Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Lāpu gājieni, piemiņas pasākumi, filmu seansi

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 14.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Spītējot nelabvēlīgiem laika apstākļiem, novados aizvadīti Lāčplēša dienai veltīti pasākumi.

Kuplāk vai mazāk kupli apmeklēti, bet galvenais, tajos bija cilvēki, kuri sirdī juta nepieciešamību apliecināt piemiņu tiem, kuri cīnījās par valsts brīvību, apliecināt savu piederību Latvijai. Daudzviet tika izrādīta filma “Ievainotais jātnieks” par tēlnieku Kārli Zāli, arī citas filmas, bija koncerti, katrā novadā lāpu gājieni un piemiņas brīži.

Lāčplēša dienai veltītie pasākumi Pārgaujas novadā risinājās 10. novembrī. Jau rīta agrumā piemiņas brīdis un ziedu nolikšana notika Plācī un Stalbē, bet pēcpusdienā lāpu gājiens no Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra uz pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Raiskuma kapos.

Priekuļu novada Mārsnēnu pamatskolā 10.novembrī Lāčplēša dienu atzīmēja kopā ar Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargiem. Notika sarunas par valsts vēsturi, varēja iepazīt ieročus, ekipējumu, iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet noslēgumā lāpu gājiens no pamatskolas uz Mārsnēnu kapiem. Lāčplēša dienā parkā pie tautas nama tika iedegtas svecītes, bet Liepā lāpu gājiens uz Brīvības cīnītāju pieminekli, kur risinājās arī piemiņas brīdis.

Jaunpiebalgā jau tradicionāli notika Varoņu birzs izgaismošana, lāpu gājiens, piemiņas brīdis pie Kārļa Zāles pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem, bet noslēgumā koncerts Svētā Toma ev. lut. baznīcā.

Raunas novadā lāpu gājieni gan Raunā gan Drustos. Raunā pie Brīvības pieminekļa “Koklētāja” pulcējās lieli un mazi raunēnieši, lai būtu klāt piemiņas brīdī, kurā uzstājās Raunas vidusskolas audzēkņi un jauktais koris “Rauna”. Pēc tam Raunas aktu zālē norisinājās novada labāko sportistu godināšanas pasākumā “SportaStudija”. Drustu pagastā brīvības cīnītājus pieminēja ar lāpu gājienu un pasākumu pie atbrīvošanas karā kritušo pieminekļa, bet noslēgumā notika nakts orientēšanās.

Līgatnes novada Līgatnē notika piemiņas brīdis ar pūtēju orķestra “Līgatne” piedalīšanos, bet Augšlīgatnē lāpu gājiens uz Paltmales kapiem, kur bija piemiņas brīdis ar kora “Līgatne” piedalīšanos.

Vecpiebalgas novadā pasākumi notika visos pagastos, bija filmu demonstrējumi, svētku koncerti. Taurenē pēc filmas noskatīšanās visi ar lāpām, svecītēm un citām gaismiņām devās pie piemiņas akmens “Ar sapni par Dzimteni”, bet Vecpiebalgā iedzīvotāji devās lāpu gājienā uz kultūras namu, pie kura notika akcija “Mana gaisma Latvijai”, kuras laikā tika izgaismota Latvijas kontūra.

Jau tradicionāla svētku programma bija arī Cēsu novadā. Tā sākās ar piemiņas brīdi pie Skolnieku rotas pieminekļa, kam sekoja daudzskaitlīgs lāpu gājiens, kas noslēdzās ar svētbrīdi Lejas kapos. Pēc tam cēsnieki un pilsētas viesi pulcējās Pils parkā, lai iedegtu sveces Latvijas kontūrā un noskatītos multimediālo stāstu par to, kāda ir dziesmas nozīme un iedarbība cilvēka un īpaši karavīra dzīvē.

Amatas novada Nītaurē notika pasākumi, kuros piedalījās pašvaldības pārstāvji, Latviešu Strēlnieku apvienības pārstāvji no Rīgas un Cēsīm, skolu jaunatne un citi interesenti. Vispirms kultūras namā kopīgi noskatījās filmu “Ievainotais jātnieks”. Pirms tās Māris Niklass, viens no aktīvistiem, kurš rūpējas par piemiņas vietu atjaunošanu, pastāstīja par Lāčplēša dienas vēsturi, akcentējot brīvības nozīmi mūsu ikdienā: “Demokrātiskā valstī brīvība ir tikpat svarīga kā svaigs gaiss. Ja mums nebūs brīvu domu, brīvas rīcības, nekas nesanāks.”

Tad visi devās lāpu gājienā uz Nītaures Brāļu kapiem, kur atklāja piemiņas plāksni latviešu strēlniekiem un nezināmajiem kareivjiem, kuri krita pie Nītaures. Par piemiņas zīmes atjaunošanu paldies vēstures pētniecei Dacei Eipurei, kura pirms dažiem gadiem cēla gaismā šo Brāļu kapu sarežģīto vēsturi.

“Kā Brāļu kapi tie iesvētīti 1934.gadā, tajos guldīti 1.pasaules karā kritušie Krievijas cara armijas karavīri, latviešu strēlnieki, arī Brīvības cīņās kritušie, kopumā vairāk nekā simts cilvēku. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā virsū šiem apbedījumiem tika uzrakti Mores kaujās kritušie sarkanarmieši. Tagad vēsturiskā netaisnība novērsta, tā ir kā mūsu dāvana Latvijai,” atzina D. Eipure.

M. Niklass norādīja, ka šis bijis ļoti izdevies pasākums. Viņš uzteica skolu jaunatnes aktīvo iesaistīšanos un D. Eipures devumu šīs piemiņas vietas atdzimšanā: “Dace Eipure ir izdarījusi noderīgu un tīkamu darbu, tagad arī Nītaurē ir vieta, kur šajos svētkos pabūt.”.


http://news.lv/Druva/2017/11/14/lapu-gajieni-pieminas-pasakumi-filmu-seansi

Skaļā lasīšana – 20. Gadu

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 15.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri, viedokļi

Ziemeļvalstīs, vai tā būtu Skandināvija vai Baltija, krēslas stundas iestājas ātri, jāiededz spožāka gaisma, lai ar grāmatu rokā iedziļinātos literatūras pasaulē. Ziemeļvalstu padome 20. gadu aicinājusi arī Baltijas valstīs bibliotēkās, biedrībās un skolās krēslas stundās sarīkot lasīšanu skaļi. Cēsīs un apkaimē netrūkst atsaucības.

Klausītāji vispirms uzzina, ka vienas un tās pašas lappuses grāmatā šonedēļ lasīs cilvēki vairāk nekā desmit valstīs. Somijas valsts atzīmē simtgadi, tāpēc 2017. gada novembra lasījumiem ieteikta somu literatūra. Bērni no M. Kunnas grāmatas "Bagātību sala" klausās stāstu par pirātiem, no M. Turtšaminovas fantāzijas romāna "Maresi" stāstu par Menosu salu, pieaugušie no U. L. Lundbergas romāna "Ledus" par mācītāju, kura ģimene pārceļas uz Ālandu salām.

Jau tradicionāli Krēslas stunda notiek sveču gaismā, tajā labāk risinās savu stāstu stāstīšana, iespaidojoties no dzirdētā lasījuma. Tāds ir arī Ziemeļvalstu Ministru padomes un biedrības "Norden" Latvijā mērķis, aicinot grāmatu fragmentus iepazīt, tos lasot balsī.

Madara Židaua, Līgatnes pilsētas bibliotekārē, zinādama, ka sapulcēsies vairāki desmiti bērnu, lasīšanas Rītausmas stundu rīkoja ārpus bibliotēkas sarīkojumu zālē. "Bibliotēka būtu par šauru pieciem desmitiem bērnu. Zālē visapkārt iededzām sveces, izraudzījāmies labāko lasītāju. Pārējie klausījās. Pēc tam tapa fantāzijas pilni zīmējumi par to, kas tālāk notika uz salas," stāsta bibliotekāre, priecīga par to, cik saistoši notikusi lasīšana un kā zīmējumos attēlotas dārgumu lādes, kartes, vikingi. Tagad bērnu fantāzijas par ziemeļniekiem skatāmas Līgatnes pilsētas bibliotēkā.

Latvijas bibliotēkas visai atsaucīgi uztver Krēslas stundu, kas sākas ar priekšā lasīšanu. Cēsu Centrālā bibliotēka šādu tikšanos novembrī rīko jau 20 gadus. Vēlāk iesaistījušās bibliotēkas no Līgatnes pilsētas līdz lauku bibliotēkām Piebalgā. Šonedēļ Ziemeļvalstu literatūras lasīšana balsī notiek 2299 bibliotēkās un skolās, reģistrācija liecina, ka to skaitā Latvijā lasīšana, kā arī vakarēšana sveču gaismā šonedēļ notiks 343 vietās. Simtiem Latvijas skolu un publiskās bibliotēkās lasa tieši to pašu fragmentu, ko tūkstošiem cilvēku ārpus Latvijas.

Jana Sukure no Vaives pagasta Rīdzenes bibliotēkas zina, ka skaļā lasīšana Rīta stundā, pievēršoties Ziemeļvalstu literārajam darbam, rīkota Rāmuļu pamatskolā un Līvu sākumskolā. Pēcpusdienā pēc skolas nodarbībām bērni būs klāt Rīdzenes bibliotēkā, tur mēdz notikt tā sauktās Krēslas stundas. "Ņemam citu grāmatu un sveču gaismā skaļi palasām. Vakar lasījām par mazo pūķi, kurš dzīvo Ziemeļu salās. Citu gadu lasījām par maziem monstriņiem, bērniem tas ļoti patika."

Pieaugušie Rīdzenē neesot aktīvi nācēji , lai iesaistītos lasījumos, sarunās. "Pilsētu ar laukiem nevar salīdzināt," pēc saviem sešiem darba gadiem lasītāju neatsaucību vērtē Jana Sukure. “Toties bērniem vairāk patīk klausīties, kā lasa, nekā pašiem lasīt. Nāks Ziemassvētki, notiks šo stāstu vakari."

Līgatnes pilsētas bibliotēkā Madara Židaua novērojusi, ka bērniem skolas diena interesantāka un dzīvāka šķiet, ja lasīšanu rīko nevis klasē, bet bibliotēkā. Veidojot lasīšanas stundu bibliotēkā, pieaugušie varot pasmelties idejas, arī no Ziemeļvalstīm nākušās. Bērniem un arī pieaugušajiem var sarīkot emocionāli piepildītus brīžus, tāpēc skaļā lasīšana aizvien notiek. Kā tas notiek, to var uzzināt, ja bibliotēka lasīšanas akcijai paredzētās vietnēs internetā izliek fotogrāfijas. Rītvakar uz Krēslas stundu Līgatnes pilsētā aicināti klausītāji no lasītāju kluba. Viņi ņem līdzi sveces. Pieaugušie jau sagaida, lai pēc skaļās lasīšanas sekotu atjautības uzdevumi. Pērnruden Krēslas stundā dzejas rindas sagrieztas strēmelēs un dzejas vārdus līgatnieši rindojuši savā interpretācijā. Tas visiem iepaticies. Madara Židaua novērojusi tie, kuri mīl lasīt, labprāt iesaistās ne tikai sarunās par uzzināto, bet arī uzdevumos, kas saistīti ar literatūru.


http://news.lv/Druva/2017/11/15/skala-lasisana-20-gadu

 

2017-11-16
Laika ziņas
Aptaujas