Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Četri sivēntiņi rudens metienā

Autors: Arita Lejiņa 
Datums: 15.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Netipiski šim gadalaikam pārsteigumu Līgatnes dabas taku darbiniekiem Zinību dienā sagādājusi mežacūka Magone, laižot pasaulē četrus sivēntiņus.

Mežacūkām mazuļu dzimšanas laiks parasti ir pavasarī – no marta beigām līdz maija vidum. Tā kā šogad pavasarī nevienai no Līgatnes dabas takās mītošajām mežacūkām “neatskrēja” mazuļi, neviens no taku darbiniekiem nebija domājis, ka mežacūku saimei šogad tomēr būs pieaugums. Kaut gan vēlu dzimuši mazuļi reizēm vērojami arī mežacūkām, kas mīt savvaļā, dabas taku zvērkopji atzīst, ka rudens metiens nav gluži parasts notikums.

Mežacūkai Magonei jaundzimušie sivēntiņi ir pirmie mazuļi. Magone dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēku gādībā. Tā kā jau no bērnības cilvēku Magone uzskata par labu draugu, arī mazuļus neslēpj no dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem.

Magone ir ļoti rūpīga, mazuļus gan pieskata, gan aizved uz labākajām barošanās vietām, gan arī ļauj tiem pablēņoties. Mežacūkām mazuļi piedzimst augumā nelieli, ar svītrainu kažociņu, bet labi attīstīti – jau nākamajā dienā pēc dzimšanas var doties mātei līdzi uz citu migas vietu, un vēl pēc dažām dienām var novērot, ka mazuļi labprāt mēģina pagaršot mātei nolikto barību un sāk rotaļāties viens ar otru, tvarsta, grūsta, cenšas viens otru apgāzt. Magonei nav pārāk jāpiepūlas mazuļu auklēšanā, jo sivēntiņi paši uzmana, kurp dodas mamma, un bariņā seko, paši arī izveido nelielu midziņu un dodas pasnaust jebkurā voljera vietā, kamēr māte netālu barojas.

Voljerā mītošās mežacūkas Lilija, Mūsa un Grietiņa labprāt ietur distanci no Magones mazuļiem, jo cienījamā vecumā esošajām “dāmām” to blēņošanās nav īsti pa prātam. Vaislinieks Ansis gan labprāt pievienojas mazuļu kompānijai ēšanas laikā, tomēr ir diezgan piesardzīgs un labprāt izvēlas turēties lielākā attālumā no saviem ļoti kustīgajiem pēcnācējiem.

Magone ar sivēntiņiem iekārtojusi migu nojumē netālu no apmeklētāju skatu platformas un ir labi vērojama arī atpūtas laikā. Mežacūku mazuļi ātri aug un attīstās, tie jau divos mēnešos kļūst uzvedībā nopietnāki un apmatojuma krāsojumu nomaina uz pelēku kā pieaugušām mežacūkām.


http://news.lv/Druva/2017/09/15/cetri-siventini-rudens-metiena

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/09/18/pirmdienas-fotografija

 

Arī no avenēm un ledus āboliem

Autors: Karīna Sīle 
Datums: 15.09.2017 
Izdevums: Diena
Rubrika: SestDiena

Līgatnes Vīna darītavā, kurā saimnieko Ainars un Elita Vanagi, no vietējām ogām un augļiem ražo nu jau 20 veidu vīnus. Viņi mudina cilvēkus atkal pievērsties dabai, izceļot un akcentējot mums apkārt sastopamo augļu un ogu garšas

Pirms vīna darīšanas ģimenei bijis paliels kokapstrādes uzņēmums. Saistībā ar notikumiem pasaules tirgos tas darbību pārtraucis. Arī Ainara tēvs un vectēvs nelielos apjomos – pašpatēriņam – darinājuši vīnu, bet, tā kā agrāk valsts šādu mājražošanu neatbalstīja un būtībā tā bija nelegāla, iepriekšējām paaudzēm vīna darīšana palikusi vien hobija līmenī. 2010. gadā, kad dota zaļā gaisma mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kas gadā nesaražo vairāk par 15 000 litru, aktīvu darbību sāka arī Ainars un Elita, izveidojot savu SIA Līgatnes Vīna darītava. Abi jau iepriekš Somijā apguvuši vīna darīšanu no ogām un augļiem, nu gūtās zināšanas varēja likt lietā.

Augšlīgatnē pie darītavas izveidota arī omulīga tirgotava, kur var gan iegādāties un degustēt pašas darītavas produkciju, gan tikt pie Karošu darbnīcas gatavotajiem koka izstrādājumiem. Ainars stāsta, ka apkārtni iecerēts vēl labiekārtot, lai atbraukušajiem viesiem būtu ne tikai ērtāk, bet arī interesantāk. «Mēs jau esam milzīgi daudz strādājuši, tas prasa daudz laika un līdzekļu,» gan uzreiz piebilst saimnieks. Ieguldīto darbu tik tiešām var just – te valdošā gaisotne ir harmoniska, izveidots pat neliels dīķis, pie kura izbaudīt mierpilno atmosfēru.

Paralēlais dēla bizness

Gandrīz visi ģimenes locekļi trijās paaudzēs – Ainara mamma, viņš pats ar sievu, sievasmāte, meita un viņas draugs – nodarbināti Līgatnes Vīna darītavā. Taču Karošu darbnīca ir dēla lolojums. Tajā no 17 Latvijas mežos un dārzos sastopamiem kokiem, arī bērza, ozola, oša, ābeles, plūmes, ķirša, gobas, kadiķa un pat ceriņa, top skaisti un praktiski sadzīves priekšmeti – karotes, pannas lāpstiņas, sviesta nazīši, virtuves dēlīši un citas sadzīvē nepieciešamas lietas. Ainars stāsta, ka visi koki tiek ievākti Līgatnes apkārtnē, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ļoti interesantas tekstūras darbi rodas, ja kokam ir nolūzis zars vai to nedaudz papostījis bebrs, bet koks turpinājis savu dzīvi, audzējot ciet bojājumu.

Visi radītie priekšmeti ir rokudarbs, ne bez lepnuma piebilst Ainars un tūlīt pamāca, ka virtuves vajadzībām vislabākie esot piederumi, kas veidoti no augļu kokiem – ābeles, plūmes, ķirša vai bumbieres. Turklāt bumbierei vienīgajai no visiem kokiem raksturīga samtaina tekstūra. Izrādās, process, kā piemeklēt piemērotāko virtuves lāpstiņu vai karoti, ir ļoti individuāls un nebūt ne viegls, ja priekšmets nepieciešams dāvināšanai, jo jāsaprot, kā tas ieguļas rokā, ne mazāk svarīgs ir priekšmeta svars, kā arī tas, vai cilvēks ir labrocis vai kreilis, u. c. faktori. Vēl šeit top dizaina priekšmeti mājas dekorēšanai, arī vīna pudeļu turētāji. Savukārt restorāniem tiek gatavotas bļodas no Latvijas spēka simbola – ozola.

Gozējas konkursos

Bet kā tad ar pašiem vīniem? Pašlaik Līgatnes Vīna darītava no augļiem un ogām ražo aptuveni 20 veidu vīnus. 2010. gadā, kad Ainars ar Elitu sāka vīna darīšanu, sortimentu veidoja četru veidu mājas ogu vīni, kuri iedalās sausajos, pussaldajos un saldajos – deserta – vīnos. «Mēs taisām arī šņabīti Pārcēlājs, kas pārceļ no piektdienas uz svētdienu,» smejot teic Ainars.

Saimnieks pats ir dzērienu recepšu autors. Latvijas vīnu konkurss esot kā sava darba augļu apzināšana un ievākšana. «Tagad jau zinu, kas cilvēkiem varētu garšot, bet sākumā bija grūti, neko nezināju. Tā kā šis ir ģimenes uzņēmums, atbalsta komanda ir ģimene. Es strādāju pie receptēm, visi kopā degustējam, un tad katrs izsaka viedokli.» To vīnu receptūrā, kuri iegūst atzinības rakstus un medaļas konkursos, nekas netiek mainīts – tā tiek nofiksēta, un pēc tās ražošana turpinās.

Līgatnes Vīna darītavas firmas zīme ir aveņu saldais deserta vīns. Ar to iegūta arī 1. vieta Latvijas augļu un ogu vīna konkursā. Te viens no knifiem ir tajā, ka avenēm ir ļoti īss realizācijas termiņš – no nolasīšanas līdz mucai var paiet vien aptuveni divas līdz četras stundas. Gadījumā, ja ogas tiktu iepirktas, audzētājam būtu nepieciešama vēsinātava, kur tās uzglabāt, bet tādas esot retajam. Tāpat vēl jārēķina piegādes laiks. Tāpēc, lai izvairītos no riskiem, Ainars un Elita paši uzņēmušies rūpes par avenājiem.

«Tikko tās ir nolasītas no krūmiem, tā uzreiz mucā! Arī lasot, kamēr tās atrodas spainītī, paiet laiks,» skaidro Ainars.

Uz vietas tiek audzētas arī upenes, jāņogas un vīnogas. Ainars stāsta, ka ogu novākšanas laikā nedrīkst līt lietus, jo tām jābūt sausām. Ogām tiek speciāli ņemtas analīzes, kas uzrāda skābumu, cukura līmeni u. c. īpašības. «Galvenais ir gatavība,» viņš gan piebilst. Lielākā daļa izmantoto ogu ir no Līgatnes apkārtnes – Gaujas Nacionālā parka teritorijas.

Aveņu deserta vīns ir pieprasītākais no darītavas produktiem. «To mēs pozicionējam arī kā mīlas dzērienu. Jaunlaulātajiem kāzās rekomendējam šo dzērienu, lai pēc deviņiem mēnešiem būtu rezultāts. Ja nav, tad jābrauc vēlreiz pakaļ,» smaidot skaidro Ainars. Saldajai avenītei seko ledus ābolu vīns. Tas tapis ilgu eksperimentu rezultātā, līdz atrasta īstā garša. Arī šis vīns ieguvis godalgu Latvijas augļu un ogu vīna konkursā – 2. vietu jeb sudraba medaļu teju starp 200 vīnu paraugiem. Ledus ābolu vīna darināšanas gaita ir krietni ilgāka nekā aveņu vīnam: novāktie āboli vispirms tiek salikti pagrabā. Ziemā, kad ir aptuveni –10 grādu sals, ābolus izliek ārā, kur tie aptuveni dienas laikā sasalst. Šīs lēnās sasalšanas laikā ābolos rodas ļoti daudz cukura, jo auglis visu laiku it kā aizsargājas un, sevi sildot, ražo cukuru. Pēc tam no sasalušiem āboliem tiek spiesta sula, kas ir bieza un koncentrēta, bet samērā maz. Vienas vīna pudeles piepildīšanai nepieciešams lielais maiss ar āboliem – 750 ābolu, lai iegūtu 375 ml vīna.

Ainars vēl uzsver, ka izteikti jūtamā saldā garša iegūta tikai no dabīgā cukura: šādu ābolu sulā ir 450 gramu cukura vienā litrā, pēc raudzēšanas vīnā – aptuveni 200 gramu.

Ledus ābolu, tāpat aveņu deserta vīna receptūra izstrādāta trīs gadus. Lāceņu liķieris veikala plauktos nonācis pēc diviem gadiem, bet, piemēram, aroniju vīnam īstā recepte vēl tiek meklēta. «Tagad jau man liekas, ka ir sanācis ļoti labs. Šis ir jau septītais gads,» atzīst Ainars. Turklāt, kad Līgatnē festivāla Pārceltuve laikā Vienas dienas restorānā rosījušies atzītie šefpavāri Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants, viņi uz galda izvēlējušies likt arī Līgatnes Vīna darītavas aroniju vīnu. «Uz galdiem bija arī citu valstu ražotie vīni, bet mūsu aronija bija pieprasītākā. Sirmais ar Dreibantu arī bija perfekti sapārojuši ēdienu un šī vīna garšas nianses. Ja 120 cilvēkiem garšo, tas jau ir tāds nopietns vērtējums,» cerīgi uz ilgi loloto aroniju vīnu Ainars raugās arī šā gada Latvijas augļu un vīnu konkursa virzienā.

Izbaudīt dabas garšas

Savukārt viens no populārākajiem sausā tipa vīniem ir upeņu pussausais, kas lieliski saderot kopā ar gaļas ēdieniem un grilējumiem – steiku, šašliku. Ziemā to var sildīt kā karstvīnu, un saimnieks pats teic, ka rezultāts ir brīnišķīgs. Pie zivs ēdieniem der ērkšķogu un rabarberu vīns, ar medījumiem – pīlādžu un melleņu, proti, vīni, kuri darīti no ogām un augļiem, kas arī sastopami mežā.

Līgatnē tiek darināts vīns arī no vīnogām. Ainars gan piebilst, ka šo ogu gadi Latvijā ir ļoti reti. «Latvijā tā ir sava veida eksotika. Kvalitāte ir ļoti laba, ar to mēs varam izcelties, bet nostāties uz vienas latiņas ar saulaino zemju vīnogu audzētājiem un vīna darītājiem mēs nevaram.»

Sortimentā ir arī ābolu brendijs, kas tiek gatavots no ābolu vīna, kuru divas reizes destilē un pēc tam gadu gatavina ozolkoka mucā. «Gada laikā dzēriens no ozolkoka ir uzsūcis garšas un smaržas, tāpat pastiprināti atklājis paša ābola īpašības, kas cilvēkiem patīk,» skaidro saimnieks. Vēl darītavai ir bioloģisko vīnu sērija. Pašlaik sortimentā ir trīs vīni, kas darināti no bioloģiski sertificētām ogām, – aveņu, kazeņu un upeņu. Taču to iecerēts papildināt, jo par bioloģiskajiem vīniem esot interese.

«Katras ogas vīnam ir jāgaršo pēc šīs ogas. Nereti cilvēki, kas pagaršo, piemēram, aveņu vīnu, brīnās, ka tas tiešām garšo pēc avenēm. Bet tā taču tam ir jābūt! Tas būtībā ir mūsu koncepts – atklāt ogas īpašības apvienojumā ar mākslu pagatavot vīnu tā, lai tas tiešām garšotu pēc konkrētās ogas,» skaidro Ainars. Bioloģiskā sērija esot arī solis bioloģisko audzētāju atbalstam, lai viņiem būtu, kur realizēt savu produkciju. «Cilvēkiem laukos ir vajadzīgi ienākumi. Ja mēs nopērkam no viņiem ogas, viņiem ir nauda, par ko sūtīt bērnus skolā, ziemā sniegu notīrīt. Tīrā daba arī ir Latvijas lielākā bagātība. Ar šo bioloģisko kustību mēs varam saglabāt dabu joprojām tīru, bez ķīmijām. Ar laiku tā varētu izvērsties par ļoti populāru lietu, cilvēkiem jāiemācās saimniekot bioloģiski, jo ķīmiski jau to kukaini, kas nāk virsū, ir ļoti viegli iznīdēt. Ar bioloģiskām metodēm – tur ir jāpiedomā,» uzsver uzņēmējs un tūlīt vēl piebilst: «Cilvēki ir ievērojami attālinājušies no dabas. Varētu teikt, ka mēs mudinām viņus atkal atgriezties pie tās, piedāvājot izbaudīt dabas garšas un izmantot tajā sastopamo materiālu – koku.»

jāizaug līdz augstākajai līgai

Līgatnes Vīna darītavai ir arī produkcijas veikals Vecrīgā, kur arī tiek testēti dažādi jaunumi, jo galvaspilsētā tomēr ir lielāka klientu plūsma. Augšlīgatnē tirgotavā pie vīna darītavas biežākie klienti ir ceļotāji. «Galvenie klienti ir dažāda vecuma cilvēki, kas brauc atpūsties, ceļo pa Latviju. Iebraucot viņi izvēlas tieši vietējo ražojumu, tie ir gan vietējie, gan ārzemnieki, bet ceļotāji. Tāpat ir regulārie klienti, kas jau pazīst mūsu mantu un brauc pēc tās speciāli.»

Uz Līgatnes Vīna darītavas produkcijas etiķetēm ir fotoattēls no degustācijas alas Lustūža klints pagrabalā Lejaslīgatnē. Tur no 1. maija līdz 31. oktobrim iespējams degustēt vīnu mazāk ierastā atmosfērā. Pagrabiņš izveidots vienā no klints alām, un to noteikti vērts iekļaut varbūt jau ierastajā rudens braucienā uz Līgatnes dabas takām. Tur mācēs pastāstīt ne tikai par pašiem vīniem un to darinātājiem, bet arī dalīsies interesantos stāstos par Lustūža klinti un tās apkārtni. «Pagrabala ir sava veida tūrisma objekts, cilvēki brauc brīvdienās, ceļojot iegriežas vīna pagrabiņā, kur pasniedzam degustācijas, stāstām par Līgatnes Vīna darītavu pusstundas garumā, piedāvājam vietējās govs sieriņu. Pagrabalā ir sveču gaisma, valda romantiska gaisotne, tā teikt – pa smuko,» apmierināts ir arī pats Ainars. Garajās pagrabalās iespējams pat pieteikt ekskursijas gida pavadībā, turklāt dažādās grūtības pakāpēs – ir maršruti, kurus var izstaigāt sausām kājām, bet ir tādi, kur nepieciešami garie gumijas zābaki.

Lustūža klints pagrabalās cilvēki joprojām arī glabājot pārtiku, bet Līgatnes Vīna darītava – savus vīna krājumus. Kur tieši, to gan saimnieks neatklāj. Esot bijuši gadījumi, ka karstgalvji uzlauzuši pagrabalu, cerot tur atrast saldo dzērienu. «Vīnu mēs kaut kur glabājam, bet to mēs nevienam nesakām. No degustāciju pagrabalas mēs vakarā visu izvedam ārā, lai cilvēkiem nav kārdinājuma.»

Pagaidām Līgatnes vīni eksporta tirgos nav pieejami. Kokus eksportējuši pa visu pasauli, bet vīnu jomā konkurence esot daudz spēcīgāka. «Jāsaprot, ka pilnīgi neviens mūs tur negaida un nepriecājas par mūsu centieniem. Līdzko tu sāc virzīties pa piegādes kanāliem, tur jau kāds ir priekšā. Tā ir augstākā līga ar pilnīgi citām prasībām. To varam salīdzināt kā basketbolā – pagalma līga un pasaules čempionāts. Gribēt mēs gribam spēlēt pasaules čempionātā, bet līdz tam ir jāizaug, tāpat arī veiksmes faktoram ir sava loma,» atzīst Ainars.

Tomēr produkcija tiek reklamēta tūrisma izstādēs Balttour Latvijā, Tourest Igaunijā un Vivatour Lietuvā. Vēl ar Eiropas atbalstu izdevies piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā tirdzniecības misijā Zviedrijā, lai iepazītu šīs valsts tirgu, kā arī meklētu iespējamos sadarbības partnerus. «Mēs braukājam pa izstādēm, piedāvājam savu produktu un vērojam cilvēku reakciju un atsauksmes. Tas ir vienīgais veids, kā uzzināt, ko klienti patiesi domā par produktu.» Mērķi gan ir lieli – izstrādāt dzērienu, kas ļoti labi kotētos pasaules tirgū. «Mēs pie tā arī visu laiku cītīgi strādājam, eksperimentējam ar ļoti daudz ko. Ir jāuztaisa kaut kas tāds, kas ir vajadzīgs pasaulē. Skatīties ne tikai no iekšpuses uz āru, bet paskatīties arī, kā pasaule skatās uz mums. Mūsu produkcija patērētāju vidū ir ļoti pieprasīta jau pašlaik, ir jāatrod tikai pareizā recepte pasaules iekarošanai,» ir pārliecināts Ainars.

***

SIA Līgatnes Vīna darītava

1. Mērķis

Veiksmīgi sākt produkcijas eksportu un atrast tādu dzēriena recepti, ka tas būtu pieprasīts klientu vidū visā pasaulē.

2. Pieredze

Dalība konkursos ļauj atsijāt to, kas izdevies izcili. Piemēram, to vīnu receptūrā, kuri iegūst atzinību konkursos, pēc tam vairs nekas netiek mainīts – tā tiek nofiksēta, un pēc tās ražošana turpinās.

3. Padoms, kuru vērts ņemt vērā

Runāt ar klientiem, izprast viņu vēlmes un vajadzības, jo tikai tādā veidā tās iespējams apmierināt – radot produktus, kādi cilvēkiem ir nepieciešami. Tad viņi tos arī pirks un patērēs


http://news.lv/Diena/2017/09/15/ari-no-avenem-un-ledus-aboliem

 

 

2017-09-20
Laika ziņas
Aptaujas