Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Maršrutu slēgšanā steigai nav pamata

Autors: Jānis gabrāns

Datums: 24.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Gada sākumā rakstījām par sabiedriskā transporta problēmām, proti, ka valsts, redzot, cik daudz līdzekļu nākas tērēt dotācijām šajā jomā, nolēma aicināt samazināt maršrutu, reisu skaitu, nobraukto kilometru garumu.

2017. gada nogalē plānošanas reģioni saņēma vēstuli no Autotransporta direkcijas (ATD), kurā bija minēti priekšlikumi reisu samazinājumiem konkrētos maršrutu tīklos. Vidzemē to rosināja samazināt par gandrīz vienu miljonu kilometru gadā. Minētajā vēstulē tika minēti arī konkrēti reisi, ko ATD uzskatīja par nerentabliem un slēdzamiem.

Gada sākumā ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš "Druvai " norādīja, ka valstī kopumā reģionālajā maršrutu tīklā ir ap 1100 maršrutu un tikai aptuveni viens procents maršrutu ir rentabli, proti, to uzturēšanai vispār nav nepieciešams valsts finansējums. Viņš norādīja, ka no 60 AS "CATA" apkalpotajiem maršrutiem, kas atrodas vēsturiskajā Cēsu rajonā, nepilni 22 procenti ir tādi, kuru uzturēšanai valsts sedz 80 procentus un vairāk izmaksu, bet tas nenozīmējot, ka visi šie maršruti tiks slēgti vai tajos samazinās reisu skaitu. K. Godiņš atzina, ka sabiedriskais transports daļēji pilda arī sociālu funkciju.

Pagājis zināms laika sprīdis, un "Druva" jautāja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājai Initai Ozoliņai, kā veicies ar reisu samazinājumu. Kā nekā miljons kilometru gadā taču ir gana liels apjoms. Viņa atgādināja, ka plānošanas reģionā ATD minēto nerentablo reisu sarakstu izskatīja, tomēr nesteidzās pieņemt lēmumu, uzskatot, ka nepieciešama rūpīgāka izpēte par katru piedāvāto reisu.

"Atskaitēs par pirmo ceturksni minējām, ka samazinājums panākts par nedaudz vairāk kā 59 000 kilometru. Varbūt mūsu aprēķini atšķiras no ATD skaitļiem, jo viņi matemātiski skaita, par cik samazinājums, mēs rēķinām reālo iznākumu. Proti, kādu maršrutu samazinot, citu pagarina, lai iedzīvotāji nepaliktu galīgi bešā, tāpēc mēs rēķinām, kāds ir reālais samazinājums.

Valsts skatās rentabilitātes rādītāju, uzskatot, ja 75 procenti jādotē, tas ir slikts rādītājs. Mūsuprāt, jāskatās plašāk, tāpēc savā statistikā rēķinām autobusa noslodzi, cik vidēji reisā bijis pasažieru. Pieci seši cilvēki Pierīgā droši vien ir slikts rādītājs, bet attālākos lauku novados arī šiem pieciem cilvēkiem ir jābrauc," skaidro I. Ozoliņa.

Viņa stāsta, ka kilometrāžas samazināšanas process turpinās, bet notiek lēnām, maziem solīšiem. Nevar no vidus izraut vienu it kā nerentablu maršrutu, jo tas saskaņots kopējā plūsmā un noslodzē. Pārvadātājiem svarīgi arī, lai autobusu noslogojums būtu optimāls, lai pa vidu nav garas dīkstāves.

Dzirdēts, ka citos reģionos, arī Pierīgā samazināts krietni vairāk kilometru. I. Ozoliņa norāda, ka Pierīgā vieglāk kādu reisu noņemt, jo visi maršruti, kas no reģioniem iet uz Rīgu, pietur Pierīgas pieturvietās. No Vidzemes braucot, visi pietur, piemēram, Vangažos. Ja noņem kādu maršrutu Rīga – Vangaži, iedzīvotāji īpaši necietīs. Būs nedaudz tālāk jāiziet līdz Vidzemes šosejai, bet tur autobusi kursē bieži, turklāt tad arī tajos būs vairāk pasažieru. Savukārt, ja reģionos noņem kādu reisu, kāds ciemats var vispār palikt bez sabiedriskās satiksmes.

Reisu pārskatīšana notiek, par pamatu ņemot ATD piedāvāto variantu, katru maršrutu izvērtējot kopā ar pasažieru pārvadātāju un novadu pašvaldībām. Nereti redzējums uz vietas atšķiras no ATD piedāvātā. Piemēram, ieteikums slēgt sešus reisus maršrutā Cēsis – Rīga – Cēsis. "CATA" norāda, ka tad šajā maršrutā sāks darboties nelegālie pārvadātāji, un plānošanas reģions šim argumentam piekrīt.

"Ir laba sadarbība ar pārvadātājiem, pašvaldībām, pretējā gadījumā mēs būtu kā dzirnakmeņos – starp viņiem no vienas puses un ATD no otras. Tajā pašā laikā saprotam, ka valdības rīkojums jāpilda, tāpēc turpinām analizēt, diskutēt, skaidrot. Valdība gan aicina strādāt aktīvāk, bet mēs norādījām, ka nosacījumu par nepilna miljona samazinājumu nesasniegsim," saka I. Ozoliņa.

Lielāku samazinājumu varētu sasniegt, slēdzot kādus tālsatiksmes maršrutus, piemēram, Rīga – Cēsis – Smiltene – Gulbene – Madona – Rēzekne. Kilometru tajos daudz, bet visas pašvaldības nepiekrīt šādam risinājumam. Ja Līgatnes, Amatas, Cēsu, Raunas novada pašvaldībām nav iebildumu, Gulbenes, Madonas puses novadiem tie ir. Tur norāda, ka šis ir vienīgais reiss konkrētajā laikā, bez tā nevar. Lejasciema cilvēki esot ļoti aktīvi, tiklīdz padzird par iecerēm ko mazināt, uzreiz sākas parakstu vākšana. Līdzīgi ir ar citiem tālajiem maršrutiem, kuri cilvēkiem ir vajadzīgi.

I. Ozoliņa arī norāda, ka reisu samazināšanā jābūt zināmai loģikai: "Daudzviet reisi tā samazināti, ka nav vairs piecas dienas nedēļā, piemēram, ir maršruti, kuros vasarā autobusi kursēs tikai pirmdien un piektdien. Nokļūt uz darbu nav iespējams, bet tad jau šādiem reisiem zūd jēga. Kaut kur izskanēja piedāvājums, ka autobuss varētu kursēt katra mēneša otrajā sestdienā, bet tad tas var nekursēt vispār! Tā valstī veidojas tāds kā apburtais loks – cilvēki neizvēlas dzīvot laukos, jo tur nav pieejams sabiedriskais transports, bet transporta nav tāpēc, ka nav cilvēku.".

http://news.lv/Druva/2018/04/24/marsrutu-slegsana-steigai-nav-pamata

 

Palīdz atbrīvoties no vecām grāmatām

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas 

Līgatnes novada bibliotēkas nāk talkā iedzīvotājiem, palīdzot atbrīvoties no makulatūras.

"Līgatnieši bieži piedāvā vecas grāmatas, žurnālus, jo nav, kur likt, žēl dedzināt. Arī bibliotēkai tās nevajag. Kopā esam atraduši risinājumu," stāsta Līgatnes bibliotēkas vadītāja Madara Židaua. Bibliotēka, revidējot krājumu, nevajadzīgos izdevumus nodod makulatūrā. SIA "Līgatnes papīrs", kuram gan nav nekāda sakara ar Līgatni, atbrauc pēc sagatavotās makulatūras.

"Tā kā brauc uz bibliotēku, arī iedzīvotāji var atgādāt vecās grāmatas, žurnālus. Pie tiem, kuri to nevar izdarīt, aizbrauksim un makulatūru atvedīsim," pastāsta bibliotēkas vadītāja un uzsver, ka līgatnieši ir priecīgi, ka var iztīrīt mājas, atbrīvoties no nevajadzīgām grāmatām, preses. "Daudzi teikuši, ka saprot, ka tās grāmatas neviens nelasīs, bet nav, kur likt. Tagad šāda iespēja ir," bilst Madara Židaua. To iedzīvotāju saraksts, kuri vēlas nodot makulatūru, papildinās.

http://news.lv/Druva/2018/04/25/palidz-atbrivoties-no-vecam-gramatam

 

Jaundzimušie no 21. marta līdz 22. aprīlim

Datums: 25.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: Adele un Kristofers.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 15 jaundzimušie. Sešas meitenes: Letija, Kora, Eva, Eleonora, Eva, Alise Mija; deviņi zēni: Gabriels Gints, Rodrigo, Marsels, Edvards, Aleksandrs, Pauls, Rūdolfs, Pauls, Reinis.

Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: meitenes Ance, Marta un zēns Elgars.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: meitene Eivrila un zēns Otto.

Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie zēni: Patriks, Rūdolfs un Roberts.

Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: meitenes Elizabete, Katrīna; zēni Kristofers, Gabriels, Renārs.

Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: meitenes Dārta un Kristīne.

Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

http://news.lv/Druva/2018/04/25/jaundzimusie-no-21-marta-lidz-22-aprilim

 

Īsziņas

Datums: 25.04.2018

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Šonedēļ atsākusies pagājušajā gadā sāktā Vadu ielas pārbūve un Ķieģeļu ielas izbūve Valmierā. Lai nodrošinātu piekļuvi jaunajai daudzdzīvokļu ēkai Ķieģeļu ielā 8, atsākas būvniecība arī Ķieģeļu ielas posmā no Matīšu šosejas līdz Dzegu ielai. Jaunā ielas posma brauktuvei būs asfaltbetona segums, kā arī gar brauktuves malu tiks izbūvēta mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem.

Sestdien, 28. aprīlī, plkst. 13 Gaujmalā virs ziedu uzraksta «Valmiera» atklāsies, kādus gleznojumus uz soliņu dēļiem izveidojuši mākslinieki Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Aivars Vilipsons un Aleksejs Naumovs. Klātesošos ar muzikālu priekšnesumu priecēs Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi. «Mākslas soliņi» Valmieras ainavu papildinās jau trešo gadu.

Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas takās 28. aprīlī norisināsies tematisks pasākums «Meža cūka nav mājas cūka», kurā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt mežacūku paradumus un izzināt ar šiem dzīvniekiem saistītos mītus. No plkst. 12 līdz 15 Līgatnes dabas taku izglītības centrā «Pauguri» notiks radošas un izglītojošas darbnīcas, bet plkst. 14 plānots Velgas Vītolas foto-stāsts par Līgatnes dabas taku mežacūkām, kā arī visu dienu notiks mežarukšu vērošana voljērā.

http://news.lv/Liesma/2018/04/25/iszinas

 

Latvija atkal kļūs tīrāka

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 27.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Rīt jau 11. gadu notiks Lielā talka, kura tapa, lai līdz valsts 100.dzimšanas dienai padarītu Latviju par sakoptāko vietu pasaules kartē. Lai arī iecere nav īstenota, nevar noliegt, ka vide kļuvusi tīrāka.

Taču darāmā netrūkst, valstī šogad pieteikts vairāk par 1000 talkas vietām, lielākoties talcinieki vāks atkritumus, bet notiks arī apkārtnes labiekārtošana. Cēsu novada Lielās talkas koordinatore Edīte Matuseviča norāda, ka novadā pieteiktas vairāk nekā 20 talkas, dažas no tām jau notikušas. Bijušās kokaudzētavas teritorijā krietnu darbu paveica Iveta Lange ar domubiedriem. Cauri teritorijai ved zemes ceļš, redzams, ka to regulāri izmnto arī tam, lai izmestu nevajadzīgo. I. Lange stāsta, ka ceļmalā, krūmos, pļavās ir gan sadzīves atkritumi, gan lielākas lietas – gultas, automašīnu detaļas, daudz kas cits. Arī "Druva" pārliecinājās, ka visa ceļa garumā redzami atkritumi, darbs būs vēl un vēl. Iespējams, jādomā par ceļa slēgšanu transportam, atstājot to tikai kājāmgājējiem.

"Ir prieks, ka vismaz viena vieta tīra, gribētos cerēt, ka kādam neradīsies vēlme to atkal piemēslot," saka I. Lange.

Talkas notiks visos novados, minēsim vien dažas vietas. Raunas novadā iecerēta Staburaga teritorijas sakopšana, Jaunpiebalgā – estrādes apkaimes labiekārtošana. Vecpiebalgas novadā tiks kopts Inešu un Kaives parks, Dzērbenes Pils parks un Jāņkalniņš. Amatas novadā talkos visos pagastos, tai skaitā sakops vietējā tūrisma objektu "Vēstures taka Nītaurē"– "Vaļņu kalns".

Daudzas talkas pieteiktas Līgatnē, galvenokārt aicinot uz atkritumu vākšanu, bet iecerēts arī atjaunot vēsturisko taku no Gaujas malas uz Pārceltuvi. Pārgaujas novada Ungurmuižas kompleksā sakops seno muižas parku, būs talkas arī citās vietās. Priekuļu novadā atjaunos vēsturisko Šarlotes taku Veselavas muižas parkā, talkas būs arī Liepā, Jāņmuižā, citviet.

Talku vietas var meklēt Lielās talkas mājaslapā vai zvanīt novadu talku koordinatoriem, kuru kontaktinformācija arī atrodama talkas.lv.

http://news.lv/Druva/2018/04/27/latvija-atkal-klus-tiraka

 

Augšlīgatnes skolā direktore

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 27.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada dome konkursa kārtībā izraudzījusies Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas direktori.

Tā ir Sanita Ungura, vakar viņai Augšlīgatnē bija pirmā tikšanās ar vecākiem, kuru bērni rudenī sākumskolā veidos pirmsskolas izglītības grupu, gatavojoties mācībām 1. klasē.

No pretendentiem, kuri bija pieteikušies jaundibinātās sākumskolas direktora amatam, pašvaldības izvirzītajiem kritērijiem atbilduši divi. Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzsver, ka izraudzītā direktore atbildusi pēc izglītības un pieredzes, kā arī S. Unguru amatam apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Arguments, kas Līgatnē bijis īpaši svarīgs, ka S.Ungura Siguldas novadā veidojusi Laurenču sākumskolu, jauna tipa skolu.

Zināšanas S.Ungura ieguvusi Liepājas un Daugavpils Universitātē, strādājusi par sākumskolas skolotāju Raiskuma pamatskolā, iepazinusi Montesori pedagoģiju, to pielietojusi darbā privātā bērnudārzā, arī darbā Siguldas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā septembrī mācību gadu sāks 1. klase un pirmsskolas grupa ar sešgadīgiem bērniem. Pašvaldība gaida, ka sākumskola veidos sadarbību ar visām novada izglītības iestādēm.

http://news.lv/Druva/2018/04/27/augsligatnes-skola-direktore

 

Līgatnes dabas takās ļaus iepazīt mežacūku paradumus

Datums: 27.04.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas takās rīt norisināsies tematisks pasākums Meža cūka nav mājas cūka. Tajā ikvienam būs iespēja iepazīt mežacūku paradumus un izzināt ar šiem dzīvniekiem saistītos mītus. – Nereti cūkas, un arī mežacūka taču ir cūka, tiek piesauktas kā netīrības un nekārtības simbols. Tad nu dienā, kad visā Latvijā notiek Lielā talka, varēsim iepazīt, cik liela saistība mežacūkai ir ar “cūkmeniem” un vai mīts par rukšu netīrību ir patiess, – aicina Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

http://news.lv/Auseklis/2018/04/27/ligatnes-dabas-takas-laus-iepazit-mezacuku-paradumus

 

Deja ir spārni

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.04.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Cēsu deju apriņķa 29 dažādu paaudžu deju kolektīvi piedalīsies XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Par ceļu uz svētkiem, ieguldīto darbu mēģinājumos, gandarījumu un prieku saruna ar Cēsu deju apriņķa virsvadītāju Ivetu Pētersoni – Lazdāni. Viņa ir viena no deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” virsvadītājiem.

– Ko skatē dara virsvadītājs?

– Svētku virsvadītāji ir žūrijā. Tā ir vienota visā Latvijā, tikai daži mainās. Kā sava apriņķa virsvadītāja turu par visiem īkšķus un pārdzīvoju. Būt uz skatuves ir vieglāk, būt kopā ar dejotājiem arī ir vieglāk, nekā just līdzi. 

– Kādi ir Cēsu deju apriņķa dejotāji?

– Pēdējos gados mazāk neesam palikuši, bet vairāk. Prieks, ka ienāk jauna paaudze, jauni vadītāji. Īpašs prieks par paaudzēm – dejo vecvecāki, dejo tēvs, māte, mazbērni. Visi dejotāji un vadītāji ir paveikuši apbrīnojamu darbu, gatavojoties svētkiem, gatavojot ko nebijušu. Dejotājiem divas sezonas bija smags darbs. Repertuārs nav vienkāršs. Skatītājam, ja nezina kontekstu, īsti nav saprotams. Lielākā daļa deju ir radītas uzvedumam, stāstam. Katra deja ir stāsta daļa. Tie, kuri bija uz “Māras zemes” lieluzvedumu Līgatnē, kur dejoja visi apriņķa kolektīvi, stāstu saprata. Prieks, ka Cēsu apriņķa dejotāji izteica vienbalsīgu uzticību virsvadītājiem. Ceru, ka uzvedums to attaisnos.

– Kāpēc gandrīz vienmēr pirms svētkiem ir dažādi pārpratumi, neuzticēšanās?

– Latvietis ir diezgan nenovīdīgs, viņam ir grūti pieņemt to, ko dara citi. Katrs taču zinām, kā ir labāk un kā vajag labāk. Es arī nevaru teikt, ka simtprocentīgi piekrītu visam lieluzvedumam “Māras zeme”. Vēl grūti saprast, vai skatītāji stāstu nolasīs.

Laikam jau dejotāji ļoti gribēja simtgades svētkus svinēt. Ikdiena tik grūta darbā, kur katram jācīnās par sevi, un, ja vēl tik smaga vēsture, kāda bijusi mums, jāizdejo svētkos, tas nav viegli. Ļoti ceru, ka organizatoriem viss izdosies. Lieluzvedums Līgatnē arī man lika noticēt, saprast, ka varbūt “Māras zeme” nemaz nav tik depresīva, kā daudzkārt runā. Mēs ejam uz to, ka latvietis ir kā sīksta nezāle, kas neiznīkst, lai kāda vara mēģina izravēt vai iznīdēt. Tas ir lieluzveduma stāsts.

– Kas pārsteidzis, gaidot šos svētkus?

– Pēdējos gados mani grūti pārsteigt, jo sakrāta liela pieredze. Ne pārsteigums, bet ir liels gandarījums, ka Cēsu apriņķa kolektīvos visi dejotāji grib dejot, ka viņiem tas ir svarīgi. Tāpat kā būt simtgades svētkos. Viņi ir uzticējušies vadītājiem. Tas lielākais ieguvums.

– Vai netrūkst vadītāju?

– Profesionāļi koncentrējas Rīgā. Ienāk jauno vadītāju paaudze. Bet vai viņi ir gatavi strādāt laukos? Te jārēķinās, ka katru sezonu kāds aiziet, atnāk jauns dejotājs, kurš jāiemāca no nulles. Deja Latvijā dažās desmitgadēs ir ļoti attīstījusies. To, ko savulaik dejoja valsts deju ansamblis “Daile” , tagad izdejot amatieriem nav nekādu problēmu. Ārzemnieki pasaulē regulāri pārjautā, vai tiešām dejo amatieri. Deja attīstās, vadītāji arī. 25 gadus strādāju par deju kolektīva vadītāju. Gribu dot dejotājiem to, ko māku un zinu, un darīt viņus labākus, nekā kādreiz biju pati. Dot ne tikai saviem kolektīviem “Daiļradei” un “Auseklītim”, bet, protams, arī Cēsu deju apriņķa kolektīviem. Vadītājiem – palīdzēt ar pieredzi, uzmundrināt, atbalstīt.

– Kam jāsakrīt, lai izveidotos labs kolektīvs?

– Lai labi dejotu, tas ir milzīgs darbs. Uz skatuves redzam, cik dejotāji visu dara viegli, nepiespiesti, bet tas panākts neizskaitāmos mēģinājumos. Ir jāiemācās soļi, dejas zīmējums, kustības, dejošana pārī un tad jāizveido mazs stāsts, kurā katrs dejotājs kaut ko pieliek no sevis. Lauku kolektīvos tas ne vienmēr izdodas. Viņu ikdienas dzīve ir citādāka, citas prioritātes, aizņemtība. Deja ir spārni, kas ļauj pacelties ārpus ikdienības.

– Kura Deju svētku deja pašu visdziļāk uzrunā?

– Katrā dejā saskatu stāstu. Nezinu, vai vienmēr mans stāsts sakrīt ar dejas autora stāstu. Ja ir stāsts un to izdejo, tad viss izdodas. Man patīk Alfrēda Spuras “Ir 1873. gads. Dimd Rīga” ar Raimonda Paula dziesmas “Manai dzimtenei” mūziku. Deja tapusi pirms vairāk nekā 40 gadiem, un tā bija veltīta Dziesmu un deju svētku simtgadei, taču simtgades svētkos 1973. gadā to neļāva izpildīt. Arī dejotājiem tā ir viena no mīļākajām dejām. Taču nevaru teikt, ka citas patiktu un uzrunātu mazāk. Laikam jau svētku dejas ar laiku kļūst aizvien tuvākas, mīļākas, jo ikdienā, mēģinājumos ar tām strādā, meklē un atrodi nianses, izjūti.

– Pati arī radāt dejas?

– Neesmu horeogrāfe. Katram nav jādara viss. Esmu labs pedagogs. Horeogrāfam vajadzīgs laiks, iedvesmas avots, spēja smelties idejas dabā, man tam nekad nav bijis laika. Esmu darba zirgs, kurš velk pamatīgu vezumu. Pēdējos gados gan esmu iemācījusies pateikt arī nē, un man tas ir kas jauns. Viens visu izdarīt nevar. Gatavojoties skatei, Cēsu apriņķa kolektīvu vadītājiem palīdzēju ar padomu, idejām, ar dejotājiem strādājām kopmēģinājumos, bet nebraucu uz kāda kolektīva mēģinājumu. Kolektīva vadītājam pašam ir jātiek galā. Dejotāji ir viņu spogulis.

– Līgatnes “Zeperus” jūs savulaik izveidojāt par vienu no labākajiem vidējās paaudzes kolektīviem Latvijā. “Zeperi” arī šajā skatē ieguva augstākās pakāpes vērtējumu. Jūsu iesāktais tiek godam turpināts.

– Priecājos par “Zeperiem”, par vadītāju, par jaunajiem dejotājiem, kuri tic vadītājai. “Zeperi” ir spilgta pērle Cēsu deju apriņķī un arī Latvijā ir iekarojuši savu vietu. Līgatnieši arī velk līdzi citus kolektīvus, jo tie grib līdzināties. Cēsu apriņķī ir daudzi ļoti labi kolektīvi.

– Pirms svētkiem dejotāji var nedaudz atvilkt elpu?

– Ir jāstrādā. Deja ir māksla, un mākslā pilnības nav nekad.

– Kādi varētu būt nākamie Deju svētki pēc pieciem gadiem?

– Nav bijis laika domāt. Taču ļoti vēlētos, lai simtgades svētki nav kā liels sprādziens, pēc kura sākam lejupslīdi no kalna. Būs paaudžu maiņa, dejotāji pāries uz citu vecuma grupu kolektīviem. Svarīgākais, lai ienāk jauni dejotāji. Un par to man ir satraukums. Patlaban kolektīviem ir tik augsts mākslinieciskais līmenis, īpaši A grupai, ka nopietni jādomā, kur ejam tālāk.

– Ko patīk darīt brīvajā laikā?

– Kas tas tāds? Īsti nezinu. Pēdējos gados patiešām tāda nav. Brīvdienās ir koncerti un vēl tik daudz kas jāizdara. Esmu pateicīga ģimenei, kas mani atbalsta. Tā ir mana dzīve un izvēle.

http://news.lv/Druva/2018/04/26/deja-ir-sparni

2018-04-29
Laika ziņas
Aptaujas