs arī Latvijā,” bilst zemniece.

Viņai piekrīt arī SIA “Līgatnes ābele” valdes priekšsēdētāja Gaida Grava. “Mums grūti konkurēt ar kaut vai poļu izaudzēto. Samazināts PVN būtu liels atspaids, bet, vai būs rezultāts, šaubos. Baidos, ka pircējs to nejutīs, jo pa vidu ir tirgotājs. Pircējs jau nevar pārbaudīt, par kādu cenu pārdod ražotājs. Ar janvāri jāpalielina algas, kurš varēs izkontrolēt, kā veidojas cenas! Katrs taču gribēs pelnīt,” pārdomās dalās Gaida Grava un uzsver, ka lauksaimniekiem tas būtu reāls atbalsts, ja sistēma strādā līdz galam un arī pircējs redz, ka kaut kas mainās.

Skeptiska ir arī SIA “B.Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs” grāmatvedības konsultante Biruta Mežale: “Būtiski, lai ievestajiem dārzeņiem un augļiem būtu augstāka likme, tad mūsējie būtu ieguvēji. Pārpircēji kropļo tirgu. Līdz šim veikalā neesmu redzējusi, ka kaut kas kļūtu lētāks, vienmēr iegūst pārstrādātāji, tirgotāji, ne audzētāji un pircēji. Produkta patērētājam gala cena būs nomaskēta zem samazinātā PVN. Tas ir ritenis, kurā esam, un ārā nemākam un arī negribam tikt.”

Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%, prognozē ministrija. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.

 

http://news.lv/Druva/2017/08/25/vai-atkal-tikai-parunas

 

Vai nav darba? Varbūt nav arī darbinieku

Autors: Andra Gaņģe

Datums: 25.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

“Te, laukos, jauno paliek arvien mazāk. Tā jau ir, darba nav, ko viņiem te darīt,” šādas un līdzīgas nopūtas avīzes rakstos citējam itin bieži. Jā, par to, ka laukos trūkst darbavietu, spriests gadiem, veidotas visdažādākās atbalsta programmas bezdarbniekiem:gan tiem, kam tuvojas pensijas vecums, gan tiem, kas tikko beiguši kādu mācību iestādi.

Bezdarbs kā galvenais iemesls, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, vienmēr bijis sarunu temats gan virtuvē pie vakariņu galda, gan kādā sanākšanā svinību reizē, gan pašvaldību nopietnās sanāksmēs, gan valdībām, plānus veidojot. Arī vasaras sākumā aizvadītajām vēlēšanām politisko spēku gatavotajās programmās tiek runāts par jaunu darbavietu radīšanu, uzņēmējdarbības attīstību. Bet, pārskatot bezdarba rādītājus, sāk mākt citas bažas. Vai sarunu tematu par darba trūkumu laukos nenomainīs pavisam kas pretējs darbaroku trūkums laukos, ko jau nereti piemin viens otrs uzņēmējs, zemnieks. Un kā gan tad attīstīt uzņēmējdarbību, ja faktiski jau laukos nav cilvēku, kas strādā!

Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarba līmeni vēsturiskajā Cēsu rajonā ir šādi (šī gada 30.jūnijs): Amatas novadā 4,6 procenti; Cēsu 4,7; Jaunpiebalgā 3,1; Līgatnē 3,8; Pārgaujā 4,6; Priekuļos 4,4; Raunā 5,4; Vecpiebalgā 4,3. Skolēniem ekonomikas zinībās tiek mācīts pilnīga nodarbinātība ir situācija, kad pastāv dabiskais bezdarbs ir frikcionālais, strukturālais un sezonālais bezdarbs , un bezdarba līmenis ir ap 4 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Secinājumus var izdarīt katrs pats.

Tas jau gan laikam skaidrs, ka ne jau darbavietu pārliekā piedāvājuma dēļ izveidojusies šāda situācija. Ja darbaspējīgie gadiem nav varējuši atrast iespēju pelnīt dzimtajā pagastā vai tuvākajā apkaimē, skaidrs, viņi devušies algas meklējumos uz citām vietām. Tagad jādomā, kā no jauna laukus darīt par pievilcīgu dzīvesvietu, lai aizbraucēji atgrieztos, lai pašvaldību priekšvēlēšanu laikā solītais atbalstīt uzņēmējdarbību nebūtu neizpildāms tāpēc, ka pagastos gluži vienkārši nav, kas strādā.

http://news.lv/Druva/2017/08/25/vai-nav-darba-varbut-nav-ari-darbinieku

 

Atsāk kursēt skolēnu bezmaksas autobusi

Datums: 25.08.2017

Izdevums: Siguldas Novada Ziņas

Rubrika: IZGLĪTĪBA

No 1.septembra atsāks kursēt pašvaldības un AS „CATA” nodrošinātie skolēnu autobusi, kuros, uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, skolēni un noteiktas Siguldas novada iedzīvotāju grupas var pārvietoties bez maksas. Skolēnu autobusi kursēs darbdienās līdz mācību gada beigām – nākamā gada 31.maijam. AS „CATA” nodrošinās pārvadājumus šādos maršrutu reisos:

-Sigulda–Krimulda–Sigulda plkst.7.15 no Siguldas autoostas un plkst.7.35 no Krimuldas;

-Sigulda–Mednieki–Jūdaži–Sigulda plkst.6.50 un plkst.15.10 no Siguldas autoostas;

-Sigulda–Allaži–Mālpils plkst.7.10 un plkst.15.20 no Siguldas autoostas*;

-Sigulda–Nurmiži–Sigulda plkst.6.50 un plkst.15.00 no Siguldas autoostas un plkst.7.08 un plkst.15.30 no Nurmižiem;

-Sigulda–Saltavots–Pelītes–Sigulda plkst.7.00 un plkst.15.10 no Siguldas autoostas;

-Mālpils–Allaži–Sigulda plkst.7.55 un plkst.16.15*;

-Allažmuiža–Stīveri plkst.7.35 no Stīveriem un plkst.15.30 no Allažmuižas.

*Pārējos maršrutu Sigulda–Allaži–Mālpils un Mālpils–Allaži–Sigulda reisos skolēni varēs braukt bez maksas, uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti vai skolēna apliecību.

No 1.septembra AS „CATA” uzsāks pārvadājumus jaunos maršrutos, kas nodrošinās transportu arī skolēniem no Mores, Līgatnes, Nītaures un Jūdažiem, kur līdz šim kursēja pašvaldības autobusi. Lai saņemtu biļeti ar 100% braukšanas maksas atlaidi, būs nepieciešams uzrādīt Siguldas novada iedzīvotāja ID karti (tiem iedzīvotājiem, kuriem paredzētas braukšanas maksas atlaides) vai skolēna apliecību.

-Sigulda–Jūdaži–More plkst.5.40 un plkst.15.25 no Siguldas autoostas*;

-More–Sigulda–More plkst.14.00 no Mores*;

-Nītaure–Ķēči–More–Nītaure plkst.6.55 un plkst.16.00 no Nītaures.

*Maršrutā iespējama kavēšanās autoceļa Līgatne–Skrīveri remontdarbu dēļ.

Pilsētas autobusa maršrutā Sigulda–Kaķīši–Institūts–Sigulda, kas kursē no pirmdienas līdz sestdienai, atsāks kursēt autobusa reiss plkst.13.30, savukārt maršruta pirmais reiss, kas pienāk Siguldas autoostā plkst.8.00, tiks pagarināts līdz Laurenču sākumskolai. Pārējie reisi netiek mainīti.

Ar 1.novembri uz ziemas sezonu tiks pārtraukti autobusu reisi maršrutā Sigulda–Gleznotājkalns (Siguldas pilsētas kapi), kas kursē no piektdienas līdz svētdienai.

Uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, bez maksas var braukt arī maršrutā Sigulda–Ķipari–TV tornis–Sigulda, kas no Siguldas autoostas atiet darbdienās plkst.13.40.

1.septembrī uz Mores pamatskolu tiks organizēts speciāls pašvaldības autobusa reiss:

-More–Sigulda–More plkst.7.25 no Kārtūžiem un plkst.12.30 no Mores;

-More–Nītaure–More plkst.8.10 un plkst.12.30.

Informācija par autobusu maršrutiem un kursēšanas laikiem pieejama pašvaldības interneta vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Sabiedrība” – „Sabiedriskais transports”.

Atgādinām, ka braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā, uzrādot ID karti, var saņemt Siguldas novadā reģistrēto vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu izglītojamie neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, pilna laika studenti, trūcīgās un maznodrošinātās personas, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, personas ar III invaliditātes grupu, kā arī personas, kuras piedalījušās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Tāpat braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā var saņemt pirmsskolas vecuma bērnu un vispārējo izglītības iestāžu izglītojamo līdz 6.klasei pavadošā persona.

http://news.lv/Siguldas-novada-zinas/2017/08/25/atsak-kurset-skolenu-bezmaksas-autobusi

 

Notiks Vienības velobrauciens, plānoti satiksmes ierobežojumi

Datums: 25.08.2017

Izdevums: Siguldas Novada Ziņas

Rubrika: SPORTS

Svētdien, 3.septembrī, Siguldā un tās apkārtnē norisināsies gada lielākais riteņbraukšanas notikums Latvijā – 27.Latvijas riteņbraucēju Vienības velobrauciens.

Vienības velobrauciena dalībniekiem būs iespēja izvēlēties kādu no četrām distancēm:

-84 kilometrus garo sporta šosejas braucienu (starts plkst.10.30): Sigulda–Sēnīte–Garkalne–Podkājas–Tumš-upe–Plānupe–Inčukalns–Sēnīte–Murjāņi–Ragana–Turaida–Sigulda;

-49 kilometrus garo „Latvijas Valsts mežu” kalnu divriteņu braucienu (starts plkst.13.00): Sigulda–Sēnīte–Murjāņi–Turaida–Sigulda;

-36 kilometrus garo „Latvijas dzelzceļa” tautas braucienu (starts plkst.14.00): Sigulda–Sēnīte–Murjāņi–Ragana–Turaida–Sigulda;

-44 kilometrus garo retro velo tūrisma braucienu (brīvais starts no plkst.10.35 līdz 12.10; maršrutu iespējams saīsināt): Sigulda–Ratnieki–Līgatne–Nurmiži–Sigulda.

Iepriekšēja pieteikšanās Vienības velobraucienam norisināsies līdz 29.augustam. Dalības maksa, reģistrējoties līdz 29.augustam, ir no 20 līdz 33 eiro; reģistrējoties sacensību dienā – no 30 līdz 40 eiro;

Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, reģistrējoties Tūrisma informācijas centrā, 20% atlaide dalības maksai.

Vienības velobrauciena laikā Siguldā un tās apkārtnē būs satiksmes ierobežojumi.

Satiksme tiks slēgta vai ierobežota:

-Gaujas ielā un Turaidas ielā (autoceļš P8 posmā SiguldaTuraida) plkst.10.00–10.40 un plkst.12.00–17.00;

-Cēsu ielā plkst.8.00–17.30;

-Lāčplēša ielas posmā no Leona Paegles ielas līdz Jāņa Poruka ielai plkst.8.00–17.30;

-Jāņa Poruka ielā plkst.10.00–10.40 un plkst.12.00–17.30;

-Leona Paegles ielas posmā no Lāč-plēša ielas līdz Svētku laukumam plkst.12.00–16.30. Līdz plkst.12.00 iebraukšana uz stāvlaukumu pie Panorāmas rata, pēc plkst.16.30 izbraukšana no stāvlaukumiem pie Panorāmas rata un Gaisa trošu ceļa;

-Līvkalna ielas posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Skolas ielai plkst.12.30–14.30;

-Pils ielas posmā no Cēsu ielas līdz Baznīcas ielai plkst.12.30–14.30;

-sporta brauciena laikā (starts Cēsu un Raiņa ielas krustojumā): Raiņa iela–Pils iela–Šveices iela–Kalna iela–Noliktavas iela–Vidzemes šoseja (A2) plkst.10.00–10.50;

-kalnu divriteņu brauciena laikā (starts Cēsu un Raiņa ielas krustojumā): Raiņa iela–Pils iela–Šveices iela–Kalna iela–Lorupes ceļš (V96) plkst.12.30–13.30;

-tautas brauciena laikā (starts Cēsu un Raiņa ielas krustojumā): Raiņa iela–Pils iela–Šveices iela–Kalna iela–Noliktavas iela–Vidzemes šoseja (A2)–Silciems plkst.13.30–15.00.

Satiksme velobrauciena zonās tiks atjaunota, sekojot dalībnieku plūsmai trasē. Automašīnu apstāšanās un stāvēšana ielu malās velobrauciena laikā atļauta atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem.

Novietot transportlīdzekļus aizliegts: Raiņa ielas posmā no Cēsu ielas līdz Pils ielai, Leona Paegles ielas posmā no Lāč-plēša ielas līdz Svētku laukumam, Cēsu ielā, Šveices ielā, Kalna ielā, Noliktavas ielā, Līvkalna ielā, kā arī daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Plašāka informācija par satiksmes ierobežojumiem, autostāvlaukumiem, velobrauciena trases maršrutiem un citām aktualitātēm pieejama pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

http://news.lv/Siguldas-novada-zinas/2017/08/25/notiks-vienibas-velobrauciens-planoti-satiksmes-ierobezojumi

 

Izsole

Datums: 29.08.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/171.IZ18

Vidzemes apgabaltiesas 93.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Vineta Riseva, prakses vieta: Rīgas iela 7, Limbaži, rīko Gunitai Lasmanei un Marijai Veicmanei piederošā nekustamā īpašuma - Skolas iela 9-1, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, kadastra Nr.4262 900 0266, - pirmo izsoli. Nekustamais īpašums sastāv no dzīvokļa īpašuma ar kopējo platību 81,3 m2 un 813/15882 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes. Piedzinējs - Swedbank AS, Rīga, Balasta dambis 15. Nekustamā īpašuma novērtējums/izsoles sākumcena - EUR 11 000,00. Izsoles solis EUR 500,00. Izsoles cena nav apliekama ar PVN.

Visām personām, kas vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, līdz 2017.gada 21.septembrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 1100,00 EUR apmērā tiesu izpildītājas depozīta kontā LV64TREL919910700100B, saņēmēja - Vineta Riseva, reģ. Nr.15087811027, Valsts kase, kods TRELLV22, kā arī, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jālūdz tiesu izpildītāja autorizēt tās dalībai izsolē. Izsoles sākuma datums - 2017.gada 1.septembrī, izsoles noslēguma datums un laiks - 2017.gada 2.oktobrī plkst. 13.00. Tālrunis informācijai 25670836. Izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/08/29/izsole-6478136

 

Vienības velobrauciens retro noskaņā

Autors: Romāns Meļņiks

Datums: 29.08.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Intervija

Par to, kas šogad jauns sagaidāms tradicionālajā Vienības velobraucienā, kurš nedēļas nogalē Siguldā norisināsies jau 27. reizi, ar tā rīkotāju Igo Japiņu sarunājas Romāns Meļņiks

Vienības velobrauciens tradicionāli uzskatīts par sportisku masu pasākumu. Šogad pirmo reizi tā programmā iekļauta jauna disciplīna – Retro velo tūrisma brauciens, kas vairāk ir izklaidējošs pasākums – dalībnieki bez laika kontroles veiks izbraucienu ainaviskā maršrutā, apmeklējot noteiktus pieturas punktus, tur atpūšoties, degustējot Latvijas produktus.

Es pieļauju, ka Vienības velobraucienu pirmsākumos arī ir bijis kaut kas līdzīgs, jo neba nu visi sacentās. Taču šajā gadījumā ideja nāca no L’Eroica brauciena Itālijā, kas pasaulē ļoti populārs. Tas ir liels pasākums, kur dalībnieki brauc, atceroties agrākās dienas, prezentējot senākus riteņus un apģērbu. Vienkārši nobrauc distanci, baudot pašu velobraucienu.

Kāpēc šajā gadījumā jābrauc tieši ar senākiem riteņiem un tērpjoties veclaicīgi?

Tas piedod īpašu noskaņu. Piemēram, katrs no mums kādreiz piedalījies karnevālā, zinām, ka, tiklīdz ir uzvilkts tērps, tā arī sajūties pilnīgi savādāk.

Vai šajā gadījumā nesanāk tāda kā Tvīda brauciena atkārtošana?

Nē, Tvīda brauciens manā skatījumā vairāk ir parādes pasākums. Šeit pamatā cita filozofija. Protams, varbūt nevaram sev pieņemt to, kas daudzviet ārzemēs, kur galvenā doma ir izbraukt pa baltajiem grants ceļiem – pie mums to neuztveram kā aktuālu, vairāk gribam, lai ceļi būtu asfaltēti, bet droši vien pienāks arī mums tādi laiki, kad šie baltie ceļi būs liels retums, unikums.

Šajā gadījumā uzsvars uz to, ka velosipēds ir transporta, pārvietošanās līdzeklis, ne tik daudz sporta inventārs?

Jebkādā nozīmē var traktēt. Svarīga braukšana ar riteni kā tāda. Te robežu nevajag vilkt, arī sportisti brauc ar riteni ikdienā.

Tagad praktiskā puse – kur un kad notiek šis brauciens?

3. septembrī Siguldā, 27. Vienības velobrauciena ietvaros notiks jau pieminētais Retro velo tūrisma brauciens, ko organizējam sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu. Pieteikties var caur Velo.lv lapu, tur arī plašāka informācija.

Kas īpaši jāņem vērā, kā jāsagatavojas?

Aicinām piedalīties ar vecākiem velosipēdiem – no 1990. gada uz leju. Proti, nav jābūt ar pilnīgi retro velosipēdu, bet arī negribētos, ka kopējo noskaņojumu bojā ar jaunajām tehnoloģijām – karboniem, modernajiem ātrumpārslēgiem utt. Līdz deviņdesmitajiem vēl bija raksturīgi, ka sporta riteņiem ātrmpārslēdzēji izvietoti pie rāmja, tāpat pamatā bija vienātrumnieki.

Te arī jāņem vērā, ka tās nav ātrumsacensības.

Tieši tā. Būtu jauki, ja dalībnieki arī saģērbtos atbilstoši laikam, kad darināts viņu velosipēds. Svarīgi izbraukt distanci. Startējot dalībnieki saņems maršruta lapas, pa ceļam būs apstāšanās vietas, kur saņemt atzīmi, ka būts. Katra apstāšanās vieta būs ar savu vēsturisko nozīmi, gandrīz visur būs pieejamas arī nelielas uzkodas, dzērieni, šur tur būs arī mūzika.

Kāds arī pastāstīs, kas īpašs katrā no šīm vietām?

Atsevišķās vietās, piemēram, Līgatnes vīna darītavā, būs arī gids, bet citur tās vairāk būs atpūtas vietas ar iespēju baudīt ainavu.

Kā rūpēsieties par dalībnieku drošību?

Noteikti jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, šīs nav sacensības, kur trase būtu norobežota. Turklāt starts nav visiem kopā, katrs braucienu uzsāks atsevišķi vai mazās grupās. Bet, tāpat kā sacensībās, izbraucot maršrutu, finišā dalībnieki saņems medāli.

Kādi jauninājumi vēl šogad Vienības velobraucienā?

Pārējās distances nemainās, kā parasti būs Sporta šosejas brauciens (84 km), Kalnu divriteņu brauciens (49 km), LDz Tautas brauciens (36 km). Arī trases tās pašas, kas bija iepriekš. Vienīgi esam ieviesuši speciālas balvas arī mazākiem darba kolektīviem – līdz šim suminājām lielos, kuplākos.

Tā būs papildu motivācija arī mazākiem uzņēmumiem kopīgi piedalīties.

Jā, ceram uz to.

Cik daudz dalībnieku cerat pulcināt uz pasākumu?

Parasti ir ap 5000–5500. Arī šogad, redzot, kā piesakās, paredzams, ka būs apmēram ap šo skaitu.

Laika apstākļus esat pasūtījuši labus?

Kā vienmēr! Taču nevar visu laiku tā pūst vēji un līt kā iepriekšējās nedēļās!

Labi laika apstākļi, domājams, īpaši svarīgi Retro velo brauciena dalībniekiem – tie, kas piedalās sporta distancēs, protams, arī būtu apbēdināti par lietu vai vēju, tomēr viņi vairāk tendēti uz izaicinājumiem savai spējai pārvarēt grūtības.

Protams, nemitīgi sekoju līdzi tam, ko prognozē meteodienesti, pagaidām izskatās, ka jau ap 30. augustu laika apstākļi normalizēsies. Mums jau nevajag nekādu karstumu, ka tik nav lietus un liels vējš.

Cik strikts ir nosacījums, ka Retro braucienā jābrauc ar retro velo un attiecīgā apģērbā? Vai šāda prasība neierobežo dalībnieku skaitu?

Protams, ļausim piedalīties šajā braucienā jebkuram, kurš gribēs – tāds tomēr tiek rīkots pirmo reizi. Bet katrā ziņā aicinām vismaz kaut ko aizgājušo laiku modei atbilstošu uzvilkt, ja vien iespējams, lietot arī senāku divriteni. Valstij tuvojas simtgade, domāju, ka vēsturiskajā kontekstā šī varētu veidoties par labu tradīciju.

Sākumā vienmēr nepieciešami kādi iedrošinātāji. Vai jau sarunāti kādi speciāli ekipēti un saģērbušies cilvēki, kas rādīs piemēru, kā gatavoties šādam braucienam nākamreiz?

Dabīgi. Jāņem vērā, ka šo braucienu rīkojam sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu, Tomu Ērenpreisu, tātad dalībnieku vidū būs tie, kas piedalās tradicionālajos Tvīda braucienos. Tikai šajā gadījumā tas vēl vairāk atgādinās senāku laiku braucienu – agrāk jau nebrauca pa asfaltu vien.

Ar to arī jārēķinās, ka kāds posms būs pa zemes ceļu.

Jā. Bet arī tāds ceļš velobraukšanai labs. Siguldas mērs Uģis Mitrevics ar savu ģimeni visu maršrutu mierīgi izbrauca.

Ar cik ilgu laiku ceļā jārēķinās?

Viss atkarīgs no tā, kā katrs brauc. Mēs gan ļoti ceram, ka brauks mierīgi. Ilgākais laiks varētu būt kādas piecas stundas, īsākais – trīs. Jāņem vērā, ka pa vidu ir daudzas atpūtas vietas. Un, tā kā tās nav sacensības, arī braukšana paredzama mierīga, bez pārpūles.

Cik liela skaidrība būs dalībniekiem par to, kur jābrauc? Tagad populāra kļūst veloorientēšanās, bet šajā gadījumā taču nebūs tā, ka jāmeklē, kur varētu būt nākamais pieturas punkts?

Veloorientēšanās ir kas cits, te būs zīmes izliktas, kur braukt. Nomaldīties nevarēs.

http://news.lv/Diena/2017/08/29/vienibas-velobrauciens-retro-noskana

 

Cēsīs seminārs par festivālu kā vietējā kultūras mantojuma popularizētāju

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 29.08.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Cēsīs notika seminārs Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā. Tajā piedalījās arī Limbažu novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Sigita Upmale, tāpat daži kultūras iestāžu darbinieki. Semināra dalībniekiem bija iespēja vairāk uzzināt par tādiem Latvijas kultūras mantojuma festivālu piemēriem kā Viduslaiku dienām Cēsīs, Pārceltuvi Līgatnē un Āboļošanu Aizputē.

Umurgas kultūras nama vadītājs Armands Leimanis atzīst, ka bijis vērtīgi apmeklēt šo semināru. – Ļoti interesanti uzzināt, kā strādā kolēģi citviet, kādus neparastus veidus izdomā, kā caur notikumu ieinteresēt sevišķi vietējos iedzīvotājus. Jo ne vienmēr mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk apmeklētāju, biežāk šajos lokālajos festivālos uzsvars likts tieši uz vietējā kultūras mantojuma izcelšanu. Domāju, ka ne visi pat zina kaut par to pašu «Āboļošanu» Aizputē, kur ābols tiek izmantots dažnedažādi, tostarp rādot, kā top kandža, – viņš sacīja. Viņaprāt, no todien redzētā un dzirdētā pārējie pasmelties savam darbam var ne tik daudz konkrētas lietas, cik idejas par to, kā gan mākslinieciski, gan praktiski rādīt savas apkaimes vērtības. Sevišķi noderīgi tas ir vietās, kur varbūt nav savu tradicionālu svētku.

http://news.lv/Auseklis/2017/08/29/cesis-seminars-par-festivalu-ka-vieteja-kulturas-mantojuma-popularizetaju

 

Izglītībā senas tradīcijas pārskatīs

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 29.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Šajā mācību gadā skolās dzīve ritēs pa vecam, ja tā var teikt, bet ar nākamo valsts iecerējusi izglītībā sākt jauna satura ieviešanu. Tas paredz, ka skolās lielā mērā jāmainās arī tradīcijām, kā notiek mācīšanās. Pedagogi jau sen ievērojuši, ka mūsdienu bērni ir citādi nekā viņu vecāki bija skolā, tātad mūsdienu bērniem jārod atbilstošs mācīšanās veids ar citādu saturu.

Pašvaldības viedoklis

Viens no mūsdienu pienesumiem skolā par mācībām piemērotu vietu ikdienā uzskatāmas ne tikai klases vai skolas telpas. Mācīšanās procesam jānotiek arī ārpus skolas vidē, kas veicinātu ne tikai zināšanu ieguvi, arī prasmi zināšanas izmantot. Tāda vēsts izlobāma no svešādā jēdziena, ko skandē Izglītības un zinātnes ministrija kompetencēs balstīta izglītība. Nākotnē ne tikai skolotājs sniegs zināšanas. Pedagogs vadīs procesu, lai skolēni arī paši viens otram nodod zināšanas, paši izmēģina jaunas lietas. Skolotāji pārzinās mācību procesu, to virzīs, audzēkņi arī paši viens otram būs zināšanu devēji, praksē tās pielietos. Tiek pieļauts mācību apgūšanas veids skolotājs klases solā, audzēkņi iepazīstina ar saviem atklājumiem un secinājumiem, viņiem ir idejas un vēlme tās īstenot. Pedagogs vērtēs, cik kompetenti kļuvuši audzēkņi, saskatīs ceļus, kā vēl labāk iesaistīt audzēkņus zināšanu izmantošanā. Tas notiks pēc tam, kad klasei pedagogs būs sniedzis pamatprasmes un zināšanas latviešu valodā, matemātikā, vēsturē, ķīmijā vai citā mācību priekšmetā.

Vispārizglītojošās skolas galvenokārt ir pašvaldību iestādes. Arī no skolu turētājiem būs atkarīgs, cik veiksmīgi jaunie mācīšanās principi iedzīvosies. Cēsu novada pašvaldība piesaka sevi kā labas izglītības devēja, progresīvu metožu ieviesēja un uzturētāja. Augustā tiekoties ar pieredzējušiem Cēsu pedagogiem, kuri izglītības jomā sekmīgi strādājuši 35, 40 vai pat 45 gadus, pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs atzina, ka veids, kā kompetencēs balstītu izglītību iecerējusi īstenot valsts, pašvaldībai nav vēl īsti saprotams, bet piebilda, ka pārmaiņām jābūt, to diktē 21. gadsimts. Kā pārmaiņas ieviešamas, lai sniegtu gaidīto rezultātu, ir ne mazāk svarīgi. Ieklausoties Izglītības un zinātnes ministrijas paustajā, Cēsu pašvaldība secinājusi, ka dažā ziņā jau tagad tā ir ikdiena kompetencēs balstīta izglītība. Skolēniem zināšanas un prasmes veidojas ne tikai caur pedagoga stāstīto un rādīto. Bērni un jaunieši izzināto aicināti izmantot, viņi spēj izprast sakarības. Vērtējumu skolēni saņem ne tikai par teorētiskām zināšanām, arī spēju spriest un analizēt, uzņemties iniciatīvu un rīkoties.

Jau tagad pielieto idejas

Kā strādāt skolā, apgūstot kompetencēs balstītu saturu, to šajā mācību gadā izmēģinās simts Latvijas skolas. Tajā skaitā ir Jaunpiebalgas vidusskola. Pedagogi, kuri uzņēmušies iedziļināties jaunā mācību satura veidošanā, strādā pedagogu darba grupās, no kurām rezultātu gaida Izglītības un zinātnes ministrija.

Vidusskolas direktore Ulla Logina notiekošās pārmaiņas raksturo šādi: “Skola jau atrodas adaptācijas procesā. Atbilstoši audzēkņu vecumam esam sadalījušies četrās darba grupās pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas pedagogi jau sākuši ikdienā ienest jauno. Tikai vidusskola vēl nav iesaistīta. Kompetencēs balstītas izglītības apgūšanā iesaistītie dalās, kādas varētu būt mācību metodes, un skolā kopā domājam, kā turpmāk strādāsim. Tāpēc arī visa skola iesaistīta. Maz ir tādu skolotāju Jaunpiebalgā, kuri pagaidām palikuši ārpus šī procesa.” Prakse liecinot, ka daļu no līdzšinējām mācību darba metodēm pedagogi Jaunpiebalgā atstās, bet daļu atsijās. “Kaut kas no visa jaunā mums ir jau tagad. Tas tāpēc, ka ļoti agri jau no 1993. gada sākām strādāt projektos. Godīgi sakot, aktīvajām, projektos iesaistītajām skolām nekas ārkārtīgi jauns klāt nenāks,” uzskata Ulla Logina. Tas tiešām prasīs iet ar audzēkņiem ārpus skolas, mācību laikā skolēnos veidojot un uzturot saikni ar apkārni, ar norisēm apkārtējā sabiedrībā. Tas arī būtu pareizi. Kā to skolas īsti spēs īstenot, to mēs vēl redzēsim.”

Skolā strādāt ar vieglumu

Pieaugušo neformālās izglītības iestādes “Mūžizglītības un kultūras institūta “Vitae” lektoru Rolandu Ozolu Līgatnes vidusskolas skolotāja Aija Ziediņa augustā klausījusies jau trešo reizi. “Biju sarunās, kuras notika par humāno pedagoģiju, sarunā par skolu tīkla veidošanu un sarunās šodien,” Aija Ziediņa sacīja dienā, kad Līgatnē bija sapulcējušies septiņu novadu Amatas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Pārgaujas, Raunas un Līgatnes skolotāji. “Pēc pedagogu konferencē dzirdētā savā telefonā esmu ierakstīju atziņu, kas man noderēs strādāt vajag ar vieglumu. Arī dzīvot vajag viegli, vispār visu vajag darīt viegli.”

Līgatniete Aija Ziediņa un jaunpiebaldziete Ulla Logina ir pedagoģes, kuras iesaista skolēnus starptautiskos projektos, tā audzēkņi jau daudzkārt izrāvušies no ierastās skolas ikdienas. Projekti devuši iespējas jauniešiem un pieaugušajiem doties ārpus valsts, lai pēc tam uz savu skolu un veikto mācību darbu paskatītos no malas. Līdzdalība izglītības projektos esot devusi jaunu sparu. Starptautiskie projekti veicina arī izpratni par Latvijā vēl tikai loloto ideju kompetencēs balstītu izglītību. Ar skolēniem būts Spānijas, Itālijas, Anglijas un citu valstu skolās, tajā skaitā apjaušot, kā veidot kompetencēs balstītu izglītību. Jaunieši, kas iesaistīti projektos, guvuši spēcīgu motivāciju apgūt svešvalodas un vēsturi, mācījušies sadarbības prasmes. Pedagogiem bijis vērts pamācīties ārzemju vizītēs kaut vai to, kā dzīvot un skolā strādāt ar vieglumu. Tas pieredzēts Itālijā un Spānijā.

“Pie tā arī paliksim darīt visu viegli!” gaidāmās izmaiņas mācību saturā, skolas ikdienā, šogad arī izmaiņas Līgatnes vidusskolas vadībā cer pieņemt pedagoģe Aija Ziediņa.

Spējas, kuru vēl trūkst

“Latvijā nav pietiekami daudz cilvēku, kuri spētu virzīt procesus,” septiņu novadu pedagogu konferencē Līgatnē lekciju par uzņēmības deficītu vadīja Rolands Ozols. Saistībā ar gaidāmajām reformām lektors lika pieredzes bagātajiem pedagogiem aizdomāties, sakot: “Audzēkņu vietā pedagogi ir gatavi izdarīt gandrīz visu. Nesaku, ka mācību procesam jākļūst grūtākam, lai veicinātu skolēnos uzņēmību, bet, padarot visu vieglāku, cenšoties ievērot skolēnu tiesības, tiek aizmirsts, ka skolēniem ir arī pienākumi. Uzņēmība daudzos gadījumos nepiemīt arī pedagogiem.”

R. Ozols skaidroja, ka, vadot kursus skolotājiem, novērojis, ka paši pedagogi bieži neuzdrošinās izrādīt iniciatīvu: “Brīdī, kad treniņnodarbībā jāsākas rīcībai un skolotājiem prasu: “Kurš sāks?”, klasiski skan atbilde: “Lai viņš sāk!” Es taču vaicāju, kurš gatavs sākt, bet auditorijā visi gaida, ka to darīs otrs.”

Pēc lektora domām, tieši ar to jāsāk pārmaiņas skolā pedagogiem pašiem ar sevi. Tiekoties ar septiņu novadu pedagogiem, R. Ozols lika skolotājiem aizdomāties par pašu procesu cik lielā mērā katrs būs gatavs doties pārmaiņās, tās pieņemt: “Ja turpināsim teikt lai viņi, politiķi un ierēdņi, kaut ko vispirms izdara, tad skolā pārmaiņas veicināšu arī es , tad parādiet man ministrijas ierēdņus, kuri strādā jūsu skolā un zina, kas jāmaina tieši jūsu skolā, lai tā gūtu rezultātu?” Skolotāju konferences dalībniekus R.Ozols aicināja padomāt par pārmaiņām ierastajās mācību metodēs, kuras paši varētu sākt savā mācību iestādē, kuras panākamas jau šajā mācību gadā, pirms nav sākusies jaunā izglītības satura ieviešana.

“Tā varēs radīt rezultātu derīgu tieši jūsu skolai,” uzsvēra R. Ozols un piebilda: “Ja galvenā atbildība par pārmaiņām tiks gaidīta no cilvēkiem, kuri gadiem nav strādājuši skolā, kuru atbildība ministrijā ir sakārtot dokumentāciju, tad pie cerētā skola var tā arī netikt. Vienīgie, kuri var atrast risinājumu jūsu skolai, esat jūs paši. Ja tiksiet galā ar pirmo uzdevumu kurš pedagogs sāks , tad sekos otrais, trešais kolēģis un process notiks.”

Konferencē klāt bija ne tikai skolu vadītāji, arī mācību priekšmetu pasniedzēji, mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji. Katrs no viņiem varēja aizdomāties, vai būtu pareizi visu atbildību par reformām mācību satura un metožu veidošanā gaidīt no mācību iestādes direktora.

No situācijas, kāda briest Latvijas izglītības sistēmā, iegūs tās skolas, kuru pedagogi pievērsīs uzmanību sadarbības prasmēm. Kā piemērs tiek minētas no nulles radītas un šobrīd veiksmīgi strādājošas privātās skolas. Tajās ikdienas pienākumi skolā nav sadalīti tikai starp skolotājiem. Tā kā mācību rezultātos ieinteresēti visi, arī skolēni un viņu vecāki veicina, lai mācības notiktu 21. gadsimtam atbilstošā skolā, un katrs to cenšas atbalstīt.

http://news.lv/Druva/2017/08/29/izglitiba-senas-tradicijas-parskatis

 

Kuplām ģimenēm sabiedriskais transports lētāks

Autors: Monika Sproģe

Datums: 29.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Daudzbērnu ģimenes saņems papildu atlaidi, iegādājoties abonementa biļeti reģionālo maršrutu autobusos

Pasažieriem, kuri regulāri brauc reģionālo maršrutu (vietējās nozīmes un starppilsētu) autobusos, ir iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk. Abonementa biļete ikvienam iedzīvotājam nodrošina 10, 15 vai 20 procentu atlaidi no biļetes cenas (atkarībā no izvēlētā abonementa biļetes veida).

“Piemēram, pasažieris var izvēlēties gan mēneša biļeti, kas paredzēta braucieniem katru dienu vai tikai darbadienās visa mēneša garumā, gan arī biļeti, lai brauktu tikai atsevišķās mēneša dienās. Gan abonementa biļešu veidi, gan arī to tehniskais risinājums ir pārvadātāja ziņā. Abonementa biļetes ir pieejamas vairāk nekā 500 reģionālo autobusu maršrutu, un mēs Valsts SIA “Autotransporta direkcija” aicinām pasažierus informēt mūs un pārvadātāju par tiem maršrutiem, kuros tās vēl vajadzētu ieviest,” vēsta VAS “Autotransporta direkcijas” sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Abonementa biļetes pasažieriem piedāvā arī AS “Pasažieru vilciens”. Iegādājoties saviem braukšanas paradumiem atbilstošu abonementa biļeti, pasažieris var saņemt 15, 20, 30 un pat 35 procentu atlaidi no biļetes cenas. Tās var iegādāties braucienam jebkurā AS “Pasažieru vilciens” maršrutā.

Jau kopš 1. jūlija arī daudzbērnu ģimenes locekļiem bija iespēja saņemt atlaidi 25% apmērā, iegādājoties biļeti vienam braucienam. “Tas nozīmē, ka daudzbērnu ģimenes loceklis, kurš vēlas nokļūt, piemēram, no Cēsīm Rīgā, biļetes iegādes brīdī uzrāda “3+ Ģimenes karti”un personu apliecinošu dokumentu un saņem biļeti ar atlaidi 25% apmērā no biļetes cenas. Atlaide tika piemērota tikai vienam braucienam, jo, pirmkārt, normatīvie akti sākotnēji neparedzēja atlaides piemērošanu arī abonementa biļetēm; otrkārt, pasažieru pārvadātājiem bija vajadzīgs laiks, lai varētu tehniski nodrošināt abonementa biļešu pārdošanas iespējas. Līdz ar to abonementa biļetes ar atlaidi daudzbērnu ģimenes locekļi varēs iegādāties no 1. septembra, un šī atlaide būs 20% apmērā.

Piemēram, ja persona, kura nepārstāv daudzbērnu ģimeni, vēlas nopirkt mēneša biļeti, lai dotos ikdienā uz darbu un pēc tam atpakaļ mājās, tad tai pienāksies 20% atlaide, bet, ja tieši tādu pašu abonementa biļeti vēlēsies iegādāties daudzbērnu ģimenes loceklis, tad atlaide veidos jau 40% (20%, ko saņem visi iedzīvotāji, + 20%, ko saņem tikai daudzbērnu ģimenes locekļi),” klāsta Z. Plone.

Daudzbērnu ģimenes locekļi atlaides braucienam sabiedriskajā transportā saņems visu laiku. Šādu lēmumu pieņēma valdība, pieņemot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, lai daudzbērnu ģimenēm atvieglotu pārvietošanās iespējas.

Piemērs: maršruts Līgatne Cēsis

Biļetes cena pasažierim, kurš nav daudzbērnu ģimenes loceklis:

• biļete vienam braucienam 1,50 eiro;

• izmaksas bez abonementa biļetes iegādes, braucot abos

virzienos (turp un atpakaļ) visās viena mēneša darbadienās (42 braucieni), 63 eiro;

izmaksas ar abonementa biļetes iegādi (atlaide 20% apmērā), braucot abos virzienos visās viena mēneša darbadienās (42 braucieni), 50,4 eiro.

Biļetes cena pasažierim, kurš ir daudzbērnu ģimenes loceklis:

• biļete vienam braucienam 1,13 eiro (atlaide 25% apmērā, kas tiek piešķirta daudzbērnu ģimenēm);

• izmaksas bez abonementa biļetes iegādes, braucot abos virzienos visās viena mēneša darbadienās (42 braucieni), 47,46 eiro;

• izmaksas ar abonementa biļetes iegādi (20% + 20%), braucot abos virzienos visās viena mēneša darbadienās (42 braucieni), 40,32 eiro (50,4 eiro mīnus 20%).

http://news.lv/Druva/2017/08/29/kuplam-gimenem-sabiedriskais-transports-letaks

 

 

2017-08-29
Laika ziņas
Aptaujas