Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Visiem gribētājiem nepietiks

Autors: Jolanta Plauka 
Datums: 08.01.2018 
Izdevums: Diena
Rubrika: Ziņas

Simtgades dziesmu svētkos mainīs ēdināšanas un biļešu iegādes kārtību

Līdz dziesmu un deju svētkiem, kas šogad aizritēs Latvijas simtgades zīmē, palikušas 169 dienas. Biļetes sāks pārdot 3. martā – nedaudz vēlāk, kā iepriekš plānots. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, svētku rīkotāji ir mainījuši biļešu iegādes kārtību, taču jau tagad ir skaidrs, ka pieprasījums atkal būs daudz lielāks par piedāvājumu. Padomāts arī par cīņu ar spekulantiem. Kolektīvu vadītāji svētkus gaida ar pozitīvu noskaņojumu, gan norādot arī uz dažām problēmām.

Apburtais loks

Ļoti garas rindas un uzkārusies biļešu tirdzniecības vietne internetā, šķiet, ir neatņemama dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Jau šobrīd ir jūtama milzīga interese par biļešu iegādi, atzīst svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Lai arī vietu skaits pēc Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona pārbūves krietni pieaugs un ir divkārt samazināts vienā reizē nopērkamais biļešu skaits, visiem to nepietiks un ir jārēķinās ar rindām gan pie Biļešu paradīzes kasēm, gan interneta veikalā. Svētku cenrādis vēl jāapstiprina valdībā, bet cenu amplitūda būšot plaša – no 2 līdz 65 eiro. Plānots, ka uz deju lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā brīvajā tirdzniecībā būs līdz 74% biļešu. Savukārt 24% biļešu būs iespēja iegādāties ar iepriekšēju rezervāciju – lielākā daļa no tām tiks piedāvātas pašvaldībām, tā novērtējot to ieguldījumu svētku procesa nodrošināšanā.

Biļešu iepriekšējā rezervācija ir paredzēta arī atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, daudzbērnu ģimenēm ar ģimenes karti 3+, kā arī atsevišķām mērķgrupām – svētku tradīcijas uzturētājiem ārvalstīs, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Eiropas Latviešu apvienībai u. c. Jāpiebilst, ka piektdaļa iepriekšējās rezervācijas biļešu paredzēta arī Saeimas, Ministru kabineta, Ārlietu un Kultūras ministrijas oficiālo delegāciju, UNESCO pārstāvjiem, sadarbības partneriem un svētku padomei. Ielūgumu skaits gan nepārsniegšot 2% no kopējā biļešu skaita, un tie tiks trim augstākajām valsts amatpersonām, eksprezidentiem, svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem, svētku procesa uzturētājiem ārzemēs un goda viesiem. Lai nodrošinātu procesa caurspīdīgumu, arī šoreiz tiks izveidota īpaša komisija, kas apstiprinās to personu sarakstu, kam tiek piešķirti ielūgumi, un izvērtēs iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumus.

Jāpiebilst, ka bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nav vajadzīga atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visi svētku dalībnieki, uzrādot dalībnieka karti, bez maksas varēs vērot noslēguma koncertu Mežaparkā. Svētku rīkotāji aicina arī pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt koncertu publisku skatīšanos. Daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, sabiedrisko mediju interneta platformās tie būs skatāmi arī visā pasaulē.

Cīņai ar spekulantiem svētku rīkotāji ir būtiski samazinājuši biļešu iegādes skaitu vienā reizē – no astoņām iepriekš līdz četrām šogad. Tādējādi tikšot paātrināts arī pirkuma process. «Cīņa ar spekulantiem ir savā ziņā apburtais loks, kurā vislielākā nozīme ir tieši sabiedrības nostājai,» uzsver svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva. Pilnībā to varēs izskaust tikai personalizētas biļetes ieviešana nākotnē vai arī sabiedrības nosodošā attieksme pret šādiem gadījumiem. «Mūsu rokās ir tikai ētiskie ieroči – aicinājumi ziņot par šādiem gadījumiem policijai un neiegādāties biļetes no šādiem cilvēkiem.»

Kotlete ar rīsiem

Transports ir ārpus Rīgas esošo kolektīvu mūžīgā problēma – ne visas pašvaldības var atļauties finansēt autobusus uz visu svētku laiku, uzsver Līgatnes novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīva Zeperi mākslinieciskā vadītāja Liene Frīdberga. «Pēc gājiena ir vienas, divu dienu ilga pauze, vajadzētu izbaudīt svētkus, bet finansiālu apsvērumu dēļ ir novadu kolektīvi, kas nebrauc vai nu uz sākumu vai nepaliek uz noslēguma koncertu, jo autobuss vienkārši brauc prom. Par to nav padomāts.» Līgatnes pašvaldība gan esot pretimnākoša, un Zeperi uz svētkiem var braukt ar mierīgu sirdi. «Bet visiem nav tik rožaini kā mums,» piebilst L. Frīdberga.

Arī Jaunsvirlaukas un Salgales pagastu jauktā kora Svīri diriģents Farhads Stade atzīst, ka izbraukāšana svētku laikā ar autobusu izmaksā dārgi un ne visās pašvaldībās ir saprotoši vadītāji vai kultūras darbinieki. Taču ir arī citi varianti. «Ja grib ar glanci, tad savādāk, bet var taču braukt arī ar sabiedrisko transportu. Jā, varbūt tas nav ļoti ērti, bet nevajag arī pārlieku izlept,» viņš saka. Koris nakšņos kādā no Rīgas skolām. «Cik ērti, cik neērti, bet neko citu jau īsti izdomāt nevar. Varbūt ciniski skanēs, bet, ja nepatīk, var braukt mājās vai palikt pie radiem vai draugiem,» saka pozitīvi noskaņotais diriģents.

Ar transportu nekad neesot bijušas problēmas horeogrāfa, svētku virsvadītāja Ilmāra Dreļa vadītajai deju kopai Dziga no Rēzeknes: «Var dažreiz pabrīnīties par šoferu profesionalitāti – ir gadījies, ka dejotāji stāsta, kā izbraukt Rīgas ielas, jo šoferis pirmo reizi brauc uz Rīgu.» Taču viņš vairākkārt uzsver – problēmas var atrast ik uz soļa, bet svarīgi, kā tās tiek risinātas. «Visi nekad nebūs apmierināti – vieniem labāk patīk kotlete ar rīsiem, citiem – ar kartupeļiem,» smej horeogrāfs. «Negatīvo var atrast daudz, bet var arī pasmieties par to, ka cilvēki uztver dzīvi negatīvi. Nevajag čīkstēt.»

Jāņem vērā, ka lielajos dziesmu un deju svētkos ir liels dalībnieku vecuma diapazons. «Ja ieliek vienā skolā vecmāmiņu un mazbērnu – tā gan ir kļūda. Vecmāmiņai vakarā ir augsts asinsspiediens un gribas gulēt, bet mazbērnam vēl gribas bumbu spēlēt,» ironiski piebilst I. Dreļs. Šīs problēmas iet secen Rīgas koriem. Kamerkora Austrums prezidente Zanda Rulle atzīst – kā jau Rīgas korim viņiem nav problēmu ne ar izmitināšanu, ne izbraukāšanu. Patlaban lielākais izaicinājums ir gatavošanās konkursam, kurā izvēlēsies tos kolektīvus, kas piedalīsies koru karos. Šogad te ir liela konkurence.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja I. Vasiļjeva Dienai stāsta, ka pirmo reizi svētku vēsturē izveidota dalībnieku ēdināšanas darba grupa, kurā pieredzējuši eksperti izstrādās vienotu ēdienkarti atbilstoši pieņemto uzturvērtību apjomam vienam cilvēkam dienā, kā arī izveidos ērtāko ēdināšanas risinājumu. Plānots, ka brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā, pusdienas – lielākajās norišu vietās – Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā, bet launagu un vakariņas – norises vietā vai mītnes vietā atkarībā no dalībnieku dienas plāna. Pašvaldībām būs iespējas piemaksāt par brokastīm/vakariņām. Trīs ēdienreižu izmaksas vienam dalībniekam no valsts budžeta būs 8 eiro. Savukārt attiecībā uz dalībnieku izmitināšanu I. Vasiļjeva informē, ka 74 pašvaldības jau bija vienojušās par naktsmītni ar Rīgas domi vai konkrēto skolu, 16 pašvaldības sākušas sarunas, deviņu pašvaldību kolektīvi nenakšņos Rīgā, bet par 18 vēl nav ziņu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā ik katru reizi pirms svētkiem, pārbaudīs visas skolas, kurās plānots izmitināt dziedātājus un dejotājus.

***

Biļešu politika

Biļetes nopērkamas vairāk nekā 50 Biļešu paradīzes kasēs Latvijā.

Vienā reizē varēs iegādāties līdz četrām biļetēm.

Cenas – no 2 līdz 65 eiro.

Ielūgumi – 2% biļešu, iepriekšēja rezervācija – 24% biļešu, brīvā tirdzniecībā – 74% biļešu.

Svētku nedēļā – 63 pasākumi, divas trešdaļas no tiem bez maksas.

Skatītāju vietas Mežaparka estrādē – 30 000 (iepriekš – 22 tūkstoši), Daugavas stadionā – 10 000 (5000).


http://news.lv/Diena/2018/01/08/visiem-gribetajiem-nepietiks

 

Sāk ar uzvaru

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 09.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports 

Kalendāro gadu Latvijas florbola virslīgā ar uzvarām sākušas komandas "Lekrings" un "SK Pārgauja". Cēsnieki devās uz Bausku, lai tiktos ar vietējo komandu, ar ko allaž bijusi sīva spēkošanās, lai arī turnīra tabulā abas komandas šķir vairākas vietas. Trešās trešdaļas vidū cēsnieki bija vadībā 6:3, tomēr mājinieki, līdzjutēju uzmundrināti, spēja izlīdzināt rezultātu, un pamatlaiks noslēdzās 6:6. Tiesa, pašā izskaņā mājinieki pārkāpa noteikumus, un papildlaiks bija jāsāk mazākumā, ko izmantoja "Lekrings" spēlētāji, izraujot uzvaru 7:6. Vārtus guva jaunais Jorens Malkavs. Spēles pamatlaikā vārtus guva: Kevins Šmits – 2, Emīls Dzalbs, Aleksandrs Abramovs, Kārlis Bulmeisters un Roberts Zande.

Stalbes "Pārgauja" uzņēma joprojām bez uzvarām esošos "Ogres vilkus" un tikai ar grūtībām nosargāja uzvaru 10:9. Vārtus guva: Gvido Lauga –3, Mārtiņš Rajeckis – 2, Oskars Balodis – 2, Lauris Ābols, Edgars Puriņš, Olafs Zvīnis.

Turnīra tabulā "Lekrings" ieņem piekto vietu, "Pārgauja" – devīto. Jau šo piektdien Stalbē abas komandas tiksies savā starpā. Atgādināšu, ka pirmajā aplī uzvarēja cēsnieki 5:4. Vai Stalbes komanda revanšēsies?

 

Vēl aizvadītās nedēļas nogalē kārtējo zaudējumu piedzīvoja "Lekrings–1", izbraukumā ar 2:14 zaudējot līdervienībai "Latvijas Universitāte/ FS Masters". Vārtus cēsniekiem guva Emīls Grīnbergs un Emīls Briedis.

Ar mainīgām sekmēm kalendāro gadu sāka Līgatnes florbolisti, kuri spēlē 2.līgā. Gada pirmajā spēlē viņi izcīnīja uzvaru 7:5 pret "SK Coyote", bet otrajā spēlē ar 3:9 zaudēja komandai "Liepupe".

http://news.lv/Druva/2018/01/09/sak-ar-uzvaru

 

Labi nodomi, nesaprotamas prasības

Autors: Monika Sproģe

Datums: 09.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Veselība 

Vēl divus gadus iedzīvotājiem Latvijas novados, tostarp arī vēsturiskajā Cēsu rajonā, būs iespēja iesaistīties dažādos veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, kurus īstenos pašvaldības, izmantojot Eiropas Sociāla fonda (ESF) un valsts budžeta piešķirtos līdzekļus. Galvenais mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem.

Regulāri dažādos novados jau nepilnu gadu tiek un vēl divus gadus tiks rīkotas informatīvas akcijas, semināri un interaktīvas nodarbības par slimību profilakses jautājumiem, garīgo veselību un veselīgu uzturu, meistarklasēs var smelties zināšanas veselīga ēdiena pagatavošanā, notiek un notiks tautas sporta nodarbības, fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumi visai sabiedrībai, fizioterapeita nodarbības sociālas aprūpes centros un veco ļaužu mājās. Informatīvi pasākumi un interaktīvas nodarbības par dažādām veselības veicināšanas tēmām noris arī skolās un bērnudārzos, tiek rīkotas nometnes. Realizējot šo projektu, pašvaldības vēlas motivēt cilvēkus pozitīvai paradumu maiņai. Tāpat par projekta līdzekļiem atļauts iegādāties inventāru – bumbas, paklājiņus, nūjas un citu inventāru, ko izmanto semināru, nodarbību laikā un veselīga uztura lietošanas veicināšanas pasākumos.

2017. gada maijā arī Cēsu novada pašvaldība uzsāka projekta ieviešanas pasākumus. Rudens nogalē toreizējā projekta koordinatore Ilze Sestule – Bite paskaidroja, ka lekciju apmeklējums bijis labs, kuplākā skaitā tiek apmeklēta vingrošana, liela daļa vingrošanas nodarbību notiek brīvā dabā. Neskatoties uz kaprīzajiem laikapstākļiem, cilvēki dodas laukā, lai izkustētos.

Pozitīva pieredze par dažādu aktivitāšu apmeklējumu ir arī pārējos novados. “Cilvēki interesējas, piedalās, aktīvi strādājam pie sabiedrības informēšanas par pasākumiem, taču lauku reģionos mēs, projekta realizētāji, nevaram gaidīt aktivitāti, pašiem neiesaistoties,” stāsta Jaunpiebalgas novada projekta koordinatore Egita Zariņa. “Kamēr notika vingrošana jaunajām māmiņām, biju klāt, pieskatīju mazuļus. Atlētu dienā, kas notika Zosēnos, pati līdzdarbojos, cilājot svara stieni. Līdzīgi bija ar nūjošanu, nostaigāti daudzi kilometri, tāpat ar pasākumu ģimenēm, kas notika vasarā. Visur jāiesaistās, vienmēr jārāda piemērs, jo cilvēki ir kautrīgi, katrs jāpaskubina, jāuzmundrina. Dažos gadījumos arī jālauž stereotipi, piemēram, par nūjošanu, kuru uztver kā nodarbību senioriem ar kustību traucējumiem, bet tā nebūt nav,” smej E. Zariņa, “nūjošana darbina visas muskuļu grupas, prasa izturību, uzlabo pašsajūtu visu vecumu cilvēkiem.”

Tomēr, ja nodarbību izpildījums apmierina iedzīvotājus, tas sagādā pamatīgas galvassāpes projekta koordinatoriem. “Agrāk šāda veida projektus realizēja ar nevalstisko organizāciju starpniecību. Tad līdz mums nonāca ziņa, ka Eiropas Savienība gatavojas dot Latvijai finansējumu veselības uzlabošanas un profilakses pasākumiem, taču nesaprot, kā to īsti darīt, kam uzticēt finansējuma izdalīšanu. Beigās tika nolemts, ka to virzīs caur pašvaldībām. Izveidoja Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu, kurā daudzi iestājās nevilcinoties, neizpratuši, kāds būs formāts, kādā projektu realizēs un administrēs. Arī mēs, Jaunpiebalgas pašvaldība, daudz nevilcinoties, ielēcām šajā veselīgo pašvaldību tīklā, jo līdzšinējās realizētās aktivitātes un sporta pasākumi atbilda visiem iestāšanās kritērijiem.

Ieinteresēta par projektu, devos uz informatīvo semināru Rīgā, bet atgriezos, neko īsti līdz galam nesapratusi, turklāt es tāda nebiju vienīgā. Bija tik daudz jautājumu un sajūta, ka pat īsti nesaproti, ar ko sākt, kam ko jautāt. Tomēr pieņēmām lēmumu projektā startēt. Nauda tika paredzēta visām pašvaldībām, kas iesaistījās projektā, pēc zināmas formulas. Turklāt pašvaldībām nevis iedalīja reālu naudu, bet it kā apgūstamos līdzekļus – vispirms realizējam pasākumus, pēc tam atgūstam naudu.

Iedalāmos līdzekļus aprēķināja pēc novada lieluma, iedzīvotāju skaita, ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem. Sekoja projekta izstrāde ar pamatojumiem, kā plānojam šos līdzekļus apsaimniekot. Bija jāiekļauj vīzija, kā plānojam iesaistīt un iekustināt visa vecuma un sociālo kategoriju iedzīvotājus. Sporta asociācija bija viena no iesaistītajām organizācijām, kam lūdzu padomu, kas sekoja mūsu projekta īstenošanai. No savas puses visas prasības, cik sapratām, izpildījām un projektu izstrādājām. Pagāja vairāki mēneši, kamēr projektu apstiprināja. Tā kā projektu apstiprināja pagājušā gada pavasarī, gada sākumā, pēkšņi nācās it kā nokavētās aktivitātes saspiest gada pārējos mēnešos. Visas realizētās projekta nodarbības pašlaik tiek īstenotas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Summa, kura mums it kā pienākas, vēl nav pārskaitīta, neko neesam saņēmuši.

Arī atskaites formāts, ko uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), manuprāt, sarežģīts, jo katrā nodarbībā ikvienam cilvēkam jāaizpilda anketa, kurā jāieraksta personas kods, vecums, iedzīvotāju blīvums vietā, no kuras viņš nāk, un anketa jāparaksta. Ik nodarbību jādzird vaimanas – kāpēc tā, kam to vajag. Ir, kas negrib rakstīt ne personas kodu, ne vecumu. Tad katras šīs anketas dati jāievada sistēmā. Visiem nodarbību instruktoriem jābūt sertificētiem. Pēdējās ziņas ir tādas, ka daudzas pašvaldības izteikušas vēlmi atteikties no šī projekta, jo uztver to kā slogu un nejēdzību. Pašlaik līdzekļus saņēmušas ir vien dažas pašvaldības. Pārējās gaida, kamēr caurskatīs viņu atskaites un uzskaites, un cer, ka ieguldīto finansējumu atgūs,” stāsta E. Zariņa.

Līdzīgi par projekta administrēšanas absurdiem runā arī Cēsu novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs: “Savas domas par smagnējo projekta administrēšanu esam izteikuši Veselības ministrijai, kas ir šī projekta autors. Vislielākās grūtības sagādā naudas atmaksa un naudas plūsma, tāpēc mums pašiem šī gada budžetā jāatvēl līdzekļi, lai varētu nodrošināt treneru pakalpojumus. Neviens nodarbību pasniedzējs negaidīs trīs vai četrus mēnešus, kamēr kāds kaut ko izpētīs, akceptēs un samaksās, tāpēc pašvaldībai pašai jāfinansē šie pasākumi. Kopumā piekrītu citām pašvaldībām, ka projekta nosacījumi varēja būt vieglāki un elastīgāki. Atliek cerēt, ka projekta autori ņems vērā mūsu domas un atslogos administratīvo darbu, bet no projekta atteikties pagaidām negrasāmies.”

Raunas novada pašvaldības vadītāja Evija Zurģe pievienojas minētajam, bet raunēnieši atraduši citu pieeju naudas apguvei: “Mēs šajā projektā pašvaldības budžeta līdzekļus neieguldījām. Tā vietā sūtījām maksājumu pieprasījumus, bet mūsu pakalpojuma sniedzējiem (lektoriem, speciālistiem, treneriem) nācās ilgi gaidīt samaksu par padarīto. Tāpat devāmies uz individuālo konsultāciju CFLA, kas šos finanšu līdzekļus administrē. Tad sapratām, ka maza informācijas nianse daudziem ir paslīdējusi garām – pie naudas līdzekļiem var tikt divos veidos: viens, kad iesniedz finanšu pieprasījumu; nākamais, kad sniedz maksājumu pieprasījumu (avansu) jau ar reāliem rēķiniem. Attiecīgi, ja vēlamies piesaistīt uztura speciālistu, tad avansa pieprasījumā rakstām, ka esam noslēguši līgumu ar speciālistu par 400 eiro, un CFLA uz tā pamata mums ieskaita līdzekļus. Ja pareizi un laikus visu izplāno, ir iespējams izvairīties no pašvaldības naudas tēriņiem šiem pasākumiem.”

Nedaudz citu projekta iedzīvināšanas modeli izvēlējušies Priekuļu, Līgatnes un Pārgaujas novads. Viņu gadījumā projekta iesniegumu sniedza Slimību profilakses un kontroles centrs, kas to darīja par 14 pašvaldībām. Kopējais finansējums 14 pašvaldībām ir 429 757.00 eiro, atsevišķi katrai pašvaldībai nav izdalīta summa.

Līdz šim Priekuļu novadā ir notikuši divi pasākumi: vingrošana iedzīvotājiem vecākiem par 54 gadiem tika rīkota Liepā, uz kuru pieteicās vairāk nekā 40 cilvēku, un lekcija par psihisko veselību un tās veicināšanu notika Priekuļos, kur ieradās 16 cilvēki.

“Kad izsludināja projektu, daudzas pašvaldības pašas iesniedza projektu pieteikumus, mēs, 14 pašvaldības no visas Latvijas, atturējāmies. Noteikumi paredzēja, ka to pašvaldību vietā, kuras pašas nesniedz pieteikumus projekta realizācijai, to var izdarīt Slimību profilakses un kontroles centrs, mēs šādai sadarbībai piekritām. No pašvaldības prasa tikai sludinājumu ievietošanu un telpas, centrs sagatavo piedāvājumus, programmas, veic iepirkumu. Pašvaldības uzdevums ir palīdzēt sameklēt apmeklētājus.

Jau sākumā, detalizēti iepazīstoties ar noteikumiem, nolēmām paši nepieteikties. Redzējām, ka finansējuma saņemšanai izvirzītais rezultāts varētu būt pat nesasniedzams, bet vienkārši riskēt nebijām gatavi. Tagad, ja projektu neizdosies perfekti īstenot, atšķirībā no citām pašvaldībām mums nedraud finanšu korekcija, mēs neatbildam ne par finansējumu, ne cilvēku daudzumu un neveicam arī pārējās administrējamās procedūras. Esam priecīgi, ka to mūsu vietā izdara cits,” saka Priekuļu pašvaldības projektu vadītāja Vineta Lapsele.

Lai būtu kā būdams, pagaidām vēsturiskā Cēsu rajona novadu pašvaldības tomēr nolēmušas iesākto turpināt un no kļūdām mācīties, neviena no projekta izstāties negrasās, taču nākamreiz tik paļāvīgi līdzīgos projektos neiesaistīsies.

http://news.lv/Druva/2018/01/09/labi-nodomi-nesaprotamas-prasibas

 

Pārbaudes ir nepieciešamas un noderīgas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 09.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tā par Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumiem, kas pašvaldībām ne vienmēr ir labvēlīgi, saka pašvaldību vadītāji.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) mājaslapā atrodama ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvā karte, kurā fiksētas apsekotās publiskās ēkas un uzskatāmi norādīts, kāds bijis ekspertu vērtējums. Objekti kartē attēloti trijās krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļu krāsu atzīmētās ēkas ir teicamā vai labā stāvoklī, tās var droši ekspluatēt, ar dzeltenu – ēkas, kas ir sliktā stāvoklī un kuru drošība jāuzlabo, bet ar sarkanu – bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.

Šoreiz nolēmām ielūkoties, kāds vērtējums dots novadu izglītības iestādēm. Kad “Druva” šajā kartē ielūkojās iepriekšējā gadā, Cēsīs ar sarkanu krāsu bija atzīmēta Mūzikas skolas ēka Lielā Kalēju ielā 4, bet ar dzeltenu – Cēsu internātpamatskola–rehabilitācijas centrs. Tagad situācija mainījusies, jo fiksētās problēmas novērstas, šīs, kā arī citas Cēsīs apsekotās izglītības iestādes ir atzīmētas ar zaļo krāsu.

Aizvadītā gada otrajā pusē BVKB eksperti apsekoja vairākas izglītības iestādes dažos novados, konstatējot dažāda mēroga neatbilstības prasībām. Ar dzeltenu krāsu iezīmēta Līgatnes vidusskolas ēka. Novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins stāsta, ka apsekošanas aktā uzskaitītas vairākas lietas, kas jānovērš konkrētos termiņos: “Tas ir saprotami, jo skolas ēka būvēta 1959. gadā, vēlāk kaut kas pārbūvēts, ir tikai pašsaprotami, ka šādā apskatē, kas veikta pirmo reizi, parādās zināmas neatbilstības. Atzinumā norādīti konkrēti darbi, kas jāizdara noteiktajos termiņos, kas arī tiks paveikts.”

Pašvaldības vadītājs šādas ekspertīzes vērtē ļoti pozitīvi: “Salīdzinājumam var teikt, ka tās ir kā tehniskā apskate automašīnai, jo tā ir vislabākā un precīzākā diagnostika, kas skaidri parāda, kas ir labi, kas jāmaina, kam jāpievērš uzmanība. Ēkām šāda apskate nav vajadzīga katru gadu, bet ik pēc noteikta laika posma šāda vērienīga apsekošana būtu nepieciešama. Tad ēkas apsaimniekotājs saņem dokumentu, kur norādīts, kas jāsakārto, pēc darbu veikšana viņš zina, ka ēka atkal ir droša ekspluatācijai.

Protams, arī pašiem nepieciešams regulāri apsekot ēku, bet ir labi, ja ir skats no malas, jo pašvaldības nevar uzturēt tāda līmeņa profesionāļus, kas to dara. Pēc šādām rūpīgām apskatēm arī mums rodas sapratne par kopējo situāciju.”

Apsekojums veikts arī Vecpiebalgā, kur zaļā “kartīte” iedota vidusskolas internātam, bet dzeltenā – pašai skolas ēkai ar sporta zāli, kā arī bērnudārzam. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš norāda, ka jau sākusies jautājumu risināšana. Viņš uzsver, ka fiksētās problēmas nav radušās ļaunprātības vai kādu neizdarību rezultātā, vienkārši jāņem vērā, ka ēkas ir samērā vecas, tajās veiktas dažādas pārbūves, renovācijas: “Šo atzinumu uztveram ļoti nopietni, darīsim visu, lai minēto novērstu. Jāsaprot, ka agrāk daudzi darbi tika veikti samērā vienkāršoti, arī prasības nebija tik stingras kā tagad, kad publiskās ēkas tiek izvērtētas ļoti stingri. Tāpēc var teikt, ka arī fiksētās neatbilstības ir agrāk veikto vai neveikto darbu sekas. Atzinumā fiksēto problēmu novēršana skolā būs resursu ietilpīgāka, bet bērnudārzā reģistrēti tikai nelieli sīkumi, kas tiks novērsti pavisam drīz.” 

Rudens apsekojumā sarkanā atzīme ir Priekuļu novada Veselavas pamatskolas ēkai, kas nu jau daudzus gadus stāv tukša. BVKB mājaslapā pie šī objekta norādīts, ka aizliegta ēkas ekspluatācija, tostarp ekspluatācijas atsākšana, līdz lietošanas bīstamības novēršanai, līdz brīdim, kamēr tiks novērsti atzinumā norādītie trūkumi mehāniskajā stiprībā un stabilitātē.

“Druva” jau rakstīja, ka skolas ēkā daži interesenti bija iecerējuši veidot veco ļaužu pansionātu, tika noslēgts līgums par ēkas nomāšanu, taču situācija atkal mainījusies. Novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone stāsta, ka nomas līgums tiek lauzts, tagad pašvaldībai jādomā, ko ar šo ēku darīt: “Šī gada pašvaldības budžetā esam iezīmējuši finansējumu ēkas sakārtošanai un uzturēšanai. Cerējām, ka nomnieki veiks kādus darbus, taču situācija ir tāda, ka viss atkal uz pašvaldības pleciem.”

Var atgādināt, ka kopumā Priekuļu novadā ir visvairāk sarkano atzīmju, bet tās vairs neattiecas uz pašvaldību, jo ēkas pieder citiem īpašniekiem. Ar sarkanu iezīmētas divas bijušās profesionālās skolas ēkas Jāņmuižā, skolas ēka Liepas pagasta “Liepas Muižā”, kā arī divi objekti Priekuļos – laboratorijas korpuss Zinātnes ielā 1a un administratīvā ēka Dārza ielā 12.

BVKB norāda, ka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem ēkas īpašnieks ir atbildīgs par ēkas pienācīgu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu būvei noteiktajām būtiskajām prasībām. Lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu publiskas ēkas atbilstību būves būtiskajām prasībām, ēkas īpašniekiem ir pienākums veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados un veikt nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai, ja tehniskās apsekošanas laikā konstatē redzamus ēkas bojājumus, kas var mazināt tās stiprību vai noturību.

http://news.lv/Druva/2018/01/09/parbaudes-ir-nepieciesamas-un-noderigas

 

Līgatne. Svinēs lācenes Ilzītes jubileju

Datums: 09.01.2018

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Novados

Līgatnes Dabas takas ceturtdien aicina uz Latvijas slavenākās lāču meitenes Ilzītes 17 gadu jubilejas svinībām. Ilzītes īstajā dzimšanas dienā – 11. janvārī – būs gan svētku torte, gan cienasts viesiem, gan kopīga apsveikuma dziesmas dziedāšana.

Plkst. 12.00 par godu dzimšanas dienai Ilzīte saņems īpašu torti, kas gatavota no dažādiem lāču gardumiem – laša, riekstiem, medus, biezpiena. Tradicionāli torti gatavo un pasniedz viņas „audžumamma” –

Līgatnes Dabas taku darbiniece Velga Vītola.

Ilzīte piedzimstot svēra vien 500 gramu, bet šobrīd ir kārtīga lāča svarā – apmēram 150 kilogramu. Lācene ne reizi sava mūža laikā nav pat mēģinājusi doties ziemas guļā. Nebrīvē dzimušiem un dzīvojošiem lāčiem tas nav nekas neparasts.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2018/01/09/ligatne-svines-lacenes-ilzites-jubileju 

 

Prasa jauniešu viedokli

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 10.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Eiropas Savienības projektā “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde” tiek veikta jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem anketēšana ar mērķi izprast un izzināt jauniešu vajadzības. Anketa ir anonīma, un anketēšanas rezultātā iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā jaunatnes politikas stratēģijas izstrādei. Projekts tiek īstenots, sadarbojoties jaunatnes lietu speciālistiem, deputātiem un jauniešiem no visiem astoņiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem – Pārgaujas, Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada.

Stratēģijas izstrāde kopumā ilgst divus gadus – līdz šī gada septembrim. Jauniešu anketēšana ir viens no projekta etapiem. Visas projekta aktivitātes tiek finansētas no Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem. Informācija par projektu pieejama novadu mājaslapās un feisbuka lapā “8novadivar”. Arī anketas pieejamas pašvaldību mājaslapās.

http://news.lv/Druva/2018/01/10/prasa-jauniesu-viedokli

 

Priekuļos pakalpojumi vienuviet

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Priekuļos domes ēkā gada nogalē darbu sāka Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC). Tā ir iespēja iedzīvotājiem vienuviet saņemt valsts un pašvaldības iestāžu publiskos pakalpojumus.

“Ērti, ātri, nekur nav jābrauc,” uzsver Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, atgādinot, ka tagad priekuliešiem un tikpat labi ikvienam, kam ir nepieciešams kāds pakalpojums, vairs nav jādodas uz katru valsts iestādi atsevišķi.

“Interese par centru ir no pirmās dienas. Priekulieši nāk nokārtot darba nespējas lapas, pagaidām gan neviena nav bijusi izrakstīta elektroniski, kā arī vēlas iesniegt deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID),” pastāsta Ieva Fogele, sabiedrisko attiecību un centra speciāliste. Viņai tāpat kā Elīnai Tilakai, tūrisma darba organizatorei, darbs centrā ir papildu pienākums.

“Centrā ir divas darbinieces, nav problēmu, ka kādam kāds būtu jāaizvieto, vienmēr viena ir uz vietas,” saka novada vadītāja un piebilst, ka, kaut centrs jau atvērts, darbiniecēm valsts rīkoti kursi būs tikai šomēnes. Viņas pašas apguvušas, kā strādāt ar valsts iestāžu datu bāzēm, konsultējas ar kaimiņu novadu apkalpošanas centriem.

Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs domes ēkā iekārtots kabinetā, kur pirms tam iedzīvotāji vērsās ar jautājumiem par ēku apsaimniekošanu un dzīvesvietu deklarēšanu. “Priekuliešiem pierasts nākt uz šo kabinetu,” bilst Ieva Fogele un pastāsta, ka drīzumā no gaiteņa uz kabinetu durvīs būs stikls, varēs redzēt, ka jānāk te, jo, iespējams, kādu atbaida centra nosaukums.

Patlaban Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Priekuļos var saņemt VID, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts darba inspekcijas, Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības datu centra nodrošinātos pamatpakalpojumus.

Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību personām ar pārvietošanās grūtībām, pašvaldība iegādājusies mobilo invalīdu ratiņkrēslu pacēlāju. Lai izsauktu darbinieku, kurš palīdzēs iekļūt ēkā, pie durvīm blakus velosipēdu novietnei ir ierīkota zvana poga. Pacēlājs izmaksāja ap trīs tūkstošiem eiro. To var izmantot arī citur, ne tikai lai iekļūtu domes ēkā.

Par to, vai novados šāds centrs vajadzīgs, aizvien daudz tiek diskutēts. Arī priekulieši ne uzreiz pieņēma lēmumu. “Savulaik bija doma, ka tuvu Cēsis, ja ko nevar izdarīt pašvaldībā, var aizbraukt tur, bet tomēr iedzīvotājiem ir svarīgi visu nokārtot savā pašvaldībā. Pašvaldība ir servisa iestāde, tai jāpiedāvā saturīgs, ērts pakalpojums, lai cilvēkiem būtu ērti, ātri un izdevīgi. Lai atrisinātu kādu jautājumu, cilvēkam nav jāstaigā pa kabinetiem, jābūt iespējai to izdarīt vienā. Arī pašvaldības darbiniekiem ir ērtāk, ja pie viņiem vēršas ar problēmām, kas saistītas ar viņu jomu, nevis jautājumu, kur meklēt palīdzību,” pārdomās dalās pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone.

Pašvaldībā, domājot par Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra iekārtošanu, vispirms tika apsvērta iespēja to ierīkot Liepā. Taču pagastā pašvaldības ēkās nav piemērotu telpu. “Tāds centrs Liepā ir vajadzīgs, domājam par risinājumiem. Valsts līdzfinansējumu piešķir tikai viena centra iekārtošanai novadā,” saka novada vadītāja.

Par centru, kurā reizē ir arī Tūrisma un informācijas centrs, prieks ne tikai pašām darbiniecēm. “Kad sākām remontēt kabinetu, kā jau vecā mājā, bija arī atklājumi. Grīdai bija pieci slāņi, apakšējie bija sākuši pūt, griestos, noņemot rīģipsi, atklājās skaisti dēļi. Arī no sienām tika noņemts rīģipsis. Saglabājot veco, esam iekārtojuši mūsdienīgu kabinetu,” pastāsta Elīna Stapulone un pauž pārliecību, ka iedzīvotāji izmantos centra piedāvātās iespējas.

Arī Līgatnes novadā šogad bija domāts iekārtot Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru. “Bija arī piešķirts valsts finansējums, taču izvērtējot sapratām, vispirms pašiem jāgūst atbildes uz daudziem jautājumiem. Tādu centru vajadzētu gan Līgatnē, gan Augšlīgatnē. Kā liecina novērojumi, šos centrus lielākoties apmeklē cilvēki gados, jo aktīvie cilvēki dažādus jautājumus atrisina, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tātad tāds būtu vajadzīgs Līgatnē, taču Augšlīgatnē ir vairāk iedzīvotāju. Vēl būtiski – mums nav telpu,” pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka no idejas pašvaldība nav atteikusies.

 

Novada vadītājs arī vērtē investīciju ieguldījumu centra izveidē, vai tā būs jēgpilni iztērēta nauda, kāds būs pieprasījums pēc pakalpojuma. “Līgatne ģeogrāfiski atrodas izdevīgā vietā, var ērti aizbraukt uz Siguldu, Cēsīm,” piebilst novada vadītājs.

No mūspuses astoņiem novadiem Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra nav arī Cēsu novadā. Pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs stāsta: “Pērn no centra veidošanas atteicāmies, bet šogad esam iecerējuši projektu īstenot. Patlaban izvērtējam, kuru valsts iestāžu pakalpojumi cēsniekiem būtu nepieciešami. Iespējams, ka noteiktās dienās apmeklētājus varētu pieņemt Lauku atbalsta dienesta un Uzņēmumu reģistra speciālisti, jo šīm iestādēm ir daudz regulāru klientu no mūsu puses, tad cilvēkiem nebūs jābrauc uz Valmieru. Taču nav nozīmes cēsniekiem centrā piedāvāt to valsts iestāžu pakalpojumus, kuri pilsētā ir pieejami. Ikdienā klientu apkalpošanas centrā strādās pašvaldības konsultanti. Telpas centram būs Cēīs, Raunas ielā 4. Centra izveidošanai piesaistīsim valsts finansējumu.”.

http://news.lv/Druva/2018/01/10/priekulos-pakalpojumi-vienuviet

 

Dubļus nevar greiderēt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Latvijas zemesceļu stāvoklis vēl nekad nav bijis tik slikts kā pašlaik,” atzinis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Ilgstošās lietavas lielā mērā sabojājušas ceļus visā Latvijā.

Ministrs arī uzsvēris, ka uzņēmumi “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas Autoceļu uzturētājs” kontrolē ceļus, seko to stāvoklim, lai situācija nepasliktinātos. Tā kā ziemai raksturīgi laika apstākļi nav iestājušies un pēc ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem visā valstī ir sācies šķīdonis, katram, kurš lieto ceļus, ar to jārēķinās.

Pēdējās dienās kaut nelielais sals vismaz Vidzemē situāciju darīja cerīgāku, bet vakar atkal gaisa temperatūra bija plusos. Daudzviet kārtējo reiz pat nelielais sasalums atlaidās. Dažādi stāsti par neizbraucamiem lauku ceļiem vairs nav nekāds jaunums. Ilgstošo lietavu dēļ lielāki un mazāki lauku ceļi daudzviet ir bedrēs, tiek pārrautas notekcaurules, vietās, kur nav grāvju, brauktuves pārplūst. Pašvaldības, labi pārzinot savus ceļus, kritiskākos posmus uzmana īpaši. Arī iedzīvotāji steidz ziņot, ja kaut kaut kur nespēj izbraukt.

“Pagājušonedēļ rakām grāvīšus, lai vietās, kur sastājies ūdens, to nolaistu. Neko citu jau nav iespējams izdarīt. Mēģinājām kaut kur pagreiderēt. Vietas, kur lielas bedres, aizberam, pielīdzinām. Taču tā ir ugunsgrēka dzēšana. Tik traki, kā televīzijā rāda, Raunas novadā nav ne uz viena ceļa. Visur var izbraukt, bērni uz skolu tiek aizvesti,” pastāsta Raunas pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis un piebilst, ka grūti pat paredzēt, kas notiks nākamajā dienā – vai nu piesals, vai būs dubļi. Novadā ir vairāk nekā 130 kilometri pašvaldības ceļu. G.Rekmanis atzīst, ka arī kokvedēji dažviet grants ceļiem nodarījuši skādi. “Ar viņiem ir līgums, ceļš pašiem arī jāsakārto. Uzņēmēji to izdarīs. Var jau viņus saprast, viņiem arī jāstrādā. Mežs ir jāizved, līgumi jāpilda,” saka pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs un uzsver, ka tagad ir tāds laiks, ka reti kurš negaida salu un sniegu.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs smej, ka līdz ar nelielo aukstumu, kas bija pāris dienu, uz grants ceļiem tika uzliets ledus asfalts. “Lauku ceļiem daudzās vietās vispār nav seguma. Ir vietas, kur palicis tikai māls. Kur ūdenim palikt? Mēs aizmirstam, ka mūsu grants ceļi nav paredzēti, lai pa tiem brauktu mašīnas, kuras ved 40 kubikmetrus baļķu vai 18 siena rulonus,” saka novada vadītājs un uzsver, ka novadā ceļu uzturēšanā tiek veikts ikdienas darbs, ja rodas kādas problēmas, tās tiek risinātas – visbiežāk parakts grāvis un ūdens nopludināts no brauktuves. “Tas ir brīža risinājums. Ļoti ceram, ka būs sals un sniegs. Ja ne, problēmu kļūs vairāk,” atzīst L. Šāvējs.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, jautāts, kas patlaban tiek darīts, lai uzturētu novada ceļus braukšanas kārtībā, nosaka: “Lūdzam Dievu, lai uznāk sals un sniegs. Ne tikai rudenī nevarējām nogreiderēt, arī pirms tā nelielā sala, kas bija, jo ceļi ir dubļos. Cilvēki saprot, ka dubļus negreiderē, un situācija ir tāda ne tikai Līgatnē.” Pašvaldība arī iegādājusies nelielu greideru, lai būtu neatkarīgāka no pakalpojuma sniedzēja, jo var ātrāk reaģēt, ja ir nepieciešami kādi nelieli darbi.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte arī atzīst, ka patlaban uz ceļiem neko nevar darīt un greiderēt nav nekādas jēgas. “Vienu dienu ceļi bija slideni, tad dubļos. Lai brauktu pa novada ceļiem, vajag atbilstošu mašīnu un teicamas autovadīšanas prasmes. Ir vietas, kur ir izskalojumi, ir sarežģīti izbraukt,” saka E.Eglīte un pastāsta, ka diemžēl arī autobraucēji ne vienmēr padomā, kur un kā brauc. Un ne vienmēr šādos laika apstākļos skādi ceļam nodara kokvedēji vai citas kravas mašīnas. Ja pa lauku ceļu turp un atpakaļ izbrauc pāris desmiti mednieku mašīnu, ceļa brauktuve ir bedrēs, risās un dubļos.

Kamēr ceļu uzturētāji cītīgi seko līdzi laika ziņām un cer, ka būs solītais sals, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” atgādina, ka “katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004. gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.

Uz brūkošajiem valsts grants ceļiem 169 vietās, 1300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.

Arī “Druvai” pašvaldībās norādīja, ka pašreizējais ceļu stāvoklis labi parāda tautsaimniecības likumsakarības. Mežu nevar izvest, sākt trūkt kurināmā, šķeldai cena krietni palielinājusies, par steru malkas jau tiek prasīts ap 30 eiro. Zemnieki, kuri rudenī no lauka nespēja novest siena vai skābsiena rulonus, arī gaida salu, jo lopiem nepieciešama barība.

Šķīdonis uz grants ceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī, kā arī mainīgos laika apstākļos ziemā, kad, sniegam un ledum kūstot, uz brauktuves nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās.

http://news.lv/Druva/2018/01/10/dublus-nevar-greideret

 

Datums: 10.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Izvirzīti “Kilogramam kultūras”. Divi Cēsu Mākslas festivāla notikumi izvirzīti kā pretendenti Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM gada balvai “Kilograms kultūras 2017”. Kategorijā “Pārsteigums” viens no četriem izvirzītajiem pasākumiem ir Mākslas festivāla kino programmas “Upe” koncepts. Savukārt Osvaldo Golihova laikmetīgās operas “Ainadamar” pirmuzvedums Cēsu Mākslas festivālā (muzikālais vadītājs un diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs) pretendē uz balvu kategorijā “Mūzika”.

Skatītāju balsojums par pretendentiem sākās vakar, 8.janvārī, tas ilgs līdz 17.janvārim.

*

Izglītība. Līgatnes novada dome šodien un rīt rīko sabiedrisko apspriešanu par plāniem pašvaldībā izveidot mūsdienīgu izglītības sistēmu. Uz apspriedēm aicināti skolēnu un bērnudārzu audzēkņu vecāki un tie, kuri savas atvases audzina mājās, lai dalītos savā viedoklī par bērnu nākotni un laiku, kad viņi pabeigs skolu. Šis ieskats tiek gaidīts, lai vietējās skolas varētu izvēlēties attiecīgās mācību metodes nākotnē nepieciešamo prasmju sniegšanai. Tāpat no vecākiem gaidītas idejas par skolas vidi, iespējām iesaistīties, skolas nosaukumu un citiem jautājumiem.

*

Uz Koreju. Šonedēļ uz gaidāmo Olimpisko spēļu vietu Phjončhanu dodas latviešu uzņēmums "We Build Parks", ko vada cēsnieks Jānis Jansons, lai kopā ar Vācijas sadarbības partneriem būvētu olimpisko snovborda parku, kurā par medaļām cīnīsies snovbordisti un brīvā stila slēpotāji. Šīs tiesības latviešu uzņēmums ieguva pēc tam, kad bija uzvarējis konkursā par iespēju būvēt trases Pasaules kausa sacensībās Korejā, kas bija kā pārbaudes pasākums olimpiādei.

http://news.lv/Druva/2018/01/10/iszinas

 

Īsziņas

Datums: 11.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Popularizēs. Utrehtā, Nīderlandē, šonedēļ notiek viena no lielākajām tūrisma izstādēm Eiropā, starptautiskais tūrisma gadatirgus "Vakantiebeurs", kurā Latvijas nacionālajā stendā tiks pārstāvētas Gaujas nacionālā parka pašvaldības, tai skaitā Cēsis, Līgatne, Amata, Pārgauja, Priekuļi, popularizējot zīmolu "Enter Gauja". Šī gada pavasarī kopumā iecerēts piedalīties septiņās ārvalstu tūrisma izstādēs.

*

Jubileja lācenei. Līgatnes Dabas takās šodien notiek lācenes Ilzītes 17 gadu jubilejai veltīts pasākums. Ilzīte saņems īpašu torti, kas gatavota no dažādiem lāču gardumiem – laša, riekstiem, medus un biezpiena. Tradicionāli torti lācenei gatavo un pasniedz Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola, kas lāceni izaudzināja. 

http://news.lv/Druva/2018/01/11/iszinas 

 

 

Cenšas pārliecināt bērnu vecākus

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 12.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnē šonedēļ sasauktas divas iedzīvotāju sapulces – Augšlīgatnē un Lejaslīgatnē. Informācija par tām nonāca līdz katrai ģimenei, kurā ir bērnudārza vai skolas vecuma bērni.

Pašvaldība izstrādājusi, kā īstenos skolu reformu, pārtraucot Līgatnes vidusskolas darbību divās apdzīvotajās vietās. Iedzīvotāju sapulcēs tika izklāstīts, ka no 1. septembra Līgatnes pilsētā darbosies vidusskola no 1. – 12. klasei, bet skolas namā Augšlīgatnē darbu sāks Līgatnes Jaunā sākumskola. Pašvaldība par to gribēja dzirdēt bērnu vecāku viedokli.

Stundu pirms sapulces sākuma Augšlīgatnes kultūras namā novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins neslēpa, ka satraucies, vai līdz ar Līgatnes novada vidusskolas pedagogiem kāds interesents atnāks, vai līgatniešus interesēs apspriest pašvaldības iecerēto reformu, vai vecāki to atbalstīs.

Mainoties paaudzēm, kā arī Līgatnē ienākot jaunām ģimenēm ar bērniem, vecāki lūkojas ne vien pēc labākas dzīves vides, bet arī pēc pašas labākās izglītības. Pārāk daudzi – desmitiem novada ģimeņu – šobrīd Līgatnē tādu nav atraduši. Līgatnes novadā dzīvo 352 skolas vecuma bērni, novada vienīgajā vidusskolā 1. septembrī atnāca 178, turklāt no tiem skolas ēkā Augšlīgatnē mācās pavisam maz bērnu, septembrī tie bija 25.

Mūsdienu ģimenes nav spiestas bērnu vest uz tuvāko sākumskolu, pamatskolu, arī mūzikas, mākslas vai sporta skolu. Jaunieši nav spiesti mācīties tuvākajā vidusskolā. Tas uzņēmīgus vecākus mudina kritiski vērtēt skolas un izlemt, vai tuvējā skola dos bērnam labāko izglītību. Vecāki izlemj, kur bērns mācīsies, bet Līgatnes pašvaldība skatās datus un secina, ka novada vienīgajā vispārizglītojošajā skolā no gada gadā skolēnu kļūst arvien mazāk, pat jaunāko klašu bērnus no rītiem neved uz novada skolu, bet uz citurieni.

Otrdienas vakarā pašvaldības sasauktā iedzīvotāju sanāksme Augšlīgatnes kultūras namā bija kupli apmeklēta. Vairāki desmiti noklausījās pašvaldības līdera Aināra Šteina izklāstu par iestāžu sistēmas reformas principiem un to īstenošanu. Vajadzību pēc jaunas skolas pētījusi pašvaldības izglītības komisija, pieaicināti Latvijā atzīti speciālisti. Skolēnu un mazo bērnu vecāki noklausījās, kāpēc reforma nobriedusi, ko iecerēts mainīt, lai Līgatnē gūtā izglītība nebūtu ne par matu sliktāka kā citu novadu skolās. Šo ieceri pašvaldības politiķis papildināja ar apgalvojumu: “Tas ir iespējams!” To liecinot aptaujas, kuras pašvaldība veikusi, arī analīze, kurā pašvaldība izpratusi vājās vietas izglītības darbā. Politiķis uzsvēra, ka pašvaldībai reformas gaitā jāpanāk arī domāšanas maiņa. Viņš runāja par ētikas kodeksu Līgatnes skolās. Sekoja arī praktiski darbi, kas paveicami līdz 1. septembrim. Pirmajā mācību gadā Jaunajā sākumskolā uzņems tikai vienu klasi – pirmo –, kurā mācīsies ne mazāk kā pieci bērni. Uz skolas ēku tiks pārcelta bērnudārza grupa. Skolas gaitām te gatavosies sešgadīgie bērni. Topošie pirmklasnieki jau iejutīsies savā nākamajā mācību iestādē, pazīs tajā pieaugušos un gadu vecākos bērnus.

Pārsteigtajiem vecākiem, ka Augšlīgatnes bērnudārza vecāko grupu domāts šādi pārcelt, A. Šteins izskaidroja pašvaldības ieceri būt priekšā laikam: “Tas ir ierakstīts valsts izglītības politikas vadlīnijās, ka ar laiku no sešu gadu vecuma būs jāsāk skolas gaitas.” Kad valsts to ieviesīs oficiāli, Augšlīgatnē tas jau būs noticis.

Auditorijā bija Līgatnes skolu sistēmas reformas atbalstītāji un apšaubītāji. Kāds tēvs apgalvoja, ka noticējis pašvaldības tālredzībai un gatavs pieteikt bērnu Līgatnes Jaunajā sākumskolā. Atbalstītāji apvaicājās, vai pašvaldība tiešām atradīs augstas klases profesionāļus, kas nāks strādāt uz Līgatni. Uz to A. Šteins atbildēja daudznozīmīgi – ja nebūtu nopietnas iestrādes profesionāļu uzaicināšanā, vai citādi viņš nāktu runāt ar skolēnu vecākiem. Pāris klausītājas bija visai skeptiski noskaņotas, saskatot, ka pašvaldība, iespējams, ar reformu būs pārcentusies. Izskanēja kritika, ka pašvaldība tikai izšķērdēs līdzekļus, juridiski vienas skolas vietā veidojot divas. Vai saprātīgi esot skolu atvērt tikai ar vienu klasi, lai gadu gaitā kāpinātu uzņemšanu klasēs?

Vecāki uzzināja, ka pašvaldība izpētījusi, kāpēc pāris gados tik pieprasīta kļuva no jauna veidotā Laurenču sākumskola Siguldā. Pozitīva attieksme, bērnu drošība, mācību kvalitāte, modernas mācību metodes, individuāls darbs ar mazuļiem – tāda ir arī Līgatnes pašvaldības iecere un cerība, ka aicinātie skolotāji spēs to panākt jaunizveidotajā skolā. Tad no gada gadā ne tikai līgatniešu ģimenes, bet arī vecāki no citurienes varētu ieinteresēties par sākumskolu. Pašvaldības vadītājs apgalvoja, ka tad pašvaldība, modernizējot izglītības iestādi Augšlīgatnē, varētu tajā investēt vēl lielākus līdzekļus, taptu vide un arī citas ēkas, izveidojot skolas pilsētiņu. 

http://news.lv/Druva/2018/01/12/censas-parliecinat-bernu-vecakus

 

Atzīmēja lācenes Ilzītes 17 gadu jubileju

Datums: 12.01.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Līgatnes Dabas takās vakar notika lācenes Ilzītes 17 gadu jubilejai veltīts pasākums. Par godu dzimšanas dienai Ilzīte saņēma īpašu torti, kas gatavota no dažādiem lāču gardumiem – laša, riekstiem, medus un biezpiena. Tradicionāli torti lācenei gatavo un pasniedz dabas taku darbiniece Velga Vītola. Viņa arī norādīja, ka lācene piedzimstot svēra aptuveni 500 g, bet 17 gadu laikā tās svars pieaudzis līdz 150 kilogramiem. 

http://news.lv/Auseklis/2018/01/12/atzimeja-lacenes-ilzites-17-gadu-jubileju

 

2018-01-12
Laika ziņas
Aptaujas