Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas

Datums: 08.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Atjaunos baznīcu. Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas restaurācijas projektēšanai un restaurācijai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīrusi 50 tūkstošus eiro. Dievnams Skujenes pagastā celts 1872. gadā, tās arhitekts ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.

*

Pārdod īpašumus. VAS "Latvijas Pasts" jūnijā izsolēs plāno pārdot vairākus nekustamos īpašumus, arī nekustamo īpašumu Līgatnes pagastā "Pasts", kas sastāv no ēkas un zemes.

http://news.lv/Druva/2018/05/08/iszinas

 

Ekskluzīvās dāvanas skolotājiem

Autors: Monika Sproģe

Datums: 08.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Straujiem soļiem tuvojas izlaidumu laiks. Viens dzīves posms cilvēkbērna dzīvē noslēdzas, cits sākas. Saviļņojums, uztraukums, gaidas, cerības, ziedi, štātes, klāti galdi un dāvanas. Vecāku maciņiem jāsaturas, jo pēc izlaiduma būs klases ekskursija ne jau tepat Līgatnes dabas takās, bet gan ārpus Latvijas robežām.

Kamēr bērni raizējas par eksāmenu tēmām un jautājumiem, vecāki tiekas sapulcēs un spraigi diskutē, kā šogad pārsteigt klases audzinātāju, kādas dāvanas iegādāties skolai un ko paliekošu atstāt vēstures lappusēs no 2018. gada absolventiem.

Pats žests, iespējams, nav nosodāms. Ziedos ievīta pateicība par pedagogu ieguldījumu, viņu darbu šķiet patiesa un skaista, taču dažbrīd krītam galējībās. Piedaloties šādā sapulcē, pārsteidza vecāku sāncensība ne tikai savā starpā, bet arī salīdzinot ar iepriekšējo gadu absolventiem vai tiem, kas tādi vēl tikai būs, par paralēlklasēm nemaz nerunājot.

“Varētu klases audzinātājai uzdāvināt skaistu, lielu māla bļodu, pilnu ar smaržīgām zemenēm,” bilda kāda mamma. “Vai arī uzdāvināt augļu kociņu. Bērni aizies dzīvēs, bet skolotājai paliks skaista piemiņa,” ar savu ideju dalījās vēl kāda mamma. Daļa klases vecāku atviegloti nopūtās, jo maciņš nav no tiem biezākajiem. Telpā sākās murdoņa, it kā zem galdiem gulētu dusmīgs zvērs. Pūlī ierunājās vēl kāda balss: “Ziniet, mīļie vecāki, šī skolotāja nebūs no tām, kuru aizkustinās zemeņu bļoda. Un cik koku, krūmu skolotājiem jau nav dāvināts! Katru gadu kāds uz skolu nāk ar ābeli. Kur tad lai viņa tos liek? Painteresējos un noskaidroju, ka iepriekšējo gadu absolventi audzinātājai dāvinājuši lidojumu ar gaisa balonu, vakariņas Rīgā gaisa restorānā, velosipēdu un citas ekskluzīvas lietas. Vai tiešām mēs nevaram nākt klajā ar ko unikālu?”

No prāta dzīlēm iznira doma, ka tad jau māla bļodu šī skolotāja tiešām sen nav redzējusi. Interesanti, ka, vaicājot bērniem, ko dāvināt audzinātājai, lielākais vairākums anonīmā aptaujā atbildējis – ziedus, dzejoli vai iestudētu etīdi. Par skolotājas ekskluzīvo gaumi gan neviens no bērniem neko nav teicis. Varbūt arī pati skolotāja nesapņo par došanos uz SPA centru vai zvilnēšanu pie baseina Turcijas pieczvaigžņu viesnīcā. Tā tik tāda vecāku iedoma.

Visa vara un, atvainojiet, “mērīšanās ar …” ir vecāku ierosināta. Sāncensība, kurš varēs augstāk, kurš tālāk, kurš dārgāk. Kā šī sāga beigsies, vēl nav zināms, taču žēl to vecāku, kuri nav tik situēti, vai to, kuriem šajā gadā vairāki bērni absolvē skolu. Ziniet, ko viņi dara? Paņem ātro kredītu un grimst vēl lielākā izmisumā. Ziemassvētku un izlaidumu laiks ir ātro kredītdevēju lielā pļauja. Tas ir nožēlojami, ka daži indivīdi, savu alku un godkāres pārņemti, šādi bradā pa citu cilvēku ierobežotām iespējām, pilnībā tās ignorējot.

Domāju, visu atrisinātu skolas noteikumi, kuros būtu definēta maksimālā summa, par kādu drīkst pasniegt dāvanu skolotājam. Savukārt pati klases audzinātāja, lai atvieglotu šādas muļķīgas diskusijas, varētu vecākiem piedāvāt dāvanu sarakstu, tā saglabājot gan pārsteiguma momentu, gan skolēnu vecāku kolektīvo saprātu. Turklāt, iespējams, sarakstā parādītos arī vēlme pēc skaistas māla bļodas, pilnas ar garšīgām zemenēm, vai skolēnu iestudētas etīdes.

http://news.lv/Druva/2018/05/08/ekskluzivas-davanas-skolotajiem

 

Saimniecības atver durvis

Autors: Monika Sproģe

Datums: 08.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

"Lauku ceļotāja" akcija "Atvērtās dienas laukos" jau kļuvusi par tradīciju. Aizvadītās nedēļas nogalē saimnieki bija aicināti iesākt vasaras sezonu ar plaši atvērtām durvīm, aicinot klientus, kaimiņus un vienkārši zinātkāros uz saimniecībām, lai iepazīstinātu ar bagātīgo piedāvājumu, ko var ieraudzīt, nogaršot, sadzirdēt un sajust laukos.

Šogad akcijas akcents bija iespēja iepazīt lauksaimnieciskos procesus, pārtikas ražošanu, amatniecību no pirmsākumiem līdz mūsdienām, piemēram, zivju kūpināšanu, maizes cepšanu, podniecību un daudzas citas nodarbes. Arī vēsturiskajā Cēsu rajonā netrūka darbīgu saimnieku, kuri labprāt izrādīja saimniecības, saražoto produkciju un pastāstīja par dabas cikliem, ar kuriem jārēķinās, lai gardumi no lauka nonāktu līdz galdam.

Ķiploki Raunas “Saulītēs” tiek audzēti kopš 2011. gada, tagad SIA “LATVIJAS ĶIPLOKS” jau kļuvis par pazīstamu zīmolu visā Latvijā. Viena no uzņēmuma saimniecēm Inese Krūklīte “Druvai” pastāstīja, ka viņiem pirmā akcijas diena esot bijusi rosīgākā: “Ieradās ciemiņi no Rīgas, Zemgales, arī Vidzemes – Alūksnes, Smiltenes –, citām tuvām vai tālām vietām. Bija gan tādi ciemiņi, kas bija dzirdējuši par akciju, gan tādi, kuri iebrauca, par to neko nezinot. Divās akcijas dienās saimniecību aplūkoja un par ražošanas procesiem interesējās teju vai 80 cilvēku. Visi smaidīgi un pozitīvi. Daži ieradās, lai uzzinātu vairāk par ķiploku audzēšanu, un atzinās, ka no malas mūsu veiksmes stāsts šķiet kā tīrā atpūta, tomēr, uzzinot, kāds darbs šādā veiksmes stāstā jāiegulda, ķiploku audzēšana vairs nešķita tik rožaina. Mēs ar prieku dalāmies pieredzē, taču ir arī lietas, kuras paturam pie sevis kā firmas noslēpumu.

Šī akcija saved kopā ražotājus un pircējus. Tās ir ilgtermiņa attiecības, atdevi nevar izmērīt tikai akcijas norises laikā. Viesi jautā, kur un kad produkciju var iegādāties, kā to pazīt. Pateicoties “Atvērtajām durvīm laukos” uzņēmums kļūst zināmāks, palielinās pircēju loks, tas ir lielākais ieguvums.”

Godā akcijas laikā tika celti ne vien vēdera prieki, bet arī senču zināšanas pirtniecībā un dažādu rokdarbu darināšanā. Apmeklētāji iepazina viesu namus, ciemojās akmeņkaļu darbnīcās un priecājās par visu, ko lauki spēj piedāvāt, pārliecinoties, ka arī ārpus pilsētām arvien ir darbīgi ļaudis, kuros kūsā darbaprieks un latviešiem tik raksturīgais sīkstums.

Pārgaujas novada Straupes pagasta kalējs Dainis Mežancis stāsta, ka viņam uzticamākie apmeklētāji esot vecie kundes, jo jaunajiem rocība bieži vien nepietiekama, taču par akcijas dienām kalējs tomēr ir priecīgs. “Pirmajā dienā ieradās četri cilvēki, otrajā trīs. Atbrauca arī viens vācu pāris un ar interesi vēroja procesu. Izrādīju visu, sākot ar darba gaitu, beidzot ar gatavo produkciju. Tie ciemiņi, kuriem jau agrāk bijusi darīšana ar kalējiem, uzdod tiešākus jautājumus, bet tie, kas smēdē viesojas pirmo reizi, brīnās un aizgūtnēm jautā visu pēc kārtas. Kas tad man – smēde tepat pie mājas, nekur nav jābrauc, tāpēc droši vien arī nākamgad piedalīšos akcijā, ja tādu atkal rīkos,” saka D. Mežancis.

Savukārt Līgatnes novada “Vienkoču parkā” interese par pasākumu esot gaidīta lielāka. Salīdzinot ar pasākumu pērn, šogad apmeklētāju bijis vairāk, tomēr nevarētu teikt, ka parka teritorija būtu pārpildīta, “Druvai” pastāstīja parka pārzine Anita Vidzicka. “Dienā cauri parkam izgāja aptuveni simt cilvēku, tomēr grūti pateikt, kuri atbrauca, pateicoties “Atvērtajām durvīm laukos”. Pēdējā laikā jūtama pasākumu pārbagātība, cilvēki ir noguruši no visām svinībām. Turklāt katra pasākuma apmeklēšana prasa izdevumus, turklāt ir pavasaris, sākušies dārza darbi. Domāju, interese par šo pasākumu ar gadiem izplēnēs. Tie, kuri brauc ar mērķi pastaigāties, ļaut bērniem vaļu izskraidīties, ierodas, ir vai nav akcija. Novērojām, ka interesentu jautājumi bija virspusēji, bez jebkādas iedziļināšanās.”

“Lauku ceļotāja” rīkotajā akcijā piedalījās arī Raunas pagasta saimniecība “Jaun– Ieviņas”, zemnieku saimniecība “Eicēni” un “Straupes labumu tirdziņš” no Pārgaujas novada, “Cecīļu dabas takas” no Amatas novada un daudzi citi uzņēmīgi ļaudis. Vieni saka, ka šādas dienas vajag rīkot biežāk, citi atzīst –tā nogurt var tikai no svētkiem, tāpēc vajag, bet visu ar mēru.

http://news.lv/Druva/2018/05/08/saimniecibas-atver-durvis

 

Zirgkopība kā sirdsdarbs

Autors: Monika Sproģe

Datums: 08.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Zirgkopībā iepriekšējo trīs gadu periodā būtiskas pārmaiņas nav notikušas, ir vērojama gan zirgu saimniecību, gan dzīvnieku skaita samazināšanās.

Latvijā visvairāk audzētie ir Latvijas zirgu šķirnes sporta un braucamā tipa zirgi, no kuriem tiek izaudzēti gan augstas klases sporta zirgi, gan zirgi jātnieku apmācībai sporta skolās un jāšanai amatieriem. Pie mums zirgus izmanto dažādās sporta disciplīnās – iejādē un konkūrā, pajūga vadīšanā un rikšotāju sacensībās. Popularitāti guvusi zirgu izmantošana sociālajā rehabilitācijā, izglītojošos pasākumos, tūrismā, atpūtā un robežsardzē. Lauksaimniecības datu centrā 2016. gadā bija reģistrētas 4047 saimniecības, kopā reģistrēti 9364 zirgi, bet šī gada sākumā Latvijas teritorijā bija 8870 zirgu. Salīdzinājumā ar 2015. gadu zirgu skaits valstī ir samazinājies par 2,4%, bet saimniecību skaits – par 8%. Biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Galeja informē, ka vēsturiskajā Cēsu rajonā Amatas novadā reģistrēti 80, Cēsu novadā 38, Jaunpiebalgas novadā 19, Līgatnes novadā 29, Pārgaujas novadā 31, Priekuļu novadā 76, Raunas novadā 73, bet Vecpiebalgas novadā 16 zirgi. Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti gūst poniju sporta sacensības, tāpēc palielinās zirgaudzētāju interese par poniju zirgu šķirnes audzēšanu.

“Ar zirgiem saistītās aktivitātes dod iespējas iedzīvotājiem aktīvi atpūsties un uzturēt veselīgu dzīvesveidu, nozare ir videi draudzīga – zirgi tiek atzīti par vislabākajiem teritoriju noganītājiem un dabiskās ainavas uzturētājiem,” saka A. Galeja un turpina: “Latvijas zirgu audzēšanas organizācijas strādā ar piecām ciltsdarba programmām. Šobrīd ir definētas trīs vietējās apdraudētās šķirnes – Latvijas zirgu šķirnes braucamais tips, Latvijas ardeņu zirgu šķirne – kurai kopējais īpatņu skaits mazāks par 20 (15 ķēves, četri ērzeļi) un Latgales rikšotāju zirgu šķirne, īpatņu kopējais skaits mazāks par 20 (10 ķēves, četri ērzeļi).”

Vecpiebalgas novada “Taurenēs” Ingūnas Bērziņas paspārnē laimīgas dienas aizvada divas Latvijas braucamās šķirnes genofonda ķēvītes, kuras pašlaik ir grūsnas. Pasaka un Santa barojas ar sienu, un, kā saimniece Ingūna saka, abas paglābtas no likvidēšanas. Genofonda kumeļus Ingūna izaudzē līdz pamatiestrādāšanai un pēc tam pārdod: “Tīršķirnes zirgaudzētavu Latvijā ir ļoti maz, uzskaitāmas uz roku pirkstiem. Man nav tik augstas klases genofonda dzīvnieku. Īstie audzētāji audzē zirgus, kam eksterjers ir kā ar lineālu nomērīts, to ērzeļi ir ļoti populāri. Manu ķēvīšu priekšteči nav tik populāri ērzeļi, jo tie izmaksā pārāk dārgi.”

Stallī interesi par “Druvas” ciemošanos izrāda arī vaislas ponijs, tā draudzene pašlaik Kurzemē piedalās sacensībās. Taču Ingūnas lielākais prieks un lepnums ir Tundra. Tundra ir divarpus gadu jauna Latvijas ardeņu šķirnes ķēve, kuras asinīs ir Latvijas braucamā zirga piejaukums. Lieki teikt, ka zirgs augumā šķiet milzīgs, taču atklājas, ka tas vēl nav pieaudzis.

“Tas ir zirgs ar raksturu. Viena otru pārbaudām, kurai lielāka pacietība, es pagaidām uzvaru,” smejas saimniece. Brangā skaistule ir tramīga, svešus klāt nelaiž. “Tundru dabūjām no lielas saimniecības Liepājā, kurā tai neviens nebija gājis klāt, par glāstiem un aprunāšanos nemaz nerunājot. Īsta mežone, līdz vēderam aplipusi ar mēsliem. Šī gada laikā, kamēr Tundra ir pie mums, esam tikuši līdz iebraukšanai. Šis ir universāls zirgs, kas der iejādei, konkūram, pajūgam un trīscīņai. Kādreiz ardeņi bija visos kolhozos. Tas ir kārtīgs darba zirgs. Ja pirksiet genofonda ardeni ar izciliem ciltsrakstiem, cena varētu būt astoņi līdz 10 tūkstoši eiro par zirgu, bet par tādu ardeni, kāda ir Tundra, varētu prasīt divus tūkstošus, jo zirgs ir kopts un iestrādāts, tam ir masa. Saimnieki ardeņus audzē nelabprāt, jo tie patērē daudz barības, divreiz vairāk nekā viens gaļas liellops. Tā kā Tundra vēl aug, tai jādod papildbarība, tad muskuļi attīstīsies labi un pareizi. Tas pats attiecināms uz abām genofonda ķēvēm. Tās ir vecas, gaida kumeļus, tāpēc viņām atkal cita barība.”

Ingūnas saimniecībā pagaidām ir seši zirgi. Viņa saka, ka nodarbojas ar žēlsirdību, jo “Taurenēs” nonāk veci bijušie sportisti vai “dzīves pabērni”, kas “jāglābj no desu ceha”. “Tā bija ar vienu no grūsnajām ķēvēm. Pasaka bija norakstīta likvidēšanai, bet es to nepieļāvu. Paņēmām zirgu pie sevis un trijos mēnešos sagatavojām vērtēšanai skatē, pēc vērtējuma dabūjām genofonda statusu,” saka Ingūna.

Genofonda saglabāšanai zirgu audzētāji saņem valsts atbalstu, par katru organizācijas atzīto zirgu 200 eiro gadā, ja noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par saistību uzņemšanos piecu gadu periodā. Zirgaudzētāja saka, ka tā gan esot maza summa, jo izdevumu par vienu zirgu esot krietni vairāk, tāpēc, ja zirgkopība nav aicinājums, to labāk neuzsākt – būs nelaimīgs saimnieks un izpostīta zirga dzīve.

http://news.lv/Druva/2018/05/08/zirgkopiba-ka-sirdsdarbs

 

Otrdienas fotogrāfija

Datums: 08.05.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: PĒDĒJĀ LAPA

Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku (LDT) mežacūku ģimenē aprīļa vidū pasaulē nākuši pieci žiperīgi sivēntiņi. Mežacūka Magone par pēcnācējiem parūpējusies otro reizi – pērn septembrī viņa pārsteidza LDT darbiniekus, mežacūkām pavisam neierastā laikā laižot pasaulē četrus mazuļus. Līgatnes dabas takās mīt četras pieaugušas cūkas, kopā ar jaunajiem sivēntiņiem, rukšu nu jau ir 13.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/05/08/otrdienas-fotografija

 

Meža dienās kopj, stāda un labiekārto

Autors: Līga Salnite

Datums: 09.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Mežsaimniecība

Kārtējās Meža dienas notiek ar daudzveidīgiem zināšanās un mīlestībā pret mežu balstītiem pasākumiem, aptverot teju visu Latviju.

Mežu sakopšanas talkas un koku stādīšana, semināri, kopīgas dižkoku apsekošanas, mežu izzināšanas ekskursijas un pat dažādas izglītojošās spēles bērniem daudzviet norisinājās jau kopš marta sākuma, un pasākumi vēl pieteikti līdz pat maija beigām, šur tur pat līdz rudenim. Vēsturiskajā Cēsu rajonā bijuši pieteikti kopumā 12 pasākumi, liecina “Meža dienu 2018” programma, daži no tiem būs vēl maijā, un interesenti nav nokavējuši iespēju piedalīties. 

Bērni būs nākamie saimnieki

Priekuļos slēpošanas – biatlona kompleksā bija izveidots vērienīgs izglītojošo aktivitāšu un meža erudīcijas izaicinājumu maršruts. Priekuļu novadā nu jau ceturtais un par tradīciju kļuvušais pasākums “Nāc līdzi, ejam mežā!” notika 27.aprīlī, kad dienas pirmajā pusē apmeklētājus pārsteidza krusa, bet citi pasākuma dalībnieki, intensīvās dienas nogurdināti, maltīti ieturēja pat sauļojoties. Arī šogad kompleksa teritorijā bija izvietotas informācijas stacijas, kur bērniem, vecākiem, pedagogiem un visiem citiem interesentiem bija iespēja pārbaudīt zināšanas par mežu ekosistēmu un tajos mītošajiem dzīvniekiem, kā arī izzināt visu par Valsts meža dienesta (VMD) funkcijām, mežziņu darba ikdienu, ugunsnelaimju nodarītajiem postījumiem un piesardzības pasākumiem nelaimju novēršanai. Kopumā 15 pieturvietās tika gan kopīgi veikts urbums, lai noteiktu koka vecumu, un iets pa baļķiem, gan arī gatavoti putnu būrīši un iemēģināti spēki ugunsdzēšamās šļūtenes noturēšanā.

Kopīga došanās mežā un tā izzināšanas pasākums bijis sarīkots arī Nītaures vidusskolas audzēkņiem Amatas novadā.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības mežzinis Raimonds Mežaks “Druvai” atzina, ka galvenais palīgs mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā, kā arī jaunu kaitējumu nenodarīšanā mežiem ir sabiedrības izglītošana – vai tie būtu paši mežziņi un mežu īpašnieki, vai arī bērni kopā ar vecākiem. R.Mežaks norāda: “Arī talkās, vācot atkritumus vai ar skolēniem stādot kokus, vienmēr apstaigājam mežu, apraugām iepriekš stādīto, nodarītos postījumus un to izrunājam.” Viņš pārliecināts, ka jaunās paaudzes zināšanas par mežu ir augušas un arī lielākās cerības liekamas uz šiem skolēniem, jo pieaugušie attieksmi pret dabu, arī mežiem maina reti. “Cerēsim uz paaudžu maiņu,” rezumē mežzinis, taujāts par cilvēka un meža attiecībām nākotnē.

Ar Jaunpiebalgas vidusskolas skolēniem kopīgā pastaigā maijā vēl dosies mežzinis Ivars Alksnītis, par šī gada pasākuma mērķi izvirzot apkaimē esošo dižkoku apsekošanu un to apkopšanu. Savukārt Mores pagastā 22.maijā iecerēta uzdevumu un izaicinājumu meža taka vietējās pamatskolas audzēkņiem.

Darbošanās liek aizdomāties

Tieši kopīgs darbs ir tas, kas ne tikai līdz uzlabot mikroklimatu kolektīvos, kā arī ģimenēs, bet arī jebkuram liek vairāk aizdomāties par savas darbības sekām un vietu ekosistēmā. Ne velti jau izsenis kā lietderīgā, patīkamā un vērtīgā apvienojums tiek rīkotas dažādas talkas: tīrīšana, atkritumu savākšana, kociņu stādīšana un citas darbošanās. Tā aprīlī līdztekus Latviju aptverošajai Lielajai talkai Pārgaujas novada Stalbes un Raiskuma pagastā, kā arī Līgatnes novadā, Līgatnes pilskalnā, bijušas trīs talkas, kurās piedalījušies arī skolēni.

Sakopšanas talkas, kā arī kolektīva dižkoku aprūpēšana aprīlī bijusi arī Raunas un Drustu pagasta mežos. Arī mednieku kolektīvi jau tradicionāli rīko talkas, tādas bijušas Amatas novada Drabešu pagastā, piedaloties mednieku kolektīviem “Kārļi” un “Amatas mednieks”. Arī Vaives pagasta “Viršos” otrdien ar pagasta pārvaldes atbalstu sarīkota kārtējā talka.

Nokavēts nav

Kam nav bijusi iespēja līdz šim iesaistīties, vēl vairāki pasākumi Meža dienu ietvaros gaidāmi līdz pat maija beigām. Tā Cēsu novadā 18.maijā vēl būs noslēdzošā sakopšanas talka ar Centrālvidzemes virsmežniecības, Madonas un Cēsu prokuratūras, kā arī Cēsu policijas darbinieku atbalstu. Taču darboties gribētāji ir aicināti pievienoties, jo talkas nav slēgti pasākumi, teic vecākais mežzinis Jānis Pētersons.

http://news.lv/Druva/2018/05/09/meza-dienas-kopj-stada-un-labiekarto

 

Savākto atkritumu maisi nonāk Daibē

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 09.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vēl dažviet redzami piepildīti sarkanie maisi, kas liecina, ka šajā vietā Lielajā talkā vākti atkritumi.

Lai arī oficiāli valstī bija reģistrētas aptuveni 1700 talkas, to skaits bija lielāks. Arī novadu talku koordinatori norāda, ka vēl talkas dienā saņemta jauna informācija par to, kur strādā talcinieki, vāc atkritumus, veic labiekārtošanas darbus. Vairumā gadījumu iniciatīvu izrādīja iedzīvotāji, aicinot strādāt domubiedrus vai sakopjot kādu teritoriju paši saviem spēkiem.

Cik šogad talkā tika savākts atkritumu, kļūs zināms, kad visi talkas maisi nonāks atkritumu poligonos. Kā zināms, katru gadu talkas maisi ir citā krāsā, šogad sarkanā, tikt pie tiem varēja tikai tie, kuri savu talkas vietu pieteica pašvaldībai, vienojoties, kur maisus pēc tam varēs savākt. Pašvaldības vienojušās ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “ZAAO” par piepildīto maisu un citu talkā savākto atkritumu aizvešanu uz Daibes poligonu. Ja kāds lasīja atkritumus, bet par to nevienam nepaziņoja, ceļmalā atstātie atkritumu maisi var stāvēt ilgi.

Lielās talkas koordinators Līgatnes novadā Mārcis Kalniņš stāsta, ka šogad līgatnieši talkojuši ļoti aktīvi, vēl talkas dienā saņemta informācija par aktivitātēm. Viņš atzīst, ka nav iespējams nepārprotami pateikt, vai atkritumu apjoms dabā sarūk: “Protams, vietās, kuras pērn tika satīrītas, šogad vairs nebija jāstrādā, un vietās, kur strādāts šogad, nākamgad nebūs vajadzīgi talcinieki. Tas ir labi, taču joprojām netrūkst piesārņotu teritoriju, kas gaida talciniekus.”

Ja dažās pašvaldībās “ZAAO” automašīnas pēc maisiem dodas vai uz katru talkas vietu, Līgatnes novadā vienojušies par četrām vietām, no kurām tiks aizvesti talkā savāktie atkritumi. Tāpēc pēc talkas “Līgatnes komunālservisa” darbinieku uzdevums bija maisus no talkas vietām nogādāt šajos “savākšanas punktos”.

“Kad ar iedzīvotājiem vienojāmies par kopšanas vietām, aizvedām maisus un norunājām, kur viņi tos atstās, lai varam ērti paņemt. Talcinieku uzdevums bija nolikt maisus ceļa vai ielas malā, lai mūsu vīri tos var savākt un nogādāt tuvākajā norādītajā vietā,” stāsta M. Kalniņš.

Lielās talkas koordinators Priekuļu novadā Jānis Sirlaks norāda, ka šogad atkritumu vākšanas talku bijis mazāk nekā citus gadus. Ja pērn uzņēmumam “ZAAO” maisi bija jāsavāc no vairāk nekā desmit vietām, šogad – tikai no piecām. Pērn no vienas piedrazotās vietas tika aizvesta gandrīz krava ar piepildītajiem atkritumu maisiem, šogad šādu vietu nebija. Arī pieprasījums pēc maisiem bijis mazāks.

“Protams, vienmēr atradīsies kādi, kuri cenšas izbērt atkritumus tiem neparedzētā vietā, diemžēl bieži cieš Niniera ezera apkaime, bet kopumā apkārtne kļūst tīrāka. Visvairāk atkritumu šogad savākts Jāņmuižā. Jāteic, ka jāņmuižnieki kļuvuši aktīvāki, gatavi darboties savas teritorijas sakopšanā. Samērā daudz atkritumu salasīts arī atpūtnieku iecienītajā Līču – Laņģu klinšu dabas takā. Ko lai dara, joprojām nemākam atpūsties,” secina J. Sirlaks.

Autobraucēji bija pamanījuši, ka paliela maisu kaudze bija ceļa Cēsis – Valmiera malā, stāvvietā netālu no Jāņmuižas dzelzceļa pārbrauktuves, kā tautā saka, pie līkās priedes. “Tur ir privātīpašums, kam ļoti apzinīga saimniece,” norāda J. Sirlaks. “ Lai arī jau krietnos gados, viņai rūp šīs vietas tīrība atšķirībā no tiem, kuri tur piestāj, lai izmestu drazas no savām automašīnām. Viņa piezvanīja, ka pielasījusi vairāk nekā desmit maisus atkritumu, varbūt varam organizēt aizvešanu. Jautāju, kāpēc nav piezvanījusi ātrāk, noorganizētu palīgus, bet kundze saka, ka tikusi galā saviem spēkiem.

Tas ir pierādījums, ka talkas jārīko vietās, kur to vēlas paši iedzīvotāji. Agrāk no pašvaldības ieteicām, kur ko vajadzētu darīt, taču ne vienmēr bija atsaucība. Talka nav piespiedu pasākums, tāpēc šogad pašvaldība aicināja vien uz divām vietām, pārējās, vairāk nekā desmit, sakopt rosināja iedzīvotāji.”

Cēsu novada talkas koordinatore Edīte Matuseviča norāda, ka vienošanās ar “ZAAO” paredz – maisus no talku vietām savāks līdz maija beigām. Ja kāds tomēr pamana sarkanos talkas maisus, kas nav aizvesti, vajadzētu informēt pašvaldību. Dažviet gan redzēts, ka blakus sarkanajiem stāv melnie maisi vai lielgabarīta atkritumi. E. Matuseviča norāda, ka no pieteiktajām talkas vietām tiks aizvesti visi tur savāktie atkritumi: “Protams, būtu labi, ja mēs zinātu, ka konkrētajā vietā ir kas vairāk nekā tikai maisi, lai varam paziņot par to “ZAAO”. Pagaidām gan nav ziņu, ka kāds būtu izmantojis šo iespēju atbrīvoties no saviem atkritumiem, pieliekot tos pie talcinieku savāktajiem.”

Uzņēmuma “ZAAO” Attīstības daļas vadītāja Ingrīda Gubernatorova stāsta, ka atkritumu savākšana notiek ciešā komunikācijā ar talku koordinatoriem novados. Lai arī uzņēmums apņēmies talkā savākto aizvest uz poligonu līdz maija beigām, ir vēlme to paveikt iespējami ātrāk.

http://news.lv/Druva/2018/05/09/savakto-atkritumu-maisi-nonak-daibe

 

Aicināti uz fizikas festivālu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 10.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

“Bija ko darīt!” apstiprina fizikas skolotāja Saiva Vītola, kura veiksmīgi sagatavojusi Līgatnes vidusskolas komandu “Latvenergo” rīkotajam 8. un 9. klašu fizikas konkursam “FIZMIX Eksperiments”. Kad Līgatnes puikas lielā konkurencē tikuši finālā, pati skolotāja jutusies pārsteigta.

 

“Vai tik neesmu par daudz palīdzējusi, apsvēru, uzzinot, ka esam starp septiņām labākajām komandām Vidzemē. Skatījos iegūto punktu tabulā – patiešām labi!” mērķtiecīgo darbu, komandas zēnus gatavojot konkursam, novērtē skolotāja S.Vītola.

Pedagoģe zina, ka finālā Rīgā būs sīva konkurence. “Līgatnes vidusskolā strādāju nesen, audzēkņus vēl labi nepazīstu, tāpēc uzaicināju pieteikties tos, kuri gribētu piedalīties fizikas konkursā. Pirmie rokas pacēla puikas, pēc tam apdomājās arī meitenes, bet komanda jau bija izveidota. Dienā ne man, ne skolēniem nebija laika, lai papildus gatavotos konkursam. Tad nu vakaros ar interneta starpniecību devu uzdevumus. Risināja cītīgi. Lai tiktu pie atbildēm, reizēm pēc stundām nācies uzkavēties skolā, skolēniem bija jāpaveic konkursa praktiskie darbi fizikā.

Zēni ir apķērīgi, tomēr, lai ķertos klāt dažiem uzdevumiem, viņus nācās pierunāt. Vēl par maz ticības savai varēšanai. Zēniem patika arī paslinkot, bet, vairākas reizes piekodināti, saņēmās,” stāsta S.Vītola un spriež, ka puiši vēl nav noticējuši saviem spēkiem tā, lai finālā godam sacenstos ar patiešām spēcīgām komandām. Laikam uz galveno balvu – uzaicinājumu vasarā piedalīties aizraujošā nometnē – necerot. “Varbūtība tur nokļūt maza, bet man tagad galvenais panākt, lai puikas patiešām cīnītos!”

Vidzemes finālā būs jākonkurē arī ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas komandu – vienu no divām, kas iekļuvusi “Arhimēda komanda 2018” finālā. Fizikas skolotājs Igors Bužs vērtē, ka viņa audzēkņus papildus mācīties motivējis 10. klases ģimnāzists Matīss Platacis, kurš palīdzējis gatavoties startam, jo Matīss konkursā startējis iepriekšējā gadā.

Līgatnes puikas savu komandu nosaukuši kā paroli – “Andrejam padotie”. Fizikas kabinetā esot plakāts, tajā uzzīmēts kāds Andrejs. Šis tēls skolēnus it kā atturot darīt blēņas, piemēram, smēķēt. Pēc skolotājas novērotā Andrejs patiešām jauniešus disciplinējot un Andreja atbalsts esot bijis vajadzīgs, lai zēni neatkāptos no mērķa – pierādīt zināšanas fizikā.

http://news.lv/Druva/2018/05/10/aicinati-uz-fizikas-festivalu

 

Riepas ir izejmateriāls

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Līgatnes pagastā, kādreizējā Zeltiņu fermā, kur savulaik bija zāģētava, darbu sāk ražošanas uzņēmums SIA "R–Technology". Tas nodarbojas ar riepu pārstrādi.

Uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Uģis Kreicšteins atzīst, ka uz mērķi iets gadus desmit. “Riepu pārstrāde nav vienkārša, nav tā, ka pasūti iekārtas un strādā. Pats process ir interesants,” saka uzņēmējs un piebilst, nav domājis, ka ceļš līdz darbības uzsākšanai būs tik ilgs. 

Iegūta B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Uzņēmējs to sāka kārtot vēl pirms skandāliem par vecajām riepām, kas izskanēja pa visu Latviju. Tas paildzināja dokumentu saskaņošanu, jo viss tika pārbaudīts ļoti vērīgi.

Patlaban ražotāju klātbūtnē tiek testētas visas ražošanas iekārtas. “Nedēļu, varbūt divas. Atbilstoši vides kategorijas prasībām ražotne tiks pieņemta ekspluatācijā. Viss patlaban tiek sakārtots. Šķēršļiem nevajadzētu būt. Tad sāksim pilnā apjomā ražot riepu granulas, vēlāk paklājus,” stāsta U. Kreicšteins. Kā izejviela riepas tiek apstrādātas griežot, sloksnējot, čipojot un granulējot, un iegūto gumijas materiālu izmantos gumijas flīžu/paklājiņu ražošanai.

Latvijā ir tikai vēl viens uzņēmums Jaunjelgavā, kas pārstrādā riepas. “Daudzi vāc, kolekcionē vecās riepas, bet, kas ar tām notiek pēc tam, dzirdēts ne mazums. Mēs nedrīkstam vākt riepas, tam nepieciešamas speciālas atļaujas. Mums tās piegādā, par tām nemaksājam. Apsaimniekotāji saņem dabas resursu nodokli un vēl naudu no tiem, kuri nodod riepas. Pārstrādātāji no dabas resursu nodokļa nesaņem neko. Citās valstīs daļa tiek arī pārstrādātājam, lai nozare var pastāvēt, jo izdevumi ir lieli – pārstrāde patērē daudz elektrības, iekārtas ir dārgas, jāiegulda, lai nodrošinātu stingro vides prasību ievērošanu,” pastāsta uzņēmējs un uzsver, ja pārstrādātājam par riepām jāmaksā kā par izejmateriālu, nozare nevar pastāvēt. Viņš arī atzīst, ka Latvijā nemaz to riepu tik daudz nav, sākot pārstrādāt, par to pats pārliecinājies.

Tas, ka ražotne ir Līgatnē, nav nejaušība. “Svarīgi, ka te bija pieejams elektrības pieslēgums. Lai dabūtu vajadzīgo jaudu, samaksājām par projektu, būvniecību un uzbūvēto atdevām “Latvenergo”. Izmaksas gan bija pārsteigums, samaksājām gandrīz 20 tūkstošus eiro. Kad nākamreiz vajadzēs palielināt jaudu, būs jāmaksā atkal. Ja jaudu izmanto, un ir skaidrs, ka mēs to izmantosim, vismaz rēķins varēja būt ar atlaidi, ja neizmanto, cita lieta, bet arī “Latvenergo” ir sava patiesība,” pārdomās dalās uzņēmējs. U. Kreicšteins atzīst, ka elektrības sadārdzinājums radījis labvēlīgu vidi, lai meklētu alternatīvus risinājumus. Tādu iespēju apsver arī SIA "R–Technology”.

Uzņēmējs uzsver, ka ražošanā ļoti svarīga ir zinošu darbinieku komanda. “Lai vari uzticēties, lai paši tiek galā un nav jāsauc meistari no ārzemēm. Līgatnē ir tehniski cilvēki, kuri kādreiz strādājuši papīrfabrikā, "Lauktehnikā",” vērtē SIA valdes loceklis un piebilst, ka atrast strādniekus nebija viegli. Patlaban komanda izveidota, bet strādājošie būs vajadzīgi vēl.

SIA "R–Technology” nodarbināti 14 strādājošie, darbs plānots vispirms divās, vēlāk trīs maiņas. Lielākā daļa strādājošo ir līgatnieši, bet brauc arī no Siguldas un Cēsīm. “Iekārtas jāizmanto un jānoslogo, nav izdevīgi pārtraukt ražošanu,” atgādina uzņēmējs. Viņš atklāj, ka ražotnē strādā arī tādi, kuri atgriezušies no ārzemēm, bijuši arī darbinieki, kas pastrādājuši un aizbraukuši uz ārzemēm. Protams, gadījušies arī laimes meklētāji, kuri ātri piekrīt citam piedāvājumam, bet vēlāk tomēr atgriežas.

Arī U.Kreicšteinam pārdomas raisījušas diskusijas par daudzajām brīvdienām. “Protams, brīvdienas ir vajadzīgas. Bet sajukums rodas, kad darbdienas tiek pārceltas, nevar saprast, kura iestāde, kurš uzņēmums kad strādā. Vai 1.maijā vajag brīvdienu? Pēdējās garajās brīvdienās darbinieki atzina, ka svētku par daudz, un labprāt strādāja. Katram ir savs viedoklis. Brīvdienās jāmaksā dubultā, vai uzņēmums to var atļauties,” vērtē uzņēmējs.

Līgatnietis Ervīns Zommers ražotnē strādā no pirmās dienas. 

Līdz darbavietai trīs kilometri. Iepriekš strādājis mežā, tīrījis elektrolīnijas visā Latvijā, bet vēl pirms tam papīrfabrikā un kopsaimniecībā par virpotāju. “Darbs patīk. Pamazām esmu apguvis visu ražošanas procesu, visas iekārtas. Likās jau, ka sarežģīti, bet ātri visu apguvu. Jāseko līdzi, jābūt uzmanīgam, mašīnas ir jājūt,” saka Ervīns un pastāsta, ka arī vairāki kaimiņi turpat no Ratniekiem, vēl citām tuvējām mājām strādā SIA "R–Technology”. “Darbs pie mājas. Man līdz Siguldai un Līgatnei astoņi kilometri, šurp atbraucu ar velosipēdu,” bilst līgatnietis.

Veidojot ražotni, uzņēmējs atzinīgi vērtē sadarbību ar pašvaldību.

“Pārsteidzoši viegli un ātri visu varēja nokārtot pašvaldībā. Atsaucība ļoti liela, lēmumi vienmēr tika pieņemti tuvākajā sēdē un vienbalsīgi. Redzams, ka dome ieinteresēta, lai ražošana attīstās,” vērtē U.Kreicšteins.

SIA "R–Technology” nosaukums izraudzīts saistībā ar darba specifiku – riepām un pārstrādes tehnoloģijām, kā arī iecerēm par eksportu. Uzņēmējs atzīst, ka pieprasījums gan pēc gumijas granulām, gan izstrādājumiem ir liels, arī Baltijā. “Gumijas granulu ražošana ir tikai pirmais solis. Jāražo produkti ar lielāku pievienoto vērtību,” uzsver U.Kreicšteins. Gumijas paklāji jeb flīzes ir pieprasītas, tās aizvien biežāk izmanto bērnu un sporta laukumos, skeitparkos, pagalmos, izklāj gājēju un dārzu celiņus, kā segums tas ir piemērots sporta zālēs.

“Iespējas ir, tikai jāstrādā. Uzņēmējdarbība vienmēr ir risks,” saka SIA "R–Technology” valdes loceklis Uģis Kreicšteins.

http://news.lv/Druva/2018/05/10/riepas-ir-izejmaterials

 

“Aveka” panāk “Lodi”

Autors: Aleksandrs Beļakovs

Datums: 11.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Tradicionālais pavasara futbola turnīrs Cēsīs atzīmēja 30.jubileju, bet jau 29 gadus tas notiek kā Jāņa Šica piemiņas turnīrs.

Lai arī turnīra rīkotāji gaidīja lielu komandu pieplūdumu, viņiem nācās vilties, pieteicās vien 13 komandas. Šobrīd rīkotāji ir minējumos, kāpēc tā – vai datums bija nepareizi izvēlēts, varbūt hokeja čempionāts traucēja, vai jāmeklē cits iemesls. Maz arī mājinieku, no Cēsīm tikai četras komandas, pārējās no Rīgas (trīs), Valmieras (divas), pa vienai no Raunas, Līgatnes, Liepas, Vecpiebalgas.

Vispirms notika priekšsacīkstes četrās apakšgrupās, no kurām izslēgšanas spēlēm kvalificējās divas labākās komandas. Priekšsacīkšu lielākais pārsteigums bija Rīgas komandas “Tente”, kas vēl nesen spēlēja Latvijas telpu futbola čempionāta virslīgā, zaudējums 0:8 pret debitantiem “Aboubakar” no Valmieras. Rīdzinieki tā arī nespēja izkļūt no grupas, līdzīgs liktenis piemeklēja arī komandas “Unikālie” (Liepa), “Pērkons”, “Līgatnes Zenīts” un “Sēņu veči” (Vecpiebalga).

Jau tradicionāli pārsteiguma balvas tika pirmo vārtu guvējiem katrā no trim laukumiem. Tās saņēma R. Mitenieks (“Trops”), E. Reķis (“Rauna”), A. Tkačenko (“Puta”).

Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā “Aboubakar” ar 4:0 pieveica volejbola kluba “Cēsis” komandu, kas izmēģināja spēkus futbola bumbas pārvaldīšanas mākā. Komanda “Triors” ar 2:0 pārspēja Cēsu atklātā čempionāta uzvarētājus “Rauna”, “Aveka” ar 1:0 pieveica “Vaivīti”, bet komanda “Puta” no tālākās cīņas izslēdza pērnā gada turnīra uzvarētājus “Brālis” (Valmiera).

Lielajā finālā četras komandas aizvadīja viena apļa turnīru. Ar simtprocentīgu rezultātu – trijās spēlēs trīs uzvaras – to noslēdza Rīgas “Aveka”, sesto reizi kļūstot par turnīra uzvarētājiem. Ar to viņi panākuši komandu “Lode”, tagad abas dala turnīra visu laiku titulētākās komandas godu. Uzvarētāju komandā spēlēja: S. Cvetkovs, A. Panfilovs, D. Liukonens, J. Macuks, A. Kondratjevs, M. Auziņš.

Otrajā vietā Valmieras komanda “Aboubakar”, bet trešajā vietā Cēsu komanda “Puta”, kurā spēlēja: V. Ivanovs, D. Martinovs, M. Kļaviņš, E. Jolkins, A. Tkačenko, I. Tomsons, D. Admirhanovs, V. Vaičiļa, D. Kručinskis.

Aiz goda pjedestāla palika komanda “Triors”.

Šī gada turnīrā aizvadītajās 25 spēlēs gūti 55 vārti, vidēji 2,2 spēlē, kas ir viens no labākajiem rādītājiem turnīra vēsturē. Iespējams, sava nozīme mākslīgajam segumam, jo atzīmēšanas vērts fakts, ka tikai četrās spēlēs uzvarētāju nācās noskaidrot pēcspēles sitienos. Parasti šādu spēļu bijis daudz vairāk.

Turnīra rezultatīvākais spēlētājs bija J. Plāte no Valmieras komandas, kurš guva 11 vārtus, tas ir pēdējo gadu labākais rādītājs. Par labāko vārtsargu atzīts S. Cvetkovs (“Aveka”), sešās spēlēs ielaižot tikai vienus vārtus. Vērtīgākā spēlētāja balvu saņēma M. Auziņš (“Aveka”).

Rīkotāji saka paldies tiesnešiem, atbalstītājiem, stadiona darbiniekiem, līdzjutējiem un komandām par atsaucību. Jācer, ka nākamgad, kad stadionā būs arī tribīnes ar citu nepieciešamo infrastruktūru, komandu pulks būs lielāks.

http://news.lv/Druva/2018/05/11/aveka-panak-lodi

 

2018-05-11
Laika ziņas
Aptaujas