Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Gripa ienākusi pilsētā, bet lauku cilvēkus vēl nav skārusi

Autors: Līga Salnite

Datums: 27.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Gripa, lai arī “kautrīgiem soļiem”, šoziem līdz Cēsīm ir atnākusi. Par epidēmijas uzliesmojumu to nosaukt nevar – tā liecina “Druvas” aptaujātie ģimenes ārsti pilsētā un novados vēsturiskajā Cēsu rajonā. Ārstniecības iestādēs konstatēti vairāki saslimšanas gadījumi ar gripu, tomēr liegumi apmeklējumiem nav noteikti.

Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Juta Kārkliņa vakar apliecināja, ka saslimušo skaits ar gripu pieaugot, tomēr iestādē konstatēto gripas gadījumu skaits nepārsniedz desmit. Veicot gripas pārbaudi, pozitīvs gripas testa rezultāts bijis četriem mazajiem pacientiem bērnu nodaļā un pa kādam sirdzējam konstatēts nodaļā pieaugušajiem.

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, klīnikā pieņemti dažādi preventīvie pasākumi, tostarp – kur iespējams – vienā palātā tālāk no citiem pacientiem pārvietoti tieši gripas slimnieki, pacienti tiek aicināti ievērot papildu drošību, kā arī apmeklētāji tiek informēti par situāciju un mudināti rūpīgi izsvērt apmeklējuma nepieciešamību. Apmeklējums pie pacientiem gan pagaidām tomēr netiek liegts pavisam, vien aicinot tuviniekus lietot speciālās sejas maskas, kuras bez papildu maksas nu jau nepilnu nedēļu ir pieejamas pie garderobes. “Katram individuāli jāizvērtē šī vajadzība, un, ja tomēr uz nodaļu ir jādodas, tad lūgums ir uzvilkt šīs maskas,” teic Cēsu klīnikas pārstāve. Viņa arī apstiprināja, ka ar gripu saslimušie turpinās ārstēšanos Cēsīs un uz Vidzemes slimnīcu šādā gadījumā netiek pārvesti.

Arī Vidzemes slimnīcā šajā laikā tiek veikti gripas eksprestesti un līdz šim apstiprināti 11 gripas saslimšanas gadījumi. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila “Druvai” norādīja, ka pagaidām nav neviena saslimuša bērna vecumā līdz 4 gadiem, bet vecumā līdz 14 gadiem ir konstatēti trīs gadījumi. Vēl trīs gadījumi ir nosacīti pieaugušo vidū – vecumā no 15 līdz 64 gadiem, turpretī lielākais kopskaits – 5 – gripas sasirgušo ir tieši vecāko pacientu vidū jeb pēc 65 gadu vecuma. Viņa arī apstiprināja, ka Vidzemes slimnīcā joprojām noteikta karantīna pacientu apmeklējumam.

Ģimenes ārsti gan var atsaukties vien uz gripas saslimšanai līdzīgiem simptomiem, ne laboratoriski apstiprinātu šī vīrusa klātbūtni, tomēr pieredzējušo mediķu teiktais liecina – gripa līdz Līgatnes novadam un Cēsu pilsētai ir atnākusi, taču pārējos novados Cēsu vēsturiskā rajona robežās to vēl nav sagaidījuši un vairāk vien lasa plašsaziņas līdzekļos stāstīto par ikgadējo epidēmiju.

Daktere Valentīna Ivanova – tāpat kā vēl vairāki ģimenes ārsti Cēsu pilsētā – apliecināja, ka ar aizdomām par gripu cilvēki pēdējās nedēļās sūdzas ik dienu. Pēc viņas teiktā šogad tipiskie gripas simptomi visai bieži ir kopā ar izteiktām kakla sāpēm un iesnām, līdz ar to ne vienmēr ir strikti nodalāma viena vīrusa saslimšana no cita. Saslimušo vidū ir vairāk bērnu, savukārt pieaugušie mazāk vēršoties pēc padoma un ar šo vīrusu mājās vairāk cīnoties paši. Tāpat daktere Inese Pelša apstiprināja nelielu gripas slimnieku skaita pieaugumu arī savā praksē, taču, viņasprāt, “kulminācija vēl varētu būt”. Viņas pacientu vidū potēšanās pret gripu bijusi tādā pašā apmērā kā pērn un pagaidām, šķiet, vakcinētie pacienti vēl turoties pretim gripai. Vairāki citi ārsti Cēsīs joprojām gan norāda, ka patlaban jūtamāki tomēr ir pārējie – tik dažādie – ziemas vīrusi.

Līgatnes novadā situācija ir nedaudz atšķirīga dažādās ārstu praksēs, tomēr kopumā ir bijuši gripai ļoti līdzīgas saslimšanas gadījumi – arī vairāk bērnu un jauniešu vidū.

Tāpat zināms apjoms saslimušo jau ir arī Pārgaujas novada Straupes pagastā – tur praktizējošā ģimenes ārste Irita Grīnberga atzina, ka smagāk ar izslimošanu iet pavisam mazajiem bērniņiem un vecajiem cilvēkiem, tomēr skaita ziņā nevarētu teikt, ka saslimušo vidū dominē kāda iedzīvotāju grupa. Viņas skatījumā interese par vakcinēšanos ir bijusi ne mazāka kā citugad, tomēr “gribētos, lai ir vairāk”. Viņa arī vērš uzmanību, ka šogad teju vienlaicīgi gripas vīrusam klāt nākuši arī citi, t.sk. augšējo elpceļu vīrusi. “Varbūt tāpēc, ka laiks ir tāds mānīgs,” pieļauj ārste. Pārējos Pārgaujas novada pagastos gan gripa mazāk manīta, vienīgi Raiskuma pagastā “Druvai” minēja, ka pieci seši pacienti bijuši ar līdzīgiem simptomiem. Šajā pagastā potēšanās pret gripu neesot bijusi aktīva, turpretī Stalbes pagastā – intensīvāk kā iepriekšējos gados.

Citos Cēsu novadam apkārt esošajos pagastos gripas saslimšanas bijušas teju kā izņēmums, un tur patlaban sirgst vairāk ar saaukstēšanās vai citiem simptomiem.

Amatas novadā iedzīvotājiem nav novērotas tipiskas gripas pazīmes. Vienīgi Zaubes pagastā Olitas Elmeres ģimenes ārsta praksē pastāstīja, ka pirms nepilnām divām nedēļām vienai ģimenei, kura pastāvīgi dzīvo un strādā Rīgā, konstatēti gripas simptomi. Taču viss jau salīdzinoši veiksmīgi ir bez komplikācijām beidzies – nu jau ģimene izveseļojusies un atgriezusies lielpilsētas dzīvē, kā arī, šķiet, ka tālāk gripa šai pusē nav izplatījusies. Arī šeit apliecināja, ka lauku cilvēki uzskata, ka paši ir pietiekami veselīgi un diezgan maza daļa vietējo izvēlas potēties pret gripu.

Ļoti līdzīga situācija ir gan Raunas, gan Vecpiebalgas novados, tikai Vecpiebalgas pagastā un Inešos kopumā pirms aptuveni nedēļas kādi pieci tipiski gripas pacienti bijuši, taču visur jau minēto ziemas vīrusu dēļ ģimenes ārstiem darba pietiekot. Par vakcinēšanos vairākos pagastos praktizējošā ārste Zaiga Zariņa teic: “Laucinieki sargā sevi ar ķiplokiem un dzīvesveidu svaigā gaisā.”

Arī Jaunpiebalgas novadā gripa tā īsti nav redzēta – kā izņēmums minams vien gadījums Zosēnu pagastā, kur ģimenes ārste no kaimiņu pagasta pieņēmusi vienu ģimeni ar pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem novēroti gripai līdzīgi simptomi.

Priekuļu novada pagastos kopaina gan nedaudz atšķiras, tomēr īsti “klasiskus gripas simptomus” ārsti neatzīst nekur. Daktera Jāņa Briģa praksē bijusi tieši viena ģimene ar salīdzinoši tipiskām gripas pazīmēm un vēl kādi aptuveni pieci gadījumi ar it kā līdzīgiem simptomiem, bet tāds saslimšanas viļņa iespaids neesot. Arī daktera Marģera Mača praksē, kurā vairāk esot gados vecāki cilvēki, pa kādam, visticamāk, ar gripu saslimušam pēdējā mēneša laikā ir bijis. Un arī šajā praksē pacienti ir diezgan atturīgi pret vakcinēšanos. Potēšanās izmaksas šajā attieksmē neesot noteicošās, jo “viņiem ir pieejama šī 50% atlaide, un tad vakcīna izmaksā aptuveni 4 eiro, bet viņi apgalvo, ka nekur neiet, ēd ķiplokus un sīpolus un līdz ar to – vakcinēšanās ir lieka”. Ne Mārsnēnos, ne Liepā nepārprotamu gripas slimnieku līdz šim nav bijis, taču Liepā strādājošā ģimenes ārste Ilona Prindule, taujāta par iedzīvotāju profilaktisko aktivitāti, atzina, ka šogad interese bijusi tieši lielāka, jo īpaši, kad pieejama kļuva uzlabotā vakcīna.

http://news.lv/Druva/2018/02/27/gripa-ienakusi-pilseta-bet-lauku-cilvekus-vel-nav-skarusi

 

Jaundzimušie no 26. janvāra līdz 20. februārim

Datums: 28.02.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: divas meitenes – Anna, Helēna un trīs zēni – Renārs, Nils Krists, Olivers.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 12 jaundzimušie: septiņas meitenes – Dārta, Katrīna, Emīlija, Letīcija, Laima, Patrīcija, Emma un pieci zēni – Armands, Ernests, Rauls, Edgars, Emīls.

Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais: zēns Ričards.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais: zēns Ralfs.

Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: zēni Gustavs, Oskars un Ernests Viestards.

Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs bērni: divas meitenes – Lauma Tīna, Keita un zēns Ernests.

Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais: zēns Matīss.

Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais: meitene Emīlija.

http://news.lv/Druva/2018/02/28/jaundzimusie-no-26-janvara-lidz-20-februarim

 

Meža zvēru kāzu laiks

Autors: Arta Lāce

Datums: 28.02.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Dažas sugas jau parūpējušās par dzimtas turpināšanu, citas vēl tikai baudīs medusmēnesi

Kad dienas kļūst garākas un gaišākas, mežā sākas plēsēju kāzu laiks. Februāra beigās un martā varam kļūt par lieciniekiem lapsu riestam, bet par lūšu, vilku un jenotsuņu riestu cilvēks var spriest tikai pēc šo dzīvnieku atstātajām pēdām. Martā sākas arī vairākus mēnešus ilgā zaķu mīlas tūre. Dzīvnieku hormonu vētras atmodina gaisma, stāsta bioloģe Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja.

Vilku mēnesis

Mežā ir divi lieli riesta periodi – rudenī par dzimtas turpinājumu rūpējas brieži, aļņi un stirnas, bet pēc īsa pārtraukuma decembrī harēmu sāk veidot mežakuiļi, un patlaban noslēdzas monogāmo un ģimenisko bebru dzimtas turpināšanas sezona. Savukārt februāris ir pelēču pārošanās aktīvākais periods. Biezokņos tie neslēpjas, tomēr piesardzību saglabā un meklē klusas un nomaļas vietas. Tiesa, riesta laikā vilki ir kustīgāki, nostaigā lielākus gabalus un pārvietojas arī dienā. Par teritorijas apgūšanu liecina ar urīnu aprasināti ciņi un ap tiem sakašņāts sniegs. «Stabilā vilku barā pēcnācējus rada vadoņi – alfa tēviņš un alfa mātīte. Gadās, ka vilku tēviņam ir vairākas partneres. Jaunuļiem viena divu, retāk triju gadu vecumā jādodas pasaulē meklēt pāri un veidot savu baru,» skaidro bioloģe.

Dzimumgatavību mātītes sasniedz divu, tēviņi – triju gadu vecumā, un, pirms tas noticis, riesta laikā vilcēni turas nomaļus, atstājot mīlas pāri divvientulībā. Vilki parasti partneri izvēlas uz mūžu un citu meklē tikai tad, ja viņus šķīrusi nāve. Sliktāk, ja bojā aiziet alfa tēviņš un vilcenei neizdodas atrast jaunu dzīvesdraugu starp sugasbrāļiem – tad viņa sapārojas ar suni, un rodas hibrīddzīvnieki.

Vilksuns ir liecība par dabā izjauktu līdzsvaru. «Normālos apstākļos mātītei nav problēmu atrast jaunu partneri. Hibrīdi rodas, ja vilku skaits apvidū ir neliels, jo cilvēks, pāmērīgi medījot, izjaucis bara sociālo un vecuma struktūru,» skaidro Inta Lange. Suns aiziet mājās, bet vilcene paliek ar mazuļiem. Pieaugot viņiem dzimtu turpināt neizdodas, jo, lai gan tie auguši vilku barā un uzvedas līdzīgi vilkiem, par savējiem tomēr netiek uzskatīti. Viņi nav tik piesardzīgi, uzturas tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām. Tomēr arī suņi šie dzīvnieki nav – pieradināt neizdotos, stāsta Inta Lange.

62–63 dienas ilgo grūsnību vilcene pavada iepriekš ierīkotā migā, kam tuvumā ir ūdens avots un pietiekami daudz barības. Nu tā būs vilku ģimenes mājvieta līdz pat septembrim. Nereti vilki iekārtojas āpšu alās, tās paplašinot, vai arī ierīko midzeni koku sagāzumos. Mazuļi dzimst aprīlī, maijā, bet migu pirmoreiz atstāj triju nedēļu vecumā.

Lūsenes smaržu vēstulītes

Februāra beigas un marta sākums ir arī lūšu riesta kulminācija. Ieraudzīt lūsi savām acīm ir liela veiksme; dzīvnieku lielākā aktivitāte ir krēslā un naktī, bet riesta laikā Latvijas meža kaķi ir īpaši uzmanīgi. «Ikdienā lūši ir vientuļnieki, bet riesta laikā tēviņš un mātīte kopā dodas pat medībās, taču pēc tam atkal katrs iet savu ceļu,» norāda bioloģe. Jau kopš janvāra beigām mātīte ziņas par savu klātbūtni atstāj smaržu vēstulīšu veidā.

Pie vienas lūšu mātītes pulcējas vairāki potenciālie dzimtas turpinātāji, tāpēc izceļas kaķu cīņas, kas parasti izpaužas kā izrādīšanās un klaigāšana. «Lūšu tēviņš ķeras pie klasiskām kaķu izdarībām: izdod dažādas skaņas, murrā, ņaukst, skrāpē zemi un vārtās,» stāsta Inta. Mātīte pārojas tikai ar vienu tēviņu, toties tēviņam, sevišķi, ja tas ir lūšu hierarhijas augšgalā, var būt vairākas draudzenes.

Dzimumgatavību lūši sasniedz divu gadu vecumā, taču izcīnīt tiesības pāroties lūšu tēviņi parasti spēj tikai trešajā dzīves gadā un partneri izvēlas uz vienu sezonu.

Lūsene mazuļus sagaida viena – aptuveni pēc 70 dienām maijā pasaulē nāk divi trīs mazuļi. Interesanti, ka jaunā paaudze piedzimst vienkrāsaina un līdz pusotra mēneša vecumam no midzeņa laukā nerādās. Kopā ar māti tie dzīvo līdz pat nākamajai lūsenes pārošanās sezonai ziemā.

Vieglprātīgās lapsas

Vilki un lūši mīlas rotaļām nododas, slēpjoties no cilvēku acīm, turpretim lapsas dzimumdziņas iespaidā kļūst pagalam vieglprātīgas – tieši šajā laikā klajos laukos un pļavās ir lielas iespējas pamanīt kūmiņu lēkāšanu ar paceltu asti. Pie tās atrodas specifisks smirddziedzeris, kura sekrēts tiek izmantots saziņai. Riesta laikā mātītes par savu gatavību turpināt dzimtu ziņo arī ar spalgiem, aprautiem rējieniem. Kuplastes ir pārāk aizņemtas, lai mestu cilpas, tomēr savas pēdas jauc, staigājot uz priekšu un atpakaļ.

Atšķirībā no lūšiem, kas kopā dzīvo tikai pārošanās periodā, lapsas uzvedas gluži otrādi – vairošanās laikā dzīvo ģimeņu grupās, bet pārējā laikā saimnieko katra savā teritorijā, kur ierīkotas vairākas slēptuves.

Lapsas dzimumgatavību sasniedz 10–11 mēnešu vecumā. Lai gan auru sākumā mātītei seko vairāki tēviņi, kuri laiku pa laikam uzrīko kaujas mākslas paraugdemonstrējumus, dāma savu vainadziņu atdod tikai vienam, un ar veiksminieku uz vienu sezonu tiek izveidots pāris. Tāpat kā vilki, arī lapsas iecienījušas āpšu un jenotsuņu pamestās alas, par kuru tagadējiem iemītniekiem liecina noapaļots zemes izsviedums un nelāgi smakojošas barības atliekas pie ieejas. Lapsēni dzimst maijā, jūnija sākumā, bet jau triju četru mēnešu vecumā kļūst patstāvīgi, un tad izjūk arī viņu vecāku kopdzīve.

Jenotsuņu mūža mīla

Jenotsuņi ir vieni no monogāmajiem dzīvniekiem dabā. Rudenī, kad jaunuļi aiziet no ģimenes, pirmo ziemu tie pavada kopā ar brāļiem un māsām, bet nākamajā rudenī atrod partneri, ar kuru kopā pavada visu atlikušo desmit līdz padsmit gadu ilgo mūžu.

«Jenotsuņu pāris pārziemo kopā plecu pie pleca, tāpēc kāzu laikam tiem jauna miga nav jāmeklē,» norāda zvēru pazinēja Inta Lange. Ja zemādas tauku ir gana daudz, jenotsuņi ar sūnām izoderētā alā ne tikai pārlaiž ziemu, bet aukstā gadalaika beigās arī sapārojas. Martā tie lien laukā no savas ziemas mājas, steigšus atjauno iztērētās organisma rezerves un meklē vietu, kur laist pasaulē mazuļus. Galvenais, lai tuvumā būtu kāda ūdenstilpe, bet ne tik tuvu, lai palu un lietavu laikā bērnistaba applūstu.

Jenotsuņi var lepoties ar iespaidīgu vaislīgumu – vienā metienā dzimst seši septiņi mazuļi. Kucēni jau četru piecu mēnešu vecumā kļūst pilnīgi neatkarīgi un dodas prom no dzimtā apvidus.

Zaķu kaujas

Martā sākas arī pelēko un balto zaķu vairošanās periods, kas ilgst līdz pat vasaras nogalei. Zaķi ir poligāmi, un pieaugusi mātīte gada laikā piedzīvo divus vai pat trīs mazuļu metienus. Jau pirmajā dienā zaķēni spēj kustēties un trijās līdz piecās nedēļās kļūst patstāvīgi. Riesta laikā pelēkā zaķene klusām bubina un atstāj smaržu zīmes, bet tēviņi īpatnēji svilpo. Sapulcējušies pie mātītes, reizēm pat vairāk nekā trīs pielūdzēji ņemas lielīties, mētājot gaisā dibengalu un kulstot kājas.

Šai spēka parādei seko īsta kauja – zaķi metas murskulī un, izslējušies pakaļkājās, zvetē konkurentus ar priekšķepām vai arī lec un sper ar pakaļķepām. Dažkārt dzimumhormonu un mātītes klātbūtnes iespaidā garauši tā iekarst, ka kaujas ne vien naktīs, bet arī dienās. Neskatoties uz plēstiņu, zaķu tēviņi tomēr pamanās pieskriet pie kārotās sirdsdāmas un apliecināt savu uzmanību… viņu apčurājot!

http://news.lv/Diena/2018/02/28/meza-zveru-kazu-laiks

 

Sals skolu darbību netraucē

Autors: Līga Eglīte

Datums: 01.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Skolēni un vecāki ik rītu vēro termometru, jo sals aizvadītajās dienās krietni pieņēmies spēkā. Mājās jāpieņem lēmums, vai doties uz skolu vai lielā aukstumā labāk palikt mājās.

Trešdienas rītā daudzviet termometra stabiņš bija noslīdējis zem mīnus 20 grādiem, tomēr Cēsu un apkārtējo novadu skolās, ar dažiem izņēmumiem, audzēkņu būtiski netrūka.

Aukstākais trešdienas rīts bija Jaunpiebalgā – mīnus 25 grādi – un Zosēnos – mīnus 26 grādi ar nelielu, nepatīkami saldējošu vēju. Jaunpiebalgas vidusskolā bija visi skolotāji, bērnu uz pusi mazāk, kā ierasts. Pieaugušie skolā sprieda, ka vainojamas arī problēmas ar transportu. Vecāki atvestu bērnus, bet nevar, jo sala dēļ rīta stundā nevar iedarbināt automašīnas.

Arī Mārsnēnos no rīta vietām bija –23 līdz –25 grādu sals un pamatskolā audzēkņu mazāk, kā ierasts. Daudzi nav atnākuši tieši aukstā laika dēļ.

Apmēram puse audzēkņu trūka arī Līgatnes novada vidusskolā. Iemesls ne tikai aukstums, arī slimošana.

Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš informēja, ka no rīta gaisa temperatūra bijusi mīnus 22 grādi, taču sākumskolas klasēs apmeklējuma problēmu nav, izņemot dažus, kuri slimo ar vīrusiem.

Stalbes vidusskolas mācību daļas vadītāja Inese Lunte ziņo: “Šodien “ierindā” ir visi skolotāji, nav ieradušies daži bērni, kuriem lielāks attālums jānāk kājām uz skolu vai uz autobusa pieturu. Telpas mums ir ļoti siltas, droši vien siltākas nekā dažiem mājās.”

Vecpiebalgā un apkārtnē gaisa temperatūra trešdienas rītā bija atšķirīga. Novada centrā mīnus 19, citur mīnus 20 grādi un vēl zemāka temperatūra. Vidusskolā telpas siltas, netrūka ne skolotāju, ne audzēkņu.

Cēsīs skolas strādāja ierastajā ritmā. Pašās telpās siltuma pietiekami, tapēc Valsts ģimnāzijā daži skolēni staigāja pat t–kreklos. Tie, kuri nebija ieradušies uz mācībām, slimoja. Pastariņa sākumskolā mācību dienu aukstums netraucēja, vakar visi sanākušie bija optimistiski noskaņoti. Pie tam bērni ar nepacietību vēro, kā pie skolas top slidotava.

Skujenes pusē pie Elkas kalna no rīta bijusi mīnus 22, vietām mīnus 24 grādu temperatūra. Pamatskolas skolotāja Valda Miķelsone stāsta, ka bērni noilgojušies pēc aukstuma, kas atļautu palikt mājās. "Jau iepriekš skatījās termometrā, gaidot, kad beidzot būs mīnus 30 grādi." Vakar skolā bija ieradies 31, tātad aukstā rīta dēļ no mājas nebija iznākuši 23 bērni. Interesanti, ka mācību dienu kavē tieši vecākie no skolēniem. 3. klases skolēni apzinīgi ieradušies, jo jākārto valsts ieskaite. Mācību telpas ir siltas, silts ēdiens bez maksas. Ziemā bērniem nodrošināta situācija, kas, iespējams, ir pat labāka nekā tiem, kuri šodien palika mājās,” spriež skolotāja. 

Ministru kabineta noteikumos paredzēts: ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20 grādiem pēc Celsija, tad vecumā līdz 12 gadiem skolēni var neapmeklēt skolu. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25 grādiem, uz mācībām var nedoties arī skolēni vecumā no 13 gadiem.

http://news.lv/Druva/2018/03/01/sals-skolu-darbibu-netrauce

 

Koncertu afiša

Datums: 01.03.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 2.03.

19.00 Latvijas Radio 1. studijā "Joscho Stephan Trio" (Vācija) koncerts; 19.00 Latgales vēstniecībā "Gors" Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncerts "Bij vasara toreiz tik zaiga..."; 19.00 Tukuma pilsētas kultūras namā Dzintara Čīčas 25 gadu jubilejas koncerts "Bučas visiem!"; 19.00 VEF Kultūras pilī jubilejas koncerts "Olgai Dreģei 80"; 19.00 mūzikas namā "Daile" vīru vokālā ansambļa "Daile" koncerts "Dziesmas, kuras neviens vairs nedzied"; 19.00 Lielvārdes kultūras namā "Lielvārde" grupas "Baltie lāči" koncertprogramma "Atvars"; 19.00 Babītes novada pašvaldības kultūrizglītības centrā Piņķos grupas "Otra puse" un Antras Stafeckas labākās dziesmas koncertā "Pamodini mīlestību"; 19.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Aijas Vītoliņas un "Tango Sin Quinto" koncerts "Klusums"; 20.00 Valkas pilsētas kultūras namā Agneses Rakovskas koncerts "Vienaldzības"; 20.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6 koncerts un izstāde "Visas taisnības"; 21.30 muzikāli izklaidējošā atpūtas klubā "9. vilnis" grupas "Lādezers" koncerts.

SESTDIENA – 3.03.

18.00 Jelgavas kultūras namā jubilejas koncerts "Olgai Dreģei 80"; 18.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 26. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts "Zariņš. Hamiduļļins". Piedalās: LSO, R. Zariņš (klavieres), R. Hamiduļļins (čells), dir. L. Kēlers; 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" ģitāru virtuozu "Gipsy Swing" koncerts; 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā koncerts "Quasi Uno"; 19.00 Ventspils teātra namā "Jūras vārti" Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncerts "Bij vasara toreiz tik zaiga..."; 19.00 Talsu Tautas namā Dzintara Čīčas 25 gadu jubilejas koncerts "Bučas visiem!"; 19.00 teātra klubā "Austrumu robeža" koncerts "LPSR romantika. Septiņdesmitie".; 19.00 koncertzālē "Valmiera" Aijas Vītoliņas un "Tango Sin Quinto" koncerts "Klusums"; 19.00 Valmieras Kultūras centrā grupas "Līvi" akustiskais koncerts "Bez štepseļiem"; 19.00 Līgatnē, Ānfabrikas klintīs gaismas un skaņu koncerts "Dimensijas"; 20.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6 koncerts un izstāde "Visas taisnības"; 21.30 muzikāli izklaidējošā atpūtas klubā "9. vilnis" grupas "Apvedceļš" koncerts.

SVĒTDIENA – 4.03.

15.00 koncertzālē "Valmiera" Dzintara Čīčas 25 gadu jubilejas koncerts "Bučas visiem!"; 16.00 Salaspils kultūras namā "Rīgava" koncerts "Ielūdz Maestro Raimonds Pauls"; 17.00 koncertzāles "Lielais dzintars" Dzintara Jurgelaiša zālē 26. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla ietvaros koncerts "Dārziņskolas pianisms"; 17.00 Alūksnes Kultūras centrā ģitāru virtuozu "Gipsy Swing" koncerts; 18.00 Ogres novada Kultūras centrā Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncerts "Bij vasara toreiz tik zaiga..."; 18.00 Slampes kultūras pilī Guntara Rača un grupas "Saldās sejas" grāmatas "365" svētku koncerts; 18.30 Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunajā zālē "Trīs tenoru" koncerts "Arrivederci Roma"; 20.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6 koncerts un izstāde "Visas taisnības".

PIRMDIENA – 5.03.

11.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē "Muzikālās pasakas mazajiem". Piedalās: R. Eilands, E. Rozentāle, ģitārists J. Kovakovs u. c.; 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jumta korē Latvijas Jauno mūzikas dienu ietvaros stīgu kvarteta "ReDo" koncerts "Dvēseles stīgām".

OTRDIENA – 6.03.

19.00 Valkas pilsētas kultūras namā Dzintara Čīčas 25 gadu jubilejas koncerts "Bučas visiem!"; 19.00 VEF Kultūras pilī starptautiskā džeza seksteta "Hunter-Pashevich-Di Benedetto Wind Collective" koncerts.

TREŠDIENA – 7.03.

19.00 Valmieras Kultūras centrā Roberto Meloni itāļu hitu koncertprogramma.

CETURTDIENA – 8.03.

18.30 Gulbenes Kultūras centrā grupas "Jumprava" koncerts; 19.00 teātra klubā "Jūras vārti" Ventspilī Olgas Rajeckas koncerts "Buramdziesmas"; 19.00 kino "Splendid Palace" "Titanic Live in Concert"; 19.00 VEF Kultūras pilī Roberto Meloni itāļu hitu koncertprogramma; 19.00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē Dzintara Čīčas 25 gadu jubilejas koncerts "Bučas visiem!"; 19.00 Madonas kultūras namā Ineta Rudzīte un Jānis Lūsēns koncertprogrammā "Manā varā"; 19.00 Latgales vēstniecībā "Gors" koncerts "Gidons Krēmers. Zudušā laika prelūdijas"; 19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā grupas "Galaktika" koncerts "Vienīgi jums!"; 19.00 Lielajā ģildē Telmana Guževska (tenors) koncerts "Mīlas vārdi".; 19.00 koncertzālē "Valmiera" ģitārista Mārča Auziņa solokoncerts "Viens"; 19.00 Jersikas Tautas namā grupas "Apvedceļš" koncerts; 20.00 K. K. fon Stricka villā Rīgā grupas "Liima" (Dānija/Somija) koncerts.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/03/01/koncertu-afisa

 

2018-03-02
Laika ziņas
Aptaujas