Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Drošība skeitparkos. Kurš atbildīgs

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 03.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte

Pagājušajā nedēļā traģisks negadījums notika Raunā. 25.septembrī ar velosipēdu no skeitparka rampas kritis 2006. gadā dzimis zēns, kurš no gūtajām traumām pēc dažām dienām slimnīcā mira.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) “Druvai” stāstīja, ka mediķi notikuma vietā nav redzējuši ķiveri, tādēļ secinājuši, ka bērnam tās, visticamāk, nav bijis galvā. Tā šajā negadījumā, iespējams, būtu samazinājusi gūto traumu apmēru.

Ik pa brīdim publiskajā telpā izskan ziņas par negadījumiem skeitparkos, pagājušajā nedēļā arī Cēsīs kritienu no rampas piedzīvoja kāds septiņus gadus vecs zēns, kurš krita, braucot ar skrejriteni. Šim zēnam ķivere bijusi, taču arī viņš ievietots slimnīcā, jo guvis galvas un plaukstas ievainojumus.

Pēc šādiem notikumiem sabiedrībā uzvirmo diskusijas, kurš par ko atbildīgs. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka “Druvai” norādījusi, ka vecāki ir atbildīgi par bērna nodarbēm brīvajā laikā, viņu pienākums rūpēties, lai bērniem, kas izmanto skeitparkus, velotrases, galvā būtu ķivere.

Ir skaidrs, ka vienmēr un visur klāt piestāvēt nevar, un droši vien nebūtu pareizi, ja pēc šādiem negadījumiem drošībai skeitparkos noteiktu papildu drošības prasības. Kaut vai tāpēc, ka traumas gūt var arī, rotaļājoties pagalmos, kur bieži vien joprojām ir padomju infrastruktūra, traumas var gūt, kāpjot kokos, braucot ar riteni pa ielu, ceļu, meža taku.

“Druva” sazinājās ar novadiem, kuros ierīkoti skeitparki, lai noskaidrotu, vai tiek sekots drošības situācijai, vai tiek uzraudzīts, kas notiek šajās aktīvās atpūtas zonās.

Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa Sivko atzīst, ka šis ir traģisks notikums, un izsaka visdziļāko līdzjūtību zēna tuviniekiem. Taču viņa norāda, ka pašvaldības rīcībā esošā informācija vēsta – bojā gājušais zēns nav izmantojis skeitparka infrastruktūru. Tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība.

“Atzīstam, ka skeitparks nav jauns, tas būvēts pirms septiņiem gadiem. Katru pavasari to apsekojam, arī šajā, kad tika identificētas nelielas tehniskās problēmas, bet tās nav braucamajās virsmās. Pieaicinājām skeitparka būvniekus, kuri veica apsekošanu, vienojāmies, ka viņi sagatavos tāmi veicamajiem darbiem un, tiklīdz būs pabeiguši citu objektu, ķersies pie darba mūsu skeitparkā,” stāsta L. Zūdiņa Sivko.

Viņa arī pavēstīja, ka pēc šī negadījuma skeitparks apmeklētājiem slēgts, uzstādītas informatīvās zīmes, ka pagaidām to izmantot nedrīkst. Pie teritorijas ir norādes par nepieciešamību lietot ķiveres, par drošības noteikumu ievērošanu, bet, pirmkārt, pašvaldība nevar nolikt sargu, kas visu laiku uzmana šo vietu, otrkārt, nereti šīs zīmes vienkārši pazūdot.

“Manuprāt, tā ir vecāku un katra paša braucēja atbildība. No traumu gūšanas neviens nevar būt pasargāts. Jebkurā vietā, jebkurā pašvaldībā, kur tiek veidota infrastruktūra, lai bērniem, jauniešiem ir iespēja aktīvi darboties, viņi var gūt traumas, jo katru objektu bērni izmanto tā, kā viņi grib. Manuprāt, vecākiem vairāk ar bērniem jārunā par drošību, jārāda priekšzīme. Bet, ja paši vecāki ar divriteņiem brauc bez ķiverēm, ko var prasīt no bērniem.

Skolā mācību gada sākumā vienmēr notiek sarunas par drošību, pēc šī traģiskā gadījuma atkal tiks runāts par drošību, pašu atbildību,” skaidro L. Zūdiņa Sivko.

Cēsīs skeitparks izbūvēts pirms vairākiem gadiem, šogad jauno cēsnieku rīcībā nodots arī moderns, multifunkcionāls un visiem pieejams veloparks, kur var braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda dēļiem, skrejriteņiem. Labos laika apstākļos var novērot, ka abās vietās braucēju netrūkst, asāku emociju cienītāji izvēlas skeitparku, citi apļo pa veloparku, un netrūkst tādu, kas brauc bez jebkāda drošības aprīkojuma. Puiši skaidro, ka viņi par sevi ir pārliecināti, bet ķiveres neesamība tikai dodot papildu sajūtas.

Cēsu novada pašvaldības sporta koordinatore Rasa Siliņa atzīst, ka neviens uz vietas situāciju nekontrolē, atbildība par bērniem līdz 18 gadiem jāuzņemas vecākiem, bet pēc tam katrs pats atbild par sevi.

“Par drošību tāda pati atbildība jāuzņemas arī uz ielas, māju pagalmos, jebkurā vietā. Abos parkos drošības noteikumi ir izvietoti, skeitparka konstrukcijas ir sertificētas. Var jau domāt par kādu kontrolētāju, bet tad jārada jauna štata vieta, turklāt tam jābūt cilvēkam, kuru respektēs, kurš spēs panākt, lai viņu klausa. Nav nozīmes nozīmēt dežurantu tikai tāpēc, ka vajag. Bet ar to jau nekas nebūs līdzēts, jo teritorijas ir atvērtas, tās var izmantot jebkurā diennakts laikā. Bīstama, galu galā, var būt jebkura vieta, jo pilsētā ir pamestas būves, kurās bērniem patīk uzturēties, spēlēties, tās taču ir bīstamākas par skeitparkiem, bet tās neviens nekontrolē,” norāda R. Siliņa.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Jēgers stāsta, ka pašvaldības policijas patruļa ik pa laikam ielūkojas skeitparkos, aizrādot jauniešiem par nepieciešamību lietot ķiveres. Abos laukumos ir videonovērošana, kas ļauj pakontrolēt situāciju.

“Iespējams, vecāki pārbauda, vai bērnam ir ķivere, bet jaunietis, nonākot skeitparkā, to noliek malā, jo tā ir stilīgāk. Kad piebraucam, viņš uzliek, bet kas notiek pēc tam? Visu laiku jau tur klāt būt nevaram,” saka M. Jēgers.

Priekuļu novadā skeitparks izveidots Liepas pagastā. Novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Mucenieks stāsta, ka policija cenšas kontrolēt situāciju, taču galvenā atbildība jāuzņemas vecākiem: “No savas puses darām, cik varam. Ja, braucot garām, redzam, ka kādam nav ķiveres, aizrādām. Situācijas ir dažādas, ir jaunieši, kuri lieto ķiveres, ir tādi, kuri nelieto. Uz Liepu braukuši puiši no Cēsīm, esam pateikuši ja būs bez ķiverēm, nevarēs braukt, un pārsvarā teiktais tiek respektēts. Ja pamanām, ka rampās ir bojājumi, skeitparks tiek slēgts, viss salabots.”

Viņš norāda, ka šajā darbā ļoti noderīga ir videonovērošanas sistēma, kas pašvaldībā izveidota vietās, kur notiek cilvēku pulcēšanās, tas ļauj labāk kontrolēt situāciju. Arī skeitparkā tā uzlikta, un pašvaldības policijas darbinieki var ātrāk reaģēt uz tur notiekošo vai pēc redzētiem pārkāpumiem pārrunāt ar jauniešiem kārtības un drošības normu ievērošanu. G. Mucenieks norāda, ka arī šāds preventīvais darbs ir nepieciešams.

Skeitparks darbojas arī Līgatnes novadā pie Sporta centra. Centra vadītājs Viesturs Dumpis stāsta, ka top projekts modernam skeitparkam. Drošības situācija tiekot kontrolēta, bet visu nevar izkontrolēt, turklāt ne visi prasības ievērojot.

“Kamēr Sporta centrs darbojas, dežurants paseko, kas notiek skeitparkā, aizrādot tiem, kuri brauc bez ķiverēm, bet patiesībā jau piespiest tās lietot nevaram. Esmu runājis ar braucējiem par šo jautājumu, viņi saka, ka ķiveres nekad nav likuši un nedomā to darīt. Tie, kuri brauc skeitparkā, pārsvarā jau ir pilngadīgi, līdz ar to atbildīgi paši par sevi. Par bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, ir atbildīgi vecāki, viņiem jāsaprot, kur var laist bērnus, vai tas droši,” norāda V. Dumpis.

Līgatnes pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš stāsta, ka arī viņi situāciju šajā vietā kontrolē, bet teritorija atvērta, visu laiku tur klāt būt nav fiziski iespējams: “Cenšamies kontrolēt gan darbadienās, gan brīvdienās, gan vakaros, jo tur dažkārt uzrodas drifta meistari, jaunieši ar motorolleriem, kuri arī vēlas sevi apliecināt. Šis laukums vilina dažādu emociju meklētājus, bet vienmēr klāt nevaram būt.”

Viņš atzīst, ka novadā publiskās vietās ļoti derētu videonovērošanas kameras, ko vairākkārt esot rosinājis, taču šobrīd par tām neesot intereses.

“Tās noderētu arī šajā vietā, jo tā ir iespēja attālināti kontrolēt situāciju. Gandrīz visur videonovērošana ir, Līgatnē – nav,” piebilst U. Siliņš.

Visi minētie skeitparki ir atklātas teritorijas, tos var izmantot 24 stundas diennaktī, līdz ar to nav reāli runāt par kontroli, par dežurantiem, kas uzmanītu drošības noteikumu ievērošanu, taču arī tas pilnībā nepasargātu no traumām. Pie skeitparkiem ir izvietoti drošības noteikumi, bet tiem ir informējošs raksturs. Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Vai šī norma attiecas arī uz braukšanu skeitparkos? Pārsvarā jau gados jaunajiem braucējiem ķiveres ir, vecāki to uzmana, bet, sasniedzot pusaudža gadus, rodas vēlme “būt stilīgam” un braukt bez ķiverēm. Arī te svarīgs vecāku piemērs, ja viņi brauc bez ķiverēm, kā piespiest bērnu?

Varbūt risinājums ir Valmieras pieredze, kur pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi “Par sabiedrisko kārtību un drošību Valmieras pilsētas pašvaldības aktīvās atpūtas objektos”. Tie paredz aizliegumus un pienākumus, kas sekmē arī drošu Valmieras skeitparka izmantošanu un sakārtotu vidi skeitparka apmeklētājiem. Tajos teikts, ka aizliegts izmantot skeitparka elementus aktīvai atpūtai bez ķiveres, roku un kāju aizsargiem. Balstoties uz šiem noteikumiem, var prasīt atbildību, sodīt pārkāpējus, bet tad skeitparkos un velotrasēs regulāri jāierodas pašvaldības policijai, kas var uzlikt sodu. Iespējams, regulāri veicot apsekošanu, brīdinot, piemērojot sodus, arī var panākt prasību ievērošanu, taču jāsaprot, ka arī tas nepasargās no traumām.


http://news.lv/Druva/2017/10/03/drosiba-skeitparkos-kurs-atbildigs

 

Apmaldās un mežā pavada trīs dienas

Autors: Arita Lejiņa 
Datums: 03.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Kāda līgatniete, 1939.gadā dzimusi kundze, pagājušajā nedēļā iegājusi purvā ogot, apmaldījusies un mežā pavadījusi vairākas dienas. Ziņu, ka sieviete pazudusi, Valsts policija saņēmusi trešdien, 27.septembrī, par to informējuši tuvinieki, bet ogot sieviete devusies jau pirmdien, 25.septembrī.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde ziņo, ka pēc informācijas saņemšanas policijas darbiniekiem izdevās sazināties ar kundzi, kura paskaidroja, ka jau otro dienu esot mežā apmaldījusies, taču jūtoties labi. Pēc meklēšanas pasākumu uzsākšanas izdevies atkārtoti sazināties ar cietušo. Viņa tālumā dzirdējusi policijas sirēnu, taču teikusi, ka nevēloties tumsā doties caur purvu. Ap pulksten 23 sakari ar kundzi pazuda. 28.septembrī tika atsākti meklēšanas darbi. Pasākumos iesaistījās 14 Valsts policijas darbinieku, 80 Zemessardzes darbinieku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters. 28.septembrī pulksten 14.46 saņemta informācija, ka sieviete pašas spēkiem tikusi laukā no meža un ar autobusu devusies mājās.


http://news.lv/Druva/2017/10/03/apmaldas-un-meza-pavada-tris-dienas

 

Avota ūdeni dzer un dzers

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 04.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Kaut katrā lielākā apdzīvotā vietā centralizēti ir nodrošināts dzeramais ūdens, bet viensētās ierīkotas akas, daudzi jo daudzi ūdeni dzeršanai ņem no avotiem. Avotu ūdens tiek uzskatīts par dzīvu ūdeni, jo tas netiek sūknēts pa caurulēm un sists, tas zemes dzīlēs sakrājis visu labo, kas nepieciešams cilvēka organismam, ir veselīgs un dziedniecisks.

Pēdējā laikā par avotiem daudz tiek runāts, analīzēs pierādīts, ka daudzu ūdeni bez vārīšanas nav ieteicams dzert, jo tajā konstatētas nevēlamas baktērijas un mikrobioloģisks piesārņojums. Latvijā avotu ir daudzi tūkstoši, katrā pagastā vairāki. Vieni ir iecienītāki, citos ūdeni ņem tikai tuvējo māju iedzīvotāji. Kurš atbildīgs, lai kāda avota ūdens nenodarītu ļaunu? Ja tas atrodas uz pašvaldības zemes, atbildība tiek prasīta tai.

“Tā ir ažiotāža, kur prasīta pašvaldības atbildība. Kāpēc jājaucas procesos, kas notiek paši par sevi? Gadu desmitiem dzēruši avotu ūdeni. Ja apkārtnē ķīmiju nelieto, kāpēc lai satrauktos. Katram pašam arī jābūt atbildīgam, ko viņš lieto uzturā,” viedokli pauž Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Arī viņai pie mājas īpašumā ir avots, no kura mājnieki un kaimiņi ņem ūdeni. “Cik tad ikdienā mēs dzeram tīru ūdeni? Vārām tēju, kafiju. Varbūt pilsētnieki ūdeni dzer vairāk,” bilst novada vadītāja un atzīst, ka, pievēršot tik lielu uzmanību avotiem, iedzīvotājiem tiek dots signāls dzeršanai ūdeni pirkt veikalā. “Novadā visi ir nodrošināti ar ūdeni. Uz pašvaldības zemes nav neviena avota, no kura ņemtu ūdeni un tādēļ varētu prasīt, lai tā būtu atbildīga par ūdens kvalitāti. Runas par avotu ūdeni cilvēkos radījušas satraukumu. Zvanīja kāda sieviete un jautāja, vai pašvaldība kontrolē ūdens kvalitāti akās,” pastāsta Elita Eglīte un uzsver, ka cilvēki ir dzēruši un dzers iecienītā avota ūdeni, viņiem tas garšo, viņi ir pārliecināti par kvalitāti. Vai tur būtu jāiejaucas pašvaldībai?

Priekuļu novadā atrodas četri populāri avoti: Spāriņu avots Jaunraunā, Mežavots Priekuļos, Raibačavots Liepā un Dukuru avots. Pie tiem reti ir brīži, kad nebūtu kāda cilvēka.

“Pirms divām nedēļām nodevām ūdens paraugus SIA “Valmieras ūdens” testēšanas laboratorijai analīžu rezultāti trijos ir labi, bet Dukuru avota ūdeni var lietot vārītu, tas ir mikrobioloģiski piesārņots, tika konstatētas koliformas baktērijas. Kā teikts atzinumā ūdeni dzeršanai, zobu tīrīšanai, mutes dobuma skalošanai, ēdiena gatavošanai, dārzeņu mazgāšanai un tamlīdzīgi nepieciešams lietot uzvārītu. Baktēriju bojāejai pietiek ar vienas minūtes ilgu ūdens vārīšanos,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone un uzsver, ka visi šie avoti ir ļoti iecienīti un pašvaldība uzņemas rūpes par saviem cilvēkiem. Četru avotu ūdens analīzes pašvaldībai izmaksāja 51,69 eiro.

Informācija par analīžu rezultātiem ir izvietota pie katra avota, tā izlasāma pašvaldības mājaslapā un izdevumā. “Turpmāk avotu ūdens analīzi veiksim četras reizes gadā, jo mainās gadalaiki, laikapstākļi, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti,” saka novada vadītāja.

Raunas centrā ir divi avoti Valmieras ielā un parkā. Abiem avotiem nav vārdu. “Pēdējo reizi analīzes tika veiktas pirms diviem gadiem. Toreiz secināja, ka neviena avota ūdens nav ieteicams dzeršanai. Valmieras ielā avots ir neliels. Tur nav redzēts, ka kāds ņemtu ūdeni. Parkā vien reti kāds to dara. Parkā avota apkārtne tiek labiekārtota, tiks arī uzstādīts informācijas dēlis, izvietota norāde, ka ūdens nav ieteicams dzeršanai,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

Raunā populārākais ir Staburags. Pēc tā ūdens brauc ne tikai vietējie, nostāstu un teiku mudināti, traukus piepilda daudzi ekskursanti. “Patlaban tiek izstrādāts Raunas Staburaga apsaimniekošanas plāns. Līdz šim ūdens analīzes nav ņemtas. Tā kā Staburaga ūdenim piedēvē daudzas labas īpašības, gribam iesaistīties starptautiskā projektā, lai izpētītu tā īpašības un kvalitāti,” pastāsta novada vadītāja. Drustu pagastā uz pašvaldības zemes nav neviena avota.

Kalnainajā Līgatnē lielāku un mazāku avotu ir daudz. Iecienīti ir pieci, trīs no tiem atrodas pašvaldības pārziņā. “Skaļupju avotā ir divas ūdens ņemšanas vietas. Vismaz reizi gadā tiek veiktas ūdens pārbaudes,” stāsta Līgatnes pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks un atzīst, ka pirms diviem gadiem bija problēmas ar ūdens kvalitāti. Piesārņojums varēja rasties ūdens uzkrāšanas rezervuāra dēļ, kas bija izveidots virs tā iztekas. Toreiz avota izteka tika pārveidota, pēc tam problēmu nav bijis. Iedzīvotāji ar pašvaldības atbalstu ierīkoja tiltiņu. “Skaļupju avots ir ļoti populārs, uz to pēc ūdens brauc arī rīdzinieki. Brīvdienās veidojas rinda. Visi atzīst, ka ūdens ir ļoti garšīgs,” bilst izpilddirektors.

Līgatniešu vidū iecienīts ir Gaujasmalas avots. Arī tā apkārtni pašvaldība labiekārtojusi. Uzstādīts soliņš, novietota atkritumu urna. “Avots ir sekls, ūdens tek lēnām. Kamēr piepildās trauks, vecie cilvēki labprāt atpūšas. Avots daudziem kļuvis par satikšanās vietu, te var nesteidzīgi parunāties. Dažkārt pēc ūdens tiek sūtīti bērni, par šo darbiņu nopelna čipsu paku. Tā kā bieži vien tukšs iepakojums mētājas avota apkaimē, uzstādījām atkritumu urnu, tagad par kārtību nevar žēloties,” pastāsta Egils Kurpnieks un uzsver, ka daudziem līgatniešiem iešana uz avotu pēc ūdens ir veselīga pastaiga.

Pilsētnieki ūdeni ņem arī Mežavotā, kas atrodas aiz vidusskolas. Paši rīko apkārtnes sakopšanas talkas, un problēmu nav bijis. Netālu no Līgatnes dabas takām arī ir avots, taču tam apmeklētāju ir ļoti maz, jo atrodas tālu no mājām. Augšlīgatnē savulaik tika iegūts populārais Līgatnes minerālūdens. Ražotne sen vairs nestrādā, un avots atrodas uz privātas zemes.

Egils Kurpnieks atzīst, ka līgatniešiem tā ir tradīcija iet uz avotu pēc ūdens un to lietot. “Centralizētā dzeramā ūdens kvalitāte nebija laba. Daudzi sūdzējās, ka tās dēļ elektroierīces, kurās silda vai izmanto ūdeni, nekalpo ilgāk par gadu. Pēdējos gados pašvaldība daudz ieguldījusi, atjaunojot maģistrālos ūdensvadus, tagad ūdens kvalitāte ir krietni labāka. To atzīst visi. Ūdens patēriņš ir palielinājies, bet tik daudz, kā plānojām. Taču, kamēr mājās nav nomainīti vecie ūdensvadi, ūdens nav tāds, kādu katrs vēlētos. Iekšējo ūdensvadu nomaiņa ir pašu dzīvokļu īpašnieku ziņā,” pastāsta izpilddirektors un ir pārliecināts, ka līgatnieši arī tad, kad dzīvokļos būs ļoti garšīgs un kvalitatīvs ūdens, visticamāk, ies uz avotiem. “Vispirms jau jāpierod, ka ūdens no krāna, kas gadu desmitiem bija slikts, tagad ir labs. Bet tas taču ir jauki aiziet līdz avotam, pabūt svaigā gaisā, pastaigāties,” saka Egils Kurpnieks.

Aizvien populārāki kļūst divi avoti Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā Bānūžu Svētavots un avots pie Nēķena muižas pils. “Par abiem avotiem pašvaldība vienmēr rūpējusies,” saka Vecpiebalgas novada Saimnieciskā dienesta vadītājs Jānis Vīlips un piebilst, ka Bānūžu Svētavots īpaši iecienīts kļuvis pēc novada izveidošanas. Reizi gadā tiek veiktas analīzes abu avotu ūdenim, tās vienmēr bijušas labas. Katru gadu pašvaldība ieplāno naudu avotu apkārtnes uzturēšanai. Ziemā uz Bānūžu Svētavotu tiek iztīrīts ceļš, vasarā apkārtnē nopļauta zāle un uzturēts ceļš. Pirms gadiem avotu speciālista vadībā tas tika ierīkots.

Uz avotu pie pils Taurenes centrā pēc ūdens brauc arī no Dzērbenes un Vecpiebalgas. Par to, lai apkārtne vienmēr būtu sakopta, rūpējas pašvaldība, tiek gādāts, lai ziemā celiņš būtu iztīrīts un nokaisīts. Tālākos plānos ir sakārtot plašāku apkārtni.

“Cilvēki ņem ūdeni no abiem avotiem. Tā ir tradīcija, ūdens ņēmēju kļūst aizvien vairāk. Pie Bānūžu Svētavota reti ir brīži, kad neviena nav,” saka Jānis Vīlips un piebilst, ka novadā nav vairāk avotu, par kuriem rūpētos pašvaldība.

Izsenis avoti bijuši ne vien vieta, kur ņem dzeramo ūdeni ikdienai, bet saistīti ar kaut ko noslēpumainu, teiksmainu, mistisku. Avotu ūdeni popularizē dziednieki, ticot, ka tas arī dziedē. Avotu ūdeni mums daba dod bez maksas. Cik tas vērtīgs, veselīgs un garšīgs, tas tomēr ir un paliek katra paša ziņā.


http://news.lv/Druva/2017/10/04/avota-udeni-dzer-un-dzers

 

Īsziņas
Datums: 06.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Atkal Uguns nakts. Rīt Līgatnes novada Vienkoču parkā notiks gadskārtējā Uguns nakts, darbu uzsāks arī amatnieku darbnīcas, būs danči, arī tradicionālais lāpu gājiens. Tradīcija aizsākās pirms 14 gadiem, kad amatnieku plenērā tika izveidoti pirmie vienkoču gaismas ķermeņi. Publisks šis gaismu vakars kļuva pirms desmit gadiem, kad Vienkoču parks tika atklāts plašākai apskatei.

Veiksmīgi. Vācijā notika Eiropas Savienības lauksaimniecības skolu organizācijas 2. lauksaimnieku profesionālais konkurss “Agrolympic", kurā startēja 20 komandas no 19 Eiropas Savienības valstīm. Augsto piekto vietu izcīnīja komanda "Europea Latvia", ko veidoja Priekuļu tehnikuma audzēkņi: Jānis Mantiņš, Valdis Ezeriņš, Ralfs Leinasars, Imants Bērziņš.

Izmanto iespēju. Šī gada deviņos mēnešos saskaņā ar operatīvajiem datiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģionālās mobilitātes atbalstu ir saņēmuši 204 nodarbinātie. Starp teritorijām, kurās ir visvairāk šī atbalsta saņēmēju, ir arī novadi, kurus apkalpo NVA Cēsu filiāle.


http://news.lv/Druva/2017/10/06/iszinas

 

 

 

2017-10-06
Laika ziņas
Aptaujas