Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

 

Būt par vecākiem skaistākais, bet atbildīgākais darbs

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 30.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Vizma un Mārtiņš Tīroni par vietu, kur audzināt bērnus, izvēlējušies Cēsis.

Vizmas dzimtā puse ir Valmiera. Tur dzīvojot, Vizma brauca mācīties uz Priekuļu tehnikumu, kur ieguva datorsistēmu tehniķes izglītību. Vizma mācījusies kopā ar Mārtiņu. Pēc četru gadu draudzības pāris izlēma precēties. Nu Vizma ir Mārtiņa sieva teju piecus gadus. Šajā laikā pasaulē nācis Joēls, kurš šobrīd ir divus ar pusi gadus jauns puisis, un Rebeka, kura nupat nosvinējusi divu mēnešu jubileju. “Es agrāk biju pilsētas meitene, mani vilināja Rīga, kustība un nepārtrauktā rosība. Savukārt Mārtiņš ir īsts Cēsu patriots, un, apsverot dažādus pilsētu plusus un mīnusus, izlēmām par labu Cēsīm. Ar izvēli esmu ļoti apmierināta. Nezinu gan, kas to ir ietekmējis, bet man patīk Cēsu klusums un miers,” saka Vizma.

Ģimene katru svētdienu apmeklē draudzi. Tieši ticība Jēzum un augstākā pārliecība bijusi par iemeslu kopdzīvi uzsākt vien pēc kāzām. “Kad sākām draudzēties, mums abiem bija sajūta, ka tas ir uz mūžu. Mēs gribējām to darīt pareizi. Man nebija bail uzsākt kopdzīvi tikai pēc kāzām, jo likās, ka ar Mārtiņu četru gadu laikā esam viens otru pietiekami iepazinuši. Mēs viens otru bijām izvēlējušies, turklāt, man ļoti daudz nozīmēja tas, ka abi domājam līdzīgi,” stāsta Vizma. Kad, tikko apprecējušies, Vizma un Mārtiņš sāka dzīvot kopā, doma par bērniem vēl neesot bijusi. Drīzāk abi izjutuši vēlmi pāris gadu padzīvot kā jaunlaulātie. Kādā ikdienišķā ārsta vizītē speciālists ieteicis Vizmai veikt auglības testu, kura atbildes Vizmu pārsteigušas, jo uzrādījušas, ka bērnu jaunajai sievietei nevar būt. “Protams, tas bija nepatīkams pārsteigums. Bet, tā kā esam jauni un ticam Dievam, tad pie šīs domas nepieķērāmies. Turklāt bērnu mūsu plānos vēl nebija. Tā mēs kādu laiku dzīvojām, līdz sāku pieķert sevi pie domas, ka mani moka nelabumi. Uztaisīju grūtniecības testu, kas izrādījās pozitīvs. Tad nu bija vēl lielāks pārsteigums,” atceras Vizma. Ja grūtniecības laiks ar Joēlu esot bijis skaists un viegls, tad tikai otrajā reizē Vizma izbaudījusi grūtniecību ar visu no tā izrietošo: “Pirmajā reizē es jutos lieliski biju aktīva, kustējos, darbojos. Savukārt otrajā reizē biju tik ļoti uzvilkta hormoni trakoja tā, ka brīnos un saku paldies vīram, kurš mani izturēja. Divas ļoti dažādas grūtniecības, bet abas ar tik skaistiem iznākumiem brīnišķīgiem bērniem!” Abus bērniņus pasaulē laist Vizma izlēma Valmieras slimnīcā un par tur pavadīto laiku saka vien labāko: “Valmierā strādā profesionāli cilvēki, un viņu rokās es jutos drošībā. Pirmās dzemdības tika stimulētas, pēc tām nedēļu pavadījām intensīvās terapijas nodaļā, jo Joēls negribēja ēst. Aprūpe šajā laikā bija augstākajā līmenī. Arī otro dzemdību laikā Valmierā jutos ļoti labi,” atminas Vizma.

Divu bērnu māmiņa atzīst, ka pēc bērnu piedzimšanas ir mainījies tikpat kā viss nu ikdiena jāpakārto divu mazu sirsniņu vēlmēm un vajadzībām. Bet tajā pašā laikā Vizma ir pārliecināta, ka nedrīkst aizmirst par sevi: “Bērni izaugs un aizies, bet mēs ar vīru paliksim divatā. Attiecības ir darbs. Pie tām jāstrādā, tās jākopj. Protams, ja mājās ir divi mazi bērni, tad aiziet uz randiņiem neizdodas pārāk bieži. Turklāt ar visu lielo plānošanu mēdz kaut kas noiet greizi. Bet ir jāmēģina un jādara. Tā, lai ģimenē laimīgi un apmierināti būtu visi,” pārliecināta Vizma.

Arī Mārtiņš piedalījies abu bērnu dzemdībās un gan pirmajās nedēļās pēc mazuļu piedzimšanas, gan tagad sievai ir liels palīgs. “Nezinu, kā tiktu galā, ja Mārtiņš ikdienā nebūtu ar mums vai strādātu kaut kur tālu prom. Pēc dzemdībām tieši viņš bija tas, kurš uzņēmās lielāko daļu rūpes par bērniem. Arī tagad, kad viņš atnāk mājās no darba, Mārtiņš spēlējas un nodarbina Joēlu. Es tikmēr varu pavadīt laiku ar mazo māsu vai apdarīt mājas darbus,” teic divu bērnu māmiņa. Vizma stāsta, ka lielais brālis šobrīd greizsirdību mazajai māsai neizrāda, bet laiks, ko pilnībā veltīt lielākajam bērnam, gan esot samazinājies: “Protams, kad Joēls bija vienīgais bērns ģimenē, tad mēs gājām garās pastaigās, mājās darbojāmies un mācījāmies. Tagad māsa nelabprāt guļ ratos, tādēļ pastaigas ir stipri ierobežotas. Es redzu, ka Joēlam ir daudz enerģijas, viņam vajag kustēties, tādēļ esam nolēmuši, ka šajā rudenī dēls uzsāks bērnudārza gaitas Cēsu Jaunajā skolā.”

Vizma ar dzīvi Cēsīs ir pilnībā apradusi un priecājas, ka pilsēta kļūst jaunajām ģimenēm arvien draudzīgāka: “Protams, ir lietas, kuras gribētos uzlabot. Piemēram, ērtāku iekļūšanu veikalos ar ratiem, jo ir tikai pāris vietu Cēsīs, kur to izdarīt ir tiešām viegli. Arī bērniem draudzīgu kafejnīcu ir ļoti maz. Tāpat Cēsīs būtu nepieciešama kāda spēļu istaba bērniem, kur siltumā un zem jumta lielākie bērni var spēlēties, mammas var parūpēties par mazākajiem un tajā pašā laikā satikt citus vecākus. Bet Cēsīs ir jauki, to, ka šeit tiek domāts par mammām ar bērniem, var redzēt arī ielas un gājēju celiņi tiek sakārtoti, viss notiek.”

***

Jaundzimušie no 19. jūlija līdz 18. augustam

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie meitenīte Kate Arta un zēns Jānis.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 28 jaundzimušie: 16 meitenes – Emīlija Alma Eleonora, Edīte, Marlēna, Agate, Līva, Emīlija, Ieva, Rebeka, Gabriela, Sofija Amēlija, Emīlija, Lonija, Elza, Alise, Kate un 12 puiši Roberts, Martins Dominiks, Krišjānis, Kurts, Artūrs Dominiks, Reinis, Bruno, Ernests, Dominiks Rojs, Roberts, Markuss un Kristaps.

Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie meitene Ieva un zēns Markuss Kristofers.

Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: meitene Kate un divi zēni Pēteris un Kristers.

Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti seši jaundzimušie: meitenīte Sofija un pieci puiši Rūdolfs, Jānis, Everts un dvīņi Roberts un Emīls.

Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie Oskars un Markuss.

Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: meitene Gabriela un puisītis Haralds.

http://news.lv/Druva/2017/08/30/par-vecakiem-skaistakais-bet-atbildigakais-darbs

 

Seniori satiekas Cīrulīšos

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 30.08.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lai ikdienu padarītu krāsaināku un piepildītāku, vairāku pansionātu pārstāvji izlēmuši ieviest tradīciju katru gadu satikties, tā uzzinot par jaunumiem un aktualitātēm katrā pansionātā, dalīties pieredzes stāstos un ieteikumos.

Cēsu pansionāta “Cīrulīši” sociālā darbiniece Sarmīte Svedņikova stāsta, ka ideja par jaunas tradīcijas ieviešanu radusies pagājušajā gadā, kad “Cīrulīšos” viesojušies klienti un darbinieki no citiem pansionātiem. Arī šogad tikšanās notika Cēsīs, bet nākamajā gadā plānota tikšanās pie kolēģiem Līgatnes pansionātā.

“Šī ir iespēja pastāstīt par sevi – ko ikdienā darām, kā pavadām laiku. Klienti var aprunāties savā starpā. Tāpat pieredzē apmaināmies arī mēs, darbinieki. Šoreiz tikšanos ietekmēja lietainais laiks, kas dažus mazliet nobaidīja. Bet ciemos ieradās draugi no Līgatnes pansionāta, un svētki bija izdevušies. Pasākumu atklājām ar krāšņu balonu palaišanu debesīs – tos šiem svētkiem sarūpēja Kurzemnieku ģimene no Priekuļiem un veikals “Balonu pasaule”. Pēc tam sākām svinēt kopā sanākšanu – ar jestrām dziesmām un pusdienām svaigā gaisā,” stāsta S. Svedņikova.

Par iespēju izrauties no ikdienas priecājas arī Līgatnes pansionāta sociālā darbiniece Aiga Vanaga, kura kopā ar kolēģi uz “Cīrulīšiem” atvedusi piecus klientus no Līgatnes pansionāta. “Braukt gribētāju bija krietni vairāk, bet lielākā daļa pārvietojas ratiņkrēslos. Tā kā mums nav specializēta transporta, tad cilvēku skaits, kas varēja ierasties Cēsīs, bija stipri ierobežots. Bet mēs noteikti atbalstām ideju par ikgadēju tikšanos. Tādā veidā vecajiem cilvēkiem var parādīt, ka arī pansionātā ir labi un te par cilvēkiem rūpējas, gādā,” atzīst Aiga.

To, ka pansionātu klientiem tiek rīkotas visdažādākās aktivitātes, novērtē arī senioru radinieki. Elzas Freimanes meita ciemos pie mammas nāk katru dienu. Viņa zina – darbinieki šeit dara visu, lai sasildītu un iepriecinātu veco cilvēku sirdis. “Manai mammai ir 90 gadu. Viņa pārvietojas ratiņkrēslā. Nu jau pagājis mēnesis, kopš izlēmām par labu pansionātam. Es katru dienu nāku, lai mammu izvestu pastaigāties – vieglāk ir gan darbiniekiem, gan arī mamma saprot, ka neesmu viņu pametusi. Manuprāt, šeit ir ļoti jauki. Kad ar mammu dzīvojām dzīvoklī, mēs ārā gandrīz negājām, jo nevarējām tikt lejā pa kāpnēm. Te viņa katru dienu tiek svaigā gaisā, te tiek rīkoti dažādi koncerti, radošas darbnīcas, te viņa var izbaudīt visu, ko iepriekš dzīvoklī nevarēja. Pirmās divas nedēļas mamma gribēja uz mājām, bet nu ir sapratusi, ka, esot šeit, visiem ir vieglāk. Arī man ir daudz mierīgāka sirds. Esmu priecīga, ka darbinieki rīko šādus pasākumus – kad visi sanāk kopā, runājas un dzied. Tas nāk tikai par labu,” teica Elzas meita Rita Paula.

Līdzi jestrām dziesmām dziedāja arī Cīrulīšu pansionāta kliente Liliāna Šulmane: “Kā gan šis pasākums var nepatikt? Te skan visas manas jaunību dienu dziesmas, visām joprojām zinu vārdus. Pusdienas svaigā gaisā, mūzika un jauki cilvēki apkārt – ko vairāk vajag? Mani radinieki noteikti var būt mierīgi – esmu šeit siltumā, drošībā, apčubināta, un vienmuļās dienas ik pa laikam nomaina kāds jauks un sirsnīgs pasākums.”

Līgatnes pansionāts darbojas pusotru gadu, kopš atvēršanas brīža 40 piedāvātās vietas vienmēr bijušas piepildītas. Savukārt Cīrulīšu pansionāts kopumā var uzņemt 130 klientus, patlaban aizņemtas ir 127 vietas. Sarmīte Svedņikova ir pārliecināta, ka pieprasījums pēc pansionātiem katru gadu palielinās: “Arvien biežāk pansionātā tiek ievietoti klienti ar smagām diagnozēm – insultu vai vecuma demenci. Par katru ir jāparūpējas, katrs jāpieskata. Protams, ir vieglāk, kad ciemos nāk radi, kas izved mammu vai tēti kaut pastaigāties. Bet ne visiem tas tā iespējams. Lai arī esam gana daudz darbinieku, palīdzīgas rokas noderētu. Mēs cenšamies veco cilvēku ikdienu padarīt piepildītu – vingrojam, rīkojam ekskursijas, radošās darbnīcas un koncertus.”

Cīrulīšu pansionātā uzturas klienti no visas Latvijas, tāpat savas dienas te pavadījuši arī klienti no ārzemēm. Dažam uzturēšanās izmaksas sedz radinieki, citam pašvaldība, bet ir arī tādi, kas maksā paši. “Mēs šīs saucam par bagāto mājām, jo ne katrs to var atļauties. Turklāt citi, lai tiktu pansionātā, gaida rindā. Pasaule noveco, un veco cilvēku daudzums tikai pieaug,” vērtē Sarmīte. Viņasprāt, iemesls pansionātu pieprasījumam lielā mērā saistās ar kopējo pasaules domāšanas maiņu. Ja agrāk dzimtas draudzīgi dzīvoja zem viena jumta un spēja viens otram palīdzēt, tad tagad labi, ja radi dzīvo vienā valstī. Bērni strādā un nespēj parūpēties par saviem tuvajiem. Tādēļ tiek izvēlēta iespēja – uzticēt radinieku profesionālu cilvēku rokās, drošībā.

http://news.lv/Druva/2017/08/30/seniori-satiekas-cirulisos

 

Skolotāju augusta konference

Autors: Dina Dombrovska

Datums: 30.08.2017

Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Septiņu gadu tradicionālais pedagogu augusta ceļojums pa septiņiem novadiem 2017.gada 22.augustā noslēdzās Līgatnē, kur pulcējās Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu vadītāji un izglītības darbinieki. Tikšanās reize kā ierasts piesātināta ar domām un runām par jauno mācību gadu. Vairāk kā 200 pedagogiem bija svarīgi saklausīt, ieraudzīt un paņemt savā krājumā gan faktus, gan emocijas, kuri mācību gada laikā varēs kalpot kā atspēriens vai iedrošinājums nepavisam ne vieglajā darbā.

Skolotājus atraktīvi uzrunāja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, norādot, ka izglītība ir svarīga joma arī šajā novada un piedzīvo pārmaiņas tieši šobrīd. Priekšsēdētājs runāja par katra novada krāsainību un iespēju meklēt savu seju savām izglītības iestādēm. Tas bija kā labs ievads nākamajam lektoram, Rolandam Ozolam, biedrības “Mūžizglītības un kultūras centrs “Vitae”” direktoram. Lektors mūsu pedagogu auditorijai jau ir kļuvis kā labi pazīstams padomdevējs, ceļa rādītājs šī brīža pārmaiņu vējos. R.Ozols norādīja uz pārmaiņām pasaulē, lielās un mazākās sabiedrībās, kā rezultātā ir nepieciešamība mainīties uzstādījumiem katras skolas pedagoģiskajā laukā, nevis novelkot griestus skolēnu spējām, bet ļaujot augt katram. Lai tas sekmētos ar rezultātu, skolotājam ir jāmācās orientēties jaunajos pedagoģiskajos instrumentos, jāpapildinās, jādalās.

Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska turpināja lektora iesākto, uzsverot pasaules tendences, kur agrāk vai vēlāk lielie domātāji runā ne tikai par kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, bet arī par vēlmi redzēt laimīgu cilvēku, kurš prot tikt galā ar savu dzīvi.

Emocionālā gaisotnē skolotāji saņēma IZM un izglītības pārvaldes Atzinības rakstus, to visu papildināja Olgas Rajeckas sniegtais priekšnesums – ar dziļumu un vieglumu piepildīts.

Ar Izglītības ministrijas atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītības procesa attīstībā, radošumu un nesavtību darbā ar skolēniem tika apbalvotas Priekuļu vidusskolas skolotājas Gunta Puriņa, Ruta Kanušniece un Ingrīda Zilgalve. Apvienotās izglītības pārvaldes atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu izglītības procesa attīstībā, radošumu un nesavtību darbā ar skolēniem tika pasniegts Priekuļu vidusskolas skolotājai Rutai Purvinskai.

http://news.lv/Priekulu-Novada-Vestis/2017/08/30/skolotaju-augusta-konference

 

Skolēnu vasaras nometne ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017“

Autors: Diāna Briede, Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe

Datums: 30.08.2017

Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Izglītojoša un atpūtas nometne Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu talantīgajiem bērniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017“ šogad aizritēja Jaunpiebalgas vidusskolā. Nometnes devīze bija - personības attīstību veido pašiniciatīva, drosme un radošums.

Tā ir ikgadēja balva, kas nopelnāma ar čaklu un atbildīgu mācību darbu, iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs visa mācību gada garumā. Nometnes izmaksas sedz sadraudzības pašvaldības, lai atbalstītu sava novada talantīgos un mērķtiecīgos skolēnus.

Šogad nometnē jaunieši apguva sabiedrisko attiecību, publiskās runas, lietišķās etiķetes un medijpratību jomu. Mācījās domāt plašāk un dziļāk, apguva prasmi argumentēt, uzrunāt un pārliecināt publiku, sadarboties. Un, protams, ieguva jaunus draugus, jautri un lietderīgi pavadīja brīvo laiku. Sportoja, sapņoja, vēroja zvaigžņu lietu, spēlēja galda spēles, prātoja un klausījās, un diskutēja, un debatēja, un improvizēja...

Nometnē kopā ar bērniem darbojās skolotāji no Rīgas, Amatas, Cēsu, Priekuļu un Jaunpiebalgas novadiem, kā arī vairāki vieslektori: Vita Brakovska - personības izaugsmes trenere, organizācijas ZINIS vadītāja, Māris Resnis - piedzīvojumu organizācijas LŪZUMPUNKTS apmācību treneris, Rolands Ozols - konsultants personības un domāšanas attīstības jautājumos, Mūžizglītības un kultūras institūta “VITAE” vadītājs, Māris Tūtins - NATO Izcilības centra vecākais eksperts, kurš mudināja jauniešus domāt un kritiski izvērtēt virtuālajā vidē pieejamo informāciju, pirms tai noticēt, un padomāt, ko par ikvienu no mums vēsta mūsu viedtālrunis, mājas lapas, kuras apmeklējam, un sociālie tīkli, kuros veidojam savu dzīvi.

Pēcpusdienās un vakaros notika aktīvas, radošas nodarbības, sarunu šovi, saliedēšanās spēles, foto orientēšanās, olu un balonu kaujas, bija saldējuma un joku laiks. Un, protams, bija aizraujoša Piebalgas gleznaino vietu, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālā muzeja “Jāņaskola” un Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas apskate. Pēc tam - desu cepšana ugunskurā, kino vakars, sacensības, VIP erudīcijas spēles.

Par lielisku piedzīvojumu izvērtās vecāku vakars, kurā kopā ar vecākiem tika spēlēts futbols un galda spēles. Vecāki teica daudz atzinīgu vārdu gan nometnes pedagogiem, gan savām pašvaldībām par iespēju bērniem nedēļas garumā iegūt jaunas zināšanas un lieliski atpūsties kopā ar vienaudžiem.

Uz noslēguma pasākumu bija ieradušies vecāki, pašvaldību vadītāji un deputāti, lai kopīgi priecātos par nometnes ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017“ laikā piedzīvotu un apgūto. Jaunieši bija sagatavojuši priekšnesumu, kurā demonstrēja gan savu prasmi darboties komandā, gan medijpratības iemaņas, gan prasmi publiski uzstāties, radošumu un atraktivitāti. Katram dalībniekam šogad tika piešķirts atzinības raksts un īpašs tituls – smaidīgākais, asprātīgākais, draudzīgākais, zinātkārākais, jautrākais u.c.

Šī bija jau ceturtā reize, kad tika organizēta nometne ‘’ČETRAS ATSLĒGAS“. Iepriekšējos gados tā notikusi Amatas, Līgatnes un Priekuļu novados. Noslēguma pasākumā tika izlozēts, kurā novadā nometne tiks rīkota nākamajā vasarā. Un pilnā loze tika Pārgaujas novadam.

Atvadoties bērni, apņēmības pilni, solīja čakli mācīties jaunajā mācību gadā, lai nākamajā vasarā atkal varētu tikties nometnē ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2018”, kurā slēgsim durvis uz TOP prasmēm, kas būs visvairāk pieprasītas darba tirgū, sākot ar 2020. gadu, proti, spriestspēja un lēmumu pieņemšana, kompleksa problēmu risināšana, sarunu vešanas māksla un emocionālā inteliģence. 

http://news.lv/Priekulu-Novada-Vestis/2017/08/30/skolenu-vasaras-nometne-cetras-atslegas-2017

 

Invalīdu biedrībā rūpējas par saviem biedriem

Autors: Aleksandrs Kalniņš

Datums: 31.08.2017

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Mozaīka

Jēkabpils NVO resursu centra biedrorganizāciju Jēkabpils Invalīdu biedrību no 6. jūnija vada Raisa Kļaviņa. Viņa atzīst, ka patlaban organizācijas galvenā darbība ir saistīta ar biedru veselības stāvokļa uzlabošanu, uzmanības nodrošināšanu vientuļajiem un pozitīvas gaisotnes radīšanu biedrības telpās. Viens no obligātiem pasākumiem ir kopēja dzimšanas dienu svinēšana, tādējādi atgādinot, ka neviens nav aizmirsts. Nesen pansionātā apmeklēta Vera Mače, sociālajā dzīvoklī – Vilma Krūmiņa. Biedrības telpās un teritorijā notiek vingrošana, nūjošana, rokdarbu veidošana. Kopīgiem spēkiem tiek uzturēta kārtībā apkārtne un iekštelpas. Šad tad izdodas izbraukt ekskursijās pa Latviju. Pabūts: Līgatnē, Rundālē, Bauskā, Rūjienā, septembrī paredzēts Raunas apmeklējums. Biedrība turpina sniegt veļas mazgāšanas pakalpojumus maznodrošinātajiem, pensionāriem un invalīdiem. Par vienu kilogramu veļas mazgāšanu jāmaksā 97 centi. Aptaujātie Invalīdu biedrības biedri apstiprināja, ka ir apmierināti ar kopā būšanu un tādu vadītāju, kas izprot katra individuālās problēmas un vajadzības, lai tās kopīgi risinātu un iespēju robežās uzturētu invalīdu dzīves kvalitātes līmeni.

Aleksandrs Kalniņš

(Jēkabpils NVO resursu centrs)

http://news.lv/Briva_Daugava/2017/08/31/invalidu-biedriba-rupejas-par-saviem-biedriem

 

Atkal apmaldās sēņotāja

Autors: Arno Zvars, pēc Vidzemes policijas pārvaldes informācijas

Datums: 31.08.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Melnā statistika. Aizvadītajā diennaktī pārvaldes teritorijā reģistrēta informācija par 64 gadījumiem, kad iedzīvotāji pēc palīdzības vērsušies policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Bija 7 nodarījumi pret personas dzīvību un veselību, 10 nodarījumi pret sabiedrisko kārtību, 16 nodarījumi pret īpašumu. Bija 10 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem vienā cietis cilvēks. Noformēti 94 administratīvā pārkāpuma protokoli, no tiem 29 par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Pie transportlīdzekļu stūres alkoholisko dzērienu iespaidā sēdušies 3 vadītāji.

Pāri Gaujai, svešā mežā. 28. augustā pl. 11 no Līgatnes tika saņemta informācija, ka 1950. g. dz. sieviete devusies sēņot un nav atgriezusies. Izrādījās, ka sieviete pārcēlusies pāri Gaujai un tur mežā apmaldījusies. 29. augusta rīta pusē sieviete pati sazvanījusi glābējus un pēc meklēšanas pasākumu uzsākšanas tika atrasta. Viņa bija pārsalusi un tika nogādāta tuvākajā ārstniecības iestādē, kur noskaidrojās, ka sievietes dzīvībai briesmas nedraud.

Uzbrauc velosipēdistam. 29. augustā pl. 21.20 Valmierā uz Rīgas ielas 1986. g. dz. vīrietis, vadot automašīnu Hyundai, uzbrauca velosipēdistam, 1996. g. dz. vīrietim. Satiksmes negadījumā, par laimi, cietušo nebija, bojāti transportlīdzekļi. Policija noskaidro notikušā apstākļus.

http://news.lv/Liesma/2017/08/31/atkal-apmaldas-senotaja

 

Izsole

Datums: 31.08.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/173.IZ1

Ar šo paziņoju, ka SIA "NPK TERMINĀLIS" maksātnespējas administratore Kristīne Mergina, sertifikāts Nr.00399, prakses vietas adrese: Rūpniecības iela 40-71, Valmiera, LV-4021, pārdod pirmajā izsolē SIA "NPK TERMINĀLIS", vienotais reģistrācijas Nr.40003834311, juridiskā adrese: Grīzupes iela 8, Liepāja, LV-3414, piederošo ēku (būvju) nekustamo īpašumu "Objekts Nr.1", Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, kadastra Nr.4262 504 0024, kas sastāv no trijām ēkām. Daļa no īpašuma (ēkām) dabā neeksistē, jo noziedzīga nodarījuma rezultātā demontēta. Par to pēc parādnieka iesnieguma Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī 2011.gada decembrī uzsākts kriminālprocess. Īpašums atrodas uz citai personai piederošas zemes, saistīts ar zemesgabalu "Vītoli", Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, kadastra Nr.4262 004 0231. Nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests, reģ. Nr.90000069281, juridiskā adrese: Talejas iela 1, Rīga, LV-1978. Nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir EUR 1000 (viens tūkstotis euro). Izsoles solis ir 100 EUR. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsoles sākuma datums 02.09.2017., noslēguma datums un laiks 02.10.2017. plkst. 13.00. Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 29.09.2017. (ieskaitot) jāiemaksā SIA "NPK TERMINĀLIS", vienotais reģistrācijas Nr.40003834311, norēķinu kontā LV29PRTT0260024015400 AS "PrivatBank" nodrošinājuma summa EUR 100, kas ir 10% no nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtības, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums administratorei par autorizāciju izsolei. Izsoles norises noteikumi: https://b.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi. Visām personām, kurām uz izsolāmo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles sākuma datumam. Nekustamā īpašuma izsole tiek izziņota un rīkota saskaņā ar Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumiem. Tālrunis uzziņām 26488527.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/08/31/izsole

 

Rokenrols uz ciskudriļļa

Autors: Ilze Pētersone

Datums: 31.08.2017

Izdevums: Mājas Viesis

Rubrika: VIZIERIS

3. septembrī Siguldā notiks 27. Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Sporta šosejas, kalnu velosipēdu un tautas klases maršrutiem šogad pievienojas Retro velo tūrisma 44 km trase.

Līdz Vienības brauciena dalībnieku rekordskaitlim, kuru izdevās sasniegt pirmās brīvvalsts laikā, mūsdienu atjaunotā versija vēl nepavelk – aizpērn pietrūcis tikai nedaudz pāri simtam. Varbūt pasākuma galvenais rīkotājs Igo Japiņš cer, ka 1939. gadā sasniegto rekordskaitli 6225 izdosies pārspēt ar šosezon iedibinātā Retro velo maršruta cisku drillētāju palīdzību? Jaunums kārdinošs tiem braucējiem, kam patīk smuki sapucēties "kā senākos laikos" un ķert vēju matos.

Sporta svētki

Riteņbraukšana pirmskara Latvijas laikā bijusi populārākais sporta veids Latvijā – līdzīgi kā tagad par hokeju tolaik fanojuši par šosejas un treka braucējiem. Svētdienās "Marsa" treks Rīgā (atradās starp Brīvības un Ropažu ielu, netālu no tagadējā VEF kultūras nama. – Red.) pulcēja ap 20 tūkstošiem skatītāju, pat visi koki ap sacensību vietu bijuši līdzjutēju pilni, stāsta Vienības brauciena vēstures pētnieks un Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijas īpašnieks Jānis Seregins. Muzeja ekspozīcijā viņš izstādījis un arhīva krājumā savācis bagātu materiālu par četriem braucieniem pirmās brīvvalsts laikā – par katru dalībnieku varot pateikt, kurā gadā, no kurienes startējis un kādu rezultātu sasniedzis.

Pasākuma ideja nākusi no Smiltenes advokāta Roberta Plūmes – talantīga riteņbraucēja un aktīva Latvijas sporta dzīves vadītāja –, kurš vērsies pie Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ar ierosinājumu par sarīkojumu tautas vienotībai. "Dziesmu svētki mums ir, vajag arī ko sportiskāku," teicis Plūme. Iecere kā patriotiska un tautai veselīga saņēma valsts atbalstu, un Latvija kļuva par pasaulē masveidīgākā riteņbraucēju pasākuma pionieri. Pirmajos trīs gados dalībnieku skaits grozījās ap 1200 – 1300, bet 1939. gadā no apriņķu centriem pa dažādiem divu dienu maršrutiem Rīgā saplūda 6225 velobraucēji. Igo Japiņš tik nogroza galvu – tādu skaitlisko pieaugumu grūti dabūt bez rīkojuma "no augšas". Ja ne gluži izdotas pavēles, tad aģitācija gan jau krietni pirms sacensībām tika veikta pamatīgi. Rīcības komiteja visām pašvaldībām izsūtījusi apkārtrakstus ar karti un maršrutiem, jau no gada sākuma par notikumu presē regulāri publicētas reklāmas un raksti, uz Vienības braucienu tautu aicinājuši efektīgi plakāti uz afišu stabiem. Kā valstisks pasākums tas tika atbalstīts no budžeta līdzekļiem, pats prezidents ziedoja 5000 latus galvenajai balvai, nauda nākusi arī no velorūpnīcām, piemēram, "Ērenpreiss" atvēlējis ap 15 000 latu.

Jāpadomā par tērpu

Maršruti katru gadu atšķīrās, finišs tikai 1937. gada sacensības nolikts Jelgavā, pārējās reizēs – Rīgā, pēdējos divos gados – tieši Uzvaras laukumā (tagad šajā laukumā atrodas padomju okupācijas armijai veltītais monuments. – Red.), kur velosipēdistu tūkstošus gaidīja klāti galdi ar cienastu. Okupācijas gados brauciens nenotika, 1960. gadā Latvijā tika likvidēta arī velorūpniecība.

Vienības braucienu atjaunoja 1995. gadā pēc Murjāņu Sporta ģimnāzijas trenera Ernesta Pūces ierosmes un ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atbalstu. 2000. gadā rīkošanu uzņēmās un līdz šai dienai to dara Igo Japiņa sporta aģentūra. Japiņš atzīst, ka rīkot šādu pasākumu viņam ir liels gods, taču arī rūpju netrūkst, turklāt katru gadu jācenšas izdomāt kādu jaunumu. Šogad sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu un tā vadītāju Tomu Ērenpreisu piedāvāšot Retro velo tūrisma maršrutu 44 kilometru garumā. Ideja aizgūta no Latvijā jau pazīstamā Rīgas Tvīda brauciena, kā arī pagaidām mazāk zināmā "Eroika", kas pulcē līdz 80. gadu beigām ražoto sporta riteņu fanus. "Pasaulē šādi braucieni ir populāri, mēģināsim arī mēs tos lēnā garā attīstīt," nosaka Japiņš.

Toms Ērenpreiss uzsver, ka Retro velo braucienā pats svarīgākais ir tērps, taču pietikšot arī ar dažiem aksesuāriem – cepuri, tauriņu vai šlipsi –, lai būtu elementā. Brauciens plānots ainaviski skaistos maršrutos pa Siguldas un Līgatnes apkaimi ar nelielām pieturām, kurās varēs baudīt kafiju un saldējumu, nogaršot zupu, degustēt vīnu un veldzēties ar tradicionālo riteņbraucēju dzērienu – limonādi ar alu, sauktu par "Rādleri". Balvu kārotāji var rēķināties ar vairākām nominācijām par gaumīgāko un stilā ieturētāko apģērbu. Vairāk par pasākumu var lasīt mājaslapā www.velo.lv.

Visa ģimene uz riteņiem

Kā katru gadu Vienības braucienā līdzās sportiskām uzvarām tiek suminātas skaitā kuplākās komandas no iestādēm un uzņēmumiem, šogad jaunums – atsevišķi vērtēs arī skaitā līdz 100 darbiniekiem. Atsevišķa balva pienākas ģimeņu rekordistiem, kuru jau 16 gadus nemainīgi saņem Ceru ģimene. Sākotnēji 12 bērnu ģimenē aktīvākie uz velobraukšanu bijuši brāļi, taču ģimenes balvas dēļ salikuši uz riteņiem arī visas sešas māsas, lauleņus, vecākos bērnus un – uzvara rokā. Pēdējos gados dzimta tā sakuplojusi, ka uz starta stājas vairāk nekā pussimts radinieku. Viena no māsām – Ilze – stāsta, ka galvenais pasākumā ir kopā būšanas prieks – pēc sacensībām visi dodas uz Krimuldu pie vecākā brāļa Aigara, lai pavakariņotu un katrs atkal dotos uz savu pusi ar domu par tikšanos nākamajā Vienības braucienā. Daudzu gadu laikā piedzīvoti gan prieki, gan arī bēdas – aizpērn brāļameita piedzīvojusi smagu kritienu un ilgi valdījusi neziņa par viņas veselības stāvokli. Katru gadu finišā kāds paziņojot, ka vairs nebrauks, bet paiet gads un atkal visi sēžas uz saviem ciskudriļļiem – tā pēc senas modes Ceri sauc velosipēdu. Ilzei šogad brauciens iet secen, jo pirms pusotra mēneša atskrējis dēliņš, kā viņa smej, vēl viens topošais riteņbraucējs.

Igo Japiņš par Ceru monopolu nedaudz rauc pieri, būšot jāiedibina kuplajai saimei speciālbalva vai jānosaka ģimenes nominācijas limits, lai uz pjedestāla tiek arī citas famīlijas. Uz jautājumu par lielāko rīkotāja prieku par pasākumu, viņš atbild: "Ja foršs laiks, cilvēki priecīgi, maz traumu. Lai viss notiek raiti."

***

VIEDOKĻI

Jānis Baltaisbrencis, viens no kalnu divriteņu "Vivus.lv MTB" maratona organizatoriem

Bez liekuļošanas varu teikt, ka Vienības brauciens ir lielākais un grandiozākais velobraukšanas pasākums Latvijā. Kad padomāju, vai tikai nesākas mazliet stagnācija, redzu, ka šogad ir jaunums – Retro velo brauciens, kas rāda, ka organizatori ne tikai štancē formu, bet domā arī par attīstību. Salīdzinājumā ar citām sacensībām Vienības brauciens ir tautiskāks – ja arī neesi baigi sagatavots sportists, Tautas klasē uz bara efekta rēķina jau to gabaliņu varēsi nobraukt. Ja iepatiksies un turpināsi, ieguvēji būs arī citu sacensību rīkotāji, velotirgotāji u. c. Vienības braucienā varētu piedalīties vēl vairāk cilvēku, ja sacensības rīkotu daudzviet Latvijā. Epicentrs būtu Siguldā, bet citos novados varētu piedāvāt lokālus maršrutus.

Jānis Seregins, Vienības brauciena vēstures pētnieks, Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijas īpašnieks

Vienības braucienu vērtēju pozitīvi, lai gan tas vairs nav tāds, kā sākotnēji tika veidots, kad dalībnieki pa dažādiem maršrutiem no visas Latvijas plūda uz Rīgu. Saprotu, ka tādā formātā ar mūsdienu satiksmes velobraucēji varētu būt apdraudēti. Par mīnusu uzskatu to, ka Vienības brauciena rīkošanā nepiedalās valsts, jo tas varētu kļūt par vienu no patriotismu veicinošiem pasākumiem.

Šā gada jaunums Retro velo ir kā speciāls maršruts cilvēkiem, kam patīk izrādīties; pasaulē šādi braucieni ir ļoti populāri. Tie veicina riteņbraukšanas kustību un kļūst par vienu no velobiznesa sastāvdaļām.

http://news.lv/Majas_Viesis/2017/08/31/rokenrols-uz-ciskudrilla

 

Īsziņas

Datums: 01.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jubileja. Cēsu Jauniešu dome šogad svin 15. jubileju, arī Jauniešu diena, kas notiek 1.septembrī, šogad tiek organizēta jau piecpadsmito reizi. Šodien Pils parkā notiek dažādi pasākumi koncerts, burbuļu šovs un citi.

Jāpārvar arī dubļi. Līgatnē šodien sākas piedzīvojumu sacensības “Dublis”, ko rīko jauniešu organizācija “Jaunie Vanagi”. Sacensību pamatā ir trīs stundu šķēršļu trase ar dažādiem uzdevumiem. Trasē izvietoti dažādi uzdevumi, kas attīsta līdzsvaru, veiklību, atjautību, problēmu risināšanas iemaņas. Sacensību raksturojošākā iezīme ir īpaši dubļaina trase. Pasākums risinās līdz 3.septembrim.

Brauc bez OCTA. Pērn neapzināgākie autovadītāji bijuši Vidzemē, divi procenti no visiem ceļu satiksmes negadījumiem izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs informē, ka 2016.gadā Latvijā 1,28% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA, savukārt gadu iepriekš šādu negadījumu skaits bija 1,38%. Pēc biroja aplēsēm kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 1,5%.

Vīndari stāsta par sevi. Vēsturiskajā Straupes Zirgu pastā svētdien pulcēsies Latvijas vīndari. Notiks vīnu degustācijas, vīna gatavošanas meistarklase, uz vietas tiks darināts vīns no apmeklētāju atnestajām ogām. Pasākums norisināsies Straupes lauku labumu tirdziņa laikā.

Pilnveido parku. Priekuļu Saules parkā šovasar iestādīti 33 kadiķi un deviņas īves, parka teritoriju papildinot ar jauniem kokiem. Tas paveikts, piedaloties Pašvaldību savienības projektā “Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei” un “Meža dienās 2017”. Koku stādīšanā piedalījās bērni un jaunieši no Priekuļu Jauniešu centra “REST[e]” un pašvaldības speciālisti.

http://news.lv/Druva/2017/09/01/iszinas

 

Dālija svin svētkus Salaspilī

Datums: 01.09.2017

Izdevums: Salaspils Vēstis

Rubrika: Ziņas

Vai Jūs zinājāt, ka krāšņā dālija pie mums ir atceļojusi no tālās Meksikas? Šodien vai katrā piemājas dārzā zied dālijas un priecē mūs ar savu krāsņumu un daudzveidību. Tomēr visvairāk tās var ieraudzīt un apbrīnot Nacionālajā Botāniskajā dārzā.

19. augustā botāniskajā dārzā notika tradicionālais stādu gadatirgus ”Daiļo dāliju diena” un katram interesentam bija iespēja aplūkot dāliju kolekciju. Bija sagatavota īpaša programma apmeklētājiem: foto orientēšanās sacensības „Meklējot pili”, bija stādu un amatnieku tirgus, bērnus dienas garumā priecēja izjādes ar zirgu, darbojās Daugavas muzeja radošā darbnīca, kā arī notika senioru un līnijdeju kolektīvu festivāls „Dāliju liesmās.”

Svētku gājienā piedalījās senioru un līnijdeju kolektīvi no visas Latvijas, kopā – 31 kolektīvs. Koncerta vadītāja Karīna Matuseviča sirsnīgi uzrunāja klātesošos un visus iesaistīja kopīgās aktivitātēs. Senioru deju grupas „Madara”, „Ābeļzieds” un „Veldze” un citi kolektīvi vadītājas Regīnas Grebežnieces vadībā bija sagatavojuši dejas šim festivālam, kuras nodejoja ar neviltotu prieku. Vēl deju priekšnesumus sniedza līnijdeju kolektīvi no visas Latvijas – no Jūrmalas, Aizkraukles, Talsu novada, Ērgļiem, Rīgas, Jūrmalas, Zaubes, Līgatnes, Viļāniem, Bauskas u.c. Protams, arī mūsu kolektīvs- „Lucia’s Linedancers” Lūcijas Sniķeres vadībā. Mēs sagatavojām tematiskas dejas par Latvijas vasaru, ziediem, novadiem un jūru. Koncertu ar dziesmām papildināja dziedošās meitenes no vokālā ansambļa „Sunrise.”

Koncerts sastāvēja no trim daļām: pirmajā daļā – dziesmas un dejas par vasaru un ziediem, otrajā daļā- dziesmas un dejas par dzimtajiem novadiem un jūru, savukārt trešajā daļā- vasara un dejotprieks. Par mūzikas izvēli līnijdejotājiem, tās atlasi un sagatavošanu rūpējās mūsu dejotāja Agita Matīsa. Par mūzikas atskaņošanu gādāja kultūras namu darbinieki Kaspars Tihonovs un Kaspars Ruciņš.

Koncerts ar skaistajiem priekšnesumiem kuplināja „Daiļo dāliju dienu” un iedvesmoja skatītājus. Skatoties no malas koncerta daļu, priecājāmies par smaidīgajiem un aizrautīgajiem dejotājiem, par atbilstošo mūzikas izvēli un skanējumu, par vieglajiem un raitajiem deju soļiem, kā arī par vasarīgajiem un spilgtajiem krāsu toņiem dejotāju tērpos. Jāpiebilst, ka mēs dejojām lielā karstumā, un šī bija viena no vasaras karstākajām dienām. Tomēr tas mūs nebiedēja.

Sabraucot vienuviet tik daudz līnijdejotājiem, neiztika bez sadraudzības un sadancošanas. Deju listē bija 50 līnijdejas – tās taču mums jāizdejo! Paldies kultūras nama „Enerģētiķis” vadībai un darbiniekiem par atbalstu, paldies sakām Nacionālā Botāniskā dārza vadībai par laipno uzņemšanu krāšņajā dārzā un paldies sakām ikkatram, kurš piedalījās, lai mēs kopā varētu nosvinēt daiļo dāliju dienu! Uz tikšanos nākošgad!

Salaspils līnijdeju kolektīvs „Lucia’s Linedancers”

http://news.lv/Salaspils-Vestis/2017/09/01/dalija-svin-svetkus-salaspili

 

ATPŪTA ŠOMĒNES

Datums: 01.09.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: SestDiena

Ar SUP dēli pa Gauju

Iepazīsti. Gaujas posms no Cēsīm līdz Līgatnei ir viens no krāšņākajiem laivotāju maršrutiem – upes krastos paveras Briedīšu, Vecupes, Edernieku, Leimaņu un Spriņģu iezis, kā arī citi krāšņi atsegumi, bet galapunkts ir Līgatnes pārceltuve – vienīgais šāda tipa prāmis Baltijā, kas joprojām darbojas. 3. septembrī interesenti aicināti 18 kilometru garo maršrutu izmēģināt izbraukt ar SUP dēli.

Plašāk – www.redpaddleco.lv.

*

Baltā nakts no putna skatpunkta

Izmēģini. Daba ir mūsu mājas, tā dod mums patvērumu, ļauj atgūt harmoniju, un ne vienmēr jādodas dziļos mežos, lai varētu izbaudīt tās spēku, – aktīva dzīvesveida mīļotāji aicināti justies tuvāk dabai arī pilsētā, dodoties uz Hartmaņa muižas parku, lai redzētu un sajustu putna brīvību, uzkāpjot 12 metru augstajā Gandra kāpšanas tornī. Baltajā naktī – 9. septembrī – ikviens interesents to var izmēģināt bez maksas.

Vairāk – www.gandrs.lv.

*

Jo sliktāk, jo labāk!

Izaicini sevi. Ja vēlies izmēģināt, vai gari maršruti pa sarežģītu reljefu, nesot līdzi visu vairāku dienu nakšņošanai un ēšanai nepieciešamo, ir tev pa spēkam, pievienojies treniņpārgājienam 15 līdz 20 kilometru garumā. Bezmaksas pārgājiens no Kalngales stacijas līdz Juglai notiks 20. septembrī, un tā laikā tiks meklēti lielākie brikšņi, stāvākie pauguri un slapjākās ieplakas. Pārgājiena temps būs ātrs, laikapstākļi – jo sliktāki, jo labāk!

Plašāk – www.hikinginlatvia.com.

*

Pa takām Gaujas senlejā

Izkusties. Stirnu buka šā gada sezonas priekšpēdējā posmā 23. septembrī visi taku skrējēji aicināti iepazīt lielāko un vecāko nacionālo parku Latvijā. Gaujas Nacionālajā parkā skrējiens notika jau pērn – Siguldas posmā –, bet šogad varēs izbaudīt Līgatni un tās apkārtni ar mežainajām gravām un smilšakmens atsegumiem, kā arī Gaujas un tās kreisās pietekas Līgatnes upītes līkločus. Un, protams, ne velti Līgatni dēvē par alu pilsētu – tās te ir visur! Kopumā Līgatnē atrodas 333 pagrabu alas un 15 alu gaņģu.

Interesentiem ir iespēja skriet kādu no četrām pieaugušo distancēm piecu, 13, 22 vai 30 km garumā, taču būs arī bērnu trasīte kilometra garumā.

Vairāk par skrējienu un pieteikšanos – www.stirnubuks.lv.

http://news.lv/Diena/2017/09/01/atputa-somenes

 

Veidos vietējo ērtas iepirkšanās veikalu ķēdi

Autors: Egons Mudulis

Datums: 04.09.2017

Izdevums: Dienas Bizness

Rubrika: Ziņas

Kool Latvija orientēsies uz brokastotājiem un vietējiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Kool Latvija valdes loceklis Sandis Šteins. Viņš ir viens no izveidotājiem šim jaunuzņēmumam, kas, piesaistot riska kapitālu 1,5 milj. eiro apmērā, veidos ērtas iepirkšanās veikalus ar vai bez degvielas uzpildes stacijām.

Kāpēc projekta pirmajai vietai izvēlējāties Augšlīgatni?

Var teikt, ka tas notika netīšām. Kool koncepts paredzēja startēt ar tirdzniecības vietām, t.s. ērtas iepirkšanās veikaliem, kam tuvākais līdzinieks būtu Narvesen Rīgas centrā. Skatījāmies, ka ir tikai viens liels tirgus spēlētājs, un nav otra piedāvājuma. Gribējām startēt no Rīgas, bet, braucot šeit garām, redzējām, ka te ir vieta, kuru var attīstīt.

Tad pamatideja tiešām bija mazumtirdzniecība? Vai, ņemot vērā bijušās darbavietas, piemēram, Statoil, fonā nebija arī DUS?

Sākotnēji bija veikals, turklāt trīsreiz mazāks, nekā šobrīd izveidots. Tā bija pirmā ideja, bet jebkuras idejas apaug. Lai saliktu kopā elementus, kas nepieciešami klientam, uztaisījām pētījumu. Noskaidrojām, ka klienti grib labu tualeti, vietēju zīmolu, kas mācētu strādāt tikpat labi kā labākie rietumu zīmoli Latvijā, zonu veiklā, kur var apsēsties, lai būtu laba apkalpošana, lai nezaudētu laiku rindās. Rezultātā nonācam līdz konceptam, kur objektu viegli operēt, tam ir mazs izmērs. Veikals ir ražots Latvijā, maksimāli izmantoti koka elementi, vietējās mēbeļu kompānijas. Tā kā Augšlīgatnē bija arī DUS, radās doma, ka veikalam vai pielikt klāt arī degvielas sūkņus, jo īpaši tādēļ, ka man bija pieredze šajā jomā. Uz priekšu ejot, skatāmies, ka, ja mums zemes platības ļaus, tad pie veikala pieliksim vienu vai divus degvielas sūkņus.

Runā, ka DUS vairāk pelna ar precēm, nevis degvielu. Kas īsti šajā nozarē nes lielāku peļņu – preču vai degvielas tirdzniecība?

Pusi ienākumu var dabūt no veikala, otra puse nāk no degvielas. Protams, ar degvielu var piesaistīt vairāk klientu veikalam, to uzturot ar labu piedāvājumu, un lielie tirgus spēlētāji cenšas to darīt. Runājot par degvielas cenām, mikrotirgos var redzēt, ka tirgus spēlētāji savā starpā karo. Protams, varētu arī par tādu cenu tirgot, bet tādā gadījumā uzņēmums neko nepelnītu.

Vai degvielas tirdzniecības jomā palika kādi lielāki klienti no iepriekšējās DUS?

Iepriekšējie korportatīvie klienti tika pārņemti. Attiecībā uz piegādēm mums ir premiālā degviela ar Lubrizol piedevu, ko importējam. Benzīnu iepērkam no Orlen Olainē, un citviet kādā terminālī notiek degvielas sajaukšana ar šo piedevu.

Kāda būs cenu stratēģija?

Attiecībā uz veikalu gribam būt draudzīgi, un galvenais, lai klietni atgriežas. Ņemam vērā arī vietējo iedzīvotāju maksātspēju. Attiecībā uz degvielu skatāmies uz lielāko tirgus spēlētāju cenu līmeni. Protams, viņiem ir lielāki un izdevīgāki iepirkumi, bet cenu ziņā būsim lētāki par šiem spēlētājiem.

Kas ir jūsu mērķauditorija? Nedaudz tālāk taču ir Elvi veikals.

Sagaidām rīta kafijas un brokastu pircējus. Patlaban strādājam cauru diennakti. Jau pēc pirmajām darbības dienām redzam, ka ap septiņiem sākas pieplūdums. Tie droši vien ir cilvēki, kas brauc uz darbu Rīgā vai pretējā virzienā. Vakaros šī ir ļoti pieprasīta vieta vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, te sabrauc jaunieši ar motorolleriem, un tas nozīmē, ka viņus cenu līmenis apmierina. Pieņemu, ka būs daudz ziņkārīgo, tāpat mērķējam uz novada korporatīvajiem klientiem. Vakarpusē parādās arī daudzi šoferi, kas pārvadā preces. Viņiem varbūt ir citi korporatīvie līgumi degvielai, bet viņi labprāt ienāk veikalā.

Vai no pašvaldības šim projektam ko vajadzēja?

Jā, un bijām pārsteigti, ka no brīža, kad bija gatavs projekts un to iesniedzām Līgatnes būvvaldē maija vidū, līdz brīdim, kad dabūjām atļauju būvniecībai, pagāja vien dažas nedēļas. Tāpat jāizceļ būvnieku darbs, jo grūti atcerēties gadījumu, kad šādos tempos DUS tiek nojaukta līdz nullei un pēc tam uzbūvēta no jauna. Piemēram, veikals tika izveidots pusotrā nedēļā.

Vai DUS pilnībā viss ir nomainīts?

Nav mainīta nojumes konstrukcija, un degvielas tvertne. Viss pārējais ir nomainīts, kā arī ir pievienota autogāzes tvertne.

Lielo spēlētāju gadījumā DUS izmaksājot ap miljonu. Cik lieli ir ieguldījumi šeit?

Uzsveru vārdu viegls – gan operēšanā, gan investīcijās. Mums birojā strādā trīs cilvēki, DUS ir daudz mazāk cilvēku nekā lielajiem tirgotājiem. Investīciju ziņā izmaksas ir daudz zemākas nekā lielajiem spēlētājiem.

Tad riska kapitālā ieguldījums 1,5 milj. eiro apmērā ir uzņēmumā, ne šajā konkrētajā vietā?

Jā, jo uzņēmums neapstājas ar šo konkrēto vietu, un būs arī citas jau šogad. Lai būtu pārliecība iet uz priekšu, gribējam atpakaļsaiti no klientiem, vai šī vieta pati var izdzīvot. Jau pēc pirmajām dienām redzam, ka varam doties tālāk.

Vai tas, ka ir piesaistīts riska kapitāls, nozīmē, ka kādam jaunam, mazam spēlētājam būtu grūti bankā dabūt kredītu šādas tirdzniecības vietas izveidei?

Man šķiet, kas tas būtu neiespējami. Ļoti svarīga ir pieredze nozarē, lai saprastu, kādam jābūt piedāvājumam, turklāt ieguldījumi nav mazi, un tas ir ilgtermiņa bizness. Tradicionālie finansētāji varētu būt ļoti piesardzīgi pret šādu projektu un būtu gatavi iesaistīties vēlākā stadijā nākamo vietu izveidē. Tāpēc arī orientējāmies uz riska kapitāla piesaisti, lai varētu straujāk iet uz priekšu, attīstot vairākas vietas.

Līdzīpašnieki ir no finansu jomas.

Jā, pavadījām daudz laika, uzrunājot vairākus potenciālos riska kapitālistus un privātpersonas.

Viena no lielajām konsultāciju kompānijām izvērtēja mūsu projektu, piesaistījām spēcīgu mārketinga kompāniju izveidot zīmolu. Pierādīt, ka projekts ir dzīvotspējīgs nav viegli, bet pēc tam vairs nav ceļa atpakaļ, jāiet tikai uz priekšu.

Vai ar tik mazu komandu – trīs cilvēki birojā – pietiek jauna zīmola izveidei?

Ļoti daudz izmantojam ārpakalpojumus, daudzi bijušie Circle K darbinieki palīdz attiecīgājās sfērās.

Kur plānojat nākamos veikaliņus?

Rīgā un ap to, lai vairāk eksponētu zīmolu. Ja būs pozitīva attieksme no klientu puses, iesim tālāk pa Latviju.

Kā izvēlaties vietas?

Ir vairāki kritēriji. Pirmās gribam tādas, lai eskponētu zīmolu plašam klientu lokam. Ņemam vērā garām braucošo mašīnu skaitu, tuvumu ceļam. Tai pašā laikā kritērijos ir arī vietējā komūna, gribam, lai apkārt būtu vietējie cilvēki, kam te patiktos pavadīt laiku. Skatāmies arī vietas, kur var izveidot tikai veikalu.

Vai preču klāstā ir kas savādāks nekā citos DUS veikaliņos?

Ir ļoti plaša, ērta tualete. Blakus kafijas automātam ir karstā vitrīna, kur ir jau gatavi Latvijā ražoti burgeri, lai nebūtu jāgaida vairākas minūtes. Piedāvājumā ir lētākais piens reģionā. Grils ir nevis ar rullīšiem, bet ar akmeņiem. Izmantojam vietējo kartupeļu produkciju frī kartupeļiem.

Nozares pārstāvji saka, ka šāds koncepts Latvijā citviet neesot redzēts.

Jā. Ja cilvēkiem Latvijā patiks un šis zīmols tiks novērtēts, labam piesātinājumam, kas var darboties arī korporatīvajā segmentā, tīklā ir jābūt vismaz 40 vietām. Tas prasa vairākus gadus.

Ne visur gan jābūt degvielai. Un, ja koncepts patiks Latvijā, kāpēc ar to neiet ārpus Latvijas.

Cik ilgi riska kapitāla gadījumā ieguldītāji gaida, pirms pieņemt tālākus lēmumus, piemēram, taisīt nevis divus, bet uzreiz 10 objektus?

Ja ar veikalu to var ātri saprast, tad degvielas tirdzniecībai nepieciešams ilgāks laika periods. Jaunai DUS ieskriešanās periods ir trīs gadi.

Kāds cilvēku apgrozījums nepieciešams, lai šāda veikala un DUS izveide atmaksātos?

Viens ir cilvēku skaits, otrs – vidējais pirkums, ko viņi veic. Tas ir ļoti atkarīgs no vietas. No pieredzes varu pateikt, ka jābūt 300‒600 klientiem ar vidēja rakstura pirkumu. Lielākajiem tirgus spēlētājiem šis skaitlis ir krietni virs 1000. Iepriekš šajā vietā bija zem 100, tagad ir jau trīsreiz vairāk.

***

Viedoklis

Iedzīvotājiem būs darba vietas un pakalpojumi

Ainārs Šteins, Līgatnes novadas domes priekšsēdētājs:

Pirmkārt, no Kool Latvija projekta novadam viennozīmīgi būs ieguvums, jo tā šeit ir vienīgā DUS, bet tuvākās DUS ir vai nu Siguldā, vai arī Ieriķos. Kamēr jaunās stacijas (bijušās Vigo vietā), iedzīvotāji, kuri nepārvietojas ar auto, to būtiski izjūt gadījumā, ja vajag iegādādiets dažus degvielas litrus zāles pļāvējam vai motorzāģim. Otrkārt, jebkurš uzņēmējs novadam ir ļoti būtisks, jo tas saistīts ar darba vietām un attīstību. Tā kā pašvaldību budžetu galvenokārt veido iedzīvotāju ienākumu nodokļi, tad droši vien, ka novadam ir izdevīgāk, ja cilvēki strādā labāk atalgotākās vietās Rīgā. Taču es nekad tā nevērtēju, jo novada iedzīvotājiem ir vajadzīgs darbs un attiecīgie pakalpojumi. Ja nebūs infrastruktūras, darba un pakalpojumu, tad iedzīvotājiem nepatiks šeit dzīvot un gala rezultātā nebūs arī naudas pašvaldības budžetā. Tāpat projektam ir interesants vizuālais tēls, kas saskan ar mūsu novada tēlu un stratēģiju. Koncepts ar mazo veikaliņu ir ļoti interesants, un gribētos, lai viņiem izdodas.

Pareizi sākt biznesu jau esoša DUS vietā

Mārtiņš Stirāns, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Arvien tirgū ir tendence, ka mazie spēlētāji, kam ir viena vai dažas DUS, nevar izdzīvot. Tādēļ, manuprāt, tā ir pareizāka pieeja, ka DUS tiek veidots vietā, kur tāds jau bijis. Esošā DUS atjaunošanā iegūto pieredzi varēs izmantot nākamo tirdzniecības vietu izveidei. Patīkami, ka ir jauns koncepts un to izveidojuši vietējie. Tas, ka piesaistīts riska kapitāls, acīmredzot, liecina, ka bankā finansējumu iegūt nav iespējams. Tai pašā laikā fondi acīmredzot tajā saredz potenciālu. Konkrētā vieta Augšlīgatnē noteikti ir interesanta, jo pēc Juglas ir maz, kur var padzert kafiju. Idejas par ātras ieprikšanās vekaliņiem pasaulē strādā. Pretstatā lielveikaliem, tajos nav jāstāv garās rindās un jāzaudē laiks.

***

Biznesa fakti

SIA Kool Latvija

Reģistrēts 2016. gada 28. septembrī

Darbības veidi: Degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās

Darbinieku skaits: 1

SIA Lursoft

http://news.lv/Dienas_Bizness/2017/09/04/veidos-vietejo-ertas-iepirksanas-veikalu-kedi

 

Līgatnes kultūras namā varēs skatīt Tīklos saķertās krāsas

Datums: 05.09.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kultūra

Līgatnes kultūras namā no 9. septembra līdz 15. oktobrim būs apskatāma tautas lietišķās mākslas meistares Laimas Lupiķes specifiskā tehnikā – crazy-wool darināto darbu izstāde. Autore šajā tehnikā, ko latviski dēvē par čunčināšanu, tīmekļošanu, gatavo gan dekoratīvus darbus, gan apģērbus un aksesuārus. Tehnikas pamatā ir raksta veidošana uz ūdenī šķīstoša flizelīna no dzijas pavedieniem un efektdzijām, to nostiprināšana un sašūšana ar šujmašīnu. Izstādes viņai bijušas Madonā, Sarkaņos, Aucē, Gulbenē, Beļavā, Ērgļos, Rīgā.

http://news.lv/Auseklis/2017/09/05/ligatnes-kulturas-nama-vares-skatit-tiklos-sakertas-krasas

 

Granti no karjera uz ceļa neved

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 05.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Smilti un granti ikdienā vajag daudz kur. Vispirms jau ceļu būvē, un pieprasījums pēc kvalitatīva materiāla atkarīgs no ceļinieku darba apjoma. Smilts un smilts grants karjeri ir bagātība, kas var nest peļņu.

Karjeri pieder arī dažām pašvaldībām. Savulaik nenodevušas privatizācijai vai nepārdevušas, tās karjerus iznomā un gūst stabilus ienākumus, lai papildinātu budžetu.

Par Vecpiebalgas novada pašvaldības iznomāto “Skolas kalna” karjeru Inešu pagastā pēdējā laikā izskanējuši dažādi viedokļi. Vispirms jau, vai pašvaldībai noma ir izdevīga. Par to gana plaši tika diskutēts novada domes sēdē. Viedokļi bija pretēji. Viens tā ir pašvaldības īpašuma izšķērdēšana, otrs līgums domei ir izdevīgs.

Starp pašvaldību, toreiz Inešu pagasta padomi, un SIA “Virāža” 1998. gadā tika noslēgts līgums par zemes nomu un tiesību nodošanu izmantot zemes dzīles karjerā “Skolas kalns”. Līgums noslēgts uz 20 gadiem līdz 2019. gada 1.janvārim. SIA “Virāža” ir veikusi līguma visu saistību izpildi. Nomnieks zemes dzīles izstrādā un izlieto saskaņā ar pašvaldības atļauju, “Derīgo izrakteņu atradnes pasi” un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Par smilts, smiltsgrants izstrādēm nomnieks veic ikgadējus topogrāfiskos uzmērījumus un par iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem (smilts; smilts grants) veic samaksu atbilstoši līguma nosacījumiem. SIA būvniecības firma “Virāža” par izstrādātiem apjomiem valsts budžetā maksā Dabas resursu nodokli.

Ņemot vērā inflāciju, pašvaldība gadu gaitā pārskatīja nomas maksu par katru izstrādāto smilts, smilts grants kubikmetru. 2005. gadā tā tika paaugstināta no 20 uz 25 santīmiem. 2013.gadā – 40 santīmi, 2014.gadā – 60 centi, šogad tā ir – 70 centi.

SIA “Virāža” Vecpiebalgas novada pašvaldībai, ne Inešu pagasta padomei, par zemes nomu un tiesību nodošanu izmantot zemes dzīles budžetā ir iemaksājusi 114 049 eiro un izstrādājusi 177 978 kubikmetrus smilts, smilts – grants. 2016. gadā pašvaldība no SIA “Virāža” saņēma nomas maksu 45 924 eiro bez PVN par gada laikā izstrādātiem 76 540 kubikmetriem, kuru daudzumu apliecina sertificētu mērnieku veiktie uzmērījumi. Par sadarbību ar SIA “Virāža” ik gadu iepazīstināti novada domes deputāti.

Daļa jaunievēlētās domes deputātu pārliecināti, ka novadam būtu izdevīgāk iekasēt lielāku nomas maksu, jo tā ir par zemu, turklāt ilgtermiņa līgums traucē attīstīties vietējam uzņēmējam, kurš arī nodarbojas ar grants karjera izstrādi.

“Skolas kalns” kadastrālā vērtība 2016.gadā bija 7623 eiro, Ministru kabineta noteikumos norādītā minimālā nomas maksa ir seši procenti no kadastrālās vērtības, tie būtu 457 eiro gadā. Līdz ar to pašvaldība nomas maksu ir saņēmusi 100 reižu lielāku, nekā paredzēts Ministru kabineta (MK) Nr.735 noteikumos. Arī pēc 2015. gada 1. janvāra, piemērojot 20% ikgadējo indeksāciju, kā to nosaka MK 2007.gada noteikumi Nr. 735, nomas maksa būtu daudzkārt mazāka par esošo. Pēc iepriekšējā sasaukuma un arī tagadējās domes pozīcijas ieskatiem izdevīgāk ir saglabāt pašreizējos līguma un papildu vienošanās nosacījumus nomas maksu nosakot pēc izstrādātā apjoma un viena m3 cenas.

“Ieņēmumu palielināšana nav zaudējumu radīšana,” sēdē sacīja četri pozīcijas deputāti: Ella Frīdvalde Andersone, Ilona Radziņa, Agita Šulca (visas trīs deputātes nolikušas mandātus) un Indriķis Putniņš. Tika uzsvērts, ka, izvērtējot šī brīža tirgus situāciju, kas ietver gan cenu salīdzinājumu, gan pieprasījumu un piedāvājumu, kāds ir tuvējā apkaimē, Vecpiebalgas novada pašvaldības noslēgtais līgums ar SIA “Virāža” ir ekonomiski izdevīgs un ir ievērota pašvaldības interešu aizsardzība. Jāpiebilst, ka pašvaldība karjera apsaimniekošanā neiegulda neko.

Kolēģi, domes opozīcijas deputāti – Edžus Ķaukulis, Arita Andersone, Edgars Bērzkalns un Inese Navra – pauda viedokli, ka ilgtermiņa līgumu var lauzt un arī rīkot nomas tiesību izsoli. Viņi atzina, ka par līgumu jālemj domes deputātiem, nevis izpilddirektoram un ka uzņēmējs, kas izstrādā karjeru, gūst peļņu, jo kubikmetru pārdod ne jau par centiem, kamēr pašvaldības kasē iekrīt tikai centi. Tāpat opozīcija izplatījusi informāciju, ka naudu dome, iespējams, vispār nesaņem.

SIA “Virāža” direktors Edvīns Vasers atgādināja, kad uzņēmums sāka nomāt karjeru, tajā jau veidojās nelegālā izgāztuve. Pēc karjera sagatavošanas un notiekošā nozarē grants rakšana sākās tikai 2005.gadā.

“Jāvērtē arī, cik jāiegulda, lai iegūtu, sagatavotu un pārdotu granti. Tāpat smilts – grants un smilts cenu nosaka tirgus pieprasījums reģionā. Strādājam esošā līguma ietvaros, un cenas kāpums nedrīkst būt lielāks par inflācijas koeficientu,” skaidroja uzņēmējs, uzsverot, ka visas saistības ir izpildītas, likumi un MK noteikumi tiek ievēroti. Opozīcijas deputātus viņa teiktais tā arī nepārliecināja. Tagad pašvaldības un SIA “Virāža” līgumu vērtēs Valsts kontrole.

Karjeri citos novados

Līgatnes novadā nav neviena karjera, kurā iegūtu ceļu būvei derīgu granti. “Prasības materiālam, ar ko remontē ceļus, ir ļoti augstas. Rīkojam iepirkumus, un mūsu ceļiem grants vesta no Spāres, Puškina karjera, Silciema,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilst, ka mazie karjeri, no kuriem pirms daudziem gadiem pašvaldība izmantoja granti, tagad ir privāti. “Cenas par kvalitatīvu materiālu ceļam ir augstas. Bet jārēķinās, ka maksā gan grants iegūšana, gan materiāla sagatavošana, jo ne jau no karjera izraktu granti ved uz ceļa,” pārdomās dalās novada vadītājs.

Tāda pati situācija ir arī Pārgaujas novadā. “Karjerus neiznomājam un neizstrādājam. Novadā ir “Apiņu” karjers, tas pieder “Limbažu ceļiem”, vēl ir trīs privātie karjeri. Ceļu remontiem kvalitatīvu granti iepērkam,” pastāsta novada vadītājs Hardijs Vents.

Raunas novada dome uzņēmējam iznomā Pāvulu karjeru. Nomas maksa ir 60 centi par iegūto kubikmetru. “Sekojam tirgus svārstībām, inflācijai, krīzēm. Nomas maksa un preces tirgus ir dažādi lielumi, kas mainās. Katru gadu tiek uzmērīts izstrādātās grants daudzums. Šogad plānojam nomas maksā saņemt 90 tūkstošus eiro. Ja vadītos pēc MK noteikumiem un noteiktu minimālo nomas maksu sešus procentus no kadastrālās vērtības, pašvaldība iegūtu divus tūkstošus eiro,” pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilda, ka pašvaldības vajadzībām uzņēmums granti pārdod par pašizmaksu.

Amatas novada pašvaldībai pieder vairāki karjeri. “Pagājušā gada sākumā beidzās vairāki līgumi ar nomniekiem, patlaban nav neviena līguma,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis un dalās pārdomās: “Ja mums būtu tāds piedāvājums, kāds līgums ir Vecpiebalgas domei, tam noteikti piekristu, jo tas būtu izdevīgi.” Izpilddirektors vērtējot atzīst, ka karjeru bizness nav maizes tirdzniecība. “Lielajām ceļu būves firmām lielākoties ir savi karjeri, tās nav ieinteresētas nomāt, īpaši no privātajiem, no pašvaldībām drīzāk, jo tās ir stabili sadarbības partneri,” skaidro Māris Timermanis un piebilst, ka pašvaldība ceļu remontiem neizmanto granti no saviem karjeriem, jo tādu bērt uz ceļa nedrīkst. Tiek pirkta kvalitatīva, prasībām atbilstoša grants un smilts.

“Domājam par savu karjeru apsaimniekošanu, lai pašvaldība gūtu labumu. Bijušas arī domas, ka varētu pārdot, kas ir pats vienkāršākais risinājums. Protams, ja atrodas pircējs. Šajā nozarē konkurence ir liela, kvalitatīva materiāla piedāvājums liels,” saka Amatas pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis.

Pieredze karjeru apsaimniekošanā

AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā ir vairāk nekā simts smilts un smilts grants karjeri. “Latvijas valsts meži” struktūrvienības Zemes dzīles karjeru sagatavošanas vadītājs Juris Ružāns pastāsta, ka savulaik uzņēmums arī karjerus iznomāja privātkompānijām. “Katrā līgumā ir savi nosacījumi, un katrā karjerā ir savi izdevumi. Ja nomnieks maksā Dabas resursu nodokli, izstrādā derīgo izrakteņu projektu, veic ģeoloģisko izpēti, sagatavo karjeru izrakteņu ieguvei, beigās veic vietas apmežošanu un to atstāj, kā prasa noteikumi, tie nav mazi izdevumi,” skaidro Juris Ružāns. Lai visu to paveiktu, protams, nepieciešama tehnika, jāalgo cilvēks, kurš darbu karjerā uzrauga un organizē. “Tagad vairs karjerus neiznomājam. Atsevišķos karjeros mēģināsim radīt pievienoto vērtību, izrakteni pārstrādāt par gatavu minerālmateriālu, produktu, ko var izmantot ceļu būves kompānijas. Tā vēl var nopelnīt, bet arī tie ir papildu izdevumi, jāveic arī sertifikācija. Ja saražo nekvalitatīvu materiālu, tie uzreiz ir zaudējumi. Prasības ir augstas un stingras. Laba grants un smilts nozīmē, ka no tās var saražot labu materiālu, nevis uzreiz bērt uz ceļa. Prasības ceļu remontos un būvē nosaka, kādu materiālu drīkst izmantot. Un to var iegūt tikai ražošanas procesā, kam vajag profesionāļus. Tie atkal ir ieguldījumi,” atklāj speciālists un uzsver: “60 centi par izstrādāto kubikmetru ir ļoti samērīga maksa, ja karjera īpašnieks neiegulda neko.”

Protams, cenas reģionos atšķiras, un tas atkarīgs arī no piedāvājuma. Ja ir apkārtnē vairāki karjeri, tā jau ir konkurence.

http://news.lv/Druva/2017/09/05/granti-no-karjera-uz-cela-neved

 

Grandiozajā Vienības braucienā startē 5500 dalībnieku

Datums: 05.09.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Ziņas

Svētdien Siguldā 5500 dalībnieku piedalījās 27. Latvijas Riteņbraucēju vienības braucienā, kurā pirmo reizi tika iekļauta Retro velo tūrisma distance. Prestižajā Sporta šosejas braucienā uzvaru izcīnīja Deins Kaņepējs un Viktorija Sipoviča, bet MTB distancē par visiem ātrāki bija Andris Vosekalns un Lāsma Ozola.

27. Latvijas Riteņbraucēju vienības brauciens tika gaidīts ar īpaši lielu interesi. Galvenais iemesls tam bija jaunizveidotā Retro velo tūrisma brauciena iekļaušana vērienīgākajā riteņbraukšanas notikumā. Aizraujošajā distancē devās teju četri simti dalībnieku, trasē baudot skaistās Līgatnes un Gaujas Nacionālā parka ainavas un īpašos kontrolpunktos mielojoties ar gardiem latviešu ēdieniem. Dalībnieki distancē devās krāšņos tērpos un ar veclaicīgiem velosipēdiem, kas radīja lielisku svētku atmosfēru pašiem riteņbraucējiem un kuplajam līdzjutēju pūlim.

Sporta šosejas distances dalībnieki sacentās 85 kilometrus garā trasē. Kontroli lielajā grupā uzņēmās komandas „Rietumu banka – Rīga” braucēji, kuri finišā aizņēma visu goda pjedestālu. Uzvaru izcīnīja Pļaviņu novada pārstāvis Deins Kaņepējs, kuram sekoja Armands Bēcis un Māris Bogdanovičs. Uzvarētāja laiks distancē bija 1 stunda 57 minūtes un 45 sekundes, bet abi pārējie uz goda pjedestāla esošie sportisti Kaņepējam zaudēja attiecīgi

9 un 21 sekundi. Dāmām šajā distancē uzvarēja Viktorija Sipoviča no „Fans AP print”, apsteidzot Viktoriju Loiko („Gaismas maģija – Stividors”) un Meganu Grīslīti (Dobeles Sporta skola).

Spraigas cīņas notika 48 kilometrus garajā MTB braucienā. Vīru konkurencē, iegūstot izšķirošo pārsvaru septiņus kilometrus pirms finiša, uzvaru izcīnīja komandas „Rietumu banka –Rīga” riteņbraucējs Andris Vosekalns. Otro vietu ieguva veikala „MySport” vienības pārstāvis Raivis Zīmelis, kamēr uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena kāpa Oskars Muižnieks („Sportlife.lv”). Dāmu konkurencē nepārspēta palika „Patria Bottecchia” pārstāve

Lāsma Ozola, otro vietu izcīnīja Ingrīda Šmite („Sportlife.lv”), bet trešo pozīciju guva Beate Kovgere („EMU”).

Vairāk nekā 3500 dalībnieku devās vērienīgajā LDz Tautas braucienā, kura garums bija 36 kilometri. Vīriem distanci visātrāk veica „Subaru AD REM auto” vienības pārstāvis Ģirts Cirvelis, kuram sekoja Toms Ustups („RRS/Purvciems”) un Kaspars Kipurs („Ebike Machine”). Starp daiļā dzimuma pārstāvēm dubultpanākumu guva „Belo CP” sportistes. Uzvaru izcīnīja Līna Svarinska, bet otrā bija Enia Kaņepēja. Trešā pozīcija Carnikavas sporta centra pārstāvei Renātei Rodionovai.

Turpinot tradīcijas, tika noteikta arī kuplākā ģimene. Šo titulu ieguva Ceru ģimene. Nominācijā „Kuplākais lielais uzņēmums” uzvarēja VAS „Latvijas dzelzceļš”, bet SEB bankas kolektīvs triumfēja „Kuplākā mazā uzņēmuma” nominācijā. Rīgas pašvaldības kolektīvs ieguva „Kuplāk pārstāvētās pašvaldības” balvu. Pasākumā tika noteikti arī stilīgāk tērptie dalībnieki un ekskluzīvāko velosipēdu īpašnieki, kuri saņēma balvas no „Paulig”, maiznīcas „Flora” un Ērenpreisa salona.

Avots: Latvijas Riteņbraukšanas federācija

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/09/05/grandiozaja-vienibas-brauciena-starte-5500-dalibnieku

 

Lauksaimniecības uzņēmumos pārbaudīs darba drošību

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 06.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Valsts darba inspekcija (VDI) vakar sāka tematiskās pārbaudes augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tematiskās pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

VDI norāda, ka augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012.gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits. Ja 2012.gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad pērn reģistrētie nelaimes gadījumi darbā sasniedza jau 51. Tāpat nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt pērn kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari otrajā vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja,galvenā valsts inspektore Ineta Kļaviņa par vēsturisko Cēsu rajonu izsakās apmierinoši. Pagājušā gadā Cēsu novadā reģistrēti deviņi nelaimes gadījumi, taču tie nav bijuši ne smagi, ne letāli. Pa vienam nopietnam nelaimes gadījumam pērn konstatēts Amatas, Raunas, Līgatnes un Pārgaujas novadā, savukārt Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadā nelaimes gadījumi nav konstatēti vispār.

Dienests arī atzīst, ka augkopības un lopkopības nozarē ik gadu konstatē ievērojamu skaitu nereģistrētu nodarbināto personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja. Šajās nozarēs nodarbinātie ir pakļauti dažādiem riska faktoriem, piemēram, piespiedu un neērtai darba pozai, smagumu pārvietošanai, visa ķermeņa vibrācijai, troksnim, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nepiemērotam mikroklimatam, traumatisma riskiem, ķīmiskajiem riska faktoriem, kas var izraisīt gan nelaimes gadījumus, gan arodslimības.

Darba inspekcijas pieredze rāda, ka nelaimes gadījumus darbā bieži izraisa darba vides risku neidentificēšana un nenovērtēšana, darbinieku neapmācīšana drošiem darba paņēmieniem, drošības noteikumu un instrukciju neievērošana un neatbilstoša darba aprīkojuma lietošana. Tāpat bieži darbiniekiem neveic nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes, neizsniedz atbilstoši individuālos aizsardzības līdzekļus un neuzrauga to lietošanu, kā arī neizvieto drošības zīmes, kas brīdinātu par iespējamu bīstamību darba vietā.

VDI atgādina, ka tematiskās pārbaudes mērķis nav sodīt darba devējus, bet palīdzēt sakārtot darba vidi uzņēmumos. Tāpēc darba devēji ir aicināti izmantot pieejamos bezmaksas informatīvos materiālus par darba aizsardzības prasībām nozarē interneta vietnē "www.stradavesels.lv" sadaļā "Materiāli", izvēloties uz lauksaimniecības nozari attiecināmos materiālus. Šajā sadaļā atrodama arī pašpārbaudes veidlapa par darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, kas ļauj uzņēmumiem labāk sagatavoties Darba inspekcijas pārbaudei. Tajā iekļauti Valsts darba inspekcijas pārbaudē obligāti izskatāmie jautājumi, tomēr inspektori var veikt arī citu, anketā nenorādītu, normatīvo aktu prasību pārbaudi.

Tāpat lauksaimniecības uzņēmumi aicināti izmantot bezmaksas darba vides risku novērtēšanas rīku "OiRA", kuru var atrast VDI interneta vietnē "vdi.gov.lv" sadaļā "OiRA".

http://news.lv/Druva/2017/09/06/lauksaimniecibas-uznemumos-parbaudis-darba-drosibu

 

Cik labi pavāļāties

Datums: 06.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Lāči Līgatnes dabas takās saista daudzu apmeklētāju interesi, taču ne vienmēr lielos dzīvniekus var ieraudzīt darbībā un omulīgā noskaņā. Bet zvērkopei Velgai Vītolai tas izdodas bieži. Lūk, viens no attēliem, kurā redzams lācis Puika. 22,5 gadus vecais ķepainis reizēm laiskojas un vāļājas kā mazs lācēns, šoreiz, šķiet, nevar izdomāt, celties vai turpināt gulšņāt.

http://news.lv/Druva/2017/09/06/cik-labi-pavalaties

 

Latvijas Universitātes pirmā mācību diena

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 06.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Studenti vakar Cēsu vecpilsētā pulcējās uz pirmo mācību dienu tagad ne vairs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, bet Latvijas Universitātes filiālē.

Studentu skaits Cēsīs nav samazinājies, lai arī iepriekšējā mācību gadā notika satricinājums. Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) pievienos Latvijas Universitātei (LU). Savukārt universitāte vilcinājās apgalvot, ka tā pārņems akadēmijas visas iestrādnes, tajā skaitā augstskolas filiāles ārpus Rīgas.

Tagad, rudenī, kad augstskolu apvienošanas procesi ritējuši pilnā sparā, Cēsu filiāle var turpināt darbu bez traucējumiem, studentu interese nav noplakusi un iecerētie jauninājumi studiju darbā nepārtrūks. Filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa teic, ka, par laimi, var būt bez bažām vidzemnieki, kas šeit studē, nebūs zaudētāji. Pamatotas cerības, ka tā būs, pieredzējušajai vadītājai radušās gan tikai trīs mēnešus pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska paziņojuma par augstskolu apvienošanu. Ministrs par to studentus un mācībspēkus informēja janvāra sākumā, kad abu augstskolu rektori neatradās Latvijā.

Uzrunājot studentus un mācībspēkus Latvijas Universitātes Cēsu filiāles pirmajā mācību dienā, Cēsu novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina sacīja, ka pašvaldības noteikumus universitāte ir ievērojusi. Gadiem veidotās iestrādnes, lai Cēsīs varētu saņemt laba līmeņa augstāko izglītību, nepazudīs, tās turpināsies un attīstīsies. “Mēs esam nogājuši attīstības apli. Pirms 25 gadiem Latvijas Universitātes pārstāvji ieradās Cēsīs ar vēlmi atvērt studiju filiāli,” teica L.Kokina. Cēsnieki cerējuši, ka tā tiks atjaunotas Cēsu Skolotāju institūta tradīcijas un universitāte darbosies tā kādreizējā ēkā Bērzainē, taču iecere neīstenojusies. Nākusi cita augstskola, kas radīja labvēlīgu augsni pedagoģiskām studijām Cēsīs, tagad tās turpināsies Latvijas Universitātes paspārnē.

Pirmajā mācību dienā “Druva” uzrunāja 1. kursa studentes no Līgatnes un Smiltenes. Katra izvēli par labu studijām Cēsīs izdarījušas tieši vietas dēļ. “Vēlos strādāt pedagoģijā un zinu, ka skolotāji nākotnē būs nepieciešami. Izdzirdot, ka filiāle Cēsīs tomēr būs, man radās drošības sajūta. Darba devējs ir pretimnākošs,” sacīja līgatnietes Evija Baltānova un Agija Bērziņa.

“Pašlaik nestrādāju algotu darbu, esmu mājās kopā ar bērniem. Vīrs strādā Norvēģijā, un viņš var ieguldīt manā izglītībā,” sacīja pirmsskolas un sākumskolas topošā skolotāja Mērija Zirģele no Smiltenes. Variantu par studijām Rīgā viņu ģimene neizskatītu.

“Pēc gada novembrī varēsim beigt studijas šeitpat, Cēsīs,” sacīja pedagoģe Laila Raiska, kura studē, lai iegūtu arī logopēdes specialitāti. “Ziemā, kad pārmaiņas sākās, es karsējos par procesu, par to, kā tas notika. Kā jau mūsu valstī process sākas ar lielu joni, bet, kā procesu virzīs, neviens nezināja. Tad arī sākās eksperimentēšana ar cilvēkiem. Studenti pārmaiņas vēl nav izjutuši. Līgumus ar universitāti vēl tikai pārslēgs, bet visa informācija par mācību procesu joprojām jāmeklē RPIVA mājaslapā, arī lekciju saraksts.”

Gaidot studiju gada sākumu, Laila Raiska informāciju meklējusi tagadējās augstskolas informatīvajā telpā. “Nekā tur nebija. Nezināju, ka universitāte nemaz nav paredzējusi savā mājaslapā pārcelt informāciju par filiālēm. Droši vien universitāte nemaz nevar izpildīt to darba apjomu, kas ir filiālē Cēsīs un citur,” spriež Laila Raiska, kura tagad dzīvo un strādā Rīgā, bet otro augstāko izglītību apņēmusies turpināt iegūt Cēsīs. “Ja nu tāpēc, ka aizeju un studiju grupa kļūst mazāka, to izformē?” arī tāds bijis L. Raiskas apsvērums nepamest kursabiedrus.

Ja filiāles tiktu slēgtas, aicinot studēt Rīgā, daļa cilvēku atteiktos no mācībām. “Visu nosaka studētgribētāju skaits. Ja Latvijas Universitāte pratīs piedāvāt programmas un nodrošinās mācību spēkus Cēsīs, tad pašai augstskolai tas būs izdevīgi,” pārliecināta Laila Raiska, zinot ,cik katrs students samaksā par augstāko izglītību.

“Katrās pārmaiņās nevajag kļūt par upuri. Vajag pieņemt pārmaiņu izaicinājumu un skatīties, kā to vērst sev pozitīvi,” sacīja Ieva Margeviča Grinberga, LU docente no Skolotāju izglītības nodaļas, kura pirmajā studiju dienā Cēsīs pārstāvēja Latvijas Universitāti. “Manas un kolēģu izjūtas janvārī, kad tika paziņos par abu augstskolu apvienošanu, bija tādas pašas kā tiem, kas strādāja akadēmijā. Bijām satraukti, ka viss ir tik pēkšņi. Nenāca prātā priecāties, ka augstskolas apvieno. Arī mēs, no rīta pamodušies, jaunumus uzzinājām no ziņām interneta portālā,” ministrijas pieļautās kļūdas komunikācijā ar sabiedrību atcerējās rīdziniece.

RPIVA Pedagoģijas fakultātes un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Rīgā atradās vienā mikrorajonā viena no otras 500 metru attālumā. “Tas nozīmē, ka pasniedzēji ikdienā strādāja gan vienā, gan otrā augstskolā. Tātad kolēģu sadarbība ir sena. Esam bijuši iesaistīti kopīgos projektos,” stāsta Ieva Margeviča Grinberga. “Pirms kāda laika Latvijas Universitātei bija filiāle Valkā, un mēs, pasniedzēji, turp devāmies lasīt lekcijas. Filiāle beidza pastāvēt, jo samazinās studentu skaits. Tagad pati labprāt braukšu uz filiālēm, satikšos ar to studentiem. Man tāds darbs patīk,” sacīja pieredzējusī docente.

 

http://news.lv/Druva/2017/09/06/latvijas-universitates-pirma-macibu-diena

 

Videi un bērniem draudzīgas vietas Latvijā

Autors: Baiba Ābelniece

Datums: 06.09.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Sakārtota infrastruktūra, resursu taupīšana un ilgtspējīgas idejas – kritēriji, ko atpūšoties izvēlas ģimenes

Līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē daudziem aktualizējas jautājums ne tikai par praktiskajām iemaņām, kā ar mazo tikt galā, bet arī par vidi, kādā mēs dzīvojam. Vēloties saviem bērniem sniegt iespējami labāko uzturu, rotaļlietas, attīstības iespējas, ģimenes sāk pievērst lielāku uzmanību lietu izcelsmei, dzīves ciklam. Pirmais ir pārtika, kosmētika un rotaļlietas – objekti, kas nonāk tiešā saskarē ar mazo cilvēku. Vēlak jau seko idejas – kurp ar bērnu doties atpūsties, ko viņam rādīt, mācīt? Vietu, kur iepazīt dabu un rotaļāties harmonijā ar to, par laimi, mums Latvijā netrūkst. Vienlaikus gribas, lai infrastruktūra ir sakārtota tā, lai būtu ērti tur doties ar bērnu. Ja tā ir kafejnīca – lai ēdiens ir veselīgs, sezonāls, vietējas izcelsmes.

Ērtības un ilgtspēja

Entuziastisku mammu izveidotā biedrība Babyroom jau vairākus gadus apkopo informāciju par bērniem draudzīgām vietām, piešķirot tām atpazīstamības zīmi – uzlīmi, ko izvietot redzamā vietā uzņēmuma telpās un ievietot informāciju par konkrēto vietu savā mājaslapā. Augusta beigās Babyroom svinīgā pasākumā, klātesot labklājības ministram Jānim Reiram, apbalvoja uzņēmumus, kas interneta balsojumā bija ieguvuši vislabāko vērtējumu. «Mēs – Babyroom.lv – bērniem draudzīgās vietas vērtējam pēc šādiem kritērijiem: iekļūšana ar ratiem, droša, ērta novietne ratiem, labiekārtotas labierīcības, kur ir pārtinamais galdiņš, izklaides iespējas (bērnu istaba, rotaļu stūris, bērnu laukumiņš utt.), īpaši piedāvājumi ģimenēm (atlaides, pasākumi, aukle utt.), bet ne mazāk svarīgs moments ir arī draudzīga attieksme no darbinieku puses. Jo varbūt vēsturiskās ēkas statuss neļauj iebūvēt, piemēram, ratu uzbauktuvi uz kāpnēm, bet, ja uzņēmums ir atvērts, tad parasti piedāvā palīdzību ratu novietošanā. Dažiem uzņēmumiem ir pat ieviestas pogas, kuras nospiežot var paziņot, ka ir nepieciešama palīdzība tikt iekšā,» skaidro biedrības Babyroom valdes locekle Anna Rozīte. Annas ģimenē aug pirmsskolas vecuma meita Emīlija, un mamma atzīst – ir svarīga vide, kāda ir ap bērnu, pieredze un iespaidi, ko mazais cilvēks iegūst. Lai dabu saudzētu, tā ir jāiepazīst, un, redzot ikdienas piemēru, ka tiek šķiroti atkritumi, izdarīta ilgtspējīga izvēle, to mācās kā dabisku rīcības modeli.

Draudzīgs dabai un bērniem

«Droši vien dažādiem uzņēmumiem principi, kuros apvienota gan bērniem, gan dabai draudzīga attieksme, varētu būt atšķirīgi, bet kopumā uzskatu, ka gan uzņēmumiem, gan mums pašiem ikdienā vairāk jādomā par atkritumu šķirošanu, pārtikas atkritumiem un plastmasas izstrādājumu lietošanas samazināšanu ikdienā. Jo ieraduma pēc patērējam daudz vairāk nekā mums vajag un radām slogu apkārtējai videi,» uzskata Anna.

Viņasprāt, ja abi komponenti – draudzīgums bērniem un videi – būtu apvienoti, tā, protams, būtu augstākā pilotāža, uz ko tiekties katram uzņēmumam. Un uzskata – jau bērnībā veidot izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību ir ļoti svarīgi, jo mēs dzīvojam patērēšanas laikmetā, kad vairāk no dabas ņemam un neko labu īpaši pretī nedodam. Ja no mazotnes netiks skaidrotas likumsakarības un mijiedarbības, mazais cilvēks iegūs priekšstatu tikai no tā, kas pārsvarā notiek sabiedrībā. Ikdienā savas rīcības sekas neredzam uzreiz, tāpēc bez papildu skaidrošanas ļoti grūti saprast, kāpēc saudzēt dabu un mūsu zemi ir vitāli svarīgi. «Tas savukārt ir vecāku un skolas uzdevums,» uzskata Rozīte un piebilst: «Īstenībā svarīgākā jau ir tikai vēlme būt draudzīgiem dabai un ģimenei, ja ir šī prāta atvērtība, risinājumi ir daudz un dažādi.»

Kā labākos piemērus Latvijā, kur satiekas abi šie principi – ērtības bērniem un ģimenēm un saudzīga attieksme pret vidi ceļojot, ieturot maltītes, iepērkoties kopā ar bērnu, Anna min Tērvetes dabas parku, atpūtas parku Rakši, Līgatnes dabas parku. Šim sarakstam varētu pievienot arī vairākas zaļi domājošas kafejnīcas un veikalus. Taču, lai cik ērti būtu iekārtotas telpas, kur mazulim nomainīt autiņus, un sakārtota infrastruktūra, iestādi, kas pasniedz neveselīgu ēdienu, tirgo videi nedraudzīgu produkciju vai ignorē enerģijas taupīšanas un ietekmes uz vidi samazināšanas faktorus, par bērniem draudzīgu var dēvēt tikai daļēji.

Dažādās kategorijās darbojas marķēšanas principi – veikali, kas tirgo bioloģisko produkciju, var sertificēties, iegūstot attiecīgu sertifikātu, kas apliecina, ka šajā tirdzniecības vietā pārdotā produkcija ir bioloģiska, viesnīcām, kas saimnieko videi draudzīgi, var tikt piešķirts Zaļās atslēgas statuss, arī birojiem un tamlīdzīgām iestādēm, kas vēlas savu ilgtspējīgo attieksmi paust, iegūstot to apliecinošu oficiālu statusu, ir iespēja tikt pie Zaļā biroja sertifikāta, arī mācību iestādēm, izpildot noteiktas prasības un iegūstot ekoskolas statusu. Ar sertificēšanu nodabojas attiecīgas valsts un nevalstiskas organizācijas. Atpūtas kompleksiem un ēdināšanas iestādēm šāda zaļā marķējuma nav – iestādes gan mēdz norādīt, ka neizmanto ģenētiski modificētus produktus vai ir dzīvniekiem draudzīgas, taču attiecībā uz ēdienkarti jāpaļaujas uz uzņēmuma reputāciju un personāla sniegto informāciju.

Jāmācās aiz sevis savākt

Babyroom nominācijā Draudzīgākais tūrisma uzņēmums uzvarēja atpūtas un sporta komplekss Dzintarkrasts, kas atrodas Rojā, dabas vidē un piejūrā tikai 200 metru no kāpu zonas. Uzņēmuma valdes locekle Elīna Melnalksne stāsta, ka kopš pirmsākumiem jau bijis svarīgi, lai sadzīvo komforts ģimenēm ar maziem bērniem un dabas saudzēšana. «Mums ir liels rotaļu laukums, ērtas atpūtas mājiņas un virtuve, kur viesi var pagatavot mazuļiem ēdienu. Taču tikpat svarīgi ir nodrošināt sajūtu, ka esam daļa no dabas. Teritorija ir zaļa, klusa, arī tuvējā zaļajā zonā ir dabas takas, par kuru labiekārtošanu rūpējamies kopā ar Rojas pašvaldību,» stāsta Elīna. Bieži atpūtas kompleksā notiek dažādu lielo uzņēmumu sporta spēles un citi korporatīvie pasākumi, bet brīvdienās atpūsties ierodas ģimenes. Tomēr problēma, ar ko saskaras teritorijas apsaimniekotāji, ir apmeklētāju paviršība, atstājot aiz sevis atkritumus. «Divreiz gadā rīkojam talkas tuvējo teritoriju, kā arī piekrastes sakopšanai. Esmu ievērojusi – kaut arī esam izvietojuši maksimāli daudz atkritumu tvertņu, cilvēki tik un tā atkritumus met zemē, pudmales smiltis ir pilnas ar izsmēķiem. Ir jāmācās nepiemēslot, un tas jādara jau no mazotnes,» ir pārliecināta E. Melnalksne. Uzņēmumā tiek šķiroti atkritumi, stikls nodots pārstrādei.

***

Noskaidro, pirms dodies!

Dažiem vecākiem, dodoties atpūsties kopā ar bērniem, galvenais, lai apkārt ir dabas skaistums, miers un klusums, un daudz vairāk neko nevajag. Tomēr, dodoties dabā rudenī, ūdensdrošs apģērbs, mitrās salvetes, termoss ar siltu dzērienu un piemērotas uzkodas nekad nebūs par lieku.

Taču cilvēki ir dažādi, un it sevišķi bērna pirmajos dzīves gados daudziem ir svarīgi, lai, dodoties ar atvasi ārpus mājas, būtu ērta infrastruktūra – uzbrauktuves ratiem, pietiekami platas un ērtas takas, pieejami soliņi atpūtai un brīžiem, kad nepieciešams mazo pabarot. Pārsvarā visos dabas parkos šādas iespējas ir nodrošinātas.

Ja neesat pārliecināts, vai konkrētajā vietā būs ērti kopā ar bērnu, iepriekš sazinieties ar teritorijas apsaimniekotāju un noskaidrojiet!

Rādiet, māciet, stāstiet bērniem, ka daba ir jāsaudzē! Norādiet uz pozitīvajiem piemēriem, kā šos darbiņus veiksmīgi dara citi.

Lai atrastu informāciju par vietām, kas ir bērniem ērtas un draudzīgas, izpētiet atsauksmes uzlabotajā Babyroom.lv mājaslapā.

http://news.lv/Diena/2017/09/06/videi-un-berniem-draudzigas-vietas-latvija

 

Nometne „ČETRAS ATSLĒGAS 2017”

Autors: Diāna Briede, Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe

Datums: 07.09.2017

Izdevums: Raunas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Izglītojoša un atpūtas nometne Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu talantīgajiem bērniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017” šogad aizritēja Jaunpiebalgas vidusskolā. Nometnes devīze bija - personības attīstību veido pašiniciatīva, drosme un radošums.

Tā ir ikgadēja balva, kas nopelnāma ar čaklu un atbildīgu mācību darbu, iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs visa mācību gada garumā. Nometnes izmaksas sedz sadraudzības pašvaldības, lai atbalstītu sava novada talantīgos un mērķtiecīgos skolēnus.

Šogad nometnē jaunieši apguva sabiedrisko attiecību, publiskās runas, lietišķās etiķetes un medijpratību jomu. Mācījās domāt plašāk un dziļāk, apguva prasmi argumentēt, uzrunāt un pārliecināt publiku, sadarboties. Un, protams, ieguva jaunus draugus, jautri un lietderīgi pavadīja brīvo laiku. Sportoja, sapņoja, vēroja zvaigžņu lietu, spēlēja galda spēles, prātoja un klausījās, un diskutēja, un debatēja, un improvizēja...

Nometnē kopā ar bērniem darbojās skolotāji no Rīgas, Amatas, Cēsu, Priekuļu un Jaunpiebalgas novadiem, kā arī vairāki vieslektori: Vita Brakovska - personības izaugsmes trenere, organizācijas ZINIS vadītāja, Māris Resnis - piedzīvojumu organizācijas LŪZUMPUNKTS apmācību treneris, Rolands Ozols - konsultants personības un domāšanas attīstības jautājumos, Mūžizglītības un kultūras institūta “VITAE” vadītājs, Māris Tūtins - NATO Izcilības centra vecākais eksperts, kurš mudināja jauniešus domāt un kritiski izvērtēt virtuālajā vidē pieejamo informāciju, pirms tai noticēt, un padomāt, ko par ikvienu no mums vēsta mūsu viedtālrunis, mājas lapas, kuras apmeklējam, un sociālie tīkli, kuros veidojam savu dzīvi.

Pēcpusdienās un vakaros notika aktīvas, radošas nodarbības, sarunu šovi, saliedēšanās spēles, foto orientēšanās, olu un balonu kaujas, bija saldējuma un joku laiks. Un, protams, bija aizraujoša Piebalgas gleznaino vietu, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālā muzeja “Jāņaskola” un Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskās baznīcas apskate. Pēc tam - desu cepšana ugunskurā, kino vakars (ar īstu popcornu un omulības dzērienu), sacensības, VIP erudīcijas spēles.

Par lielisku piedzīvojumu izvērtās vecāku vakars, kurā kopā ar vecākiem tika spēlēts futbols un galda spēles. Vecāki teica daudz atzinīgu vārdu gan nometnes pedagogiem, gan savām pašvaldībām par iespēju bērniem nedēļas garumā iegūt jaunas zināšanas un lieliski atpūsties kopā ar vienaudžiem.

Uz noslēguma pasākumu bija ieradušies vecāki, pašvaldību vadītāji un deputāti, lai kopīgi priecātos par nometnes ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017” laikā piedzīvotu un apgūto. Jaunieši bija sagatavojuši priekšnesumu, kurā demonstrēja gan savu prasmi darboties komandā, gan medijpratības iemaņas, gan prasmi publiski uzstāties, radošumu un atraktivitāti. Katram dalībniekam šogad tika piešķirts tzinības raksts un īpašs tituls – smaidīgākais, asprātīgākais, draudzīgākais, zinātkārākais, jautrākais utml.

Šī bija jau ceturtā reize, kad tika organizēta nometne ‘’ČETRAS ATSLĒGAS”. Iepriekšējos gados tā notikusi Amatas, Līgatnes un Priekuļu novados. Noslēguma pasākumā tika izlozēts, kurā novadā nometne tiks rīkota nākamajā vasarā. Un pilnā loze tika Pārgaujas novadam. Apsveicam.

Atvadoties bērni, apņēmības pilni, solīja čakli mācīties jaunajā mācību gadā, lai nākamajā vasarā atkal varētu tikties nometnē ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2018”, kurā slēgsim durvis uz TOP prasmēm, kas būs visvairāk pieprasītas darba tirgū, sākot ar 2020. gadu, proti, spriestspēja un lēmumu pieņemšana, kompleksa problēmu risināšana, sarunu vešanas māksla un emocionālā inteliģence.

http://news.lv/Raunas-novada-vestis/2017/09/07/nometne-cetras-atslegas-2017

 

Prasmes skolotājiem un skolēniem

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 07.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Šo mācību gadu skolotāji Cēsīs un Līgatnes pilsētā, skolotāji mācību iestādēs Amatas un Priekuļu pusē, Pārgaujā, Raunā, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā sāka ar vienādu vēstījumu darbs mācību iestādēs prasīs ļauties lieliem pārmaiņu procesiem.

Pedagogi tika aicināti noskaņoties tiem. Ne viss, kas kādreiz augstskolā mācīts, lai strādātu kā progresīvs skolotājs, ne viss, kas jau pieredzēts un izmēģināts, lai audzēkņi mācībās sasniegtu labākus rezultātus, būs noderīgs tālākai izmantošanai pedagoģijā.

Šis mācību gads Latvijā paies, veidojot un pieņemot zināšanai jaunu mācību saturu. To informāciju, ko mūsdienu bērni var mirklīgi atrast un izmantot paši ar mūsdienu tehnoloģiju dotajām iespējām, skolai neesot vērts uzspiest, likt iegaumēt. Kā daudzi to kādreiz, skolā mācoties, darījuši iekalt. Skolas saņems uzdevumu veidot audzēkņos lietpratības un caurviju prasmes. Kā to panākt uzdevums, kuru risinās pedagogi.

Konferencēs, kas augustā notika Cēsīs un Līgatnē, pedagogi pārmaiņām profesionālajā darbībā tika gatavoti ar domu, ka daudz no tā, kas dzīvi padara komfortablu, piemēram, apmierinātība ar savu profesionālo darbību, sasniegumiem pedagoģijā, tagad var pazudināt. Arī augstu profesionalitāti sasniegušie skolotāji tika rosināti noskaņoties ar ieinteresētību sekot līdzi tam, kādas pārmaiņas mācību saturā šajā mācību gadā izstrādās speciālisti. Pēc tam tā būs skolu ikdiena, veidojot stundas, kuras balstītas jaunajā saturā.

“Dzīve nav perfekta, nevar prasīt no skolas, lai tā būtu perfekta,” lauku skolotāju auditorijai sacīja Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska. Viņa lika aizdomāties, ka izglītības sistēmas problēma ir tā, ka, tēlaini izsakoties, skolā audzēkņiem visu saliek pa plauktiņiem, pieaugušie pasniedz vajadzīgo, neliekot to meklēt un atrast pašiem skolēniem. Taču tieši tā mācību apgūšana paredzēta nākotnē.

Aizejot no skolas, dzīvē, nekas nebūs tik vienkārši pa plauktiņiem salikts, kur ķīmiju māca un atprasa viena skolotāja, bet matemātiku cita. Pedagogi tagad aicināti izzināt metodes, kā mūsdienu skolēnos attīstīt caurviju prasmes, spēju apjaust, kur dzīvē pielietos zināšanas, kas gūtas gan ķīmijas un fizikas stundās, gan mācoties latviešu un angļu valodu.

Pēc centralizēto eksāmenu rezultātu publiskošanas šovasar Latviju pāršalca vēsts, ka skolu beidzējiem ir pārāk vājas spējas risināt matemātikas uzdevumus. Netipiski pasniegtus uzdevumus risināt spēj un prot pārāk maz jauniešu. Cēsīs novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina konferences dalībniekus mierināja, ka matemātikas eksāmenu rezultāti nepaaugstināsies vēl gadus trīs. Tā tam esot jābūt. Skolotājus nav jāvaino. Eksāmenu uzdevumus jau tagad sastāda tā, it kā skolēni mācījušies pēc lietpratības un caurviju principiem, kurus skolās sāks ieviest tikai no 2018. gada. Pieredzējusī speciāliste uzskata, ka eksāmenu vidējie rezultāti vēl gadus trīs nepaaugstināsies. Tas varot notikt tikai pēc laika, kad izglītības iestādes būs strādājušas ar jauno mācību saturu, izmantojot jaunākās mācību metodes, un skolēnos būs veidojušās prasmes izmantot zināšanas, tajā skaitā matemātikā, arī tad, ja uzdevumi formulēti citādi, nekā ikdienā pierasts redzēt.

http://news.lv/Druva/2017/09/07/prasmes-skolotajiem-un-skoleniem

 

Augšlīgtanē jauna koncepta DUS

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 07.09.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Līgatnieši un visi citi, kas brauc pa Vidzemes šoseju cauri Augšlīgatnei, autoceļa malā ir ieraudzījuši vasaras nogalē atvērto jauno, moderno degvielas uzpildes staciju (DUS) ar līdz šim nepazīstamu nosaukumu “KOOL”. Portāls Nozare.lv informē, ka tā pirmā jaunā zīmola “KOOL” degvielas uzpildes stacija ar Latvijā neredzēta koncepta mazumtirdzniecības veikalu, kurā bez gaidīšanas varēs iegādāties siltas uzkodas. Tās galvenokārt tiek gatavotas no Latvijā audzētiem pārtikas produktiem, piedāvājumā ir arī citi vietējo zemnieku gādāti produkti. Tuvāko gadu laikā plānots izvērst “KOOL” ērtas iepirkšanās veikalu tīklu vēl vairākās vietās valstī, ziņo portāls.

Veikala būvniecībā un interjerā izmantoti Latvijā ražoti kokmateriāli. Apmeklētāju ērtībām paredzēta atpūtas vieta un kafijas zona ar kafijas automātu, sīrupiem un silto uzkodu vitrīnām. Veikalā ir plaša tualete, kas piemērota arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kas atšķirīgs no citu pazīstamo firmu DUS veikalu piedāvājum? Solīts, ka “KOOL” tirdzniecības vietā nopērkami turpat gatavoti brieža, liellopa un vistas gaļas burgeri. Ir arī citi ātri nopērkami ēdieni – hotdogi, frī kartupeļi.

Veikala piedāvājumā ir arī piens un citas preces: šokolāde, vīns, preses izdevumi, rotaļlietas. Idejas iecerētāji un īstenotāji vērtē, ka “KOOL” veikali būs piemēroti kā ātras ēdienreizes ieturēšanai, tā arī dažādu pārtikas produktu iegādei.

"Sagaidām, ka mūsu klienti būs rīta kafijas un brokastu pircēji. Jau pirmajās darbības dienās redzams, ka ap pulksten septiņiem no rīta sākas cilvēku pieplūdums. Tie lielākoties ir autovadītāji, kuri dodas uz darbu Rīgā vai pretējā virzienā. Savukārt vakaros “KOOL” kļūst par pieprasītu vieta Augšlīgatnes iedzīvotājiem un preču pārvadātājiem. Brauc daudz jauniešu ar motorolleriem, kas nozīmē, ka cenu līmenis apmierina arī šo pircēju grupu," stāsta SIA “KOOL Latvija” valdes loceklis Sandis Šteins.

Līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vairākus “KOOL” veikalus un pamazām attīstīt ērtas iepirkšanās veikalu tīklu Pierīgā un citur valstī.

Portāls Nozare.lv vēsta, ka mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “KOOL Latvija” dibināts 2016. gada septembrī un piesaistījis riska kapitālu 1,5 miljonu eiro apjomā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 620 001 eiro. 32,26% tā kapitāldaļu pieder Druvim Mūrmanim un Kristīnei Mūrmanei, 32,26% alternatīvo ieguldījumu fondam “ZGI3”, kurā investējusi attīstības finanšu institūcija “Altum”, vēl 32,26% kapitāldaļu pieder kompānijai “DAL Decision Alliance”, bet 3,22% SIA “Duso”.

http://news.lv/Druva/2017/09/07/augsligtane-jauna-koncepta-dus

 

2017-09-08
Laika ziņas
Aptaujas