Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Ziemziedes vajag apsegt

Autors: Ilona Klovāne

Datums: 22.01.2018

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Dārza kopšana

Vai sniegrozes ir jāieziemo?

AINA JĒKABPILĪ

Reto augu kolekcionārs, līgatnietis Pēteris Petrovs, kuram pieder interesanta ziemziežu kolekcija, atzīst, ka šīs ziemcietes ir diezgan kaprīzas, it īpaši sugas, kas nāk no Eiropas dienvidiem (piemēram, Helleborus argutifolius) un kurām saglabājas ziemzaļās lapas – tās mēdz pie mums apsalt, ja uznāk lielāks sals un nav pietiekamas sniega segas. Tomēr augi vēlāk ļoti labi atjaunojas. Mitros laika apstākļos ziemziedes var bojāt sēnīšu ierosinātas slimības. Ja lapojums nesaglabājas glīts visu ziemu, augi lēnāk attīstās un nezied krāšņi, jo nespēj agrā pavasarī uzkrāt spēkus.

Izcili izturīga ir Helleborus tibeticus. Savvaļā tā aug Tibetā ļoti augstu kalnos, 4000–5000 metru augstumā. No citām ziemziedēm atšķiras ar to, ka katru gadu veido jaunas lapas. Zied agri pavasarī, sniegam nokūstot, rozā ziediem.

Dārznieks pārliecinājies, ka ar nelielu piesegšanu Latvijā var audzēt vairākas ziemziežu sugas, kuras ziemo ar lapām: Helleborus foetidus, Helleborus argutifolius un citas. Protams, izteikts miera periods ziemā augiem patīk daudz labāk, nekā, ja sals mijas ar atkušņiem. Lai ziemziedes neciestu, kolekcionārs iesaka jau rudenī tās viegli piesegt ar skujkoku zariem. Iestājoties kailsalam, augus papildus nosedz ar lapām, kuras nesablīvējas (piemēram, ozollapām). Pavasarī segumu laikus noņem, lai neizsūt.

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2018/01/22/ziemziedes-vajag-apsegt

 

“Laumām” patīk dziedāt un kopā būt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Priekuļu sieviešu koris “Laumas” gatavojas ne tikai Dziesmu svētkiem, vispirms jānosvin kolektīva 15 gadu jubileja.

“Noskaņojums ceļā uz svētkiem ir ļoti labs. Dziedam ne tikai tās sešas obligātās svētku repertuāra dziesmas, vēl arī daudz ko citu. Mums ir plaša programma. Jubilejas koncertā izdziedāsim dziesmas, kas bijušas būtiskas kora vēsturē,” stāsta diriģente Iveta Lapiņa.

Kad korim domāja nosaukumu, versiju bija daudz. “Vispirms jau mums korī ir Lauma, un laumas ir brīvi meža gari,” atceras diriģente un pastāsta, ka Lietuvā koristēm jautāts, ko nozīmē “laumas”, vai tiešām raganas.

Patlaban korī dzied 37 sievas un meitas. Šosezon piepulcējušās septiņas, visas agrāk dziedājušas koros. Dziedātāju vidējais vecums ir tikai 39,8 gadi. Lauma Gaile “Laumās” dzied no dibināšanas un visus gadus ir kolektīva prezidente. “Pirmajā sezonā sagatavojāmies Dziesmu svētkiem, jo meitenes gribēja uz svētkiem. Tā kā vīru nebija, dibinājām sieviešu kori. Togad bijām kādas sešas, kuras nebijām vidusskolnieces,” atceras kora prezidente un piebilst, ka ar katru gadu kolektīvs kļuvis pārliecinošāks, stabilāks.

Agrita Riekstiņa pierakstījusi “Laumu” hroniku un izveidojusi daudzus albumus. Viņa kolektīvā ienāca trešajā sezonā. “Jau agrāk dziedāju dažādos koros. Draudzene pateica, ka pagastā ir sieviešu koris. Man patīk dziedāt, patīk kolektīvs un diriģentes personība. Nāku uz mēģinājumu kā atpūtu,” pārdomās dalās Agrita Riekstiņa, bet Agrita Bartušēvica uzsver, ka kolektīvā katra dziedātāja jūtas labi, bet visas kopā pašpietiekamas.

“Es visu laiku brīnos par savu kori. Mēģinājumos dziedam, dziedam, tad diriģente pasaka, ka skatē jādzied bez notīm. Vēl iepriekšējā mēģinājumā lapiņas priekšā, bet skatē tās vairs nav vajadzīgas. Koristam ir jāskatās uz diriģentu, skaidrs, ka citādi kādu niansi palaidīsi garām. Diriģente vienmēr uzsver: “Dziediet ar acīm, nevis tikai mutēm.” Grāmatiņa koristam ir drošībai, kā skolniekam špikeris,” pārdomās dalās L. Gaile. Visām koristēm atmiņā, kā kādā koncertā pēkšņi nodzisusi elektrība, “Laumas” tas nepārsteidza, dziesmu nodziedāja godam.

Lauma uzsver, ka viņai kā prezidentei nekad nevienai dziedātājai nekas nav jāatgādina, jāpieprasa. Ja kaut kas jādara, vienmēr kāda piesakās un paveic.

Koristes atzīst, ka ar sieviešu koru obligāto repertuāru vienmēr tikušas galā, bet ir dziesmas, kas neiet pie sirds. “Dziedam, sirds nav klāt. Svētku repertuārā ir grūtas dziesmas, jaundarbi, mēs varam izdziedāt, nav bijis nekādu problēmu. Toties Andra Sējāna “Saulīt` vēlu vakarā(i)” ir grūta, bet skaista, prieks dziedāt,” stāsta kora prezidente.

Visas koristes slavē diriģenti Ivetu Lapiņu par prasīgumu. “Kā diriģente pasaka, tā darām. Protams, ir mums diskusijas, piemēram, par tērpiem, bet par dziedāšanu nestrīdamies,” uzsver L.Gaile. Ikdienā koristes sazinās sociālajos tīklos, kur pirms koncertiem, skatēm tiek izlikts viss satraukums. “Labi, ka tur neesmu un nezinu, ko raksta,” nosaka diriģente.

“Laumas” regulāri koncertē, brauc uz sadziedāšanām ar vīru koriem, rīko koncertus kopā ar citiem sieviešu koriem. “Pirms skatēm svarīgi, lai būtu koncerti, lai dziedātājas justos drošākas,” atgādina diriģente. Jau 15 gadus “Laumas” brauc uz koncertu Tirzā, kur uzņem “Tirzmalietes” un katru reizi tiek uzaicināts kāds no pazīstamiem Latvijas vīru koriem. Regulāri priekulietes rīko koncertus ar Līgatnes jaukto kori, Cēsu “Wenden”.

Visām koristēm atmiņā brauciens un koncerti Slovākijā aizpērn. “Tas bija īstākais saliedēšanas pasākums. Ne reizi neviena nesastrīdējās. Pašas brīnījāmies,” saka kora prezidente, bet diriģente piebilst: “Tie, kuri mums bija līdzi, brīnījās, ka tā kolektīvos nemēdzot būt. Nevienā sieviešu korī neesot tāda gaisotne. Un nekādas aprunāšanas.”

Kad koristes stāsta par braucieniem uz koncertiem, katra piemin šoferi Ansi. “Viņš dara visu, ko vēlamies, ved, kur vēlamies. Ja lūdzam, piestāj pie rudzupuķu lauka, ja gribam, pie kāda veikala, izvadā pa mājām,” ar smaidu stāsta L.Gaile. Reiz koristes viņam teikušas: “Ansi, tu nevienam nestāsti, kā mums gāja.” Šoferītis ar smaidu atbildējis: “Es visu noliegšu!” Koristes no citiem šoferiem dzirdējušas, ka “Laumas” jau citus neņem, tikai Ansi. “Tā ir. Atturīgs, korekts, brīnišķīgs,” uzsver kora prezidente.

Kā katram kolektīvam arī “Laumām” ir savas tradīcijas. Diriģentes dzimšanas dienā dziedātājas brauc pie viņas uz Siguldu. “Katrreiz svētkiem ir sava tēma, kaut ko jaunu iesvētām – siltumnīcu, kāpnes, nojumi. Pēdējā bija ziedu tēma, visas bijām ziedu tērpos un diriģentei uzdāvinājām daudz puķu,” pastāsta Lauma. Pēc katras skates koristes satiekas pie diriģentes, lai analizētu rezultātus, jo, kad kopā darbs padarīts, nevar uzreiz aiziet katra uz savu pusi. “Nu jau mans dzīvoklis ir par mazu,” nosmej diriģente.

Gada nogalē “Laumas” sarīko sev svētkus. “ Mēs pašas sev radām svētkus un iespēju nopietni strādāt,” saka koriste Aiva Sabule un uzsver, ka korī ir robežas, kas nekad netiek pārkāptas. “Sievietes jau ir trakas, ja trakojam, tad visas kopā,” bilst kora prezidente.

http://news.lv/Druva/2018/01/23/laumam-patik-dziedat-un-kopa

 

Speciālisti, kas paliks sirdī

Autors: Olga Vītola, Līgatnē

Datums: 23.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Ļoti nožēloju, ka nokavēju konkursu “Labākie ārsti”.

Tāpēc lūdzu “Druvas” palīdzību – publicēt manu vēstuli.

Man ir 84 gadi. Manu dzīvību un veselību vairākkārt glābuši mediķi. Otru dzīvību man 1974.gadā uzdāvināja ārsts Baško, izoperējot cistu. Trešo dzīvību deva ķirurgs Vaivods, atklājot slimību, operēja mani ārste Melka. Pēc dažiem gadiem mani divas reizes operēja ārsts Breikšs. Mūsu ārsti Līgatnē – Zvaigzne un Akmentiņa – nekad netaupīja laiku, apmeklēja un vēl tagad apmeklē savus vecāka gadagājuma pacientus. Tad Līgatnē atnāca jaunā daktere Puharte, tagad jau pieredzējusi ārste. Viņa par saviem pacientiem rūpējas visas 24 stundas diennaktī. Labprāt nosūta pie valsts apmaksātiem speciālistiem, dod nosūtījumus izmeklējumiem. Un visa viņas komanda strādā ātri un profesionāli.

Pagājušajā gadā iepazinu precīzu neatliekamās palīdzības darbu, dodu viņiem desmit balles. Aizveda mani uz Cēsu klīniku, Terapeitisko nodaļu, kur strādā ļoti profesionāla, mīļa, inteliģenta daktere Ozoliņa. Kad tiku klīnikā, manī iestājās miers un pārliecība, ka ārste, čaklās medicīnas māsas un palīdzes darīs visu, lai slimnieks ātrāk tiktu pie veselības.

Tie visi cilvēki manā sirdī un atmiņā būs līdz mūža galam. Uzskatu, ka valdībai jānodrošina visiem pietiekama alga, lai viņiem nav jālauza galva par ģimenes uzturēšanu. Labāk samazināsim parlamentāriešu un viņu asistentu skaitu, nodrošināsim mūsu ārstus un skolotājus tā, lai viņiem nav jādomā par iespēju doties pasaulē meklēt labāku dzīvi. Diezin vai pēdējais algas pielikums ļaus viņiem nestrādāt virsstundas.

http://news.lv/Druva/2018/01/23/specialisti-kas-paliks-sirdi

 

Šovasar Dziesmusvētki

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Stingrākas prasības mēģinājumos un jauna kārtība svētku norisēs

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki noritēs Latvijas valsts simtgades zīmē. Tajos piedalīsies vairāk nekā 40 000 dalībnieku, viņu sniegumu varēs skatīt 63 pasākumos. No Cēsu koru un deju apriņķa, kurā ietilpst astoņi novadi vēsturiskajā Cēsu rajonā, svētkiem gatavojas 14 kori un 28 deju kolektīvi.

Kori reizi mēnesī tiekas kopmēģinājumos, kurus vada Dziesmu svētku virsdiriģenti. Deju kolektīvi kopmēģinājumos pamatus apguvuši, tagad slīpē dejas. Par gaidāmo svētku norisi un saimnieciskiem jautājumiem saruna ar mūsu koru un deju apriņķu koordinatoru svētkos Uldi Blīgznu un koru koordinatori Dinu Dombrovsku.

Dalībnieku gājiens – svētku sākumā

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks no 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Tie sāksies 30.jūnijā, sestdien, ar “Dziesmu kariem”. Sākotnēji koru koncerts bija ieplānots mēnesi pirms svētkiem, bet, uzklausot profesionāļu un ekspertu, kā arī apriņķu virsdiriģentu viedokļus, tika nolemts atbalstīt trīs līmeņu konkursu: tradicionālās Noslēguma koncerta repertuāra apguves koru skates pavasarī, pusfinālus 2. un 3. jūnijā un “Dziesmu karus” svētku nedēļā – 30. jūnijā.

“Pierasts, ka dalībnieku gājiens Rīgā ir svētku noslēgumā, šoreiz svētdien ar to atklās svētkus. Gājiens sāksies divos dienā no Brīvības pieminekļa uz “Skonto” stadionu. Tas paredzēts līdz pusdeviņiem vakarā. Stadionā būs tikai dalībniekiem iekārtots Svētku kvartāls, kurā visu dienu notiks dažādi pasākumi. Diena noslēgsies ar tikai dalībniekiem veltītu koncertu, ko translēs arī radio un televīzija,” stāsta U.Blīgzna.

Atklāšanas pasākuma mērķis ir katra dalībnieka godināšana un pateikšanās par ieguldīto darbu svētku starpposmā. U.Blīgzna arī uzsver, ka gājienā astoņu novadu kolektīvi vēlas iet kopā. “Uzskatām, ja jau kopā gatavojamies svētkiem, kāpēc gājienā jāiet katram par sevi. Vai to ļaus, vēl nezinām, tas atkarīgs, vai gājiena režisors piekritīs. Esam uzrakstījuši vēstuli ar lūgumu. Skolēnu Dziesmu svētkos tā darīt neļāva, bija jāiet pa novadiem,” atklāj koordinators un piebilst, ka citu novadu kolektīvi gājienā vēlas iet pa novadiem. Dzirdēts, ka par iemeslu, kāpēc dalībniekiem gājienā jāiet novadu alfabēta secī–bā, tiek minēts, ka tā ērtāk televīzijai.

Dalībniekiem vairāk brīvā laika

“Svētku dalībniekiem tik daudz brīvā laika kā šogad nekad agrāk nav bijis paredzēts,” saka U.Blīgzna. Pēc svētku gājiena un atklāšanas pasākuma koristi brauc mājās. Dejotāji paliek Rīgā, kaut viņiem pirmdiena ir brīva, jo ceļa izdevumi būtu pārāk dārgi, turklāt otrdien astoņos no rīta sākas mēģinājums. Trīs dienas būs saspringti mēģinājumi, un ceturtdien jau ģenerālmēģinājums ar skatītājiem. Piektdiena dejotājiem brīva, vakarā koncerts. Sestdiena brīva, vakarā koncerts.

“Dejotājiem tāds režīms nekad nav bijis. Noslēguma koncertā režisors iecerējis, lai piedalās arī dejotāji, kuri vēlas. Dejotāju ir ap 15 tūkstoši, lielākā daļa grib piedalīties. Ja piedalīsies, svētdiena būs brīva, vakarā koncerts,” paskaidro koordinators.

Dejotājiem konkurence liela

“Starp mūsu deju kolektīviem ir tādi, kuri vēlas piedalīties uzvedumā “Vēl simts gadu dejai” arēnā “Rīga”. Pēc pagājušā gada skates rezultātiem viņiem tika piedāvāta iespēja piedalīties šajā uzvedumā. No mūsējiem šim koncertam gatavojas Līgatnes “Zeperi”, Vecpiebalgas “Mudurainis” vidējā grupa un jauniešu kolektīvi “Zelta virpulis” un “Randiņš”. Lai būtu starp dalībniekiem, jāiztur liela konkurence. Piemēram, “Zelta virpuļa” grupā uz astoņām vietām pieteikušies 28 kolektīvi. Visās grupās ir līdzīgi. Skate parādīs, kurš tiks. Šiem kolektīviem divas reizes jūnijā jābrauc uz mēģinājumiem Rīgā,” pastāsta U.Blīgzna. 3.jūnijā Dailes teātrī notiks deju konkurss. Tajā tautas deju ansambļi un vidējās paaudzes kolektīvi sacentīsies par balvām. Konkursa dalībniekus noteiks skatēs.

Visiem deju kolektīviem skatēs būs jāiztur liela konkurence, lai tiktu uz svētkiem. 24. martā mūsu dejotājiem Līgatnes sporta hallē iecerēts pirms skates izdejot visu repertuāru. Skate būs 15.aprīlī, tā notiks koncertzālē un “CATA” kultūras namā.

“Nevienu jau tāpat vien mājās neatstās, bet dejotājiem vērtējumi būs ļoti stingri, ja kolektīvs skatē nopelnīs tikai diplomu par piedalīšanos, paliks mājās. Visās sanāksmēs tiek uzsvērts, lai nopietni padomā tie kolektīvi, kuri iepriekšējā skatē saņēma tikai diplomus. Vai nebūs sāpīgi, ja arī šogad rezultāts nebūs labāks,” stāsta U.Blīgzna un piebilst, ka dejotājiem šajos svētkos noteikts, ka jauniešiem jābūt vismaz 16 gadus veciem. Protams, ja programmai nav uzaicināti bērnu deju kolektīvi. Koristiem šāda nosacījuma nav, tāpat pūtēju orķestriem, folkloras kopām, koklētāju ansambļiem.

Koristam jābūt katrā mēģinājumā

Kori svētku nedēļā Rīgā ierodas vai nu trešdienas vakarā vai no rīta ceturtdien, lai astoņos būtu Mežaparkā. Mēģinājumi ceturtdien, piektdien, sestdien ir ģenerālmēģinājums ar skatītājiem, svētdien noslēguma koncerts.

Svētkos katram dalībniekam būs ID karte un pirms mēģinājuma būs jāreģistrējas. Ja nebūs bijis uz mēģinājumu, uz koncertu netiks, karte būs bloķēta. “Tā ir ideja, vai īstenosies, redzēsim,” piebilst koru koordinatore Dina Dombrovska un atgādina, ka iepriekšējo svētku pieredze rādīja, ka mēģinājumos estrādē dziedātājiem vietas pietiek, bet koncertos jāstāv saspiesti, jo uz koncertu sanākuši daudzi, kuri vispār nebija mēģinājumos. “Mūsu koristi vienmēr bijuši apzinīgi, gan apmeklējot kopmēģinājumus, gan mēģinājumus svētku laikā,” uzsver D.Dombrovska, piebilstot, ka koru repertuārs nav vienkāršs. Īpaši, ja sastāvā maz gados jaunu dziedātāju, to apgūt nav viegli. Mākslinieciskais līmenis koriem tiek prasīts ļoti augsts. Par to ikviens varēs pārliecināties koru skatē 7.aprīlī.

“Vokālie ansambļi un amatierteātri, kuriem labi rezultāti un kuri tikuši līdz nacionālajai skatei, varēs piedalīties savos pasākumos, kas notiks Dziesmu svētku laikā,” pastāsta D.Dombrovska.

Sadzīve izplānota

Astoņi novadi savu kolektīvu līdzdalībai svētkos kopā plāno izlietot desmit tūkstošus eiro. Savukārt transporta izdevumi ir katras pašvaldības ziņā, un katra arī gādā, lai dalībnieki nokļūtu Rīgā. “Valsts sedz izmitināšanas izdevumus 2,84 eiro par diennakti un ēdināšanu – astoņi eiro par trim ēdienreizēm dienā. Ēdienkarte visās skolās un norises vietās dalībniekiem būs vienāda,” skaidro U. Blīgzna.

“Šajos svētkos ir stingras prasības. Svētku dalībnieki dzīvos Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, Ebreju vidusskolā. Katrā skolā jānodrošina nepieciešamais ikdienas vajadzībām, apsardze, mediķi, dežuranti. Naktī katrā stāvā jābūt vienam dežurantam. Visdārgāk, protams, izmaksā apsardze, jo tā strādā 24 stundas. Katrā skolā strādās pieci mūsu cilvēki,” stāsta Uldis Blīgzna. Paredzēts, ka Rīgas humanitārā vidusskolā dzīvos vairāk nekā 500, Ebreju vidusskolā – 390, bet 1. ģimnāzijā 350 svētku dalībnieku.

Svētku koordinatoriem nav informācijas, ka kādam kolektīvam būtu problēmas ar tērpiem. “Arī svētku rīkotāji uzsver, ka viņi iesaka vēlamo, bet, ja tā nav, var pielāgot to, kas ir. Tautas tērpu skate, protams, būs. Kurš vēlēsies, piedalīsies,” saka U. Blīgzna, un D.Dombrovska uzsver, ka darba grupas rūpēsies, lai kolektīvu vadītājiem nav jādomā par saimnieciskām lietām, lai var domāt par savu kolektīvu, būt ar to kopā, bet dalībnieki arī pēc grūtiem mēģinājumiem sajustu svētkus.

***

Lai arī katram cilvēkam ir sava Dziesmu un deju svētku pieredze, mums ir viena kopīga sajūta, kuru nosaka nevis tautastērps, dziedāšanas un dejošanas prasme, bet gan mīlestība pret Dziesmu un Deju svētkiem.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmes pamatā ir pilns svētku nosaukums, kas izvijas cauri Latvijas valsts simtgades zīmes veidolam, simbolizējot to, ka Svētki notiek Latvijas valsts simtgades ietvarā.

Svētku vizuālās identitātes galvenā vērtība ir cilvēks, ne tikai dalībnieks, bet ikviens, kas iesaistīts Svētku procesā – autobusa šoferis, satiksmes regulētājs, šuvēja un biļešu pārdevēja, vecāki un draugi...

***

Svētkiem gatavojas kori un deju kolektīvi

Amatas novadā – vīru koris “Cēsis”, Zaubes koris, deju kolektīvi “Skujene” un “Amata”.

Cēsu novadā – kori “Wenden”, “Vidzeme”, “Beverīna”, “Ābele” un Pils koris, deju kolektīvi – “Vaive”, “Saulgrieži’, “Dzirnas”, “Randiņš”, “Raitais solis”, “Kande” un TDA “Raitais solis”.

Jaunpiebalgas novadā – koris un deju kolektīva “Piebaldzēni” jaunieši un vidējā paaudze.

Pārgaujas novadā – Raiskuma un Straupes kori, deju kolektīvi – “Straupe”, “Munsturis” un divi jauniešu kolektīvi “Idumeja”.

Līgatnes novadā – koris un deju kolektīvs “Zeperi”.

Priekuļu novadā – koris “Laumas”, deju kolektīvi – “Sadancis”, “Miķelis”, “Jumis”, “Zelta virpulis”, “Virpulis” un “Veselava”.

Raunas novadā – koris “Rauna”, deju kolektīvs “Trejdeviņi”.

Vecpiebalgas novadā – Vecpiebalgas Muižas koris un koris “Pie Gaujas”, deju kolektīvi – senioru un vidējās paaudzes “Mudurainis”, “Slātaviņa”, “Balga”, “Juveris”.

http://news.lv/Druva/2018/01/23/sovasar-dziesmusvetki

 

Kartupeļi pārziemo labi

Autors: Monika Sproģe

Datums: 24.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā darbs ar kartupeļiem notiek visu cauru gadu. Kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule uzsver, ka pētniecībā vienmēr ir augstas kvalitātes prasības. Tikai cilvēki, nevis tehnika spēj izšķirot kvalitatīvos no bojātiem, nekvalitatīviem kartupeļiem.

Pašlaik jaunajā kartupeļu selekcijas pagrabā norit intensīvs darbs, tiek kārtotas kartupeļu kastes, uz kastēm un dokumentos veiktas atzīmes, izņemti bojātie kartupeļi, kuru, par laimi, neesot daudz. Telpās tiek nodrošināta četru grādu temperatūra, un tās nemitīgi ventilē, savukārt palīgtelpā darbinieki mēra kartupeļu šķirnēm cietes sastāvu. I. Skrabule stāsta: "2017. gadā kopējais ievākums bija aptuveni 950 tonnas. Pieprasījums ir, cilvēki par sēklas kartupeļu iegādi sāka interesēties jau rudenī, tirdzniecība sāksies janvārī un turpināsies līdz pavasarim. Ņemot vērā pērnā rudens laikapstākļus, interese ir liela. Sākumā pie mums varēs iegādāties divas sēklas šķirnes – 'Agros dzeltenos' un ‘Madaru’, vēlāk jau pārējās."

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pētniecības centrā pircējiem piedāvā mazākus sēklas kartupeļu iepakojumus. I. Skrabule saka:"Piemēram, mazdārziņu īpašniekiem nav nepieciešams 50 kilogramu maiss, tā vietā var iegādāties 25 kg. Ir arī lauksaimnieki, kuri vēlas ļoti lielus iepakojumus, mēs pielāgojamies situācijai. "

Vaicāta, vai kartupeļi šoziem glabājas labi, I.Skrabule saka, kā ik gadu bez nelielām ķibelēm, piemēram, kartupeļu bojāšanās, neiztikt, taču "ja rodas kādas problēmas, to cenšamies operatīvi novērst, lai neciestu kvalitāte".

Kartupeļi bija, ir un būs pieprasīti. Par to ikdienas darbā gadu gaitā pārliecinājušies institūta darbinieki. Ir pētījumi, kas apstiprina, ka pieprasījums pēc sēklas kartupeļiem ir atkarīgs arī no tā, kāda ir ekonomiskā situācija valstī. Ja ir krīze, ja cilvēkiem ir finansiālās grūtības, kartupeļus paši izaudzēt vēlas daudzi, līdz ar to lielāks pieprasījums ir arī sēklai. Ja ekonomiskā situācija uzlabojas, cilvēki atļaujas vairāk pirkt gatavo produkciju veikalos un mazāk audzē paši. Taču daudzi sapratuši, ka kartupeļus audzēt ir izdevīgi un ka tā ir iespēja pašiem parūpēties par pārtiku ģimenei.

Straupes pagasta zemnieku saimniecības "Zemzari" saimnieks Gunārs Tučs ar situāciju savos kartupeļu apcirkņos apmierināts: “Pārlasām, realizējam un sūdzēties nevaram. Galvenie noieta tirgi ir kafejnīcas. Tiesa, rudenī mitrā laika dēļ daļa kartupeļu palika uz lauka. Mežacūkām tagad prieki.”

Arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Ainārs Ciematnieks ar situāciju apmierināts: “Rudenī mitrajos laikapstākļos novācām 155 hektārus, uz lauka palika 22 ha, bet glabāšana problēmas nesagādā.”

"Briežkalni" ir ne tikai viena no lielākajām kartupeļu audzēšanas saimniecībām Latvijā, bet arī lielākā piegādātāja čipsu ražošanas uzņēmumam SIA “Orkla Logistics Latvija”. Sadarbība veiksmīga, un saimnieks apmierināts. A. Ciematnieks pārdod ražu arī lielākajam kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumam Baltijas valstīs un vienam no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē “Aloja Starkelsen”.

Zemnieks Valdis Svilis no Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Upenes” stāsta, ka, līdzīgi kā citur, arī viņa apcirkņos kartupeļi glabājas labi, lielu problēmu neesot un līdz pavasarim visi tupeņi būšot realizēti: “Protams, kaut kas palika arī nenorakts, bet tā jau nav lieta, ar ko dižoties. Kā ir, tā jādzīvo, es nesūdzos.” Cilvēki, kuri gadu gaitā iecienījuši Līgatnē audzēto produkciju, dodas to iegādāties tirgū, un V. Svilis saka, ka klienti viņa produkciju pazīst, ir iecienījuši, tāpēc gaida.

http://news.lv/Druva/2018/01/24/kartupeli-parziemo-labi

 

Īsziņas

Datums: 24.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ledus nedrošs. Cēsu novada pašvaldība brīdina, ka uzturēties uz ledus Ainavu ielejas parkā un dīķī pie Lapsu ielas 17 sporta zāles var būt bīstami, jo tur, atšķirībā no citām Cēsu ūdenstilpēm, ir caurtekošs ūdens.Lai arī ārēji ledus var likties biezs, tas var nebūt pietiekami drošs, jo zem tā var veidoties izskalojumi.

*

Aptaujā iedzīvotājus. Līgatnes novada pašvaldība, sākot īstenot iecerēto skolu reformu, aicina iedzīvotājus piedalīties interneta aptaujā “Manas prioritātes, izvēloties skolu”. Aptaujas anketu var aizpildīt pašvaldības mājaslapā.

*

Izstāde. Kultūras biedrībā “Harmonija” atklāta piecu brīvā laika gleznotāju darbu izstāde. Skatītājus priecē Ināras Brences, Astrīdas Raso, Ligitas Mazītes, Dzintara Vabuļa un Leona Stara gleznas. Izstāde skatāma līdz februāra vidum.

*

Jūtams vēlēšanu tuvums. Nodibināta Jaunās konservatīvās partijas Valmieras nodaļa. Par tās vadītāju ievēlēta Jura Neikena Dikļu pamatskolas direktore Lāsma Žagota, nodaļas dibināšanas sanāksmē piedalījās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns un valdes loceklis Juris Jurašs.

http://news.lv/Druva/2018/01/24/iszinas

 

Nesaprotamas prasības

Datums: 25.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"! 

“Izlasīju “Druvā”, ka pašvaldību izdevumos vairs nedrīkstēs sveikt iedzīvotājus jubilejās. Tas nu gan šķiet pavisam jocīgi! Mēs Līgatnē esam pieraduši, ka šādi tiekam apsveikti. Nesaprotu, kāpēc jāpieņem tādi noteikumi, likumi,” atzina lasītāja no Līgatnes.

http://news.lv/Druva/2018/01/25/nesaprotamas-prasibas 

 

Varēs iepazīt aptieku kādreiz un tagad

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Līgatnes pilsēta

Līgatnieši uztraukušies, ka vairs nebūs aptiekas. “Satraukumam nav pamata,” saka ilggadējā aptiekas vadītāja Maija Silvija Šūmane un uzņēmējs Ainars Vanags.

Maija Silvija aptiekā Līgatnē nostrādājusi 47 gadus. Pēc augstskolas dažus mēnešus pastrādāja Sedā, kur ļoti nepatika, tad atbrīvojās vieta Līgatnē. “Pat neatbraucu paskatīties, kad piekritu strādāt,” bilst farmaceite. Tagad viņa nolēmusi privāto aptieku nodot jaunajam kolēģim.

Šodienas darbu aptiekā nevar salīdzināt ar to, kas bija jādara kādreiz. “Strādājām trīs farmaceites, gatavojām zāles, nodrošinājām slimnīcu, destilējām ūdeni, gatavojām injekcijas, pulverus. Darba bija daudz. Jaunie farmaceiti nevar pat iedomāties,” stāsta farmaceite un uzsver, ka gadu gaitā katrs līgatnietis iepazīts, katra vainas zināmas.

Pusi ēkas, kurā atrodas aptieka un dzīvoklis, nesen iegādājās uzņēmējs A.Vanags. “Esmu apsolījis, ka aptieka te būs arī turpmāk. Meklēju farmaceitu, kurš turpinātu Maijas iesākto. Protams, lai nāktu uz Līgatni, jāmaina dzīve. Farmaceitam pilsētas centrā būs plašs dzīvoklis ar skatu uz Līgatnes upi. Viņam nebūs jānodarbojas ar saimnieciskām lietām, bet tikai jādara profesionālais darbs,” stāsta A.Vanags un atklāj, ka par piedāvājumu interesējušies farmaceiti no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas.

Zem mājas ir plašs, velvēts pagrabs, kur kādreiz tika glabātas zāles. Vēsturiskā ēka atrodas pie alām, gar kurām ir tūristu plūsma, uzņēmējs iecerējis, ka, to izmantojot, varēs tūristiem piedāvāt ko jaunu.

“Arī to, kas saistīts ar aptiekas vēsturi, negribu nolikt malā. Te ir saglabājies viss, kā kādreiz bija. Un svarīgākais ir Maijas zināšanas, kuras var izmantot, lai organizētu ekskursiju senajā aptiekā, rādītu, kā gatavoja zāles. Esam aizmirsuši, ka farmaceits nav tikai zāļu tirgotājs,” pastāsta A.Vanags.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins tāpat kā A.Vanags no bērnības atceras, kā uz aptieku gājuši pēc saldumiem : hematogena un glikozes tabletēm. “Aptieka Līgatnē bijusi vienmēr. Protams, ar katru gadu mazāk problēmu sagādā mobilitāte, un aptiekas ir pieejamas. Bet jārēķinās, ka pilsētā ap 30 procenti iedzīvotāju ir seniori, jādomā, lai viņiem nav jābrauc uz Augšlīgatni. Vēl svarīgi, ka ēka tieši aptiekai celta. Ja runājam par Līgatnes kultūrvēsturisko centru, aptieka ir viena no Mencendorfu celtajām ēkām. Arī tāpēc ir svarīgi to saglabāt kā aptieku,” saka novada vadītājs un uzsver, ka jaunam farmaceitam strādāt vēsturiskā vietā un veidot savu aptieku, tā ir vienreizēja iespēja.

“Te viss ir, esmu pārliecināts, farmaceitu atradīsim,” saka gan uzņēmējs, gan novada vadītājs.

http://news.lv/Druva/2018/01/25/vares-iepazit-aptieku-kadreiz-un-tagad

 

Apartamenti koka mājās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Līgatnes pilsēta

Iveta Ašeniece Līgatnē dzīvo gandrīz 20 gadus, viņa atzīst, ka vienmēr piesaistījušas vecās koka ēkas.

Kad mācījās par gidu, uzzināja Līgatnes vēsturi. “Šodien šķiet, ka vienai ģimenei vēsturiski veidotais dzīvoklis par mazu, bet kādreiz te vietas pietika visiem. Šis dzīvoklis ir pietiekams vienam diviem. To var piesildīt ar plīti,” vērtē Iveta un pastāsta: “Kādu dzīvokli pārdeva. Ieraudzīju ārdurvis – vecās, oriģinālās. Arī tas bija iemesls, kāpēc to nopirku. Vēlāk gan vīrs pārliecināja, ka to atjaunošana būtu ļoti, ļoti dārga, un durvis nodevu pašvaldībai, tās būs muzeja dzīvoklim, kas tiks iekārtots tā, lai tūristi redzētu, kā Līgatnē dzīvoja strādnieki.”

Pamazām vien dzīvokli sāka remontēt, lai dzīvotu pati. Redzot, ka Līgatnē nav naktsmītņu, Ivetai radās ideja to iekārtot kā apartamentus, kurus piedāvāt tūristiem. “Padomju gados šajos dzīvokļos veikta labiekārtošana un tie izšūti ar reģipsi. Dēļu siena, ne jau spundēto, atdalīja istabu no virtuves. Šodien ar tādu koka apdari dzīvoklis izskatītos kā šķūnis. Remonts ir ļoti dārgs, bija jāierīko sanmezgls, jo tualete dzīvoklim bija ārā, kā Līgatnē pierasts,” pastāsta Iveta un norāda: “Griesti ir tik augsti, var ielikt kroņlukturi! Brīnišķīgi!” Līgatnieši pie tā ir pieraduši. Viņa arī atzīst, ja finansists ieskatītos, cik tiek ieguldīts un kad to varēs atpelnīt, viņš noteikti saķertu galvu. “Iespējams, ja nedarītu, būtu izdevīgāk, bet dzīvoklī taču varu dzīvot pati,” bilst līgatniete.

“Līgatnes papīrfabrikas apartamenti” Rīgas kalnā vēl top. “Nu jau pilsētā esam pieci, kuri tūristiem domā piedāvāt apartamentus koka ēkās. Vieni piedāvās savus dzīvokļus, kad ieradīsies tūristi, paši pārcelsies citur, citi dzīvokļus iekārto tieši tūristiem. Esam naktsmītņu kustības sākumā,” stāsta Iveta un uzsver, kopš līgatnieši sākuši iekārtot apartamentus, dzīvokļu cenas pilsētā ir krietni paaugstinājušās.

“Gribas, lai tūristi neizskrien cauri Līgatnei, bet kļūst par Līgatnes atkarīgajiem un grib bez steigas te pabūt, atgriezties. Līgatne ir tik dažāda katrā gadalaikā,” saka Iveta un atklāj, ka līgatniešiem ir plāni, kā ieinteresēt cilvēkus arī tumšajā laikā braukt uz Līgatni. Iveta piebilst: “Ja izdosies, kā plānots, tad apartamentos drīzumā varēs izguldīt ap 20 cilvēku. Apartamenti ir dažādās vietās, vairākos jau uzņem viesus.” .

http://news.lv/Druva/2018/01/25/apartamenti-koka-majas

 

Restaurē Vilzēnu muižas durvis

Autors: Ingrīda BRIEDE

Datums: 26.01.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Braslavas pagastā atrodas bijusī Vilzēnu muiža, no kuras gan saglabājušās vien dažas ēkas – kalpu nams, pārvaldnieka māja un klēts. Kokos ieauguši ceļa stabiņi un no galvenās ēkas palikušas vien drupas. Vilzēnu muiža rakstos pirmo reizi minēta Zviedru Vidzemes laikā 1672. gadā, kad to ieguva Zviedrijas karaļa kanclers Aksels Ēriks Uksenšerns. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā to ieguva Rumjancevu ģimene.

1757. gadā muižu ieguva fon Zīversi. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un divas pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankas krogs. No varenā Buļļu kroga arī pašlaik palikušas vien drupas ceļa malā.

Tūristi Vilzēnu muižā iegriežas, lai apskatītu ne vien vēsturiskās ēkas, bet arī varenos kokus un daudzās stārķu ligzdas, kas tur esot aptuveni 30. Vilzēnu muižas mantojums atrodams arī valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tajā ietvertas muižas pārvaldnieka ēkas ārdurvis un arī telpu iekšdurvis.

18. gadsimta otrajā pusē darinātās greznās muižas pārvaldnieka ēkas durvis Vidzemē reti sastopamajā rokoko stilā ir ievērojams amatnieka darbs. Tām ir grezni apkalumi un arī kalts klauvējamais rokturis. Kalējmeistars Kaspars Auza, kurš piedalījās apkalumu restaurācijā, atzina, ka pirmoreiz redz tik greznus apkalumus. Viņš izteica versiju, ka tos, iespējams, darinājis kāds tālaika vācu vai holandiešu izcelsmes meistars.

Greznās durvis laika gaitā ievērojami cietušas, jo tām nācies pārdzīvot gan kara gadus, gan padomju laika saimniekošanu, kad par durvju pienācīgu uzturēšanu neviens neuztraucās. Uzteicama ir jauno nama īpašnieku – Melderu ģimenes – vēlēšanās sakārtot visu namu un parādīt pienācīgu cieņu tajā esošajam kultūras mantojumam.

Durvju restaurācijai tika uzrakstīts projekts un iegūti līdzekļi no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Restaurācijas darbus Līgatnes darbnīcā veica uzņēmuma Akords U meistari Mārtiņa Metāla vadībā. Viņi rūpīgi izpētīja durvju krāsu slāņus, no jauna izgatavoja zudušās detaļas un atjaunoja iepriekšējo okerīgi dzeltenbrūno krāsojumu. Kalumus restaurēja K. Auza.

Nu durvis atgriezušās savā vietā. To krāsojums skaisti sasaucas ar nama dzeltenīgajām sienām. Darbu veicējiem un mājas saimniekiem tas bija kā neliels svētku mirklis. Prieks, ka mājas iemītnieki, gatavojoties durvju sagaidīšanai mājās, bija arī parūpējušies par apkārtnes sakopšanu. Pazuduši koki, kas aizsedza skatu uz durvīm, izgatavots jumtiņš virs durvīm, atrakts lievenis. Saimnieki arī plāno turpmākus darbus, lai tūristiem, apmeklējot kultūras pieminekli, būtu iepriecinājums. Pašlaik tiek projektēts lievenis, lai greznās durvis varētu pasargāt no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, un gatavota tāme, lai varētu atjaunot durvju kārbu, virslogus un grezno slēdzeni. Darbu turpinājumam paredzēts lūgt VKPAI atbalstu.

http://news.lv/Auseklis/2018/01/26/restaure-vilzenu-muizas-durvis

2018-01-26
Laika ziņas
Aptaujas