Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Putniem tapa jaunas mājas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 10.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Daba

Vēl viens no Putnu dienu neiztrūkstošiem pasākumiem ir putnu būrīšu gatavošana un izvietošana. Saulainā, kaut nedaudz dzestrā sestdiena vedināt vedināja dabā, šajā pavasarī tika izvietots daudz putnu būrīšu arī mūsu pusē.

Līgatnes dabas takās

Tradicionālā būrīšu gatavošanas darbnīca notika Līgatnes dabas takās.

Jau tuvojoties izglītības centram “Pauguri”, iztālēm bija dzirdams naglošanas troksnis. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu Mārtiņa Blaua un Jāņa Buša vadībā lieli un mazi apmeklētāji gatavoja strazdu būrus. Pavisam mazajiem talkā nāca tēti un pat mammas, bet tie, kuri jau varēja noturēt rokās āmuru, centās paši tikt galā ar uzdevumu. Būrīšu sagataves bija pieejamas, atlika tikai sanaglot. Dažs pagatavoto būri atstāja dabas takās, bet daudzi ņēma līdzi, lai izvietotu pie mājām, savos īpašumos vai uzdāvinātu kādam.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Baiba Līviņa–Jarohoviča pastāstīja, ka šādi pasākumi dabā, kuros piedāvā radošas un noderīgas nodarbes, pēdējos gados gūst arvien lielāku popularitāti. Arī šoreiz varēja ne tikai izgatavot būrus, bet arī uzzināt ko vairāk par putniem, spēlējot īpašu spēli, vērojot putnus dabā.

“Cilvēki vairāk sāk atpūsties dabā, un šādos pasākumos ģimenes mācās kopā strādāt. Patīkami redzēt, ka gan lielāki, gan mazāki tiek galā ar būru pagatavošanu. Protams, var jau nopirkt būrīti, bet, ja tas tiek pagatavots, kopīgi strādājot, tam ir pavisam cita vērtība,” saka B. Līviņa–Jarohoviča.

No Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ikviens varēja uzzināt nepieciešamo informāciju par būru gatavošanu, to izvietošanu dabā un noskaidrot ko vairāk par putnu ligzdošanas ieradumiem. Protams, internetā var atrast visu informāciju, pat video pamācību, kā izgatavot putnu būri, bet, ja to pastāsta zinošs cilvēks, tam ir lielāka vērtība.

Uz jautājumu, vai nav par vēlu likt būrus, jo putni jau atgriezušies, B. Līviņa–Jarohoviča norāda, ka satraukumam nav pamata: “Nevajag satraukties, ja pirmajā gadā neviens putns neizvēlas būri, viņiem jāiepazīst vieta. Protams, gadās, ka putni nenāk un nenāks uz būri , jo tie labāk nekā cilvēki sajūt konkrēto vietu, varbūt tur kāda spēcīga ādere, varbūt traucējošs vēja virziens vai vēl kas cits. Ja vairākus gadus būris paliek tukšs, vērts to pārlikt citur. Jāzina arī, ka viens būris var derēt vairākiem putniem, kad vieni beiguši ligzdot un bērni “izvadīti pasaulē”, nāk nākamie, jo putniem būri nevajag visu vasaru, tikai perēšanas laikā.” 

M.Blaus, stāstot par gatavošanas niansēm, norādīja, ka viss ir vienkārši, vajadzīgi tikai materiāli, tad tas ir vien dažu minūšu jautājums: “Svarīgi saprast, kuram putnam būri darina, jo no tā atkarīgs skrejas lielums. Ja skreja domāta strazdam, mājiņā var iemitināties arī mazāki putni, tad viss atkarīgs, kurš pirmais paspēj ievākties vai kurš kuru izdzīs. Jāatceras būtiska lieta, proti, dēļi nedrīkst būt ēvelēti, lai mazie putniņi var ar nagiem aizķerties un tikt laukā no būra.

Jumtu vajadzētu noņemamu, lai var būri iztīrīt. Ja strazdi katru pavasari izmet no būra veco ligzdas materiālu, mazāki perētāji tā nedara, tad būris aizaug, sāk bojāties, tur iemetas spalvgrauži, kas maziem putniem rada diskomfortu. Tāpēc būtu labi, ja pirms sezonas būri iztīrītu.”

Viņš arī stāsta, ka dabai visdraudzīgākā būra nostiprināšana ir, izmantojot stiepli, ko pārmet pāri zaram, un būri pieliek pie stumbra.

Jaunpiebalgā

Jau astoto reizi Putnu dienas notika Jaunpiebalgā pie sākumskoliņas.

To iniciatore ir vides dizainere Inese Lapiņa, kura pirms apmēram astoņiem gadiem Jaunpiebalgā veidoja maģistra darbu Mākslas akadēmijai par kultūrvides atveseļošanu. Tagad Putnu dienas šeit kļuvušas par ikgadēju pasākumu, ik pa laikam topot arī kam jaunam. Izveidota arī putnu taka, kur uzstādīti putnu būri, un Putnu dienu laikā regulāri tos apseko, pielabo, tīra. Pasākuma dalībniekiem par putniem stāstīja dabas zinātājs Guntars Dolmanis.

“Cilvēku atsaucība neliela, bet patiesa,” saka I.Lapiņa. “Sanācām gandrīz 20 cilvēki, vecāki ar bērniem. Šādi pasākumi nav domāti, lai kādam piespiestu nākt, te jānāk tiem, kam patīk, un atnākušajiem, jo īpaši bērniem, patika šāda darbošanās, stāsti par putniem. Klausījāmies ne tikai stāstījumus par putniem, dabu, bet uzstādījām arī jaunus būrīšus, jo šogad konstatējām, ka daudziem iepriekšējos gados izliktajiem “pieaugušas kājas”. Lai būtu videi draudzīgāk, būrus nenaglojam, bet iekaram zaros, acīmredzot kādi izmantojuši to, ka būri tik viegli pieejami. Tagad atkal atjaunojām putnu būru skaitu.”

Priekuļos

Piektdienas pusdienlaikā rosība valdīja Sporta birzītē Priekuļos, kur kopīgi tika izgatavoti putni būri un pēc tam iestiprināti kokos.

Priekuļos Putnu dienas bijušas arī iepriekš, kad putnu būrīši izstādīti dažādos parkos, bet šogad pasākums bijis ar lielāku zemtekstu, stāsta novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone: “Kopā ar lielākajām novada iestādēm esam uzsākuši kopīgu darbošanos, lai ne tikai labāk iepazītu viens otru, bet arī lai paveiktu ko paliekošu novadam. Šoreiz kopīgi devām mājvietas putniem vietā, kas šogad iegūs jaunu izskatu – Sporta birzītē. Galvenais iniciators bija valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” rīkotājdirektors Ēriks Nordens, bet labprāt atsaucās arī Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs, Priekuļu tehnikums, citi. Tik plaša sadarbība mums vēl nebija notikusi, un bija jūtams, ka šis nav tikai vienreizīgs pasākums, visi sanākušie pauda gatavību tālākai sadarbībai. Kā teikt, pavasarī atlido putni, mums atlidoja domas kopējiem projektiem, un tas ir lielākais gandarījums, ka iestādes vēlas sekmīgu sadarbību. Jau vienojāmies par nākamajiem kopīgi paveicamajiem darbiem.”

Daži uz Putnu dienām nāca ar sagatavotiem būriem, Priekuļu tehnikuma pārstāvji atnesa tādus, kuros iegravēts skolas logo, taču vairāki būri tapa arī uz vietas, te aktīvi iesaistījās Priekuļu vidusskolas audzēkņi. Kopumā Sporta birzītē uzstādīts 21 būris, bet vēl vairāki jāizliek, jo dalībniekus pēcpusdienā pārsteidza sniegputenis, kas neļāva visu iecerēto paveikt. Vēl aptuveni desmit būri palika neizlikti, tos izvietos vēl līdz maijam.

http://news.lv/Druva/2018/04/10/putniem-tapa-jaunas-majas

 

Apdedzina roku

Autors: Monika Sproģe

Datums: 10.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Iestājoties siltam laikam, cilvēki labprāt atpūšas dabā vai iekurina grilu piemājas dārziņā. Diemžēl neuzmanīga rīcība ar viegli uzliesmojošiem priekšmetiem var novest pie apdegumiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka aizvadītajā nedēļā vēsturiskajā Cēsu rajonā noticis viens šāds negadījums.

Tā 5. aprīlī 26 gadus vecs Līgatnes pagasta iedzīvotājs, cepot gaļu un neveiksmīgi rīkojoties ar degšķidrumu, apdedzinājis rokas divus pirkstus, guvis pirmās pakāpes apdegumus un uz notikuma vietu izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par laimi, trauma nav bijusi nopietna, tāpēc mediķi cietušajam uz vietas snieguši palīdzību un turpmāko atveseļošanās procesu ieteikuši veikt ambulatori.

S. Bračka aicina būt piesardzīgiem, kā arī pārliecināties par savu un apkārtējo cilvēku drošību, rīkojoties ar viegli uzliesmojošiem priekšmetiem un vielām, kā arī novietot tās bērniem nepieejamās vietās.

http://news.lv/Druva/2018/04/10/apdedzina-roku

 

Satiksimies Mežaparkā!

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Koncertzālē “Cēsis” 13 Cēsu koru apriņķa kori izdziedāja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” repertuāru.

Viņu gatavību gaidāmajiem svētkiem vērtēja noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, Dziesmu svētku virsdiriģenti – Limbažu koru apriņķa virsvadītājs Kaspars Ādamsons, Valmieras un Valkas koru apriņķa virsvadītājs Ivars Cinkuss, Jēkabpils koru apriņķa virsdiriģente Agita Ikauniece, kā arī Jānis Baltiņš, Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras vadītājs, Siguldas koru apriņķa virsdiriģents. Skatē koru tērpus vērtēja eksperte Anete Karlsone.

Katrs koris izpildīja trīs dziesmas, vērtējumā tika svītrots katra žūrijas komisijas locekļa augstākais un zemākais vērtējums. Pēc skates katrs kolektīvs saņēma žūrijas analīzi par uzstāšanos. “Visiem koriem ir progress, visi ir nopietni strādājuši, kādu ietekmēja objektīvi iemesli. Katrs koris zina savas problēmas, saprot, kam jāpievērš uzmanība,” atzina M.Klišāns un piebilda, ka ļoti grūti bijis vērtēt korus, kurus labi pazīst, zina ikdienas problēmas.

Skatē kā vienots kolektīvs piedalījās Straupes un Raiskuma kori. Raiskumieši, izvērtējot savu varēšanu, kora sastāvu, saprata, ka kolektīvs ir par mazu, lai apgūtu un izdziedātu repertuāru. “Raiskuma koris gribēja godam tikt uz svētkiem. Straupes koris dziedātājus uzņēma savās rindās, tas diriģentei Artai Zundei bija papildu uzdevums. Skate parādīja, ka lēmums bijis pareizs,” vērtēja apriņķa koru virsdiriģents, atzīstot, ka rudenī būs redzams, vai Raiskuma koris sanāks kopā.

Tik kuplā skaitā koru kolektīvi pēdējos gados skatēs nebija redzēti. “Svētkiem ir liela vilkme, arī tie, kuri kādreiz dziedājuši, to atceras un atgriežas korī,” bilda M.Klišāns.

Ja gadiem klausītāji koristiem pārmeta, ka viņi dziedot skatās notīs, šajā reizē to darīja vien daži dziedātāji. “Dziedāt no galvas – tā korim un diriģentam ir liela priekšrocība un klausītājiem prieks, dziesmas atklāsme skar katru. Uz to mums jātiecas. Līdz svētkiem vēl ir laiks,” vērtēja Cēsu koru apriņķa virsvadītājs.

Tikko nokāpuši no skatuves, Amatas vīru kora “Cēsis” dziedātāji bija gandarīti. Imants Balodis vīru korī dzied jau vairāk nekā 50 gadus. “Katri svētki atšķirīgi. Repertuārs mainās, bet klasiskās vīru koru dziesmas vienmēr skanējušas, kā V.Kaminska “Mūžu mūžos būs dziesma”,” pastāstīja korists un atklāja – ja koristi jūt, ka var nodziedāt, tad uztraukums mazāks. “Šoreiz bija sajūta, ka skan,” gandarīts ilggadējais dziedātājs. Pirmā pirmssvētku skate bija vīru kora dziedātājam Zigurdam Dalkem. Viņu par kori ieinteresējis kolēģis Jānis Upens. “Ar vīru kori aizbraukt uz simtgades Dziesmusvētkiem ir tas, ko gribētos piedzīvot, un piekritu. Korī dziedāju skolas laikā, Dziesmu svētkos Rīgā esmu bijis kā dejotājs. Kora dziesmas ir spēcīgas, patīk dziedāt. Kolektīvā ir jauki kungi, kopā ir labi,” pastāstīja viens no jaunākajiem kora dziedātājiem. Zigurds uz mēģinājumiem brauc no Siguldas.

Pils kora dziedātāji Kristīna un Edmunds Sprūdži pirmoreiz dosies uz Dziesmu svētkiem. Viņi atzīst – agrāk nebija iedomājušies, ka varētu dziedāt korī. Kādā tikšanās reizē pazīstami cilvēki uzaicinājuši. Abi dziedājuši skolas laikā, Kristīna bijusi dejotāju vidū “Daugavas” stadionā. Viņa ir pārliecināta, ka būt kopkorī ir kas pavisam cits. “Ģimenē smējāmies – tā kā biļetes uz Dziesmu svētkiem nevar dabūt, tad jāiet korī,” bilda Kristīna, bet Edmunds atzina, ka līdz ar dziedāšanu korī pamainījies ikdienas ritms. “Trīs stundas mēģinājumiem ir jāieplāno. Bet ir vērts būt korī,” pastāstīja Edmunds. Pils kora ilggadējais dziedātājs Oskars Bundža vien klusi piebilda, ka dažkārt koristi, ja jūt, ka trīs stundas būs par daudz, ieplāno darbus, lai nekavētu mēģinājumu. “Korī ir jākoncentrē uzmanība, dziesmas it kā zināmas, 30 gadus dziedi no galvas, bet atver grāmatu, un izrādās, ka tur, kur neesam pat iedomājušies, jādzied piano. Katra dziesma ir jāslīpē, vienmēr koris var nodziedāt labāk,” pārdomās dalījās O. Bundža. Dzīvesbiedre Ineta atklāja, ka ikviena skate dziedātājiem liek saspringt, bet šoreiz bijis lielāks uztraukums, jo korī daudz jaunu dziedātāju un uztraukums bijis arī par viņiem.

M.Klišāns, vērtējot korus, arī uzsvēra, ka ne jau skate ir kora rādītājs, bet gan tas, kāda ir temperatūra kolektīvā. Par Cēsu apriņķa koriem Dziesmu svētku virsdiriģente A.Ikauniete sacīja: “Bija acīmredzama vēlēšanās, cenšanās un prieks dziedāt. Klausījos katru kori kā lielā kopkora daļu.”

Pēc skates M.Klišāns pateicās par darbu diriģentiem un dziedātājiem un atgādināja : “Aizmirstiet, ka viss ir galā, viss tikai sākas, nepārņemiet skolēnu praksi, kad eksāmens nokārtots, burtnīcas var sadedzināt un nedziedāt. Vēl būs kopmēģinājumi, jo vēl jāstrādā. Ir iecere pēdējā kopmēģinājumā tikties koncertzālē, lai gūtu prieku un emocijas no kopā dziedāšanas.”

Skates rezultāti:

Amatas novada vīru koris “Cēsis”, diriģente Marika Slotina – Brante – 38 punkti, 2.pakāpe;

Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris (Jānis Rijnieks) – 39.44, 2.pakāpe;

Priekuļu sieviešu koris “Laumas” (Iveta Lapiņa) – 42.67, 1.pakāpe.

B grupas kori (izpilda nepilnu repertuāru)

Raunas pagasta koris “Rauna” (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) – 37.89, 2.pakāpe;

Apvienotais Pārgaujas novada Straupes un Raiskuma koris (Arta Zunde, Andris Rubenis) – 39.11, 2.pakāpe;

Zaubes jauktais koris (Solveiga Vītoliņa) – 39.22, 2.pakāpe;

Jaunpiebalgas jauktais koris (Emīls Rusovs, Māra Vīksna) 39.44, 2.pakāpe.

A grupas kori

Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Vidzeme” (Olita Neimande) – 40.11, 1.pakāpe;

Līgatnes novada jauktais koris “Līgatne” (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis) – 40.5, 1.pakāpe;

Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Wenden” (Marika Slotina – Brante) – 40.67, 1.pakāpe;

Taurenes – Dzērbenes jauktais koris “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) – 41.22, 1.pakāpe;

Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais koris “Beverīna” (Jurģis Cābulis, Aivis Greters) – 44.22, 1.pakāpe;

Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktais “Pils koris” (Marika Austruma, Evita Konuša) – 45.33 punkti un augstākās pakāpes vērtējums.

Senioru koris “Ābele” kopā ar citiem senioru koriem piedalījās skatē Valmierā. Diriģentes Anitras Rauses vadībā kolektīvs ieguva 1.pakāpes vērtējumu ar 40.67 punktiem.

http://news.lv/Druva/2018/04/10/satiksimies-mezaparka

 

Krāpšana un kūlas degšana

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 11.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Cēsu iecirknī pagājušajā nedēļā reģistrēts krāpšanas gadījums, kad cilvēks paliek bez naudas un kārotās preces. Iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis skaidro, ka kopumā šogad tādi bijuši jau trīs: “Shēma visos gadījumos vienāda, rezultāts arī. Krāpnieki izvēlas kādu reālu Latvijas uzņēmumu, kas it kā nodarbojas ar smagās tehnikas tirdzniecību. Tiek izgatavoti viltoti dokumenti par tehnikas pārdošanu, sludinājumi izvietoti interneta portālos, kad uzrodas potenciālais pircējs, viņam tiek paprasīta priekšapmaksa, jo traktors nāk no ārzemēm un tūlīt būs. Pircējs samaksā, taču tad iestājas klusums. Kad zvana uz norādīto tālruni, tas ir izslēgts. Kad zvana norādītajai firmai, tajā ir pirmā dzirdēšana par tādu darījumu. Šogad šādi pārdoti divi MTZ traktori un ekskavators.”

M. Reķis arī stāsta, ka līdzīgi gadījumi visā valstī, arī Cēsīs, fiksēti apmēram pirms gada. Veicot izmeklēšanu, pēdas vedušas uz kādu cietumu, kur apzinātas vairākas vainīgās personas. Tā kā krāpšanas gadījumi bija reģistrēti daudzviet Latvijā, lietu nodeva Ekonomikas policijai. “Iespējams, arī šī gada situācijā rezultāts varētu būt līdzīgs,” piebilst M. Reķis, aicinot cilvēkus, kuriem ir saskarsme ar smagās tehnikas pirkšanu, izmantojot sludinājumus portālos, pārliecināties, vai darījums tiešām ir īsts, ja pārdevējs pieprasa priekšapmaksu.

Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže atzīst, ka lielu darba laika daļu policijai aizņēmusi vainīgo skaidrošana kūlas dedzināšanā. Katru dienu, kad vien netraucē lietus, dedzinātāji par sevi atgādina, un katru dienu ugunsdzēsējiem nākas izbraukt dzēst degošu kūlu. Par katru negadījumu tiek informēta Valsts policija, kas veic turpmāko darbību – atbildīgo un vainīgo skaidrošanu un sodīšanu.

“Vispirms jau par savu teritoriju drošību ir atbildīgi zemes īpašnieki,” skaidro A. Pāže. “Bieži dzirdam atrunas, ka kāds nezināmais dedzinājis, bet jāatceras, ka īpašniekiem jāparūpējas, lai rudenī zāle tiktu nopļauta un pavasarī nevarētu dedzināt pērno zāli. Gadās, ka cilvēki savā īpašumā dedzina pērnās lapas, atstāj ugunskuru bez uzraudzības, no tā aizdegas pērnā zāle un izceļas plašāka degšana, kad jāsauc talkā ugunsdzēsēji. Šādos gadījumos tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par neuzmanīgu rīcību ar uguni.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija vēsta, ka aizvadītajās brīvdienās Vidzemē reģistrēti septiņi kūlas ugunsgrēki ar kopējo degšanas platību vairāk nekā deviņi hektāri. No tiem lielākais bija izcēlies Pārgaujas novada Stalbes pagastā, kur pērnā zāle dega astoņu hektāru platībā. Izsaukumi saņemti arī uz Priekuļu un Līgatnes novadu. Savukārt saulainajā pirmdienā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā pērnā zāle dega 7000 m2 platībā. Izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem saņemti arī uz Cēsu novada Vaives pagastu, Cēsīs uz Kronvalda un Pūpolu ielu, kā arī uz Līgatnes novada Līgatnes pagastu.

Aizvadītajā nedēļā Cēsu iecirknī reģistrēts arī traģisks gadījums, par kuru “Druva” jau rakstīja – uz dzelzceļa sliedēm zem vilciena gāja bojā 1982.gadā dzimis vīrietis. Rakstījām arī par viltus zvaniem par it kā ievietotu spridzekli veikalā “Maxima” Cēsīs. Atgādināsim, ka policija zvanītāju ir aizturējusi, par notikušo uzsākts kriminālprocess.

http://news.lv/Druva/2018/04/11/krapsana-un-kulas-degsana

 

Vairāk brīvā laika

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 12.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Nītaure

Krists Lemešonoks dzīvo Nītaurē un mācās Nītaures vidusskolas desmitajā klasē. Ja vēl pērn Krists aktīvi iesaistījies visdažādākajos pulciņos, tad šogad vēlme pēc brīvā laika bijusi stiprāka. Tas, kādas papildu nodarbības izvēlēties, šajā mācību gadā vairāk izvērtēts.

"No vairākām ārpusstundu aktivitātēm atteicos, bet dažās turpinu iesaistīties. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu dejojis tautas deju kolektīvā. Lai arī pēdējos gados šķiet, ka ir laiks tam likt punktu, katra mācību gada sākumā tomēr atkal piesakos. Tā ir aktivitāte, kas ikdienā dod lielu devu prieka, un esmu sapratis, ka pagaidām nevēlos no tās atteikties. Skolā norisinās arī uzņēmējdarbības projekts "Esi līderis", kura ietvaros reizi nedēļā notiek dažādas nodarbības. Mēs mācāmies lietišķo etiķeti – kā ģērbties, kā uzvesties un runāt, apgūstam grāmatvedības, likumdošanas un lietvedības pamatus. Šīs nodarbības ir ļoti noderīgas. Tāpat neesmu atteicies no pirmās palīdzības apgūšanas pulciņa. Katra mācību gada noslēgumā piedalāmies sacensībās, rādām, ko esam apguvuši. Es priecājos, ka mums ir iespēja apgūt šīs prasmes. Šķiet, teorētiski visu zinām, bet, kad nonākam reālā situācijā, daudz kas nav tik vienkārši, kā bijām iedomājušies. Manuprāt, pirmās palīdzības sniegšana būtu jāapgūst visiem skolēniem bez izņēmuma," par savām nodarbēm stāsta Krists.

Jaunietis skolā ir arī karjeras ministrs, pavisam nesen Krists rīkoja biznesa spēles. Biznesa un ekonomiskie jautājumi jaunieti šobrīd ļoti interesē, pēc vidusskolas absolvēšanas Krists plāno ekonomikas jomu apgūt kādā no augstskolām. Domājot, kura būtu vispiemērotākā dzīvesvieta, Krists stāsta: "Man Nītaurē ļoti patīk. Šī nudien ir jauka vieta, kur dzīvot. Arī no citiem jauniešiem bieži esmu dzirdējis par vēlmi atgriezties pagastā. Bet Nītaurē aktuāla problēma ir mājokļu pieejamība, jaunieši vēlas dzīvot patstāvīgi, ne pie saviem vecākiem, bet dzīvesvietu atrast grūti. Ja šī problēma tiktu atrisināta, domāju, uz dzīvi Nītaurē apmestos daudzi, tostarp es." Krists uzsver, ka tagad, kad ceļš līdz Līgatnei ir salabots, arī nokļūt uz darbu pilsētā nesagādātu problēmas.

http://news.lv/Druva/2018/04/12/vairak-briva-laika

 

Visvairāk bail palikt pēdējai

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 12.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

No Vecpiebalgas vidusskolas 12. klases skolēniem aktīvākā iegūto zināšanu apliecinātāja ir Paula Diāna Šulca.

Jauniete septiņu novadu –Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas – vidusskolu vecāko klašu skolēniem rīkotajās olimpiādēs dalībniece bijusi arī citus gadus. Ja 9. klasēs dalībnieku ir krietni daudz, tad 10. un 11. klasēs skaits sarūk, bet 12. klašu skolēni, kas var satikties olimpiādēs, ir maz.

Paula Diāna Šulca: “Katru reizi, ierodoties uz novadu olimpiādi, domāju, ka atkal esam maz, saņemos, lai nepaliktu pēdējā vietā ar vismazāk punktiem. Nav arī sanācis, ka būtu pēdējā. Pirmo reizi par šiem gadiem man izdevās novadu olimpiādē iegūt tādu punktu skaitu, lai varētu startēt valsts līmenī.” Tā bija ekonomikas olimpiāde, kurā Vecpiebalgas vidusskolas skolotāja Astra Piruška bija gatavojusi divus skolēnus, un Diāna ieguva iespēju doties uz olimpiādi Rīgā, lai sacenstos ar vienaudžiem no visas Latvijas.

Ikvienam Latvijā ir iespēja Valsts izglītības un satura centra mājaslapā iepazīties ar valsts olimpiāžu rezultātu tabulu, vērtēt sevi un savu skolu tajā. 80 skolēnu vidū, kuri piedalījās ekonomikas olimpiādē, nepārspēti palikuši Daugavpils liceja, Rīgas 1. ģimnāzijas un Olaines 1. vidusskolas audzēkņi ar iegūtiem 87,5 un vairāk punktiem. Starp 2. vietas ieguvējiem ir Diāna Paula Upmale no Cēsu Valsts ģimnāzijas ar 87 punktiem. Vēl no Cēsu ģimnāziju 11. klašu skolēniem piedalījies Renāts Jurševskis un ieguva 54,5 punktus, no 10. klases Andrejs Ķīlis – 66, 5 punktus. Vecpiebalgas vidusskolas skolniecei Paulai Diānai Šulcai debija valsts olimpiādē devusi 34,5 punktus.

Paula Diāna: “ Ekonomikā novadu olimpiādē, iespējams, gadījās tieši tās tēmas, kuras diezgan labi zināju. Kad nonācu valsts olimpiādē, dažos uzdevumos pat nesapratu, par ko ir runa. Taču būt Rīgā valsts olimpiādē bija interesanti, kaut risināšanā negāja tik labi, kā vēlējos.”

Tā kā Paula ir 12. klasē, viņai bijušas pārdomas, vai braukt uz katru novados rīkoto mācību priekšmetu olimpiādi vai palikt skolā, lai būtu stundās. Matemātikā bijuši tikai trīs konkurenti, un viens no tiem klasesbiedrs. Nav bijis interesanti, zaudēta arī mācību diena, bet 12. klasē katra ir svarīga. “Pavasarī notiek gatavošanās eksāmeniem, pirmais – angļu valodā – notika jau martā. Taču izlēmu piedalīties olimpiādēs, jo bija motivācija. Stājoties augstskolā, pretendējot uz studiju stipendiju, varēšu apliecināt, ka esmu centusies. Ceru, augstskola to novērtēs ar plusu. Tātad esmu mācījusies vairāk, nekā stundās darām. Man šķiet, tas ir sevišķi svarīgi matemātikas uzdevumu risināšanā. Novadu olimpiādē ar to man galīgi slikti gāja. Iepriekšējos gados novadu matemātikas olimpiādē veicās ļoti labi. Tagad saprotu, ka olimpiādēs nepietiek ar tā brīža zināšanām, iepriekš speciāli jāgatavojas. Skolotāji taču zina, kādas tēmas varētu būt, bet šogad gatavošanās matemātikas olimpiādei man nesanāca, nebija īsti laika. Nebija treniņa, un tas mani iegāza.

Daudz labāk man veicas bioloģijā, varētu būt, ka labi apgūti tieši šī mācību priekšmeta pamati. Bioloģijā startēju kopā ar klasesbiedru Tomu Krūmiņu. Viņš arī ir aktīvs mācībās. Toms startēja arī novadu ķīmijas olimpiādē, es tajā laikā biju ārzemēs. Baidos, ka ķīmijā man nebūtu pārāk labas zināšanas, jo ķīmija nav īsti mans priekšmets, lai gan ar skolotāju bijām plānojušas, ka vajadzētu pamācīties un startēt. Ikvienam skolēnam olimpiāde ir veids, kā pārbaudīt sevi, arī neveiksmes reizēm ļauj sevi sapurināt, kā man bija ar matemātiku.”

Paula Diāna Šulca teic, ka pieredze liek viņai ņemt vērā – eksāmeniem vēl pamatīgi jāmācās. Matemātikas skolotāja viņai jau devusi mājienu, ka pirms eksāmena vismaz pāris dienu jāvelta konsultācijām. “Man zināšanu atkārtošana ir vajadzīga! Reizēm aizmirstas tas, ko esmu jau iemācījusies, tāpēc mācīšos, ceru, ka atcerēšos un matemātikas eksāmenā būs labi rezultāti. Man prieku sagādājis arī tas, ja kādam no klasesbiedriem veicas un viņš novadu olimpiādē ieguvis godalgotu vietu, pat ja man gribējās viņu pārspēt. Gandarījums ir lielāks, ja tas notiek lielākā skolēnu konkurencē. Par piedzīvoto ekonomikas olimpiādē Rīgā Paula teic: “Cik labi, ka satiku jauniešus, varēju ar viņiem parunāt, kā viņiem gājis uzdevumu risināšanā, kā mācījušies ekonomikas olimpiādei.”

Par nākotni jauniete vēl domā: “Vēl neesmu izvēlējusies, ko studēšu. Idejas man ir, bet ļoti pretējas. Kā galveno paturu prātā programmēšanu, bet mani interesē arī politika un citas ar sociālajām zināšanām saistītas jomas. 

Man patīk lasīt grāmatas. Latviešu valodā man tuvākā ir literatūra, taču olimpiādēs jāpārzina arī laiks, kurā rakstnieks dzīvojis. Novada olimpiādes uzdevumi, iespējams, tāpēc man nelikās grūti.” Paula no pieciem 12. klašu dalībniekiem, kas uzdrošinājusies startēt, vienīgā ieguvusi godalgotu vietu .

“Tā kā Vecpiebalgā esam maza vidusskola, 12. klasē vairs neesam daudz – palikuši tikai 11, ir runāts – vai ir labi, ka mācos Vecpiebalgā. Protams, konkurence, kas der mācību līmeņa paaugstināšanai, te nav liela, taču redzu, ka mana skola vidusskolēniem dod iespējas. Pēc 9. klases beigšanas ilgi domāju, vai doties prom no Vecpiebalgas, lai mācītos lielākā skolā Cēsīs,” atceras Paula un vērtē savu izvēli. “ Ja tagad padomāju – izvēle par labu Vecpiebalgai notika, pateicoties klasei, kurā mācījos. Man šķita, ka tik un tā būs, ar ko salīdzināt. Tagad jau ikviens var uzzināt, ja grib, vai rezultāti zināšanu pārbaudē ir tikpat labi kā tiem, kas mācās ģimnāzijā. Šogad vienā no mācību priekšmetiem to uzzināju pat valsts līmeņa olimpiādē.

http://news.lv/Druva/2018/04/12/visvairak-bail-palikt-pedejai

 

Aicina skolēnus pieteikties darbam vasarā

Autors: Monika Sproģe

Datums: 12.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada pašvaldība jauniešiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem dod iespēju praktiski sagatavoties konkurētspējai darba tirgū, radot iespēju apgūt nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, strādājot vasaras brīvlaikā no jūnija līdz augustam.

Novada izglītības un jaunatnes lietu speciāliste Dace Bērziņa “Druvai” pastāstīja, ka jauniešu interese par darba iespējām vasarā ir liela. Pērn pasākumā iesaistījušies aptuveni desmit darba devēji, ieskaitot pašvaldības struktūrvienības, un vairāk nekā 50 jaunieši.

“Atšķirībā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nodarbinātības pasākumiem, kas garantē jauniešu nodarbinātību uz mēnesi vai divām nedēļām, Līgatnes pašvaldība vēlas dot darba iespējas visu vasaru. Interese par apmaksātu darbu ir liela. Jaunieši tiek nodarbināti dažādos palīgdarbos un strādā ar atdevi. Protams, tā ir papildu slodze darba devējam, jo nepieciešami darbu vadītāji, taču atsauksmes par bērniem un jauniešiem ir pozitīvas,” stāsta D. Bērziņa, piebilstot, ka šovasar nodarbinātība daļēji tiks organizēta sadarbībā ar NVA jauniešu nodarbinātības programmu.

Līgatnes pašvaldība šim pasākumam budžetā atvēlējusi aptuveni 7 000 eiro. Darbavietas tiek pielāgotas tuvāk dzīvesvietai. Iespēju var izmantot bērni un jaunieši, kuriem dzīvesvieta deklarēta Līgatnes novadā vai kuri mācās Līgatnes vidusskolā. 

Ja bērns vai jaunietis nodarbināts kādā no pašvaldības struktūrvienībām, visus izdevumus sedz pašvaldība, turpretī, strādājot pie privāta uzņēmēja, darba samaksu sedz pašvaldība, bet nodokļus uzņēmējs.

http://news.lv/Druva/2018/04/12/aicina-skolenus-pieteikties-darbam-vasara

 

Darba devējam rūp strādājošie

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

SIA “Ekju”, kas darbojas Amatas novadā, Ieriķos, saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta balvu un Atzinības rakstu kā 2017.gada lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs Vidzemes plānošanas reģionā mazo nodokļu maksātāju grupā

(komercsabiedrība).

“Balva mums arī bija pārsteigums,” atzīst “Ekju” līdzīpašnieks Agris Valdmanis. Uzņēmumā ražošanā strādā 150 strādnieki un vēl apmēram 20 administrācijā. “Ekju” nodarbojas ar dārza mēbeļu ražošanu.

“Kādreiz strādājošajiem svarīgākais bija vairāk nopelnīt. Mēs bijām tie, kuri regulāri maksāja algas, bija tādi strādnieki, kuri aizgāja, kur maksā vairāk. Vēlāk atgriezās – esot solīts vairāk, bet nemaksājot, pēdējos mēnešos vispār nesaņēmuši darba samaksu. Tā iekarojām stabilu algu maksātāju slavu, tagad arī nodokļu maksātāju,” pastāsta A.Valdmanis un atzīst, ka diemžēl netrūkst tādu, kuri aizvien nesaprot, kāpēc jāmaksā nodokļi. Ja esi strādājis, saņēmis algu aploksnē, grūti pierast, ka daļa algas jāsamaksā nodokļos. “ Ja visi maksātu nodokļus, labklājības līmenis valstī augtu. Mums jāmācās dalīties un jāredz rezultāts. Nodokļi ir šī iespēja,” pārliecināts “Ekju” līdzīpašnieks.

Runājot par ekonomisko situāciju valstī, A. Valdmanis atzīst, ka izdzīvoti dažādi pārmaiņu laiki, sākot no brīvvalsts veidošanas, un tagad pamazām ir redzams, kā astoņkājiem taustekļi tiek apcirsti un uzvar veselais saprāts. “Kā pilsonis uzskatu, ka nodokļi jāmaksā, lai valsts funkcionētu, bet gribu, lai nauda tiek labi administrēta un tiek izlietota noteiktiem mērķiem. Trešo daļu algas samaksāju nodokļos, bet, aizejot pie ārsta, jāpierakstās rindā, jāmaksā OIK, nesaprotot, kur nauda paliek. Šīs situācijas cilvēkus atgrūž no nodokļu maksāšanas,” pārdomās dalās A.Valdmanis.

VID balva un Atzinības raksts arī apliecina, ka uzņēmums maksā konkurētspējīgas algas, no kurām tiek samaksāti nodokļi. Uz “Ekju” Ieriķos strādājošie brauc no plašas apkārtnes – Līgatnes, Taurenes, Cēsīm, Liepas, Ģikšiem. Paši kooperējas un brauc kopā.

“Patlaban kolektīvā notiek paaudžu maiņa. Ienāk jauni cilvēki ar citu domāšanu, enerģiski. Arī valdes priekšsēdētājs Māris Danieks mobilizē komandu. Pieņemot jaunus darbiniekus, būtiski, kāda ir izglītība, jo bez zināšanām ražošanā neiztikt, sapratnei jābūt,” pastāsta “Ekju” līdzīpašnieks un uzsver, ka nepārtraukti ikvienam – gan strādājošajiem, gan vadītājiem – ir jāmācās, jāseko līdzi jaunajam. Sadarbībā ar biedrību “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” un “Latvijas eksporta klasteris” uzņēmumā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu projektu “Uzņēmuma konkurētspējas (eksportspējas) paaugstināšana”. Notiek uzņēmuma vadošo darbinieku konsultēšana un mācība eksportspējas uzlabošanai, tiek noteikti konkrēti mērķi un izstrādāta stratēģija to sasniegšanai.

“Ekju” ražo ap trīssimt nosaukumu produktus. Katru gadu piedāvā jaunus. Patlaban izstādē Francijā tiek rādīta “Ekju” jaunā produkcija. Piedāvājumā dārza mēbeles, puķu kastes un daudz kas cits. Viss krāsots ar lineļļu. “Tāds tagad ir pieprasījums. Mūsu mērķis ir videi draudzīgāka un efektīvāka ražošana, tāpēc ir uzstādīta jauna ēvelēšanas un automātiskā pakošanas līnija, garenzāģis un tapotājs,” bilst A.Valdmanis un uzsver, ka pēdējos gados tirgus mainās. Agrāk ieriķiešu ražotajam noiets bija Skandināvijas valstīs, Dānijā. Dārza mēbeles tika pārdotas vairumtirgotājiem, noliktavām. Tas bija drošs tirgus, viss saražotais tika nopirkts. Starpnieki, protams, paņēma savu daļu. Tagad tiek veidota sadarbība ar aģentiem, un tas ir izdevīgāk. Tagad “Ekju” produkcija kļūst aizvien pazīstamāka Francijā. “Ekju” šogad savas preces sāks intensīvāk piedāvāt internetā, lai samazinātu uzkrājumus noliktavās, tie ir iesaldēti līdzekļi.

“Lai būtu noiets, būtiska ir kvalitāte. Tad var runāt par cenu. To uzņēmumā visi saprot,” ar lepnumu saka A.Valdmanis.

Uzņēmums ne tikai vārdos ir par zaļu dzīvesveidu. Tāda ir saražotā produkcija. Jau vairākus pavasarus “Ekju” darbinieki dodas talkā stādīt mežu. “Mēs izmantojam mežu un to atjaunojam,” uzsver uzņēmuma līdzīpašnieks.

“Ekju” lielākā vērtība ir stabils kolektīvs. Daudzi te strādā gadiem. “Mūsu problēma – sezonas darbs. Rudenī, ziemā ir darbs un var nopelnīt, bet pavasarī, vasarā ir klusais laiks. Visiem darba nav. Tad noliktavas pilnas un gatavā produkcija tiek realizēta,” stāsta A.Valdmanis un piebilst, ka ir darbinieki, kuri vasarā atrod darbu nozarēs, kur vasarā karstais darba laiks, ir arī tādi, kuri uz pāris mēnešiem aizbrauc pastrādāt ārzemēs.

“Ekju” attīstās, uzņēmumam ir skaidri mērķi, stabils kolektīvs. Agris Valdmanis arī uzsver, ka attīstībā liela loma ir pašvaldībai, kas atbalstījusi katru iniciatīvu, vienmēr bijusi ieinteresēta, lai uzņēmums attīstās.

http://news.lv/Druva/2018/04/12/darba-devejam-rup-stradajosie

 

Skolu tīkla optimizācija skars 59 izglītības iestādes

Autors: LETA

Datums: 13.04.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā 

Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018. gadā.

IZM šogad saskaņojusi septiņus pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, četrus lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot, 12 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības iestādei, 14 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, kā arī divus lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu. Virkni pašvaldību lēmumu par izmaiņām skolu tīklā 2018. gadā IZM saskaņoja arī pērn un pirms diviem gadiem.

Līdz jaunajam mācību gadam izglītības pakāpi mainīs 11 izglītības iestādes – par pamatskolām tiks pārveidota Liepupes vidusskola, Irlavas vidusskola, Īslīces vidusskola, Uzvaras vidusskola un Staiceles vidusskola, bet par sākumskolām – Kārķu pamatskola, Vijciema pamatskola, Asūnes pamatskola, Šķaunes pamatskola, Tīnūžu pamatskola un Mežotnes pamatskola.

Pašvaldības pieņēmušas lēmumus arī par vairāku izglītības iestāžu likvidāciju. Līdz ar jauno mācību gadu tiks likvidēta Jaunburtnieku pamatskola, Vaiņodes internātpamatskola, Asares pamatskola, Saldus Vakara vidusskola, Mazirbes internātpamatskola, Gramzdas pamatskola, Jaunlaicenes sākumskola, Liepnas internātpamatskola, Krimūnu sākumskola, Žīguru pirmsskolas izglītības iestāde "Lācītis", Konstantinovas sākumskola, Druvienas sākumskola, Baltinavas Kristīgā internātpamatskola, Litenes sākumskola, Ilzenes pamatskola, Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskola, Sutru sākumskola, Istras vidusskola un Apriķu pamatskola.

Skolu tīkla sakārtošanas gaitā pieņemti lēmumi arī par dažu izglītības iestāžu dibināšanu. Līgatnes novadā tiks atvērta Augšlīgatnes Jaunā sākumskola, Dobeles novadā Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestāde "Ābolītis", bet Saldus novadā Kalnsētas speciālā internātpamatskola.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/04/13/skolu-tikla-optimizacija-skars-59-izglitibas-iestades

 

2018-04-16
Laika ziņas
Aptaujas