Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

"Lekrings" atgūst uzvaras garšu

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 17.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Ar pozitīvu noti aizvadītās nedēļas nogale aizritēja florbolistiem, kas spēlē Cēsu virslīgas vīriešu komandā "Lekrings". Tā spēja izcīnīt divas uzvaras, uzlabojot savu situāciju turnīra tabulā. Atgādināšu, ka nedēļu iepriekš tika piedzīvoti divi zaudējumi. Diemžēl "SK Pārgauja" arī šajā nedēļas nogalē palika bez punktiem, un no septiņām aizvadītajām spēlēm pēdējās piecās piedzīvoti zaudējumi.

Bija skaidrs, ka aizvadītajā sestdienā viena no šīm komandām tiks pie uzvaras, jo abas tikās savstarpējā spēlē Cēsīs. Šo komandu tikšanās vienmēr ir ļoti principiāls mačs abām pusēm, šoreiz jo svarīgāks tas bija Cēsu komandai, kas gribēja gūt revanšu par iepriekšējā sezonā piedzīvoto zaudējumu pret Stalbes komandu izslēgšanas spēļu sērijā.

Pirmās 18 minūtes aizritēja līdzīgā cīņā bez vārtu guvumiem, bet pēdējās divās minūtēs divreiz precīzi bija cēsnieki. Rezultātu atklāja Toms Rīsmanis, bet 20 sekundes pirms trešdaļas beigām Aleksandrs Abramovs rezultātu dubultoja. Otrā perioda sākumā jau 3:0, precīzs bija Artis Savins. Tad "Pārgaujas" spēlētāji nedaudz atguvās, Olafs Zvīnis guva pirmos vārtus, bet trešā perioda astotajā minūtē Oskars Balodis samazināja rezultāta starpību līdz minimumam. Itin drīz gan cēsnieki atvēsināja viesus, pusminūtes laikā gūstot divus vārtus, un jau 5:2. Atzīmējās Roberts Zande un Lauris Zaicevs. Likās, ka uzvara rokās, taču cēsnieki paši sev spēles izskaņā radīja problēmas. Nepilnas sešas minūtes pirms spēles beigām tika pārkāpti noteikumi, un "Pārgaujas" florbolisti ātri izmantoja skaitlisko vairākumu, panākot 5:3. Savus otros vārtus guva O. Zvīnis. Tas deva cerību Stalbes komandai, kas mainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, un minūti pirms spēles beigām O. Balodis atkal samazināja rezultāta starpību līdz minimumam. Taču izglābties "Pārgaujai" neizdevās, cēsnieki spēja noturēt uzvaru, un spēle noslēdzās 5:4 viņu labā.

Svētdien "Lekrings" savā laukumā uzņēma Bauskas komandu. Šoreiz līdz pirmajiem vārtiem bija jāgaida vairāk nekā 26 minūtes, kad Gints Bērtulis atklāja rezultātu. Pēc tam Emīls Dzalbs, Pēteris Trekše, Kevins Šmits un Aleksandrs Abramovs panāca 5:0. Jāatzīmē, ka šie bija pirmie vārti virslīgā K. Šmitam. Piecas ar pusi minūtes pirms pamatlaika beigām viesi beidzot guva pirmos vārtus, un tad atkārtojās iepriekšējās dienas scenārijs. Cēsnieki sapelnīja noraidījumus, ko izmantoja viesi, gūstot divus vārtus, un cēsnieku vadība kļuva trausla 5:3. Tiesa, neko vairāk gan Bauskas komandai paveikt neizdevās, un spēle tā arī noslēdzās.

Ar izcīnītiem deviņiem punktiem "Lekrings" beidzot iekļuvis turnīra tabulas labāko astotniekā, bet "Pārgauja" noslīdējusi uz devīto vietu.

Tagad Latvijas čempionātā pārtraukums, jo šonedēļ Valmierā risināsies "Euro Cup floorball", kurā vīriešu komandu turnīrā Latviju pārstāvēs "FBK Valmiera" un čempionvienība "Betsafe/ Ulbroka", bet dāmu turnīrā "Rubene" un "FK Ķekava".

Vēl jāatzīmē, ka Latvijas sieviešu virslīgā pie uzvaras neizdodas tikt Cēsu komandai "Lekrings", kas piedzīvoja zaudējumu pret "NND Rīga" 4:12. Vārtus guva Džeina Eglīte, Klinta Mārtiņjēkaba, Elīna Šarova un Monika Džigure.

Bez uzvarām arī 1.līgas vīriešu komanda "Lekrings1", kas aizvadītās nedēļas nogalē savā laukumā ar 8:14 atzina komandas "Impar Limbaži" pārākumu. Cēsnieku labā pa diviem vārtiem guva: Jorens Malkavs, Krišjānis Tiltiņš un Kevins Šmits, pa vienam – Reinis Burkāns un Roberts Vikštrēms.

Toties pie uzvaras tika 2.līgā spēlējošā komanda "Līgatne", kas izbraukumā ar 9:3 pieveica Jēkabpils komandu. Trīs vārtus guva Juris Molnars, divus Uģis Feldmanis un Angus Mārtiņjēkabs, vienus – Mārcis Malkausis.


http://news.lv/Druva/2017/10/17/lekrings-atgust-uzvaras-garsu

 

Līgatnieši Akhmetā

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 18.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes novadam un Akhmetai Gruzijā ir jau daudzu gadu sadarbība. Nupat līgatniešu delegācija atgriezās no ciemošanās pie draugiem.

Ciemakukulim tika vesta koncertprogramma par latviskajām tradīcijām, kuru veidoja grupa “Lustūzis”, kurā apvienojās dziedātāji, dejotāji, mūziķi. 14 cilvēku delegācijā bija desmit dziedātāji, dejotāji un mūziķi, pārējie pašvaldības pārstāvji.

Akhmetā “Lustūzis” sniedza divus koncertus. “Gruzīniem ir citas kultūras tradīcijas. Pie mums pierasts, ka koncerta laikā zālē ir klusums, viņi staigā pa zāli, sarunājas. Ja noteikts, ka koncerts sākas septiņos vakarā, tas nenozīmē, ka nevar sākties pusstundu, stundu vēlāk. No katras vietas mājās gribu atvest ko tai raksturīgu. Iemācījos gruzīnu alfabētu, man uzdāvināja ābeci, atbraucot mājās, prātā palicis daudz kas gruzīnisks,” pārdomās dalījās Līgatnes domes deputāts mūziķis Kaspars Gulbis un piebilda, ka laimējies arī dzirdēt profesionālus kolektīvus, un tie bijis pārsteigums. Kaspara akordeona spēli gruzīni uzņēma ar sajūsmu. “Lustūža” programmu noteikti redzēs arī līgatnieši, jo ir paveikts liels darbs.

Akhmetā gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka vēlētājiem iepriekšējās vēlēšanās bijis jāizvēlas no 20, citās arī 30 vēlēšanu listēm.

“Ir skaidrs, ka mainīsies reģiona politiskā vadība. Ievēlēs jaunu domi, tad vērtēsim tālāko sadarbību. Būtiska ir arī finansiālā situācija, ko varam atļauties mēs, gruzīni nevar,” stāsta Ainārs Šteins un uzsver, ka sadarbībā ļoti labas bija skolēnu un skolotāju apmaiņas programmas. “Izglītības jomā mums ir daudz, ko mācīties. To atzinuši visi pedagogi, kuri pabija Gruzijā,” bilst novada vadītājs.

Ainārs Šteins atzīst, ka līgatnieši gruzīnu kultūru redzējuši, gruzīni iepazinuši latviešus. “Jāmeklē jaunas nianses sadarbībai. Ar Akhmetu sadarbības līgumu noslēgusi arī Paņevēža Lietuvā. Sadarbībā meklēsim kopīgo.”.


http://news.lv/Druva/2017/10/18/ligatniesi-akhmeta

 

Oktobrī nozīmīgas jubilejas

Līgatnes novadā

Alfredam Konradam Līgatnes pagastā 4.oktobrī 90

Veltai Meisterei Līgatnes pilsētā 25.oktobrī 92


http://news.lv/Druva/2017/10/18/dzive-dod-ari-prieku

 

Sabiedriskais transports ir kā dzīvs organisms

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 19.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Autotransporta direkcijas informācija vēsta, ka 2017.gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,5 miljoni pasažieru, kas ir par trim procentiem mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn.

Tiek arī norādīts, ka, attīstot lojalitātes programmas un integrējot skolēnu pārvadājumus reģionālajā maršrutu tīklā, izdevies nedaudz samazināt pasažieru skaita kritumu, jo iepriekšējos gados tas ik gadu samazinājies par aptuveni pieciem procentiem.

Prioritāte skolēni

Ja skatāmies ceļu kartē, tā sauktais vēsturiskais Cēsu rajons atrodas samērā labā situācijā, tam cauri ved lielie ceļi, gandrīz uz visiem apdzīvotajiem punktiem kursē maršruta autobusi. Droši vien ne tik bieži, kā cilvēkiem gribētos, bet tiek gādāts, lai iespēja nokļūt pilsētā, novada centrā tomēr būtu. “Druva” sarunās ar pasažieru pārvadātāju, pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem centās uzzināt, kāda ir situācija, vai cilvēkiem ir iespējas ar sabiedrisko transportu nokļūt Cēsīs vai sava novada centrā.

Akciju sabiedrības “CATA” Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Mārtiņš Rajeckis atzīst, ka katru gadu pārvadājamo pasažieru skaits sarūk par aptuveni pieciem procentiem. Tam par iemeslu ir gan tas, ka joprojām turpinās cilvēku aizceļošana no valsts, gan arī tā sauktā kopābraukšana sabiedriskajam transportam par labu nenāk. Jāņem vērā arī, ka palielinās privāto automašīnu skaits un cilvēki, domājot par pārcelšanos uz dzīvi laukos, vairs neskatās, kā kursēs sabiedriskais transports, bet rēķinās ar savām iespējām. Taču sabiedriskā satiksme darbojas joprojām, kādi maršruti izzūd, citos sarūk reisu skaits, daļa tiek pielāgoti iedzīvotāju, galvenokārt skolēnu vajadzībām.

Vieni no pasažieru pārvadātāju konkurentiem ir pašvaldību skolēnu autobusi, kas nereti piestāj pie potenciālajiem pasažieriem īsi pirms sabiedriskā transporta, kurš pēc tam brauc tukšā. Nav noslēpums, ka ar pašvaldību skolēnu autobusiem brauc ne tikai mācību iestāžu audzēkņi, bet arī pārējie iedzīvotāji, lai gan oficiāli nedrīkst. Tiesa, situācija lēnām sākot mainīties. Skolēnu autobusi, ko pašvaldības saņēma kā dāvinājumus, lēnām sāk iziet no ierindas, un pašvaldības meklē iespējas sadarboties ar pasažieru pārvadātāju. M. Rajeckis norāda, ka Amatas, Raunas, Jaunpiebalgas novadā vienmēr izmantoti “CATA” pakalpojumi skolēnu pārvadāšanai, tagad tam pievienojies arī Cēsu novads: “Pērn pārņēmām Rāmuļu maršrutu, tur vairs nav paralēlo reisu, un redzam, ka pasažieru skaits palielinājies. Bet vēl ir maršruti, kur skolēnu autobuss iet dažas minūtes pirms mūsējā, un nākas domāt par maršruta slēgšanu, jo nav braucēju.”

Eksperimentālie reisi

AS “CATA” īpašnieki ir pašvaldības, kuru teritorijās uzņēmums veic pārvadājumus vietējos reģionālajos maršrutos, palīdz operatīvi un veiksmīgi risināt jautājumus par optimālu, sabiedrībai pieejamu maršruta tīkla izveidi un jautājumus par skolēnu pārvadājumiem.

Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa salīdzina, ka sabiedriskais transports ir kā dzīvs organisms, kas mainās, pielāgojas. Ir vietas, kur cilvēki brauc arvien mazāk, tad tiek veiktas izmaiņas transporta shēmās. Tiek domāts, kā apkalpot mazāk apdzīvotas vietas, saglabājot cilvēkiem iespējas nokļūt uz pilsētu pie ārstiem, citās vajadzībās.

Arī M. Rajeckis stāsta, ka izmaiņas maršrutos notiek ļoti bieži, tas tiek veikts, sadarbojoties ar pašvaldībām vai pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem: “Ja saņemam iesniegumu par kāda jauna maršruta nepieciešamību, vērtējam, jautājam pašvaldības viedokli. Taču viss atkarīgs no pasažieru plūsmas. Pat ja savākti daudzi paraksti, tas negarantē braucēju skaitu. Nesen Aizkrauklē saistībā ar skolēnu vajadzībām tika pamainīts maršruts, bet iedzīvotāji uzrakstīja iesniegumu ar 20 parakstiem, ka tā nedrīkst darīt, jo viņi nevar nokļūt uz darbu. Veicām izmaiņas, taču izrādījās, ka autobusā brauc tikai viens vai divi, lai gan iesniegumā bija 20 paraksti.”

Lai pārbaudītu, vai iedzīvotāju, pašvaldību iesniegumam tiešām ir pamats, dažviet tiek veidoti tā sauktie eksperimentālie reisi uz trim četriem vai sešiem mēnešiem. Pēc tam vērtē rezultātus un pieņem lēmumu: ja braucēju nav – pārvadājumi netiek turpināti, ja braucēji ir – eksperiments pārtop par reālu maršrutu vai reisu.

“Šādu eksperimentu veicām, kad pasažieru vilciena pēdējais reiss, kas pirms tam kursēja līdz Valmierai, tika saīsināts līdz Siguldai. Izveidojām eksperimentālo reisu Sigulda – Cēsis – Valmiera, pēc tam atpakaļ uz Siguldu. Četru mēnešu laikā sapratām, ka pasažieru plūsma ir maršrutā Cēsis – Liepa, nedaudz arī Cēsis – Valmiera un atpakaļceļā maršrutā Valmiera – Liepa. Rezultātā tika pieņemts lēmums maršrutu Sigulda – Cēsis neturpināt, bet izveidojām papildu vakara reisu Cēsis – Valmiera – Cēsis. Tikai realitātē pārbaudot, var pieņemt pareizo lēmumu.

Mums Raunas pašvaldība prasa, lai izveidojam maršrutu Rauna – Valmiera pirmdienās no rītiem un Valmiera – Rauna piektdienas pēcpusdienā. Ir iespēja turp un atpakaļ nokļūt caur Cēsīm, bet cilvēki grib ērtības, no vienas vietas uz otru aizbraukt ar tiešo reisu. Pašvaldība norāda, ka varētu būt 16 – 20 braucēju. Esam nosūtījuši informāciju Autotransporta direkcijai, lai izveido eksperimentālo maršrutu, bet atbildi vēl neesam saņēmuši.”

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve I. Ozoliņa norāda, ka sadarbība ar uzņēmumu “CATA” notiek regulāri, jo reģionā katru dienu tiek saņemti ierosinājumi, iesniegumi: “Cilvēki ar iesniegumiem nāk pie mums vai iet uz savu novada pašvaldību, tā sazinās ar mums, mēs pēc tam ar pārvadātājiem risinām konkrētos jautājumus. Šai saiknei jābūt, jo pašvaldības vislabāk zina savu iedzīvotāju vēlmes, tāpēc ir labi, ja viņi nāk un runā. Patīkami, ka “CATA” ir uz sadarbību vērsts uzņēmums, ar kuru var pārrunāt visus ar šo jomu saistītos jautājumus.”

Slēgt vai neslēgt

Šobrīd reģionālajā maršrutu tīklā kopumā ir ap 1100 maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Ja ieņēmumi sedz 20 procentus no izdevumiem vai mazāk, maršruts būtu jāslēdz, bet Autotransporta direkcijas informācija vēsta, ka aptuveni 14 procentu reisu ieņēmumi nesasniedz pat 15 procentus, kas nozīmē, ka ikdienā tajos tiek pārvadāts ļoti neliels pasažieru skaits.

“Jāsaprot, ka Latvijā sabiedriskais transports pilda sociālu funkciju, tādēļ visus reisus, kur valsts dotāciju segums pārsniedz 85 procentus, slēgt nav iespējams, jo daudzviet šie reisi ir vienīgais savienojums ar novada centru,” norāda Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

M. Rajeckis stāsta, ka, sarūkot braucēju skaitam, nākas pārskatīt reisu biežumu un dažkārt tie vairs nenotiek katru dienu, bet vien dažas reizes nedēļā, līdz pienāk brīdis, kad pasūtītājs liek slēgt reisu. “Mēs norādām, ka tad cilvēkiem vispār nebūs iespējas nekur nokļūt. Protams, ir jautājums, vai tā viena reize nedēļā kaut ko dod, bet tā vismaz ir iespēja.”

Šobrīd zem jautājuma zīmes ir maršruti Cēsis – Daibe, kas kursē reizi nedēļā, un Cēsis – Rāmnieki – Strīķi, kas arī nekursē katru dienu.

“Ja nākas domāt par kāda maršruta slēgšanu, vispirms cenšamies rast kādu mazāk sāpīgu risinājumu. Piemēram, maršrutā Cēsis – Dzērbene – Cēsis rīta reiss kļūst arvien tukšāks, bet redzam, ka šajā laikā līdztekus kursē vairāki starppilsētu maršrutu autobusi. Lai cilvēki no Dzērbenes nokļūtu Cēsīs, varētu maršrutu Ērgļi – Cēsis novirzīt caur Dzērbeni. Būs varbūt cilvēkiem par dažām minūtēm jāmaina savi ieradumi, bet viņi netiks atstāti bez transporta. Toties mēs varēsim gūt ekonomiju, noņemot vienu maršrutu. Saprotu, ka daļa pasažieru būs neapmierināti, bet cenšamies skatīties, lai cilvēkiem tomēr būtu iespēja. Jo autobusā būs vairāk pasažieru, jo tas rentablāks, jo lielāka iespēja, ka maršruts tiks saglabāts,” skaidro M. Rajeckis.”

***

Fakti:

2016. gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos kopumā tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, tai skaitā reģionālajos vietējās nozīmes autobusu maršrutos 18 780 768. No tiem: par maksu pārvadāto pasažieru braucienu skaits 16 049 169; ar valsts noteiktiem braukšanas maksas atvieglojumiem 2 731 599.

Kopējie ieņēmumi reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos 13 884 147 eiro; izdevumi 32 487 621 eiro; faktiskie zaudējumi 18 603 474 eiro.

Kopumā sabiedriskā transporta pārvadājumus 2016.gadā veica 38 pārvadātāji, ar kuriem noslēgti 75 līgumi par sabiedriskā transporta pasažieru pārvadāšanu reģionālās nozīmes maršrutos.

No valsts budžeta pārskaitītās dotācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos nozīmes maršrutos par 2016.gadu (EUR): dotācijas zaudējumu kompensēšanai 46 990 053 eiro (tai skaitā AS "CATA" 4 208 030 eiro); kompensācija par braukšanas maksas atvieglojumiem 8 340 683 (tai skaitā AS "CATA" 940 442 eiro).

Akciju sabiedrība “CATA” ir lielākais pasažieru pārvadātājs Latvijā ārpus Rīgas. Uzņēmuma akcionāri ir 13 pašvaldības: Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas, Alojas, Krimuldas, Limbažu, Salacgrīvas un Aizkraukles novada pašvaldība.


http://news.lv/Druva/2017/10/19/sabiedriskais-transports-ir-ka-dzivs-organisms

 

Vāverdienas rosība
Datums: 20.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri, viedokļi

Līgatnes dabas takas sestdien, 21. oktobrī, aicina interesentus uz kuplastes vāveres dienu. Voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres trīs jaunuļi un padzīvojusi vāveru madāma, kurai jauniešu rosība īpaši pie sirds neiet.

Lielākā vāvere, kundzīte cienīgā,

tik sirmā vecumā tāda ir vienīgā.

Pārējie trīs tādi jaunuļi vien,

pārlieku ālējas lēkā un skrien.

Nostāk no acīm, tālākā stūrī

večiņa pagulēt grib savā būrī.

Jaunie kad uzmācas, reaģē pikti:

Nenāciet traucēt, jums izies slikti!


http://news.lv/Druva/2017/10/20/vaverdienas-rosiba

 

Uz Līgatni — skatīt vāveres!

Autors: Aivars Ustups 
Datums: 20.10.2017 
Izdevums: Liesma
Rubrika: DABA IR LABA

Līgatnes dabas takas sestdien, 21. oktobrī, no pl. 12 līdz 15 aicina ikvienu interesentu uz kuplastes vāveres dienu, kuras laikā būs iespējams tuvāk iepazīt šo mazo grauzēju dzīvesveidu, kuplās astes noslēpumu, minēt mīklas, atpazīt dažādus čiekurus, risināt cietos riekstus, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem. Fotostāstos par Līgatnes vāverēm dalīsies ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola. Līgatnes dabas taku voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres: cienīgā kundzīte Žiperīte un šovasar izveidojusies jauna vāveru ģimene — vāveru meitenes Tomiņa un Čita un viņu līgavainis Rižiks. Visi trīs vāverēni ir pirmgadnieki, kas atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām.

Apmeklētāji, kam uzvārdā vāvere vai tam radniecīgs vārds, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas!


http://news.lv/Liesma/2017/10/20/uz-ligatni-skatit-vaveres

 

Atvadas no deputātu kvotām

Autors: Ināra Egle 
Datums: 20.10.2017 
Izdevums: Žurnāls Sestdiena
Rubrika: Tēma

Saeimā sākusies valsts budžeta projekta apspriešana, un pirmo reizi deputāti vairs nevarēs pēc saviem ieskatiem dalīt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jeb pēc tā dēvētajām deputātu kvotām. SestDiena politiķiem vaicāja, vai viņi zina, kā izlietots pērn piešķirtais finansējums

Ja pirms gada naudas dalīšana pēc deputātu ieskatiem jeb kvotām nebūtu notikusi ar tādu vērienu, šim mērķim iztērējot vairāk nekā 20 miljonus eiro, iespējams, kādu mazumiņu partijas varētu sadalīt sev pietuvinātām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un vēl citiem mērķiem arī šogad. Taču, atceroties sabiedrības reakciju pērn, koalīcija vairs neatļāvās riskēt Saeimas vēlēšanu gadā.

Iespējams, kvotas nebūs arī nākamgad, jo 2019. gada budžeta sagatavošana notiks vēlēšanu priekšvakarā. Taču koalīcija tomēr ir padomājusi arī par tiem, kuriem gadu no gada deva finansējumu, – to liedzot, neapmierinātība varētu sākties saņēmēju flangā. Tāpēc jau laikus šim mērķim tika ieplānoti līdzekļi no ministriju budžetiem. Piemēram, Kultūras ministrijā ir Sakrālā mantojuma saglabāšanas programma, no kuras paredzēs atbalstu dievnamiem.

Arī priekšlikumus deputāti šogad iesniegs. Ja kāds būs pamanījis iespēju vienas ministrijas ietvaros vienam mērķim plānotos līdzekļus citur izlietot lietderīgāk, tad var cerētu arī uz koalīcijas balsīm. Taču kā finanšu avotu vairs nevarēs norādīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ir paziņojusi finanšu ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS). Kā zināms, piemēram, pērn šo naudu neviens nebija rosinājis piešķirt šā gada lietavu izraisīto plūdu skartajām teritorijām, bet gan diezgan paredzamiem pasākumiem. Lai atsauktu atmiņā, kam iepriekš deputāti bija sarūpējuši līdzekļus un kā tos ir izdevies izlietot, SestDiena to vaicāja vairākiem politiķiem un vietējiem līderiem, gan vienus, gan otrus lūdzot pastāstīt, kā viņi plāno iztikt bez šī atbalsta.

Izpatikt vēlētājiem

Deputātu kvotas savu nosaukumu ieguva pēc tam, kad valdības partijas nolēma atvēlēt daļu valsts budžeta naudas sadalīšanai Saeimā pēc koalīcijas ieskatiem. Frakcijām paredzētā summa tika noteikta proporcionāli deputātu skaitam parlamentā.

Uzplaukumu šī atbalsta forma piedzīvoja Tautas partijas ziedulaikos, bet pirmsākumi esot meklējami jau 90. gadu beigās Viļa Krištopana (Latvijas ceļa) valdības laikā. Tiesa, sākotnēji šādi parlamentā dalīja daudz mazākas summas – pāris miljonus latu (vēlāk eiro) –, bet gadu no gada šis skaitlis kļuva lielāks.

Iesniedzot priekšlikumus, deputāti varēja palepoties vēlētāju priekšā, lai viņi zina, kuram politiķim vai partijai ir jāpateicas par atbalstu. Taču kvotām bija arī cits uzdevums. Agrāk koalīcijas nebija tik stabilas un dažkārt bija jāstrādā pat mazākumvaldības apstākļos. Tad katra balss bija no svara un nācās rūpēties, lai budžetā netiek iebalsotas neprognozējamas lietas, kā arī – lai to visi deputāti atbalsta. Tas bija arī veids, kā saliedēt koalīciju.

Nevajagot kaunēties

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra pirms ievēlēšanas Saeimā bija Durbes novada deputāts. ZZS ierosināja paredzēt 65 000 eiro Durbes novada vēsturiskās Raiņa ielas bruģētā posma pārbūvei. Novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs nav nevienā partijā, bet ZZS iniciatīvu slavē. Bruģēšanas darbi ir pabeigti, šī iela esot Durbes vizītkarte. Projekts izmaksājis vairāk, nekā deputāti piešķīruši, pārējo ir pielikusi pašvaldība. «Nevajag kaunēties par labām lietām, jo iegūst jau sabiedrība,» piebilda Radzevičs. Viņš Induļa Emša (ZZS) valdībā bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Tolaik vēl bija valsts investīciju programma, no kuras atteicās krīzes laikā, «lai glābtu Parex banku». Investīcijas programmas atjaunošanu kā vienu no iespējām, lai kompensētu atteikšanos no deputātu kvotām, minēja gandrīz visi uzrunātie pašvaldību vadītāji.

No Kurzemes ievēlētie ZZS deputāti arī atsevišķi bija iesnieguši virkni priekšlikumu, par kuru īstenošanu Putra daļēji bija informēts. Grobiņas novada kultūras namam Robežnieki esot iegādāti krēsli, tam bija paredzēti 5000 eiro. Šai pašvaldībai ZZS paredzēja naudu arī vairākiem sporta objektiem. Piemēram, Kapsēdes pamatskolas sporta laukuma būvniecībai. Medzes pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Konopļeva apstiprināja: «Sporta laukums izskatās kā jauns.» Pirmajā skolas dienā tur noticis svinīgais pasākums, ko arī varot uzskatīt par laukuma atklāšanu. Savukārt Rucavas novadā valsts finansējumu neesot izdevies, kā plānots, ieguldīt Senlietu glabātavas ekspozīcijas izveidošanā, jo priekšlikuma iesniedzēji kļūdījušies, norādot tās adresi. Šī nauda atgriezīsies valsts budžetā un tiks izmantota budžeta deficīta segšanai. Tā notiekot visos gadījumos, kad finansējums nav izlietots, skaidroja Putra. Rucavai gan šim mērķim bija paredzēti tikai 2500 eiro.

Ventspils ne tikai saņēma miljonus eiro lielajiem objektiem, dažādām vajadzībām tai tika arī mazākas summas. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir iegādāta plaušu mākslīgās ventilācijas iekārta, apstiprināja šīs slimnīcas bijušais vadītājs, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS). Iekārtas vajadzējis mainīt, jo tās lēnā garā novecojot. Ar diagnostikas aparatūru notiekot tas pats, skaidroja politiķis. Uz vaicāto, kā plānots rīkoties tagad, Daudze atbildēja, ka nākamajos gados būšot iespēja pieteikties uz finansējumu, iesniedzot pieprasījumu Veselības ministrijā.

Līvāniem koncertflīģelis

Pērn lielu publicitāti ieguva ZZS līdera Armanda Krauzes priekšlikums piešķirt 3000 eiro grāmatas Jāņu siers izdošanai. Grāmata ir iznākusi, un tajā ir informācija ikvienam, kuram tradicionālā Jāņu svinēšana ir tuva. Kā izdevējs norādīta biedrība Siera klubs. Krauze bija ierosinājis piešķirt 5000 eiro arī Garkalnes novada kora Pa saulei dalībai starptautiskajā koru konkursā GrandPrix. Kora pirmsākumi ir meklējami Latvijas Zemnieku savienībā, un tas allaž priecējis LZS kongresa delegātus. Uz konkursu koris aizbraucis, bet uzvarētāju lauri šoreiz neesot plūkti, zināja stāstīt Krauze. Uz vaicāto, kā nākamgad iztiks bez kvotu naudas, ZZS līderis atbildēja: «Kā lai saka – kamēr ir iespēja, tikmēr jāpriecājas. Kad vairs nav iespējas, jāiztiek pašiem.»

Viens no politiķiem, kurš gadiem prasmīgi apguvis kvotu naudu jau kopš laika, kad vēl bija Tautas partijā, ir ZZS deputāts Jānis Klaužs. Kā reiz teica viņa agrākie kolēģi, Tautas partija ir uzcēlusi Līvānus. Arī šovasar pašvaldības interneta mājaslapā varēja lasīt: «Ar klasiskās mūzikas koncertu 21. jūlijā Līvānu Kultūras centrā atklāts jaunais vācu C. Bechstein koncertflīģelis, kas ražots 1939. gadā un piedzīvojis pilnīgu restaurāciju. Unikālais instruments ir viens no retajiem šīs vācu firmas koncertflīģeļiem Latvijā. Mūzikas instrumenta iegāde pašvaldībai izmaksājusi 50 000 eiro. Valsts budžeta līdzekļi piesaistīti, pateicoties Saeimas deputāta Jāņa Klauža (ZZS) atbalstam.» Klaužs bija labi informēts par šo pasākumu un SestDienai lika saprast, ka «nauda ir apgūta izcili». Viņš vēl piebilda, ka pie reizes izdevies iegādāties arī klavieres Turku saieta namam un Jersikas kultūras namam. Jāpiebilst, ka tas nebija vienīgais atbalsts no budžeta, ko saņēma Līvānu novads.

Samainās ar pašvaldībām

Carnikavas novada Garciemā, kur savulaik dzīvojusi arī aktrise Vera Singajevska, top Karlsona parks. Tā izveidei pērn ZZS piešķīra 70 000 eiro, kas ne tuvu nav projekta īstenošanai pietiekama summa. «Šo naudu izlietojām, bet tā ir tikai pirmā kārta. Tagad būs jādomā, ko darīt tālāk, jo pašvaldība viena nespēj īstenot lielus projektus,» stāsta novada priekšsēde Daiga Jurēvica (LZS). Karlsona parks atrodas netālu no jūras, tajā plānots izveidot atpūtas zonu ar rotaļlaukumu, pievadceļu, stāvlaukumu.

Tomēr ne visi ZZS deputāti varēja pastāstīt par viņu sarūpētās naudas izlietojumu. Iespējams, tas saistīts ar izvēlēto priekšlikumu iesniegšanas taktiku. Lai neteiktu, ka politiķi atbalsta savas pašvaldības, daļa deputātu ar tām apmainījās. Piemēram, bijušais Smiltenes novada priekšsēdis Ainārs Mežulis bija ierosinājis atbalstīt kādu objektu Pārgaujas novadā, kurā dzīvo Valters Dambe – pēc viņa priekšlikuma savukārt nauda tika kādam mērķim Smiltenē, kā arī 10 000 eiro piešķirti Priekuļu novada kultūras nama remontam. «Tur es pasekoju līdzi. Priekuļu kultūras namā garderobe ir izremontēta, pašvaldība deva arī līdzfinansējumu. Taču tā jau tāda pielāpīšanās, novadam nepietiek naudas sportam un kultūrai,» sūrojās Dambe.

Priekuļu novadu varētu uzskatīt par tādu kā Cēsu priekšpilsētu, jo grūti samanīt robežu, kur beidzas pilsēta un sākas novads. Autobuss no pilsētas uz Priekuļiem un atpakaļ kursē ik pēc stundas, arī daži Cēsu uzņēmumi juridiski atrodas Priekuļos. Taču novadu reformas laikā Priekuļu pagasts negribēja pievienoties Cēsīm, kas ir reģionālās attīstības centrs ar lielākām iespējām pretendēt arī uz Eiropas Savienības fondu naudu. Cēsīs ir Vidzemes koncertzāle, kas tāpat atstāj zināmu iespaidu uz kultūras dzīvi kaimiņu novadā. Arī Cēsu novads tika pie valsts atbalsta vairākiem objektiem, par ko parūpējās domes priekšsēža Jāņa Rozenberga pārstāvētā Vienotība. Piemēram, Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai partija ierosināja piešķirt 400 000 eiro. Stadiona projekts sākts jau 2016. gadā, darbi tajā turpinās, bet šogad tiem paredzētā nauda tikšot izlietota, skaidroja Rozenbergs.

Secē darbi kavējas

Pateicoties Vienotības atbalstam, pie izremontēta kultūras nama ticis Līgatnes novads. Oktobrī tajā jau notika Ražas svētku balle, palepojās priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība). Šis nams atrodas Augšlīgatnē, bet pilsētas kultūras nams izremontēts jau senāk. Kad Latvijā vēl pirms 2009. gadā īstenotās novadu reformas sāka būvēt reģionālās koncertzāles, valdība paredzējusi atbalstu arī lauku kultūras iestādēm. Kultūras ministrijā bijusi mērķprogramma, no kuras šie kultūras nami varēja saņemt 140 000 latu. Līgatne arī dabūjusi naudu, kas prasmīgi izlietota, jo tajā laikā sākusies krīze un būvniecības cenas samazinājušās, atceras Šteins.

Kaut arī Vienotība pagājušajā gadā bijusi devīga pret Jaunjelgavas novadu, tā priekšsēdētājs Guntis Libeks, būdams nemierā ar partijas īstenoto izglītības reformu, pa šo laiku no partijas ir izstājies. Par sniegto atbalstu pašvaldības teritorijā esošajiem dievnamiem viņš gan ir pateicīgs. Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskās baznīcas kapitālais remonts, kuram piešķīra 15 000 eiro, esot pabeigts. Ne tik labi veicas ar 50 000 eiro apgūšanu, kas paredzēti sociālo dzīvokļu izveidei Seces pagastā. Iepirkumā uzvarējis lētākais piedāvājums, kas ir nepazīstama firma no Rīgas. Tai darbi nevedoties, un jau vairākkārt esot pārcelts nodošanas termiņš. Libeks cer, ka līdz gada beigām pašvaldība tomēr tiks pie dzīvokļiem.

Labākā noskaņojumā bija Talsu novada priekšsēža vietnieks Normunds Tropiņš (Vienotība). «Objekts ir oficiāli nodots. Jauns un skaists. Visi priecīgi,» tā Tropiņš raksturoja atjaunoto Talsu 2. vidusskolas vieglatlētikas stadionu, kuru svinīgi atklāja 22. septembrī. No deputātu kvotām tam piešķīra 63 000 eiro. Arī Talsos pa šo laiku ir notikušas pārmaiņas – pirms gada te pie varas bija reģionālā partija Talsu novada attīstībai, kas ir viens no Vienotības sadarbības partneriem. Taču pēc pašvaldību vēlēšanām vietējā partija varu zaudēja, bet Vienotība savukārt iekļāvās jaunajā koalīcijā.

Vienotībai ir līgums arī ar Latgales partiju, no kuras Saeimā ievēlēts Aldis Adamovičs. Viņš iepriekš vadīja Preiļu novadu, kuram arī bija iespēja saņemt atbalstu. Piemēram, 115 000 eiro piešķīra Preiļu parka saliņas un triju tiltu pārbūvei. Adamovičs teica, ka pašlaik tur notiek darbi un nauda līdz gada beigām būs izmantota. Viņš vēl zināja, ka Preiļu katoļu baznīcai ir uzbūvētas tualetes, sarīkoti Latgales reģiona sporta svētki un nometnes bērniem. Ludzas ģimenes parkā Piepogā sevi Ludzai Adamovičs esot bijis un redzējis, ka tas esot apmeklēts. Viļakā tiekot būvēta estrāde, bet tur līdzekļu nepietiekot. Nākamgad pašvaldībai vajadzēšot aizņemties, lai pabeigtu iesākto, skaidroja Adamovičs.

Neaizmirsa kapličas

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK (NA) pirms gada pašvaldībās vēl nebija plaši pārstāvēta, tāpēc arī vajadzību tai nebija tik daudz. Partija savu kvotu naudu vairāk dalīja nevalstisko organizāciju atbalstam. Tagad NA valdes loceklis Egils Helmanis jau ir Ogres novada priekšsēdētājs, lai gan faktiski to vadīja arī iepriekš. Ogres pašvaldība dabūja naudu gan pilsētai, gan pagastiem. Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 100 000 eiro piešķīra Kultūras centra ieejas kāpņu pārbūvei, bet vēl 170 000 eiro – Brīvības ielas skvēra pārbūvei. Mazākas summas atvēlēja pagastiem, piemēram, kapliču renovācijai Mazozolu un Meņģeles pagastā.

Kad pirms kāda mēneša vienam no NA Saeimas deputātiem cita starpā tika pavaicāts, kā sokas ar kapliču remontu Mazozolos, viņš pārsteigts atvaicāja, kāpēc gan viņam tas būtu jāzina. Jāatgādina, ka pērn priekšlikumi par atbalstu pašvaldību infrastruktūras objektiem Saeimā tika skatīti uz rīta pusi, kad noguruma māktajiem deputātiem vairs nebija viegli izsekot līdzi sēdē notiekošajam. (Šogad budžetu naktī vairs neskatīs.) Meņģeles pagasta pārvaldes vadītāja Ieva Jermacāne pastāstīja, ka piešķirtie 10 000 eiro ir ļoti noderējuši, jo kapličā nebija elektrības, kas tagad būs pieslēgta. Par daļu no piešķirtās naudas baznīcā tiekot mainīta grīda, un šie darbi vēl turpinoties.

Ne tik gludi ir veicies ar Ogres Kultūras centra kāpņu nomaiņu. Demontējot vecās kāpnes, atklājies, ka bojātas ir arī nesošās konstrukcijas. «Tagad pasūtījām ekspertīzi un domāsim, ko darīt tālāk,» norādīja Helmanis. Valsts piešķirtais finansējums, kas esot tikai viena trešā daļa no kopējām izmaksām, tikšot izlietots, bet jaunās kāpnes šoruden vēl nevarēšot iemēģināt. Brīvības ielas skvēra pārbūve gan būšot pabeigta.

Kuram skaļāka balss

Preiļu novada vadītāja Maruta Plivda pārstāv Latgales partiju, kura kā Vienotības sabiedrotā saņēma atbalstu no kvotām. Taču ar šo sistēmu viņa nav mierā. «Visu noteica tas, kurš īstajā laikā atradās īstajā vietā. Kuram skaļāka balss un vairāk spēka, lai izrautos uz priekšu, tas arī saņem naudu, bet katram jau sava puse ir mīļa,» sacīja Plivda. Viņa pievienojas tiem, kuri iesaka no šādas naudas dalīšanas atteikties uz visiem laikiem, – esot jādomā, kā visiem nodrošināt līdzvērtīgas iespējas, tad arī valsts līdzsvaroti attīstīsies.

Talsu vicemērs Tropiņš atminas, ka savulaik ir bijis tā – pašvaldību vadītāji paklausās, ka citi prasa budžeta naudu, un saprot, ka arī viņi nav sliktāki un jārīkojas tāpat «Kad nebūs deputātu kvotu, būs mierīgāka dzīve, jo neviens vairs neteiks, ka mēs izsaimniekojam valsts naudu,» uzskata Valters Dambe. Citās domās gan ir Egils Helmanis: «Ja līdzekļus iegulda pareizi, tā ir saikne ar vēlētāju.» Viņš gan varot piekrist, ka nav īsti pareizi finansējuma piešķiršanā apiet pašvaldības, kurās pie varas nav koalīcijas partijas. Šajā ziņā gan ir arī izņēmumi, piemēram, Siguldas novadā valdošā ir Latvijas Reģionu apvienība, bet tas vienmēr saņēma finansējumu, jo Siguldā dzīvo Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Putra skaidroja, ka pašvaldību ieņēmumi ar katru gadu ievērojami pieaug un tām būs iespēja arī savus līdzekļus vairāk ieguldīt teritorijas attīstībā. Taču lielākā daļa aptaujāto deputātu un vietējo līderu aicināja atjaunot valsts investīciju programmu, kura beidza pastāvēt krīzes laikā. Ainārs Mežulis atceras, ka nozaru ministrijas toreiz noteica savas prioritātes, bija kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti pašvaldību projekti, tos varēja iesniegt visi. «Ja to vairs nevar atjaunot 2018. gadā, 2019. gadā tādai programmai noteikti ir jābūt. Sākumā tur varētu būt kādi 35 miljoni eiro,» pieļauj Mežulis. Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs domā, ka pietiktu pat ar 20 miljoniem. Viņš arī piedāvā noteikt prioritātes, piemēram, sporta infrastruktūras objekti, kultūras nami vai pansionāti.

Mežulis un Rozenbergs tāpat ir vienisprātis, ka projektu lietderība jāvērtē nevis vienas pašvaldības, bet reģiona mērogā. Tāpat uzskata Carnikavas novada vadītāja Jurēvica, kura nesen kļuvusi arī par Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju. Padomē ir visi reģiona pašvaldību vadītāji, kas no sava vidus izraugās priekšsēdi. Jurēvica gan atceras, ka arī valsts investīciju programmas nauda ir dalīta pēc politiskās piederības. Lai no tā izvairītos, projektu izvērtēšanā, viņasprāt, būtu jāiesaista sabiedrība. Taču plānošanas reģionu loma esot jāpalielina, lai katrā pagastā nebūvētu pa baseinam vai sporta hallei, neremontētu skolas, kuras pēc tam jāslēdz ciet.

Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) teiktā, ministrija ir rosinājusi atjaunot valsts investīciju programmu, taču finansējuma trūkuma dēļ šā priekšlikuma īstenošana atlikta līdz 2019. gada budžeta sagatavošanai.


http://news.lv/Zurnals_Sestdiena/2017/10/20/atvadas-no-deputatu-kvotam

 

Gaujā pie Līgatnes iegūs lašu vaisliniekus


Datums: 20.10.2017 
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas

Šogad pirmo reizi Vides zinātniskā institūta BIOR uzdevumā lašu un taimiņu vaislinieku ieguve paredzēta Gaujā virs Spriņģu iežiem pie Līgatnes. Vaislinieki tiks zvejoti Kārļu un Braslas zivjaudzētavu vajadzībām, lai turpmāk zivju mazuļus atgrieztu Gaujā. Kopumā plānots iegūt 50 l lašu un 30 l taimiņu ikru. Darbus veiks SIA Priedmalas T. Sākotnēji nozvejotie vaislinieki tiks pārvietoti uz zivjaudzētavām, kur speciālos baseinos tās sagaidīs dzimumbriedumu. Vēlāk ķertās zivis, kas jau būs sasniegušas dabīgo dzimumgatavību, tiks slauktas uz vietas un atlaistas upē.


http://news.lv/Auseklis/2017/10/20/gauja-pie-ligatnes-iegus-lasu-vaisliniekus

2017-10-21
Laika ziņas
Aptaujas