Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Cēsīs uzņem vēsturisku filmu

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 08.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Cēsis un viduslaiku pili jau atkal izvēlējušies filmētāji, lai uz autentisku mūru fona uzņemtu dažus sižetus Vācijas un Francijas kopražojuma dokumentālajam televīzijas seriālam.

Aizvadītajā nedēļā Cēsu viduslaiku pils uz vienu dienu pārtapa par senajiem Luvras vārtiem, pa kuriem baltos zirgos iejāja braši un stalti musketieri. Kāds mūks lūdzās par celli pārvērstajā Mestra zālē Rietumu tornī, bet kāds karakalps bija ne tik labi uzvedies un “nolidoja” no mūra līdz pat zemei, kaskadiera izpildījumā, protams. Lai gan pils apmeklētājiem bija daļēji slēgta, citkārt tik prasīgie tūristi bija sajūsmā par iespēju redzēt filmas uzņemšanas procesu.

Vēsturisku seriālu “Iron Age” par Trīsdesmit gadu karu, kas latviskajā tulkojumā sauksies “Dzelzs laikmets”, uzņem Filips Bērengers, filmu producenti no TV kanāla ARTE, kompānijām “Slot machine” un “Looks film”. Filmas uzņemšanā piedalās arī Latvijas pārstāvji no “Film Angels Studio”, kuri rūpējas par tehnisko nodrošinājumu un vēsturisko vietu papildināšanu ar nepieciešamajām dekorācijām.

“Dzelzs laikmeta” notikumi risinās 17.gadsimtā, kad Trīsdemit gadu karā iesaistās daudzas tā laika Eiropas valstis. Filma būs dokumentāls stāsts par politiskajām intrigām un karadarbību ar vēsturnieka komentāriem un vizuāli krāšņu papildinājumu aktieru izspēlētām nozīmīgākajām epizodēm.

“Film Angels Studio” producente Agate Prozoroviča “Druvai” pastāstīja, ka Cēsis izvēlētas, jo vajadzēja autentiskus viduslaiku mūrus: “Kauju skati šeit netika uzņemti, toties nācās veidot īpašu trapu, pa kuru ar zirgiem varēja iejāt pils pagalmā. Viss labi izdevās. Latvijā filmēšanu sākām 23.oktobrī, dažādi sižeti uzņemti Jūrkalnē, Kuldīgā, Ēdoles pilī, Rīgā, Siguldā un netālu no Līgatnes. Pie mums vēl pietiekami var atrast lauku ainavas, kādas varēja būt 17. gadsimtā jebkurā valstī.”

Filma “Dzelzs laikmets” būs gatava nākošgad, un Latvijas Televīzija jau izrādījusi interesi par tās parādīšanu mūsu valsts skatītājiem.


http://news.lv/Druva/2017/11/08/cesis-uznem-vesturisku-filmu

 

Paaudzes satiekas savā klubā

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 08.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Dažādu paaudžu līgatnieši satikās pilsētai nozīmīgā sarīkojumā Līgatnes kluba 120. jubilejā. Bijušie darbinieki, pašdarbnieki, skatītāji, klausītāji, daudzi, kuriem atmiņas saistās ar šo klubu, tovakar bija atnākuši, atbraukuši, arī ieradušies no tālienes.

Plašajā koncertā vēsture mijās ar šodienu, ikviens varēja iepazīt Līgatnes kluba aizvadītos gadus. Lai oficiāli pilsētā ir kultūras nams, ikdienā ikviens to sauc par klubu. Arī svētku reizē, jautāti, kam tad jubileja, tikai daži vietējie cilvēki to dēvēja par kultūras namu.

Jubilejas koncertā piedalījās šodienas amatiermākslas kolektīvi, kopā bija sanākuši kādreiz populārie, kā grupa “Holanders”, kur solo kā pirms gadiem dziedāja Anita Beķere Jaunzeme. No agrāko gadu dokumentālo filmu, kinožurnālu kadriem par savu laiku atgādināja daudzi līgatnieši, kuru vairs nav savējo vidū. Izmantojot mākslas filmu fragmentus, kas uzņemti Līgatnes klubā, tika atgādināts par dažādiem laikiem Latvijas vēsturē. Vēsturiskās liecības – filmas bija sagādājis Harijs Beķeris.

“Līgatnei veicies ar labiem vadītājiem. Dažādos laikos kultūra bijusi vērtība, tā atbalstīta. Ja nebūtu iepriekšējo paaudžu, kas te dziedāja, dejoja, spēlēja teātri, tad diezin vai to darītu viņu bērni un mazbērni,” sacīja Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Sarmīte Usāne un uzsvēra, ka prasme un nepieciešamība saglabāt tradīcijas Līgatnē ir aizvien dzīva.

Ilggadējais Līgatnes papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis atzina, ka pašam visu mūžu bijusi tuva kultūras dzīve, tāpēc pašsaprotami, ka bija tā, kā savulaik rakstīja “Padomju Jaunatne”, ka papīrfabrikas klubā nekad nekā netrūka, ko vajadzēja, nopirka vai arī izgatavoja fabrikā. “Dziedāju korī, ansamblī, vīru kvartets pat ieguva trešo vietu Latvijā. Priekšniecība man pārmeta, ka direktors dzied, esot jāstrādā,” atmiņās kavējās Ilmārs Norītis un izteica prieku, ka klubā ir tik labs koris, ir Latvijā pazīstams deju kolektīvs, un novēlēja izturību un neizsīkstošu radošo domu.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, jaunībā aktīvs pašdarbnieks, pārsteidza ar pazīstamo dziesmu “Es mīlu tevi un Gauju, un papīrfabriku”. “Pašsaprotami, kur būs garīgums, kultūra, būs arī viss pārējais. Salabot ceļa bedrītes ir ekonomiskā vērtība, bet, cik ātri tā atnāk, tik ātri aiziet. Garīgā vērtība atnāk un paliek cilvēku sirdīs un liek atgriezties,” sacīja Līgatnes novada vadītājs un atgādināja par tiem daudzajiem pilsētniekiem, kuri klubā aizvadījuši daudzas stundas, kuri darbojušies, aizrāvuši citus. Īpaši tika sveikts Ziedonis Kalniņš, kurš uzņēmās vadīt deju kolektīvu un darīja to 15 gadus. “Puišiem tajā laikā nebija modē dejot tautiskās dejas, viņu ļoti trūka, daudz strādājām, izveidojās labs kolektīvs,” pastāstīja Ziedonis Kalniņš un bija gandarīts par “Zeperiem”, kas turpina viņa iesākto.

Kā smej līgatnieši, iet uz klubu ir tas pats, kas iet pie Dainas. Daina Birne kultūras namā strādā jau 37 gadus, šķiet, zina un prot visu. Svētku reizē viņa spēlēja teātri, un pilsētnieki viņu sveica ar aplausu vētru.

Līgatnē ir tradīcija, ja ir kas svarīgs, tad iesaistās daudzi. Tā bija arī, rīkojot kluba 120.jubileju. Bet par kādu citu līgatniešu tradīciju bijis rakstīts pirms 50 gadiem: “Īsts līgatnietis nekad un nekur neierodas laikā jeb Līgatnē nekad nekas laikā nesāksies, vai tas būtu kino seanss, teātra izrāde vai vecāku sapulce skolā, vai kāds cits kolektīvs pasākums. Ar transportlīdzekļu untumiem līgatniešiem nav jārēķinās, katrs pats zina, cik laika paiet ceļā no mājām. Ir dīvains paradums, sākoties izrādei, neieņemt viss vietas zālē, bet uzkavēties uz ielas vai, labākajā gadījumā, pie garderobes.” Un tā no paaudzes paaudzē.


http://news.lv/Druva/2017/11/08/paaudzes-satiekas-sava-kluba

 

Ziemāju lauki ūdens peļķēs

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 09.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Mitrā un lietainā laika dēļ ziemāju sējumi daudzviet Latvijā grimst ūdenī. Zemniekiem cerētā raža var iet secen, jo zem lielajām lāmām sēkla izdzīvot nespēj.

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā zinātniece Arta Kronberga pastāstīja, ka pašlaik par nākotnes prognozēm pāragri runāt, jo laikapstākļi kā vienmēr ir mainīgi, taču esošā situācija neiepriecina.

“Pagājušajā nedēļa nozares ekspertu padomē diskutējām par radušos situāciju lauksaimniecības nozarē, arī ziemāju sējumiem. Pirmām kārtām runāja par Latgali kā plūdu apdraudētu reģionu, taču visai līdzīgi cietusi ir arī visa Vidzeme. Ņemot vērā kavēšanos ar ražas novākšanu, slapjajiem laukiem, pirmkārt, aptuveni 23 procenti ziemāju vispār netika iesēti. Otrkārt, lielākā daļa ziemāju tika iesēti novēloti. Ja optimālais laiks Vidzemē ir septembra vidus, tad šogad ziemājus iesēja pašās septembra beigās vai pat oktobrī. Tas ir liels pārziemošanas risks. Lai ziemāji labi pārziemotu, nepieciešamas divas fāzes, viena, ko daudzi zemnieki joprojām gaida, ir sadīgšana, un otra sacerošana. Ja ziemāji nav sadīguši, tad uz pozitīvu iznākumu nav, ko cerēt. Tajos laukos, uz kuriem pašlaik stāv ūdens, ziemāji jau gājuši bojā. Treškārt, ņemot vērā novēlotos sējas termiņus, daļa zemnieku iesēja graudus ar pazeminātu dīgtspēju. Tie saimnieki, kuri sēklu iepirka laikus, ir nedaudz labākā pozīcijā, bet to saimnieku sējumi, kuri apsēti ar pašaudzētu sēklu, ir pakļauti riskam, proti, sēklai var būt zema dīgtspēja. Līdz ar to varam teikt, ka pavasaris būs skumjš. Protams, daudz atkarīgs no ziemas, un varam tikai cerēt, lai tā būtu bez krasām temperatūras svārstībām, bet, zinot pēdējo laiku ziemas, cerīgi neizskatās. Manā pieredzē, kas ir vairāk nekā 20 gadu pētnieciskajā darbā, tik smaga situācija nav pieredzēta.

Šī situācija liecina, ka pavasarī būs nepieciešams daudz vairāk vasarāju, kas atkal nav labi. Ja zemniekiem pavasarī būs jāuzar un jāpārsēj šie lauki, varētu ievēloties arī pavasara sēja. Atliek tikai cerēt uz agru pavasari.”

Līdzīgi par situāciju sējumos izsakās arī Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Inga Bēme: “Tajos laukos, kur sēja notikusi laikā un pašlaik labībai no zemes ir izlīdušas trīs četras lapiņas, situācija ir apmierinoša. Lielais mitrums no laukiem var pagūt uzsūkties, un priekšā vēl visa ziema, bet ir arī zemnieki, kas vēl tagad ar zemi un steidz sējas darbu. Viņu cerības krietni sarūk. Ļoti vēlētos, lai šāds mitrums nebūtu pavasarī, jo tad lāmas uz laukiem var nodarīt vēl lielākus kaitējumus, ņemot vērā, ka graudaugi pēc ziemas ir novārguši un daudz jūtīgāki pret nelabvēlīgiem apstākļiem.”

Zemnieku saimniecības “Stauri” graudkopis Didzis Grīnbergs no Raiskuma pagasta ziemājus iesējis 100 ha platībā: “Tam, vai graudaugi ir vai nav sacerojuši, pašlaik nav nozīmes. Par situāciju skaidrāk varēs runāt pavasarī, kad būs pārlaista ziema. Mitruma ziņā situācija kā kurā vietā.”

Neskatoties uz to, ka Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis savu ziemāju ražu šogad nokūla laikus, sēklu sējai esot pircis. “Oktobra sākumā sējām ziemas kviešus 15 ha platībā. Bijām domājuši apsēt uz pusi vairāk hektāru, bet savam darbam neredzējām jēgu. Tagad sadīgušie ziemāji izskatās labi, ir sacerojuši, cerams, ka pārziemos. Protams, šur tur ūdens uz lauka stāv, bet tas tikai atsevišķās vietās. Tagad atliek gaidīt.”

Raiskuma pagasta saimnieks Jānis Plūme iesējis 30 ha ziemas kviešu: “Biju nopircis kodinātu sēklu, tāpēc arī nolēmu sēt. Sēja bija samērā vēla, oktobra sākumā, nedēļā, kad laiks bija saulains un bez nokrišņiem. Labība ir sadīgusi, bet sacerojusi vēl nav. Uz tīruma ir arī peļķes, bet kopumā sējumi izskatās apmierinoši.”

Oktobrī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 59,2 mm, kas bija 149 procenti virs mēneša normas. Ja sējumi aizies postā, vienīgais zemnieku glābiņš būs pārsēt laukus ar vasarājiem. Taču, tā kā daudzviet gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs graudaugi nav nokulti, sēklas trūkuma dēļ lauku pārsēšana var izrādīties visai sarežģīts uzdevums.


http://news.lv/Druva/2017/11/09/ziemaju-lauki-udens-pelkes

 

Cēsis – kultūras tūrisma galamērķis

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 09.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Ar pieteikumu “Kur pagātne satiekas ar nākotni” Cēsis kļuvušas par starptautisku kultūras tūrisma galamērķi, sīvā konkurencē uzvarot Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN (“European Destinations of Excellence”) šā gada nacionālajā konkursā “Kultūras tūrisms 2017”. Augstais novērtējums pasniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā starptautiskajā konferencē.

Projektu “Cēsis – kur pagātne satiekas ar nākotni” konkursam iesniedza pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.

Andra Magone, Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja, bija gandarīta un priecīga: “Balva ir mūsu attīstības rādītājs, Cēsis nebūtu tik īpašas bez apkārtējiem novadiem. Pirmo reizi pieteicāmies EDEN konkursam jau 2011.gadā, process zināms, šoreiz nebija pat nojautas, ka uzvarēsim. Projekta mērķis bija izcelt “mazās pērlītes”, mazos tūrisma galamērķus, ne masu objektus, kuros ierodas miljoniem tūristu. Mūsu uzvaras pamatā ir atvērtība, attieksme, spēja dalīties pieredzē, elastīgums. Mūsu turpmākais izaicinājums ir piesaistīt Cēsīm apmeklētājus gan sezonas, gan nesezonas darbdienās, lai viesu plūsma palielinās pakāpeniski. Ir jaunas idejas, kā parādīt arī citus mazāk zināmus objektus. Piemēram, konkursam “Dari Cēsīm” ir iesniegti pieteikumi arī tūrisma jomā.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs EDEN balvas iegūšanu vērtē kā labu mārketingu Cēsīm: “Tas raisīs interesi potenciālajiem apmeklētājiem, kuri iekļaus pilsētu savos ceļojumu plānos. Paldies kolēģiem! Jāturpina darbs, lai tūristi šeit uzkavētos vismaz pusotru dienu! Tūrisms ir viens no Cēsu stratēģiskās attīstības virzieniem. Rīt, parīt vēl nebūs desmitiem tūkstošu tūristu straume, jo būtisks kavēklis ir tumšais rudens un agrais pavasaris, tukšie mēneši, kas traucē attīstīties biznesam. Jādomā par piedāvājumiem šajā laikā. Viena neizmantota iespēja, kas jāattīsta vietējiem uzņēmējiem, – sagatavot piedāvājumu cilvēkiem, kuri paši negrib meklēt un vēlas visu gatavu. Iekārdināt, dot atlaides, lai viesnīcas nestāv tukšas un ir ieņēmumi arī nesezonā.”

Raitis Sijāts, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs, atzina: “Tā bija liela intriga, kurš būs balvas saņēmējs, jo no sešiem labākajiem kultūras tūrisma objektiem četri bija Vidzemes. 2011. gadā balva piešķirta Līgatnes papīrfabrikas ciematam nominācijā “Tūrisms un bijušo rūpniecības vai militāro objektu pārveidošana par tūrisma galamērķiem”.

EDEN balva ir īpašs notikums, jo šī organizācija pēc nozīmīguma ir otrā aiz UNESCO. Cēsniekiem ar balvu jālepojas, nevajag kautrēties, kā esam paraduši.”

Par balvas piešķiršanas norisi un komisijas atziņām “Druvai” pastāstīja Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore: “Sveicu Cēsis un cēsniekus ar panākumu! Cēsis izvirzījās līderos, jo tika vērtēta ne tikai kultūras tūrisma attīstība, bet arī ilgtspējība. Pilsētā ir ievērojams materiālais kultūras mantojums – koncertzāle ar kvalitatīviem pasākumiem, Cēsu pils komplekss ar jauniem pakalpojumiem un idejām, attīstīta vecpilsēta, ir vietējā uzņēmējdarbība amatnieku darbnīcas, tirgotavas, viesnīca “Santa”. Tas viss veido vidi. Uzvarētāja noteikšanā konkurence bija liela, taču Cēsīm bija daudzi mazi bonusiņi – ikdienas pašvaldības darbs kultūras tūrisma organizēšanā. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks Briselē nākamā gada martā.”

Šogad konkurence konkursā bija liela, vairāk nekā 20 pieteikumu. Otrajā kārtā cēsniekiem bija spēcīgi konkurenti: Turaidas muzejrezervāts ar pieteikumu “Turaidas vēsturiskais centrs”, Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra ar pieteikumu “Daugavpils pilsēta”, Limbažu novada pašvaldība ar pieteikumu “Hanzas pilsēta Limbaži” un Tukuma Tūrisma informācijas centrs ar pieteikumu “Tukums – pērle Kurzemes vainagā”, kā arī alusdarītava “Valmiermuiža”.

Latvijā EDEN projekts tiek realizēts kopš 2007. gada, katru reizi izvirzot atšķirīgu tēmu. EDEN balva ir simboliska dāvana – sertifikāts un piemiņas zīme , taču lielākais ieguvums ir publicitāte Eiropas līmenī. Nākamgad uz Cēsīm tiks organizētas Lietuvas un Igaunijas mediju vizītes.


http://news.lv/Druva/2017/11/09/cesis-kulturas-turisma-galamerkis

 

Laukos skaidra nauda ir pieejama katrā novadā

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 09.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Pirms dažiem gadiem valsts mērogā runāja par problēmām, ka vairākos novados iedzīvotājiem bija neiespējami tikt pie skaidras naudas, lai gan arvien vairāk cilvēku algu, pensiju, pabalstus saņēma banku kontos.

"Druva" nolēma palūkoties, kāda situācija ir šobrīd. Neskatīsimies pilsētu Cēsis, kur bankomātu vienmēr bijis pietiekamā skaitā.

Pieaug bezskaidras naudas maksājumi

Pirms diviem gadiem Latvijas Pašvaldību savienība un "Swedbank" Latvijā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem novados, kuros nav ne banku filiāļu, ne bankomātu. Banka apņēmās uzstādīt bankomātus novados, kuros nebija nevienas bankas bankomāta. Akcijas ietvaros pie bankomātiem tika arī Amatas un Pārgaujas novadi, no kuriem tie bija pazuduši (Nītaurē bankomāts cieta no zagļiem, Stalbē bija bankas "Citadele" bankomāts, un 2014.gada vasarā banka paziņoja par līguma pirmstermiņa izbeigšanu ar Pārgaujas novada pašvaldību).

Šobrīd bijušā Cēsu rajona septiņos novados darbojas deviņi bankomāti (septiņi "Swedbank", divi – "SEB"), pa diviem – Priekuļu novadā (Liepā un Priekuļos) un Vecpiebalgas novadā (Taurenē un Vecpiebalgā).

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika informē, ka šī gada 30.jūnijā Latvijā kopumā bija izvietoti 1014 bankomāti: "Latvijā bankomātu pārklājums ir vienmērīgs, atbilstošs iedzīvotāju blīvumam un ekonomiskajai aktivitātei konkrētajos valsts reģionos. Līdz minētajam datumam Latvijā bija 519 bankomāti uz vienu miljonu iedzīvotāju, tas ir līdzīgi kā vēl 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā. Vidēji ES dalībvalstīs ir 868 bankomāti uz miljonu iedzīvotāju."

LKA statistika vēsta, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas maksājumus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pusgadu šādu maksājumu skaits šogad palielinājies par 3,5% .

"Maksājumi tiek veikti internetbankās, iedzīvotāji plaši lieto maksājumu kartes, gan iepērkoties klātienē tirdzniecības vietās, gan veicot pirkumus internetā.

Gadu no gada palielinās to pirkumu skaits, kuros pircēji izvēlas norēķināties ar karti, nevis skaidru naudu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos šis rādītājs audzis par 10 procentiem, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Tas liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk novērtē šādu norēķinu ērtumu, kā arī tirdzniecības uzņēmumi atzīst šādu norēķinu iespēju Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši vietu, kur pieņem maksājumu kartes. Vienlaikus jāatzīmē, ka skaidras naudas izmaksas darījumi samazinās darījumu skaits sarucis par pieciem procentiem, bet izņemtās naudas apjoms par 0,2 procentiem, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu," skaidro K. Mennika.

Galvenais faktors ir pieprasījums

Lēmumu par filiāles, norēķinu grupas atvēršanu vai bankomāta izvietošanu konkrētajā pilsētā, novadā katra banka pieņem individuāli, un, kā norāda pašvaldību pārstāvji, viņi šo procesu nevar ietekmēt. Bankas skaidro, ka, lemjot par darbības aktivizēšanu reģionā, tiek vērtēts esošo un potenciālo klientu skaits (gan fiziskās personas, gan juridiskās), uzņēmējdarbības aktivitāte, pašvaldības ieinteresētība. Komercbankas rosina izmantot bezskaidras naudas norēķinus, un cilvēki tos arī arvien vairāk izmanto.

"Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska stāsta, ka arvien lielāka viņu klientu daļa gan Rīgā, gan novados ērtībai un laika taupīšanai izmanto attālinātos norēķinus, lietojot internetbanku un norēķinoties ar kartēm. Karšu izmantošanas statistikā 82% darījumu gadījumā tie ir pirkumi un tikai 18% ir naudas izņemšana bankomātos.

"Taču saprotams, ka arī naudas izņemšanas iespēja iedzīvotājiem ir svarīga, tāpēc, īstenojot Reģionālās pieejamības programmu, "Swedbank" paplašināja savu bankomātu tīklu, un patlaban mūsu bankomāti pieejami katrā Latvijas novadā. Izvēloties bankomāta vietu, galvenais faktors ir pieprasījums pēc šāda pakalpojuma un tā lietošanas aktivitātes. Jāņem vērā, ka bankomātu izvietojuma plānošana un izmaiņas ir process, kas saistīts ar klientu plūsmu un to paradumiem, izmantojot kādus konkrētus pakalpojumus. Līdz ar to bankomāti var tikt pārvietoti no vietas, kur klientu plūsma ir maza, uz vietu, kur tā ir lielāka, vai arī tikt aizvietoti ar tādu bankomāta veidu, kura pakalpojumi visvairāk tiek izmantoti," norāda K. Jakubovska.

Izņem naudu pastā, veikalā, citur

Domājot, kura sabiedrības daļa dod priekšroku skaidrai naudai (te nerunāšu par aplokšņu algu saņēmējiem), vispirms prātā nāk pensionāri, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Iveta Daine informē, ka šī gada septembrī 81% vecuma pensiju tika izmaksāts bezskaidrā naudā un 19% skaidrā naudā ar piegādi mājās: "Kopumā VSAA pakalpojumus (pensijas, pabalstus, atlīdzības) ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no tiem 86,4 tūkstoši ir vecuma pensijas saņēmēji. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu."

VAS "Latvijas Pasts" Ārējo komunikāciju nodaļas vadītāja Gundega Vārpa skaidro, ka viņi klientiem piedāvā divus skaidras naudas izņemšanas veidus: naudas izmaksu no klienta konta, kas atvērts pasta norēķinu sistēmā (PNS), un naudas pārveduma izņemšanu skaidrā naudā, kas nav piesaistīta PNS kontam un kura noformēšana iespējama jebkurā pasta nodaļā: "PNS maksājumu konts ir līdzvērtīgs bankas kontam IBAN standartā – tajā iespējams veikt dažādus darījumus – skaidras naudas un bezskaidras naudas iemaksas, izmaksas, pārskaitījumus uz citu banku kontiem. PNS kontu īpašnieki skaidras naudas izmaksas pakalpojumu var saņemt jebkurā no 480 pasta nodaļām visā Latvijā. Pērn no PNS kontiem fiziskām personām veikti 1 236 719 skaidras naudas izmaksas darījumi.

Iekšzemes naudas pārvedumu saņemšana skaidrā naudā ir bezkonta pārvedums, kam nav nepieciešams maksājumu konts. Pakalpojumu iespējams noformēt un saņemt jebkurā pasta nodaļā visā Latvijā. Pērn veikti 88 549 iekšzemes naudas pārvedumu skaidras naudas izmaksas darījumi."

Jāatzīmē, ka pieprasīts pakalpojums valstī ir “Skaidrās naudas izmaksa tirdzniecības vietā”, un Latvijā ir 726 vietas, kur, veicot pirkumu ar maksājumu karti, var izņemt banknotes (plašāk par šo iespēju blakus lappusē).

Tā nav problēma

Aptaujāto pašvaldību pārstāvji atzīst, ka no iedzīvotājiem ļoti reti tiek saņemtas sūdzības, ka viņi nevar izņemt skaidru naudu.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš ir arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, norāda, ka sarunās ar citu novadu vadītājiem nav dzirdēts, ka šī problēma būtu aktuāla: "Pirms gadiem bija zināms satraukums, jo pieauga to iedzīvotāju skaits, kas algu, pensiju saņem kontā, un bija neskaidrība, kā izņemt naudu, veikt norēķinus. Tagad situācija mainījusies, arvien vairāk pakalpojumu var apmaksāt ar karti, tiek runāts, ka arī "CATA" autobusos tiks ieviesta šāda iespēja. Bankas piedāvā iespēju izņemt naudu veikalos, un tas palīdz atrisināt šo problēmu. Ja cilvēki, īpaši gados, netiek līdz bankomātam, viņi vienojas ar radiem vai uzticamiem kaimiņiem, draugiem, kuri izņem naudu."

Raunas novada Drustos nav vietas, kur izņemt naudu, ja vien iedzīvotājam nav PNS konta. Novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko stāsta, ka par šo jautājumu runāts sen, bet bankas, redzot iespējamo izmantotāju skaitu, nelielos pagastos nepiedāvā uzstādīt bankomātus: "Bija laiks, kad pieauga karšu izmantošana, tad bija jūtama iedzīvotāju interese par naudas izņemšanu, tad arī aktualizējās jautājums par situāciju Drustos, taču pēdējā laikā pašvaldībā neesam saņēmuši nevienu sūdzību, ka nav iespējams izņemt skaidru naudu. Drustos veikalā ar karti var norēķināties, daudzi pensionāri izmanto pasta norēķinu sistēmas, saņemot pensijas, citus pabalstus. Var teikt, cilvēki ir pielāgojušies."

Laukos arī vajag izņemt naudu

Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis stāsta, ka arī viņi nesaņem sūdzības par šo problēmu: "Tika panākts, ka uzstāda bankomātu Nītaurē, un ir utopija sapņot, ka tas būs Zaubē vai Skujenē. Pašvaldība gribētu, lai bankomāts būtu Ieriķos, kas ir ekonomiski aktīva vieta, taču bankas norāda, ka tas nav izdevīgi, jo tuvu bankomāts Augšlīgatnē un esot jāveicina bezskaidras naudas norēķini. Taču pilsētā, manuprāt, bankomātu skaits nav mazinājies. Sanāk interesanti. Mums stāsta, ka jāveicina bezskaidras naudas norēķini, bet pilsētā bankomāti ir un paliek, tur var operēt ar skaidru naudu. Bet laukos arī vajag skaidru naudu, kaut vai samaksāt kaimiņam par malkas saskaldīšanu."q

***

Bankomātu atrašanās vietas ārpus Cēsīm

Amatas novadā Nītaurē, veikalā "Pīlēns" (“Swedbank” veikala darba laikā)

Jaunpiebalgas novadā veikalā "BAF", Dārza ielā 2 (“Swedbank” veikala darba laikā)

Līgatnes novadā Augšlīgatnē, veikalā "Elvi" (“Swedbank” veikala darba laikā)

Pārgaujas novadā veikalā "Elvi" (“Swedbank” veikala darba laikā)

Priekuļu novadā Liepā, Rūpniecības ielā 1 (“Swedbank” 24/7) un Priekuļos, veikalā "Elvi" (SEB banka 24/7)

Raunas novadā Tūrisma informācijas centrā, Valmieras ielā 1a (“Swedbank” 24/7)

Vecpiebalgas novadā Taurenē, veiklā "Elvi" (“Swedbank” 24/7) un Vecpiebalgā, degvielas uzpildes stacijā "LarkoV" (SEB banka 24/7)


http://news.lv/Druva/2017/11/09/laukos-skaidra-nauda-ir-pieejama-katra-novada

 

Vāveres noslēpumi

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 10.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Daba

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Līgatnes dabas takās rīkoja “Kuplastes vāveres dienu”, lai iepazīstinātu ar interesanto dzīvnieciņu, kas visbiežāk strauji pazib kokos un reti apskatāms tuvumā. Ja vāveres ziņkārība un cilvēku pacietība ir vienlīdz liela, tad satapšanās noteikti izdodas!

Tomiņa, Rižiks un Čita

Tā sauc trīs vāverēnus, kuri nav radinieki un uz Līgatnes dabas takām atvesti katrs no citas vietas. Zvērkope Velga Vītola “Druvai” pastāstīja, ka mazie ir ziņkārīgi, neslēpjas migā, tādēļ labi apskatāmi. Kopējā dzīvoklī mitinās arī ceturtā vāvere Pelēcīte, un ir cerības, ka nākotnē visiem zvēriņiem būs daudz plašāka māja.

Kuplastes portrets un ēdienkarte

Mūsu mežos sastopama tikai Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris) ar slaidu ķermeni, garu, kuplu asti un spalvu pušķīšiem ausu galos. Ievērojiet vāvere divreiz gadā maina kažoku vasarā „valkā” rudu, ziemā brūni pelēcīgu. Gaišs, gandrīz krēmbalts paliek vienīgi vēderiņš.

Kuplastes darbošanās labi novērojama dienā, pārsvarā rīta pusē un pēcpusdienā. Pa zemi tā pārvietojas līdzīgi kā zaķis, jo pakaļkājas daudz garākas par priekšējām, bet skaistā aste ir stūre un stabilizators, kas noder, lecot no zara uz zaru.

Vai tiešām sēņotājiem jāceļas agri, citādi vāvere būs visu labāko nolasījusi? Baravikas nav vāveres galvenā barība, tomēr ir novērojumi, ka ziemas krājumos tiek noglabātas kaltētas sēnes. Lazdu rieksti un ozolzīles ir rudens barība, bet vasarā vāvere našķojas ar ogām un piekož klāt arī kaut ko stiprāku kukaiņus, reizēm putnu olas un pat mazuļus. Ziemā un pavasarī ar veiklajām rociņām, piepalīdzot zobiem, vāvere izlupina sēklas no priežu un egļu čiekuriem, vitamīnu tiesai uzkož skujas un egļu pumpurus. Mazāk zināms fakts, ka vāvere mēdz apskrubināt nomestus briežu ragus vai kāda zvēra kaulus.

Moderns mājoklis

Jābūt tiešām vērīgam, lai pamanītu labi nomaskēto vāveres māju apaļu sūnu bumbu, ap pusmetru diametrā, kurai karkass sapīts no zariņiem, zāles un koku mizām. Miga koka dobumā vai pamestā putnu būrī ir tām vāverēm, kas apmetušās vecos parkos vai lapkoku audzēs. Vairākums kuplastu būvē uzreiz pāris māju – drošībai, gluži kā konspiratīvos dzīvokļus. Iekšējai apdarei izmanto putnu spalvas, dzīvnieku vilnu, augu pūkas, kaut kur sadabūtus cilvēka matus, papīriņus, lupatiņas, diegus. Un vēl vāveres mājai ir vismaz divas durvis, ja nu kas...

Privātā dzīve

Februāra beigās, kad dienas kļūst siltākas, vāveru “puiši” dodas “meitās”. Meklējot draudzeni, vāveru tēviņiem nākas sastapties ar konkurentiem un krietni izplūkties. Atskan rūcieni, nikna čakstināšana, reizēm arī vilna iet pa gaisu. Riesta danči ilgst līdz marta beigām, kad dabūta vāveru meitenes piekrišana. Pēc vairāk nekā mēneša, mammas aprūpēti, migā kūņojas četri vai vairāki vāverbērni. Jāpaiet vēl vismaz diviem mēnešiem, lai mazuļi palūkotos ārpus migas un uzsāktu pasaules izpēti.


http://news.lv/Druva/2017/11/10/vaveres-noslepumi

 

Jaunieši mācās uzņēmējdarbību

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 10.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Jaunieši no Priekuļu, Cēsu, Raunas, Līgatnes un Vecpiebalgas novada divus mēnešus piedalījās Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Cēsu nodaļas rīkotajās mācībās par uzņēmējdarbību. Mācību beigās viņi bija izstrādājuši un iepazīstināja ar savām biznesa idejām. Tās bija dažādas, gan cidoniju audzēšana un pārstrāde, gan lauku tūrisma veidošana, vistkopība, kvalitatīvu koka mēbeļu ražošana, melno ķiploku audzēšana, bērnu pieskatīšanas un izklaides centra izveide, avota ūdens ieguve, sidra ražošana, masāžas piedāvājumu dažādošana, dekoratīvo stādu audzēšana, dārzeņkopība, konsultācijas pārtikas drošuma un nekaitīguma jautājumos.Daļa jauniešu uz mācībām bija nākuši jau ar konkrētu uzņēmējdarbības ideju, ko vēlas attīstīt, uzsākt vai uzlabot. Bet tie, kuriem sākumā vēl nebija skaidri definēta iecere, mācību laikā tika dota iespēja to atrast un saprast savas iespējas.

Mācības notika Valsts lauku tīkla pasākuma “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros. Mācību mērķis bija attīstīt jauniešu zināšanas, pieredzi un kompetences, kas nepieciešamas savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, veicinot lauku attīstību. Iegūstot sertifikātu par 25 stundu mācību kursa apmeklēšanu un biznesa idejas aizstāvēšanu , jauniešiem tiek dota iespēja piedalīties grantu konkursā “Laukiem būt”, kas norisināsies 2018. gada pirmajā pusē. Konkursā “Laukiem būt” biznesa idejas tiek dalītas un vērtētas trīs kategorijās: lauksaimniecība, nelauksaimniecība un pārstrāde. Lai piedalītos konkursā, jauniešiem jāizstrādā jau detalizēts biznesa plāns, kas papildināts ar finanšu aprēķiniem un izstrādātu produkta/pakalpojuma prototipu.


http://news.lv/Druva/2017/11/10/jauniesi-macas-uznemejdarbibu

 

2017-11-12
Laika ziņas
Aptaujas