Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Sabiedrība prasa pārmaiņas

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 19.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Cēsis gatavas arī maksāt

Cēsu novada pašvaldības deputāti pieņēmuši lēmumu, ka no janvāra sāks līdzfinansēt novadā deklarēto bērnu mācīšanos arī skolās, ko nav dibinājusi pašvaldība.

To vidū ir vecāku biedrības veidotā Cēsu Jaunā sākumskola. Tā darbojas piekto gadu, ir pieprasīta. Cēsu pašvaldība morāli atbalstījusi privātas skolas izveidošanos, kaut vietējā sabiedrībā par šīs mācību iestādes vajadzību viedokļi dalījās.

Uz jautājumu, kāpēc Cēsu pašvaldība nelika šķēršļus, tieši otrādi – dažā ziņā atbalstīja alternatīvas skolas izveidošanos pilsētā – , skaidro novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Arī tagad viedokļos nav vienprātības, sabiedrībā tā tam jābūt. Ja ir jauns izglītības piedāvājums, kas apmierina daļas sabiedrības prasības izglītībā, vecāku gaidas no skolas, tad pieprasījumu nevajag apturēt. Vecāku dibinātā Cēsu Jaunā sākumskola radās no nulles, tā nebija no pašvaldības pārņemta skola, lai ienestu jaunas vēsmas izglītībā. Skolas ieceres laikā vēl nebija uzņemts neviens bērns. Tagad Jaunajā sākumskolā mācās ap simts bērnu. Tas nozīmē, ka pēc šādas mācību iestādes ir pieprasījums. Vairs netiks šķirots, kur bērns mācās, kurš pašvaldības, kurš biedrības dibinātā skolā. Visas valsts licencētās un akreditētās mācību iestādes no pašvaldības par katru audzēkni, kas deklarēts novadā, saņems finansējumu pēc vienādiem kritērijiem.

Pašvaldība no valsts saņem finansējumu par katru deklarēto bērnu. Ja pašvaldība par katru pieaugušo cilvēku caur iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem finansējumu ar koeficientu viens, tad par katru deklarēto bērnu līdz sešu gadu vecumam ar koeficientu 3,65. Par bērnu no sešiem līdz 18 gadiem pašvaldība saņem finansējumu ar koeficientu 2,4. Tā valsts nodod pašvaldību rīcībā naudu, kas tērējama, lai bērni skolotos. Ja vecāki bērnam izvēlas privātu skolu, ja redzams, ka skola aug no gada gadā, kāpēc tai likt šķēršļus? Atbalstot arī alternatīvas mācību iestādes darbību, pašvaldība garantē, ka ģimenes saņems izglītības pakalpojumu, pēc kura tās tiecas. Pēdējā laikā arvien vairāk saskaros ar to, ka ģimenes no citurienes gatavas pārcelties uz Cēsīm, jo viņus interesē izglītības iespējas Cēsīs, vai tās būtu valsts ģimnāzijas, pamatskolas vai alternatīvā Jaunā sākumskola. Tas ir apliecinājums, ka mūsdienu vecāki maina dzīvesvietu par labu bērna izglītībai. Tas pašvaldībai jāizmanto labā nozīmē. Jo plašāks izglītības piedāvājums būs pašvaldības teritorijā, jo zināmā mērā radām konkurējošāku vidi izglītībā.

Mūsu dibinātajās izglītības iestādēs viens bērns vidēji izmaksā 54 eiro mēnesī. Alternatīvajās, privātajās izglītības iestādēs izmaksas par viena bērna skološanu svārstās ap 200 eiro mēnesī. Pašvaldība par visiem tajā deklarētajiem skolēniem un pirmsskolu audzēkņiem maksās savu noteiktu summu. Ja ģimene izvēlējusies alternatīvu skolu pašvaldības dibinātajai, tad tai jāpiedalās mācību iestādes finansēšanā no personīgajiem līdzekļiem.

Pašvaldība šoruden sāka attīstīt domu par konkurences veidošanu arī sporta izglītībā. Ja Cēsu novada bērns vēlas apmeklēt valsts licencētu treniņu programmu, tad to nevajadzētu liegt ne pašvaldības dibinātajā sporta skolā, ne sporta klubā. Pašvaldība, piemērojot šādu pieeju sporta izglītības finansēšanā, novadā veicinātu plašāku sporta veidu piedāvājumu. Varbūt pie mums ir sporta veidi, kurus pašvaldība vēl nepiedāvā, bet bērnu vecāki vēlas? Ja treneris strādā ar licenci, ja audzēkņiem ir panākumi, ja Cēsu bērni startē sacensībās, pārstāvot novadu, tad pašvaldībai jādod iespēja, lai novadā rastos augsta līmeņa klubi, un jādod iespēja augt jau esošajiem.

Nav pareizi, ja valstiski atzīts klubs, kurš jau tagad apvieno teju 90 Cēsu bērnu, no pašvaldības nesaņem pietiekamu atbalstu. Pašvaldības iesaistīšanās sporta izglītības daudzpusības veicināšanā bērnu vecākiem dod ziņu, ka privāti izveidots sporta klubs ir leģitīms. Vecāki var būt droši par kvalitāti darbā ar bērniem.”

Cēsu mērs uzsver, ka diskusija par pašvaldības atbalstu ir sākuma stadijā. Ar deputātiem diskusija jau notikusi, domes Izglītības nodaļai dots uzdevums izpētīt iespējamos risinājumus par nodokļu maksātāju naudas taisnīgu sadalīšanu. “Ceru, ka akreditētie sporta klubi, kuros trenējas Cēsu novada bērni, arī no pašvaldības ar laiku saņems finanšu daļu,” saka Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas Cēsu pašvaldība jau saņēmusi akceptu – tai ļauts alternatīvajā Cēsu Jaunajā sākumskolā finansēt bērnudārza pakalpojumus Cēsīs deklarētajiem bērniem par tādu summu, kādu pašvaldības atvēl saviem dibinātajiem bērnudārziem, bet tur trūkst vietu. Alternatīvi veidotā izglītības iestāde mazinājusi rindu pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs.

***

Līgatnē būs reforma izglītībā

Līgatnes novada dome pagājušajā nedēļā paziņoja, ka apstiprinājusi koncepciju par to, kādas izmaiņas veicamas novadā līdzšinējā izglītības jomā. Koncepciju izstrādājusi novada domes veidotā izglītības reformas darba grupa. Tā pieaicinājusi Latvijas izglītības sfēras autoritātes, kā arī apzinājusi procesus un analizējusi cēloņus, kā vecāki izvēlas skolu bērnam, ko sagaida no izglītības iestādes.

No 404 skolas vecuma bērniem Līgatnes novadā šobrīd 42 procenti mācās novada vidusskolā – vienīgajā vispārizglītojošajā skolā pašvaldībā. Liela daļa vecāku bērniem izvēlējušies mācības ārpus novada, tāpēc šobrīd 58 procenti līgatniešu ikdienā mēro ceļu uz vispārizglītojošajām vai profesionālajām skolām ārpus Līgatnes, tajā skaitā mācās arī ārzemēs. Gandrīz 60% bērnu mācās netālu esošajās mācību iestādēs, lielākoties Siguldā.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: “Esmu pārliecināts, ka Līgatnē ir iespējams izveidot skolu, kas kļūs par Latvijas izglītības etalonu. Skolu, kurā bērni mācās nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka viņi grib mācīties tieši šeit.” To apgalvojot, domes priekšsēdētājs norāda uz izpētes grupas secinājumu, ka novadā jāpiedāvā iespējas veidoties skolai, kurā radīts moderns mācību process. “Jāatzīst, ka šī brīža izglītības joma Līgatnē nav mūsdienīga un tai ir nepieciešamas pārmaiņas.”

Reorganizējot Līgatnes novada vidusskolu, paredzēts, ka Augšlīgatnē tiks veidota no vidusskolas neatkarīga sākumskola. Izglītības komisija, izskatot dažādus sākumskolas izveidošanas modeļus, pieļāva iespēju, ka Augšlīgatnē jāaicina darbā tādi pedagogi, kuri jau iedziļinājušies un spētu strādāt, vadot mācību procesu, izmantojot jaunas metodes. “Būtisks posms reformas veiksmīgā realizācijā būs Izglītības padomei. Tajā tiks pārstāvētas visas Līgatnes izglītības iestādes, piesaistīti jomas eksperti, izstrādāts vienots izglītības sistēmas vērtību kodekss,” saka A.Šteins.

***

Drabešos visu sāk no jauna

Gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija kārtējo reizi ziņoja, ka tā pārtrauks vispārizglītojošo internātskolu finansēšanu, tas skartu arī Amatas novadu. Ministrija uzsvēra, ka skolas, kas veidotas pēc sociāla principa, ir sevi izsmēlušas. Tas nozīmēja, ka janvārī, tieši mācību gada vidū, visas saistības klasiskās internātpamatskolas uzturēšanā Drabešu pagastā pārietu Amatas novada domei. Tajā skaitā atbildība par skolēniem, skolotājiem un pašu mācību iestādes kompleksu, kas veidojies gadu desmitos.

Māris Timermanis, Amatas novada izpilddirektors, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, būdams deputātu kandidāts, atbalstīja ideju internātskolu reorganizēt, lai tās vietā radītu pamatskolu ar alternatīvi veidotu mācību procesu. “Tāda skola nevar vienā dienā rasties – ar rīkojumu. Tā būtu skola, kurā izglītības satura apgūšanas veids ieinteresētu tieši bērnu vecākus,” uzsver M. Timermanis. Kad Amatas novada dome pavasarī pieņēma lēmumu apvienot Drabešu sākumskolu un internātpamatskolu, tās mērķis bija veidot jauna tipa pamatskolu, kurā izmantos jaunu pieeju zināšanu nodošanā skolēniem. “Pašvaldības savā starpā konkurē par vecāku un skolēnu interesi. Lai to iegūtu, pašvaldībai jāpiedāvā produkts, kas saucas mūsdienīga izglītība, jo glītāk izglītības produktu iepakos, jo interesantāks tas šķitīs sabiedrībai. Mūsdienās ir pieprasījums, lai bērnu izglītošana nenotiktu tikai klasiski, kad pedagogs, pie tāfeles nostājies, runā un klase klausās. Skolēnu vecāki pieprasa, lai pedagogi aktīvi vai interaktīvi klasi iesaistītu arvien interesantākās mācību formās. No skolas tiek gaidīts, lai arī modernās tehnoloģijas, viedierīces tiktu izmantotas mācību procesā. Vecāki pieprasa, lai bērns apgūtu ne tikai mācību grāmatās rakstīto, bet arī prasmes darboties – tā sauktās kompetences, kas rada apstākļus, lai apzināti pelietotu zināšanas ne tikai skolā, arī ārpus tās.”

Kā to skolās īstenot praktiski, par to vēl jādomā. Tāpēc Drabešu Jaunās pamatskolas direktora konkursā pašvaldība raudzījusies pēc augstas kvalifikācijas pedagoga, kurš jau pārzina dažādas mācību metodes un izglītības modeļus. Dome, noklausījusies, kā Kristīne Paisuma attīsta iecerēto konceptu, uzticēja viņai to ieviest Drabešu Jaunajā pamatskolā.

Direktorei dots laiks darbam, lai ikdienā pakāpeniski iedzīvinātu jauno mācīšanas modeli. “Nu jau sāk parādīties problēmas, kas ir normāli pārejas periodā. Tas taču skaidrs, ka kaut kas no iecerētā sanāk tūlīt un kaut kas nesanāk,” uzsver M.Timermanis un min kādu detaļu piemēram, kas raksturotu šādu mācību stundu pamatskolas vecākajās klasēs: “ Pedagogs uz skolu atbrauc ar motociklu. Puikas aplīp ap skolotāju un klausās, kā viņš stāsta par motocikla darbības principiem, kuros neiztikt bez fizikas. Skolotājs ar ieinteresētajiem klausītājiem varētu runāt, piemēram, angļu valodā.”

Amatas pašvaldības lēmums juridiski apvienot divas Drabešu pagasta skolas jau nesis labas un ne tik labas pārmaiņas. Nolemts, ka pirmajā mācību gadā pašvaldība pacietīgi gaidīs rezultātus un tad tos vērtēs. “Jau tagad no Jaunās pamatskolas vadības saņemam atkal jaunas idejas. Bērni ir bērni, katrs pedagogs zina, ka skolēni dažādi reaģēs uz pārmaiņām. Šajā gadījumā liela nozīme būs tam, kāda veidosies arī skolēnu vecāku attieksme.”

Pedagogiem strādāt ar bijušās internātskolas audzēkņu vecākiem, lūgt viņus iesaistīties bērnu mācību gaitā būs pārbaudījums. To arī pašvaldībā apzinās, jo cilvēkiem, kuri pieraduši teju visu, kas attiecas uz bērna izglītošanu un uzturēšanu, sagaidīt no internātskolas, var būt grūti iesaistīties skolas darbā. Pašvaldībā cer, ka Drabešu Jaunajā pamatskolā pratīs sastrādāties ar audzēkņu vecākiem. Daļa ģimeņu jau tagad mācību procesam skolā pievērš uzmanību, jo jaunākās klases veido galvenokārt bijušās Drabešu sākumskolas audzēkņi.

Pagājis mācību gada pirmais semestris, kopš darbojas Drabešu Jaunā pamatskola. Vēl pašvaldība nevērtēs, cik lielā mērā skolā organizētais izglītības darbs kļuvis veiksmīgāks. “Pašvaldība pirmā spēra svarīgus soļus – pārņēma valsts skolu, saglabāja Drabešos izglītības funkciju, skolu pakļāva konkurencei. Ieguldām līdzekļus ēku renovācijā, pēc pieprasījuma finansējam mācību līdzekļu pirkšanu. Skola pati nosaka, kādi mācību materiāli vajadzīgi. Tā pašvaldība atbalsta un attīsta idejas. Naktsmītnes skolēniem, ja tas būs nepieciešams, pašvaldība Drabešos nodrošinās pati,” informē M. Timermanis.


http://news.lv/Druva/2017/12/19/sabiedriba-prasa-parmainas

 

Florbolistiem gads noslēdzies

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 19.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Cēsu puses florbola komandas šī kalendārā gada spēles jau aizvadījušas. Aizvadītās nedēļas nogalē gandrīz katrai bija pa divām spēlēm, kas noritējušas mainīgām sekmēm.

Vīriešu virslīgā Cēsu “Lekrings” vispirms sagādāja pamatīgu zaudējumu līgas pastarīšiem “Ogres vilki” 12:2. Trīs vārtus guva Emīls Dzalbs, pa diviem – Pēteris Trekše, Pauls Erenbots, pa vienam – Lauris Zaicevs, Dāvis Vilders, Aleksandrs Abramovs, Kevins Šmits un Jorens Malkavs, kuram šie bija pirmie vārti virslīgā.

Tiesa, noslēgt gadu uz pozitīvas nots neizdevās, jo pēdējā spēlē ar 4:6 zaudēts “Rubenei”. Divus vārtus guva P. Trekše, pa vienam Roberts Zande un K. Šmits.

Ar 25 punktiem “Lekrings” ieņem 5.vietu turnīra tabulā.

Stalbes “Pārgauja” vispirms ar 5:6 pēcspēles metienos zaudēja “FBK Valmiera”. Trīs vārtus guva Lauris Ābols, kuram gan divas minūtes pirms trešās trešdaļas beigām pie rezultāta 5:5 neizdevās realizēt soda metienu, pa vieniem vārtiem Mārtiņam Rajeckim un Edgaram Puriņam.

Šī gada pēdējā spēlē “Pārgauja” ar 4:7 zaudēja komandai “Talsu NSS/Krauzers”. Visus četrus vārtus guva Gvido Lauga.

Turnīra tabulā “Pārgaujas” komanda ar 16 punktiem ieņem 10.vietu.

Sieviešu virslīgā joprojām bez uzvarām Cēsu “Lekrings”, kas pēdējā spēlē ar 1:11 zaudēja “Rubenes” komandai. Vienīgos vārtus guva Klinta Mārtiņjēkaba.

Uz pozitīvas nots šo gadu noslēdza vīriešu 1.līgas komanda “Lekrings–1”, kas izcīnīja pirmo uzvaru čempionātā, ar 7:4 pārspējot “Rubene–1”. Pa diviem vārtiem guva Rūdis Jermacāns un Reinis Burkāns, pa vieniem vārtiem – Emīls Grīnbergs, Edgars Skrastiņš, Artūrs Ozols. Dienu iepriekš gan piedzīvots zaudējums 7:13 pret “FBK Rīga Rockets”. Cēsnieku labā pa diviem vārtiem guva E. Skrastiņš un A. Ozols, pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja – Markuss Rozītis, Roberts Vikštrēms, bet vienreiz rīdzinieki raidīja bumbiņu savos vārtos.

Vīriešu 2.līgā gadu ar zaudējumu noslēdza “Līgatne”, ar 2:7 zaudējot Rēzeknes BJSS komandai. Līgatniešu labā vārtus guva Kristaps Nežborts un Edgars Missa.


http://news.lv/Druva/2017/12/19/florbolistiem-gads-nosledzies

 

“Lekringam” – 25

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 19.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Jau šajā sestdienā uz kopīgu 25 gadu jubilejas pasākumu pulcēsies tie, kuri šajos gados aizstāvējuši Cēsu florbola komandas “Lekrings” krāsas. It kā nesen, tajā pašā laikā – pagājis ceturtdaļgadsimts. Šajā laikā kluba rindās spēlējuši daudzi, bet no sākuma līdz pat šai dienai kopā ar komandu bijis viens florbolists, pēc tam treneris, tagad viens no kluba vadītājiem – Artis Malkavs.

Viņš atceras, ka viss sācies 1992.gadā, kad topošie florbolisti, tolaik pārsvarā hokejisti, pirmo reizi sanākuši kopā, lai spertu pirmos soļus nezināmajā sporta veidā: “Gints Bikars bija hokeja treneris interešu centrā, bet ziemas tolaik hokeju bija atņēmušas, tādēļ domājām par alternatīvu. No Cēsu sadraudzības pilsētas Tireso bija atsūtīts florbola inventārs, ieguvām pirmo informāciju par šo sporta veidu. Mums bija nopietns dibināšanas process. Sēdējām stadionā pie volejbola laukuma uz soliņiem, vēlējām valdi, komitejas, viss bija, kā nākas. Domājām, kur ņemsim naudu, jo Cēsīs nebija lielu uzņēmumu, kas atbalstītu, vien alus darītava. Plānojām ražot florbola bumbiņas, pelnīt ar to, saskatījām dažādas vīzijas. Raudzījāmies nākotnē, tas nebija īslaicīgs pasākums.

Vasarā Cēsīs sarīkojām pirmo turnīru, ziemā bija turnīrs sporta namā “Saulrīti”, kad jau piedalījās komandas no Rīgas un Bauskas, kur arī bija sākuši spēlēt florbolu. Tad spēlējām mazajā formātā. Pēc gada jau notika pirmais Latvijas čempionāts florbolā.”

Kopš pirmā čempionāta tajā noturējušās tikai Cēsu un Bauskas komandas. Pirmajā čempionātā startēja piecas komandas, tajā un divos nākamajos uzvarēja “Lekrings”. Tas skaidrojams, ka komanda bija sākusi trenēties gandrīz gadu ātrāk par citiem. Pēc tam daži spēlētāji pārgāja uz Līgatnes komandu, kas kļuva par čempioniem ceturtajā čempionāta gadā. Tad Cēsu komandā nāca paaudžu maiņa, bija jāpaiet daudziem gadiem, līdz izdevās atgriezties čempionu tronī, un šobrīd “Lekrings” spēlētāji ir septiņkārtējie Latvijas čempioni. Nevienai citai komandai tas nav izdevies.

Kopš sākuma komanda startē ar nosaukumu “Lekrings”, kura autors ir Gints Bikars, un tikai viņam esot zināms, kāpēc tāds izvēlēts. Lekrings esot Sibīrijas lēcējpele. Kluba logo, radīts 1993.gadā, ar dažām mākslinieciskām izmaiņām saglabājies līdz šim brīdim.

Jautāts, kas noturējis komandu 25 gadus, Artis saka, ka sākumā viņus vadījusi misija – nepazust: “Centāmies vilkt komandu, paši pildot treneru, kapteiņu pienākumus. Ainārs Ozols, Atis Rīsmanis, es, Ivars Martinsons, Gints Bikars bijām uzstājīgi, meklējām atbalstu pašvaldībā, kas arī palīdzēja. Paldies Andrim Mihaļovam, kurš savulaik uzņēmās zināmu stratēģisko vadību. Viņš redzēja mūsu nākotnes vīziju, palīdzēja izveidot kluba sistēmu, kas ir viena no labākajām Latvijā. Viņš no Bauskas ataicināja treneri Normundu Grunci, ar to sākās mūsu komandas atdzimšana.”

Kā vēl vienu iemeslu komandas pastāvēšanai Artis min to, ka vienmēr balstījušies uz vietējiem spēlētājiem, viesspēlētājus pieaicinot tikai tajās pozīcijās, kurās trūkst vietējo.

Tagad klubā “Lekrings” ir sporta skolas treniņgrupas, vīriešu 1.līgas un virslīgas komanda, sieviešu komanda. Izveidota, tā teikt, piramīda, lai izaudzinātu sev jauno maiņu.

“Svarīgi, lai bērni, jaunieši saprot, ka nav atrauti no kluba, bet ir tā daļa. Notiek kopīgi pasākumi, kas rosina jaunajiem trenēties, lai iekļūtu lielajā komandā. Vienu brīdi saikne starp paaudzēm bija zudusi, tagad cenšamies to veidot pēc labākajiem standartiem, lai bērni, jaunieši saprastu, ka pie mums ir interesanti,” uzsver A. Malkavs.

Tagad komandas vada pašu izaudzināti treneri, kuri strādā ar lielajām komandām, ar jauno maiņu sporta skolā.

Uz jubilejas pasākumu aicināti visi, kuri bijuši laukumā, kuri stāvējuši malā un palīdzējuši. Sarakstā, neskaitot tagadējo komandu, ir kādi 115 spēlētāji, kuri spēlējuši virslīgas komandā. Vēl 20 – 30 spēlētājas sieviešu komandā, kas pastāvēja vairākus gadus 90.gados un tagad atjaunota. Artis norāda, ka patiesībā kluba darbā iesaistīti daudzi, kurus ikdienā neredzam, kuri strādā ar vizuālo tēlu, ar visu citu, kas palīdz komandai būt un izskatīties tādai, kāda tā ir šobrīd: “Tieši tas veido šo stāstu, kas saucas “Lekrings”. Esam komanda, kas vienmēr centusies diktēt toni Latvijas florbolā un diktē joprojām. Gribam būt līderi, gribam būt pirmie Latvijā, un uz šo mērķi ejam. Gribam spēlēt labāko florbolu. Varbūt ne visu izdodas īstenot, bet uz to ejam!”

Sasniegt mērķi palīdz ar sportošanas apstākļi – šogad iegūtais sintētiskais florbola segums 2.pamatskolā, kur tagad aizrit komandas treniņi, un sporta zālē Piebalgas ielā, kur notiek spēles. Segums ļauj vadīt kvalitatīvu treniņu procesu. Šobrīd treniņu apstākļi ir ideāli, var teikt, ka 25.jubilejā klubs jūtas tik labi kā vēl nekad.

Uz jautājumu, kad bija vieglāk – būt spēlētājam, trenerim vai kluba vadībā esot, Artis saka: “Man tagad patīk. Trenera laiks bija vissmagākais, jo tas prasa daudz laika un atbildības. Zinu, ka neizdarīju visu, ko varēju. Laiku atpakaļ nepagriezīsi, tāpēc gribu, lai tagadējam trenerim un spēlētājiem būtu labāki apstākļi, lai var koncentrēties tikai treniņiem un spēlei. Lai mēs būtu labākais klubs Latvijā, un lai Cēsīs florbols būtu sporta veids numur viens!”

Jubilejas pasākums būs kā stāstu vakars par 25 gados piedzīvoto. Būs senas fotogrāfijas, video, inventāra, atribūtu, izcīnīto trofeju izstāde. Izskanēs priekšnesumi, kuros uzstāsies tie, kuri savulaik bijuši uz florbola skatuves.

Jubilejas rīkotāji aicina ikvienu, kurš bijis komandā, reģistrēties komandas mājaslapā esošajā pieteikumu anketā, lai varētu plānot, ar cik viesiem jārēķinās. Turpat atrodama arī nedaudz plašāka informācija par svētku pasākumu.


http://news.lv/Druva/2017/12/19/lekringam-25

 

Mums ir, ko piedāvāt

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 20.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Saruna ar Raiti Sijātu, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju, par nozari, kura mūsu reģionā ir ne tikai viena no pelnošajām, bet arī ar lielu attīstības potenciālu.

– Salīdzinot ar pasaules tendencēm tūrismā, vai mums veicas labāk nekā iepriekšējā gadā?

– Par to parasti uzzinām forumos un pasaules lielajās izstādēs, runājot ar tūrisma operatoriem. Var labi sagatavoties, taču globālie plāni mainās, un viss iepriekš paveiktais ir velti. Mēs te domājam lokāli, par vietējo attīstību, un tas ir labi, ieguldām līdzekļus, tomēr esam atkarīgi no dažādiem riskiem. Reizēm pasaulē notiekošais “nostrādā” mums par labu, piemēram, situācija ar bēgļiem. Baltijas valstu tūrisma organizatori uzreiz informēja pasauli, ka pie mums ir droši – nāciet, brauciet!

Pēdējo gadu tendence – samazinās tūristu grupas, ne daudzumā, bet cilvēku skaitā. Agrāk ceļotāji izmantoja tikai aģentūru pakalpojumus, visu servisu, bet tagad meklē paši, plāno maršrutus. Palielinās individuālo tūristu skaits un to, kuri ierodas spontāni. Piemēram, vācieši var būt gan spontāni, gan domāt pat divus gadus.

– Kas ceļotājus interesē Vidzemē?

– Daļa tūrisma izstāžu apmeklētāji, kuri apciemo mūsu stendu, ir jau bijuši Latvijā, dalās iespaidos un jautā, ko vēl varam piedāvāt. Ja viņi pie mums atgriežas, tad tas ir tiešām augsts rādītājs, tas ir mūsu uzdevums, pie tā ir jāstrādā. Mūsdienās retums ir garie atvaļinājumi, darbinieki var paņemt brīvu vairākas reizes gadā, un tā arī plāno savu ceļojumu.

Pārsteidzoši, ka diezgan daudz sastopam tos, kuri jau reiz bijuši Cēsīs. Varbūt ieradušies uz semināriem, konferencēm, biznesa darījumos, pilsēta iepatikusies un to vēlas redzēt vēl. Tad jau viņš ir mūsējais!

Ir tūristi, kuri kaut ko dzirdējuši par Latviju vai Baltijas valstīm, tādi svārstīgi un piesardzīgi. Viņi jautā, vai te ir droši, vai ārpus Rīgas var paēst, kad ir labākie laika apstākļi. Tādiem iesakām “augsto sezonu” – vasaru, kad patiesībā viss ir pilns un noslogots un mums tāpat pietiek viesu.

Un tad ir vēl viena grupa, pārsvarā tie ir no Eiropas vidienes, kuri par Latviju vispār neko nezina, un viņiem ir asociācijas – tas ir tālu, tur ir auksts, vienmēr sniegs un ziema. Cenšamies pārliecināt, ka esam daudz tuvāk, ka līdz Latvijai ir tikai pusotras stundas lidojums. Protams, šiem ceļotājiem uzreiz nevaram piedāvāt Cēsis. Dodam Baltijas valstu karti un rādām, kā var nokļūt, ka tas ir tepat un nav dārgi, un tā arī ieinteresējam.

Mazs piemērs. Pavadīju holandiešu dabas fotožurnālistu grupu, tūlīt aiz robežas no Salacgrīvas ievedu mežā pa velotaku. Maršrutam pietika ar pusstundu, bet viņi mežā uzturējās daudz ilgāk, iekavējot visu programmu. Tas, kas mums ir parasts, viņiem – eksotika! Tāpat arī tik zilas debesis, kuras, izrādās, vasarā daudzās Eiropas pilsētās nevar nofotografēt.

– Lielākās galvassāpes uzņēmējiem ir tūristu piesaiste nesezonā. Kā to atrisināt?

– Nesezona šogad nebija tukšais laiks, jo iesākti dažādu fondu pārrobežu projekti, notiek starptautiski semināri. Aizvadītā bija ekstremāla sezona, tomēr, ja ārvalstu tūristi ir ieplānojuši ierasties, tad viņi jau laikus visu rezervējuši un atbrauc, neskatoties meteo prognozes.

Nesezonai jeb rudens beigu un ziemas beigu piedāvājumam der ekstrēmais tūrisms. Piemēram, Amata šogad bija laivojama visu gadu.

Ir izdevīgi kaimiņvalstu svētki, kad garajās brīvdienās daudzi atbrauc, piemēram, slēpot. Citur Eiropas zemēs janvāra pirmā nedēļa ir klusa, bet mums statistika pierāda, ka gan pareizticīgo Ziemassvētku laikā, gan novembrī Cēsīs un Siguldā ir daudz ceļotāju no Krievijas. Nākampavasar pie mums būs Krievijas muzeju direktoru vizīte, kuriem interesē specifiskas muzejnieku nianses. Viņi nodrošina pozitīvu Latvijas reklāmu pretstatā negatīvajām ziņām, atbrauks inteliģentais, maksātspējīgais tūrists.

– Ar ko iekārdināt kaimiņvalstis, ar ko ziemeļniekus un dienvidniekus?

– Vēl daudz jādomā, kā ieaicināt zviedru tūristus līdz pat Vidzemei. Mēs viņiem skaitāmies “ļoti tālu”, kaut arī tas ir pusstundas lidojums līdz Rīgai. Zviedri vasarās atpūšas Igaunijas salās, burā. Piemēram, Vormsi salā viss ir kā Zviedrijā.

Sagatavojām skaistu Vidzemes karti, vedām uz izstādēm Somijā, bet konstatējām, ka mēs viņiem neesam ļoti interesanti. Tomēr somu tūristi mums ir. Viņus piesaista ārstnieciskie pakalpojumi, ko piedāvā Siguldā, arī Latvijas kultūras notikumi. Igaunijā somu tūristi uzturas visās sezonās – uz medībām, uz makšķerēšanu, tur jūtas kā savējie, arī valodas ziņā. Jāatzīst patiesība, daudzi “atnāk” līdz Latvijas robežai, pateicoties “alko” veikaliem.

Nākotnē vairāk būtu jāstrādā ar Polijas tūristiem, meklējam, kas viņiem patīk. Mazliet šķērslis ir valodas problēma, jo viņi nevēlas runāt krieviski, bet angliski neprot. Polijā ir daudz piļu un muižu, to pašu grib redzēt arī Latvijā. Cik jums, Vidzemē, ir muižu, jautā. Parādām savu karti. Ar piecdesmit pietiek? Jā!

Dienvidu zemēs vasarās ir par karstu, tādēļ brauc pie mums. Nākamgad pēc ilgāka pārtraukuma piedalīsimies tūrisma izstādē Madridē, reklamēsim Latviju.

Jaunais virziens ir tā dēvētais “sarkanais tūrisms”, postpadomju vēsturiskais mantojums, kas pārsvarā interesē tūristus no Ķīnas. Jau zināma 2017.gada statistika, Eiropu šogad apmeklējuši 170 miljoni ķīniešu. Mazā Latvija nav viņu mērķis, jo mums nav tiešo avioreisu. Pagaidām tikai Turaidas pilī ir materiāli ķīniešu valodā, un tie, kuri atbrauc, izmanto savus gidus. Uzņēmējiem būs jāmācās, kā apkalpot, kāda specifika, kādas kultūras nianses. Tas, kas mums liekas interesants, viņus varbūt nemaz neaizraus.

– Kas saistošs citu zemju ceļotājiem ir mazajos tūrisma objektos, vietējā piedāvājumā?

– Mums likās, ka Līgatne jau sen ir pazīstama, viss ir kārtībā, visi zina. Piedāvājumu veidojot, lai reklamētu alas un skaistos skatus, līgatnieši savu bagātību vēlreiz atklāja paši sev no jauna, ne tikai Latvijai un Eiropai. Tur labs ir nesezonas piedāvājums – vīns, amatniecība, dabas takas, zvejniecības ekspozīcija. Ja tūristi prasa nacionālo parku, tad Līgatnē tā parka sajūta ir vairāk nekā Siguldā un Turaidā.

Raunas uzņēmēji veido interesantus piedāvājumus. Tas notiek lēni un pamazām, bet labi. Pozitīvi vērtēju Amatas novada rosību, Āraišu arheoloģiskā parka attīstību. Tas bija diezgan aizmirsts, tūristi brauca mazāk, bet nu Āraiši ieguvuši otro elpu. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, ja strādā tie, kuriem vairs nav jāmācās, bet paši var pamācīt, kā jādara.

“Apaļkalns” – vai Cēsu pusē ir novērtēts tas, ko dara viens uzņēmējs? Man joprojām nav saprotams, kā viņš visu to var dabūt gatavu! Velomaršruti bija marķēti daudzās valodās, tagad būs kājāmgājēju maršruti. Uzņēmējs piedalās starptautiskās izstādēs, tiek aptverts vairāk valstu, nekā to spēj citi Latvijas tūrisma uzņēmēji, un tam ir rezultāts. Juris Leimanis labi saprot, ka viņa kempings ir viens mazs, mazītiņš punktiņš kartē, tādēļ piedāvājums ir daudz lielāks – teritorija, kurā ir viss nacionālais parks.

Vidzemes augstiene ir viena no mūsu prioritātēm. Nokļūšana ir uzlabojusies – labs ceļš. Viss, protams, atkarīgs no vietējiem cilvēkiem. Piebalgā Porcelāna muzeja apmeklētāju skaits ir lielāks nekā visiem tā reģiona muzejiem kopā. Tur var doties arī nesezonā. Biju oktobra beigās, kad pirmais sniegs, tur piestāja lielais autobuss ar ceļotājiem. Piebalgā muzeju koncentrācija ir vislielākā, nepieciešams atbalsts, un cerams, ka attīstība turpināsies. Top kājāmgājēju un velomaršruts, ko izgājām ar vietējiem. Tas noderēs, lai atklātu pavisam jaunas vai aizmirstas vietas.

– Jūsu vēlējums kolēģiem un nozares darbiniekiem 2018.gadā.

– Lai nākamā sezona nav tik lietaina kā šī! Cerams, ka ziema būs ar labu sniegu un tai sekos sausa vasara, visu pārējo cilvēki, kuri strādā tūrismā, nodrošinās. Mēs esam pelnījuši labu nākamo gadu!


http://news.lv/Druva/2017/12/20/mums-ir-ko-piedavat

 

Decembrī nozīmīgas jubilejas


Datums: 20.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vecļaudis

Amatas novadā:

Evaldam Baumanim Amatas pagastā 20.decembrī – 90

Jadvigai Bļasei Drabešu pagastā 26.decembrī – 92

Valentīnai Jefimovai Drabešu pagastā 26.decembrī – 90

Rasmai Melbārdei Drabešu pagastā 24.decembrī – 90

Verai Suipei Drabešu pagastā 28.decembrī – 94

Cēsu novadā:

Ainai Bērziņai 19.decembrī – 94

Anelai Bērziņai 15. decembrī – 94

Almai Blūmai 17. decembrī – 96

Monikai Ivanovai 1. decembrī – 93

Vilmai Kurcenai 11.decembrī – 91

Veltai Lūcijai Kūlupei 28. decembrī – 91

Veltai Lācei 26. decembrī – 95

Vijai Rūtiņai Liepiņai 7. decembrī – 92

Vilim Mežvēveram 6. decembrī – 92

Valentinai Petruhinai 23. decembrī – 97

Annai Skudrai 25. decembrī – 91

Ilgai Sliedei – 25. decembrī – 93

Vilmai Lidijai Šķiņķei 11. decembrī – 98

Virginijai Veģerei – 16. decembrī – 90

Almai Vīksnei 18. decembrī – 99

Birutai Vītoliņai 4. decembrī – 90

Alīdei Malvīnei Ziediņai 11. decembrī – 98

Artūram Zitmanim 9. decembrī – 94

Jaunpiebalgas novadā:

Zelmai Nedēļai Jaunpiebalgas pagastā 12. decembrī – 93

Veltai Kaparkalējai Jaunpiebalgas pagastā 18. decembrī – 91

Martai Sproģei Jaunpiebalgas pagastā 27.decembrī – 100

Pārgaujas novadā

Ausmai Kārkliņai Raiskuma pagastā 5.decembrī – 90

Zinaidai Miezei Stalbes pagastā 28.decembrī – 91

Priekuļu novadā

Aleksandrai Bočkovai Priekuļu pagastā 5. decembrī – 95

Ārijai Ivanovai Mārsnēnu pagastā 15. decembrī – 95

Annai Miškinai Liepas pagastā 12. decembrī – 90

Martai Zvēriņai Priekuļu pagastā 7. decembrī – 90

Raunas novadā

Lūcijai Riekstiņai Drustu pagastā 17. decembrī – 98

Līgatnes novadā

Zinai Freimanei Līgatnes pagastā 17.decembrī – 91

Zelmai Gedrovivai Līgatnes pagastā 23.decembrī – 92

Ainai Ozolai Līgatnes pagastā 21.decembrī – 92

Vecpiebalgas novadā

Paulim Melngailim Inešu pagastā 6. decembrī – 98

Ainai Briedei Dzērbenes pagastā 19. decembrī – 91.


http://news.lv/Druva/2017/12/20/decembri-nozimigas-jubilejas

 

Virtuālā vide palīdz, bet visu tā neatrisinās

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 21.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Jauno laiku paruna saka – ja tevis nav feisbukā, tevis nav vispār. Ikvienam pieejams globālais tīmeklis pastāv vien nedaudz vairāk par 25 gadiem, bet tas kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu lielai daļai iedzīvotāju.

Jāteic, internets kļuvis par šo laiku spožumu un postu. No vienas puses, varam lepoties, ka Latvijā ir viens no lielākajiem interneta ātrumiem pasaulē, kas ļauj veikt daudz dažādu vajadzīgu darbību, bet,no otras puses, virtuālajās dzīlēs arī nevērtīgi pazaudējam daudz laika. Plusu un mīnusu uzskaitījumu varētu turpināt, bet laikam jau patiesība ir kaut kur pa vidu.

Pārklājumu palielina un pilnveido

Internets vairs nav tikai vados, mobilo sakaru operatori piedāvā arī mobilo internetu, jau tiek testēts 5G internets. Tiesa, joprojām ir vietas, kur nav pat 2G un mobilie sakari lauku mājās pieejami tikai īpašniekiem zināmās vietās. Jānis Ķipurs, kurš dzīvo Amatas novadā, stāsta, ka zona mājās ir tikai vienā konkrētā vietā, kur tad arī nolikts mobilais tālrunis. Arī pagalmā sarunāties var tikai noteiktā vietā. Līdz ar to par mobilo internetu var tikai sapņot. Virtuālā pasaule pienāk pa telefona vadiem, bet attālums liels, pa ceļam ir vairāki "noņēmēji", un internets rezultātā krietni lēns, lietotājam jāapbruņojas ar pacietību.

Internetu vados – parastajos un optiskajos – nodrošina "Lattelecom". Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova norāda, ka šobrīd "Lattelecom" optiskais internets pieejams vairāk nekā 5000 mājsaimniecībās Cēsīs un gandrīz 700 mājokļos Priekuļos: "Tā kā optikas tīkla izbūve ir sarežģīta un dārga, ne visur to iespējams nodrošināt. Mājokļiem, kur nav iespējams pievilkt optisko kabeli, jau vairākus gadus veicam vara kabeļu tīkla modernizāciju, kas ļauj arī ārpus pilsētu centriem pa esošajiem vara kabeļiem saņemt pat 10 reizes ātrāku internetu – līdz 60 Mbit/sek. Vēsturiskajā Cēsu rajonā modernizētais tīkls pieejams Amatas novada 125 mājsaimniecībās, Jaunpiebalgas – 245, Līgatnes novada – 1090 mājokļos, kā arī apmēram 3400 adresēs Cēsīs un 1400 adresēs Priekuļos."

L. Trofimova norāda, ka "Lattelecom" izskata kolektīvos pieteikumus par optiskā tīkla izbūvi un izvērtē iespējamību un izmaksas pakalpojuma ierīkošanai. Pieteikumus var iesniegt gan kolektīvi daudzdzīvokļu māju, gan individuālo māju apbūves teritoriju iedzīvotāji.

Arī mobilo sakaru piedāvātāji secinājuši, ka patērētā interneta apjoms palielinās un piedāvājuma kvalitāte uzlabojas.

Mobilā operatora "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa, stāstot par interneta pieejamību, saka, ka "Tele2" patlaban nodrošina 99 procentu 4G mobilā interneta pārklājumu valstī. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem uzņēmums 2016. gadā uzrādīja vislabākos interneta lejuplādes ātruma mērījumus: "Kaut esam līderpozīcijā, turpinām attīstīt infrastruktūru gan lielākās pilsētās, gan arī attālākos reģionos un mazāk apdzīvotās teritorijās, pēdējos trīs gados investējot vairāk nekā 16 miljonus eiro jauno bāzes staciju izbūvei un esošo bāzes staciju kapacitātes palielināšanai.

Pērn SPRK veiktie mērījumi parādīja, ka "Tele2" nodrošina vislabāko lejupielādes un augšupielādes ātrumu Cēsu reģionā – attiecīgi 18,77 un 14,44 Mbps. Arī šogad esam labi pastrādājuši, gada sākumā Cēsīs uzrādām 4G interneta ātrumu par 35% lielāku nekā pērn. Mērķtiecīgi attīstām savu tīklu, turpinot ieguldīt sakaru un interneta kapacitātes uzlabošanā. Rudenī pabeidzām bāzes stacijas izbūvi Amatas novada Drabešu pagastā, kopumā 2017.gada Latvijā rudenī izbūvētas papildu 20 bāzes stacijas."

Mobilo sakaru operatora "BITE" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Karīna Javtušenko informē, ka viņu pārklājums vēsturiskajā Cēsu rajonā, tostarp uz galvenajiem šim rajonam pieguļošajiem valsts autoceļiem, vērtējams kā ļoti labs. Kopumā minētajā apvidū izvietotas 22 "BITE" bāzes stacijas, no kurām 17 aprīkotas ar jaudīgo 4G internetu. Šādas bāzes stacijas atrodas Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas novados un Amatas novada Zaubē.

"Turpinās vērienīgie 4G tīkla paplašināšanas darbi Latvijas reģionos. Tuvākā mēneša laikā 4G internets būs pieejams arī Raunas un Vecpiebalgas novada, Amatas novada Ģikšu un Nītaures iedzīvotājiem. Savukārt nākamā gada sākumā tiks uzstādīta jauna 4G bāzes stacija Amatas novadā, kas nodrošinās pārklājumu Skujenē un tās apkārtnē," informē K. Javtušenko.

Operators strādā pie tīkla kapacitātes palielināšanas projekta, aprīkojot ar 4G+ tehnoloģiju vairāk nekā 80 bāzes staciju visā Latvijā, tostarp divas bāzes stacijas Cēsu rajonā – pa vienai Cēsu un Priekuļu novados. Tā kā mobilā interneta patēriņš šajā rajonā nepārtraukti palielinās, nākamgad tajā ar 4G+ tehnoloģiju plānots aprīkot vēl vairākas bāzes stacijas.

K. Javtušenko norāda, ka vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāji ir aktīvi interneta lietotāji – datu pārraides apjoms gada laikā teju dubultojies, pašreiz tas sasniedz 11 terabaitus dienā. Visaktīvāk internetu mobilajos tālruņos lieto Cēsu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novada iedzīvotāji, bet mobilā interneta patēriņš planšetēs, datoros un rūteros līdzīgs visos vēsturiskā rajona novados. Salīdzinoši lielākais datu patēriņa pieaugums šogad bijis Raunas novadā (+72%), bet lielākais pakalpojuma lietotāju skaita pieaugums – Līgatnes un Raunas novados (+74%).

Viss nemitīgi attīstās

Teritorijas ziņā lielākais mūsu puses novads ir Amatas novads, un, raugoties mobilo pārklājumu kartē, tur redzami arī "baltie plankumi", kur pārklājums ļoti vājš.

Novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis situāciju tomēr raksturo kā labu: "Apmēram 80 procentos novada teritorijas var strādāt no mājas, jo interneta nodrošinājums, izmantojot gan tradicionālo risinājumu, gan mobilo pārklājumu, ir labs, bet 20 procentos tas būs sarežģīti. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs, jo nevaram prasīt, lai ātrgaitas internets būtu pilnīgi visur. Jāatceras, ka attīstītajās Eiropas valstīs internets nav tik labi pieejams, tik ātrs kā Latvijā."

Runājot par interneta pieejamību, viņš norāda uz kādu ačgārnību: "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs (LVTRC) izbūvējis optisko kabeli uz Skujeni, kas ir kā interneta lielceļš, bet tur nav lietotāju. Tīkls izbūvēts, taču viņi pakalpojumu nepiedāvā fiziskām personām, bet, kā saka, pārdod vairumā, taču nav nevienas juridiskas personas, kas gribētu to izdalīt tālāk. Tagad viņi gatavi optiku vilkt uz Ģikšiem, bet vai nebūs kā Skujenē, ka iedzīvotājiem no tā nekas netiek?

Jāņem vērā arvien labākais mobilais pārklājums, kas konkurē ar kabeli, ja būs labs un samērā lēts mobilais internets, nezin vai kāds gribēs optisko internetu, kas būs dārgāks.

Man liekas, tradicionālais piedāvājums sāk novecot, jo cilvēkiem svarīgi, lai internets būtu pieejams viedierīcē, lai nav jāsēž mājās pie datora. Turklāt ar mobilā tīklotāja palīdzību internetu no telefona var lietot datorā, tāpēc vads vairs nav aktuāls."

M. Timermanis norāda, ka digitālajā jomā viss mainās tik strauji, ka jādomā nevis viens vai divi, bet pieci seši soļi uz priekšu, un tas, kas bija aktuāls pirms dažiem gadiem, jau ir vēsture. Kā piemēru izpilddirektors min projektu "Trīs tēva dēli", ar kura atbalstu bibliotēkās uzstādīja datorus ar interneta pieslēgumu: "Sākumā pieprasījums bija liels, tagad lietotāju skaits sarūk, jo neviens negrib sēdēt uz vietas, daudz lielāks pieprasījums pēc brīvās pieejas WiFi. Viss iet, attīstās. Vai pirms gadiem varējām iedomāties, ka brauksim satiksmes autobusā, vilcienā, kur būs bezmaksas WiFi!"

Ievērot līdzsvaru

Arvien vairāk dokumentus iesniegt un saņemt var elektroniski, neizejot no mājas, bet vai tas cilvēkus neved arvien dziļāk virtuālajā vidē, un vai novārtā nepaliek komunikācija aci pret aci?

Ministru kabinets apstiprinājis Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka no nākamā gada rudens iesniegumu par laulības noslēgšanu varētu iesniegt elektroniski. Piedāvātie grozījumi paredz, ka, izvēloties šādu risinājumu, iesniegums abiem iesniedzējiem jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Edīte Vecā gan norāda, ka līdz šim nav bijis neviena, kurš nevarētu noslēgt laulību tādēļ, ka laulību iesniegums jāraksta, personīgi ierodoties dzimtsarakstu nodaļā: "Likumdevējs jau tagad paredz dažādas iespējas, piemēram, cilvēkiem, kuri nav Latvijā, iespējams saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu.

Piedāvātās pārmaiņas jau neizslēgs nepieciešamību personīgi satikties. Pirms laulībām potenciālajiem laulības slēdzējiem tāpat vienu reizi būs jāierodas dzimtsarakstu nodaļā kaut vai tāpēc, lai apskatītu telpas, vienotos par laulību laiku, veidu, vietu, ja tā paredzēta ārpus nodaļas telpām. Ir pārrunājami daudzi jautājumi, ko būs sarežģīti paveikt elektroniski."

Starp elektronisko un personisko komunikāciju viņa iesaka ievērot līdzsvaru kā jebkurā dzīves situācijā: "Katram vajadzētu izvērtēt, kuri ir jautājumi, ko vislabāk kārtot elektroniski, bet dzīvē ir lietas, kas jārisina personiski vai vismaz telefoniski.

Tas, ka publiskajām iestādēm ir pienākums visus pakalpojumus, visas darbības aprakstīt internetā, nenozīmē, ka pakalpojumu ņēmēji visu labāk saprot. Bieži vien notiek pretēji. Ir vērojumi, ka paaudzei, kurai palielinās IT prasmes, samazinās prasme komunicēt. Cilvēki nemāk piezvanīt iestādei un formulēt jautājumu. Varbūt visā tomēr vajadzētu ieturēt samērīgumu. Ir ērti, ja varam elektroniski uzzināt par iestādes darba laika, pakalpojumu izmaksām, kontaktinformāciju, bet, ja jākārto kāds specifisks jautājums, varbūt vajadzētu piezvanīt iestādei un to pārrunāt, lai nav jāsūta neskaitāmi e–pasti no abām pusēm, līdz saprot vajadzības. Mutiskā komunikācija vienmēr būs vērtīgāka par elektronisko," atzīst E.Vecā.


http://news.lv/Druva/2017/12/21/virtuala-vide-palidz-bet-visu-ta-neatrisinas

 

Īsziņas


Datums: 21.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Gada dzīvnieks. Dabas muzejs šogad Latvijas iedzīvotājus pirmo reizi aicina balsot par to, kurš tiks atzīts par "Gada dzīvnieku 2018". Ikviens var nobalsot par vienu no sešiem nominētajiem zvēriem – alni, rudo lapsu, rudo vāveri, pelēko zaķi, sermuli un brūnkrūtaino ezi.

*

Kalendārs. Uzņēmums "ZAAO" sācis izsūtīt klientiem nākamā gada atkritumu izvešanas kalendārus sadzīves un šķiroto atkritumu konteineru tukšošanai. Privātpersonas saņems arī informāciju par plānotajiem maksājumiem par nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru tukšošanu 2018.gadā. Kalendāra otrajā pusē atrodamas norādes pareizai atkritumu šķirošanai un izmešanai, lai otrreizējai pārstrādei derīgie materiāli nenonāktu sadzīves atkritumu konteineros, bet tiktu nodoti pārstrādātājiem.

*

Cept maizi. Noslēdzies projekts "Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī", ko rīkoja biedrība "Kultūra aTver" sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām, aicinot izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē”.


http://news.lv/Druva/2017/12/21/iszinas

 

Koncertzālēs, baznīcās, dabā, internetā

Autors: Renāte LAIVA 
Datums: 22.12.2017 
Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Rubrika: Izklaide

Ir visdažādākie iespējamie Ziemassvētku svinēšanas scenāriji – ar krāšņi rotātu eglīti mājās, ar gājienu uz mežu un eglītes rotāšanu ar noderīgiem kārumiem zvēriem, tātad – bez jebkādas vardarbības pret dzīvo dabu, ar radiem, bez radiem, divatā, vienatnē, pūlī, vientulībā, ar draugiem vai vienu uzticamu, piemēram, televizoru vai datoru. Lai vai kādu izvēlēsieties, tas būs īstais. Neatkarīgā piedāvā vien dažas idejas.

Koncertzālēs

Jau šajā piektdienā, 22. decembrī, diriģents Ints Teterovskis un jauniešu koris Balsis aicina Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā uz Ziemassvētku koncertiem, šogad – jau 20. reizi pēc kārtas. Koncerti notiks arī 23. un 25. decembrī. Šis gads korim Balsis bijis īpaši nozīmīgs – pavasarī plaši atzīmēti kora pastāvēšanas 30 gadi, bet ziemas saulgriežos tradicionālie koncerti notiks kopā ar citu šī gada jubilāru – komponistu Uģi Prauliņu, kurš ap Jāņiem svinēja savus 60. Trīs īpašos Ziemassvētku koncertos klausītāji tiek aicināti baudīt Uģa Prauliņa 1999. gadā rakstīto koncertciklu Odi et Amo (Nīst un mīlēt). Darba literārais pamats ir dažādu laikmetu dzejnieku teksti latīņu valodā, kā arī lūgšanas no Bībeles, bet Prauliņam raksturīgo kora rakstības stilu līdzvadīs elektronika, perkusijas, ērģeļu mūzika. Koncerta otrajā daļā kopā ar klausītājiem tiks dziedātas Ziemassvētku dziesmas, kas mīsies ar kora mīļāko komponistu darbiem. Koncertos piedalīsies arī Uģis Prauliņš, soprāns Viktorija Pakalniece, instrumentālais ansamblis (Armands Alksnis – ģitāra, Artis Orubs – bungas un perkusijas, Sniedze Prauliņa – flauta, Kristīne ĀdmineLiepa – kokle, Andris Grunte – bass), kā arī dziedošie klausītāji, ar kuriem kopā tiks izdziedātas visiem zināmas un mīļas Ziemassvētku dziesmas koncertu noslēgumā. Multimediālu atmosfēru ar gaismas elementiem radīs Pēteris Brīniņš. Piektdien, 22. decembrī, Ziemassvētku koncerts skanēs Rīgas Mateja baznīcā, bet Rīgas Sv. Jāņa baznīcā klausītāji varēs dzirdēt Marka Antuāna Šarpantjē Ziemassvētku pusnakts mesu un Te Deum ar Rīgas kamerkora Ave Sol, Vidzemes kamerorķestra un solistu piedalīšanos.

Dramaturgu teātris ar izrādi Kā Sarkangalvīte ar vilku spēlējās sestdien, 23. decembrī, viesosies Rīgas Kongresu namā. Šis iestudējums ir Dramaturgu teātra repertuārā jau daudzus gadus, un luga tikusi izrādīta arī ārpus Latvijas. Lugas autors un iestudējuma režisors ir Hermanis Paukšs. Izrāde ir veltīta jaunākajiem skatītājiem, taču to būs interesanti noskatīties visai ģimenei kopā.

Sestdien, 23. decembrī, Liepājā, viesnīcas Promenade Hotel Hika zālē, izskanēs kamermūzikas koncertstāsts par somu dziedātāju Elliju Forseli un latviešu gleznotāju Jani Rozentālu, kuru izdziedās Latvijas Nacionālās operas soliste Evija Martinsone un pie klavierēm izspēlēs pianiste Agnese Egliņa. Koncertstāsts veidots kamerkoncerta stilā mazam klausītāju pulkam. Janis Rozentāls pirmo reizi Elliju Forseli ieraudzīja 1902. gadā, un jau 1903. gada martā abi apprecējās. Par viņu pirmo iepazīšanos un tālāko dzīvi stāsta daudzas leģendas, no kurām daļu caur mūziku, vēstulēm un laikabiedru atmiņām varēs dzirdēt arī šajā koncertā. Pagājušajā gadā atzīmēja Jaņa Rozentāla 150. dzimšanas dienu, šogad Somija svin savu 100. jubileju, bet nākamgad šis gods tiks Latvijai. Ellija Forsele un Janis Rozentāls simbolizē stāstu ne tikai par divu cilvēku dzīvēm, bet arī – divu kultūru un valstu likteņiem. Sestdien, 23. decembrī, Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar maestro Gintaru Rinkeviču aicina uz Gada izskaņas koncertu koncertzālē Lielais dzintars, kopā ar solistiem Margaritu Vilsoni un Mihailu Čuļpajevu piedāvājot iespēju baudīt pazīstamas operu un operešu ārijas un duetus. Programmā iekļautas melodijas no Volfganga Amadeja Mocarta, Džuzepes Verdi, Džoakīno Rosīni, Johana Štrausa, Franča Lehāra un citu komponistu operām un operetēm.

Sestdien, 23. decembrī, un arī 26. decembrī Lielajā ģildē skanēs džeza melodijas. Orķestra Rīga bigbends, franču soliste Kamila Berto, mūsmāju dziedātāji Ruta Dūduma, Evilena Protektore un Normunds Rutulis uzstāsies koncertā Riga Jazz Ziemassvētkos.

Svētvakaru 24. decembrī ieskandinās Adventa mūzikas svētku koncerts Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā, kurā vienkopus muzicēs Ieva Akuratere, Goran Gora, Silvija Silava, Anta Eņģele, Haralds Sīmanis un Laine LigereStengrevica.

Kontrtenors Sergejs Jēgers uz koncertu Ave Maria Rīgas Domā aicina 25. decembrī festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros. Klausītājus priecēs arī baroka ārijas un instrumentāli opusi, Ziemassvētku korāļi un tradicionālas melodijas. Pie ērģelēm Diāna JaunzemePortnaja, vijoles skanējums Agneses KanniņasLiepiņas pārziņā, savukārt kontrabasu spēlēs Jānis Stafeckis. Koncerta programmā: Kamila Sensāna, Franča Šūberta, Vladimira Vavilova skaņdarbi Ave Maria; skanēs Georga Frīdriha Hendeļa ārija Verdi prati no operas Alčīna; viens no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem Panis angelicus – fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas, kā arī Ziemassvētku dziesmas. Koncerta noslēgumā skanēs viena no populārākajām un iemīļotākajām Ziemassvētku dziesmām – Klusa nakts, svēta nakts. Tās izcelsme saistāma ar Austriju – vācu valodā rakstītā teksta autors ir Zalcburgā dzimušais Jozefs Mors, katoļu priesteris un rakstnieks, un pēc viņa lūguma 1818. gadā neilgi pirms Ziemassvētku vakara šīs vārsmas mūzikā ietērpis austriešu pedagogs un ērģelnieks Francis Grūbers.

Rīgas Ziemassvētku koncerti Ķīpsalas hallē notiks 25. un 26. decembrī, tajos piedalīsies Elza Rozentāle, Andris Ērglis, Gunārs Kalniņš, Jānis Strazdiņš, Rīgas Doma meiteņu koris Tiara diriģentes Airas Birziņas vadībā, vokālā grupa Schola Cantorum Riga un muzicēs kamerorķestris koncerta mākslinieciskā vadītāja Rūdolfa Bērtiņa vadībā. Šogad koncerts ir atkāpies no ierastā svētku repertuāra, aicinot tvert prieku un dvēselisku piepildījumu mūzikā, kas liek aizdomāties par esošo, bijušo un gaidāmo, par noslēpumiem, ko sevī slēpj ikviena cilvēka dzīve. Programmā savīsies mūsdienas ar klasiku, skanēs plašas noskaņu amplitūdas muzikālais repertuārs, tostarp labi pazīstami ārvalstu un pašmāju komponistu radīti skaņdarbi – Karla Dženkinsa, Leonarda Koena, Uģa Prauliņa, Jāņa Lūsēna, Zigfrīda Muktupāvela, Jāņa Šipkēvica, Aigara Grāvera un citu autoru mūzika. Savukārt Lielajā ģildē 25. decembrī koncertā Ziemassvētku noskaņa muzicēs Rīgas kamerkoris Ave Sol un ansamblis Brokastis četratā, bet Rīgas Domā notiks arī labdarības koncerts Apsnieg eņģeļu koks, kurā ieeja būs par ziedojumiem, kas tiks novirzīti bērnu paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Koncertā iemīļotās Ziemassvētku melodijas izpildīs solistes Zane Gudrā un Sindija Misika, ērģelniece Ilona Birģele, ģitārists Aivars Gudrais un kamerkoris Cantus. Labdarības koncerts Pirmajos Ziemassvētkos Rīgas Doma baznīcā jau ir izveidojies par sirsnīgu tradīciju, tas notiek jau piekto gadu un tiek rīkots bērnu paliatīvās aprūpes biedrības labdarības kustības Eņģeļu koks ietvaros.

Dzintaru koncertzāle 26. decembrī aicina uz koncertu bērniem Sniegbaltītes Ziemassvētki – uz muzikālu ziemas pasaku aicina Sniegbaltīte, kura kopā ar draugiem gatavojas svinēt Ziemassvētkus. Neparastu un īpašu šo stāstu padarīs brīnišķīgā Ziemassvētku mūzika – gan Jozefa Haidna, Džuzepes Verdi un citu komponistu klasiskās mūzikas lappuses, gan populāras amerikāņu komponistu melodijas un tradicionālās Ziemsvētku dziesmiņas.

Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, Rīgas Sv. Magdalēnas baznīcā notiks koncerts Dievišķais mirdzums mīlestības lokā. Ziemassvētku koncerts ar Ditas Lūriņas, Zanes Dombrovskas, Aigara Voitišķa un Ginta Sola piedalīšanos notiks kultūras centrā Imanta, bet kultūras centrā Mazā ģilde dziedās vokālais ansamblis Kolibri kopā ar solistiem Evitu Zālīti, Jāni Apeini, Ilzi Grunti, Ievu Nīmani un pianistu Romānu Vendiņu.

26. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Saulcerītes zālē notiks Pētera Vaska fonda ikgadējais labdarības koncerts Gaismas nākšana, tajā piedalīsies LNO soliste Inga ŠļubovskaKancēviča, flautiste Dita Krenberga, čellists Ēriks Kiršfelds, bet pie klavierēm būs pianiste Agnese Egliņa. Tāpat kā katru gadu, koncertā skanēs latviešu kamermūzika, un šogad tas būs īpašs ar to, ka programmā iekļauti skaņdarbi, kurus pasūtinājis Pētera Vaska fonds un kuri tapuši fonda koncertciklu ietvaros: Artura Maskata, Pētera Vaska, Viļņa Šmīdberga, Pētera Plakida, Rutas Paideres, Lauras Gustovskas un Ingmāra Zemzara kompozīcijas. Jāpiebilst, ka latviešu kamermūzikas vokālajiem šedevriem izmantoti latviešu izcilo dzejnieku Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Aspazijas, Friča Bārdas, Ojāra Vācieša un Valdas Moras teksti.

Tālrādē

Ziemassvētkiem piemērotu programmu piedāvā arī pašmāju televīzijas. Prieka pilniem un gaišiem Ziemassvētkiem Latvijas Televīzija saviem skatītājiem piedāvās īpašu svētku programmu ar krāšņām mākslas, animācijas un romantiskajām filmām, dievkalpojumiem, kā arī skanīgiem svētku koncertiem. LTV1 24. decembrī ēterā būs romantiska filma Solījums zem āmuļiem, kā arī Grāntčestera. Ziemassvētku speciālizlaidums. Būs arī Ziemassvētku dievkalpojums tiešraidē no Rīgas Doma, Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju apsveikumi Ziemassvētkos, bet vakara izskaņā – koncerta Debess dārzos, kas ir dziedātājas Ievas Kerēvicas un kontrtenora Sergeja Jēgera Ziemassvētku sajūtu koncerta programma. Šī gada koncerta programmā akadēmiskās mūzikas smalkās līnijas savīsies ar džeza temperamentu. Koncertos skanēs komponista Madara Kalniņa kompozīcijas. Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, LTV1 īpašu uzmanību var pievērst Vīnes filharmoniķu koncertam Budapeštā, kas tiek uzskatīts par prestižāko ikgadējo notikumu klasiskās mūzikas pasaulē. Tajā tradicionāli tiek atskaņoti Johana Štrausa un viņa laikabiedru skaņdarbi, pēc tam ēterā Urbi et Orbi – Romas pāvesta vēstījums visai pasaulei no Vatikāna. Vakarpusē izskanēs labdarības koncerts Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kas šogad pirmo reizi notiek Vidzemes koncertzālē Cēsis, un tajā piedalās integratīvā mākslas festivāla Nāc līdzās! 2017 laureāti – talantīgi bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Muzikālās programmas pamatu veido grupas Raxtu Raxti un Melo M, kā arī festivāla laureāti. Līdzās viņiem jau tradicionāli koncertā piedalās Ilona Bagele, Evita Zālīte, Rūta Dūduma, Dainis Skutelis, Nikolajs Puzikovs, Marts Kristians Kalniņš, bet pirmo reizi uz skatuves līdzās talantīgajiem bērniem būs dziedātāja Marija Naumova, Kristīne Kārkle Kalniņa, Dināra Rudāne, jaunais un daudzsološais Berlīnē studējošais dziedātājs Kristaps Ivanovs, Lielās Mūzikas balvas laureāts, pianists Daumants Liepiņš. Koncerta muzikālais vadītājs– komponists Kārlis Auzāns. Skatītāji aicināti atbalstīt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, koncerta laikā zvanot pa ziedojuma tālruni 90067070. Visus koncertā iegūtos līdzekļus fonds Nāc līdzās! izmantos bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām talantu tālākai attīstībai un popularizēšanai.

Kanāls LNT saviem skatītājiem sagādājis ģimenisku svētku programmu, priecējot ar vairākām noskaņu rosinošām un iemīļotām filmām. 24. decembrī Ziemassvētku vakarā LNT gaidāms īpašs raidījums, kurā 900 sekunžu komanda kopā ar sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem dalīsies emocionālos stāstos, ko piedzīvojuši šī gada laikā. Skatītājiem būs iespēja uzzināt mūsu premjera Māra Kučinska, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča, animatores Rozes Stiebras, Kristapa Porziņģa vecmāmiņas, kā arī Suitu sievu stāstījumu, ko papildinās krāšņākās un melodiskākās Ziemassvētku dziesmas Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas jauktā kora Verdandi izpildījumā. 25. decembrī LNT demonstrēs kino klasiku – 1965. gadā tapušo aizkustinošo filmu Mūzikas skaņas (The sound of music).

Otrajos Ziemassvētkos LNT trīs ģimenes filmas – Divpadsmit Ziemassvētku pārsteigumi (On the Twelfth Day of Christmas) par to, kā radīt Ziemassvētku sajūtu un ieraudzīt tikai šajā laikā apkārt notiekošos brīnumus, Trakie Ziemassvētki ar Kūperiem (Love the Coopers) par to, kā ideāla svētku diena izvēršas bagāta pārsteigumiem, neplānotiem viesiem, strīdiem un ķīviņiem – kā jau īstā ģimenē, pēc tam – negaidītiem pavērsieniem piepildītā filma Ziemassvētku apvedceļš (A Christmas Detour).

Dabā

26. decembrī pulksten 16 ikviens ir aicināts uz naksnīgu pastaigu pa Līgatnes papīrfabriku un vēsturisko centru. Līdzi jāņem lukturītis!!! Kā jau Ziemassvētkos pienākas, tiek solītas arī dāvanas un pārsteigumi no Līgatnes. Visa vakara garumā būs iespēja baudīt uz ugunskura vārītu zupu, sildīties pie karstvīna krūzes un zīlēt nākotni sveces liesmās.

Internetā

Var jau brīvās dienas Ziemassvētku laikā izmantot, lai sentimentāli pārskatītu latviešu filmas, kā arī «aizlāpītu» caurumus – proti, noskatītos līdz šim neredzēto. Tam būs nepieciešams vien brīvs laiks un interneta pieslēgums, jo, turpinot tradīciju, brīdi pirms Ziemassvētkiem Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv ievietotas jaunas un tematiski piemērotas Latvijas filmas gan mazajiem skatītājiem, gan pieaugušajiem, gan visiem kopā – no Vara Braslas ģimenes filmas Ūdensbumba resnajam runcim līdz Rozes Stiebras izcilākajiem darbiem, arī Vladimira Leščova un Jāņa Streiča filmas. Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, kur Latvijas filmas pieejamas tiešsaistē jebkurā laikā un jebkurā vietā visā Latvijas teritorijā, 2017. gada Ziemassvētkos un gadumijā var noskatīties atkal jaunus darbus, ar ko papildināta līdz šim jau vairāk nekā 100 filmu lielā kolekcija.

Portāla filmas.lv animācijas kolekcija nosacītajā sadaļā «animācija pieaugušajiem» papildināta ar pasaulē labi pazīstamā Latvijas režisora Vladimira Leščova īsfilmu Zuduši sniegā (2007) – grafiski lakonisku stāstu par kāda zemledus makšķernieka dienu no rīta līdz vakaram. Latvijas kino restaurētās klasikas sadaļu šogad papildina viena no populārākajām Jāņa Streiča filmām – komēdija Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975).

***

Vizuāli īpašs piedzīvojums iespējams 25. decembrī no pulksten 16 Skaņākalna dabas parkā Mazsalacā kopā ar festivālu Latvijas Goda aplis – tur iedegsies sveču taciņas vairāk nekā trīs kilometru garumā. Parka taciņas mirdzēs tūkstošiem sveču gaismiņās, pie rūķiem Pasaku nams aicinās uz meža koncertu. Būs iespēja uzzināt, cik daudz rūķu dzīvo Rūķu ciemā un par ko katrs no viņiem ir atbildīgs. Savukārt pie Skaņākalna klints apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerti. Festivāls Latvijas Goda aplis, kas ir aicinājums svinēt Latvijas simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā, Sveču mežu Skaņajā kalnā pie Sapņu trepēm papildinās ar gaismas objektu Nāc un gaismu pieradini!.


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/12/22/koncertzales-baznicas-daba-interneta

 

 

Nenovērtējama bagātība latviešu virtuvē

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 22.12.2017 
Izdevums: Druva
Rubrika: Praktiski un noderīgi

Ruckas mākslas rezidenču centrs ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja projektu "Tradicionālie Vidzemes ēdieni šodienas ēdienkartē".

Četras antropoloģes – Santa Zirne, Liāna Ivete Beņķe, Anete Vanaga un Anete Stuce – veica kulinārā mantojuma pētījumu, viesojoties septiņos novados, lai iepazītu ēdiena gatavošanas pieredzi un atmiņu stāstus. Intervējamos saimniekus meklēja caur privātiem kontaktiem, aicinot ieteikt kādu, kas labi gatavo. Tā viņas viesojās Amatas novadā pie Andra un Ilzes Jansoniem, Cēsu novadā pie Regīnas Rubenes un Dainas Zitmanes, Līgatnes novadā pie Lienes Krīvenas, Pārgaujas novadā pie Brigitas Puriņas, Priekuļu novadā pie Rutas un Pētera Laņģiem, Raunas novadā pie Valentīnas Ņilovas un Vecpiebalgas novadā pie Ievas Veinbergas. Ievāktas senākas un ne tik senas receptes, iepazīta to izcelsme, gūts stāstījums par šodien varbūt aizmirstiem praktiskiem risinājumiem ēdienu gatavošanā.

Liāna Beņķe uzsver, ka viens no projekta vadmotīviem bija ģimene, kopīga ēdiena gatavošana, tradīcijas nododot no paaudzes paaudzē: "Man bija interesanta pieredze, jo biju pētniece, bet viens no informācijas avotiem bija mana vecmāmiņa Regīna Rubene. Viņa stāstīja, ko atceras no savas mammas, no pagājušā gadsimta sākuma par ēdieniem, kas toreiz gatavoti – ūdenskliņģeri, komorgenvīderi –, un kopā šīs receptes gatavojām. Kad ūdenskliņģerus tiesājām kopā ar manu meitu, kurai divi gadi, sanāca paaudžu mantojums vairākās paaudzēs."

Santa Zirne norādīja, ka bērniem skolā vēsturi varētu mācīt arī caur virtuves, ēst gatavošanas skatījumu: "Recepte it kā vienkārša lieta, bet sastāv no vairākām daļām. Vispirms ir gatavošanai vajadzīgie produkti, runājot ar cilvēkiem par tiem, uzzinām par sociāli ekonomisko situāciju, tās mainību. Ēdiena pagatavošanai vajadzīgi rīki, kas attīstās, bet dažkārt ģimenēs kļuvuši simboliski, piemēram, ir pareizais plova katls vai īstā pankūku lāpstiņa. Ir nepieciešamas prasmes, ko manto paaudzēs. Beigās ir ēšana, cilvēki atceras, ar ko kopā šo ēdienu ēduši, kuros brīžos ēduši. Tas viss dod bagātīgu informāciju."

Projekts beidzās ar meistarklasi kafejnīcā "Jāņoga", tās pavāri Jānis Sproģis un Edgars Sanders savā radošajā interpretācijā gatavoja ēdienus pēc projektā iegū–tajām receptēm.

Receptes apkopotas digitālā brošūrā, kas ikvienam pieejama lejupielādēšanai mājaslapā www.rucka.lv. Lasāms arī katras receptes stāstītāja neliels dzīvesstāsts, ko katram nozīmē šī recepte, kā to izprot. Atspoguļots laiks no pirmās Latvijas brīvvalsts līdz bērnības atmiņām par vēlīnajiem padomju laikiem un atjaunotās brīvvalsts laiku.

Brošūras ievadā teikts: "Atmiņas par "bērnības garšu", kas dominē kā vadmotīvs recepšu izvēlē, izgaismo nozīmīgus notikumus mūsu sociālajā atmiņā: izsūtīšanu un atgriešanos (Regīna Rubene), kara gadus (Ruta un Pēteris Laņģi), dienestu padomju armijā (Andris Jansons), globalizācijas ienākšanu un tās problemātiskās attiecības ar nacionālo diskursu (Brigita Puriņa). Varam secināt, ka ēdiena iegāde, gatavošana un arī ēšanas process, lai arī šķietami ikdienišķa un privāta prakse, veido un atkal apstiprina attiecības ne tikai ģimenes, bet arī plašākā mērogā, turklāt tās nav atrautas no citiem nozīmīgiem procesiem, kas norisinās noteiktā laiktelpā."

Brošūrā atrodamas gandrīz 30 receptes, "Jāņogas" pavāri piedāvāja savu versiju par daļu no tām. Šoreiz par divām – "Sutināti kartupeļi", ko ieteikusi Ieva Veinberga no Vecpiebalgas, un "Tēta skumbrija" no līgatnietes Lienes Krīvenas.

***

Sutināti kartupeļi

I. Veinbergas receptē ir sastāvdaļas:

500g kartupeļu

250g žāvētas gaļas

150g saldā krējuma

Pagatavošana: Sagriež kartupeļus plānos ripulīšos un liek vārīties. Vāra bez vāka, lai daļa ūdens iztvaiko. Sagriež žāvēto gaļu un liek uz pannas apcepties. Kad kartupeļi mīksti, pielej saldo krējumu un pievieno apcepto gaļu un nedaudz no uz pannas palikušajiem taukiem.

Kafejnīcas "Jāņoga" versijā kartupeļus sagriež ļoti plānās šķēlēs, karstumizturīgā traukā liek kārtām saldajā krējumā, kam pievienots ķiploks, timiāns, sāls, pipari. Pārklāj ar pergamentu un ar roku noslogo. Tad cepeškrāsnī 180 grādos stundu cep, pēc tam uz nakti atdzesē. Tad no šī sacepuma var izspiest dažādas formas, šajā gadījumā apaļu, tad top redzamas daudzās kartupeļu kārtas. J. Sproģis stāsta, ka pa vidu var likt sēņu, burkānu, citu dārzeņu kārtas. Virsū uz katra aplīša liek apceptu žāvētu cūkgaļas krūtiņu, pievieno skābu krējumu, kas nakti noturēts sietiņā, lai notek liekais šķidrums, bet beigās visu pārkaisa ar kaltētu baraviku pulveri.

***

Tēta skumbrija

L. Krīvenas recepte:

Konservēta skumbrija tomātu mērcē (jāpērk labas kvalitātes)

Smalki sagriezts sīpols (vasarā var aizstāt ar lociņiem vai pievienot abus)

Skābais krējums

Pagatavošana: Skumbriju (vērts pārskatīt, vai nav palikusi kāda muguras asaka) kopā ar mērci kārbā sasmalcina ar dakšu. Tad liek citā traukā, sajauc ar sīpoliem un krējumu.

Uzkodu Liene pasniedz uz sausmaizītes, apberot ar dillēm, kas ir viņas ideja, savukārt bērnībā visbiežāk tētis devis katram bērnam pa bļodiņai ar sagatavoto skumbriju un klāt rupjmaizi vai arī sagatavotos konservus pasniedzis kā piedevu pie ceptiem kartupeļiem.

Kafejnīcas "Jāņoga" versijā J. Sproģis šo uzkodu veidoja uz "Cēsu maizes" šķēles, kas nogriezta gareniski. Uz šķēles viņš lika daudzas sastāvdaļas, liekot tās atsevišķās piciņās. Vispirms skumbriju tomātu mērcē, tad krēmsieru, kas sajaukts ar mārrutku sulu. Proti, ņem mārrutkus, nospiež šķidrumu un piejauc krēmsieram. Tad kā piedeva īpaši pagatavots olas dzeltenums. Vārīts 65 grādos divas stundas īpašā iekārtā, kurā var kontrolēt temperatūru. Pēc šīs vārīšanas olas dzeltenums kļūst kā gēls. J. Sproģis norādīja, ka lēnās gatavošanas tehnika virtuvēs ienāk arvien vairāk. Vēl klāt marinēta selerija. To sagatavo šādi: vispirms apvāra, atdzesē, tad pārlej ar marinādi, kurā ir baltvīns, etiķis, cukurs, sāls; vēl klāt sinepju graudi – izmērcēti, piecas reizes novārīti, lai dabūtu sīvumu ārā, un iemarinēti; vēl marinēti sīpoliņi – nedaudz pavārīti, atdzesēti un iemarinēti. Šīs un vēl citas sastāvdaļas, kas pašam liekas piemērotas, tiek izkārtotas pa visu garo maizes šķēli, veidojot uzkodu vairākiem viesiem.

Jautāju pavāram, kā rodas variācijas par zināmiem ēdieniem? J. Sproģis saka, ka pavāram vienmēr gribas ko jaunu: "Svarīgi neturēt sevi rāmjos. Izlasu recepti, iedomājos, kādas tehnikas varu pielietot, ko varētu uzlabot. Modernas iekārtas, mūsdienu tehnoloģijas ļauj visu darīt ērtāk, ātrāk, interesantāk. Mūsdienu latviešu virtuve ir sava veida zīmols, pie kura jāturas, šie ēdieni jāceļ gaismā, pasniedzot tos mūsdienīgā versijā."

Līgatniete Liene Krīvena pēc "Tēta skumbrijas" jaunās versijas nobaudīšanas atzina, ka šis ir pavisam citāds risinājums, bet ļoti garšīgs. Viņa šo projektu vērtēja atzinīgi: "Tikšanās ar pētniecēm man lika atjaunot šo recepti, kas bija nolikta malā. Pēc šīs meistarklases atkal ir jaunas idejas receptes dažādošanā. Uz katru ēdienu var paraudzīties citādi, nekā ikdienā esam ieraduši. Manuprāt, ēst gatavošana laba tieši ir to, ka ir liela iespēja eksperimentiem. Tie, kuri nebaidās eksperimentēt, paši sev sagādā lieliskus pārsteigumus, jo dažkārt, saliekot kopā šķietami nesavienojamas lietas, rodas brīnišķīgs rezultāts. Patiesībā latviešu ģimenes daudz laika pavada kopā gan gatavojot, gan ēdot, arī tā ir nenovērtējama bagātība." .


http://news.lv/Druva/2017/12/22/nenovertejama-bagatiba-latviesu-virtuve

 

2017-12-22
Laika ziņas
Aptaujas