Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Vecmāmiņām nav garlaicīgi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnē pirmā kopā sanākšanas reizē bija vecmāmiņas.

"Reizi vai divas mēnesī līdz Latvijas simtgadei vecmāmiņas satiksies dažādos pasākumos, praktiskās nodarbībās, lekcijās. Pašas radīs sev svētkus, kopā darbosies," stāsta Līgatnes kultūras nama amatiermākslas kolektīvu koordinatore, administratore Daina Birne un uzsver, ka tas nav konkurss. Tā ir iespēja būt kopā, gūt pieredzi, atpūsties, uzzināt ko jaunu. Pasākumu ciklā iesaistījušās 20 vecmāmiņas. Dažu pieteica bērni vai mazbērni, citas ieinteresējās pašas, jo vēlas būt sabiedrībā un būt aktīvas.

Pirmajā tikšanās reizē ikviena bija aicināta līdzi paņemt mazbērnu mīļāko grāmatiņu un nolasīt fragmentu. Mores teātra režisore Liene Cimža asprātīgi vērtēja katras lasījumu, uzmundrināja, pamācīja. Todien vecmāmiņām vēl bija jāpiedalās viktorīnā. "Gaisotne bija ļoti jauka. Vecmāmiņas atcerējās savas bērnības skaitāmpantus, arī grāmatiņas. Bija patīkami sajust, ka par kopā būšanu visas bija priecīgas," saka Daina Birne.

Nākamajās reizēs Līgatnes vecmāmiņas gan dejos valsi un tautas dejas, gan uzzinās jaunāko par dārza darbiem, gan sies sieru, gatavos mazbērnu mīļākos ēdienus, arī vārīs ievārījumus un darīs vēl daudz ko citu.

"Mēs viņas ieraudzīsim citādākas nekā ikdienā. Noteikti gudras, protams, mīļas, čaklas, atsaucīgas un stipras. Līdz 18.novembrim noskaidrosim, kādas ir mūsu vecmāmiņas, ko viņas prot, un godināsim," pastāsta Līgatnes Amatu mājas vadītāja Daina Klints.

Šodienas steidzīgajā laikā, kad katrai paaudzei savi darbi, savas intereses, ir tik svarīgi stiprināt ģimeņu vērtību, radīt sabiedrības cieņu pret vecāko paaudzi, godinot vecmāmiņu dzīves pieredzi, ar netradicionālām metodēm izglītot, mācot jaunas prasmes.

http://news.lv/Druva/2018/03/14/vecmaminam-nav-garlaicigi

 

Pedagogiem jāapgūst jaunais

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu internātpamatskola – Attīstības centrs otro gadu rīkoja konferenci Vidzemes kolēģiem. Šoreiz par tēmu "Bērns ar speciālām vajadzībām skolā".

"Speciālā izglītība ir pabērna lomā – prasības pedagogiem augstas, bet atbalsts nav liels. To redzam konferencēs un semināros, kuros pedagogiem ir daudz jautājumu, neskaidrā. Neziņa ir liela arī par to, ka varētu slēgt kādas skolas. Tas rada satraukumu un pedagogi meklē atbildes," saka centra direktors Zigmunds Ozols un uzsver – izaicinājumi liek meklēt risinājumus, jo situācijas skolu ikdienā ir dažādas.

Direktora vietniece izglītības jomā Vineta Bērziņa pastāsta, ka skolai – attīstības centram Cēsīs uzticēts sniegt metodisko atbalstu visiem Vidzemes pedagogiem, arī vecākiem un skolēniem: "Mums ir speciāla skola, strādā speciālisti ar pieredzi. Tāpēc konferences tēma izraudzīta mērķtiecīgi un interese ir necerēti liela."

Cēsu internātpamatskolas – Attīstības centra metodiķes Sarmīte Verpele un Sarmīte Gaiķe uzsver, ka dažādu skolu pedagogiem trūkst zināšanu, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Bērnu vecāki aizvien biežāk atvasei izvēlas vispārizglītojošu skolu, tās pedagogiem jāapgūst jaunas prasmes. Konferencē izskanēja viedokļi par bērnu ar speciālajām vajadzībām mācīšanos vispārizglītojošās skolās.

"Bērniem, kuri spēj iekļauties parastā skolā, tur arī jāmācās. Bērni, kuriem ir veselības traucējumi, jāmācās speciālajās skolās. Kā labāk, sadarbojoties ar vecākiem, jānonāk pie izvēles. Šodien lektori uzsvēra, ka mājmācība nav piemērota bērniem ar speciālajām vajadzībām, viņiem jāiet sabiedrībā, jāsocializējas," par konferencē dzirdēto stāstīja Sarmīte Gaiķe, bet Sarmīte Verpele uzsvēra – lektori stāstījuši, ka pedagogiem jāsadarbojas savā starpā, bērnu mācot, jāsadarbojas ar vecākiem. "Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāstīja, ka arī bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem ir savas iespējas," bilst Sarmīte Verpele, bet kolēģe uzsver: "Skolotājiem jāmainās, lai izprastu katru bērnu, viņa spējas. Katram ir savs kalns, kurā varam kopā uzkāpt."

Konference ikvienā raisīja pārdomas. Siguldas novada Mores pamatskolā ilgāku laiku mācās arī bērni ar speciālām vajadzībām. "Uzskatām, ka tas ir pareizi, bērnus ar speciālajām vajadzībām integrēt vispārizglītojošā skolā tikai jāparedz atsevišķa klase mācību stundām. Pārējā laikā – ikdienā un pasākumos visi skolēni ir kopā, mācās toleranci, iejūtību," teic skolotāja Māra Matveja, paužot, cik svarīgi arī viņai konferencē satikt kolēģus, dzirdēt speciālistu viedokļus.

Līgatnes pirmsskolas izglītības metodiķe Zane Kalniņa stāsta, ka bērnudārzu apmeklē bērni ar speciālām vajadzībām. Vecāki vēlas, lai atvase būtu kopā ar citiem. "Pedagogiem tas ir grūti, jo darbā palielinās emocionālā un fiziskā slodze. Neviens nevar dot konkrētu atbildi, kā kurā situācijā darīt, bet atbalsta pasākumi bērniem ar speciālām vajadzībām vēl ir autiņos. Pedagogiem jāmācās no citu pieredzes, arī jāklūp, bet jāstrādā tālāk," atzīst Zane Kalniņa un uzsver, ka konferencē Cēsīs dzirdēto pārrunās ar kolēģēm, izmantos ikdienas darbā, bet domā: "Vai bērnudārza grupiņā bērniem ar speciālām vajadzībām jābūt kopā, arī par to var diskutēt. Svarīgākais, kādas ir bērna veselības problēmas. Viennozīmīgs uzskats nevar būt."

Gulbenes novada Sveķu internātpamatskolas pedagoģes Irina Logina un Lilita Jaunzema iestājas par to, ka bērniem ar speciālām vajadzībām jāmācās speciālajās skolās: "Tur ir materiāli tehniskā bāze, arī speciālisti, bet valsts politika šobrīd ir pret speciālo skolu saglabāšanu. Vai tas pareizi, domājot par bērniem – nav pareizi, viņi būs zaudētāji." Pedagoģijas doktore Mārīte Rozenfelde atgādinājusi lekcijā, ka visiem bērniem ir vienādas tiesības mācīties. "Uz mūsu – speciālo skolu no vispārizglītojošajām skolām atnāk bērni no 5., 6., 9.klases. Viņiem palīdzam, bet vienalga grūti iekļauties, komunicēt ar citiem bērniem. Kā tad viņi jutās iepriekšējā – vispārizglītojošajā skolā? " vaicā Irina Logina.

"Druvai" skolu pedagoģes pauda, ka sabiedrībai jāredz citādie cilvēki, lai izprastu, ka bērns ar speciālām vajadzībām nav slims un nevarīgs, viņš kādā ziņā var būt labāks par veselo, tikai jāsaskata viņa spējas. Jāsaprot, ka arī šie bērni ir sabiedrības daļa, ar viņiem jārēķinās, jāvelta uzmanība, jāmācās bērnus pieņemt. Vidzemes skolotāju atsauksmes par Cēsīs rīkoto konferenci bija ļoti pozitīvas – tēmu aktualitāte, izraudzītie lektori, iespēja dalīties pieredzē.

Centra direktors Zigmunds Ozols atbalsta iekļaujošo izglītību, bet zina, ka Latvijā nav tik daudz speciālistu, lai nodrošinātu atbalsta personālu katra speciālā bērna ievešanai parastā klasē. Bērns ar speciālām vajadzībām, nonācis skolas vidē, būs ieguvējs, bet pārējā klase? Situācijas skolā rodas tik dažādas, jāmeklē risinājumi, jauna pieeja," saka direktors.

Vairāk nekā simts konferences dalībnieki ar interesi iepazina cēsnieku pieredzi. Psiholoģes Iveta Lukjanova un Zinta Biseniece stāstīja par "Marte Meo metodi – kā atbalstu bērnu attīstībai", par Montesori metodi – speciālistes Dina Sopule – Ķieģele un Sarmīte Stivriņa.

Daiga Kalinka, Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciāliste "Druvai" novērtēja, ka Cēsu internātpamatskolā – attīstības centrā ļoti domāts par katru audzēkni, viņa attīstību. "Te strādā arī speciālisti, zinoši pedagogi, medicīnas personāls, ir piemērota skolas vide. Neesmu integrācijas noliedzēja, bet bērniem jāmācās apstākļos un vidē, kādā tālāk dzīvos. Ja speciālais bērns dzīvos sabiedrībā, viņam tā ir jāpazīst jau skolas laikā, klasē. Tāpat kā ikvienam no skolēniem jāpazīst citāds bērns, izprotot, ka dažādi cilvēki arī var komunicēt. Ja bērns dzīvē arī turpmāk paliks pilnīgā aprūpē, situācija ir cita. Bērnam jāļauj skolas vidē nonākt, bet jāmācās nevis ar visiem kopā, bet speciālajā klases telpā, speciāli apmācītu skolotāju vadībā. Par to runāja vairāki lektori," secināja Daiga Kalinka.

http://news.lv/Druva/2018/03/15/pedagogiem-jaapgust-jaunais

 

Pazīstams sieviešu ansamblis

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 15.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

"Esam lieliska komanda – kopā tik daudzus gadus!" priecīgi saka Pārgaujas novada sieviešu vokālā ansambļa "Lakstīgalas" dalībniece Daiga Hofmane. Ansamblis martā nosvinēja 25 gadu jubileju. Vadītāja Elita Tomsone ar dziedātājām bija sagatavojusi koncertu Straupes tautas namā., atzīmējot gadskārtu.

"Šajos gados, kamēr dziedam ansamblī, esam tapušas bagātas ne tikai ar dziesmām, arī ar bērniem, dažas ar mazbērniem. To novērtēja mūsu apsveicēji jubilejā," piekrītot tam, ka "Lakstīgalas" Pārgaujas pusē ir īpašas, jo dzied visu gadu, teic Daiga Hofmane. Sievietes dzied, kad pašām gribas, un uzstājas arī tad, ja ielūdz vai aicina atbalstīt ar dziesmu.

Novada svētki, represiju atceres dienas, Ziemassvētku laiks, notikumi skolās, novada pārstāvniecība ārzemēs – tas viss ir ansambļa dienaskārtībā gada garumā.

"No paša sākuma – 1993.gada esmu kopā ar ansambli," teic vadītāja Elita Tomsone. Ar idejām repertuāra veidošanā nāk ne tikai viņa. Idejas esot arī dziedātājām ansamblī. "Mans uzdevums idejas salikt kopā, veidot programmas."

Gadu gaitā ir mainījusies sieviešu ansambļa norāde par tā piederības vietu un to ietekmējuši vismaz divi apstākļi. Viens no tiem – vietas, kur mīt dziedātājas, no kurienes viņas mēro ceļu uz mēģinājumiem. Tā ir Stalbe, Straupe, Kūdums – visi trīs Pārgaujas novada pagasti. Dziesmas dēļ tiek mērots ceļš arī no pilsētas.

Ansambļa dalībniece Līga Kalniņa, kura bija uzņēmusies koncerta režiju, skatītājiem sagādāja prieku ne vien dzirdēt skaistas dziesmas, arī uzzināt, kādi vēl talanti un vaļasprieki ir muzikālajām sievietēm. To netrūkst.

Elita Tomsone ir gandarīta, ka dziedāšana nav tikai vaļasprieks, bet arī rūpīgs darbs, izkopjot balsis. Vai citādi ansamblis spētu dziedāt trīs un četrās balsīs, ja vajag, arī piecās. Sevišķi dzidri tas izskan Straupes baznīcā.

Vistālāk latvisko "Lakstīgalu" balsis skanējušas, pārstāvot Pārgaujas novadu kā kādreizējo Straupes pilsētu, gar kuru vedis nozīmīgs tirdzniecības ceļš – Hansas savienības pilsētu. Mūsdienās par Straupes puses ļaudīm, latvisko kultūru ansamblis stāstījis dziesmās Nīderlandē, Igaunijā, tagad pošas uz Rostokas pilsētas rīkotajām Hanzas dienām.

Sievietēm ir laiks un vēlēšanās sadziedāties arī ar vecākās paaudzes cilvēkiem. Tas notiek gan Straupes, gan Līgatnes pusē, kur seniori apvienojušies ansambļos. Arī skolās ticis dāvāts dziesmu prieks, it sevišķi Ziemassvētku laikā.

http://news.lv/Druva/2018/03/15/pazistams-sieviesu-ansamblis

2018-03-17
Laika ziņas
Aptaujas