Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

OIK, un skaitītājs var negriezties

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Pensijas paaugstina par centiem, elektrība kļūst dārgāka par eiro,” saka pensionāri, laukos zemnieki neizpratnē: “ Kāpēc jāmaksā, ja nepatērēju?” Tikai dažs atzīst, ka šogad mājsaimniecībai elektrība kļuvusi lētāka.

Stāsts par elektrības sadārdzināšanos, kas cieši saistīta ar OIK (obligātā iepirkuma komponenti). Cik daudzi iedzīvotāji saprot, ko tas nozīmē, kā un kāpēc notiek, tas pat nav svarīgi. Būtiski, ka ne vienam vien jāmaksā vairāk.

“Maksa par elektrību pieaugusi par 15 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu,” stāsta Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Mētras” īpašniece Sarmīte Orehova un uzsver, ka būtu tikai normāli, ja viņa par to būtu zinājusi laikus, lai varētu plānot izdevumus. Saimniecība audzē un pārstrādā graudus. “Graudu vākšanas laikā kalte strādā ar pilnu jaudu. Pārējā laikā graudi tiek šķiroti, malti pēc vajadzības,” pastāsta zemniece un uzsver, ka visu gadu nav vajadzīga vienlīdz liela elektrības jauda. Par to, ka to var mainīt, viņa uzzinājusi no preses. “Protams, ceru, ka tomēr kaut kas mainīsies,” saka S.Orehova.

Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Jurijs Daģis, jautāts, vai par elektroenerģiju jāmaksā dārgi, tikai nopūšas: “Tas ir graujoši! Tik dārga elektrība kā man, domāju, nav nekur pasaulē. Par vienu kilovatu maksāju 20 eiro!” Saimniecībai ir graudu kalte. Ziemā tā netiek izmantota, elektrību patērē viena spuldzīte un signalizācija.

J.Daģis pastāsta, ka kopā ar citiem zemniekiem jau rudenī OIK ieviesējiem skaidrojuši, ka graudaudzētājiem un tiem, kam aktīvs darbs ir dažus mēnešus gadā, būs lieli zaudējumi. Neviens neieklausījās, bijuši kā pret mūri, kas ne dzird, ne tam cauri tikt.

“Sadales tīkli piedāvā ierīkot otru pieslēgumu sezonai. Pieslēgums izmaksās ap 1500 eiro, par pieslēgšanu, atslēgšanu atkal jāmaksā. Kādam miljoni ripos,” pārdomās dalās zemnieks un atceras, ka kādreiz, ja kaltē vajadzēja palielināt vai samazināt jaudu, atlika uzrakstīt iesniegumu un samainīt drošinātājus. “Par februāri arī būs tikpat jāmaksā,” nosaka zemnieks.

Nedēļas nogalē par OIK runāja arī “Zemnieku saeima”. “Saimniecībām jau elektrība dārgāka it kā nepalika, bet kaltēm, mehāniskajām darbnīcām, siltumnīcām, kur elektrības patēriņš gada laikā ir dažāds, gan. Problēmas ir daudziem, un jautājums par OIK ir skaļi pacelts,” stāsta SIA “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija” valdes priekšsēdētāja Aija Balode. Viņa atzīst, ka pašas saimniecībā nedaudz samazināta elektrības pieslēguma jauda, bet viņa tāpat kā citi zemnieki nesaprot, kāpēc jāmaksā patiesībā vēl viens nodoklis par elektrību.

Vēl februāra sākumā vīlušies bija tie, kam ir vasaras mājas. Ziemā parasti tajās neviens nedzīvo un arī elektrību netērē. “Janvārī par elektrību jāmaksā par 3,23 eiro plus PVN vairāk. Par ko? Dzīvo vai nedzīvo, tērē vai netērē – maksā. Tie, kuri tā lēma, šķiet tādi jocīgi, jo nesaprot, ka kaltes ziemā lielākoties nestrādā, ceļiem asfaltbetonu neražo, bet vasarā slēpošanas kalnos neslēpo,” pārdomās dalās Jānis Vīksna no Inešu pagasta “Ļavāniem”. Ikdienā viņš dzīvo Jūrmalā, bet vasarās atpūtas mājā. J.Vīksna arī atzīst, ka kaitina valdības vīru teiktais, ka elektrības cena mainījusies nedaudz. Kad pensijām pieliek santīmus, atgādina, ka tās pieaugušas un tas katram jūtams. Kad paaugstina elektrības cenu, pie tam daudz vairāk, tas izrādās nebūtiski.

Kamēr stāsts par OIK tiek skaidrots dažādi un tā ceļi tāpat, arī valdības mājā pēdējās nedēļas mirgo elektrības spuldzīte. Tā atgādinot par satraukumu sabiedrībā.

Ņemot vēra sabiedrības un uzņēmēju vairākuma intereses, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens licis saprast, ka lauksaimnieku organizāciju spiedienam pārskatīt reformu nepiekāpsies. Ministrs skaidrojis, ka patlaban ir identificētas trīs nozares, kuru darbību ietekmē sezonalitāte – lauksaimniecība, ceļu būve un slēpošanas kalni. Viens no risinājumiem ir pilnīga atteikšanās no liekajām jaudām, ko ātri un bez maksas paveiktu “Sadales tīkls”, sedzot arī šī pakalpojuma izdevumus. Tāpat ir rosinājums izvērtēt iespēju palielināt periodu, kādā var atteikties no jaudas uz laiku līdz deviņiem mēnešiem patlaban noteikto sešu mēnešu vietā. Vēl kāds variants varētu būt izvērtēt iespēju veikt daļēju jaudas samazinājumu uz noteiktu laiku. A.Ašeradens teicis, ka pēc “Latvenergo” sniegtās informācijas OIK finansēšanas modeļa maiņa ir samazinājusi OIK vai radījusi nebūtiski ietekmi uz OIK izmaksām 83% mājsaimniecību klientu pieslēgumiem. 0,8% mājsaimniecību pieslēgumu pieaugums ir virs pieciem eiro mēnesī, kas lielākoties ir neapdzīvotas vai mazapdzīvotas lauku ēkas, garāžas vai sezonāli izmantotas ēkas ar vēsturiski izveidotu lielas jaudas pieslēgumu. OIK reformas atcelšana nebūtu izdevīga arī vairākumam iedzīvotāju. Lielākais elektrības tirgotājs “Latvenergo” publicējis datus, kas liecina, ka janvārī rēķini samazinājušies vai palikuši nemainīgi 83% mājsaimniecību. Pārējiem tie pieauguši. Starp citu, ir arī lauksaimnieki – OIK saņēmēji, jo uztur biogāzes stacijas.

Daudzi brīnās, kā varēja notikt kārtējā muļķīgā reforma. To taču izstrādāja daudzi profesionāļi. “Saimnieks domā, kā darīt loģiski un taupīgi. Latvijā daudz pretēju piemēru, kaut vai tīrumu appļaušana. Cik neiztērēja enerģijas, līdzekļu, bet jēgas nekādas, pat augsnei kaitīgi. Līdzīgi izskatās ar OIK,” viedokli pauž J.Daģis un piebilst, ka katrs jau cer, ka pirms Saeimas vēlēšanām kas mainīsies.

http://news.lv/Druva/2018/02/20/oik-un-skaititajs-var-negriezties

 

Augšlīgatnes kultūras namā skatāma mandalu izstāde

Datums: 20.02.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Augšlīgatnes kultūras namā skatāma līgatnietes, jogas pasniedzējas Dainas Liepiņas radošo darbu izstāde. Jau vairākus gadus mandalu zīmēšanu un radīšanu Daina atradusi par veidu, kā izteikt savas sajūtas, meklēt līdzsvaru sevī un radīt prieku citiem. Siguldas mākslinieka Elmāra Gaigalnieka pamudināta, viņa sākusi arī veidot mandalas no krāsainām smiltīm. Izstādē apskatāmi gan šie ārkārtīgi smalkie veidojumi, gan mežģīņu mandalas, zīmētas ar balto tintes pildspalvu, gan krāsaino zīmuļu mandalas. Izstādes atklāšanas dienā svētdien arī interesentiem bija iespēja piedzīvot mandalu radīšanas prieku un jogas nodarbību kopā ar D. Liepiņu.

http://news.lv/Auseklis/2018/02/20/augsligatnes-kulturas-nama-skatama-mandalu-izstade

 

Godina dakteri

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vidzemes ziņas

Valmiera. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, Vidzemes Rehabilitācijas centra virsārste Ārija Zvaigzne Latvijas Ārstu biedrības organizētajā sabiedrības balsojumā ieguvusi “Gada balvu medicīnā” nominācijā “Gada ārsts”. Pavisam šai nominācijai balsots par 1053 ārstiem. Svinīgajā brīdī viņu sveica arī rehabilitācijas centra “Līgatne” kolēģi, kur viņa strādājusi līdz 2005. gadam, kad pārgāja uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, kur jau trīspadsmito gadu vada Vidzemes Rehabilitācijas centru.

http://news.lv/Druva/2018/02/22/godina-dakteri

 

Līgatnes lūšiem ciemiņu diena

Autors: Līga Eglīte

Datums: 22.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Līgatnes dabas takās februāra vidū svinēja Lūša dienu, aicinot apmeklētājus doties dabā un iepazīt Latvijas lielāko kaķi klātienē, kā arī pavadīt laiku kopā ar ģimeni radošās un izzinošās nodarbībās.

Līgatnes dabas takas par brīvdienu galamērķi bija izvēlējušies gandrīz divi simti lieli un mazi apmeklētāji, kā arī arī piecas ģimenes, kam uzvārds ir Lūsis. Daudzi devās pastaigās pa sniegotajām takām, lai sastaptu gan svētku galvenās personas, gan citus Līgatnes meža zvērus.

Pētnieki uzskata, ka Latvijas mežos mitinās 700 līdz 800 lūšu. Lielajam kaķim ir slēpts dzīvesveids, tādēļ to ieraudzīt savvaļā ir gandrīz neiespējams, tas ir rets, laimīgs gadījums. Tomēr par lūšu daudzumu jeb biezību liecina gan tas, ka šie šķietami veiklie dzīvnieki pēdējos gados biežāk iekļūst autoavārijās, kā arī savvaļas lūšu pēdas gar līgatniešu kaķu iežogojumu.

Šobrīd dabas takās mitinās pieci lūši: ģimenes galva Incis–Villijs, mamma Leonora, trīs meitiņas: Favorīte, Filozofe un Mazule. Tāpat kā mājas kaķi tie iet, kur pašiem patīk, savās mājās jūtas labi un ērti, tādēļ pie žoga sastopami reti. Apmeklētājiem, kuri vēlas novērot lūšu privāto dzīvi, mežā jāpavada ilgāks laiks, reizēm vairāk nekā stunda, un jāapbruņojas ar pacietību, lai redzētu ne tikai vienu vai divus, bet visus piecus lielos kaķus. Zvērkopji stāsta, ka dzīvnieki cilvēku tuvošanos jau sen pamanījuši un tos uzmanīgi vēro no saviem “posteņiem” vai slēptuvēm. Lūši mūs redz labi, mēs ne, jo kažoka raibumi gan ziemā, gan vasarā saplūst ar apkārtni un labi palīdz nomaskēties. Lūša dienā “Druva” sastapa fotogrāfu, kurš bija nogulējis sniegā pie iežogojuma stundu, lai caur stiepļu pinuma spraugu iemūžinātu tuvu pienākušā lielā kaķa pozas un “sejas izteiksmi”. Zvērkope Velga Vītola, kura visus piecus lūšus atšķir pēc kažoka raibumu ornamenta, apstiprināja, ka uz “privāto fotosesiju” bija ieradusies Leonora, kurai ziņkārība pārspējusi ierasto piesardzību.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange “Druvai” pastāstīja, ka lūša āda, ko apmeklētājiem bija iespējams pataustīt, iegūta, konfiscējot muitā. “Lūsis ir iekļauts Vašingtonas konvencijā “Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas faunas un floras sugām” (CITES), šādu trofeju nedrīkst izvest vai ievest. Ziemā lūša kažokam raibumu ir mazāk, tas ir gaišāks. Jāsaplūst ar dabu, jo lūsis ir mednieks, tam jāmaskējas, lai upuris tik ātri nepamana. Lūša ādu varam iegūt tikai ziemā, kad ir medību sezona. Ja mežā ziemā redz lielu, platu kaķa pēdu bez nagu iespiedumiem, tas varētu būt lūsis. Sunim sniegā būs nagu iespiedumi, lūsim ne.

Ziema ir īstais laiks, kad jāiet skatīties, ko Līgatnes lūši dara. Kad uzsnieg pirmais sniegs vai ir putenis, no rītiem var novērot, kā tie draiskuļojas un priecājas par dzīvi. Kad no rīta eju gar iežogojumu, Leonora nāk līdzi, kad apstājos un ilgāk uzkavējos, sāk ņurdēt,” pastāstīja I.Lange.

Lūšiem ir vārdi, taču dabas taku darbinieki uzskata, ka dzīvnieki reaģē uz kopēja balsi, zina, kad nesīs ēdienu un no kuras puses nāks zvērkopis. Par Līgatnes lūšu ēdienkarti I.Lange stāsta: “Ir vistas un liellopu gaļa, kā arī truši. Peles ne, tās par mazu. Truši tiek doti tikai reizi nedēļā, jo lūšiem ir arī pusbada un bada dienas, lai “kuņģītis atkopjas”. Gavēnis ir tāpēc, ka plēsējiem dabā katru dienu nemēdz būt veiksmīgas medības. Ir dienas, kad nav nekā. Lai mūsu lūšiem fizioloģija normāli darbotos, jāievēro dabiskiem apstākļiem līdzīgs ēšanas režīms. Vienā reizē nepieciešams pusotrs kilograms gaļas. No truša katram iznāk vairāk, un lūši nākamajā dienā staigā laimīgi, jo pieēdušies tā, ka vairāk arī nevarētu. Lūsis nav negausis kā suns. Visiem barība tiek likta vienā vietā. Mēs reiz filmējām, kā tie dodas ēst, lai redzētu, vai visiem pietiek. Apēd dažus gabaliņus, aiziet, nāk vēlreiz. Nerauj viens otram nost, ir rangu tabula, kas ar ko kopā iet pie galda. Lūši ir konservatīvi dzīvnieki. Ievēro noteiktu kārtību, savu maršrutu, noteiktu barību. Ģimenē lielākā teikšana ir Leonorai. Iežogojumā valda matriarhāts.”

Daudzi apmeklētāji interesējas, vai Incim ar Leonoru būs pēcnācēji, kad atkal iežogojumā būs redzami mazi lūsēni. Dabas taku vadītāja skaidro, ka diemžēl nebūs, jo lielā barā lūši nevar dzīvot, tad sāktos ķīviņi par rangu ievērošanu. “Tas ir skaisti, ja ir kaķēni, bet mums jābūt atbildīgiem, kur liksim mazuļus, jo nevienam zoodārzam šobrīd nevajag. Agrāk Eiropā bija dažādi projekti dzīvnieku izlaišanai savvaļā. Tie ir veiksmīgi realizēti, lūši iedzīvojušies. Ar mežacūkām, kuras mums jau trešo gadu vairojas, ir citādi. Latvijā ir vairāki briežu dārzi, kur mazuļus labprāt ņem pretī.”

Daudzi Lūša dienas viesi kopā ar bērniem izmantoja iespēju apmeklēt dabas izglītības centru “Pauguri”, kur iesaistījās lūša maskas un lūša pēdiņas suvenīru gatavošanā, atminēja, kuru apdzīvotu vietu ģerboņus rotā putni vai zvēri, kurai pilsētai ģerbonī ir lūsis, kā arī iejutās lūša tēlā un piedalījās fotosesijā.

http://news.lv/Druva/2018/02/22/ligatnes-lusiem-cieminu-diena

 

Īsziņas

Datums: 23.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Par skolu apvienošanu. Vecpiebalgas novada domes deputāti šo pēcpusdien uz sarunu aicinājuši Dzērbenes un Taurenes pagastu iedzīvotājus, lai runātu par gaidāmo novada skolu reformu un to, ka izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā jāizveido Dzērbenes un Taurenes skolēniem kopīga izglītības iestāde, ar jauno mācību gadu apvienojot Taurenes pamatskolu un Dzērbenes vispārizglītojošo un mūzikas pamatskolu. Dome pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstinās iedzīvotājus ar savu piedāvājumu un kopīgi izrunās, ko iedzīvotāji vēlas sagaidīt no skolas.

*

Ieteikta apbalvojumam. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa sagatavotā un Cēsu Kultūras un Tūrisma centra izdotā grāmata “Cēsu ģerbonis” nominēta grāmatu mākslas balvai “Zelta ābele”.

*

Godinās vecmāmiņas. Līgatnes novada iedzīvotāji tiek lūgti pašvaldībai ieteikt savas mīļās, čaklās vecmāmiņas, lai līdz Latvijas simtajai jubilejai iesaistītu viņas dažādos sabiedriskos pasākumos, aicinot gatavot mazbērnu mīļākos ēdienus, vārīt zaptes, atcerēties bērnību, pētīt dzimtas vēsturi un parādīt citas prasmes. Lai visveiksmīgāko vecmāmiņu meklējumi izdotos, pašvaldība aicina bērnus un mazbērnus pieteikt savas vecmāmiņas līdz 1. martam, aizpildot anketu pašvaldības mājaslapā.

http://news.lv/Druva/2018/02/23/iszinas

 

Slidotavas entuziastu pārziņā

Autors: Līga Eglīte

Datums: 22.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sals uz dīķiem un ezeriem beidzot uzlicis krietni biezus ledus vākus, tomēr ziemas olimpisko spēļu noskaņā iedzīvotājiem ne visur ir iespējas baudīt slidošanas un hokeja priekus. Aptaujājot novadu tūrisma un sporta organizatorus, atklājās, ka vairākums slidotavu tapušas un tiek uzturētas ar iedzīvotāju un hokeja entuziastu palīdzību, jo ledus tīrīšana un sagatavošana ir darbietilpīgs process.

Cēsu vecajā tirgus laukumā ir uzliets ledus, taču nav slidu nomas. Brīvdienās ir redzēti slidotāji uz Pils parka dīķa, taču tur jātīra sniegs. Vairāk piedāvājuma pilsētā un apkārtnē nav.

Priekuļu novadā dažādu ūdenstilpju pietiekami. Lielākais dabiskais laukums slidošanai un citiem ziemas priekiem ir Niniera ezers. Tūrisma speciāliste Elīna Tilaka papildina: “Visā novadā slidošanai var izmantot dīķus un ezerus. Slidotavu ierīkošana ir iedzīvotāju pašu iniciatīva. Pie Priekuļu tehnikuma ir laukums, kur audzēkņi katru gadu uzlej ledu, darbojas arī slidu noma. Vēl var slidot uz dīķa pie Veselavas bērnudārza. Zinu, ka viesu nams “Vējaines” uz dīķa rīko hokeja turnīrus, savukārt Liepas iedzīvotāji dodas slidot uz karjeru.”

Viesu nama “Vējaines” saimnieks Andris Cīrulis stāsta, ka uz viņu dīķi var nākt slidot jebkurš vietējais. Ledus tiek notīrīts, vienīgi kvalitāte vairs nav tik laba kā sākumā, vainīgs sniegs un temperatūras svārstības. Hokeja mači tiek rīkoti katru gadu. Šogad piedalījušās četras komandas – gan vietējie, gan no Cēsīm un pat rīdzinieki.

Meklējot informāciju par slidotavām, interneta lietotājus mulsina ziņa Cēsu Olimpiskā centra mājaslapā: “Atvainojiet, bet pašlaik slidošana Priekuļu slēpošanas – biatlona trasē netiek piedāvāta. Iespējama slidu noma – maksa 2 eiro par divām stundām.” Tātad, ja kāds iznomā slidas, tad steigšus jāmeklē tuvākais dīķis, jo citādi “skaitītājs griežas”.

Līgatnes sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis “Druvai” stāsta, ka uzliet labu ledu ir liels darbs: “Ja uznāk atkusnis, viss ir pagalam. Šogad iedzīvotāji izvēlas dabiskā ledus laukumus. Viens ir Laivenē pie Augšlīgatnes bērnudārza, otrs Lejaslīgatnē uz dīķa pie ceļa, kas ved uz dabas takām. Mūsu hokejisti ir tie paši puiši, kuri nodarbojas arī ar florbolu. Šogad braucām uz hokeja mačiem Amatas novadā.”

Vecpiebalgas centrā, šosejas malā, šobrīd ir pieci hokeja laukumi, jo nesen notikušas lielas ikgadējās amatierhokeja sacensības ar vairāk nekā 120 dalībniekiem. Novada sporta organizators Toms Praulītis stāsta: “Visi laukumi ir uz dabiskā ledus, uz dīķiem. Tagad no pieciem laukumiem atstāsim trīs. Pašvaldība organizē ledus tīrīšanu darbdienās, nedēļas nogalē tīra vietējie entuziasti. Laika apstākļu dēļ grūti saglabāt labu ledus kvalitāti, traucē sniegs. Citos pagastos ezerus vairāk izmanto zemledus makšķerēšanai un slēpošanai. Distanču slēpošanas trase uz Alauksta ezera tiek uzturēta labā kārtībā.”

Pārgaujas novadā ir divas vietas, kur var slidot. Auciema centrā ir hokeja laukums, ko ierīkojusi jauniešu biedrība “Vari un dari”, Straupē var slidot uz mazā dīķīša pie estrādes.

Amatas novadā galvenais un lielākais hokeja laukums ar bortiem un apgaismojumu ir Nītaurē. Vietējie jaunieši no “Nītaureņiem” rūpējas par kvalitatīvu ledu. Hokeja entuziasti uz treniņiem brauc katru vakaru, pat no Zaubes. Slidu nomas nav, toties var sarunāt īstus hokejistu tērpus. Novada sporta organizators Ēriks Bauers stāsta, ka Nītaurē jau otro gadu tiek rīkotas lielas hokeja sacensības: “Īsta ledus sezona ir īsa, tikai pusotrs mēnesis. Ir jābūt kādam, kurš organizē, tīra ledu. Kādreiz iedzīvotāji bija aktīvāki, tagad brīvdienās ir tik plašs piedāvājums, ka cilvēki izvēlas ne tikai hokeju. Entuziasti var slidot Skujenē, Līvos uz dīķa.”

Pētot Žagarkalna”, “Ozolkalna” un “Ežu” sporta inventāra nomas piedāvājumu, atklājas, ka ne slidotājiem, ne hokejistiem te nekā nav. Protams, var doties uz sporta veikalu un, ieguldot prāvas investīcijas, iegādāties visu, kas nepieciešams.

Latvijas ziemas ir neprognozējamas, reizēm pārāk īsas, un slidošanas iespējas arī nav katru gadu, tāpēc tik ātri neizaug jaunā maiņa ātrslidotājiem, daiļslidotājiem vai hokejistiem, un jaunieši savus sporta talantus realizē citās jomās.

http://news.lv/Druva/2018/02/22/slidotavas-entuziastu-parzina

 

 

2018-02-23
Laika ziņas
Aptaujas