Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Muzikālā kvalitāte paaugstinās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Domāju, skatē būs vairāk ansambļu. Žēl, ka tikai seši, ja apriņķī ir 14 kori, tad skaidrs, ka arī ansambļu ir vairāk. Ansambļu dalībnieki dzied, muzicē, gūst prieku, tas ir svarīgi, un tad ir kvalitāte, ko arī parādīja rezultāti. Katrs ansamblis izvēlējies savu ceļu, arī repertuāru. Ja pašvaldības neuzskata, ka kolektīvam jāpiedalās skatē, tad arī nepiedalās,” pārdomās dalījās L.Goss un piebilda, ka skatē katram kolektīvam divas dziesmas bija jāizpilda a capella, tas nav viegli, bet veicina dziedātāju muzikalitāti un kolektīva izaugsmi. M.Klišāns atzina, ka katram kolektīvam ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem. “Katram ansamblim ir savi uzdevumi. Vienkāršākais, protams, ir skatē nepiedalīties, ja tas netiek prasīts, kāpēc piedalīties,” sacīja apriņķa koru virsdiriģents un ieteica, ka varbūt nākamgad skatei meklēt citu formu, lai ieinteresētu piedalīties arī citus ansambļus.

Savos novados, arī pie kaimiņiem regulāri klausītājus priecē Vecpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis “Lūna”, “Kaives Jaunais ansamblis”, Liepas sieviešu vokālais ansamblis “Uguntiņa”, Priekuļu vīru senioru ansamblis “Neprāc”, Drustu sieviešu ansamblis “Dienvidvējā”, Jaunpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis "4PA–SAULES". Neviens no tiem skatē nepiedalījās.

“Skatēs vienmēr piedalāmies. Pērn nebija, un kaut kā sezonas ritmā pietrūka. To drebeli, satraukumu vajag, koncerts ir kas pavisam cits. Skatē ir īpaša koncentrēšanās, gatavošanās, atbildība. Te redzam, vai esam kaut ko sasnieguši, arī to, kā un ko citi dara, kā attīstās mākslinieciskais līmenis,” “Druvai” atzina Mārsnēnu sieviešu ansambļa vadītājs Juris Krūze un piebilda, ka kolektīvs dzied dziesmas, kas patīk, vadītājs pats arī aranžē, uzraksta kolektīvam kādu dziesmu. Šomēnes Mārsnēnu sieviešu vokālajam ansamblim 20 gadu jubileja un koncerts kopā ar draugiem.

Pārgaujas novada sieviešu vokālā ansambļa vadītāja Elita Tomsone pastāstīja, ka kolektīvam ir skaidri noteikts, kādos novada pasākumos jāpiedalās un ka noteikti skatē. No šī gada arī ansambļu vadītāju atalgojumu ietekmēs kolektīva sniegums skatē. “ Skate ir vajadzīga izaugsmei,” uzsver vadītāja un aicina uz kolektīva 25 gadu jubilejas koncertu. Daudzus gadus “Pārgaujas lakstīgalas” apvienoja dziedātājas no Stalbes. Tagad tajā dzied arī dāmas no Straupes, Rozulas, Daibes, Cēsīm. Mēģinājumi arī notiek Straupes tautas namā. “Tagad esam Pārgaujas novada ansamblis,” ar lepnumu sacīja Elita Tomsone.

Pārgaujas novada senioru vokālā ansambļa “Laika ritmi” rīkotāja Dagnija Pole uzsvēra: “Skate dod mērķtiecību, motivē. Dziedātājiem gatavojoties ir lielāka atbildība.” “Laika ritmi” daudz koncertē, tuvākajā laikā paredzēts braukt pie draugiem uz Līgatni, Valmieru, Priekuļiem. “Gatavojamies draudzības koncertam “Skaista mana Latvija visos gadalaikos”, kas notiks Auciemmuižā. To veltīsim Latvijas simtgadei. Strādājam daudz, mums ir mērķi,” pārdomās dalījās D.Pole. Ilggadējā ansambļa vadītāja Ina Aizgale uzsvēra, ka ar “Laika ritmiem” ir viegli strādāt, jo visus jautājumus nokārto Dagnija. “Man patīk jauktais ansamblis, cits skanējums. Dziesmas cenšos aranžēt tieši “Laika ritmiem”, jo zinu, ko kurš var nodziedāt. Uzstāšanos daudzums atkarīgs no tā, ko paši gribam. Prieks strādāt, ja jūti, ka visiem patīk tas, ko dara,” sacīja I.Aizgale.

Skatē Pārgaujas ansambļiem līdzi juta un sveica pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un kultūras darbiniece Madara Gasiņa. Abi ansambļi skatē uzstājās jaunos tērpos.

Pēc 18 dziesmu noklausīšanās pieredzējusī ansambļu vadītāja un diriģente Ilga Šķendere atzina, ka ar katru gadu ansambļu mākslinieciskais līmenis aug, dziedātāji kļūst atraisītāki, repertuārs sarežģītāks un interesantāks. To uzsvēra arī M.Klišāns, uzteicot ansambļu vadītāju meklējumus, oriģinālas atklāsmes tautasdziesmu izpildījumā.

Saskaitot punktus, 2.pakāpes vērtējumu saņēma Mārsnēnu sieviešu vokālais ansamblis (vadītājs J.Krūze), Skujenes sieviešu vokālais ansamblis “Dalvijas” (Alise Ketlere – Kaņepone), bet  1. pakāpes vērtējumu – Vaives sieviešu vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (Ilze Grīnfelde), Līgatnes sieviešu vokālais ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne) un Pārgaujas novada “Pārgaujas lakstīgalas” (E. Tomsone). Augstāko vērtējumu ar vienādu punktu skaitu – 43 – ieguva pārgaujnieces un līgatnietes. Abi ansambļi arī agrākos gados bijuši koru apriņķī labākie, vairākkārt izvirzīti skatei pusfinālā un finālā. Arī tagad abi kolektīvi ieguva tiesības piedalīties skates nākamajā kārtā.

http://news.lv/Druva/2018/02/06/muzikala-kvalitate-paaugstinas

 

Izstāde „Balttour” – tikšanās ar labiem paziņām

Autors: Ģirts Kondrāts

Datums: 06.02.2018

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Redzeslokā

Kā jau pēdējā gadsimta ceturksnī ierasts, ziemas vidū Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā, notiek starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus. Šogad sabiedrība „BT 1” izstādi „Balttour” rīko jau 25. reizi.

„Rīgas Apriņķa Avīzi”, protams, vairāk interesēja, ko izstādē rādīs Pierīgas novadi, jo pašvaldībās ap galvaspilsētu arvien vairāk tiek domāts, kā piesaistīt gan vietējos tūristus, kas nedēļas nogalē uz īsu brīdi izraujas no pilsētas, gan ārzemniekus, kam ir iespēja un interese izmest kādu loku ap Rīgu.

Pierīgas novadi – kopā un atsevišķi

Šogad, tāpat kā parasti, Pierīgas novadi bija pārstāvēti gan atsevišķi, gan dažādu tūrisma reģionu sastāvā, piemēram, Saulkrasti un Carnikava kopā ar Vidzemes piekrastes pašvaldībām Limbažiem, Salacgrīvu un arī Aloju stendā „Saviļņojošā Vidzeme”. Izstādes atklāšanas dienā Carnikavas klātbūtni apliecināja patiesi gardas nēģu maizītes.

Lejasdaugavas tūrisma pudurim, kurā ietilpst Baldones, Ikšķiles, Ķekavas, Ogres, Salaspils un Stopiņu novads, šogad pievienojusies arī Mārupe.

Vairāk uz Zemgales novadiem – Jelgavu un Ozolniekiem – skatās Olaine, kas izstādē sevi prezentēja ne tikai kā rūpniecības pilsētu, bet uzsvēra, ka tās tuvumā risinājušies arī Pirmā pasaules kara notikumi.

Sektorā, kurā savas pievilcīgās puses rādīja Vidzemes pašvaldības, klasterī „Enter Gauja” mirdzēja arī Sigulda.

Izstādē sastaptie Pierīgas pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka vairākiem novadiem kopā ir ērtāk organizēt tūrisma maršrutus, veidot kartes un bukletus. Ar laiku tas var sniegt arī vērā ņemamu ekonomisko izdevīgumu, jo nav jau izslēgts, ka cilvēki, kas Pierīgu apceļojuši un iepazinuši kā tūristi, nolemj te apmesties uz dzīvi, atrod darbu, savukārt uzņēmējiem rodas interese atvērt savas ražotnes.

Sigulda iet līdzi laikam

Tradicionāli Siguldas vārds saistās ar Gaujas senleju, pilīm, dažādiem ziemas sporta veidiem, un tas nekur nav pazudis. Pašvaldības aģentūras „Siguldas Attīstības aģentūra” direktore Laura Skrodele „Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka Sigulda izstādē „Balttour” ir pārstāvēta jau vairāk nekā desmit gadu. Šogad vairāk esot domāts par piedāvājumu aktīvās atpūtas cienītājiem, jo pagājušajā sezonā klāt nākuši vairāki jaunumi. Viens no tiem – iespēja spēlēt golfu ar futbola bumbu. Braucot no Turaidas pils Inciema virzienā, izveidots īpašs spēles laukums ar 18 bedrītēm, tikai golfa nūju un mazas bumbiņas vietā esot futbola bumba. Tādu iespēju jau izmantojot gan darba kolektīvi saviem pasākumiem, gan individuālie spēlētāji.

Tāpat L. Skrodele atgādināja, ka pērn Siguldā atvērts jauns sporta centrs, kur ūdens atrakciju un atpūtas parka daļā tiekot rīkotas, piemēram, nodarbības uz akvafitmatračiem. Līdzsvara noturēšana un kustības uz šāda peldrīka labi iespaidojot gan muskulatūru, gan attīstot līdzsvaru.

Savukārt no aprīļa Siguldā sākšot darboties elektrovelosipēdu noma. Pēc L. Skrodeles domām, tie būšot piemēroti interesentiem, kuri vienā dienā gribēs izbraukāt gan Siguldu, gan Līgatni, bet nebūs pārliecināti par savu varēšanu. Savukārt tiem, kuri vēlēsies ceļot ar velo, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, gida pavadībā tiks piedāvātas tūres ar platriepu velosipēdiem. Turklāt Siguldas stenda saimniece atgādināja, ka Siguldai jau kādu laiku ir sava mobilā lietotne, kurā var atrast gan visu pakalpojumu klāstu, gan pasākumu kalendāru.

Tā kā pavisam drīz sekosim līdzi mūsu olimpiešu startiem Phjončhanā, „Rīgas Apriņķa Avīzei” Siguldas pārstāvei lūdza pastāstīt arī to, cik nopietni ir Siguldas plāni kļūt par ziemas olimpisko spēļu pilsētu, palīdzot Zviedrijai. L. Skrodele pastāstīja, ka zviedru puses pārstāvji 23. janvārī esot apmeklējuši Siguldu: „Kopīgi apskatījām kamaniņu trasi un centru, kur trenējas sportisti, pārrunājām abu pušu intereses, uzklausījām atzinību par darbu, kas ieguldīts trases uzturēšanā, un tagad jāgaida oficiāls zviedru puses pieprasījums.”

Ģenerālmēģinājums pirms orientēšanās seriāla

Lejasdaugavas tūrisma reģionu savā stendā izstādē pārstāvēja Baldones, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Salaspils un Stopiņu novads. Kā jau pirms kāda laika solīja šī klāstera pārstāvji, pārnovadu sadarbības rezultātā ir rasta iespēja rīkot septiņu posmu velofotoorientēšanās seriālu. Tas sāksies 12. maijā Ķekavā un beigsies 22. septembrī Mārupē. Rīkotāji to raksturo kā piedzīvojumu visai ģimenei.

Tikmēr Ķīpsalā ikviens Lejasdaugavas tūrisma reģiona stenda apmeklētājs visu izstādes laiku varēja izmēģināt spēkus velobraucienā pa Pierīgas novadiem, proti, virtuālajā vidē divi velobraucēji vienlaikus, dūšīgi minot velosipēda pedāļus, varēja sacensties, kurš ātrāk izbrauks distanci cauri visiem septiņiem Daugavas lejteces novadiem, pie viena „noķerot” pēc iespējas vairāk punktu.

Kā ievēroja „Rīgas Apriņķa Avīze”, kopumā Pierīgas novadu piedāvājumā šogad dominēja aktīvās atpūtas pasākumi. To, ka Latvijā ārpus Rīgas tiek darīts vīns un alus, cepta garšīga maize, sastopami prasmīgi amatnieki, vairāk rādīja novadi, kas atrodas vismaz stundas brauciena attālumā no galvaspilsētas.

Netrūka arī ārzemnieku

Pārlaižot skatienu zālei, kurā parādīt sevi bija atbraukušas ārzemju tūrisma kompānijas, vismaz skaita ziņā īpaši izcēlās lietuvieši un igauņi. Lietuvieši šajā ziņā ir gan darbīgāki par saviem Baltijas kaimiņiem, gan allaž iemanījušies piedāvāt kaut ko jaunu un – pats galvenais – tepat Latvijas robežas tuvumā.

Savukārt igauņiem patīk palielīties ne tikai ar modernajiem spa iestādījumiem, bet arī ar sajūtām, ko var sniegt atrašanās uz salas, bet fonā – arī atgādinājums par kopīgo Livonijas mantojumu.

Ģeogrāfiski tālākie tūrisma galamērķi izstādē bija Bali sala Indonēzijā, bet nu jau pāris reižu „Balttour” piedalās arī tūrisma organizatori no Uzbekistānas. „Rīgas Apriņķa Avīzei” bija interesanta saruna ar Baltkrievijas Grodņas apgabala pārstāvjiem. Izrādās, tur, iepriekš sazinoties ar vietējiem tūrisma operatoriem, var aizbraukt bez vīzas. Tiesa, jābrauc caur Lietuvu. „Mēs pamazām atveramies pasaulei,” sacīja baltkrievu uzņēmējs.

Ceļo droši

Vietās, kur tiek piedāvāts, pirkts un pārdots, bija manāmi arī naudas mijēji jeb dažādu banku un valūtas maiņas punktu pārstāvji. Un gluži vietā te bija arī Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta stends ar atgādinājumu, ka, pirms doties ceļā, nenāk par sliktu painteresēties, vai ceļojuma galamērķis ir drošs, vai kārtībā ir personas dokumenti, vai ir derīga apdrošināšanas polise, kur vērsties, ja ārzemēs gadās kāda ķibele.

Lai arī dzīvojam pasaulē, kur valda mobilās aplikācijas jeb lietotnes, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta stendā kopā ar informācijas lapiņām par drošu ceļošanu kā suvenīru varēja saņemt parasto zīmuli. Šķiet, mazo kalendāriņu laiks ir pagājis, bet zīmulis tīri labi var noderēt, piemēram, ceļojuma piezīmju rakstīšanai, ja mobilais telefons ir izlādējies.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2018/02/06/izstade-balttour-tiksanas-ar-labiem-pazinam

 

Jādzēš degoši sodrēji un jāglābj suns

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 06.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsīs, Līgatnes un Jaunpiebalgas pagastā aizvadītajās brīvdienās ugunsdzēsējiem nācies doties izsaukumos uz ēkām, kuru dūmvados deguši sodrēji, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vēsturiskajā Cēsu rajonā glābēji devušies arī uz Pārgaujas novada Raiskuma pagastu, kur suns bija noslīdējis pa stāvu krauju pie upes un netika atpakaļ augšā. Ugunsdzēsēji glābēji suni uzvilka pa stāvo krastu un atdeva saimniecei.

http://news.lv/Druva/2018/02/06/jadzes-degosi-sodreji-un-jaglabj-suns

 

Lauksaimniecību nomaina tūrisms

Datums: 06.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Ligita Gulbe saimnieko dzimtas mājā Līgatnes pagasta “Upmaļos”. Savulaik vectēvs zemi izpircis no muižas. Tad arī celta klēts, kūts un māja. Pie mājas vecie ozoli, liepas tuvojas simtgadei, arī iebraucamajā ceļā vectēva stādītās liepas. Netālu no mājas aug pirms gadiem desmit saimnieku stādītās kastaņas, arī ābeles.

Līdz skolas laikam Ligita dzīvoja pie vecvecākiem. “Bija jāpalīdz, kad slauca govi, gāju ar krūzīti līdzi. Gāju govi ganīt. Kur tagad siltumnīcas, bija krūmājs, vecāmāte sēdēja, tamborēja, es dzīvojos pa pļavu. Atceros, kā rudenī istabā sanesa mārtiņrozes. Reiz ziemā atvēru ārdurvis – sniegs pāri galvai,” bērnības atmiņās kavējas “Upmaļu” saimniece un piebilst, ka tikai skolas gados bijusi prom, bet visa dzīve pavadīta dzimtas mājā. Ligita rāda fotogrāfiju, kāda māja izskatījās 60.gadu sākumā. Ēka bija apšūta ar šūnakmeni, tagad tā apmesta. Mazā meitene bildē tagad ir tās saimniece.

90.gadu sākumā Gulbji sāka saimniekot, atguva vecātēva zemi, vēl piepirka klāt. “Bija govis, cūkas, aitas. Uzbūvējām kūti, šķūni, vieni no pirmajiem ierīkojām mūsdienīgu mēslu krātuvi. Audzējām kartupeļus,” pastāsta Ligita. Kad par pienu maksāja santīmus, dēls Kaspars ieteica, ka varbūt iekārtot viesu namu. Pamazām pēc 11 gadu zemniekošanas tika likvidēta lopkopība, kartupeļus gan audzēja vēl vairākus gadus. No 2000.gada daudziem Latvijā zināms viesu nams “Upmaļi” Līgatnes pagastā.

“Tagad arī ir lauksaimniecība. Saimniecībā ir desmit kazas, truši, vistas, divas cūkas, audzējam nedaudz dārzeņu, ir siltumnīcas, kur izaug tomāti, gurķi, garšaugi, lai būtu, ko piedāvāt viesiem. Nesen nopirkām poniju. Lai prieks mazbērniem un viesiem. Daļu zemes iznomājam,” stāsta saimniece un piebilst, ka mežmalā uzcelta neliela kūtiņa.

Pamazām vien kūts tika pārbūvēta. Ēka ir tikpat liela, tikai tagad tas ir viesu nams. Grūti pat iedomāties, ka lielajā zālē kādreiz stāvēja govis, bet stūrī bija kuiļa aizgalds. Tur, kur durvis uz āru, uz krātuvi tika transportēti mēsli. Deju grīda ierīkota mēslu krātuvē. Gar betonētajām malām vasarā priecē puķu kastes. Otrā krātuvē romantiska lapene. Bijušās kūts otrā galā, kur tagad pirts, baseins un virtuve, turēja cūkas, vistas, bija piena māja un virtuve.

“Ieceres nedaudz pamainīja ugunsgrēks, jumta konstrukcija mainījās,” piebilst Ligita un pastāsta, ka tolaik kredītus neņēma, jo nevarēja jau paredzēt, kā ar viesu uzņemšanu veiksies. Dzīvojamā māja ģimenes vajadzībām tika pārbūvēta un paplašināta. Gulbju ģimenē auga trīs dēli un septiņi audžubērni. Tika pārbūvēta klēts, kurā Ligitas bērnībā glabāja ievārījumus, gaļu, miltus. Tagad tur atrasta vieta, kur klubiņā satikties pagasta sievām. Pie upes ir vecā pirtiņa. Tā mājiniekiem, ne viesiem.

Savulaik “Upmaļos” uzbūvēja lielu šķūni, kur glabāja graudus, bija dzirnavas, tagad te malka, tiek turēta tehnika, dārza inventārs, ir arī garāža.

Pa viesu mājas logiem redzams jaunveidotais parks. Tur aug koki, krūmi, ziemcietes, ierīkotas pastaigu takas. “Pirms dažiem gadiem tur bija kartupeļu lauks,” bilst Ligita.

Saimnieki pārliecinājušies, ka “Upmaļos” viesiem patīk reljefs, daba, iespēja pastaigāties pa mežu un gar Līgatnes upi. Arī miers un klusums. “Ir pilsētnieki, kuri atbrauc, lai klusumā izgulētos, pastaigātos. Semināru dalībnieki brīvo laiku velta pastaigām,” pastāsta saimniece un uzsver, ka, veidojot atpūtas zonu, ir svarīgi saglabāt lauku vidi. Apkārtnes reljefs pasaka, kam kur īstā vieta. Lauku mājas pagalmā noteikti jābūt ugunskura vietai, lapenei. Viesiem patīk arī dzīvnieki.

“Pārspīlēt nedrīkst, saprotu, ka te puķu ir par daudz. Ravēšana sagādā problēmas. Rīkojam talkas, sabrauc bērni, 11 mazbērni, tā tiekam galā. Arī citiem darbiem rīkojam talkas. Kaut bērni savās dzīvēs, “Upmaļi” viņus velk,” stāsta Ligita un atzīst, ka bērni iesaka kaut ko mainīt, bet, ja gribas ko citu, uzreiz jādomā, kā tas izskatīsies kopskatā.

“Uzturēt viesu namu – tā ir dzīve. Reti kāda diena ir brīva,” saka saimniece. “Upmaļi” ir no retajiem viesu namiem, kur piedāvā arī ēdināšanu. Gatavo Ligita pati.

“Upmaļu” saimniece iegrimst pārdomās, kad runājam, kurš no jaunajiem varētu turpināt vecāku iesākto. Dēls Edgars blakus iekārto savu viensētu, uzcelta māja, pirtiņa, saimniecības ēka. Kasparam arī māja uz vecāku zemes. Aigaram māja Līgatnes ciemā.

“Viesu nami būs vajadzīgi arī nākotnē. Lauku viensētas, daba vilina pilsētniekus,” pārliecināta līgatniete Ligita Gulbe.

http://news.lv/Druva/2018/02/06/lauksaimniecibu-nomaina-turisms

 

Vēl turamies pretim gripai

Autors: Līga Salnite

Datums: 08.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Latvijā izsludinātā gripas epidēmija, kā arī vispārējs satraukums par tās atnākšanu Cēsu apkaimes iedzīvotājus, šķiet, nav skāruši. Teju visur ziemas laikapstākļi un viegla neuzmanība vai nogurums pietuvinājis dažādu vīrusu saslimšanas, tomēr izteikti gripas uzliesmojumi nav novēroti pat galvaspilsētai tuvākajos novados.

Amatas pamatskolas direktors Indars Upītis laikrakstam apstiprināja: “Gripas vīruss pie mums nav vēl manīts.” Protams, kā jau aukstajā gadalaikā atsevišķi saslimšanas gadījumi esot, bet tie drīzāk ir saaukstēšanās, un izteiktāk tas ir pirmsskolas vecuma bērniem.

Turpat Drabešu pagasta Ieriķu dienas aprūpes centrā pagaidām nav fiksēts neviens gripas saslimšanas gadījums, informēja centra vadītāja un ambulatorā dienesta ārsta palīdze Ligita Špaca. “Ir vīrusu infekcijas, it sevišķi bērniem, bet gripas simptomu gan nav,” teic speciāliste. Par gripas vakcinācijas aktivitāti šogad mediķe saka īsi: “Tā, protams, ir naudas lieta.”

Arī Līgatnes novada vidusskolu nav sasniegusi epidēmija, apliecina skolas mācību pārzine Mudīte Grava. “Nē, mums bērni, paldies Dievam, patlaban vēl neslimo,” atviegloti viņa atzīst, piemetinot, ka atsevišķi skolēni pa vienam ir ziemīgi apslimuši, bet ir klases sākumskolā, kur visi bērni ir skolā.

Līdzīgos novērojumos dalās arī farmaceiti.

“Gripa vēl nav sākusies, pagaidām jūtami vien parastie ziemas vīrusi, lielākoties augšējo elpceļu iekaisumi,” stāsta Cēsu Centra aptiekas vadītāja Iveta Zāģere. Katra sirdzēja simptomi kaut nedaudz atšķiras, un farmaceiti vērtē individuālas sūdzības, lai situācijas atvieglošanai klientam piedāvātu kādus medikamentus. “Ir jau visiem tā atruna, ka nevar atļauties slimot, ka obligāti jābūt darbā, bet nepadomājam, ka paaugstinātā temperatūra jau ir mūsu organisma cīņa ar sastapto vīrusu,” uz izsvērtiem lēmumiem mudina Iveta Zāģere, paskaidrojot, ka, neļaujot organismam pašam strādāt, var iegūt nelabvēlīgas sekas ilgtermiņā. Par profilaktiskiem pasākumiem aptiekas apmeklētāji gan interesējas, bet tas ir attiecināms uz piesardzību pret visiem vīrusiem, ne konkrēti gripu. Gripas vakcīnas biežāk iegādājas cilvēki, kuriem ir plānota kāda ķirurģiska manipulācija un vakcinēšanās ir medicīniska prasība.

“Latvijas aptiekas” Priekuļu filiāles vadītāja Svetlana Feoktistova, runājot par gatavību iespējamajam gripas uzliesmojumam, norāda, ka ir priekulieši, kuri ik gadu apzinīgi iegādājas vakcīnas, bet to darījuši decembrī un janvārī, tagad vairs ne. Par gripas parādīšanos Priekuļos pagaidām vēl nekas neliecinot.

Raunā arī ar gripu vēl neslimo. Vietējās aptiekas farmaceite Daiga Strode pastāsta, ka par vakcināciju pagasta ļaudis interesējušies rudenī. Taujāta arī par vietējo iedzīvotāju ierasto rīcību, ja ir paaugstināta temperatūra, aptiekāre uzslavē raunēniešus: “Cilvēki ir izglītoti – zina, ka lietot medikamentus temperatūras pazemināšanai nav tas pareizākais veids.”

Vakcinēšanos profilaksei daudzi izmantojuši Straupes pagastā. Ārsta palīdze ģimenes ārsta un arodveselību praksē Plācī Inga Medne apstiprina: “Vakcinējam aktīvi. Piedāvāts tiek visiem.” Pagaidām arī šajā praksē vēl nav reģistrēts neviens ar gripu saslimušais.

Cēsīs ārsti gan pieļauj, ka kādam pacientam varētu būt arī gripa, tomēr pārliecinoši to vēl nevar teikt, un līdz ar to – par slimības uzliesmojumu nevar būt ne runas.

Tikai ģimenes ārste Iveta Olte sliecas minēt, ka šajās dienās pie viņas vērsies pacients ar, visticamāk, gripas pazīmēm. Līdz ar to viņa pieļauj, ka nudien drīz varētu sākties slimības uzliesmojums, tomēr cerīgi piebilst: “Dzīvosim – redzēsim!” Jautāta par pretgripas vakcīnu popularitāti, I.Olte atzīst, ka viņas ikdienas darbā ir visai maz pacientu, kuri būtu interesējušies par iespējām saņemt šo poti un vakcinējušies.

Ārste vēlreiz atgādina iedzīvotājiem par nepieciešamību ikdienā uzņemt daudz šķidruma un stiprinošas zāļu tējas, ēst ķiplokus, dzērvenes un citus produktus, kas satur daudz C vitamīna.

Reģistratūrā pie Cēsu ģimenes ārstiem Intas Blūmas un Brigitas Jaunzemas “Druvai” arī norāda, ka tikai dažiem saslimušajiem var novērot gripas simptomus. Arī ģimenes ārste Valentīna Ivanova apstiprina, ka tipiska gripas precedenta pagaidām nav bijis. Viņa paskaidro, ka mēdz būt pacienti, kuriem ir kāds simptoms, ko piedēvējam gripai, tomēr tā nav saslimšana ar gripu.

Lai arī epidēmija vēl nav tikusi līdz Cēsīm, pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle apstiprina, ka iestādē – saskaņā ar valstī izsludināto – jau kopš 1.februāra noteikta stingra karantīna. “Pagaidām neviena saslimšanas gadījuma pansionātā nav,” iestādes iemītnieku pašsajūtu komentē vadītāja un uzsver nepieciešamību ievērot striktus drošības pasākumus. Karantīnu atcels pēc konsultēšanās ar Cēsu ģimenes ārstiem par situāciju pilsētā, kā arī sekojot līdzi situācijai citviet Latvijā. Līdz ar to pagaidām pansionāta iemītniekus apmeklēt nedrīkst, jo durvis ir aizslēgtas, vien iespējams nodot paciņas.

http://news.lv/Druva/2018/02/08/vel-turamies-pretim-gripai

 

Kultūras namā jauni krēsli

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Līgatnes kultūras nams tagad var lepoties ar jauniem un ērtiem krēsliem.

Piesaistot ES finansējumu, iegādāti 360 jauni krēsli.

"To krāsu izraudzījās arhitekte, lai krēsli būtu pieskaņoti aizkariem un skatuves priekškaram," stāsta Līgatnes novada domes projektu vadītāja Daina Tērauda un piebilst, ka krēsli ražoti Lietuvā. Lietuviešu firma bija vienīgā, kas pieteicās iepirkumā.

Projekta kopējās izmaksas ir 44 467 eiro, no kuriem 14 995 eiro finansē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programma.

Kultūras nama apmeklētāji jau novērtējuši jaunos krēslus un bijuši priecīgi, ka tie ir ērti un skaisti. "Vecie krēsli turpmāk tiks izmantoti āra pasākumiem un aizvien noderēs," pastāsta Daina Tērauda.

http://news.lv/Druva/2018/02/08/kulturas-nama-jauni-kresli

 

Ģimenes kļūst kuplākas

Datums: 09.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"!

“Lasīju “Druvā” informāciju par dzimstību astoņos novados. Kaut runā, ka dzimstība samazinās, šie skaitļi liecina, ka tik slikti nav. Dažos novados reģistrēto jaundzimušo ir pat diezgan redzami vairāk. Īpaši labi jau izskatās Līgatnē un Jaunpiebalgā. Tas priecē. Ja ģimenes kļūst kuplākas, tas nozīmē, ka dzīve kļūst labāka,” sprieda pensionāre Anna.

 

http://news.lv/Druva/2018/02/09/gimenes-klust-kuplakas

 

Aicinājums “Ķer un atlaid” nedarbojas

Autors: Līga Eglīte

Datums: 09.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Raibā dzīve

Gaujas neaizsalušajos posmos spiningotāji ķer līdakas, taču turpat blakus ir arī laši, taimiņi un foreles. Noķertās lašveidīgās zivis noteikumi paredz atlaist atpakaļ ūdenstilpē. Taču kurš var pārbaudīt, vai makšķernieka godaprāts vēl darbojas?

Jānis Bušs, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs, atzīst, ka nav iespējams pieķert tos, kuri līdaku vietā izvelk lašveidīgās zivis: “Ir entuziasti, kas uzfilmē un ievieto sociālajos tīklos, ka ir noķēruši un atlaiduši zivis, taču “tauta runā”, ka visas tomēr neatlaiž un labāko lomu nes mājās. Gar upi pēdas sniegā ir, inspektoriem ir aizdomas par nelikumīgām darbībām, taču diemžēl nav tiesību aizturēt un pārbaudīt vai skatīties, kas atrodas automašīnas bagāžniekā.”

Druva” jau vairākas reizes rakstīja par licencētās makšķerēšanas ideju, kas palīdzētu regulēt zivju mīļu aktivitātes pie upēm. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kurš ir viens no licencētās makšķerēšanas ieviešanas organizētājiem, stāsta: “Ja nebūs šķēršļu, tad šoruden Gaujas baseinā to varētu sākt. Tā arī bijām paredzējuši. Ir saskaņots licencētās makšķerēšanas nolikums, vēl gaidām atzinumu no Dabas aizsardzības pārvaldes un zinātnisko pamatojumu no institūta “BIOR”.

Kamēr nebūs pietiekami daudz līdzekļu upju aizsardzības nodrošināšanai, tikmēr daudzi spiningos lašveidīgās zivis. Tie seši vai septiņi inspektori nevar pārraudzīt, kas notiek pie visām Vidzemes upēm un ezeriem.”

Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa novērojis, ka Gaujas krastos pie Cēsīm ir spiningotāji, Pārgaujas pusē mazāk: “Sals nedaudz ierobežo, upē ir maz vaļēju vietu. Zivis Gaujā ir. Tie, kuri zivis atlaiž un pēc tam publicē foto ar šo darbību, ir sporta makšķernieki. Licencētā makšķerēšana “pelēko makšķernieku” vai nu izskaudīs, vai arī viņš kļūs legāls, taču tas notiks lēnām. Pie upēm būs daudz vairāk cilvēku, skatīsies, ko kaimiņš blakus dara, un ziņos, ja kas nebūs labi. Šobrīd reti kurš ir godīgs. Lai pieķertu nelikumīgā darbībā, inspektoram nāktos sēdēt blakus un skatīties. Pie upes drīkst pārbaudīt, ko makšķernieks nes, kas viņam maisiņos, ja atrodas tālāk no krasta, tad vairs ne.”

Vides inspektoru reidi notiek regulāri, arī dienā, kad “Druva” vēlējās noskaidrot par situāciju Cēsu puses ezeros un upēs, valmieriešu komanda atgriezās no Piebalgas un Dzērbenes ezeru apsekošanas. Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektors Dainis Amatnieks pastāstīja, ka sastapti tikai divi zemledus makšķernieki: “Jaunie puikas vairs negrib makšķerēt, vecie vīri vairs nevar. Kam ir iespējas, brauc uz Igauniju, uz Peipusu. Salacas pusē reidos notvērām spiningotāju, ir protokols par taimiņu.

Janvāris un februāris dabā ir klusie mēneši, zivis maz kustas. Tiklīdz kļūs siltāks, būs vairāk saulainu dienu, nedaudz kusīs ledus, sāksies gan zivju, gan blēžu aktivitātes.”

“Ķer un atlaid” ir pasaulē plaši izplatīts makšķerēšanas veids. Tam ir daudz aizstāvju un tikpat daudz pretinieku. Daži makšķernieki, kuri piekopj šo sportu, uzskata, ka viņi dara labu – ļauj zivij atgriezties dabā, lai radītu pēcnācējus, savukārt otri cer, ka iepriecinās kādu citu šā sporta veida piekopēju, ļaujot viņam noķert šo pašu, bet vēl lielāku zivi. “Ķer un atlaid” pretinieki to nosoda, jo uzskata šo makšķerēšanas veidu par nežēlīgu apiešanos ar zivīm.

“Ķer un atlaid!” makšķerēšana sākās 19.gs. beigās Lielbritānijā. Makšķerēšanas zaļā kustība, kurā iesaistījās cilvēki ar filozofisku un ētisku pārliecību, strauji attīstījās pēc Otrā pasaules kara kopā ar devīzi “Lai dzīvo!”.

“Ķer un atlaid!” princips daudzviet pasaulē, it īpaši privātos ūdeņos un aizsargājamās dabas teritorijās, ir obligāts. Atšķirīgi ir makšķerēšanas piederumi – vienžubura āķis bez atskabargas, zivju uztveramais tīkliņš (bez mezglojuma) un īpašas ķirurģiska parauga knaibles zivs atbrīvošanai no āķa.

http://news.lv/Druva/2018/02/09/aicinajums-ker-un-atlaid-nedarbojas

 

2018-02-09
Laika ziņas
Aptaujas