Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pedagogi nav vienisprātis

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 20.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pedagoģija ir viena no profesijām, kurā nav iespējams strādāt, ja nevēlies nemitīgi mācīties, pilnveidoties. 21. gadsimta skolotāji to apzinās un regulāri papildina zināšanas, arī maina darba stilu, lai noturētu skolēnu interesi par mācīšanos laikā, kas piedāvā tik daudz saistošu jaunumu ārpus skolas.

Kā skolām iet vienā solī ar laiku, pirms desmit gadiem vēsturiskajā Cēsu rajonā tika noformulēts ar teicienu “Gandrīz ideāla skola”. Mācību iestādes ir to pielaikojušas, novērtējot jomas, kurās ir tuvu ideālam un kurās tam vēl jātiek klāt. Skolēnu brīvlaiks ir viens no ražīgākajiem darba cēlieniem, kurā pedagogi satiekas kursos vai lielākos forumos , ļaujoties dziļākām domām un vērtējumam, lai pilsētu un lauku skolas nemitīgi ietu līdzi laikam, tuvotos mūsdienīgas skolas ideālam modelim.

Šogad pedagogu profesionalitātes pilnveidošanas forums “Gandrīz ideāla skola” Cēsīs bija pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu – ap četriem simtiem skolotāju. Šāds pilsētu un lauku skolotāju forums iepriekšējos gados un arī šopavasar varēja notikt, pateicoties pašvaldību atbalstam. Amatas un Cēsu kā vadošās, kā arī Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada pašvaldības bija rūpējušās, lai pilnā mērā atbalstītu pedagogu tiekšanos uz padziļinātu profesionālu darbu.

Amatas pamatskolas pedagoģes apstiprināja, ka forumā “Gandrīz ideāla skola” ik pavasari apguvušas pārmaiņas pedagoģijas laukā. Apgūtais jau lielā mērā ir iedzīvināts skolas dzīvē. Tas ir pedagogu individuālais darbs ar audzēkņiem, novērtējot katra audzēkņa ceļu izglītībā, tajā skaitā individuālajā darbā klasē, kā arī skolotāju koleģiālā sadarbībā. Pedagogu profesionālo veikumu apstiprinājuši vairāki rādītāji, tajā skaitā no gada gadā izlaiduma klases rezultāti eksāmenos.

Amatas pamatskolas skolotājas bija starp tām, kas pēc šī pavasara lielā pedagoģijas foruma secināja – ne visu lektoru un lekciju tēmu izvēle bijusi atbilstoša. Pedagogi bija ievērojuši atkārtošanos. Saturu veidoja mūžizglītības un kultūras institūts VITAE, pieaugušo izglītības iestāde “Radošuma pils”, iesaistoties Amatas novada pašvaldības Apvienotajai izglītības pārvaldei un Cēsu novada Izglītības nodaļai.

Galvenās tēmas par mācīšanos mācīties un to, kā bērni uztver informāciju, pieredzējušiem pedagogiem, un to bija lielākais vairums, lika domāt par atkārtošanos, nevis jaunumiem, kas gaidāmi skolā. Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede apstiprināja “Druvai”, ka skolotāji patiešām vairs negrib klausīties pieredzes stāstos par citu pedagogu darbu. Skolotāji pret pedagoģisko kursu un konferenču piedāvājumu un lektoru izvēli kļuvuši prasīgāki. Jauno pedagogu laukos tikpat kā nav. Tas nozīmē, ka ikviens skolotājs strādā ilgus gadus, ir pieredzes bagāts un reizē aktīvs profesionālo kursu un konferenču apmeklētājs. Aktuālā tēma –kompetencēs balstīta satura ieviešana – skolās jau notiek. Ja par to kursos runā kā jaunumu, pedagogi klausās rezervēti.

“Bijām pieraduši, ka ikgadējās konferences saturs kādā mērā liek izzināt sevi, paskatīties uz sevi no malas. Šoreiz pasākums bija veltīts jaunā mācību satura izpratnei. Ļoti veiksmīga izvēle! Paldies lektoriem par iespēju domāt mums, pieaugušajiem! Šādu zināšanu atsvaidzināšana mazina bailes un neizpratni, dod priekšstatu par bērna domāšanas veidu katrā vecumposmā,” tādu atsauksmi savukārt devuši pirmsskolas pedagogi no Veselavas.

http://news.lv/Druva/2018/03/20/pedagogi-nav-vienispratis

 

Savējie parādā nepaliek

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (CKKS) gadskārtējā kopsapulcē vērtēja aizvadīto gadu un izvirzīja plānus.

Patlaban sabiedrībā ir 178 biedri. Tā dibināta 2002.gadā, kad biedru skaits bija 22. Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Pērn izsniegti 30 kredīti par kopējo summu 24 085 jeb 803 eiro par vienu aizdevumu. Sabiedrības kredītportfelī visi kredīti ir tikai standarta, tā gadu noslēgusi ar 122 eiro peļņu.

Visvairāk biedri pērn ņēmuši kredītu māju un dzīvokļu remontam (68,7 procenti), mēbeļu iegādei (11,4). No 2004.gada visvairāk naudas aizdots māju un dzīvokļu remontam. Savukārt biedri pērn nav aizņēmušies naudu mācībām. Automašīnu iegādei pērn izsniegti 2,9 procenti kredītu, savukārt gadu iepriekš – 31,3. Vairāk nekā visos iepriekšējos gados biedri aizņēmušies naudu viesību rīkošanai – 6,2 procenti no visas izsniegtās kredīta summas. Šim mērķim agrākos gados vai nu vispār neaizņēmās naudu, vai ļoti reti. Vienīgi 2008.gadā viesību rīkošanai tika izsniegti astoņi procenti. Veselības uzlabošanai visvairāk naudas aizdots 2013. un 2014.gadā – vairāk nekā 20 procenti, 2016,gadā – 5,7 procenti, bet pērn – 8,5.

“Cilvēkiem vēlēšanās ņemt aizdevumu ir mazinājusies. Šogad līdz 15. martam viens interesējās par iespēju saņemt kredītu. Citus gadus jau interesējās, vai varēs saņemt vasarā, kad būs vajadzība,” saka Cēsu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētāja vietnieks Māris Bērziņš. Viņš arī atgādina, ka krājaizdevu sabiedrībā naudu var aizņemties tikai pret galvojumu, nepieciešama arī izziņa no sociālās apdrošināšanas aģentūras. Vienkāršāk ir paņemt ātro kredītu, kur neko neprasa, vai kaut ko ieķīlāt un dabūt naudu bankā. Bankās aizdevumu procentu likme ir pat mazāka nekā krājaizdevu sabiedrībā.

“Pieaug prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Kredītu reģistrs, atskaites katru gadu tiek mainītas. Ikdienas darbam nepieciešama modernāka datortehnika, jaunas programmas, palielinās obligātie maksājumi,” stāsta M.Bērziņš un atzīst, ka biedriem ir nopietni jādomā par krājaizdevu sabiedrības nākotni. Krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un grāmatvedis saņem simbolisku samaksu, ne minimālo algu.

Kopsapulcē tika apstiprināta kooperatīva politika un nolikums, kā arī šī gada budžets. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Niklass atgādina, ka laikā, kad vispār radās krājaizdevu sabiedrības, nebija birokrātijas, cilvēki uzticējās cits citam.

“Pirms dažiem gadiem jau lēmām, vai paplašināt sabiedrību vai palikt tādai, kur katrs katru labi pazīst. Toreiz biedri pauda pārliecību, ka nevajag veidot sabiedrību ar vairākiem simtiem biedru. Un vēl problēma – paši biedri neņem kredītus, kāpēc lai kāds stātos sabiedrībā un te aizņemtos naudu,” pārdomas izteica M.Niklass.

Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) biedrs Edvīns Kide uzsvēra, ka pirms 16 gadiem, kad dibināja KKS, tā bija cilvēkiem ļoti vajadzīga. “Tagad ļoti daudz kas mainījies. Zūd vajadzība pēc kredītiem, ko var izsniegt sabiedrība. Ir ļoti daudz kredītiestāžu, piedāvājums plašs. KKS pamazām kļūst nevajadzīga. Algas pieaug, un cilvēki var atļauties vairāk,” viedokli pauda E.Kide un arī uzsvēra, ka pagaidām vēl KKS cilvēkiem ir vajadzīgas un tām jāstrādā.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijas Latvijas krājaizdevu sabiedrības 2017. gadā nopelnīja 347 000 eiro, kas ir par 18,5 procentiem mazāk, salīdzinot ar sabiedrību kopējo peļņu 2016.gadā – 426 000 eiro. Biedriem izsniegto kredītu apjoms turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā – par 14% jeb 2,8 miljoniem eiro, decembra beigās tas sasniedza 22,3 miljonus eiro. Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums par sešiem procentiem. Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%), un decembra beigās tas sasniedza 20,9 miljonus eiro.

Latvijā darbojas vairāk nekā 30 krājaizdevu sabiedrības, arī Straupē, Līgatnē, Veselavā, Taurenē, Nītaurē, Vecpiebalgā un Zosēnos.

http://news.lv/Druva/2018/03/20/savejie-parada-nepaliek

 

Līgatnē – Pasaules koksnes dienas

Datums: 20.03.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

No 23. līdz 25. martam Līgatnē, Vienkoču parka Kokamatniecības muzejā, notiks Pasaules koksnes dienu reģionālais pasākums. Interesenti triju dienu laikā varēs iepazīt senos un mūsdienu kokamatniecības rokas instrumentus, paši tos izmēģināt, piedalīties vienkoču trauku izgatavošanas meistardarbnīcā, kā arī vērot kokapstrādes paraugdemonstrējumus – apaļkoka tēšanu un etnogrāfiskā vienkoču zārka izgatavošanu. Pasaules koksnes dienu reģionālais pasākums šogad norisināsies jau ceturto reizi. Šogad pasākumā uzsvars likts uz masīvkoka apstrādāšanu ar rokas instrumentiem, savienojumu veidošanu un diskusijām. Pasākuma programma – www.vienkoci.lv/lv/jaunumi.

http://news.lv/Auseklis/2018/03/20/ligatne-pasaules-koksnes-dienas

 

Kā skolām nezaudēt savus skolēnus

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 21.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Viedoklis

Izglītības dati liecina, ka mācības skolās ik gadu pārtrauc ap desmit procentiem skolēnu.

Pētot riskus, kuri attālina skolas vecuma pusaudzi vai jaunieti no mācīšanās, redzami vairāki iemesli. Tajā skaitā ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaistīšanās, sekojot līdzi bērnam.

Aiziešana, pirms pabeigta skola, mēdz saistīties ne tikai ar konfliktiem pašā skolā, arī skolēnu materiālajiem apstākļiem mājās vai veselības problēmām. Seko neattaisnoti mācību kavējumi, algota darba uzsākšana, meitenēm grūtniecības iestāšanās.

Parasti runā par vairāku faktoru vienlaicīgu ietekmi, pirms skola pamesta, līdz eksāmeniem un atestātam nenonākot. Zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes.

Latvijā Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” sarunvalodā pedagogi dēvē vārdā PuMPuRS. Iecerēts, ka tajā iesaistīsies vairums pašvaldību, lai atbalstītu savā pusē esošās vispārējās un profesionālās izglītības iestādes. Starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem veidosies sistēma, kuras uzdevums ir laikus ievērot pusaudžus un jauniešus ar risku, ka viņi, iespējams, varētu pārtraukt mācības. Pieaugušie viņiem sāks sniegt personalizētu atbalstu.

Līgatnes novada vidusskola ar pašvaldības starpniecību ir iesaistījusies projektā, jo skolā vismaz desmit skolēni no 5. līdz 12. klasei atbilst riska grupai. Katram riska skolēnam projektā sniegs atbalstu. Konkrēts skolotājs vai ar viņa starpniecību atrasts speciālists, bez kura padoma neiztikt, par projekta līdzekļiem papildus strādās skolēna sociālo problēmu risināšanā. Līgatnē mācību gada pirmajā semestrī tam paredzēts gandrīz pusotrs tūkstotis eiro.

Dace Bērziņa, projekta koordinatore Līgatnē: “Latvijā nav nevienas skolas, kurā kādiem bērniem nebūtu sociālu problēmu. Ja projektā varēsim strādāt, palīdzot konkrētiem bērniem, kuriem kādu apstākļu dēļ ir traucēta mācīšanās, tas būs ieguvums! Reizēm būs vajadzīgas individuālās konsultācijas kādā mācību priekšmetā. To darīs pedagogi vienatnē ar bērnu. Reizēm vajadzīgs psihologa vai kāda cita speciālista atbalsts. Tad arī sāksies individuāli veicams darbs. Iespējams, skolai reizēm būs vajadzīga sociālā dienesta iesaistīšanās. Tas nebūs tikai projekta laikā. Skola sekos līdzi bērna mācību dinamikai, tam, vai ir neattaisnoti skolas kavējumi. Skolas atstāšanas riski ir saistīti arī ar ekonomiskiem un ar ģimeni saistītiem riskiem. Kad tos izpētīsim, zināsim, kāds atbalsts nepieciešams.”

Ineta Sējāne – Lāce, Cēsu Pilsētas vidusskolas direktores vietniece: “Vidusskolā atgriežas tie, kuri no mācību procesa bija izkrituši pirms gada vai pāris gadiem. Ar viņiem pedagogi strādā, jo jāiekļauj mācību ritmā. Skolotājiem tas ir papildu darbs. Pusaudžu vecumā mēdz būt, ka apkārt notiekošais tiek uztverts tikai kā melns vai balts. Ja pieaugušais stāsta, ka izglītībai dzīvē būs liela nozīme, jaunietis atbild: “Nē, nebūs! Tāpēc dzīvošu te un tagad!” Viņš aiziet no skolas, par rītdienu nedomājot.

Arī es, skolotāja, ne visu varu zināt par rītdienu, bet manas zināšanas ļauj aizdomāties, runāt ar jaunieti, kādēļ izglītība noderēs. Jaunietis šobrīd var pateikt arī pretī: “Cik, skolotāj, tu esi tālu tikusi? Izglītība tev ir, bet tu strādā tikai par skolotāju.” Tas ir sabiedrības veidots burbulis, ka skolotāja profesija nav elitāra. Jauniešiem šķiet, ka vissvarīgāk ir nokļūt elitārā vietā pēc iespējas ātrāk, apejot mācīšanos. Skolotāja profesijas būtību nemaz nevar izstāstīt, jo pedagogs savam darbam jēgu redz, ja audzēknis, kuram nebija nekādu zināšanu, jau novērtējams ar četrinieku. Nevar izstāstīt to skolotāja prieku, kad audzēknis atkal sācis apgūt vajadzīgās zināšanas.

Man ir bijuši audzēkņi, kurus vidusskolā turējis viens mērķis – pabeigt to un nekad ar skološanos vairs nesaistīties. Tāda bija pat vesela klase: “Mēs vairāk nemācīsimies!” Tagad zinu par 20 šīs klases beidzējiem, kuri motivāciju ir mainījuši. Vidusskola pabeigta, viņi mācījušies klāt vēl ko citu. Iespējams, mūsu skolā jaunieši ieguva sajūtu, ka viņiem ir noticēts, un viņi noticēja paši sev. Pedagogam jāpieliek papildu pūles, lai skolēns pats sev noticētu, tad jaunieša tālākais ceļš pavērsies.

Projektā, kurā skola iesaistījusies, skolotāji strādās lēni, rūpīgi, darbojoties ar audzēkņiem papildus, apliecinot, ka pamata izglītības, vidējās izglītības iegūšana ir vajadzīga. Tiem, kas paši vēlējušies atgriezties skolā, bija jāsastopas ar to, ka vakarskolu vārds ir degradēts. Mācīšanās vakarskolā ir liels dzīves smagums pat tad, ja tagad jau veiksmīgi strādā biznesā. Cilvēks neuzdrošinās teikt, ka nav pabeidzis attiecīgas pakāpes skolu. Ja kāds to uzzinās, ar acu skatienu nodos, ka nosoda cilvēku par jaunībā pieļauto kļūdu.

Projekts skolām un skolotājiem dod papildu iespējas rīkoties, ja redzams, ka skolēni riskē pamest skolu, jo viņiem trūkst motivācijas mācīties. Te nav runa tikai par ārējo, bet iekšējo motivāciju, kura būs spēcīgāka. Nereti pedagogam jāvelta papildu darbs un laiks arī tam, lai pusaudzis spētu pārkāpt robežas sevī un piespiestos mācīties.”

http://news.lv/Druva/2018/03/21/ka-skolam-nezaudet-savus-skolenus

 

Iespējas jāprot ieraudzīt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Arī dienas vidū sabiedriskajā centrā klaudz stelles. Pieredzējusi rokdarbniece Zinta Kalve un Sarma Zvirgzdiņa sien nītis.

Abas pastāsta, ka tuvākajā laikā stellēs tiks vilkti lielie lakati, dreļļi, brunču audums.

Zinta auž jau daudzus gadus, arī mājās ir stelles, bet gribas strādāt kopā ar citām sievām. "It kā jau protu, šķiet, ka visu zinu, varu arī citām daudz ko pastāstīt. Taču tā nav," saka Zinta. Viņa savulaik mācījusies pie Rūtas Rubenes. "Gājām pie Rubeņiem uz mājām, audām, viss jau bija sagatavots. Bet aušana jau ir tas vienkāršākais. Smags un sarežģīts darbs ir steļļu sagatavošana," stāsta Zinta un ir priecīga, ka audējām tagad ir skolotāja Ilze Paseka. Pirmajā reizē uz nodarbību bija atnākušas desmit dzērbenietes. Gan tās, kuras auž, gan tās, kuras grib iemācīties.

"Sagatavot stelles ir liela gudrība, un iesācējs to nevar izdarīt. Ar skatīšanos un stāstīšanu vien iemācīties nevar," pārliecināta Zinta un atceras, kā pati ar grāmatu rokās sēdējusi zem stellēm un mācījusies.

"Man vecāmamma bija audēja, visu darīja viena, par to brīnījos. Pasniedzējai prasīju, kā to izdarīt, viņa parādīja, kā nedaudz citādāk vilkt velkus. Un tad var arī viens izdarīt. Knifu ir ļoti daudz," saka dzērbeniete.

Sarma Zvirgzdiņa nolēmusi iemācīties aust. "Esmu no kaimiņpagasta, bet dzīvojam taču vienā novadā. Un te ir jauka iespēja," pastāsta taureniete. Sarma ar ģimeni gandrīz gadu dzīvo Taurenē. Atnākuši uz vīra dzimto Piebalgas pusi, iegādājušies māju. "Esmu ļoti priecīga par dzīvi novadā. Domāju, ka laukos būs vienmuļi, bet tā nav. Pamazām iepazīstu cilvēkus, kopīgās intereses – rokdarbi – arī palīdz," pārdomās dalās Sarma un atklāj, ka pa dienu, kamēr bērni dārziņā, ir laiks mācīties aust.

Sarma pastāsta, ka līdz šim audusi pērlītes, bet aust lielajās stellēs ir pavisam kas cits. Savus darbus viņa realizē internetā, un pieprasījums ir. Zinta arī ieinteresējusies, varbūt varētu savus darbus internetā piedāvāt pircējiem. Viņa ne tikai auž, bet arī no papīra strēmelītēm pin jaukas lietas. "Nekad nevar zināt, kas kuram patīk. Reiz noaudu zilu lupatdeķi, domāju, vai likt izstādē, diezin vai tāds kādam patiks. Bet tieši to pirmo nopirka. Gaumes un vajadzības cilvēkiem ir dažādas," pārdomās dalās Zinta.

Par to, ka Latvijā roku darbu nenovērtē, runāts daudz. "Izstādēs prasām minimālo cenu, dažkārt pat maksu par materiālu neatpelnām. Par to, kāds darbs tiek ieguldīts, iedomājas retais. No avīzēm caurulītes jāsatin, vēl vajag laku, līmi, tad tikai var pīt. Lupatdeķim plastmasas maisiņi jāsagriež, tas nav viegli, tikai tad, kad materiāls sagatavots, vari aust. Tā kā Latvijā rokdarbus nenovērtē, arī rokdarbniecēm par savu veikumu grūti noteikt cenu," pauž dzērbeniete, bet Sarma papildina: " Latvijas amatnieku darinājumu cena, piemēram, amerikāņiem, šķiet zema. Mēs varam piedāvāt viņiem."

Zinta un Sarma ir pārliecinātas, ka ar rokdarbiem var nodarboties arī cienījamos gados. Sarma pastāsta, ka viņas radiniece, būdama pensijas gados, mācās aust arī tāpēc, ka to darīt varēs ilgāk, ja redzes dēļ nevarēs tamborēt vai adīt. Savukārt Zintas mamma, kurai jau pāri astoņdesmit, ir aizrautīga adītāja. "Internetā var atrast tik dažādus rokdarbus, tikai jāmācās un jādara. Mēs arī cita citai pamācām, ko protam. Gribu vārīt ziepes, komplektu esmu iegādājusies, jāpamēģina. Tikai vajag laiku," atklāj dzērbeniete.

Sarma un Zinta ir optimistes. Abas atzīst, ka dzīve ik uz soļa piedāvā dažādas iespējas. Zinta ar lepnumu pastāsta, ka sasējusi tomātus, papriku, pētersīļus, seleriju. Sarma atklāj, ka pērn uzcēluši siltumnīcu. "Ilgus gadus šajā sētā neviens nav dzīvojis. Zeme vispirms jāatbrīvo no latvāņiem. Noteikti ierīkosim garšaugu dārziņu. Gan jau pamazām visu iekopsim, esmu priecīga, ka esam Piebalgā," bilst Sarma.

Zinta iegrimst pārdomās: "Žēl tikai, ka maniem gurķīšiem, salātiem trūkst ēdāju. Abi dēli Dānijā. Agrāk ņēma līdzi manus konservus, nu jau saka – pieraduši pie dāņu ēdieniem." Viena dēla ģimenē aug divi bērni, nopirkta māja, ģimene domā palikt tur uz dzīvi. Otram dēlam ir draudzene, un arī abi sliecas uz palikšanu. "Mazdēls runā latviski, dāniski, angliski. Dāniski pat labāk nekā latviski. Sāks iet skolā. Vecāki arī pārsprieda, kā viņš justos skolā Latvijā, jo valodā dzirdams akcents. Sarunās puikam sāk trūkt latviešu vārdu," pastāsta Zinta un atklāj, ka dēli arī viņu aicinājuši uz Dāniju, tikai jāiemācās angļu valoda. Dzērbeniete jau vairākus gadus, kopš Taurenē slēdza uzņēmumu "Pondus", ir bez darba. Izbraukāt citur nav iespējams, jo jārūpējas arī par mammu. Vīrs brauc uz darbu Līgatnē.

"Pašiem jāgrozās, jādomā, kā izdzīvot. Dzērbenē ražotņu nav, bet te ir citas iespējas, var nākt kaut vai uz Saieta namu, darboties. Vajag atbraukt uz Dzērbeni, atnākt un apskatīties, un tad redzēs, vai varēs teikt, ka te nekā nav, nekas nenotiek," saka dzērbeniete Zinta Kalve.

Zinta un Sarma ar saviem darbiem arī piedalīsies amatnieku darbu izstādē – tirdziņā, kas aprīļa sākumā notiks Dzērbenes pilī. Tā atkal ir iespēja.

http://news.lv/Druva/2018/03/22/iespejas-japrot-ieraudzit

 

Pēc zvaniem un īsziņām vērtē attīstību

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Analizējot telefonu zvanu un īsziņu daudzumu, pētījumā “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” noskaidrota visu novadu un pilsētu ekonomiskā aktivitāte.

To veikuši “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un Latvijas Universitātes (LU) pētnieki. Izmantojot tā saucamos lielos datus, kas iegūti, analizējot LMT tīklā izejošos un ienākošos zvanus un īsziņas, atspoguļotas katra novada stiprās un vājās puses. Pētījums sabiedrībā raisījis interesi. Latvijas novadi sadalīti klāsteros, kas ļauj saprast katra novada objektīvo profilu. Vēsturiskā Cēsu rajona novadi saņēmuši šādu sadalījumu: Amata, Priekuļi – mērenie, Pārgauja, Līgatne – hedonisti, Vecpiebalga – ballētāji, Cēsis – harmoniskie, Jaunpiebalga, Rauna – apātiskie.

"Pētījuma autori, iespējams, negribēja izmantot sausus terminus, bet izraudzījušies atmiņā paliekošus vārdus. Kā katrā pētījumā, kādi rādītāji vienam ir glaimojoši, citam ne, kaut nenosaucam grupas kādā vārdā," atzīst Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās plānošanas eksperts Andžejs Stepančuks.

1235 LMT bāzes stacijās 546 dienās 24 stundas ik pa 15 minūtēm tika iegūti vairāk nekā 64 miljoni ierakstu rindiņu. Analizējot zvanus un īsziņas, vērtēta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Aktivitātes mobilajos tīklos ir cieši saistītas ar ekonomisko aktivitāti valstī. Pētnieki uzsver, ka tas skaidri parādījās krīzes laikā, kad varēja redzēt aktivitāšu kritumu mobilajos tīklos tāpat kā ekonomikā.

"LMT bāzes stacijas ir visā Latvijā, apjomīgu un kvalitatīvu datu ir pietiekami, lai varētu veidot dažādus modeļus," pētījuma prezentācijā sacīja LMT prezidents Juris Binde un piebilda, ka rīks var palīdzēt arī izglītības reformu veikšanā, optimizējot skolu tīklu. Tāpat ekonomisko aktivitāšu karte uzņēmumiem var ļaut ieekonomēt degvielu, optimizējot darbību. Varēs arī saprast, kurus ceļus remontēt pirmos. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš pētījuma prezentācijā sacīja, ka tas tiešā veidā ļauj analizēt un prognozēt ekonomisko situāciju. “Rīks ļauj pa minūtēm redzēt iedzīvotāju kustības virzienus un novērot, kur notiek ekonomiskā aktivitāte. Tas dod iespēju prognozēt ceļu izmantošanas intensitāti, palīdz izšķirties par dažādu investīciju ieguldīšanu vienā vai otrā vietā. Investīciju atdeves mērījumi ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kāpēc vispār projektu sākām. Varam izmērīt, kā ir mainījusies aktivitāte konkrētā vietā pēc tam, kad tur ir kaut kas izdarīts, piemēram, uzbūvēts kāds objekts. Otrs – reģionālo stratēģiju veidošana. Varam atrast labāko stratēģiju katrai pašvaldībai, pilsētai. Varam arī vēlāk izmērīt, vai šī stratēģija strādā. Varam mērīt transporta plūsmu, palīdzēt uzlabot transporta grafiku sistēmu, uzņēmumiem palīdzēt plānot, piemēram, kur labāk būvēt veikalu,” skaidroja profesors.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone norādīja, ka iegūtie dati uzņēmējiem ir ļoti svarīgi. “Zinot cilvēku pārvietošanos no punkta, var izdarīt vairākus secinājumus, piemēram, runājot par īres dzīvokļiem dažādās pašvaldībās, par ceļu infrastruktūru, bet pats svarīgākais – runājot par jau vairākus gadus iecerēto reģionālo reformu. Bez jēgpilnas, uz datiem balstītas informācijas nevar veikt nedz veselības sistēmas reformas, nedz izglītības sistēmas, nedz citas reformas. Pašvaldībām ir iespēja uz sevi paskatīties no malas, saprotot, kur katra ir spēcīga, kur – vāja,” teica LDDK ģenerālsekretāre.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka pētījums ir izkustinājis svarīgu jautājumu. "2009. gadā līdz ar novadu izveidošanu tika pārtraukts vākt datus par teritorijām. Tas bijis kaitīgs pasākums. Tagad pētnieki tam pievērsušies. Katrai pašvaldībai, protams, interesanti paskatīties uz sevi. Pašvaldībai, kurā ir daudzi pagasti, svarīgi zināt, kāda ir iedzīvotāju kustība, kas notiek ciemos. Šie dati, kas fiksē telefona zvanus, ne vienmēr atspoguļo ekonomisko situāciju. Ādažos, piemēram, ir reģistrētas 5600 darba vietas, 1500 ādažnieki tajās strādā, pārējie brauc no citiem novadiem un pilsētām, pieci tūkstoši ādažnieku brauc uz darbu citur," viedokli pauda M.Pūķis.

“Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” platforma kalpos lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai. Tas arī nodrošina iespēju novērtēt un prognozēt ekonomiskās aktivitātes izmaiņas konkrētu pašvaldību līmenī.

"Pētījuma dati nav universāls rīks, pēc kura vadīties, lemjot par attīstību vai, piemēram, skolu reorganizāciju, vai ceļu sakārtošanu. Tas ir papildu elements, ja citi statistikas dati nav devuši atbildi vai ir šaubas. Var iegūt papildu informāciju, ko izmantot pašvaldībām un uzņēmējiem. Ir daudzas lietas, ko redzēt liedz Datu aizsardzības likums. Taču pētījums ļauj saprast, kāda aktivitāte ir katrā pagastā. Saprotams, ka ne jau tas, kādā grupā novads ierindots, mainīs kādus pašvaldības lēmumus," vērtē Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās plānošanas eksperts A. Stepančuks.

***

Darbarūķi:

• Augsta aktivitāte darba dienās, vidēji zema aktivitāte brīvdienās

• Latvijas ekonomikas dzinējspēks

• Pilnībā neizmanto brīvdienu potenciālu

• Jāattīsta pakalpojumu sektors

• Augsta atkarība no ekonomiskās aktivitātes svārstībām

 

Harmoniskie:

• Augsta un vidēji augsta aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās

 

• Līdzsvarota attīstība

• Nepietiekami resursi nākamajam izrāvienam

• Atkarībā no prioritātēm jāattīsta ražošanas un pakalpojumu sektors

• Nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo pieejamos resursus

 

Mērenie:

• Vidēja ekonomiskā aktivitāte darba dienās un brīvdienās

• Vienmērīga aktivitāte

• Nav pietiekami izmantots resursu potenciāls

• Jāpaaugstina darba produktivitāte un ekonomiskais potenciāls

• Samazinās ekonomiskā aktivitāte un reģiona attīstība

 

Apātiskie:

• Zema aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās

• Brīvdienu potenciāls

• Zema ekonomiskā aktivitāte darba dienās

• Jāattīsta pakalpojumu sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija

• Reģiona degradācija

 

Ballētāji:

• Zema aktivitāte darba dienās, bet augsta aktivitāte brīvdienās

• Plaukst un zeļ brīvdienās

• Klusums darba dienās

• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija

• Augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa

 

Hedonisti:

• Minimāla aktivitāte darba dienās, bet maksimāli augsta aktivitāte brīvdienās

• Brīvdienas – laimīgās dienas! 

• Nav ražošanas sektora ekonomiskā potenciāla

• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija

• Maksimāla atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa

 

Atpūtnieki:

• Vidēji zema aktivitāte darba dienās, bet vidēji augsta aktivitāte brīvdienās

• Labi izmanto brīvdienu potenciālu

• Neizmanto darba dienu potenciālu

• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija

• Vidēji augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa

http://news.lv/Druva/2018/03/23/pec-zvaniem-un-iszinam-verte-attistibu

 

Iepazīst digitālo pasauli

Autors: Līga Salnite

Datums: 23.03.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šonedēļ Latvijā norisinājās ikgadējais izglītojošais projekts "Digitālā nedēļa". Arī Cēsu apkaimes iedzīvotājiem dažādos pasākumos bija iespēja iepazīties ar elektroniskās informācijas vidi.

Kopumā valstī bija pieteikti apmēram 500 informatīvi pasākumi, pieci no tiem notika vēsturiskā Cēsu rajona novados.

Raunas pagasta Rozes bibliotēka visu nedēļu pievērš īpašu uzmanību apmeklētāju jautājumiem par e–vidē pieejamajiem un ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem. Bibliotēkas vadītāja Digna Soboļeva "Druvai" apliecināja, ka interese šonedēļ saistīta ar pamatiemaņu apgūšanu, piemēram, kā elektroniski apmaksāt rēķinus.

Pilsētā digitālo nedēļu atklāja Cēsu Centrālā bibliotēka, otrdienas pēcpusdienā sākot kārtējo bezmaksas mācību kursu datora un tīmekļa lietošanas prasmēs. Bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Krista Annija Lauberga pastāstīja, ka šādi kursi rīkoti arī iepriekš, taču līdz ar apmeklētāju interesi bibliotēka "sasparojusies" atkārtotām nodarbībām. Kursam pieteikušies 24 dalībnieki, vairums pensijas vecuma cilvēki, otrdien viņi satikušies iepazīšanās nodarbībā, viņi sadalīti vairākās grupās, katrā apvienojot interesentus ar līdzīgām zināšanām. No ceturtdienas jau sākās aktīvas mācības un praktiskā darbošanās pie datoriem. Nodarbības iecerētas līdz pat 24.aprīlim.

Trešdien Līgatnes pilsētas bibliotēkā demonstrēta īpaši bērniem un jauniešiem veidota prezentācija "Drošība un pārliecība digitālajā vidē", ar ko iepazinās Līgatnes novada vidusskolas 5.–11.klašu skolēni. Bibliotēkas vadītāja Madara Židaua atzina, ka, pateicoties skolotāju atbalstam, klausītāju bijis daudz.

Ceturtdien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiālē bija pieejamas konsultācijas par dažādu e–vides funkciju izmantošanu, valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "Latvija.lv" iespējas. Priekšpusdienā notika arī informatīvā stunda, interesentiem stāstīja par NVA pakalpojumiem, kurus var izmantot elektroniski.

Piektdien Cēsīs lekcijā "Nākotnes izglītība" ar e–mācību potenciālu un jebkuram pieejamajām platformām iepazīstina Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības centra pētniece Laura Dzelzkalēja.

http://news.lv/Druva/2018/03/23/iepazist-digitalo-pasauli

 

2018-03-27
Laika ziņas
Aptaujas