Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

No vidusskolām prasīs kvalitāti

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 31.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veikusi karšu izdevniecība “Jāņa sēta”. Tajā iezīmēti demogrāfiskie aspekti, infrastruktūras nodrošinājums un iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Analīze devusi oriģinālus kvantitatīvus un kvalitatīvus datus. Tos ņemot vērā un sasaistot ar agrāk veiktiem pētījumiem, izveidots jauns vispārējās izglītības iestāžu tīkls.

Uzdevumi skolu pārveidošanā: neradīt papildu finanšu slogu nodokļu maksātājiem, bet veidot finanšu ietaupījumus; samazināt izglītības kvalitātes atšķirības starp vispārējās izglītības iestādēm kā pilsētās, tā lauku teritorijās; rast iespējas sešos gados palielināt pedagogu atalgojumu bez papildu sloga uzlikšanas valsts budžetam.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, aicinot pašvaldības iepazīties ar pētījumu par optimālo vidusskolu skaitu Latvijā, atgādināja par Satversmē garantētām tiesībām uz kvalitatīvu izglītību. "Skolās ar nepietiekamu skolēnu skaitu 10. līdz 12.klasēs ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti," pauda ministrs. Pēc demogrāfijas izraisītām pārmaiņām valstī jāseko pārmaiņām izglītības jomā, tikai tad varēšot runāt par kvalitatīvas izglītības pieejamību.

Ministrs skaidro, ka sabiedrība sadalījusies divās daļās vieni dod priekšroku kvalitātei mācību iestādē, citi uzskata, ka labāk, lai vidusskola ir tuvāk dzīvesvietai un vidējā izglītībā augstas prasības neizvirza. Pašvaldības ne vienmēr rīkojas, lai jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem varētu mācīties ne tikai no pedagogiem, arī vienaudžiem, ikdienā sacenstos zināšanās un prasmēs, apgūtu arī sadarbības spējas, izprastu konkurenci.

"Bez mūsdienīga vidusskolu tīkla nav iedomājama ekonomikas izaugsme un augstāka dzīves kvalitāte," skaidro ministrs.

Pētījums analizē iedzīvotāju kustību, izdarīti secinājumi, kuru autoceļu posmi iekļaujami Satiksmes ministrijas plānos, lai ceļus rekonstruētu, skolēniem radot labākas pārvietošanās iespējas. Pētījums rāda vidusskolēnu saplūšanu, kur ir iespēja izveidot modernu mācību vidi, vairākas programmas, plašākas iespējas interešu izglītībā. Koncentrējot vidusskolas, pedagogi, strādājot paralēlklasēs, var rēķināties ar pilnu darba slodzi un atbilstošu atalgojumu, pedagogu profesijas prestiža celšanos.

Pētījuma vadītājs Jānis Turlajs uzsver, ka vidusskolā trīs klasēs jābūt vismaz 60 skolēniem. Tādas Latvijā nepieciešamas 130, pārējās skolas darbosies kā pamatskolas vai sākumskolas, bet vecāko klašu skolēniem jārada iespēja ceļā no dzīvesvietas līdz vidusskolai nokļūt vismaz 40 minūtēs. Veidotā karte liecina, ka vidusskolas posms izzudīs Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, Līgatnē, Nītaurē un Raunā, pat Priekuļos, bet Stalbē tā jau noticis.

Skolas uztur pašvaldības, tāpēc reformas gaita būs atkarīga no vietējo politiķu lēmumiem. Ministrs Kārlis Šadurskis: “Lai pašvaldības ieklausītos un sāktu darbību, nepieciešams likuma deleģējums noteikt minimālo skaitu vidusskolas klases atvēršanai.”

Pēc nedēļas Jānis Turlajs apmeklēs Cēsu pašvaldību, notiks saruna arī ar skolu direktoriem. Pētnieks domā, ka sarunas novados būs auglīgas, ja pašvaldībām netiks diktēts, kādi lēmumi jāpieņem.

Rauna lēmuma priekšā

Par Raunas novada pašvaldības tālāko rīcību “Druvai” stāsta domes priekšsēdētāja Evija Zurģe: Izšķirošo politisko lēmumu vēl neesam pieņēmuši, bet varianti, kāds tas varētu būt, pašvaldībai jau ir. Zinot, ka visi skolēni iegūst vidējo izglītību, ja arī ne Raunas vidusskolā, tad pašas skolas kvalitāti pilnīgi noteikti negribētos kritizēt. Jaunieši priekšroku dod ģimnāzijām un arī profesionālām vidusskolām trīs pilsētās. 9. klases absolventi neizvēlas Priekuļu vidusskolu, kura ir vistuvāk Raunai. Esam devuši uzdevumu Raunas vidusskolai izvērtēt skolas kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, uzzināt 9. klases skolēnu ģimeņu viedokli, lai vēlākais sešus mēnešus pirms nākamā mācību gada izlemtu, vai 10. klase septembrī tiks atvērta vai ne.

Raunas novada dome, iepazinusies ar SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” pētījumu “Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, sākusi saraksti ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pašvaldībai radušās šaubas par pētījuma kvalitāti. “Pētījums gana pamatoti šķiet tendenciozs un savā ziņā balstīts uz ministrijas pasūtītā pētījuma pakalpojuma sniedzēja iepriekš veikto pētījumu rezultātiem. Raunas pašvaldība uzskata, ka nepieciešami precizējumi, un norāda uz atsevišķām tendenciozām nekonsekvencēm, rakstot ministrijai: “Mūsuprāt, tās novedušas pie nepamatotiem slēdzieniem pētījuma ziņojumā.”

Pētījumā teikts: “Depopulācijas, nepietiekamā vidusskolēnu skaita (23) un zemā OCE indeksa (40,5%) dēļ Raunas vidusskolu reorganizēt par sākumskolu (pamatskolas posmā 47 skolēni), pieņemot, ka vidusskolēni dosies uz tuvākajām vidusskolām vai ģimnāzijām Cēsīs un Smiltenē. Šajā mācību gadā jau pieņemts lēmums neatvērt 10. klasi nepietiekamā skolēnu skaita dēļ. Tas skaidri norāda uz vajadzību pēc skolas reorganizācijas.”

Pašvaldība izceļ neatbilstību faktos: “No ziņojuma izriet, ka pamatskolas posmā Raunas vidusskolu apmeklē vai apmeklēs 47 skolēni. Informējam, ka skolā mācās 151 skolēns, no tiem desmit vidusskolas klasēs, tātad pamatskolas posmā 141 skolēns. Ņemot vērā, ka tekstā ir iekļauta apstiprināma informācija par 10. klases neatvēršanu šajā mācību gadā, pieņemam, ka pētnieku rīcībā bija reālie dati par skolēnu skaitu šajā mācību gadā.”

2016. gada martā pašvaldība apstiprināja Raunas novada izglītības stratēģiju līdz 2020. gadam. Tajā ir dažādi modeļi skolu tīkla pārveidei, tajā skaitā Raunas vidusskolas un Drustu pamatskolas reorganizācijai. Par tiem pašvaldībā vēl lemšot, bet neesot pamata domāt par tādu skolēnu skaita kritumu pamatskolas posmā, lai apsvērtu Raunā veidot tikai sākumskolu. Pašvaldība ministrijai nosūtījusi savus secinājumus par Raunas vidusskolas plānoto reorganizāciju.

Vecpiebalgā sāks ar vērtēšanu

Jaunievēlētie Vecpiebalgas novada domes deputāti jau pētījuši situāciju novada vidusskolā. “Esam noskaidrojuši, kas tai svarīgs novada četru pamatskolu kontekstā un darbībā,” saka domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš, uzsverot, ka vidusskola būs dzīvotspējīga, ja tā kļūs pievilcīgāka pamatskolu beidzējiem ar piedāvāto izglītības kvalitāti, tajā vēlēsies iestāties. “To uzsver arī izglītības un zinātnes ministrs, runājot par vidusskolu kvantitatīvajiem kritērijiem, par vajadzību pēc paralēlklasēm. Lai Vecpiebalgā paliktu vidusskola, tā spētu kāpināt skolēnu skaitu klasēs, jāstrādā pie vidusskolas mācību kvalitātes paaugstināšanas. Ceram, ka spēsim veicināt vidusskolas konkurētspēju un ar kvalitāti atspēkot ministrijas augstās prasības par kvantitatīvo skaitu klasēs.

Jā, pietiekami tuvu ir vidusskola Jaunpiebalgā, bet nedomāju, ka skolu apvienošana būs risinājums. Ģimenes var izvēlēties citas skolas vidējās izglītības iegūšanai. Tikai nedaudz tālāk ir Madonas ģimnāzija, kura nu jau iespraukusies Latvijas skolu reitinga 20. vietā. No Vecpiebalgas novada ir sasniedzama Cēsu Valsts ģimnāzija kvalitātes reitingā 5. vietā. Piebalgā nevarēsim ar to sacensties, kaut arī ne visi skolēni grib būt ģimnāzisti.”

Novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka novadu vidusskolu likteni noteiks arī administratīvi teritoriālā reforma. “Kāda tā būs, atkarīgs no nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem,” uzsvēra I. Putniņš.

No Jaunpiebalgas grib piezvanīt!

“Tagad, kad zināmi pētījuma secinājumi, es gribētu piezvanīt un parunāt ar Latvijas skolu analizētāju (ekonomģeogrāfu Jāni Turlaju. Aut. M.K.). Šķiet, ka pētījums balstīts tajā, ka ir mainījusies Latvijas ģeogrāfija vai varbūt pati mērvienību sistēma?” sarunā ar “Druvu” ar komentāru par jaunumiem sāk Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, ieskatījies ministrijas piedāvātajā kartē. Bijušā Cēsu rajona septiņos novados nevienā lauku vidusskolā vecākās klases pēc gadiem sešiem nav paredzētas, jauniešiem jāmēro ceļš uz pilsētām.

“Kartē skatoties, izrādās, ka no Jaunpiebalgas līdz Cēsīm tagad palikuši vien 22 kilometri, bet tā nav! Tas ir absurds, kā laukos grib noteikt, cik bērniem jābūt vidusskolas trīs vecākajās klasēs, lai tā izrādītos darboties spējīga. Bija kopīgais skaits 40, tad 50, tagad jau 60,” atgādina L. Šāvējs. “Nav lauku teritorijā visiem dzīvojošiem tādu ienākumu, lai bērnus sūtītu uz skolu pilsētā, mācību laikā maksātu par internātu vai īrētu dzīvokli. Vai tad nepietiek ar Jaunjelgavas prasību tiesā? Tā ir par pašvaldības ierobežošana, liekot tai sagādāt skolā noteiktu audzēkņu skaitu.”

Uz jautājumu, vai Piebalgas pašvaldības apsvērtu domu par līdzās esošo vidusskolu ( starpā 19 kilometri) apvienošanu, Laimis Šāvējs retoriski jautā: “Kas varētu to panākt ja nu vienīgi daža zināma partija, kura gribētu veidot sadarbības teritorijas ar saukļiem vien. Paši uz laukiem neatbrauc, neredz lauku skolas.”

Nītaurē vidusskolu nešūpos

“Kvalitāte Nītaures vidusskolā ir laba un centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka labāka par valstī vidējo līmeni. Kvalitātes trūkumu Nītaures vidusskolai nav iespējams pārmest,” vispirms uzsver Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilst, ka dažos gados eksāmenu rezultāti bijuši izcili. “Par to, ka Nītaures vidusskolas absolventu tālākais dzīves ceļš neizvēršas, kā valsts vēlētos, arī nav pierādījumu, jo absolventi studē labās augstskolās. Protams, kāds arī nestudē, bet tā notiek visur.”

Pirms trim gadiem 10. klase Nītaurē neizveidojās, jo bija maz 9. klases absolventu. “Tajā laikā arī tika šūpotas vidusskolas, aicinot tām laukos nepalikt,” atgādina E.Eglīte. Toreiz notika kādas četras sapulces, spriežot, vai vidusskolas posms Nītaurē jālikvidē. Skolēnu vecāki šīs sarunas izjuta ļoti subjektīvi, tāpēc klase neizveidojās.

“Tagad laivu – būt vidusskolas posmam vai ne – pašvaldība nešūpinās, ģimenes nekacināsim, kamēr skaidri nezināsim, kas ir nākamais svarīgais punkts skolai,” saka Elita Eglīte.

Jautāta, ko pašvaldība domā par ministrijas pasūtītā pētījuma secinājumu apkārt Cēsīm nepaliks neviena lauku vidusskola , pašvaldības politiķe Elita Eglīte atbild: “Tā kā valdība vidusskolu reformēšanai paredzējusi sešus gadus, tad laiku, kas man atvēlēts, vadot Amatas novada pašvaldību, nodzīvosim bez izmaiņām. Kamēr vidusskolas 10. – 12. klasēs būs astoņi līdz desmit skolēni, procesus nesteidzinām, bet vērosim, kā vietējā sabiedrība vērtē notiekošo. Strādāsim pie labākas izglītības kvalitātes. Ja vietējai sabiedrībai tādu nevajadzēs, tad gan nekā.”.


http://news.lv/Druva/2017/10/31/no-vidusskolam-prasis-kvalitati

 

Līgatnē spriež, kā pārstartēt skolu

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 31.10.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Skolēnu daudzums Līgatnes novadā ir pietiekams, lai visus varētu uzņemt novada skolā un tā darbotos kā pilntiesīga vidusskola. Taču vēsturiski izveidojies, ka pārsvarā Augšlīgatnē dzīvojošās ģimenes bieži vien izvēlas citu risinājumu bērnu izglītībai.

Ģimenes, kuras atvasei pēc 9. klases beigšanas izvēlas tālāko mācību iestādi Siguldā, pedagogiem nemēdzot skaidrot, kas līdz šim nav apmierinājis.

“Vai Līgatnes vidusskolā mācību kvalitātei jābūt tik augstā līmenī kā ģimnāzijās?” šo jautājumu tagad apspriež novada domes deputāti, izglītības darba grupas pārstāvji. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, raksturojot mūsdienīgas iespējas ģimenēm izvēlēties skolēnam mācību iestādi, uzsver, cik daudzi Līgatnes jaunieši mācās ģimnāzijās Siguldā vai Cēsīs. Tendence, ka vidējo izglītību labāk iegūt Siguldā, Augšlīgatnē vērojama gadiem ilgi, vēl pirms tika izveidota Līgatnes novada vidusskola.

Tagad arī pamatskolas, pat sākumklašu skolēnus vecāki ved uz pilsētām, paši turp braucot darbā. Kopš pārvietošanās starp apdzīvotām vietām kļuvusi vēl vienkāršāka no Siguldas uz Līgatni ik dienu atbrauc skolēnu autobuss, jau 48 procenti Līgatnes novada skolēnu nemācās dzīvesvietai tuvākajā skolā. Siguldā, ja tā var sacīt, līgatnieši piepilda skolas divas klases.

“Mobilitātei šodien vairs nav izšķirošas nozīmes, skolēni braukā ik dienu uz skolu,” atzīst Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilst, ka pašvaldībai ir vērts pastrādāt pie sava novada vidusskolas pilnveidošanas, lai varētu labu izglītību iegūt tuvāk mājām, lai ik rītu Līgatnes skolēniem nav jāceļas stundu agrāk un vakarā pusstundu, stundu vēlāk jānonāk mājās, braukājot uz pilsētu.

Skolēnu vecāki mēdz izteikties, ka pilsētā viņi var panākt savas ģimenes anonimitāti, pedagogi bērnu uztver kā personību, nesaistot jauno cilvēku ar viņa vecākiem un vecvecākiem, pieaugušo rīcību.

Līgatnes novada pašvaldība pēc reģionālās reformas pieņēma lēmumu par pagasta un Līgatnes pilsētas skolu apvienošanu. Tagad jaušams, ka vecāki nav apmierināti, ka mācību dienās Līgatnes novada vidusskolas bērniem jābraukā uz mācībām no skolas Augšlīgatnē uz otru ēku Līgatnē. Tas liek apšaubīt gan mācību dienas kvalitāti, gan bērnu drošību pārvietošanās laikā.

Ar Līgatnes novada vidusskolas situāciju bija iepazīstināta Mārīte Seile, bijusī izglītības ministre. Viņas gala vērtējums bija tāds: “Esmu pārliecināta, ka Līgatnes skolu var veidot tā, lai 80 procenti novada bērnu tajā mācītos un pamatskolu beigtu Līgatnē, bet nedomāju, ka Līgatnē varēs pārstartēt vidusskolu.” M. Seile skaidroja, ka vidusskolu nevar saglabāt, tikai nodrošinot mācību kvalitāti un pieejamību bērniem, jāvērtē arī skolas uzturēšanas izmaksas, ja klases nav piepildītas. “Skolai jābūt ar vārdu vietējā sabiedrībā un pilnai ar bērniem. Tāpēc ļoti godīgi līgatniešiem jāizvērtē šī brīža skolas kvalitāte. Iesaku neskatīties pagātnē, lai cik laba tā bijusi. Aicinu nepārdzīvot to, ka visi cilvēki nav vienādās domās, ka skolēnu vecākiem būs arī atšķirīgi viedokļi, kādai jābūt mūsdienu skolai,” sacīja Mārīte Seile, atbalstot darbu pie nākotnes vīzijas, ka 2021. gadā atkal 80 procenti līgatniešu mācīsies Līgatnes skolā. “Skolēni nepiešķirs lielāko vērtību ēkai vai pedagogu atalgojumam, bērnam ir svarīgi, lai ar viņu darbojas prasmīgi pedagogi. Ja nedomāsiet par bērniem skolā, mērķi nesasniegsiet.” Mārīte Seile ierosināja mācību iestādē Līgatnē pievienot arī kādu inovatīvu mācību programmu, nenojaucot līdzšinējās: “Taču vispirms vaicājiet vecākiem, kādu jaunu virzienu viņi gribētu redzēt skolā!”.


http://news.lv/Druva/2017/10/31/ligatne-spriez-ka-parstartet-skolu


Īsto meistaru izstādē

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 01.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes kultūras namā apskatāma tautas lietišķās mākslas studijas "Līgatne" 50 darbības gadiem veltīta izstāde "No pūra lādes". Atklāšanas reize bija savējo satikšanās. Kā sacīja kultūras nama vadītāja Sarmīte Usāne: "Te sanākušas īstās latvju sievas, kuras auž, ada, tamborē. Viņu darbi nestāv aiz stikla, bet priecē daudzus un silda sirdis."

Pirms 50 gadiem toreizējais Līgatnes papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis un pazīstamā dzejniece Lija Brīdaka bija tie, kuri atbalstīja ideju, ka pilsētā jāveido aušanas studija. "Mana sieva, sievasmāte auda, un bija iespēja pabalstīt, lai to dara arī citas. Audējas sākumā strādāja kluba pagrabā, tad radās iespēja ierādīt telpas vecās zāģētavas otrajā stāvā," atmiņās kavējās Ilmārs Norītis un pauda gandarījumu, ka aizvien līgatnietes audumos prot saglabāt Līgatnes skaistumu. Apsveikumā savējām Lija Brīdaka novēlēja aizvien jaunas ieceres un tik nepieciešamo vienotības sajūtu, kas ikvienu dara stiprāku un laimīgāku.

Berta Dreijere un Vija Bērziņa studijā "Līgatne" darbojas vairākus gadu desmitus. "Studija laika kavēklis, arī sev varēja kaut ko noaust. Vēl jau pūra dibenā kaut kas palicis," ar smaidu stāsta Berta un piebilst, ka tad, kad aizgājusi pensijā, gandrīz katru dienu audusi vai palīdzējusi citām sievām. Vija Bērziņa atzīst, ka studijai paveicies, jo vienmēr bijušas ļoti zinošas vadītājas: Biruta Līce, Skaidrīte Leimane, Mudīte Grava, Laila Šteinberga un tagad Daina Klints.

Mudīte Grava tolaik bija viena no jaunākajām audējām studijā, kad mainījās laiki un audējām fabrikā telpas bija jāatstāj, tā kā viņa strādāja skolā, tur arī audējām tika rasta mājvieta. "Tāda izveidojās situācija. Vadītāja Skaidrīte Leimane varēja atbraukt reti, un ikdienā bija jākārto dažādi jautājumi, ko arī uzņēmos," saka Mudīte un pastāsta, ka tolaik sievas visu darījušas kopā un vienmēr katra zinājusi, kura šoreiz vilks audeklu, kura nītīs, kura mīs paminas.

"Diemžēl daudzi nesaprot, cik tas ir grūts darbs. Prieks, ka kāda jauna meitene pamēģina, bet tikai retai neapnīk, ir gatava turpināt. Latvijas simtgade ir sasparojusi interesentus. Amatu prasmes ir atzītas vērtības, un tas priecē. Ir klasiskās vērtības, man patīk, ka ienāk arī jaunais, un tieši tas var ieinteresēt jauno paaudzi," pārdomās dalās Mudīte. Viņa turpina aust, bet atzīst, ka gribētos to darīt vairāk, tikai laika pietrūkst.

Tagad "Līgatnes" audējas auž gan telpās pie vidusskolas, gan Amatu mājā. "Tagad Amatu mājā adīšanas un rokdarbu pulciņš, te strādā audējas. Nākamnedēļ komisija izstādē izraudzīsies darbus simtgades izstādei. Mums ir tik gudras sievas, viņām ir tādas zināšanas, tikai jāmācās. Ceru, ka izdosies iesaistīt studijā jaunos," pārdomās dalās Daina Klints.

Krāsaina, silta un mīļa ir "Līgatnes" jubilejas izstāde. Tā vēl viena lappuse studijas vēsturē, kuru cītīgi gadu desmitus apkopojusi Rasma Dance. "Audējas vienmēr slavējušas Līgatni. Viņu darbi bijuši izstādēs ne tikai Latvijā. Šīs prasmes ir mūsu bagātība, kas jānodod tālāk," sacīja novada vadītājs Ainārs Šteins.


http://news.lv/Druva/2017/11/01/isto-meistaru-izstade

 

Veselības aprūpe laukos ir pieejama, taču problēmu daudz

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 02.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Veiksmīgi organizēta un pietiekami finansēta veselības aprūpe iedzīvotājos rada zināmu drošības izjūtu un motivāciju maksāt nodokļus. Ne velti Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka veselības aprūpe ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikas nozarēm.

Runājot vienkāršāk, katrs veselības aprūpē ieguldīts eiro vidējā termiņā valstij nes ienākumus. Diemžēl Latvijas veselības aprūpe atjaunotās neatkarības gados tā arī nav sagaidījusi pienācīgu valsts atbalstu. Stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā nodrošina valsts, pašvaldību, privātās institūcijas un pašnodarbināti ārsti.

ĀRSTU PIEEJAMĪBA

Par medicīnas pieejamību lauku reģionos regulāri diskutē, jo vairāk tālab, ka laukos trūkst jauno speciālistu, daudzi vēršas pie feldšeriem un gaida dienas, kad pagastā ieradīsies ilgi gaidītais ģimenes ārsts. Pašvaldības mediķiem piedāvā apmaksātus bērnudārzus, sola atrast dzīvokli un apmaksāt ar transportu saistītos izdevumus, taču profesionāļi par laukiem neizrāda interesi. Tomēr, aplūkojot situāciju tuvāk, atklājas, ka veselības pieejamība vēsturiskajā Cēsu rajonā, vismaz pagaidām, ir laba.

Amatas novada Ģikšos, Nītaurē, Līvos un Ieriķos bez problēmām var tikt pie ārsta palīga, taču ģimenes ārsti brauc tikai noteiktās dienās. Piemēram, Ģikšos mēneša pirmajā un trešajā ceturtdienā no Cēsīm ierodas daktere Gunta Kaugure, bet otrajā un ceturtajā piektdienā ģimenes ārsts Jānis Briģis, savukārt Zaubē un Nītaurē pieņem daktere Olita Elmere.

Ģikšu Dienas aprūpes centra vadītāja un dienesta ārsta palīdze Ludmila Molgovska klāstīja, ka īpašu nepieciešamību pēc pastāvīgi klātesoša ģimenes ārsta pacienti neesot izteikuši, jo daudzas manipulācijas viņa ir kompetenta veikt pati. Ja iedzīvotājiem nepieciešama steidzama vizīte pie ģimenes ārsta, viņi labprāt dodas uz Cēsīm, turklāt arī ar transportu nekādu problēmu novadā neesot. “Par laimi, jāsaka, ka cilvēki negaida līdz pēdējam brīdim, bet ārsta palīdzību uzmeklē laikus. Protams, kā visos lauku reģionos, lielākais pacientu īpatsvars ir pensionāri, taču nāk arī gados jauni cilvēki. Vienkāršākās bezmaksas manipulācijas, piemēram, pārsiešanu, bērnu svēršanu, mērīšanu iedzīvotāji izmanto bieži, taču veselības vārdā arī nebaidās šķirties no kāda centiņa. Interesanti, ka daļa iedzīvotāju, kaut arī viņu ģimenes ārstam ir pieņemšana pagastā, tik un tā pie viņa dodas uz Cēsīm. Pieļauju, ka tas tiek apvienots ar citiem pasākumiem, piemēram, pārtikas iegādi vai kādiem nopietnākiem ārstnieciskiem izmeklējumiem. Tāpat novada iedzīvotājiem ir apdrošināšanas polises, un tas veselības aprūpi un pakalpojumus padara pieejamākus,” saka L. Molgovska.

Līdzīga situācija iezīmējas Līgatnes novadā. Te jāsecina, ka veselības aprūpe ir labā līmenī. Novadā deklarējušies 3600 iedzīvotāji, par viņiem rūpējas divi ģimenes ārsti ar vairākiem palīgiem, kā arī ir divi zobārstniecības kabineti. Līgatnē plaši pazīstami rehabilitācijas centra pakalpojumi un iedzīvotāji nevarētu sūdzēties arī par aptieku trūkumu.

TĀLĀKIE IZMEKLĒJUMI

Līgatnes dakterīte Dina Puharte Zicmane, pie kuras reģistrējušies aptuveni 3000 pacienti, uzskata, ka veselības pieejamība ārpus lielajām pilsētām ir sakārtota: “Problēmas sākas, kad pacientam jāveic tālāki izmeklējumi. Tie bieži vien ir par maksu, turklāt arī maksas rindas izmeklējumiem nav nekādas īsās. Te ir viedokļu sadursme, jo nupat ģimenes ārstiem pārmet ilgstošu darba nespējas lapu izrakstīšanu, taču praksē cilvēks tiešām nav darbspējīgs, tas tālab, ka, lai saņemtu nepieciešamās manipulācijas, kas viņu varētu atgriezt darbā, rindā jāgaida mēnešiem ilgi.”

PACIENTI

Raksturojot demogrāfisko stāvokli, daktere O. Elmere saka tas ir neiepriecinošs. Novadā vairāk ir pensionāru, vecu cilvēku, bet jaunās ģimenes pārceļas tuvāk pilsētām: “Gadā novadā vidēji piedzimst pieci seši bērniņi, tas ir par maz, lai vietējā skolā pēc septiņiem gadiem komplektētu vienu pirmo klasi. Līdzīga situācija ir citos novados, īpaši attālākajos pagastos.”

Ir arī pacienti, pie kuriem ārsts dodas mājas vizītēs. “Tā kā manas prakses pacienti dzīvo apmēram 30 kilometru rādiusā, tad iedzīvotājiem nokļūšana līdz medpunktam nesagādā grūtības. Taču nākas braukt arī mājas vizītēs, taču šo maksas pakalpojumu cilvēki izmanto samērā reti.”

MĀJAS VIZĪTES

Ģimenes ārste Ilona Radziņa apkalpo pacientus Vecpiebalgas un Inešu pagastā, savukārt Zaiga Zariņa Zosēnu un Dzērbenes pagastā. Arī šīs ģimenes ārstes dodas mājas vizītēs. Vecpiebalgas novadā ģimenes ārstiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nekad nav bijušas problēmas nokļūt līdz pacientam arī tad, ja sniegputenī ceļā gandrīz nav redzams, jo pašvaldībai ir noslēgts līgums ar traktora īpašnieku, kuram var piezvanīt jebkurā diennakts laikā, un ceļš tiek iztīrīts. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku nokļūšana pie pacienta vienmēr tikusi atrisināta. Par nokļūšanu pie pacienta mājās nesūdzas neviena uzrunātā dakterīte. Turklāt O. Elmere sarunā uzsver, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde no Līgatnes pa jauno asfaltu līdz Zaubei tagad varot atbraukt divdesmit minūtēs.

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Situācija ir nedaudz citāda, ja attālāko pagastu iedzīvotāji brauc pie ārsta ar sabiedrisko transportu, jo autobusa kursēšanas biežums ir kāds nu kurā vietā. Ziemā pacienti cenšas izmantot skolēnu autobusus, taču vasaras periodā nokļūšana uz medpunktu ir grūtāka.

Līdzīga situācija un tās pašas problēmas izveidojušās arī kaimiņos Jaunpiebalgas novadā , kur pieņem ģimenes ārste Ingrīda Brante. Pārzinot vietējo situāciju, daktere saka: “Kā visur liela problēma ir sabiedriskais transports. Autobusa kursēšanas laiks pakārtots skolēnu plūsmai, proti, no rīta un pēcpusdienās, tad iedzīvotājiem, kas uz Jaunpiebalgu ieradušies priekšpusdienā, jādomā, kur dēties pārējo dienas daļu.”

Tomēr O. Elmere pārliecinājusies, ka “vairums mobilitātes jautājumus risina sarunājot ar kaimiņiem, izpalīdzīgiem draugiem vai bērniem. Laukos cilvēkiem nākas mērot lielus attālumus, tāpēc personīgā mašīna ir ātrākais un ērtākais pārvietošanās līdzeklis, lielākajai daļai tā ir. Tādu, kuri brauc ar autobusu, ir samērā maz”.

NEATSAUCĪBA

Taujāti par biežākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ārsti un feldšeri sastopas, ģimenes ārsti piemin līdzīgas tendences. Atklājas, ka tās vairāk atkarīgas no pašiem iedzīvotājiem, ne tik daudz no pieejamo pakalpojumu klāsta. Daktere O. Elmere vēsta, ka daži iedzīvotāji regulāri nāk veikt profilaktiskos pasākumus, taču ir pacienti, kuri, kaut bez maksas, pie ārsta nenāks: “Ja iedzīvotāji paši aktīvāk izmantotu iespēju veikt profilaktiskos izmeklējumus, summas, kādas jāatstāj par ārstēšanos, nebūtu tik lielas. Tas ir pamatīgs komandas darbs pacients ir jāuzmeklē, jāuzrunā personīgi, lai atnāk uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem ginekoloģiskiem, mamogrāfiju , to visu mēs organizējam. Ārsts ir, turpretī apmeklētāju maz. Tie, kuri nāk, tie nāk, bet pārējie, pārsvarā cilvēki gados, paļaujas liktenim. Citi dzīvo pēc filozofijas labāk nezināt, citādi vēl kaut ko atradīs. Skumji.”

Līdzīga situācija ir arī ģimenes ārstei Z. Zariņai, kuras aprūpē ir apmēram divi tūkstoši pacientu. Viņu atrod gan vietējie, gan iedzīvotāji no kaimiņu novada Zosēniem un Jaunpiebalgas. “Iedzīvotāji vēršas gan ar akūtām, gan hroniskām kaitēm. Mums izveidojusies laba sadarbība ar Vecpiebalgas novada Sociālo dienestu, kas atved savus klientus uz medicīniskām pārbaudēm, tomēr netrūkst arī pacientu, kas baidās no ārstiem. Kad vairs nevar izturēt sāpes un diskomfortu, izrādās, ir par vēlu, jo sākusies onkoloģiska saslimšana,” piebilst ārste.

Ģimenes ārste secinājusi, ka finansiālie apsvērumi nav primārie, kāpēc cilvēki novilcina vizīti pie ārsta: “Kad ir nopietna slimības fāze un nepieciešama kārtīga ārstēšana, cilvēki vienmēr atrod līdzekļus, vai nu iekrājuši, vai radinieki palīdz ar naudiņu, arī pašvaldības sociālais dienests palīdz jautājumu risināt. Vairāk iedzīvotāji baidās no mediķiem, aizbildinās ar darbu un laika trūkumu.”

“Providus” pētījums parāda, ka iedzīvotāju vidū palielinās tieksme pēc augstākas kvalitātes medicīnisko pakalpojumu izmantošanas. Pilsētā cilvēkiem ir lielākas izvēles iespējas, ja uzticību neiemanto kāds ārsts, var doties pie cita, taču laukos pacientus gadiem apkalpo vieni un tie paši mediķi. Rodas jautājums, vai būs speciālisti, kas pārņems ārsta praksi pēc esošā ārsta darba aiziešanas pelnītā atpūtā.

Kopumā secinājums ir šāds: vēsturiskā Cēsu rajona lauku novados veselības pieejamība ir laba, iedzīvotāji nesūdzas, tomēr ir cilvēku grupas, kuras spiestas savu vizīti pie ārsta pakārtot sabiedriskā transporta kursēšanas grafikam. Un, lai arī lauku reģionos ārstnieciskie pakalpojumi ir pieejami, problēmas sākas ar tālākajiem izmeklējumiem pie citiem speciālistiem.

No valsts budžeta Latvijā tiek nodrošināta:

ģimenes ārsta un viņa komandas sniegtā veselības aprūpe;

profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta vienreiz gadā (ja pacients gada laikā nav vērsies pie ārsta saistībā ar saslimšanu);

speciālistu sniegtā veselības aprūpe;

krūts, dzemdes un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes;

izmeklējumi ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu;

medicīniskā palīdzība steidzamās medicīniskās palīdzības punktos;

dienas stacionārā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;

veselības aprūpe diennakts stacionārā;

veselības aprūpe mājās;

neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sniegtā palīdzība;

medicīniskā rehabilitācija;

kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.

Avots: Veselības ministrijas mājaslapa

***

Biežākās problēmas, ko saskata ārsti reģionos:

Laukos palielinās gados veco cilvēku īpatsvars, līdz ar to vajadzīgs vairāk medicīnas pakalpojumu.

Attālumu un cenu dēļ apgrūtināta ārstu speciālistu konsultāciju un izmeklējumu pieejamība.

Lauku iedzīvotāji pie ārsta pēc palīdzības vēršas novēloti.

***

Aptauja

Vai lauciniekiem mediķu palīdzība labi pieejama?

Evita:

Situācija varēja būt labāka, jo ārstiem ir liela slodze, bet atdeve maza, rezultātā cilvēkam pašam jābūt pietiekami ieinteresētam un zinošam, lai sevi pasargātu.

Irita:

Tikt vizītē pie ģimenes ārstiem problēmu nav, bet, lai veiktu tālākus izmeklējumus, lai saņemtu zobārsta palīdzību, jāgaida divi vai pat trīs mēneši. Es uzskatu, ka tas nav pieņemami, īpaši, ja runājam par bērnu veselību.

Jānis:

Mani viss apmierina. Pārāk bieži neslimoju, bet eju uz veselības pārbaudēm. Jo vairāk pats sevi uzpasēsi, jo mazāk jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem un zālēm.

Raimonda:

Manuprāt, veselības pakalpojumu pieejamība laukos ir apmierinoša. Taču es gandrīz neslimoju, ja vajag kādas zāles, dabūju bez raizēm. Man tiešām nav priekšstata, kā ir ar garajām rindām, par kurām visi runā. Savukārt pēkšņu slimību gadījumos ir iespējams izsaukt neatliekamo palīdzību, paļaujos uz to.

Aivars:

Es regulāri mēru asinsspiedienu. Kaut kas zem tā kamzoļa pukst, tad jau laikam viss ir kārtībā. Jaunāki jau nepaliekam, ir labi, ka varam iziet ārā, pastaigāties, tas nāk tikai par labu. Grūtāk varētu būt attālāko pagastu iedzīvotājiem, taču, ja rūpīgāk paskatās, sabiedriskā transporta pieturu ir diezgan daudz, tas nozīmē, ka autobusi kursē un pie ārsta var aizbraukt.


http://news.lv/Druva/2017/11/02/veselibas-aprupe-laukos-ir-pieejama-tacu-problemu-daudz

 

Ģimenēm draudzīgās kartes iespējas

Autors: Madara Ozoliņa 
Datums: 03.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri, viedokļi

Zināms, ka māmiņas un tēti, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu, var saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karti”, kas sniedz iespēju saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi.

Turpmāk vecākiem būs tiesības lūgt šo karti piešķirt arī bērniem, kas ir sasnieguši septiņu gadu vecumu, un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību, bet vēl nav sasniegušas 24 gadu vecumu, tā paredz Ministru Kabineta noteikumu grozījumi. Vai ģimenes kartes ir noderīgas, jautājām vairākiem kuplo ģimeņu vecākiem.

Trīs bērnu māmiņas Līgas Zaķes īpašumā “3+ Ģimenes karte” ir aptuveni mēnesi. “Šī karte nudien sniedz iespēju ļoti daudz dažādus pakalpojumus izmantot ar ievērojamu atlaidi. Bet tas vairāk attiecas uz lielajām pilsētām, piemēram, Rīgu. Tur, uzrādot karti, iespējams par mazākām naudiņām apmeklēt bērniem saistošus un interesantus pasākumus. Cēsīs iespēju, protams, ir mazāk. Mēs ikdienā šo karti visvairāk izmantojam, kad mašīnā jāielej degviela. Tad šī karte tik tiešām ir noderīga. Atlaide ir trīs četri centi par litru atkarībā no tā, kurā uzpildes stacijā izvēlies degvielu ieliet. Tā kā man vīrs ik dienas pārvietojas ar mašīnu, tad šis ir liels atvieglojums. Vēl Cēsīs kartes īpašniekiem iespējams saņemt 50 procentu atlaidi pils kompleksa apmeklējumam. Tas gan mums nav aktuāli, jo esam tur jau bijuši. Arī vairāki bērnu apģērbu veikali piedāvā pirkumiem atlaidi, ja tiek uzrādīta “3+ Ģimenes karte”. Esmu interesējusies, vai, uzrādot šo karti, var saņemt papildu atlaidi Vidzemes koncertzāles kinoteātra apmeklējumam, tomēr tur atlaides nav. Un par to ir ļoti žēl, jo, manuprāt, kino apmeklējums ģimenēm būtu ļoti interesants un saistošs, bet iegādāties pilnas cenas biļetes uz filmu pieciem cilvēkiem var atļauties reti kura kuplā ģimene.

Ikdienā “3+ Ģimenes kartes” priekšrocības izmanto arī četru bērnu tētis Jānis Brūzis: “Mēs šai kartei pieteicāmies, tiklīdz bija piedzimis trešais bērniņš. Tad vēl dzīvojām Rīgā. Tur, uzrādot karti, tiešām var saņemt labas atlaides. Vairākkārt esam bijuši Leļļu teātrī, izmantojuši atlaides aptiekā un bērnu preču veikalos. Pirms nedaudz vairāk kā pusgada pārcēlāmies uz Priekuļiem. Neesam interesējušies, kādas atlaides ar karti pienākas šeit, pie Cēsīm. Tikai sākoties jaunajam mācību gadam un gādājot vecākajiem bērniem skolai nepieciešamās preces, mums grāmatnīcā “Globuss” pēc kartes uzrādīšanas pirkumam iedeva atlaidi. Sieva stāstījusi, ka atlaide ar šo karti pienākas arī veikalā “Bēbis”. Domāju, Cēsīs arī ir dažādas iespējas, bet cilvēki par tām nav informēti. Mēs, kad dodamies uz kādu pasākumu, vienalga Cēsīs vai Rīgā, vienmēr iepriekš paskatāmies iestādes vai uzņēmuma interneta mājaslapā, vai tur pienākas atlaide, uzrādot karti. Nav gan gadījies, ka, nesaņemot atlaidi, mēs ietu no veikala vai iestādes prom. Nav tā, ka ejam tikai tur, kur ir atlaides, bet, protams, patīkami ir, ja tās tiek piešķirtas. Ar četriem bērniem aiziet uz kādu izrādi vai koncertu, pērkot biļetes par pilnu cenu, noteikti nav lēts prieks.”

Savukārt trīs bērnu mamma Ina Kalniņa no Cēsīm “3+ Ģimenes kartei” pieteicās un tās priekšrocības izmanto jau gadu: “Jāsaka man nav ne jausmas, tieši kādas atlaides pienākas šīs kartes īpašniekam . Mēs to izmantojam, ielejot mašīnā degvielu un vedot meitas uz Rīgas Leļļu teātri. Vasarā bijām arī Līgatnes dabas takās, kur mums pajautāja, vai ir šī karte, un iedeva atlaidi. Esmu novērojusi, ka Cēsīs ir vairāki pasākumi, kurus apmeklējot, bērnu biļetēm jau ir zemākas cenas. Es neuzskatu, ka, ja kāds uzņēmums nepiedāvā papildu atlaidi “3+ Ģimenes kartes” īpašniekam, tad tas nav ģimenei draudzīgs uzņēmums. Man vienmēr licies, ka vecākiem jārada tik bērnu, cik paši var atļauties uzturēt. Tas attiecas arī uz izglītošanu koncertu, teātru izrāžu un izstāžu apmeklēšanu. Jā, ir patīkami, ja ir atlaide, bet tas nebūt nav noteicošais tam, vai iesim uz vienu vai otru vietu, pirksim vienu vai otru preci. Mēs ejam tur, kur gribam, un pērkam to, ko gribam. Es pieņemu, ka ir tādas vietas, kur, ja pats nepajautāsi, vai ar karti pienākas atlaide, tev to nemaz nepiešķirs. Mēs paši ļoti reti pārdevējai vai kasierei jautājam, vai mums pienākas atlaide. Tikai tad, ja mums pajautā, vai ir karte, to parādām.


http://news.lv/Druva/2017/11/03/gimenem-draudzigas-kartes-iespejas

 

Šovs, kas neattaisnoja cerības

Autors: Madara Ozoliņa 
Datums: 03.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Jauniešiem

Marijas Bročas ikdienā nozīmīgu lomu ieņem mūzika. Savus spēkus jaunā mūziķe izmēģināja mūzikas šovā “X faktors”.

Marijas dzimtā puse ir Līgatne. Viņa atzīst, ka tieši Līgatnē jūtas kā mājās. Tomēr lielākā daļa laika tiek pavadīta Rīgā, kur Marija cenšas sevi profesionāli pilnveidot. "Mana ikdiena ir mūzika. Dziedu grupā "The Coconuts". Pilnveidojos arī dažādos muzikālos projektos. Ikdiena ir piesātināta arī ar koncertiem. Esmu absolvējusi Rīgas Doma kora skolu, bet nākamajā gadā plānoju uzsākt mācības Mūzikas akadēmijā," par ikdienu un plāniem stāsta Marija.

Šoruden Latvijas Televīzijas ekrānos parādījās jauns mūzikas šovs "X Faktors". Dalībnieku atlase notika jau vasarā. "Piedalīties šovā mani iedrošināja draugi. Sākumā uz to skatījos skeptiski, jo man šovi vienmēr asociējušies ar kaut ko mākslīgu un uzspīlētu. Tomēr izlēmu pamēģināt. Zināju, ka man ir nepieciešams parādīties plašākai publikai. Pirmkārt, lai cilvēki redzētu, kas es esmu, ko varu, otrkārt, lai konkursu vidē kļūtu drošāka un par sevi pārliecinātāka. Jo jāsaka atklāti, šovā jutos, kā izsista no sliedēm un pilnīgi ne savā ādā," stāsta Marija, kura ātri vien pārliecinājusies, ka šovi nav domāti viņai. "Tas, ko es gribēju parādīt, nebija tas, ko gaidīja žūrija un šova veidotāji. Man tuvi ir blūza, džeza un svinga žanri, bet tur aktuāla bija popmūzika, kas nav mans lauciņš. Atlases laikā man bija sajūta, ka esmu atnākusi kā aktrise uz šovu, nevis kā mūziķis, kuram tiek dota iespēja parādīt vokālās dotības. Protams, to visu uztveru viegli, jo saprotu arī šova veidotājus. "X faktors" ir franšīze, kurā, kā jau jebkurā franšīzē, ir jāievēro savi noteikumi, jādarbojas pēc noteiktiem standartiem un kritērijiem."

Tie, kas redzējuši šovu, zina tas norisinās vairākās kārtās. Marija no pirmās atlases kārtas tika nākamajā. Otrajā kārtā tiem dalībniekiem, kas tika tālāk, žūrijas komisijas locekļi grupas "Prāta vētra" menedžere Aija Auškāpa, mūziķi Intars Busulis un Reinis Sējāns piešķīra krēslus. Marija uz krēsla apsēsties diemžēl netika. "Tas, protams, nebija patīkami. Man šķita, ka tikšu tālāk. Aija Auškāpa pēc mana priekšnesuma teica, ka tas bijis pārāk silts. Tomēr manā uztverē mūzikai jābūt siltai, tai jāsniedz patīkamas, siltas emocijas. Mums ikdienā jau tā ir tik daudz rūpju, likstu un problēmu. Ir labi, ka ar mūzikas palīdzību par tām kaut uz brīdi nedomājam. Arī pārējie žūrijas pārstāvji Intars Busulis un Reinis Sējāns atzina, ka mans priekšnesums bijis kā atelpa no šova. Acīmredzot tas nebija tas, ko viņi bija gaidījuši. Kad nogāju no skatuves, skatītāji mani sauca atpakaļ un bija neapmierināti ar žūrijas lēmumu. Man ļāva nodziedāt vēl vienu dziesmu, bet to gan televīzijā neparādīja. Sajutu, ka skatītājiem patīku, viņiem patīk tas, kā dziedu. Un tas man ļoti daudz nozīmēja. Ja es šovā neesmu vajadzīga tāda, kāda esmu, tad labāk izvēlos iet tur, kur esmu vajadzīga tāda, kāda esmu," pārliecināta Marija. Jaunā mūziķe atzīst, ka, lai arī šova pieredze ātri beigusies, tā bijusi interesanta: "Tas man bija kaut kas jauns. Man bija interesanti vērot, kā notiek filmēšana, kā strādā operatori un kādi cilvēki šovam pieteikušies. Interesants ir process, kas notiek aizskatuvē. Tā bija iespēja redzēt šova aizkulises. Visi dalībnieki bija ļoti draudzīgi, un savstarpēju konkurenci neizjutu. Mūziķi jau vispār ir ļoti jauki cilvēki vienmēr viens otram palīdzēs un atbalstīs," stāsta jaunā mūziķe, kura atzīst, ka otru reizi gan šādā šovā nepiedalītos. Marija ir pārliecināta, ka, lai arī laikietilpīgāk un grūtāk, sevi pierādīt profesionālajā jomā var arī bez piedalīšanās šovos. Tomēr piedalīties kādā konkursā, kur tik vērtētas tieši vokālās dotības un prasmes, Marija gan labprāt izmēģinātu.


http://news.lv/Druva/2017/11/03/sovs-kas-neattaisnoja-ceribas

2017-11-07
Laika ziņas
Aptaujas