Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Noslēgusies tūrisma akcija “Simtgades dārgumi”Autors: Toms Treimanis, Kocēnu novada dome 
Datums: 21.11.2017 
Izdevums: Kocēnu Novada Vēstis
Rubrika: Ziņas

Lāčplēša dienā, 2017.gada 11.novembrī, pulcējoties akcijas dalībniekiem un noskaidrojot galvenās balvas īpašnieku, tika noslēgta Valmieras Tūrisma informācijas centra kopā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem rīkotā akcija “Simtgades dārgumi”.

Akcijai atsaucās ļoti plašs dalībnieku skaits, un kopā tika iesniegtas 205 aizpildītas akcijas anketas. Dalībnieki priecājās, ka slēpņi paslēpti dažādās vietās, radot papildu piedzīvojumu. “Simtgades dārgumi” bija lielisks laika pavadīšanas veids, par ko liecina fakts, ka īpaši aktīvas bijušas ģimenes ar bērniem.

Kocēnu novadā visapmeklētākā vieta akcijas laikā bija Kokmuižas akmens mūra kūts, kas tika apmeklēta 184 reizes. Lielu popularitāti ieguva slēpņa vieta arī Caurumkrogā, kas daudziem dalībniekiem bija jaunatklājums un tika apmeklēta 170 reizes. Tāpat tika atklātas slēpņu vietas Neikena dabas koncertzālē, Dikļos, Vaidavas ezera pludmalē un Zilākalna Martas dzīvesvietā “Žažēnos”.

Galveno balvu, tūristu klases velosipēdu, saņēma akcijas dalībniece Evija Baltānova no Līgatnes, kura bija atradusi visus 20 akcijas slēpņus.

Tūrisma akcija tika veidota pēc visā pasaulē atpazīstamās spēles Geocaching noteikumiem, kas Latvijā pazīstama arī kā slēpņošana. Lai piedalītos akcijā, dalībniekiem pēc īpašiem pavedieniem bija jāapmeklē dažādi slēpņi, atrodot tajos atslēgvārdus uz apslēptajiem dārgumiem.

Pavisam bija 20 slēpņu, no kuriem bija jāatrod vismaz desmit. Simtgades dārgumi “slēpās” koku dobumos, zem jumtiņiem un tiltiņiem, parkos, dārzos, pludmalē un citviet. Pavedieni ceļotājus izveda gan pa dabas takām, gan kultūrvēsturiskiem objektiem, aicinot akcijas dalībniekus paviesoties Valmieras pilsētā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados un atklāt arī maz zināmus objektus un stāstus par tiem.

Atslēgas vārdi nesa ziņas par Latvijas dārgumiem, kas pieejami ikvienam un ko katrs varam dāvināt savai valstij svētkos: kultūras mantojums, daba, patriotisms, gudrība, uzņēmējdarbība, māksla, vēsture, aktīvā atpūta, arhitektūra, leģendas, senatnes pieskāriens, ainava, rosīgums, ūdens, Latvijas #zemesgarša, spēks, kustība, diženums, tradīcijas un radošums.

Tūrisma akciju “Simtgades dārgumi” organizēja Valmieras tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Kocēnu, Burtnieku, un Beverīnas novada pašvaldībām. Atbalstīja – Valmieras Kultūras centrs, koncertzāle “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātris, aktīvā tūrisma centrs “Eži”, Valmiermuižas alus virtuve, SIA “Cietais rieksts”, Svennes sveces, amatnieces Zanda Žentiņa, Līga Mergina un Inga Logina, kā arī SIA “Vaidava Ceramics”.


http://news.lv/Kocenu-novada-vestis/2017/11/21/noslegusies-turisma-akcija-simtgades-dargumi

 

Melnais ledus prasa upurus

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 22.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka vēsturiskajā Cēsu rajonā svētku nedēļā notikuši vairāki nelaimes gadījumi.

Tā 16. novembra rītā, kad uz Latvijas ceļiem bija apledojums, tā sauktais melnais ledus, NMPD brigādes saņēma vairākus izsaukumus. Viens no negadījumiem notika Raiskuma pagastā, kur sieviete un trīs bērni, braucot automašīnā, cietuši negadījumā. Sievietei konstatēts galvas smadzeņu satricinājums, taču viņa no mediķu palīdzības atteikusies un atteikusi to arī bērniem.

Tajā pašā dienā nelaimes gadījumā, kas notika Liepas pagastā, trim mašīnām saslīdot, cieta 50 gadīga sieviete. Kundze guva galvas smadzeņu satricinājumu, nogādāta Vidzemes slimnīcā.

Tāpat 16. novembrī Cēsīs četrus gadus maza meitene piekļuvusi un izdzērusi visu vitamīnu iepakojumu. Bērns nogādāts Cēsu klīnikā.

Savukārt 14. novembrī Līgatnē kāds 43 gadus vecs vīrietis savainojis kreiso plaukstu, darbojoties ar zāģi. Vīrietis aizvests uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu “Gaiļezers”.

Bet 13. novembrī uz Vidzemes šosejas, netālu no Līgatnes, saskrējušās trīs automašīnas. Avārijā iesaistīti trīs cilvēki – 26 gadus vecs vīrietis, 30 gadīga sieviete un 51 gadu vecs vīrietis. Visi cietušie ar dažāda smaguma traumām hospitalizēti uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu “Gaiļezers”.
http://news.lv/Druva/2017/11/22/melnais-ledus-prasa-upurus

 

Novembrī nozīmīgas jubilejas
Datums: 22.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vecļaudis

Cēsu novadā

Antoņinai Agļamovai 22.novembrī – 92

Ainai Anspakai 23. novembrī – 90

Olgai Bērziņai 2. novembrī – 93

Ļenai Bičkovskai 30. novembrī – 93

Antonam Bojāram 24. novembrī – 90

Jeļizavetai Daugijai 2. novembrī – 97

Annai Nannijai Gailītei 22. novembrī – 91

Hildai Kviesei 10. novembrī – 90

Ļubovai Kvjatkovskai 11.novembrī – 104

Ausmai Margrietai Māsēnai 6. novembrī – 91

Eleonorai Melnei 4. novembrī – 93

Idai Paulīnai Nordenai 16. novembrī – 94

Ilgai Zenitai Rēderei 28. novembrī – 91

Rihardam Rudzītim 27. novembrī – 91

Natālijai Vegerei 21. novembrī – 90

Jaunpiebalgas novadā

Valentīnei Bērziņai Jaunpiebalgas pagastā 27. novembrī – 90

Zelmai Pētersonei Jaunpiebalgas pagastā 10. novembrī – 90

Verai Medvedei Jaunpiebalgas pagastā 4. novembrī – 93

Līgatnes novadā

Jānim Incim Līgatnes pagastā 6.novembrī – 93

Nellijai Landrātei Līgatnes pagastā 24.novembrī – 90

Pārgaujas novadā

Nīnai Austrai Eihenbaumai Raiskuma pagastā 22. novembrī – 92

Ainai Brēžai Stalbes pagastā 9. novembrī – 90

Priekuļu novadā

Rasmai Grundulei Priekuļu pagastā 24.novembrī – 90

Ainai Kauperei Priekuļu pagastā 9. novembrī – 91

Hildai Barbarai Kreklei Liepas pagastā 12.novembrī – 90

Austrai Kušķei Priekuļu pagastā 20. novembrī – 91

Pēterim Lukstiņam Priekuļu pagastā 11. novembrī – 93

Paulīnai Sarkanei Liepas pagastā 5. novembrī – 90

Raunas novadā

Konstancijai Ruskulei Raunas pagastā 10.novembrī – 92

Anastasijai Zušai Raunas pagastā 7. novembrī – 94

Vecpiebalgas novadā

Intai Tamanei Vecpiebalgas pagastā 1. novembrī – 90

Kārlim Sniedzem Vecpiebalgas pagastā 7. novembrī – 91

Ausmai Bērziņai Inešu pagastā 13. novembrī – 92

Dzidrai Purviņai Kaives pagastā 22. novembrī – 92

Amatas novadā šomēnes nevienam neatzīmē nozīmīgu jubileju.


http://news.lv/Druva/2017/11/22/novembri-nozimigas-jubilejas

 

Īsziņas
Datums: 22.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Basketbols. Piekto uzvaru pēc kārtas LBL3 čempionātā izcīnīja "Dārznieks/Cēsu Sporta skola", savā laukumā pārliecinoši uzvarot "BK Dartija" ar 84:49. Pirmajā aplī pret šo komandu tika piedzīvots zaudējums, tagad veiksmīgs revanšs. Cēsu komandā rezultatīvākie: Rolands Eglītis – 14 punkti, Artis Ozols – 13, Ģirts Logins – 11. Savā apakšgrupā Cēsu komanda pakāpusies uz pirmo vietu.

*

Godina savējos. Līgatnes novadā valsts svētkos apbalvoti cilvēki, kuru devumu novērtējusi vietējā sabiedrība. Titulu “Līgatnes novada Gada cilvēks 2017” ieguvis Harijs Beķeris, Ilmāram Grostiņam piešķirta nominācija “Iedvesmas stāsts 2017”, Inārai Rešetņikai – “Līgatnes sirdscilvēks 2017”, Aijai Grīnbergai – “Līgatnes novada uzņēmējs 2017”. Līgatnietēm Dainai Birnei un Maijai Šūmanei piešķirts tituls “Par mūža devumu līgatniešiem”.
http://news.lv/Druva/2017/11/22/iszinas

 

Īsziņas
Datums: 22.11.2017 
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ziņas

Latvijas Pasts izdevis 2017. gada pēdējos filatēlijas jaunumus — tradicionālās Ziemassvētku pastmarkas. Šogad trīs jaunās pastmarkas veidotas ar pazīstamā latviešu mākslinieka un bērnu grāmatu ilustratora Alberta Kronenberga darbu motīviem, un atšķirībā no lielākās daļas pastmarku tās drukātas uz pašlīmējošas pamatnes. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta 24. novembrī Rīgas 50. pasta nodaļā, tirdzniecības centrā Origo. Arī pirmās dienas zīmogu un speciālo aploksni rotā A. Kronenberga zīmējums.

Līgatnes dabas takas šosestdien, 25. novembrī, aicina ikvienu uz karaliskā aļņa dienu, lai caur zvērkopju stāstiem, radošajām darbnīcām un pastaigām dabā tuvāk iepazītu šo Latvijas lielāko dzīvnieku. Līgatnes dabas taku dabas izglītības centrā «Pauguri» no pl. 12 līdz 15 varēs iepazīt aļņu dzīvesveidu un paradumus, darboties radošās darbnīcās un piedalīties spēlēs. Būs arī GNP mežos atrasto aļņa ragu izstāde.  Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies foto-stāstos par Līgatnes aļņiem. Visi, kam vārdā vai uzvārdā ir kāda saistība ar alni, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.


http://news.lv/Liesma/2017/11/22/iszinas

 

Dabas untumi šoruden

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 23.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vide

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka šoruden esam piedzīvojuši slapjāko gadalaiku aizvadītajos 17 gados, kā arī vienu no mitrākajiem visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Nokrišņu summa valstī vidēji pārsniegusi 143 procentus no visas rudens normas.

Ūdeņu daudzums visvairāk jūtams upēs, kur līmenis lēnām un centimetru pa centimetram pazeminās, tomēr Gaujā un pietekās tas ir augstāks nekā parasti šajā laikā. Amatai raksturīgs straujš līmeņa kāpums pēc lietavām un tikpat straujš kritums. Īsu brīdi 13.novembrī ūdens tūristi pat varēja izbaudīt pavasarīgu straumes mutuļošanu.

Kārļu un Braslas zivjaudzētavas speciālisti, tāpat arī vides inspektori uzskata, ka augstais līmenis ir ļoti labvēlīgs zivju migrācijai un dabiskajam nārstam, tas ierobežo maluzvejnieku aktivitātes.

Augstais ūdens līmenis visvairāk iepriecina ūdens tūristus. Iveta Daugule, aktīva laivotāja, kuras favorītbraucamrīks ir vienvietīgais kajaks, “Druvai” pastāstīja: “Lai gan lietus vairumam cilvēku sagādājis galvassāpes, kajaku braucēju aprindās šis bija labs rudens ūdens bija daudz, ilgi, un gandrīz katrā nedēļas nogalē kāds pamanījās nobraukt pa savu iecienīto upi.

Gan Amatā, gan Līgatnē “braucamais” līmenis bija gana bieži, to varēja izbaudīt arī brīvdienās. Dažās dienās ūdens bija tik daudz, ka varēja pievērsties arī “lielām lietām”. Tās kajakeru izpratnē notiek mazajās upēs, kur ikdienā ne vienmēr var ūdeni saskatīt. Viens no pārsteigumiem bija Raunis, kur lokāla lietus rezultātā vienu dienu bija tik augsts līmenis, kādu laivotāji nebija redzējuši pat pavasara palos.”

Cēsu apkaimē ir vairākas mazās upītes, kurās laivotāji uzmana līmeni, pēta meteoroloģiskās prognozes un aptaujā vietējos cītīgāk nekā par populāro Amatu. Visbiežāk ūdens strauji uzkāpj Līgatnē un Kumadā. Populāras upītes ir Raunis, Cimza, Nigra un Dzirnavupe pie Zaubes.

Iveta Daugule skaidro, ka mazo upīšu kritums, straumes ātrums un asie līkumi ir tas, kas braucienu padara dinamisku un aizraujošu. Lai būtu drošāk, upes tiek tīrītas, tomēr tas negarantē, ka nebūs bīstamu koku, sanesumu vai citu šķēršļu.


http://news.lv/Druva/2017/11/23/dabas-untumi-soruden

 

Nāk pēc padoma

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 23.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Lauku aptieku ikdiena paiet samērā klusu. Vairāk apmeklētāju nāk, kad klāt algas un pensijas dienas, taču klientu pieplūdumu rada arī gripas un vīrusu laiks.

Pašlaik vēsturiskā Cēsu rajona Amatas novadā ir divas pastāvīgas aptiekas Nītaures un Zaubes pagastā, bet Skujenē darbojas izbraukuma aptieka, tā strādā katru pirmdienu, kad pieņem ģimenes ārsts. “Ilmas aptiekas” filiāle Zaubē par klientu trūkumu sūdzēties nevar. Aptieka strādā katru darbadienu. Filiāles vadītāja Janīna Kalteniece saka, ka jūtas cilvēkiem vajadzīga, dienā apkalpo vidēji pārdesmit pircēju. Mēneša beigas varbūt ir klusākas. Viņasprāt, aptiekā tik daudz cilvēku iepērkas tādēļ, ka pagastiņš atrodas nomalē un cilvēkiem maz iespēju aizbraukt līdz lielākām apdzīvotām vietām.

Arī Jaunpiebalgā darbojas aptieka, turpretī Zosēnos jau gadu kā aptieka slēgta. Feldšere Valda Pumpure, kura reiz strādāja Zosēnu aptiekā, skaidro, ka tā esot bijusi Dzērbenes aptiekas filiāle: "Aizveroties neatkarīgajai aptiekai Dzērbenē, aizvērās arī filiāle. Esam uzrunājuši vairākas aptiekas, lūdzot atvērt filiāli Zosēnos, taču, uzzinājuši iedzīvotāju skaitu, mēneša apgrozījumu, neviens interesi neizrāda."

Kādreiz Jaunpiebalgā bija divas aptiekas, tagad atlikusi viena, kuru nu jau 49 gadus vada farmaceite un individuālā komersante Līga Ceple. Viņa stāsta, ka viss atkarīgs no cilvēka, kurš strādā aptiekā, lai vietējie nāktu un uzticētos speciālista ieteikumam. L. Ceple novērojusi, ka pircēji kļuvuši zinošāki, taču bieži vien par daudz glābjas medikamentos: “Zāles lieto pārmēru, vajadzētu mazāk. Atnāk no speciālistiem, ambulances pat ar astoņām receptēm, kaut, iespējams, pietiktu ar divām.” Jūtama sezonalitāte. Vīrusu laikā pērk zāles pret saaukstēšanos, pret gripu, kādu pretlīdzekli klepum, iesnām.

Arī Jaunpiebalgas aptiekā līdzīgi kā Liepā un Raunā asinsspiediena mērījumus neveic vai veic reti, jo doktorātā strādā ģimenes ārste ar diviem palīgiem, kas savus pienākumus veicot ļoti labi. Taujāta par summām, kādas iedzīvotāji atvēl medikamentiem, L. Ceple atbild: “Bez šaubām, lauku cilvēkiem ir mazāka rocība, tāpēc viņi skaita līdzi, ko var atļauties. Nereti izvēlas līdzīgas iedarbības medikamentus, ne oriģinālos.”

Vecpiebalgas novadā pašlaik darbojas trīs aptiekas divas no tām Taurenē un viena Vecpiebalgā. Savukārt Raunā iedzīvotājiem pieejama tikai viena aptieka, jo Drustu IU "Intas aptieka" nepastāv pēdējos piecus gadus. “Esmu pensionāre, aptieka bija mana sirdslieta. To turēju savai dvēselei. Tagad aptiekāriem daudz kas jādara elektroniski, bet es to izdarīt noteikti vairs nevarētu. Ne man datora, ne interneta, ne es spētu to apgūt,” tā bijusī aptiekāre Inta Lipska.

“Raunas aptieka spēj nodrošināt pieprasījumu, ja kādas īpašās recepšu zāles nav uz vietas, tās tiek atgādātas jau nākamajā dienā. Līgumi ir noslēgti ar divām lielajām vairumtirgotavām, varam nodrošināt visu. Mūsu klienti nenodarbojas ar pašārstēšanos, reklāmas upuru te nav. Pagastā pieņem trīs ģimenes ārsti, pacienti klausa viņu norādēm, mazāk izvaicā farmaceitu,” novērojusi Raunas pagasta aptiekāre Sintija Veinberga.

Iedzīvotāji, kas atbrauc uz aptieku no tālāk apdzīvotām vietām, ierodoties ar mērķi iegādāties medikamentus ilgākam laika periodam un paši veido savu mājas aptieciņu: “Viņi skaidri zina, kas nepieciešams un kas krājumos drīz beigsies. Nereti iegādājas zāles sev un kaimiņam.”

Pērkot zāles, arī cenai ir nozīme, taču vairums iegādājas precīzi tās zāles vai medicīniskās ierīces, ko nozīmējis ārsts: “Raugoties pēc medikamentu grupu patēriņa, kā arī pēc klientiem, aptieku vairāk apmeklē vecāka gada gājuma cilvēki, taču tas nenorāda, ka tāpēc jaunie slimotu mazāk, viņu vienkārši skaitliski ir mazāk.”

Priekuļu novadā iedzīvotāju ērtībām ir divas aptiekas viena Priekuļos, otra Liepā. SIA “Mārsnēnu aptieka” savu darbību beigusi pagastā maz cilvēku, zems ienākumu līmenis, ārsti pieņem reti, un bijušas dienas, kad aptiekā neviens neienāca. Liepas pagasta “Aptiekas Liepa” farmaceite Ligita Alksne stāsta, ka viņas ikdiena paiet, konsultējot klientus, jo iedzīvotāji vispirms vēršas pēc padoma pie farmaceita: “Cilvēku parasti ir daudz, un mēs te strādājām kā vietējais “dispečera punkts”. Ja problēma ir atrisināma, mēs iesakām medikamentus, bet, ja simptomi šķiet nopietnāki, tad iesakām doties pie ārsta. Bieži saņemam atgriezenisko saiti ar pateicību, jo vizīte pie ārsta izrādījusies patiešām nepieciešama. Ja tā ir vienkārša apaukstēšanās, pērk bezrecepšu medikamentus, taču pārsvarā nāk ar receptēm. Aptieku lielākoties apmeklē pensionāri, jo viņiem ir jūtīgāka imunitāte un vairāk kaišu. Savukārt asinsspiediena mērījumus veicam reti, jo iedzīvotāji dodas uz doktorātu. Priecē, ka liepēnieši kļūst imūnāki pret reklamētajiem brīnumlīdzekļiem. Cilvēki vairs neuzķeras uz “reklāmas āķa” un ar pašārstēšanos nenodarbojas. Mums ir arī tā priekšrocība, ka pazīstam teju katru klientiņu, zinām, ar ko viņš slimo un kādas zāles lieto, tāpēc atsevišķos gadījumos pat atrunājam no uztura bagātinātāju vai bezrecepšu medikamentu iegādes, skaidrojot, ka viņš šos medikamentus nemaz nedrīkst lietot, jo tie “nedraudzējas” ar tām zālēm, kas viņam jālieto ikdienā, un mūsos ieklausās.”

Savukārt Pārgaujas novadā reģistrēta viena aptieka Plācī, tā ir parocīga pacientiem, kas turpat Plācī apmeklē ģimenes ārstu. Bet Līgatnes novadā darbojas divas aptiekas, viena Līgatnē, otra Augšlīgatnē.


http://news.lv/Druva/2017/11/23/nak-pec-padoma

 

Aptiekas vēsturiskā Cēsu rajona novados:
Datums: 23.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Amatas novads:

Nītaures, Zaubes pagastā katrā viena aptieka

Skujenes pagastā izbraukuma aptieka

Drabešu, Amatas pagastā nav

Cēsu novads:

Cēsīs 9 aptiekas

Vaives pagastā nav

Jaunpiebalgas novads:

Jaunpiebalgā viena aptieka, Zosēnu pagastā nav

Līgatnes novadā:

Līgatnes pilsētā, Augšlīgatnē katrā viena aptieka

Pārgaujas novadā:

Straupes pagastā viena aptieka, Raiskumā, Stalbē nav

Priekuļu novadā:

Priekuļu, Liepas pagastā katrā viena aptieka

Mārsnēnu, Veselavas pagastā nav

Raunas novadā:

Raunas pagastā viena aptieka, Drustu pagastā nav

Vecpiebalgas novadā:

Taurenes pagastā divas aptiekas, Vecpiebalgas – viena

Dzērbenes, Kaives pagastā nav


http://news.lv/Druva/2017/11/23/aptiekas-vesturiska-cesu-rajona-novados

 

Cauri gadsimtiem
Datums: 24.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sen

Līgatnes kultūras nams celts 1897. gadā kā Saviesīgās biedrības nams (klubs) Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām. Ēku projektējis pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts Latvijā Jānis Frīdrihs Baumanis. Saviesīgās biedrības namā darbojās teātris, koris, deju kopas, orķestris, kā arī lasāmgalds (bibliotēka), savukārt ēkas pagrabstāvā atradās t.s.

“bumbotava” jeb ķegļu spēles telpa (ķegļi – boulinga spēles priekštecis).

Bumbotava, iespējams, bijusi pirmā boulinga halle Latvijā. 1944. gadā ēku sabombardēja. Pēc kara papīrfabrikas direktora vadībā līgatnieši klubu atjaunoja, un 1950. gada novembrī ēka tika atklāta pašreizējā izskatā.


http://news.lv/Druva/2017/11/24/cauri-gadsimtiem

 

 

 

Īsziņas
Datums: 24.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Apbalvos. Liepas kultūras namā šodien notiks E. Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšana igauņu rakstniekam Margum Konnulam par Veidenbauma dzejas tulkojumu igauņu valodā.

*

Riteņbraukšana. Noslēdzies līdzjutēju balsojums par 2017. gada Latvijas labākajiem riteņbraucējiem. Par valsts labāko riteņbraucēju pieaugušo konkurencē tika atzīsts MTB sportists, cēsnieks Mārtiņš Blūms, Pasaules kausa ieguvējs MTB Olimpiskajā krosā U23 vecuma grupā.

*

Skeitbords. Aizvadīts Eiropas čempionāts telpās skeitborda slalomā, kurā labi panākumi priekulietim Edžum Konošonokam, kurš startēja "Masters" grupā. Viņš izcīnīja pilnu medaļu komplektu. Hibrīdslaloma sacensībās viņam Eiropas čempiona tituls, līnijslaloma disciplīnā – sudrabs, bet speciālā slalomā – bronzas godalga.

*

Florbols. Sadarbojoties Amatas, Līgatnes un Krimuldas novadiem, sācies 5.atklātais novadu čempionāts florbolā jauniešiem. Tas ieplānots sešos posmos. Pirmajā posmā Zaubē 1. vietu izcīnīja mājnieki – Zaubes komanda , 2. vietu Krimuldas, 3.vietu Amatas florbolisti.


http://news.lv/Druva/2017/11/24/iszinas

 

Maluzvejniekiem šoruden nav veicies

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 24.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Šoruden lašveidīgajām zivīm beidzot būs izdevies ceļojums uz senajām dzimtas turpināšanas vietām. Daudzās upēs vēl arvien ir augsts līmenis, ūdens samērā duļķains, kas maluzvejniekiem apgrūtina saskatīt un iegūt kāroto “zelta zivtiņu”.

Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa uzskata, ka taimiņu nārsts gandrīz beidzies: “Šobrīd var pamanīt zivis, kuras no mazajām upēm dodas atceļā, lejup pa straumi. Sveķupē, Lenčupē taimiņi sekmīgi iznārstoja, Braslā arī, jo tur zivis pasargāja daba, bija augsts ūdens līmenis. Dežūrējam pie upēm katru dienu, “spiediens” uz maluzvejniekiem ir milzīgs.”

Pagājušajā nedēļā, 16. novembra naktī, Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori reidā pie Amatas ietekas Gaujā izņēma sešus nelikumīgi ieliktus tīklus un atlaida upē sešus taimiņus. Jānis Bušs, Dabas aizsardzības daļas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs, “Druvai” pastāstīja, ka tīkli, iespējams, šajā vietā bijuši jau vairākas dienas: “Starp atlaistajām zivīm bija piecas resnas taimiņu mammas, kas gribēja tikt tālāk Amatas upē uz nārsta vietām.

Šoruden nav izdevies notvert darbošanās brīdī nevienu maluzvejnieku, taču tā nav, ka viņi neko nedara. Vides inspektors Jānis Zilvers Līgatnē pie Ānfabrikas, kur ir zivju ceļš, atrada no eglītes darinātu žebērkļa kātu un salauza. Netālu stāvošais “zivju vērotājs” tik izsaucies: “Vai nu tā vajadzēja!” Inspektors bija neatlaidīgs, atgriezās pēc laika vēlreiz, lai atrastu arī pašu dakšu, jo to, kā zināms, neglabā kopā ar kātu. Izdevās atrast!”

Līgatnes upīte ir viena no populārākajām “zivju vērošanas” un vēsturiski – arī ieguves vietām, jo ne velti par vietējiem saka: katrs puika Līgatnē piedzimst ar mazu žebērklīti rokās. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins apstiprina: “Tā nav leģenda, tā ir patiesība! Cik ilgi būs upes un zivis, tik ilgi būs ķērāji. Pēdējos gados maluzvejnieku skaits ir samazinājies. Iesaistām ne tikai pašvaldības policiju, arī Valsts policiju, Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta inspektorus. Lai arī maluzvejnieku ir vairāk nekā inspektoru, tiek veikts preventīvais darbs, zvana iedzīvotāji, ka pie upes redzēti aizdomīgi cilvēki. Šoruden pie Ānfabrikas slūžām tiešām bija daudz taimiņu. Zivis nāca divus mēnešus, jau no septembra sākuma. Zivju ceļš naktī tiek izgaismots, lai var redzēt, kas tur notiek. Izliktas arī kameras, kuru safilmēto materiālu analizē pašvaldības policijas darbinieki.” .


http://news.lv/Druva/2017/11/24/maluzvejniekiem-soruden-nav-veicies

 

Ceļā uz Ziemassvētkiem

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 24.11.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Intervija

Svētdien sākas Advente – Ziemassvētku gaidīšana.

Laiks pārdomām, izvērtēšanai, izlīgšanai, mieram. Saruna gaidīšanas laikā ar evaņģēliski luteriskās Ķempju baznīcas draudzes priekšnieku Gintu Kažemaku.

– Pēdējos gados draudze daudz paveikusi, lai sakārtotu dievnamu, izkoptu apkārtni. Arī aizvadītajā vasarā daudz padarīts.

– Vasara bijusi darbīga. Tagad pie baznīcas ir soli, velosipēdu novietne un informācijas stends. Iesaistījāmies projektā “Sabiedrība ar dvēseli” un ar pašvaldības atbalstu, organizējot darbus, iesaistot cilvēkus, šos darbus paveicām. Draudzē projektus īsteno mūsu dibinātā biedrība “Ignatius”. To veido draudzes locekļi, viņi ikdienā veic brīvprātīgu darbu baznīcas apkaimes sakārtošanā, uzturēšanā.

Savulaik biedrību nodibinājām, lai mēģinātu atjaunot baznīcas zvanu torni, kas atradās ļoti bēdīgā stāvoklī. Bija bojāts jumts, koka konstrukcijas, vajadzēja rast risinājumu, citādi tornis nogāztos. Piesaistījām finansējumu, izdarījām nepieciešamo, bet negāja viegli, ar celtniekiem bija problēmas. Īpašnieks, kura firma apņēmās to darīt, gāja bojā. Tie, kuri viņu pazina, iesākto pabeidza. Cilvēku izpratne un atsaucība pirms diviem gadiem palīdzēja torni atjaunot. Tagad tas ir drošs, ceram, ka kalpos daudzus gadu desmitus. Šodien visi darbi plānoti tālu uz priekšu. Taču, ja vajag kādus strādniekus, viņu vienkārši nav. Ar to arī jārēķinās, tāpēc, ko vien varam, paveicam paši.

Pagājušajā vasarā pašu spēkiem atjaunojām jumta seguma krāsojumu, iepriekš izmantojot Cēsu rajona lauku partnerības atbalstu un saņemot LEADER finansējumu, tika atjaunots torņa segums, lai tādējādi celtni darītu pievilcīgāku, lai tā iekļautos vidē.

Baznīca ir vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis. Jau vairākus gadus tiek atjaunotas vitrāžas. Sākumā bija Kultūrkapitāla fonda atbalsts, tagad tam naudu vairs nedod. Mēs saņēmām naudu arī no LMT. Novadā bija izvirzīti vairāki projekti, par tiem balsoja iedzīvotāji, un viņu balsis izšķīra, kam piešķirt finansējumu. Līgatniešiem ir svarīgi, lai Ķempju baznīca būtu skaista, sakopta. Vēl palikuši darbi, bet jābūt pacietīgiem, viss tik ātri nenotiek.

– Ko draudzei nozīmē uzturēt dievnamu?

– Visiem kopā mums tas izdodas. Mēs esam mantojumā saņēmuši skaisto Ķempju baznīcu. Nenovērtējama ir Skaidrītes un Miķeļa Albertu nesavtīgā kalpošana. Ja viņi nebūtu cīnījušies par dievnama atjaunošanu, gādājuši par tā uzturēšanu, grūti pat iedomāties, kāda būtu mūsu baznīca. Tagad mums tikai jārūpējas, lai tās durvis ver vairāk cilvēku, lai te katrs gūst mierinājumu, dzird Dieva vārdu. Draudzē reģistrēti ap 60 locekļi. Mūsu mīnuss, ka baznīca neatrodas centrā. Ja nav transporta, attālums ir liels. Ir cilvēki, kuri uz dievkalpojumu mēro vairākus kilometrus. Uz svētkiem pašvaldība nodrošina autobusu tiem, kuri vēlas atbraukt.

– Vai draudzei ir īpašumi?

– Tikai baznīca, citu nav. Mums nav īpašumu apsaimniekošanas problēmu. Savukārt, ja draudzei rodas kādas vajadzības, vienmēr atrodas atsaucīgi, saprotoši cilvēki, kuri ziedo. Vecākie draudzes locekļi stāsta, ka bijis laiks, kad nācās domāt, kā ietaupīt pat sveces, jo nevarēja atļauties iegādāties, cik vajag. Dažādi laiki bijuši.

– Draudzes dzīves ikdienā svarīgas talkas.

– Mūsu cilvēki ir atsaucīgi. Zinu draudzes, kur no vairākiem simtiem locekļu uz talku atnāk pāris desmitu. Mums ap 20 cilvēku ir gandrīz vienmēr. Tā ir kopā strādāšana, pēc tam sadraudzība.

– Ķempju baznīca ir iecienīts tūrisma objekts.

– Baznīca nav atvērta katru dienu. Diemžēl nevaram to turēt vaļā. Pieļauju, ja būtu atvērta, te noteikti ienāktu vairāk cilvēku, jo Līgatnē vasarā tūristu ir daudz. Protams, var nepatikt grants ceļš uz dievnamu. Šovasar no Sv. Pāvila draudzes baznīcas Rīgā atvedām spēli “Dzīves labirints”, kas tur bija novietota skvērā, daudzi labprāt to izgāja. Uzdevums vienkāršs – atrodi īsto ceļu, kas ved uz galamērķi. Daudzi neprata atrast ceļu, bija daudz jautājumu. Iziet labirintu bieži vēlas viesi. Pie mums ciemos bijušas vairāku draudžu grupas. Ir ekskursanti, kas piesakās, jo, apmeklējot Līgatni, vēlas pabūt arī baznīcā. Bijuši ārzemnieki.

Ķempju baznīca ir diezgan iecienīta laulībām. Arī pats esmu te laulājies. Tie, kuri šovasar noslēdza laulību, nav līgatnieši. “Baznīcu naktī” bija atnācis kāds jauns pāris, izstaigājuši dievnamu, tad nolēmuši, ka laulāsies te. Pirms tam viņi bija apmeklējuši vairākas baznīcas. Cilvēkiem patīk, ka te ir klusums, vasarā var pakavēties dārzā pie baznīcas. Kāds cits pāris bija nejauši nokļuvis dievkalpojumā mūsu baznīcā, pēc tam izteica vēlēšanos kļūt par draudzes locekļiem. Jauniem cilvēkiem attālums nav šķērslis, viņi dodas tur, kur vēlas, kur jūtas labi, kur apkārt cilvēki, ar kuriem jūtas vienoti. Mainās kāzu tradīcijas, to redzam arī baznīcā. Vairākās laulībās mēģināts jauno pāri svētīt, kaisot rīsus. To var darīt ārpus baznīcas, ne telpās.

– Kā jaunās ģimenes, bērni ienāk draudzē?

– Kad jaunatnes nozares vadītājs bija Edgars Graudiņš, tad bērnu un jauniešu bija diezgan daudz. Svētdienas skolas nodarbības notika dievkalpojuma laikā. Tagad svētdienas skolā ir viena meitene. Bērni, jaunieši izauguši, pats Edgars ir evaņģēlists Zaubes draudzē.

– Ko var darīt draudze, lai jaunos piesaistītu?

– Ir vajadzīgs kāds, kurš aizrautu, saprastos ar citiem, rosinātu. Tie, kuri bija ap Edgaru, turpina iesaistīties viņa rīkotās kristīgajās nometnēs, pasākumos.

Kādreiz svētdienas skolā bija 30 bērnu. Tagad viņiem jau ir bērni, bet viņu mūsu baznīcā nav. Jācer, ka apmeklē kādu citu. Daudzi bērni no Līgatnes aiziet mācīties uz Siguldu. Jauniešiem ir tā, kur jau ir vairāki vienaudži, piebiedrojas citi. Ir nopietni jāizvērtē, vai, mēģinot jauno paaudzi iesaistīt draudzē ar ārišķībām, viņi iegūs to, ko var dot baznīca. Ja nāktu vecāki, nāktu arī bērni. Kādā baznīcā tika veikta aptauja – kāpēc ejat uz dievkalpojumu? Tika nosaukta sadraudzība, dziedāšana, Dieva vārdi, tikai pēc tam sakraments. Par to vērts padomāt. Dieva vārds ir tas, kas uzrunā. Gribam, lai dievnams skaists un ir Dievam par godu, bet jādomā par saturu.

Līgatnes vidusskolā kristīgo ētiku mācās trīs skolēni. Tāda ir vecāku izvēle. Vairākas draudzei piederīgas ģimenes, kurās aug bērni, ir aizgājušas no Līgatnes. No vidējās paaudzes daudzi ir ārzemēs. Atkal jārunā par demogrāfiju.

– Kā pats ienācāt Ķempju draudzē?

– Daudzus gadus dzīvoju kopā ar tagadējo sievu Lailu, precējušies nebijām. Nācām uz baznīcu, bija vienkārši interese. Mācītājs Edvīns Rumjancevs mudināja salaulāties, sagatavoja mūs laulībām. Dēls pabeidzis iesvētes kursu, tagad mācās Rīgā. Kad ir Līgatnē, nāk uz dievkalpojumiem, piedalās talkās.

– Ko darāt ikdienā?

– Strādāju Rīgā uzņēmumā “Rīgas siltums” par dispečeri, darbs ir maiņās, gana satraukumu pilns. Laila ir medicīnas māsa Skaļupēs, Līgatnes rehabilitācijas centrā.

–Draudzes priekšniekam pirms Ziemassvētkiem darāmā netrūkst.

– Kā katru gadu tā ir lielā gatavošanās. Saimniecisku darbu netrūkst. Jāgādā egle, jādomā par noformējumu. Parasti to dara mana sieva un Līgatnes floristes, kuras ir ļoti atsaucīgas. Vasarā daudzus pārsteidz, ka baznīca svētkos izrotāta ar lauku ziediem. Daudzus gadus Ķempju baznīcā dievkalpojumos pulcējāmies divas reizes mēnesī, tagad katru svētdienu. Katru svētdienu dievkalpojumā, iededzinot pa Adventes svecei, dzirdot lasījumus, veidojas noskaņa, jūtams, ka tuvojamies īpašajam notikumam – Ziemassvētkiem. Ziemassvētku vakarā baznīca vienmēr ir pilna. Parasti dzied Līgatnes koris. Ir tādi, kuri Ziemassvētkos vienmēr nāk uz baznīcu, viņi vēlas dzirdēt priecīgo vēsti, ka Jēzus ir dzimis, sajust šo svētku būtību.

– Ko citiem vēlat Ziemassvētku laikā?

– Ieklausieties savā sirdī un atrodiet to ceļu uz baznīcu un pie Dieva. Katram tas ir savs, cits to noiet nevar.
http://news.lv/Druva/2017/11/24/cela-uz-ziemassvetkiem

2017-11-24
Laika ziņas
Aptaujas