Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas

Datums: 30.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas 

NVO interesē. Valmieras novada fonda pārstāvji Cēsīs sniedza konsultācijas desmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem no Amatas un Cēsu novada. Viņi prasīja padomu, kā nodibināt NVO, kā izmantot privāto īpašumu sabiedrības labā, kā arī par grāmatvedības, juridiskajiem un attīstības jautājumiem.

*

Atbalsts savējai. Vecpiebalgas novada dome piešķīra 1140 eiro taurenietei, distanču slēpotājai Ingai Paškovskai, kura dosies uz Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā un startēs sprinta klasikā, 10 km brīvajā stilā un dāmu komandu sprintā. Piebaldzēni dzīvos līdzi viņas startiem.

*

Novadā būs jauna skola. Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu dibināt jaunu izglītības iestādi. Tā būs Augšlīgatnes Jaunā sākumskola, kura aizstās līdzšinējo pamatskolu un kurā sākotnēji būs tikai 1.klase. Tajā uzņems ne vairāk kā 24 skolēnus.

*

Ērtāk. Cēsu novada pašvaldība izveidojusi aplikāciju jeb viedtālruņa lietotni “Cēsis 8911”, kas ļauj ērti un operatīvi ziņot par pamanītām saimnieciskajām problēmām novadā, kurām nepieciešams steidzams risinājums. Līdz ar aplikāciju darboties sācis arī jauns pašvaldības četrciparu tālruņa numurs 8911, kas pieejams 24 stundu režīmā un ļauj cēsniekiem un vaivēniešiem sazināties ar pašvaldību, lai telefoniski informētu par nebūšanām, kurās nepieciešama pašvaldības palīdzība.

http://news.lv/Druva/2018/01/30/iszinas

 

Budžeta nauda strīdus neizraisa

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 30.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas 

Līgatnes novada domes deputāti šī gada budžetu vētīja komitejās, dienu pirms sēdes apvienotajā komitejā daudzu stundu garumā tika izvērtēts katrs plānotais tēriņš.

“Strādājām ļoti nopietni, katrs priekšlikums tika izvērtēts, meklēti varianti, kā nepieciešamo izdarīt, ja naudas ir maz vai tās pietrūkst,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kurš pārstāv apvienību “Līgatnes novada izaugsmei”, no kuras ievēlēti pieci deputāti. Viņš arī uzsver, ka izstrādātais budžets ir visu deputātu kopīgs darbs.

Domes sēdē par šī gada budžetu nobalsoja astoņi deputāti, atturējās Baiba Pelse no apvienības “Mēs Līgatnei”. “Decembrī dome pieņēma lēmumu par algu paaugstināšanu visiem darbiniekiem. Pirms diviem gadiem, kad arī gandrīz visiem paaugstināja, jau runājām, ka nedrīkst tāpat vien visiem palielināt algas. Toreiz nolēma, ka nākamajā gadā izstrādās metodiku un novērtēs katra darbinieka darbu. Tas tika aizmirsts. Uzskatu, ka algu palielināšana ir būtiska, apstiprinot budžetu. Tā kā balsoju pret to, kā tiek paaugstinātas algas, balsojumā par budžetu atturējos,” stāsta B.Pelse. Viņa arī atzīst, ka deputāti ar iedzīvotājiem nav apsprieduši, kas būs budžeta prioritātes. “Stāsta, ka deputāti strādājuši pie budžeta izstrādes, taču saņēmām to gatavu un jau bija noteikts, ka palielinās algas,” bilst deputāte.

Deputāti Vineta Lapsele un Jurijs Daģis ir ievēlēti no apvienības “Savam novadam”. Par algu palielinājumu apvienības deputātiem bija savs priekšlikums – visiem tās paaugstināt par 50 eiro, nevis procentuāli. “Budžetā būtu neliels ietaupījums,” saka J.Daģis.

“Visvairāk naudas atvēlēts izglītībai, kaut saprotam, ka vajadzētu vēl vairāk,” saka V.Lapsele. Apvienība ieteica, ka visiem skolēniem līdz 9.klasei Līgatnes vidusskolā jānodrošina brīvpusdienas. “Kolēģiem tas šķita par dārgu. Pret to bija arguments, ka daudzbērnu ģimenes, tie, kuri labi mācās, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni jau saņem brīvpusdienas un paliek maz, kuriem pašvaldība tās nenodrošina,” stāsta J.Daģis, bet V.Lapsele uzsver: “ Tiem, kuri labi mācās, diezin vai stimuls labi mācīties ir brīvpusdienas. Tas ir atbalsts ģimenei. Ieteicām – brīvpusdienas visiem, bet stimulēšanai piedāvāt ko citu. Pārējie deputāti mūsu ieceri noraidīja. Arī skola nesniedza priekšlikumus.”

Abi “Savam novadam” deputāti atzīst, ka pie budžeta strādāts ļoti nopietni, visas vajadzības izvērtētas.

Līgatnes novada domes šīgada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 3 442 662 eiro, kas ir par 160 282 eiro vairāk nekā pērn. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 313 525 eiro. 53,8 procentus no kopējiem pamatbudžeta ienākumiem veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis. Tie šogad, salīdzinot ar 2017.gada faktisko izpildi, noteikti par 54 929 eiro lielāki, jo valsts vērtētā nodokļu ieņēmumu prognoze ir lielāka par 2017. gada faktisko izpildi.

“Novadā šogad svarīgākais – izglītība. Mums jāsasniedz novada izglītības sistēmas reorganizācijas plānā noteiktie mērķi. Jāturpina izglītības iestāžu ēku un telpu remontdarbi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi, lai spētu nodrošināt audzēkņiem mūsdienīgus, drošus un ērtus mācību apstākļus,” stāsta novada domes vadītājs Ainārs Šteins. Izglītības sistēmas uzturēšanā pašvaldība plāno ieguldīt 1 425 575 eiro , kas ir par 123 077 eiro vairāk nekā pērn. Projekta “Līgatnes novada izglītības reforma” realizācijai paredzēti 60 000 eiro.

Līgatnes novada domes pamatbudžeta izdevumi plānoti 3 448 814 eiro, kas ir par 183 760 vairāk nekā pērn. Izdevumu pieaugums saistīts galvenokārt ar valstī noteiktās darba ņēmēja minimālās algas pieaugumu un darbinieku darba algas pieaugumu pašvaldības struktūrvienībās un iestādēs. Saņemto aizņēmumu pamatsummas atmaksai šogad plānots izlietot 203 372 eiro.

“Vajadzību ir daudz, jāturpina iesāktie projekti, jānodrošina un jāuzlabo tie pakalpojumi, kas iedzīvotājiem nepieciešami, jāiegulda infrastruktūras sakārtošanā,” atgādina novada vadītājs.

Pašvaldības aģentūras “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” budžets plānots 424 444 eiro. No tiem 128 939 eiro paredzēti kā pašu ieņēmumi. Kultūras pasākumiem paredzēts 40 551 liels budžets. Kā lielākie pasākumi plānoti Pūtēju orķestru svētki, Baltā galdauta svētki, Latvijas valsts simtgades svinības, Ražas svētki Augšlīgatnē, Sarunu garšas, papīra festivāls “Pārceltuve”, Līgatnes kalna svētki, kā arī tradicionālie gadskārtu svētki. Dienas, interešu un amatnieku centrā paredzēts ieguldīt 52 609 eiro. Dome šogad Līgatnes pirts uzturēšanai plāno tērēt 16 490 eiro, Līgatnes pārceltuves uzturēšanai 34 980 eiro, apgaismojuma izveidei Augšlīgatnē – 32 800 eiro.

Kā ik gadu pašvaldība iesaistīsies dažādos projektos, lai piesaistītu finansējumu konkrētu mērķu īstenošanā. Tā, piemēram, skeitparka izveidošana Laivenes atpūtas parkā Augšlīgatnē izmaksas lēstas 19 983 eiro, apgaismojuma izveide Druvas, Liepu un Bišu ielā Augšlīgatnē – 32 800 eiro, bet krēslu iegāde Līgatnes kultūras namam – 36 750 eiro.

“Naudas mazāk nebūs pašvaldības funkciju veikšanai. Tiks nodrošināti iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi. Katrs eiro budžetā ir vairākkārt izsvērts, un tad nolemts, kur to tērēt vai ieguldīt,” saka A.Šteins.

http://news.lv/Druva/2018/01/30/budzeta-nauda-stridus-neizraisa

 

Jaundzimušie no 20. decembra līdz 25. janvārim

Datums: 31.01.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: viena meitene Lita; divi zēni – Jēkabs un Ralfs.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 19 jaundzimušie: astoņas meitenes – Estere, Sāra, Marta, Elīna, Samanta, Elza, Izabella Donicella, Marta un 11 zēni – Markuss, Rūdolfs, Gustavs, Austris, Lūkass, Matiass, Marks, Lūkass, Marsels, Patriks, Dominiks.

Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: meitenes Emīlija, Alise un Austra.

Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: divas meitenes – Estere, Odrija un viens zēns.

Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: zēni – Jēkabs, Everts, Kristians, Jāzeps un Dāvis.

Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie – Renārs un Aleksis Rainers.

Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais – meitene Elza.

http://news.lv/Druva/2018/01/31/jaundzimusie-no-20-decembra-lidz-25-janvarim

 

Graube politikā neies

Autors: ARTIS DRĒZIŅŠ

Datums: 31.01.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

Gadu pēc Latvijas armijas komandiera pienākuma pildīšanas beigām ģenerālleitnants Raimonds Graube pieņēmis galīgu lēmumu politikā neiesaistīties. Viņš turpina aktīvu darbu fondā "Namejs".

Pirms gada 27. janvārī Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā stājās Leonīds Kalniņš, kurš vadības grožus pārņēma no Raimonda Graubes. "Man bijuši uzaicinājumi gandrīz no visām labējām un centriskām partijām. Godīgi sakot, bija pārdomu laiks... Taču tagad esmu pieņēmis lēmumu palikt politiski neitrāls. Galvenais iemesls ir valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs", kam esmu valdes priekšsēdētājs. Pievienojoties jebkurai partijai, tā asociēsies ar "Nameju", bet politiski neitrāls varēšu izdarīt daudz vairāk fonda labā, par kuru esmu atbildīgs," tagad saka R. Graube.

Tieši "Namejs" bija viens no diviem iemesliem, kāpēc ģenerālleitnants priekšlaicīgi atstāja amatu. Tomēr galvenais – un tur neesot bijis pilnīgi nekāds spiediens no malas – bijusi sajūta, "ka esmu pārāk ilgi amatā, daudzus lēmumus jau sāku aizstāvēt kā savus personīgos, kas galīgi nav labi. Vajadzēja jaunu skatu uz lietām. Turklāt virsnieku hierarhijai ir veselīgi, ka komandieri mainās, ir perspektīva," spriež R. Graube.

"Nameja" galvenais uzdevums ir palīdzēt armijas veterāniem, ievainotajiem, bojāgājušo ģimenēm, kā arī veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā. "Nameju" nodibināja Latvijas ģenerāļu klubs 2015. gada 21. jūlijā.

"Runājot par palīdzību, man bieži jautā: bet kur tad valsts? Valsts nekur nav pazudusi, bet ir gadījumi, kad valsts paredzētā sociālā palīdzība pietiekami nenostrādā. Negribu saukt konkrētus piemērus, bet tie ir stāsti par bojā gājušiem karavīriem, kuriem paliek bērni, kas nav dzimuši reģistrētā laulībā, par to, kā tiek sadalīta ģimenē nauda: ir gadījumi, kad karavīru vecāki paliek bez atbalsta, jo to saņēmusi sieva vai vīrs. Esmu bijis Amerikā un pat tur tādiem fondiem ir vieta, jo arī tur sociālā palīdzība nevar visu nosegt. Un ne jau vienmēr runa ir tikai par naudu: runa ir arī par attieksmes un izpratnes veidošanu jaunajos karavīros, kuri arī kādreiz būs veterāni, un varbūt viņiem arī būs nepieciešama palīdzība. "Namejs" sagādāja dāvanas bojāgājušo karavīru bērniem – arī tādas, kas viņiem bija nepieciešamas un ko viņi nevarēja atļauties, un darīs to arī turpmāk. Palīdzēsim veterāniem, kuri pēc valstiskās neatkarības atgūšanas no padomju armijas pievienojās Latvijas armijai un nodienēja nedaudz gadu – padomju pensijas viņiem nav, Latvijas – maza. Tāpat man ir idejas, kā veicināt patriotismu tautā," saka "Nameja" valdes priekšsēdētājs.

Kopš rudens "Namejs" uzsācis līdzekļu vākšanas kampaņu "Atceries savējos!" veterānu, karavīru un viņu ģimeņu atbalstam. Jau savākts vairāk nekā 10 000 eiro. Ziedotāji saņem nozīmīti ar Nameja gredzena attēlu. Šādas nozīmītes ar savu simbolu – magoni – ieviesa briti, vācot ziedojumus pēc Pirmā pasaules kara saviem veterāniem, ievainotajiem un viņu ģimenēm.

Akcijā "Atceries savējos!" savāktos ziedojumus sāka izlietot, lai palīdzētu starptautiskajās operācijās kritušo karavīru ģimenēm. Tā, piemēram, apmaksāti medicīniskās rehabilitācijas izdevumi Viestura ordeņa lielkrusta komandiera kaprāļa Dāvja Baltābola tēvam un mātei, kā arī dižkareivja Ginta Bleijas mātei.

Juris Baltābols ir ļoti gandarīts par palīdzību, kas saņemta viņam ļoti nepieciešamā brīdī: "No visām zālēm vislabākās ir cilvēku sirsnība, kas man, vecam cilvēkam, sarūpēja ne tikai labāku veselību, bet arī Ziemassvētku dāvanu. Sirsnīgi pateicos par to ikvienam ziedotājam!"

"Namejs" pateicas par izpratni un pretimnākšanu rehabilitācijas centra "Līgatne" un kūrorta rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" speciālistiem. Akcijas atklāšanas un Lāčplēša dienai veltītajos pasākumos bojāgājušo karavīru bērnu, ģimeņu, starptautisko operāciju un visu veterānu sociālajam atbalstam saziedoti 1154,85 eiro. Savukārt valsts svētku pasākumos akcijā saziedoti 2929,82 eiro.

Fonds pateicas ikvienam ziedotājam, jo īpaši O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas audzēkņiem, bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem un darbiniekiem, Borisa un Ināras Teterevu fondam, Pasaules brīvo latviešu apvienībai, entuziastu hokeja līgas un amatieru sporta kustības "Entuziasti" hokejistiem, kā arī brīvprātīgo palīgu atbalsta grupai.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/01/31/graube-politika-neies

 

Sēklas kartupeļu pārstrādei pavasarī var pietrūkt

Autors: Gunita OZOLIŅA

Datums: 31.01.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Saimniekošana

Pēc pagājušā lietainā rudens, kad aizlija un uz lauka nenovākti palika desmitiem hektāru kartupeļu, iznācis dzirdēt, ka šoziem tie pagrabos bojājas. Iespējams, tāpēc cilvēki interesējas, kā būs ar sēklas nodrošinājumu. Mūspusē tas tiešām ir būtiski, jo bijušā Limbažu rajona teritorijā ir saimniecības, kas tupeņus audzē un ved uz Ādažiem pārstrādei čipsos. Vēl vairāk ir tādu, kas tos piegādā cietes ražotājiem Ungurpilī, citi biznesam audzē arī pārtikas kartupeļus pārdošanai tirgū, ēdināšanas uzņēmumiem u.c.

Pieredzējusī agronome Laima Aņisimova ilgus gadus nodarbojas ar sēklas tupeņu audzēšanu. SIA Aijaži Lēdurgas pagastā speciālās šķirnes pavairo pēc čipsu ražotāju SIA Orkla Logistics Latvija pasūtījuma, arī uzņēmumam AlojaStarkelsen, tāpat pārtikai. Pa tālruni sazvanīta, L. Aņisimova stāsta, ka pati agrākā pārtikas kartupeļu šķirne Riviera šobrīd tiek gatavota sertifikācijai. Tas iespējams, jo patlaban laiks vēl pieturas samērā silts. Ilgāk vilcināties nemaz nevarot, jo februāra beigās un marta sākumā klientiem šie tupeņi jau ir vajadzīgi. Tos liek diedzēt, lai agri iegūtu jauno ražu. Agronome uzskata, ka šķirne ir perfekta. – Kāda daļa sēklas mums noliktavā stāv kastēs, bet lielākā – sabērumā, tāpēc nevar precīzi pateikt, kā tā glabājas. Manuprāt, labi, bet to īsti redzēs tikai pēc pārlasīšanas. Priecājos, ka pirmais sals ar nejauko vēju ir pārciests un neko sliktu tas nav nodarījis, bet vēl jāiztur aukstākais gada mēnesis, – saka L. Aņisimova. Pavasarī uzņēmums pārdos vēl otru galda tupeņu šķirni – Bellafleur, kuras dzimtene ir Nīderlande. Tā ir vidēja ar rozā miziņu, izturīga pret kraupi. Agronome apliecina, ka cilvēki šogad zvana un par sēklu interesējas biežāk nekā citus gadus. Aijaži cietes ražotājiem nodrošinās arī 76 t šķirnes Tomensa sēklas un Ādažiem 300 t vairāku šķirņu, ko zemnieki vasarā audzēs pārstrādei čipsos. Tāds apjoms ir paredzēts ar rūpnīcām noslēgtajos līgumos, un agronome spriež, ka to varēs nodrošināt. Pērn kartupeļi uzņēmumam bija iestādīti 35 ha platībā, raža tiem bija laba, tomēr daži hektāri palika aizlijuši.

Aloja-Starkelsen agronome Aiga Kraukle cer, ka ar sēklu viss būs kārtībā, bet pieļauj – kādam tās tomēr var pietrūkt. Ne visi, kuri bija apņēmušies to izaudzēt, rudenī izpildīja savas līgumsaistības. Bija gan arī tādi, kuri izaudzēja vairāk. Tagad stādīt un audzēt īpaši bioloģiskos cietes kartupeļus piedāvā jaunpienācēji, kuriem jāpalīdz sagādāt sēklu. Katru gadu pavairošanai uzņēmums iepērk kartupeļus ārzemēs, bet priekšroka uz sēklu ir tiem saimniekiem, kuri plāno stādījumus lielā apjomā. Un tā kā lietuviešu zemnieki izteikuši vēlmi cietes kartupeļus jau pirmajā sezonā audzēt 50 ha, viņiem uzņēmums ir apsolījis pavasarī piegādāt trīs fūres ārzemēs iepirktās sēklas. Daļu integrētajai audzēšanai vēl nodrošinās lielsaimnieks – Ainārs Ciematnieks no Līgatnes pagasta, kurš tos audzē 180 ha platībā un piegādā abiem pārstrādes uzņēmumiem, turklāt vēl arī sēklu.

A. Kraukle skaidro, ka sēklas kvalitāte nesagādā raizes tiem, kuri to laikus novāca. Parasti jau jūlija beigās uz lauka kartupeļiem nosit lakstus, pēc tam augusta vidū, kamēr tie nav pārauguši, sāk rakt. – Šie kartupeļi nedabūja pārmirkt. Lietus periods sākās vēlāk. Mūsu partneri zemnieki nav sūdzējušies, ka sēkla viņiem pūtu, ja pareizā laikā novāca, saulē apžāvēja un novietoja pagrabos. Cita lieta, ka daudziem izaugušie palika uz lauka nenolasīti par barību meža zvēriem, – skaidro A. Kraukle. Viņa apliecina, ka interese par sēklas iegādi ir daudziem.

Cilvēki bieži zvana un prasa, kur varēs nopirkt arī labu galda kartupeļu sēklu. Senāk to tirgoja SIA Aloja Agro, bet tagad uzņēmums ir pārejā uz bioloģisko ražošanu un vairs nedrīkst uzglabāt un lietot augu aizsardzības un citus ķīmiskos līdzekļus. Direktors Jānis Vārpa tomēr stāsta, ka no lielās vācu kompānijas Europlant pavasarī ievedīs vairāk nekā 200 t sēklas. Uzņēmums ir tās vienīgais pārstāvis Latvijā, un ilgus gadus veidotā sadarbība jāsaglabā. Sēklu nodrošinās tiem, kuri jau laikus izdarīja pasūtījumu, bet vairs nepavairos cietes šķirnēm citu saimniecību vajadzībai, tikai sev. Direktors pieļauj, ka pavasarī nedaudz varētu būt pārdodama arī galda tupeņu sēkla. – Nākamajā vasarā vērosim, kā bioloģiski izaug jaunās šķirnes. Ja veiksies, varbūt turpināsim kartupeļus audzēt arī pārdošanai, – J. Vārpa saka. Viņš atzīst, ka noliktavā tupeņi vismaz līdz šim pārziemojuši labi, jo bija sausi, novākti pirms lietavām.

Lielsaimniecība SIA Tēraudiņi Alojas novadā kartupeļus audzē aptuveni 150 ha platībā un nodrošina izejvielu gan cietes, gan čipsu ražotājiem, tāpat ik pavasari pārdod pārtikas kartupeļus. Kā būs ar sēklu, uzņēmuma vadītājs Valdis Možvillo vēl skaidri nevar pateikt. Var gadīties, ka tās nedaudz pietrūks. Viņš atklāj, ka daļa cietes kartupeļu, kas uzņēmuma AlojaStarkelsen pasūtījumā bija audzēti sēklai, rudenī palika dubļos uz lauka. Arī pārstrādei cietē neizdevās novākt visu izaudzēto, bet līgumsaistības rūpnīcai Tēraudiņi izpildīja. Lielsaimniecību ar kartupeļu sēklu parasti nodrošina agronomes Ilgas Možvillo z.s. Celmiņi. Lielā lauksaimniecības uzņēmuma noliktavā vēl šobrīd glabājas arī pārstrādes tupeņi čipsiem. Vienošanās par to, vai tos nākamajā sezonā audzēs, vēl nav notikusi. Pārtikas tupeņu sēkla gan uzņēmumam ir nodrošināta pat ar rezervi. Visticamāk, ka Celmiņi to nedaudz pārdos arī citiem klientiem. Vaicāts, kā sokas pārtikas kartupeļu tirdzniecība, V. Možvillo atbild, ka janvāris parasti ir klusais mēnesis. Tiem pieprasījums aug uz pavasara pusi. – Visi gadi nav vienādi. Dažkārt galda kartupeļus izķer, gadās, ka paliek arī neizpirkti, – nosaka lauksaimnieks.

Vēl par pārtikas kartupeļiem var interesēties Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā. Solīts, ka janvāra beigās tur sāks pārdot Agros dzeltenos, tāpat Madaru, bet vēlāk būs arī citas šķirnes.

http://news.lv/Auseklis/2018/01/31/seklas-kartupelu-parstradei-pavasari-var-pietrukt

 

Trūcīgā statusa saņēmēju kļūst mazāk

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 01.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sarūk to cilvēku skaits, kuri lūdz piešķirt trūcīgās personas statusu, liecina vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu pašvaldību informācija.

Pēc vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu sociālo dienestu sniegtās informācijas tiek secināts, ka vienā novadā trūcīgo personu skaits palicis nemainīgs, vienā tas nedaudz palielinājies, bet pārējos sešos novados trūcīgo personu skaits samazinājies.

Cēsu novadā 2016. gadā trūcīgo personu statuss tika piešķirts 256 cilvēkiem, bet pērn 229 personām. Pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone to vērtē pozitīvi: “Samazinājums nav liels, bet ir, tas liecina, ka situācija stabilizējas. Sociālā darba ieguldījuma rādītājs ir tas, kā samazinās trūcīgo iedzīvotāju skaits. Mēs strādājam pie tā, lai šis skaitlis kaut nedaudz, bet kļūtu arvien mazāks.”

I. Sietiņsone stāsta, ka visbiežāk trūcīgās personas statuss tiek piešķirts ilgstošiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vientuļiem vīriešiem, kuri cīnījušies vai cīnās ar dažādām atkarībām un kuru veselības stāvoklis neļauj veikt darba pienākumus, kā arī sievietēm pirmspensijas vecumā ar zemu izglītības līmeni. “Priecājamies, ka ģimenes ar bērniem starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir ļoti maz. Ja ir, tad šo statusu ģimene saņem īslaicīgi, jo ar ģimenēm tiek ļoti nopietni strādāts, meklēti risinājumi, lai trūcīgo statuss viņiem nebūtu nepieciešams.”

Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja uzskata – novadā ir iespējams atrast darbu, cits jautājums, cik cilvēks ir ieinteresēts to darīt. “Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā ne tikai vakances, bet arī dažādus kursus. Tāpat tiem, kas reģistrējušies NVA, ir iespēja strādāt programmas “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” piedāvājumā. Cilvēki šo iespēju izmanto maz. Šobrīd Cēsu novadā iespēju ir vairāk nekā kvalificētu un spējīgu darītāju,” pārliecināta I. Sietiņsone.

 

Vislielākais trūcīgo personu statusa piešķiršanas samazinājums ir Priekuļu novadā, kur 2016. gadā izziņas par statusa piešķiršanu izsniegtas 321 personai, bet 2017. gadā 258 personām. Vecākā sociālā darbiniece Liepas un Mārsnēnu pagastā Līga Šmitiņa–Jankovska min divus tam iespējamos iemeslus: “Tas, iespējams, noticis uz izbraucēju rēķina vai materiālā stāvokļa uzlabošanās rezultātā. Jau vairākus gadus šim skaitlim ir tendence samazināties. Tie, kas vēlas, atrod darbu un strādā. Lielākā daļa trūcīgo, kas arī saņem bezmaksas pārtikas pakas, ir seniori, kuriem ir mazas pensijas, kā arī cilvēki ar otrās un trešās grupas invaliditāti. Priecājamies, ka starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir maz daudzbērnu ģimeņu.”

L.Šmitiņa – Jankovska norāda, ka pērn, 2017. gadā, projektā “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” nodarbinātas 29 personas: “Uz kopējā fona tas ir maz. Zināms, ka rindā uz šiem darbiem pašlaik nav jāgaida. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var sākt strādāt. Problēmas diemžēl ir tieši ar šo vēlmi mainīt savu dzīvi un sākt kaut ko darīt.”

Nemainīgs trūcīgā statusa ieguvušo personu skaits divu gadu laikā ir Raunas novadā. Novada Sociālā dienesta darbiniece Sandra Fišmeistere norāda, ka gan 2016., gan 2017. gadā trūcīgās personas statusu saņēmuši 50 cilvēki. “Lielākoties tie ir pirmspensijas vecuma vīrieši, kuriem ir darba nespēja, kā arī daudzbērnu ģimenes. Pat ja ģimenē ir abi vecāki, kopējie ienākumi ir zemi. Šīs daudzbērnu ģimenes mēs ļoti uzmanām un cenšamies mudināt darīt kaut ko lietas labā, kopā meklējam risinājumus.”

Jaunpiebalgas novadā personu skaits, kurām piešķirts trūcīgā statuss, kaut nedaudz, bet ir palielinājies. “Situācija tikpat kā nav mainījusies. Ja 2016. gadā mūsu novadā trūcīgās personas statuss tika piešķirts 73 cilvēkiem, tad pērn – 76. Bet, ja runājam, kas ir statusa saņēmēji, tad iepriecina fakts, ka ģimenes ar bērniem šo statusu saņem retāk, nekā tas bija pirms vairākiem gadiem,” tā Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta darbiniece Anda Graudiņa.

Izmaiņas savā novadā pozitīvi vērtē arī Līgatnes pašvaldības Sociālā dienesta darbiniece Iveta Viļumsone: “Situācija ir stabila. Iespējas šeit ir – cilvēki strādā vai tiešām cenšas atrast darbu. 2016. gadā Līgatnes novadā bija 182 trūcīgās personas 65 mājsaimniecībās, pērn šis statuss piešķirts 138 personām 75 mājsaimniecībās. Tas norāda uz to, ka trūcīgo personu vidū palielinās vientuļo cilvēku skaits, bet samazinās ģimeņu skaits.”

To, kāds atbalsts pienākas trūcīgā statusa saņēmējiem, var noskaidrot novadu sociālajos dienestos.

***

Trūcīgās personas statuss piešķirts:

2016. gadā 2017. gadā

Amatas novads

284 personas 270 personas

Cēsu novads

256 personas 229 personas

Jaunpiebalgas novads

73 personas 76 personas

Līgatnes novads

182 personas 138 personas

Pārgaujas novads

195 personas 188 personas

Raunas novads

50 personas 50 personas

Vecpiebalgas novads

188 personas 182 personas

Priekuļu novads

321 persona 258 personas

http://news.lv/Druva/2018/02/01/truciga-statusa-sanemeju-klust-mazak

 

 

 

 

 

 

2018-02-02
Laika ziņas
Aptaujas