Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Sačunčinātas krāsas un kaut kas vēl

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 26.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes kultūras nams ir lieliska izstāžu zāle, par to pārliecinājies gan katrs mākslinieks, kurš te sarīkojis savu izstādi, gan apmeklētāji.

Līdz oktobra vidum te skatāma izstāde "Tīklos saķertās krāsas". Tās autore tautas lietišķās mākslas meistare Laima Lupiķe. Viņa strādā ne tik pazīstamā tehnikā crazywool (latviski čunčināšana, tīmekļošana). Meistare gatavo gan dekoratīvus darbus, gan apģērbus un aksesuārus. Izstādes ir bijušas gan Madonā, gan Sarkaņos, Aucē, Gulbenē, Beļavā, Ērgļos, Rīgā. Tagad arī Līgatnē. "Laima ar diviem saviem darbiem pavasarī piedalījās “Paklāju un dekoru” izstādē Līgatnē, kur viņas darbus arī ievērojām kā kaut ko īpašu, radošu un netradicionālu starp pārējiem. Arī pašas autores tērps, kā atzina daudzas sievietes, izstādes noslēguma dienā bija viscaur “čunčināts” un izskatījās pārsteidzoši skaists un radošs," pastāsta Līgatnes Amatu mājas vadītāja Daina Klints.

Tīmekļošanas tehnikas pamatā ir raksta veidošana uz ūdenī šķīstoša flizelīna no dzijas pavedieniem un efektdzijām, to nostiprināšana un sašūšana ar šujmašīnu. Tad notiek brīnums darbs tiek iemērkts siltā ūdenī, kur flizelīns izšķīst, plaukstās paliek diegu “čupiņa”, kuru izgludinot, tas pārvēršas skaistā izstrādājumā. Un izstrādājumi ir visdažādākie: šalles, lakati, cepures, aizkari, mēteļi, jakas, kostīmi, pončo.

Izstādes atklāšanā un Plučkalna svētkos māksliniece rādīja, kas ir čunčināšana, un par krāsainajiem darbiem lika pasmaidīt pat lielākajam skeptiķim.

"Laima spēlējas ar krāsu, faktūru, gaismu. Ir tik daudz krāsu. Ir tik daudz tēmu. Un zvaigznes, un okeāna dzelmes, kas vēl mazāk izpētītas nekā kosmoss. Sievietes dzīve. Cilvēka mūžs," tā izstādi raksturo Daina Klints.
http://news.lv/Druva/2017/09/26/sacuncinatas-krasas-un-kaut-kas-vel

 

Raža laba, tikai jārok

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 28.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Septembris beidzas, bet zemnieki steidz rakt kartupeļus. Vēlais pavasaris, vēsā vasara darbus aizkavējusi. Un vēl lietavas, kas dažu kartupeļu lauku pārvērta dubļu vannā. Šonedēļ lielā kartupeļu rakšana.

“Tik traki nebija, lietavu laikā kartupeļi ūdenī nestāvēja,” saka Straupes pagasta “Zemzaru” saimnieks Gunārs Tučs un atzīst, ka raža laba, arī ar kartupeļu kvalitāti var būt apmierināts. “Kad pastāvēs, tad jau redzēs,” viņš piebilst. “Zemzaros” kartupeļus audzē 20 hektāru platībā, visus pārdod pārtikai. “Rakšana ir aizkavējusies, citus rudeņus darbi jau bija pabeigti. Pirms lietus kartupeļi vēl nebija nogatavojušies, pēc tam nevarēja tikt uz lauka, jācer, ka pagūsim ražu novākt,” pastāsta Gunārs Tučs.

Taurenes pagasta zemniekiem Inesei un Jānim Āboliņiem šis ir pirmais kartupeļu rudens. Viņi savā bioloģiskajā saimniecībā šonedēļ rok kartupeļus. Tie auguši 4,3 hektāros. Inese pastāsta, ka viens lauks, kas ir 0,3 hektārus liels, netiks rakts, jo viss bija ūdenī, tas ilgi stāvēja, tādēļ nav vērts novākt. Par to arī bioloģiski saimniekojošie zemnieki informējuši attiecīgās institūcijas.

Lielajā laukā kombains vāc lielus bumbuļus, saimnieki kopā ar strādniekiem tos turpat šķiro. Līdz ar akmeņiem no vākuma nākas izlasīt arī zemes pikučus. “Te zeme diezgan smilšaina, bet lauka malā aizvien ir mitrs,” bilst saimniece.

Par pirmo ražu Āboliņi nesūdzas. Kā iesācējiem un tādā vasarā tā nav slikta. Raža uzreiz tiek vesta uz Aloju, tur no Taurenē audzētajiem kartupeļiem tiks ražota bioloģiskā kartupeļu ciete. “Pēc pirmās kravas ar rezultātu īsti apmierināti neesam, cietes saturam vajadzēja būt lielākam. `Energie` arī raža sliktāka nekā `Signum`,” pastāsta saimniece un piebilst, ka pavasarī diemžēl atvesta ne īsti kvalitatīva šķirnes `Energie` sēkla, arī tā, protams, ietekmējusi gan bumbuļu lielumu, gan daudzumu.

“Kāds bijis pirmais gads, redzēsim, kad viss būs nodots un zināmas analīzes. Mēs vēl tikai krājam pieredzi kartupeļu audzēšanā,” saka Inese, bet Jānis uzsver, ka katrai kultūrai vajag labvēlīgus apstākļus, tad arī būs rekordraža, bet vasara un tagad rudens ieviesa korekcijas.

Zemnieki pārliecināti, ka nākamajam gadam stādīšanai atstās `Signum` un gādās vēl kādu šķirni. “Tā kā esam iegādājušies gan kartupeļu stādītāju, gan kombainu, domāju, varbūt nākamgad stādīt ne tikai cietes kartupeļus, bet arī pārtikas, jo pieprasījums ir,” saka Inese Āboliņa.

SIA “Āboliņkalns” saimnieki atzīst, ka šoruden vairāki darbi sakrituši vienlaikus. Tā kā jāgādā arī par 170 nobarojamo lopu ganāmpulku, līdztekus kartupeļu rakšanai jāsteidz pļaut atālu, jāšķiro pārdošanai telītes, jāved nost no tīruma siens, jo ruļļi beidzot apžuvuši, aploki arī jāpārceļ. “Šajās dienās svarīgākie ir kartupeļi,” uzsver Jānis Āboliņš.

Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Ainārs Ciematnieks ar kartupeļu ražu ir apmierināts. “Rokam. Zemākajās vietās ūdens pastāvēja, redzēs, kādi tur būs kartupeļi, vai nesāks bojāties. Pagājušā gada 21.septembrī pabeidzām kartupeļu rakšanu, tagad darbi tikai pusē. Sēklas kartupeļus savai saimniecībai un pārdošanai vienmēr norokam jau augusta beigās, tagad tikai septembrī,” pastāsta zemnieks. “Briežkalnos” kartupeļus audzē 200 hektāros. Ainārs Ciematnieks pastāsta, ka dažai šķirnei bumbuļi lieli un maz, citai daudz, toties mazāki. Tie tiek piegādāti čipsu un kartupeļu cietes ražošanai. Tā kā tagad visi rok, lai kartupeļus nodotu, nākas pagaidīt rindā. “Pēdējos divus gadus viss septembris bija saulains un silts. Skaidrs, ka tā nebūs vienmēr, bet negribas jau tam ticēt. Gan jau pagūsim kartupeļus norakt,” pārdomas izsaka līgatnietis.

Nītaures pagasta “Lušēnu” saimniece Gaida Krūmiņa gandarīta kartupeļi norakti. “Kartupeļi skaisti, raža labāka nekā pērn. Tagad svarīgi, kā glabāsies, jo uz lauka bija vieta, kur tie bija jāizvelk no dubļiem,” stāsta nītauriete un piebilst, ka arī citi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Zaļais grozs” zemnieki īpaši par ražu nesūdzas. “Mums lietavas tādu skādi nenodarīja kā citur, cik zinu, vienīgi “Lejas Sucēs” kādu laiku kartupeļu lauks bija ūdenī,” pastāsta zemniece. Gaida Krūmiņa atzīst, ka Nītaures puses zemnieku kartupeļu tīrumiem lielāku kaitējumu nodarījušas mežacūkas, nevis lietavas. “Rudeņos lietavas nav pārsteigums, protams, nav runa par tādiem plūdiem, kad upes iziet no krastiem, kā tas notika Latgalē. Zemniekam ar to jārēķinās. Arī vēsajā un lietainajā vasarā varēja noķert dienas, kad savākt labu sienu. Jāmāk izmantot katru dienu,” pārdomās dalās nītauriere Gaida Krūmiņa.

Katrs, kuram kaut neliels kartupeļu lauciņš, steidz tos norakt, jo nedēļas nogalē atkal sola mākoņainu laiku. Lai arī kāds bijis septembris, bez kartupeļiem nepaliksim. Raža izaugusi, un tā tiek vākta.
http://news.lv/Druva/2017/09/28/raza-laba-tikai-jarok

 

Dzīvot klusumā

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 28.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Pagastu ziņas

Rudens ir laiks steidzīgiem darbiem un arī pārdomām, jaunā iezīmēšanai. Līgatnieši vienmēr bijuši darbīgi, pratuši atrast un izmantot iespējas, kuras dzīve piedāvā. Nesūdzoties viņi strādā.

Ceļš beidzas "Liellūsaru" pagalmā. Tālāk lauks, meži.

"Kā pasaules malā," smej saimniece Veronika Pavlova, un viņai pie kājām glaužas trīs sargi, kuri sagaida katru svešinieku.

"Liellūsaros" saimnieko Veronika un Andrejs, abiem jau ap 80, bet dzīvesprieka un enerģijas pietiek, lai laukos sevi nodrošinātu. "Kādreiz bija lopi, lielāka saimniecība. Var izdarīt tik, cik spēka. Lai cik grūti, jākustas, ja sāc vaimanāt, tad vainu var atrast vairumā," pārliecināta līgatniete. Dārziņā izaudzēts viss ikdienas galdam nepieciešamais, kūtiņā vistas, truši. "Istabā sēdēt nav laika," uzsver Veronika un piebilst, ka kreņķus sagādā lapsa, kas nekaunīgi staigā apkārt. Todien pamatīgi lijis, suņi priekšnamā gulējuši, tikmēr lapsa saimniekojusi pa kūti. Trīs vistas nokoda. Suņi gan to vairākkārt dzinuši prom, bet lapsa zina, kad droši iet medībās.

"Liellūsaros" nevar nepamanīt sakopto pagalmu, kurā puķu dobes veidotas ielokos. "Tas ir lauku variants, lai katram zāliena laukumam apkārt kas ziedētu," paskaidro saimniece un piebilst, ka citas vasaras un rudeņus puķu dobes bijušas daudz krāšņākas. Tagad viss pielijis, puķes dobēs izgāzušās, vējš izpluinījis.

Pagalmā uzmanību piesaista lapegle. Ļoti varena apkārtmērā, bet ar īpatnēju vainagu. "Cik tā veca, nezinu, te dzīvojam vairāk nekā 30 gadu. Zari, kas gūlās uz mājas, tika apzāģēti. Vienu rudeni vējš vairākus zarus nolauza. Kādreiz bērniem lapeglē bija štābiņš," par skaisto koku stāsta saimniece un piebilst, ka tā noēno pagalmu, bet tas nekas, jo vecais koks visiem ir mīļš.

Veronikas un Andreja bērni savās dzīvēs dēls ar ģimeni dzīvo Siguldā, meita Jelgavā. Vecvecāki ciemos gaida četrus mazbērnus. "Kādreiz viņiem patika laukos, varbūt kāds atgriezīsies. Dzīvē jau visādi notiek," klusi nosaka Veronika un uzsver, ka vieta ir ļoti skaista, klusa. "Kas pensionāram vainas? Pensija katru mēnesi, izaudzē dārzeņus, vistas, trušus, no kaimiņiem dabū pienu, atliek tikai dzīvot. Un jāstrādā jau arī," uzsver "Liellūsaru" saimniece.
http://news.lv/Druva/2017/09/28/dzivot-klusuma

 

Kļuvusi līgatniete

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 28.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Pagastu ziņas

"Par dzīvi Līgatnē nevar sūdzēties. Man te darbs, ģimene," saka Ilona Parele un piebilst, ka diemžēl pagastā darbavietu nav daudz. Viņa ziedu veikalā strādā par floristi un pārdevēju.

"Tagad jau daudzi mani pazīst, kaut es ne visus zinu," pastāsta līgatniete. Jaunpiebaldziete novadā dzīvo trešo gadu, ilgus gadus bijusi siguldiete, tagad dzīve atvedusi uz Līgatni.

Savulaik Ilonai Siguldā bijis savs puķu veikaliņš, viņa vasarās Turaidā tirgojusi suvenīrus, arī strādājusi Igaunijā "Scania" rūpnīcā, kur darbs bijis daudziem latviešiem. Tagad tā rūpnīca ir slēgta, pārcelta citur.

"Katrā darbā sava garoziņa," atgādina Ilona un uzsver, ka tagad ar darbu ir apmierināta. "Līgatnieši puķu izvēlē ir konservatīvi. Ir grūti paredzēt, kuri ziedi kad būs vairāk pieprasīti, bet jubilejās bez puķēm neiztiek," pārdomās dalās līgatniete. Ilona veido dažādus pušķus, gatavo bēru vainagus, dekorē kāzu mašīnas. "Arī pušķu, ziedu kompozīciju mode mainās. Jāseko līdzi, jāmācās. Man patīk tas, ko daru," bilst Ilona un atzīst, ka pa dienu darbā tiek patērēts daudz radošās enerģijas.
http://news.lv/Druva/2017/09/28/kluvusi-ligatniete

 

Būt aktīvam vienmēr, ne tikai nedēļu

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 27.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Eiropas Sporta nedēļas moto šogad ir “Esi aktīvs!”, mudinot būt aktīviem ne tikai šajā nedēļā, bet visu laiku.

Sporta nedēļu ievadīja Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā Olimpiskā diena, kas notika piektdienā, tajā galvenokārt iesaistījās skolu jaunatne. Pasākumi notika arī mūsu puses novados. Bija gan kopējā vingrošana skolās, gan citas fiziskās aktivitātes. Dažos novados fizisko aktivitāšu piedāvājums ilgst arī visu šo nedēļu. Līgatnes novadā šī izsludināta par Veselības nedēļu, tajā ne tikai sporto, bet pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam plašākā nozīmē.

Līgatnes Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis stāsta, ka katru dienu iedzīvotājiem piedāvāta iespēja iesaistīties kādās sporta aktivitātēs. Līdztekus novada pašvaldības pasākumiem notikuši arī valsts mēroga pasākumi. Sestdien Līgatnē Sporta nedēļas ietvaros notika viens no populārākajiem taku skrējieniem Latvijā "Stirnu buks", pulcējot gandrīz trīs tūkstošus skrējēju.

"Tas bija valsts mēroga notikums, bet šajā nedēļā mūsu sporta namā gaidām līgatniešus. Pirmdien notika florbola turnīrs, vakar karatē nodarbības, kur ikviens varēja paskatīties un, iespējams, arī padarboties līdzi. Šodien sacensības volejbolā un florbolā, rīt atkal karatē, bet piektdien – volejbols. Cilvēku aktivitāte ir apmierinoša, protams, kādam gribējies, lai pasākumi notiktu citā laikā, bet kopumā dalībnieku netrūkst," stāsta V. Dumpis.

Sporta nedēļas pasākumi tiek rīkoti dažādām vecuma grupām. Bērnudārzā notiek veselības kūre, kur no augļiem spiež sulu, runā par veselīgu ēšanu. Uz pasākumiem sporta namā īpaši gaidīti pieaugušie.

V. Dumpis stāsta, ka katra iniciatīva, kas mudina cilvēkus domāt par veselīgu dzīvesveidu, par fiziskajām aktivitātēm, ir noderīga: "Domāju, kādu jau tas piesaistīs, jo redzam, ka arvien vairāk cilvēku piedalās sporta aktivitātēs. Cilvēki sapratuši, ka sportot ir stilīgi."

Sportiski pasākumi notiek arī Liepas pirmsskolas izglītības iestādē. Sporta skolotāja Natālija Buličeva stāsta, ka Sporta nedēļas ietvaros pirmsskolas bērni katru dienu dara ko īpašu notiek kopīga vingrošana, ritmikas nodarbības, kustību rotaļas, braukšana ar riteņiem.

"Nedēļas nozīmīgākais notikums bija vakar, kad bērnudārza bērni, audzinātājas un auklītes devās pārgājienā uz Mazo Ellīti, pēc tam uz Liepas muižu. Vecākās grupas bērni pa ceļam vēl iegriezās Liepas kapos pie dzejnieka Eduarda Veidenbauma atdusas vietas, jo tuvojas viņa jubileja. Liepas muižā izstaigājām visas takas, rīkojām rotaļas, citas aktivitātes. Bērniem darboties ļoti patīk, svarīgi prieku par to radīt šajā vecumā, lai vēlme sportot saglabātos arī turpmāk," saka N. Buličeva.

Cēsīs jau tradicionāli šajā nedēļā notiek skriešanas – nūjošanas seriāls "Cēsu apļi", kurā ikviens interesents no pirmdienas līdz piektdienai aicināts veikt pēc iespējas vairāk apļu Pils parkā, ejot, soļojot, nūjojot, skrienot. Pirmajā dienā uz starta stājās gandrīz 170 dalībnieku ne tikai no Cēsīm, bet arī apkārtējiem novadiem. Bija patīkami redzēt, ka plecu pie pleca distancē devās gan pavisam jauni skrējēji, gan tie, kuru sportiskajā biogrāfijā ierakstītas neskaitāmas sacensības. Skrējēju vidū arī dalībnieki no domubiedru grupas “Skrien un nūjo Cēsīs", kas izveidojās gada sākumā. Viena no grupas dalībniecēm Žanna Vanaga stāsta, ka pirmajā dienā skrējienā piedalījušies kādi astoņi no viņu itin kuplās grupas, bet nedēļas laikā iesaistīsies arī citi: "Šonedēļ mums pirmo reizi nenotiks iktrešdienas sanākšana Rožu laukumā, lai dotos kārtējā skrējienā. Kopš janvāra nevienu trešdienu netikām izlaiduši, šoreiz nolēmām to ziedot kopīgam mērķim.

Gada laikā mums izveidojies kupls skrējēju pulciņš, katra trešdiena ir jauks satikšanās brīdis. Kopā skriet ir labi, esam iepazinuši viens otru, ir kopīgi plāni, mērķi. Kopā braucam uz sacensībām, pārrunājam paveikto."

Ž.Vanaga uzskata, ka šādas aktivitātes un aicinājumi sportot ir ļoti nepieciešami, lai cilvēki aizdomātos, cik daudz laba var dot sportiskās nodarbes: "Varu to teikt no pieredzes. Man ir ļoti saspringts darba režīms, un skriešanā esmu atradusi vislieliskāko risinājumu veselīgam dzīvesveidam. Kad izkusties svaigā gaisā, problēmas mazinās. Ir jauki, ja apkārt ir pozitīvi cilvēki, bet sportojot jau citādi nemaz nevar."

Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, lai veicinātu nodarbošanos ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Šis jau būs trešais gads, kad EK nāk ar šo iniciatīvu. Informācija vēsta, ka pasākumos piedalījās vairāk nekā 136 tūkstoši dalībnieku no 97 Latvijas novadiem un pilsētām.
http://news.lv/Druva/2017/09/27/aktivam-vienmer-ne-tikai-nedelu

 

Spēj palīdzēt citiem

Autors: Madara Ozoliņa 
Datums: 29.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vaļas brīdim

Dziedniece un zīlniece Ineta Brenča no Līgatnes ar savām spējām palīdzējusi ne vienam vien grūtībās nonākušajam.

Inetas darbības sfēra ir plaša viņa liek Taro kārtis, lasa informāciju pēc roku līnijas, nodarbojas ar Reiki dziedniecību, numeroloģiju un pat čakru balansēšanu. Turklāt Ineta prot zīlēt arī ar rūnām. “Ar rūnām Latvijā strādā maz cilvēku. Ar tām var ne tikai zīlēt, bet arī dziedināt un pat uzlikt aizsardzību. Savukārt ar numeroloģijas palīdzību veidoju cilvēkiem pamata portretus, lai palīdzētu uzzināt to, kas viņiem dzīvē jādara, kādas ir viņu stiprās vai vājās puses. Nodarbojos arī ar lāstu diagnostiku un noņemšanu. Ar svārstu nosaku, vai cilvēkam ir uzlikts kaitējums,” par ikdienas nodarbošanos, kas citam var šķist kaut kas ļoti mistisks, stāsta Ineta.

Kādu laiku Ineta strādājusi par grāmatvedi, tad ieguvusi sociālā rehabilitētāja profesiju, pagājušajā gadā absolvējusi medicīnas koledžu. Zīlniece ir pārliecināta, ka dziednieciskās spējas un īpašo enerģiju ir mantojusi no vecmāmiņas, kas savulaik arī pratusi dziedināt. Tomēr tā pa īstam viss sācies, kad Ineta uzsāka mācības Balto raganu skolā. “Sākumā mācījos par masieri. Mani pamanīja iestādes vadītāja un piedāvāja apgūt arī dziedniecību un Taro kāršu kursus. Piekritu, tikai tad sapratu, ka esmu nonākusi īstajā vietā un daru to, kas man ne tikai patīk, bet arī padodas. Mans darbs ir arī mans hobijs, un man par to ir ļoti liels prieks,” teic Ineta. Viņa stāsta, ka viss mistiskais ir ļoti pieprasīts: “Cilvēkiem ir jautājumi, uz kuriem viņi vēlas zināt atbildes, grib zināt, kāda būtu pareizā izvēle. Ja es spēju atrast atbildes, kāpēc šādu iespēju neizmantot? Tāpat cilvēki bieži vien izvēlas nākt pie manis kā dziednieces. Dažam ārsts nespēj palīdzēt, bet kāds mediķiem neuzticas. Es spēju novārdot neielaistu rozi. Cilvēkiem tikai jāzina, ka rozi novārdot var pirmajās trīs dienās. Tātad, ja ir aizdomas par šo slimību, jāmeklē vārdotājs. Pie manis nāk ar visdažādākajām kaitēm, un bieži vien cilvēkam kļūst labāk jau tajā pašā dienā, kad esmu darbojusies,” nosaka Ineta.

Lai palīdzētu citiem, viņa izmanto arī Reiki metodi, kas esot universāls dziedināšanas veids. Dziedniece stāsta, ka spēj palīdzēt gan fiziskām saslimšanām, gan atkarībām, gan emocionālām kaitēm. “Manuprāt, tieši ārstu lielās slodzes dēļ cilvēki ar savām kaitēm izvēlas vērsties pie dziedniekiem, nevis mediķiem. Īpaši tie, kuri zina, ka kaut kas nav kārtībā, bet speciālists nevar noteikt, kas tieši. Ārstam katrs orgāns ir jāpārbauda atsevišķi, bet dziednieks var redzēt kopējo ainu. Reiz pie manis atnāca kāda sieviete. Izliku viņai Taro kārtis, redzēju nāvi. Redzēju, ka sievietei ir vēzis pēdējā stadijā, redzēju pat konkrēto vietu ķermenī. Mudināju viņu pēc iespējas ātrāk apmeklēt dakteri, ko viņa arī izdarīja. Man izrādījās taisnība, un šo sievieti jau pēc pāris dienām operēja. Viņa ir dzīva,” stāsta dziedniece. Ineta ir pārliecināta, ka zīlniekam ir jāsaka viss, ko viņš redz, un arī sliktās lietas noklusēt nedrīkst.

Ineta stāsta, ka līdzvērtīgi Taro kāršu pieprasījumam cilvēki aizvien biežāk prasa noņemt lāstu: “Agrāk to, vai cilvēkam ir uzlikts lāsts, noteicu tikai tad, ja man to prasīja. Tagad iekļauju to katrā vizītē. Tas, cik daudz cilvēkiem uzlikti lāsti, ir kaut kas ārprātīgs! Mēnesī lāstus noņemu cilvēkiem 15. Zinu, ka ir vietas, kur lāstu uzlikšanu var arī speciāli apgūt. Cilvēki ir nežēlīgi, sava biznesa dēļ ir gatavi uz visu pat kaitēt otram, uzliekot lāstu.”

Nav noslēpums, ka līdztekus cilvēkiem, kuriem nudien piemīt varošas spējas, uzdarbojas krāpnieki. Ineta lieliski zina, kā cilvēku, kurš vēlas no klienta izkrāpt naudu, atšķirt no amata pratēja: “Kad cilvēks dodas pie speciālista, viņam ir jābūt labi noskaņotam ar sajūtu, ka saņems palīdzību. Arī no dziednieka kabineta jāiznāk ar labām sajūtām. Ja pēc dziednieka vai zīlnieka apmeklējuma jūties slikti, tad tas noteikti nav bijis īstais dziednieks. Otrs ja dziednieks saka, ka lāstu var noņemt tikai piecu apmeklējumu laikā, arī tad var droši doties prom. Lāsti parasti tiek noņemti vienā reizē. Ja zīlnieks sāk spēlēt teātri krīt zemē, vicinās ar rokām un tēlo kādā mākslas filmā redzēto zīlnieku, tad viņam nevar uzticēties. Seansi nav nekas pārspīlēti maģisks viss notiek sarunu un pavisam vienkāršu darbību veidā. Noteikti nevar uzticēties arī Taro kāršu licējam, kurš klientam uzdod pārāk daudz jautājumu, jo pašam zīlniekam būtu jāredz visas atbildes.”

Ineta novērtē, ka cilvēki viņu atrod paši pēc dzirdētām atsauksmēm un pārbaudītiem piemēriem. Zīlniece spēju palīdzēt citiem un dziedināt uztver kā dāvanu, kas jānovērtē.
http://news.lv/Druva/2017/09/29/spej-palidzet-citiem

Jauns un jau deputāts

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 29.09.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Jauniešiem

Kristaps Sviklis ir 23 gadus jauns līgatnietis, novada domes deputāts.

Kristaps atceras, ka jau vidusskolas laikā strīdējies ar skolotāju, gribējis izprast lietu būtību un bieži vien skolotāja teikusi, ka viņam jākļūst par politiķi. Taču studēt viņš izvēlējās ekonomiku. Tagad jaunietis strādā vietējā ražošanas uzņēmumā, bet darbs nav saistīts ar iegūto izglītību.

“Esmu meklējis darbu Rīgā, bet allaž atdūries pret dažādām problēmām. Visur, piemēram, prasa pieredzi. Tā kā studiju laikā nestrādāju, man nav darba pieredzes. Studijas, ja nopietni mācies, ar darbu apvienot grūti. Ar šo problēmu saskaras daudzi jaunieši. Darba devēju neinteresē zināšanas, bet pieredze,” pārdomās dalās Kristaps un uzsver, ka deputātam arī ļoti noder ekonomista zināšanas.” Bez tām pat nevar iztikt. Nav uzreiz jāstudē ekonomika, bet sapratnei jābūt,” pārliecināts līgatnietis.

Kad Kristapu uzaicināja kļūt par deputāta kandidātu, viņu tas ieinteresēja. “Apvienības biedri stāstīja, kas būs jādara, kādas problēmas novadā, kas svarīgākais. Kad mans vārds bija sarakstā, cilvēki uz mani sāka citādi skatīties, pievērsa uzmanību. Kaimiņi vairāk runājās, prasīja konkrētus jautājumus,” pastāsta Kristaps. Viņa pārstāvētā vēlēšanu apvienība ieguva vienu deputāta vietu, Kristaps sarakstā bija otrais, bet kolēģe veselības problēmu dēļ nolika mandātu.

“Ļoti daudz mācos. Ļoti daudz ko nezinu, īpaši juridiskas lietas. Ja kaut ko nesaprotu, vai nu jāiet pie jurista, vai atbildes jāmeklē pašam. Lasu likumus, lai saprastu, kāda ietekme būs lēmumam, par kuru man jābalso. Brīvdienās tiekos ar citiem apvienības biedriem, izrunājam aktuālos jautājumus, izvērtējam, kam jāpievērš uzmanība,” stāsta Līgatnes novada domes gados jaunākais deputāts. Viņš atzīst, ka sarunās ar iedzīvotājiem bijis pārsteigts par līgatniešu priekšstatiem, ko dara dome.

“Daudzi domā, ka deputāti taču saņem lielas algas, bet, kad uzzina, ka tikai ap simts eiro, ir pārsteigti un pat jautā, kāpēc tad mēs to darām. Deputāta darbs ir tikai pienākums, ar kuru nepelna ikdienas vajadzībām. To daudzkārt esmu skaidrojis. Sarunās stāstu, kā katru jautājumu saprotu, ko domā apvienība, cenšos neko nepiekrāsot. Ar cilvēkiem ir jārunā, viņiem jāskaidro. Ne vienmēr paši zina, ko grib. Bet katram ir savas vēlmes un vajadzības, un tās var uzzināt sarunās,” pārdomās dalās Kristaps Sviklis un piebilst, ka daudz nācies runāt par to, vai uz vēlēšanām vispār jāiet.

“Mēs taču novadā paši veidojam savu dzīvi. Domāju, ka cilvēki ir zinošāki, ieklausīsies, esmu vairākkārt kļūdījies. Bieži vien kāds kaut ko pasaka, otrs pārprot. Tā rodas konflikti. Šādās situācijās abiem cenšos skaidrot, ka viņi viens otru nav sapratuši. Uzņemos būt starpnieks, kurš izskaidro. Protams, būs situācijas, kad katram ir savs viedoklis, kad vienam ideja šķiet pievilcīga, otram ne. Subjektīvais viedoklis vienmēr paliks,” saka deputāts un atzīst: “Vēl neesmu samaitājies, un mani maz ietekmē tas, ko domā pārējie.”

Domē deputāti ievēlēti no trim sarakstiem. “Domes deputāti ir komanda un reizē nav, jo grupējas pa sarakstiem. Tā kā es no sava esmu vienīgais, balsoju, kā uzskatu par pareizu. Bet noskaņa starp deputātiem ir koleģiāla,” pastāsta Kristaps un piebilst, ka jaunais ir un paliek jaunais. “Kādreiz par manis teikto pasmīkņā, citreiz ieklausās. Kad mēģinu pamatot, kāpēc to jautāju, skaidroju, ka varbūt tomēr ir citādi, nekā pārējie uzskata, dažs vienkārši novēršas. Tā notiek. Ir pašam jāattīstās, lai šī attieksme mainītos, sava vieta jāiegūst, jāparāda, ko varu,” saka jaunais deputāts.

Pirms pašvaldību vēlēšanām bieži izskanēja, ka jaunajiem jānomaina vecie, jāņem vara savās rokās, lai būtu pārmaiņas. “Neesmu par to, ka jaunajiem jānomaina vecie, bet ir jāienāk jaunajiem, lai viņi gūtu pieredzi un turpmāk būtu zinoši strādāt, ar laiku pārņemt darbu. Pārmaiņas domē var notikt, kad nomainās vadība, nevis tikai daži deputāti. Vienmēr svarīgs būs jautājums vai ir vēlme darīt, lai rezultāts būtu labāks, vai tikai būt par vadītāju,” viedokli pauž līgatnietis.

Kristaps darbojas domes Finanšu komitejā. Mēnesī divas reizes pa pusei dienas paiet domē. “Katrs jautājums, ko dome pieņem, kādam ir ļoti svarīgs. Saprotu, ka man vēl daudz jāmācās. Esmu pieteicies deputātu mācībām, vairāk uzzināšu par pašvaldībām. Domāju arī par studiju turpināšanu,” stāsta Kristaps Sviklis. Par aktualitāti, kas visdrīzākajā laikā novadā jāizvērtē, deputāts nosauc izglītības jomu. “Sāku skolas gaitas Līgatnē, bet vecāki uzskatīja, ka jāmācās Siguldā. Jau tad sarunās ar bijušajiem klasesbiedriem redzēju, kā skolu līmeņi atšķiras. Parasti jau saka, ka nav sliktu skolēnu. Novadā izglītības kvalitātes jautājums bija jārisina jau sen. Ko neizdarīja pati skola, tas tagad jāizdara domei,” saka deputāts.

Sabiedrībā pierasts, ka deputātus var lamāt, vainot visā.

“Cenšos, lai šo vārdu nesaista ar slikto. Ja arī kādam bijusi vilšanās, kaut kas taču ir mainījies, ne jau vienmēr uz slikto pusi. Piemēram, arī ārsti kļūdās, vai tāpēc visi ārsti slikti,” saka līgatnietis Kristaps Sviklis.
http://news.lv/Druva/2017/09/29/jauns-un-jau-deputats

 

 

 

2017-10-01
Laika ziņas
Aptaujas