Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Labi vārdi kaimiņam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 02.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Otro reizi Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā līgatnieši Baltā galdauta svētkos godinās arī savus kaimiņus.

Ikviens novadnieks bija aicināts pastāstīt par kaimiņiem, viņu atsaucību, izpalīdzību, sirsnību, labu, jautru un draudzīgu sadzīvošanu. “Svētkos sēdīsimies pie viena galda. Kaimiņš blakus kaimiņam. Katrā no mums ir kas labs, mēs mudinām to ieraudzīt. Tā mēs visi Latvijā kļūsim stiprāki,” stāsta Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere un pauž gandarījumu, ka līgatnieši prot novērtēt savus kaimiņus, pateikt par viņiem labus vārdus.

Dižaptaujai "Labs kaimiņš tuvāks par radu" vēstules krājas. Svētku rīkotāji ar prieku lasa labos vārdus. Kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji uzrakstījuši par vienu kaimiņieni, citi novērtē kaimiņa izpalīdzību, vēl citi laipnību. Ingūna pastāsta, ka pagājušajā gadā kāda līgatniete uzrakstījusi vēstules par pieciem kaimiņiem, par katru ko labu. “Vēl saņemam vēstules. Interese par dižaptauju ir. Par to prieks, mēs cits citā ieraugām labo,” bilst Ingūna Millere.

Baltā galdauta svētkos visi labie kaimiņi tiks godināti.

http://news.lv/Druva/2018/05/02/labi-vardi-kaiminam

 

Sāk ar rekordu un medaļām

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 02.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Taku skrējiena seriālā "Stirnu buks" pirmā posma sacensībās, kas notika Tērvetē, veiksmīgi piedalījās mūsu puses skolēni. Sporta kluba "Ašais" komanda izcīnīja visu kalumu godalgas.

Seriālā iespējams izvēlēties dažādas distances pieaugušajiem un bērniem. Skolēni var piedalīties skolu čempionātā, kurā sacenšas gan skolu komandas, gan sporta klubu komandas. Visstiprāko komandu vērtējumā sporta klubam "Ašais" trešā vieta, vien piecus punktus zaudējot Liepājas Sporta skolai, kas otrajā vietā. Taču ātrāko sporta klubu vērtējumā "Ašie" pārliecinoši pirmie. Ātrāko skolēnu kopvērtējumā pirmajā pieciniekā četri kluba skrējēji. Tikai pirmo vietu nācās atdot Artūram Medvedam no Liepājas Sporta skolas, bet nākamajās vietās: Artis Rožkalns, Rihards Serģis, Roberts Glazers, Kārlis Dieviņš. Starp ātrākajām skolniecēm ceturtā Estere Volfa (Cēsu 1.pamatskola).

Jāatzīmē, ka konkurence skolēnu čempionātā liela, mazākajās grupās dalībnieku skaits rakstāms ar trīsciparu skaitli, vecākajās tas tuvojās simtam. 

Ieskatīsimies atsevišķu grupu vērtējumā. Savu U16 vecuma sezonu ar uzvaru sāka R. Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola/ sporta klubs "Ašais"), turpinot pagājušajā sezonā aizsākto uzvaru sēriju. Uz augstākā goda pjedestāla U18 grupā kāpa K. Dieviņš (Cēsu Valsts ģimnāzija/ sporta klubs "Ašais"). U20 grupā sudrabs A. Rožkalnam (Cēsu Pilsētas vidusskola/ sporta klubs "Ašais"), bet bronza R. Serģim (Cēsu Valsts ģimnāzija/ sporta klubs "Ašais"). Skolu čempionātā startē arī citu mūsu puses skolu skrējēji. U20 grupā desmitnieku noslēdza Arnis Kurps (Cēsu 1. pamatskola/ "Skrienam kopā"), bet tūlīt aiz viņa Dāvis Janitēns (Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija).

U20 grupā jaunietēm desmitajā vietā Paula Patrīcija Niklase (Cēsu Valsts ģimnāzija).

S14 grupā E. Volfa izcīnīja sudraba godalgu.

U16 grupā pie paša pjedestāla Renāte Beļājeva (Stalbes vidusskola/ sporta klubs "Ašais").

Roberts Cercins (Rāmuļu pamatskola/ sporta klubs "Ašais") U12 grupā finišēja septītais, bet Ričards Špacs (Amatas pamatskola/ sporta klubs "Ašais") U14 grupā taku skrējienu karjeru sāka ar 9. vietu.

Pieaugušo dalībnieku grupās jāatzīmē daži rezultāti. Distancē "Zaķis" (10,7 km) vīriem uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss (Inov8 / OSveikals.lv / Rieksti). Distancē "Lūsis" (29 km) ceturtajā vietā drustēnietis Artūrs Vadzis (SPB RUN/Asics). Šajā distancē SL3 grupā septītā Žanete Leimane (TRX Cēsis).

"Stirnu buks" kļuvis par populārāko taku skriešanas seriālu, un pirmajā posmā Tērvetē pulcējās rekordskaits dalībnieku, gandrīz 43 000 dažāda vecuma skrējēji. Jau 5.maijā Zilajos kalnos risināsies "Stirnu buka" otrais posms, bet vasaras gaitā divi posmi ieplānoti arī mūsu pusē: 9. jūnijā Piebalgas "Stirnu buks" Jaunpiebalgā, bet seriāla pēdējais, septītais, posms – 29. septembrī Līgatnē.

http://news.lv/Druva/2018/05/02/sak-ar-rekordu-un-medalam

 

Balti klāts 4. maijs visiem

Autors: Līga Salnite

Datums: 03.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena, 4. maijs, kā akvareļa cienīgās toņu pārejās saplūdusi ar Baltā galdauta svētkiem.

Ikviens esam mudināti ne tikai pieminēt tik nozīmīgo neatkarības atgūšanas faktu, arī kopīgi novērtēt un kopt vēl trauslāko un nebūt ne tik pašsaprotamo vērtību – sirsnīgu saskarsmi kā svētkos, tā ikdienā. Pasākumu klāstā šajās svētku brīvdienās rodama kopīga mielošanās pie balti klātiem galdiem, sportiskas aktivitātes, svētkiem īpaši koncerti.

Pārgaujas un Priekuļu novados, kā arī Siguldas novada Mores pagastā 4.maija svinības tiks ieskandinātas iepriekšējā vakarā. 3.maijā Stalbes tautas namā ar īpašu Neatkarības atjaunošanas dienai veltītu svētku koncertu uzstāsies leģendārā postfolkloras grupa “Iļģi”, pēcāk tautas namā būs arī balle ar grupu “Galaktika”. Priekuļu pagasta Jāņmuižas iedzīvotājus ceturtdienas pēcpusdienā, atzīmējot valstiskās neatkarības atjaunošanu un arī Latvijas simtgadi, uz koncertu un Baltā galdauta svētkiem ābeļdārzā aicina vietējā bērnudārza audzēkņi. Šajā pat vakarā Priekuļu kultūras namā pasākums “100 pēdas laikā”, veidots kā muzikāls ceļojums – Latvijas simtgadei veltīta spēle. To caurvīs dažādi muzikāli priekšnesumi vīru vokālā ansambļa “Harmonija Rīgai” un Priekuļu mazo novadnieku izpildījumā. Svētku galdā solīta Priekuļu novadā tapusī produkcija. Mores pamatskola šodien, 3.maijā, rīko nelielas svētku pusdienas pie Mores pagasta Tautas nama.

Tieši 4.maijā, kas vairākumam iedzīvotāju ir arī brīvdiena, novados būs svinības un pasākumi. Cēsu Vēstures un mākslas muzeju bez maksas varēs apmeklēt, uzkāpjot Cēsu pils tornī. Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene, tāpēc apmeklētāji aicināti uzņemt tornī plīvojošo Latvijas karogu un dalīties ar foto sociālajos tīklos, veicot tēmturus jeb piezīmes “#cēsis” un “#LV100”. Cēsu Pils parkā iecerēta sasaukšanās ar tautas vērtes kopu “Dzieti”, koncertzālē “Cēsis” svinības “Sadziedāsim par Latviju”, kurā Cēsu jauktie kori un solisti Rihards Saule, Gunita Bārda, Nauris Indzeris un Una Aizgale dziedās skaistākās latviešu dziesmas. Pēc tam koncertzālē balle ar pūtēju orķestri “Cēsis”.

Līgatnes novadnieki svētkus šogad atzīmēs ar sava veida sacensību – uz Baltā galdauta svētkos rīkoto konkursu “Plātsmaize 2018” ikviena saimniece aicināta atvest savu gardāko meistarstiķi. Līgatnes kultūras namā paredzēto mielošanos papildinās arī labāko kaimiņu godināšana, kā arī dziesmas un dejas kopā ar Lizuma lauku kapellu. Apmeklētājiem vien izteikts aicinājums apģērbā iekļaut kādu latvisku elementu.

Raunas novadā svētku dienu stadionā atklās ar velobraucienu “Brauc brīvi!” un aicinājumu “Iebrauc savas sliedes Latvijas neatkarības gados!”. Vakarā svētki turpināsies Drustu Tautas namā. Tur Lielajai Mūzikas balvai nominētā traversflautiste Maija Kļaviņa sniegs koncertlekciju “Tembru projekcijas”. Instrumenta tembrus pavadīs vizuālas projekcijas. Vakara gaitā paredzēta mielošanās ar groziņos pašu sarūpēto cienastu, kā arī diskotēka–karaoke.

Jaunpiebalgas novadā dienu atklās Gaujas fonda rīkotais talku un notikumu cikls "Samīļo Gauju", bet vakarpusē Jaunpiebalgas kultūras namā notiks koncerts “Mana mazā Latvija” ar novada dziedošajām ģimenēm – kopskaitā astoņām – un brāļiem Puncuļiem no Latgales.

Vecpiebalgas novadā Kārļa Skalbes muzejā "Saulrieti" svinīgi tiks pacelts vietējo austais karogs un Baltā galdauta svētkus papildinās koncerts "Mūžam zili" ar Valmieras kultūras centra vīru kora "Imanta" un senioru vīru kora "Baltie bērzi" piedalīšanos.

Šodien Inešu pamatskolā Baltā galdauta svētkus svinēs ar moto "Valsts, darbs, ģimene, skola". Svētkiem gatavotais koncerts būs pēdējais pamatskolā, kura pagastā pastāvējusi 25 gadus, viena no skolām, kura izveidojās uz Trešās atmodas radītā viļņa, ka plauks valsts, dzims bērni, veidosies darba vietas, skola allaž būs bērnu vecāku pieprasīta.

Baltā galdauta svētkos pulcēsies skolas 28 audzēkņi, 15 skolas pedagogi un sanāks bērnu vecāki un vecvecāki. Uzstāsies pamatskolas kolektīvi, no šodienas skatāma arī bērnu darbu izstāde "Mana skola", tajā skaitā mājturības stundās paveiktais. Nams Piebalgā, kurā pirms gadsimta ceturkšņa iekārtoja skolu, ir ar vēsturi. Kāds tas ir tagad, kad darbojas skola gaidāmās pārmaiņās, zīmējuši audzēkņi, ēku portretējot ne tikai no parādes puses.

Šodien Inešu pamatskolas 6. klases skolniece Ance Rutka, pedagoģes Guntas Dadeikas rosināta un atbalstīta, sagatavojusi digitālu albumu par valsts svētku svinēšanu Inešos. Meitene izturējusi konkurenci un ar pētniecisko darbu aicināta 4. maijā uz finālu Rīgas Latviešu biedrībā. Vēstures skolotāju biedrība rīko skolēnu pētniecisko darbu konkursa "Vēsture ap mums" noslēgumu. Šī konkursa patrons ik gadu bijis Valsts prezidents.

Amatas novadā šogad lemts Baltā galdauta svētkus rīkot katrā pagastā, visus notikumus vienojot ar sarunu un pārdomu tematu “Vērtības”. “Cilvēki kā vērtības, dzimtu stāsti kā vērtības un arī no paaudzes paaudzēs nodotās lietas kā vērtības,” teikts svētku aicinājumā. Visagrāk – plkst.10 – balti klātais galds aicinās uz kopīgām brokastīm Nītaures centrā, Niedru ielas un P3 ceļa krustojumā. Līdz ar sarunām, kā arī muzicēšanu šeit iecerēta arī ķirbju sēšana. Vēlāk Amatas kultūras centrā ar folkloras kopu “Māras bērni” tiks ieskandinātas Latvju zīmes, klāts galds un uzklausīti dzimtu stāsti, kā arī rādīti pašu veidotie dzimtas koki. Skujenes pagasta bibliotēkā izstādes “Lieta ar dvēseli” atklāšana, pēc tam – cienāšanās un sarunas pie balti klāta galda pārvaldes pagalmā. Ap pusdienas laiku Ieriķu bibliotēkā atklās izstādi “Senāk un tagad”, kurā apkopotas Ieriķu un tuvākās apkārtnes fotogrāfijas. Tai sekos Endijas Rezgales un Viļņa Daņiļeviča muzikāls priekšnesums, kā arī sarunas par dzimtas vērtībām pie balti klāta galda ar līdzi atnestiem cienastiem.

Ap dienas vidu Zaubes evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs arī svētku koncerts “Sapņu zeme” ar solistes Evitas Zālītes un ērģelnieces Santas Jākobsones uzstāšanos, kā arī iedzīvotāju veidotas izstādes “Lieta ar dvēseli” atklāšana. Kā pēdējais svētku dienas notikums Amatas novadā gaidāms pasākums Līvu bibliotēkā “Vai spēsim to saglabāt?”. Tur skatāma vietējo autoru dabas skatu fotoizstāde, kā arī iespēja uzklausīt Andra Jansona pieredzi par dzimtas vēstures saglabāšanu. Šeit gaidāms Amatas novada folkloras kopas “Ore” un Drabešu muižas muzikantu koncerts, kopīga sadziedāšanās, kā arī cienāšanās pie balti klātā galda ar līdzi atnesto cienastu.

Amatas novadā svētki turpināsies vēl kādu sprīdi pēc 4.maija. Nākamās dienas vakarā Zaubes kultūras namā ar koncertu uzstāsies kapela “Aizezeres muzikanti”. 10.maijā Spāres muižas Rakstnieku parkā – joprojām zem Baltā galdauta svētku vadmotīva – iecerēta parka paplašināšana ar 15 jauniem kokiem, un šos kokus stādīs Latvijā pazīstami rakstnieki, tostarp Roalds Dobrovenskis, Māra Cielēna, Knuts Skujenieks. Paredzētas kopīgas pusdienas un sarunas ar rakstniekiem, bet pieteikšanās dalībai pasākumā līdz 3. maijam.

Visos svētku pasākumos ieeja ir bez maksas.

http://news.lv/Druva/2018/05/03/balti-klats-4maijs-visiem-6653786

 

Atklāj projektu Priekuļos

Autors: Līga Salnite

Datums: 03.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Jauniešiem

Arī Priekuļos atklāj projektu “PROTI un DARI!” ārpus aktīvās aprites palikušo jauniešu iesaistei izglītībā un darba vidē. Priekuļu Jauniešu centra "REST[e]" vadītāja Anna Rakule teic, ka uzdevums ir sekmēt jauniešu prasmes un izglītošanos vecumā no 15 līdz pat 29 gadiem, kuri nedz mācās, nedz strādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki. Jau maijā pieteikušies Priekuļu novada jaunieši pirmajā tikšanās reizē saņems atbalstu – konsultācijas vai piedāvājumu mācībām. Pirmie jaunieši atbalsta pasākumos tiks iesaistīti, jau sākot ar jūniju, savukārt dalības ilgums projektā katram tiks noteikts individuāli – no 1 līdz 9 mēnešiem.

A.Rakule norādīja, ka Eiropas Sociālā fonda izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas programmas ietvaros projekts Priekuļos turpināsies līdz 2020.gadam.

Šajā projektā jau iesaistījušies arī Amatas, Līgatnes un Raunas novadi.

http://news.lv/Druva/2018/05/03/atklaj-projektu-priekulos

 

Fiziķis un filozofs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadnieks

Edgara Imanta Siliņa grāmata “Lielo patiesību meklējumi” ir pieprasīta bibliotēkās.

To nevar izlasīt ātri, pāršķirstīt. Katra izlasīta eseja liek nolikt grāmatu malā un ļauties domām.

Arī mūspusē daudzi nezina, ka Siliņš ir līgatnietis. Viņš vienmēr uzsvēris, ka nāk no Līgatnes un gribējis tai kaut ko dot, atceras grāmatu apgāda “Jumava” vadītājs Juris Visockis.

E.I.Siliņš dzimis toreizējā Rīgas apriņķa Līgatnes pagasta "Veclapsās" kā ceturtais bērns turīgu zemnieku ģimenē. Skolas laikā interesējies vairāk par literatūru un vēsturi, nekā par dabaszinātnēm. Izglītību neļāva turpināt karš un mātes nāve 1943. gadā, bet 1947.gadā Siliņš iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, vidusskolas eksāmenus nokārtojis kā neklātnieks. Izvēli par labu dabaszinātnēm noteica apziņa, ka padomju valstī humanitārās zinātnes bija pakārtotas ideoloģijas prasībām. Taču 1949. gada represiju laikā Siliņš šķiriskās izcelsmes dēļ bija spiests atstāt arī ķīmijas studijas. Viņš 14 gadus strādāja par laborantu, no tiem pēdējos divpadsmit – Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) Centrālajā laboratorijā, tajā beidzot varēja nopietni pievērsties zinātniskajai darbībai, pārsvarā atomu spektroskopijas jomā.

Hruščova "atkušņa" laikā 1957. gadā Siliņš iestājās un 1961. gadā ar izcilību absolvēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Tad neklātienē pabeidza aspirantūru S.Vavilova Ļeņingradas Valsts optiskajā institūtā, 1965. gada jūnijā aizstāvēja tur zinātņu kandidāta disertāciju par plazmas un kontakta izlādes polaritātes ietekmi uz metālu atomu emisijas spektriem.

Pētniecības darbs noritēja organisko cietvielu fizikā un ķīmiskajā fizikā. Līdztekus tam profesors E. I. Siliņš lasīja speckursus pusvadītāju fizikā, molekulārajā biofizikā, organisko cietvielu fizikā un organisko materiālu zinātnē. Intensīvi bija starptautiskie kontakti jau tajā laikā, kad tā vēl nebija parasta parādība zinātnes pasaulē, – zinātnisko centru apmeklējums 17 valstīs. Sešas monogrāfijas, 35 problēmraksti, 150 zinātniskie raksti, neskaitāmi populārzinātniski sacerējumi. M. Keldiša prēmija fizikā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielā medaļa.

1963. gadā akadēmiķis Solomons Hillers ierosināja Rīgā izveidot apvienotu fiziķu un ķīmiķu grupu organisko savienojumu elektrofizikālo īpašību pētīšanai, par kuras vadītāju tika izvēlēts Edgars Imants Siliņš. No 1963. līdz 1967. gadam viņš bija līdzstrādnieks Latvijas Valsts universitātes Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijā, 1967. gadā kļuva par LZA Fizikālās enerģētikas institūta Organisko pusvadītāju fizikas laboratorijas (vēlāk — Organisko cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas) vadītāju.

Līdz 1975. gadam tika izstrādāts jauns modelis saķeršanas centru fizikālās dabas aprakstam organiskajos molekulārajos kristālos. Izveidojās sadarbība ar Ņujorkas Universitātes profesoru Martinu Poupu un Japānas Nacionālā dabaszinātņu institūta profesoru Hiroo Inokuči, vēlāk ar Plzeņas Universitātes profesoru Staņislavu Nešpureku.

1979. gadā Edgars Imants Siliņš aizstāvēja doktora (Dr. habil. phys.) disertāciju. Monogrāfijas, kas bija disertācijas bāze, pārstrādātais izdevums nākamajā gadā tika izdots Rietumvācijā, vēlāk ASV. Šis ir biežāk citētais latviešu zinātnieku darbs (2017. gada jūnijā 218 atsauces), un pats Siliņš ir visbiežāk citētais latviešu zinātnieks. 1980. gadu sākumā E. Siliņš bija koncentrējies uz lādiņnesēju fotoģenerēšanas pētījumiem.

Kopumā E. Siliņš ir publicējis vairāk nekā 200 zinātniskos rakstus un pārskata referātus, kā arī sarakstījis sešas monogrāfijas, bijis Amerikas Fiziķu biedrības, kā arī vairāku citu starptautisko organizāciju loceklis.

1984. gadā saņēmis LZA Mstislava Keldiša prēmiju, 1997. gadā — LZA Lielo medaļu par "jauna zinātniska virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā". Kopš 1992. gada E. Siliņš bija LZA īstenais loceklis.

Edgara Imanta Siliņa dēls Toms uzsver, ka tēvs bija zinātnieks, fiziķis, skolotājs un filozofs. “Viņa dzīves ceļš nebija viegls, izlauzties pēckara gados līdz universitātei, tad atskaitīšana no universitātes, jo ne tā izcelsme, ne tie protežē. Studijas Ļeņingradā. Viņa lielākais nopelns bija Rīgas organiskās cietvielu fizikas skolas kā virziena izveidošana. Tās pamatā daudz publikāciju, sekotāju pasaulē. Tēvam padomju laikā izdevās tikt priekškara otrā pusē tāpēc, ka viņš darbojās zinātnē, fizikā un arī padomju pusei vajadzēja rādīt, ka mums ir zinātnieki, ka attīstās zinātne. Un reizē veicināt sadarbību,” stāsta Toms Siliņš. Viņš piebilst, ka tēvs Latvijā nebija tik pazīstams kā kultūras darbinieki vai tagad politiķi, bet savā jomā bija labi zināms pasaulē.

Edgars Imants Siliņš visu mūžu interesējās par austrumu filozofiju (daoismu, dzenbudismu), kā arī Japānas kultūru. Atzinīgi vērtēja Nilsa Bora darbus zinātnes filozofijas jautājumos, kā arī nīderlandiešu grafiķa Maurica Ešera darbus.

“Liktenīga sagadīšanās, ka grāmatu Edgars Imants nodeva man un drīz arī aizgāja aizsaulē. “Lielo patiesību meklējumi” ir viņa mūža grāmata,” saka izdevējs Juris Visockis. 

Edgara Imanta Siliņa grāmata “Lielo patiesību meklējumi” piedzīvojusi piecus izdevumus, tagad izdota arī angļu valodā. Vieni no pirmajiem ar izdevumu varēja iepazīties līgatnieši.

Dēls Toms pastāsta, ka grāmata sarakstīta pēdējos dzīves gados. Edgars Imants Siliņš gribējis populārzinātniski atklāt savu pasaules redzējumu. Redzot paralēles reliģijā, mūzikā, zinātnē, mākslā, attīstot domas, ar fiziķa prātu sistematizējis to, ko mēs it kā zinām.

“Viņš prata sarežģīto izstāstīt vienkāršiem vārdiem. Viņam bija iekšēja vajadzība nodot citiem savu redzējumu. Mums katram taču ir savas zināšanas un priekšstati par dažādām jomām, par to, kas tajās noticis Rietumu un Austrumu pasaulē. Kā attīstījusies medicīna, filozofija, reliģija, kā mainījies cilvēku redzējums par pasauli un sevi. Tēvs runā par vienvirziena domāšanu, ideoloģiju, varbūt vairāk vērtējot PSRS un Vāciju pirsmkara laikā. Šajā laikā, kur dzīvojam, cilvēki drīkst paust viedokli, bet sociālie mediji daudzus ved vienā virzienā. Ja nav spēju un gribēšanas saprast, sanāk, ka cilvēks labprātīgi aiziet vienvirziena domāšanā. Pērn aizbraucu uz Japānu, satiku tēva kolēģus. Japāna ir viendabīga zeme, tagad viņi saprot, ka tas nebūt nav labi, jo ekonomika, kultūra stagnēja. Viņi tagad ir atvērti citām kultūrām, idejām. Kas vienā brīdī labs un attīstās, drīz jau ir stagnācija,” pārdomās dalās dēls.

“Tēva paziņu un draugu loks bija ļoti plašs, viņš deva lasīt savas pārdomas, esejas. To nevar izlasīt no vāka līdz vākam, bet baudīt nelielās devās. Izlasi eseju, nākamajā dienā citu un gūsti vielu pārdomām. Grāmata tapa lēnām. Lasot un pārlasot, ir sajūta, ka daudzas lietas ir tik mūsdienīgas. Viena no tām ka runā par pārmaiņām, paradigmu maiņu, kā tas noticis kādreiz un, ja paskatāmies uz mūsdienu pasauli, atklājumiem zinātnē, iespējams atkal tuvojamies paradigmas maiņai. Patiesība var būt tas, kas šodien šķiet jocīgs,” pārdomās dalās Toms Siliņš un vērtē, ka tēvs ļāva filozofiskām domām iziet ārpus rāmjiem. Viena no viņa spēcīgajām pusēm, kas ļāva nokļūt tur, kur viņš nokļuva, spēja redzēt lietas kopumā. “Tēvam tuva bija Japānas vēsture, kultūra. Fizikā viņš strādāja kopā ar japāņiem, jo viņi bija spēcīgi skaitļošanā. Tēvs izdomāja, kā modelis varētu strādāt, kāds izskatīties, un tad to tehniski vajadzēja parādīt. Te palīdzēja japāņu kolēģi,” pastāsta Toms Siliņš un atzīst: “ No vienas puses filozofiski, no otras tehniski.”

Juris Visockis atceras, ka Edgars Imants Siliņš vienmēr bijis klusināts, skaļi nepaudis savas domas, bet tās virzījis. “Viņš bija liela personība Rotari klubā. Pēc viņa ierosinājuma, ņemot piemēru no Austrijas, Latvijā sāka rīkot Profesoru balles, un tās notiek jau 20 gadus. Tie profesori, kuri vairs nav apritē, tiekas Latviešu biedrības namā vakariņās. Tās viņiem svarīgas tikšanās,” pastāsta Juris Visockis un uzsver, ka ar profesoru vienmēr bijis patīkami un interesanti sarunāties par ikvienu tēmu.

Edgara Imanta Siliņa dzīvesbiedre Dace arī bija zinātniece, ķīmiķe. “Mans moto bija ja vari, palīdzi un netraucē,” atklāja Dace Siliņa. Edgara Imanta Siliņa mazdēls arī ir fiziķis.

Edgars Imants Siliņš miris 1998. gada 26. maijā, apglabāts Līgatnes kapos. 1998. gadā nodibināta LZA Edgara Siliņa balva fizikā.

Līgatnes pagasta “Veclapsās” ēku vairs nav, bet vieta dzīvo. “Nākotnē domas velk uz Latviju. Gribas šo vietu sakopt. Tēvu Līgatne vilka visu mūžu,” saka uzņēmējs Toms Siliņš.

http://news.lv/Druva/2018/05/03/fizikis-un-filozofs

2018-05-03
Laika ziņas
Aptaujas