Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Ieceres varēs īstenot

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vidzemnieki ir idejām bagāti, viņi grib pilnveidoties, radīt, pētīt un atklāt citiem dzimto pilsētu vai pagastu pagātnes stāstus un šodienas paveikto atstāt nākamajām paaudzēm, iesaistīt un mācīt citus, – tā var teikt, pārskatot Vidzemes plānošanas reģiona administrēto “Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursa rezultātus.

“Programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadiem raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi,” atgādina programmas koordinatore Dace Laiva un uzsver, ka šogad prioritātes finansējuma saņemšanai, protams, bija kultūra un izglītība, īpašu uzmanību vēršot bērnu un jauniešu kultūrizglītībai un iesaistei kultūras pasākumos, vidzemnieku identitātes stiprināšana, atbalstot kopienu iniciatīvas un iesaistot mērķauditoriju kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs, Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana, kā arī radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem.

Tika saņemti 119 projektu pieteikumi, kuru īstenošanai būtu nepieciešami 478 561 eiro. D.Laiva stāsta, ka ekspertu komisija strādāja ļoti nopietni, un piebilst, ka projektu konkursa noteikumi bija ļoti stingri. Vairāki projekti netika atbalstīti, jo pieteikumu sagatavošanā nebija ievērotas nolikuma prasības, kas ir būtiskas, lai izvērtētu sasniedzamos mērķus un atbilstību programmai. Ekspertu komisija arī noraidīja pieteikumus, kas jau saņēmuši finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latvijai – 100” un līdz ar to ir pretrunā ar konkursa nolikumu. Finansiāls atbalsts piešķirts 60 projektiem, to īstenotāji saņems 129 600 eiro. No tiem 20 projekti tiks īstenoti vēsturiskā Cēsu rajona novados.

“Jauns mākslinieku pāris Gita Meijere un Jānis Pešiks, kuri nesen dzīvo Līgatnē, ienāca bibliotēkā. Sākām runāt, ka varētu līgatniešiem sarīkot foto pastaigu. Tā radās meistarklases “Pamani Līgatni!” un “Piedzīvo Līgatni!”. Bijām 15 cilvēki, dažāda vecuma, Gita un Jānis mācīja, kā fotografēt, stāstīja par kompozīciju, ļāva strādāt ar saviem fotoaparātiem. Tika uzņemtas 79 fotogrāfijas,” stāsta Līgatnes pilsētas bibliotekāre Madara Židaua un piebilst, ka meistarklases bija pašu iniciatīva un rīkošanai netika saņemts finansiāls atbalsts. Vidzemes kultūras programmā līgatnieši vēlējās iegūt naudu fotogrāfiju izdrukāšanai. Gūts tūkstoš eiro atbalsts, jūnija sākumā Līgatnē būs izstāde “Pasaki Līgatne”. “Katrs, kurš piedalījās meistarklasēs, būs lepns, ieraugot paša uzņemto fotogrāfiju izstādē,” uzsver Madara. Izstādi iecerēts parādīt arī citviet Latvijā, tā reklamējot Līgatni. Fotogrāfijas tiks izmantotas dažādos pasākumos.

Vecpiebalgas audēju kopa iecerējusi interesantu izglītojošu pasākumu “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”. Kopas vadītāja Dagnija Kupče pastāsta, ka tas būs zeķu adīšanas konkurss. Tas jau raisījis plašu interesi. “Būs dzija, adatas, un noteiktā laikā jāada zeķu valnītis. Adījumu vērtēs eksperti,” nedaudz ieceri atklāj D.Kupče un piebilst, ka līdzīgi pasākumi ir ļoti populāri Lietuvā, tajos labprāt iesaistās jaunieši. Ieceres īstenošanai vecpiebaldzietes saņems 822 eiro.

Lielu atbalstu ideju īstenošanai projektu konkursā ieguvis tradicionālo kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”, kas darbojas Drabešu Amatu mājā. “Aicināsim novada skolu skolēnus uz darbnīcām, viņi iepazīs amatus, teikas, izdomās stāstu un radīs animācijas filmas varoņus. Kopā arī veidosim filmu,” par projektu, kas saņēmis lielāko finansējumu Vidzemē – sešus tūkstošus eiro, stāsta “KasTe” vadītāja Inese Roze. Otrs biedrības projekts “Papīra teātris KAMIŠIBAI jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu” saņēmis trīs tūkstošus eiro. “Mācīsies jaunie stāstnieki, no papīra tiks gatavoti stāstu varoņi, un stāstnieku stāstus papildinās papīra teātris,” pastāsta I. Roze. Viņa arī atklāj, ka trešais biedrības projekts nav saņēmis finansiālu atbalstu. “Iecere tāpat tiek īstenota. Esam atvēruši Amatnieku rezidenci. Tajā patlaban strādā amatnieks no Spānijas. Viņš etnofestivālam “Sviests” gatavo vides objektu. Drīzumā atbrauks horeogrāfs no Zviedrijas, mācīsies gatavot kokli,” izstāsta Amatu mājas vadītāja.

Vēl mūspusē par Vidzemes kultūras programmas finansējumu tiks īstenoti vairāki interesanti projekti. Biedrība “Foto.lv” gādās, lai uz Sv.Jāņa baznīcas fasādes remonta laikā būtu skatāma izstāde “Cēsniekam būt!” (950 eiro), nodibinājums “Elm Media” vēsturiskā apmetuma restaurācijas meistarklases organizēšanai – 2000 eiro.

Saviem projektiem naudu saņems arī Cēsu teātris – 2000 eiro, A.Kalniņa Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrība – 2000 eiro, SIA “Lampu dizaina darbnīcā” pasākumiem Dzērbenē – 2500 eiro, “Koprades māja Skola6” – 3000 eiro, biedrība “Lauku sieviešu atbalsta grupa Vaive” – 1000 eiro, Jaunpiebalgas novada dome diviem projektiem – 2000 un 3000 eiro, Amatas novada pašvaldība diviem projektiem – 3000 un 2000 eiro, kultūras biedrība “Harmonija” – 2000 eiro, Vecpiebalgas novada pašvaldība – 1596 eiro, Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu nodaļa – 4000 eiro, Cēsu Kultūras centrs – 3000 eiro. Savukārt biedrība “Latvijas jaunā teātra institūts” par 3000 eiro lielu valsts atbalstu ar viesizrāžu programmu, kurā būs radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, viesosies Cēsīs un Valmierā.

“Ir projekti, kurus īsteno un norisēs iesaistās tikai domubiedri, ļoti daudz tiek piedāvāti pasākumi, kuros var piedalīties ikviens, novērtēt, gūt prieku, ko jaunu uzzināt,” saka Vidzemes kultūras programmas koordinatore D.Laiva.

http://news.lv/Druva/2018/05/15/ieceres-vares-istenot

 

Atkārto "Baltijas ceļa" maršrutu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 16.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

No Ziemeļlatvijas puses nācis, devies caur Liepu, Cēsīs pārnakšņojis, uz Līgatnes pusi vakar devās katalonietis Džordi Arufatu.

Šodien viņš dosies tālāk Rīgas virzienā. Katalonietis nolēmis kājām iziet Baltijas ceļu. Tajā viņš nodomājis satikt cilvēkus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri, rokās sadevušies, savulaik stāvējuši brīvības alku akcijā. 

“Stāstot viesim no Katalonijas par sevi “Baltijas ceļā”, kas viņam tā interesēja, jutos satraukta,” saka Guna Rukšāne, skolēnu teātra pulciņa vadītāja Cēsīs. “Jutu lielu atbildību, redzot, cik viesim svarīgs manis sacītais.”

Uz soliņa pie Uzvaras pieminekļa pilsētas centrā ar katalonieti gājusi tikties arī cēsniece Gunta Romanovska. Viņa iepriekšējā vakarā atsaukusies publicista Otto Ozola lūgumam runāt ar katalonieti, kuram iešana cauri Baltijas valstīm ir zināma misija. Viņš noiet 20 līdz 30 kilometrus dienā, tad atpūšas, satiekas un runā ar kādu no vietējiem. Par ceļojumu viņš ik dienu sociālajos tīklos stāsta tiem, kuri seko katalāņa gaitām, kuri ņēmuši piemēru no baltiešiem, kā jācīnās par suverenitāti.

Spānijas reģionā Katalonijā, kur mīt astoņi miljoni iedzīvotāju, patiešām iedvesmojas no tā, kā nevardarbīgā ceļā Baltijas valstis izstājās no Padomju Savienības. Taču šis ir Džordi Arufatu, kurš savulaik bijis diplomāts, privāts ceļojums, plānojot ar kājām noiet 600 kilometrus pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Viņš teic, ka pārsvarā sastop pilsoņus, kas optimistiski noskaņoti par izvēlēto valstiskuma ceļu, bet gadoties arī pa kādam pesimistam.

Šobrīd Katalonijā politiskā saspīlējuma dēļ Dž. Arufatu palicis bez darba, jo iestāde, kurā strādājis, slēgta. Tā viņam radusies doma doties cauri Baltijas valstīm, lai satiktu cilvēkus, kuri cīnījušies par savas valsts brīvību. No Igaunijas ienākot Latvijā, uz robežas ceļotāju pārsteiguši rūjienieši. Meitenes tautastērpos nostājušās pie pierobežā esošā vides objekta, kas attēlo kaimiņvalstu iedzīvotāju sadošanos rokās “Baltijas ceļā”.

http://news.lv/Druva/2018/05/16/atkarto-baltijas-cela-marsrutu

 

Visi brauc uz svētkiem

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem atlicis mazāk par pusotru mēnesi. Pirms došanās uz Rīgu kopā sanāca Cēsu koru un deju apriņķa kolektīvu vadītāji un novadu koordinatori.

Apriņķa koordinators Uldis Blīgzna atgādināja, ka neviens kolektīvs skatē nav saņēmis diplomu par piedalīšanos, nevienam nav trešās pakāpes vērtējuma, ir tikai 2., 1. un augstākās pakāpes. Daudziem pietrūka punkta simtdaļu līdz nākamajai pakāpei. “Visi, kuri gatavojās svētkiem, ir to dalībnieki,” ar gandarījumu sacīja U.Blīgzna.

Arēnā “Rīga” koncertā “Simts gadi dejai”, kur bija ļoti liela konkurence, piedalīsies Cēsu “Randiņš”, Līgatnes “Zeperi”, Priekuļu “Zelta virpulis” un “Tūgadiņš”. Savukārt Pils koris piedalīsies koru karu pusfinālā.

Lai ikviens svētku dalībnieks Rīgā justos labi, visi priekšdarbi paveikti. Svētki sāksies sestdien, 1.jūlijā, ar gājienu, Vidzeme tajā iet pirmā, Cēsu koru un deju apriņķa novadi ies kopā alfabēta kārtībā. Režisorei Ingai Cipei uzticēts gādāt par apriņķa kopējo noformējumu. Ir vēl daži apriņķi, kuru kolektīvi iet kopā, pārējie pa novadiem.

“Svētkus pavadīs trīs vārdi: cieņa, kopība un tagadnība. Cieņa vienam pret otru, apkārtējiem, būt kopā un svinēt svētkus, tagadnīgums – baudīt svētkus un šodien tos izdzīvot,” atgādināja U.Blīgzna.

Vīru kora “Cēsis” un kora “Wenden” diriģente Marika Slotina – Brante pastāstīja, ka diemžēl ir darba devēji, kuri koristus neatlaiž uz nedēļu piedalīties svētkos. Kolēģi informēja, ka daudzi šajā nedēļā ņēmuši atvaļinājumu, problēmu nav. “Darba devēji ir dažādi. Ja neesi bijis uz mēģinājumiem, uz koncertu netiksi. Korists taču gatavojās un gaidīja svētkus,” bilda diriģente, nenosaucot uzņēmumu, kura darbinieks netiek uz svētkiem.

Šajos svētkos īpaša uzmanība tiek veltīta drošībai. Gan personu datu aizsardzībai, gan svētku norises vietās. Tāpat katram dalībniekam nopietni jāizsver, kādu informāciju publiskot sociālajos tīklos. Dziesmusvētku organizatoru komisija lēmusi neatļaut dalībniekiem ņemt līdzi bērnus ne tikai uz koncertiem, bet arī uz mēģinājumiem. Arī tas darīts drošības labad. “Stadionā būs par tūkstoš dejotāju vairāk nekā iepriekš, teritorija dejotājiem kļuvusi mazāka. Kur tādā burzmā, kur viss notiek ātri, palikt māmiņai ar zīdaini,” viedokli pauda U. Blīgzna. Arī Priekuļu kultūras nama vadītāja Inga Kreile aizstāvēja organizatoru lemto. “Jādomā par prioritātēm,” viņa uzsvēra. Viedoklim nepiekrita M. Slotina – Brante: “Ir diriģentes, kurām ir zīdaiņi, vai viņām atņemta iespēja piedalīties svētkos? Bērni nekad nav bijusi problēma.” Vai tiks pieņemts lēmums par labu bērniem, būs zināms tuvākajā laikā. Diskusijā iesaistījies ar Tiesībsargs. Birojs atzinis – pat ja netiks rasta iespēja ielaist dalībnieku bērnus kaut vai uz mēģinājumiem, kā to gribētu kolektīvu vadītāji un dalībnieki, tad tik un tā tas nebūs cilvēktiesību pārkāpums.

Kolektīvu vadītāji un novadu koordinatori apsprieda vēl citus organizatoriskus jautājumus. “Viss notiek, ja ir kāds jautājums, risinām. Par transportu viss zināms. Visiem labs noskaņojums, esam gatavi braukt uz Rīgu,” “Druvai” atzina Cēsu Kultūras centra vadītāja Laura Barinska.

http://news.lv/Druva/2018/05/16/visi-brauc-uz-svetkiem

 

Tautastērpi – skaisti un precīzi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu tautastērpu skates pirmajā kārtā žūrija izvērtējusi vairāk nekā 140 dažādu tērpu pieteikumus un izvēlējusies tērpus, kurus apskatīt klātienē otrajā atlases kārtā.

Kopumā tālākai atlasei izvirzīti 85 dalībnieki ar vairāk nekā 130 tērpu komplektiem.

Starp tiem arī audēju kopas “Vēverīšas” darinātie tautastērpi. Skatē vērtēs Cēsu meistaru radītos 19. gadsimta otrās puses Vidzemes novada vīrieša apģērbu, 19.gadsimta sākuma Kuldīgas sievas goda tērpu un 19.gadsimta otrās puses Krustpils vīrieša apģērbu. Kopas vadītāja Dagnija Kupče atklāj, ka tērpus varēs redzēt ne tikai skatē – Brīvdabas muzejā svētku pasākumā tie būs mugurā muzejniekam Igoram Ziemelim un aktierim Imantam Vekmanim. Bet Kuldīgas sievas goda tērps darināts finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai. “Vēverīšas” darinājušas tērpus, un D.Kupče konsultējusi Īrijas latviešu deju kolektīva “Varavīksne” dejotājus. Viņi svētkos piedalīsies Bārtas tērpos. Tautastērpu skate notiks piekto reizi, iepriekšējās skatēs “Vēverīšu” tautastērpi guvuši augstu atzinību.

Tautas lietišķās mākslas meistari no Līgatnes, Raunas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Cēsīm, Vaives piedalīsies tautas lietišķās mākslas izstādē “Radītprieks”, kas būs Rīgā, Mākslas telpā. “Tā nebūs tradicionālā lietišķās mākslas izstāde. Klātienē varēs apskatīt maz darbu,” paskaidro D. Kupče. Viņa piedalījusies daudzu izstāžu iekārtošanā. “Palielinājumi” ir viens no pastāvīgajiem motīviem izstādē – tie izpaudīsies, piemēram, kā darbu fragmentu lielizmēra fotoattēli, mikroskopā apskatāmi māla paraugi vai lielizmēra fiziski modeļi, piemēram, mežģīņu, adījuma vai groza pinuma fragments cilvēka augumā.

Lietišķās mākslas meistari arī saimniekos Vērmanes dārza tirdziņā. “Mēs nepiedalīsimies. Visu laiku strādāts, lai ģērbtu kolektīvus, un nav darbu, ko tirgot. Dalības maksa tirdziņā arī nesamērīgi augsta,” pastāsta D. Kupče.

http://news.lv/Druva/2018/05/16/tautasterpi-skaisti-un-precizi

 

Muzeju naktī kļūt gudrākam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sestdienas vakarā atkal Muzeju nakts. Laiks baudīt vasaras vakaru, piedzīvot, uzzināt ko jaunu, atklāt, ko glabā muzeju krātuves. Muzeju nakts tēma ir “Šūpulis”, bet vadmotīvs – “Dzimšana”. Katrs muzejs izraudzījies savu skatījumu un tēmas atspoguļojumu.

Piebaldzēni atsaucās

Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” dažādas izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes, izstādes un ekspozīcijas aicina apmeklēt visos apvienības muzejos. Bet īpašs notikums būs Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejā “Jāņaskola” – izstāde “Šūpuļdziesma piebaldzēnam”.

“Gribējām saprast, kas piebaldzēnam ielikts šūpulī, kāda ir tā ogu vācelīte un medus pods. Un kāds tas piebaldzēns izaug,” saka apvienības vadītāja Līva Grudule un uzsver, ka šajā reizē mazāk runāts par pazīstamajiem piebaldzēniem, jo katrs taču dzīvē ir ko nozīmīgu paveicis. Muzejnieki aicināja piebaldzēnus piedalīties izstādes veidošanā, uzticēt dzimtu fotogrāfijas, lietas. Atsaucība bija liela, iegūti novada vēstures krājumam interesanti materiāli.

“Dzimtas pašas rāda, kāds tad ir piebaldzēns. Par katru lietu izstādē un ikvienu fotogrāfiju ir stāsts. Cilvēks piedzimst, izdzīvo bērnību, iet skolā, iesvētībā, tad dodas lielajā dzīvē, kur ir viss. Piebaldzēns kļūst par uzvarētāju – čempionu, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Varēs apskatīties jaunpiebaldzietes Vēsmas Johansones apbalvojumu,” stāsta L.Grudule un atzīst, ka sākotnēji izstādes tēma iecerēta daudz šaurāka, bet iegūtie materiāli to paplašinājuši.

Stāsta attēli un lietas

Īpašs stāsts ir par Kamaru dzimtu. Daiga Šatrovska uzticējusi gan vairāk nekā simts gadus senas lietas, gan daudz liecību no pagājušā gadsimta 20., 30.gadiem.

“Viss tik rūpīgi glabāts. Lūk, Pētera Kamaras 1914./1915. gada Ogrēnskolas dienasgrāmata, te Vecpiebalgas draudzes skolas liecība ar ierakstu – pārcelts uz 2.klasi ar pēceksāmenu krievu valodā un rēķināšanā. Mildas Kamaras iesvētību krustiņš, kas glabāts pūdernīcā ar spogulīti, māsas Paulīnas gredzens,” rāda muzejniece un pievērš uzmanību no apsveikumu kartītēm izgrieztām puķītēm, putniņiem, eņģelīšiem. “Tolaik jau jaunieši simpātijas izteica citādi. Ja ballē meitenei bija kāda simpātija, šo mazo apliecinājumu varēja ielikt puisim kabatā. Otrā pusē arī kaut ko jauku uzrakstīt. Ir saglabājies ap 30 šādu izgriezumu. Meitenes rakstījušas pašu zīmētas vēstules. No draudzenes Milda saņēmusi šādu: “Lūdzu, nedusmojies, ka rakstu tev zīmētu vēstuli, jo tev tādas nepatīkot un tu tās saplēšot. Lūdzu, raksti!”” piebaldzēnu tradīcijas atklāj Līva.

Izstādē arī padomju laika kolhoza dāvana bērnības svētkos – skaistā kārbā metāla tējas glāzes paliktnis. Turpat apsveikumu kartītes kristībās ar vēlējumiem, arī tādu: “Tavas jaukās bērnu dienas lai nemūžam nesatumst!”

Izstādē daudz fotogrāfiju, muzejniece uzsver, ka tās ir nenovērtējams ieguvums. Visas noskenētas un papildinās krājumu. Izstādē tās stāsta par dažādiem gadiem Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas ļaužu dzīvē – ikdienu darbā un ģimenē, kopīgiem svētkiem un dzimtu godiem. Līva rāda fotogrāfiju, kurā pie kleķa mājas, kas drīzāk atgādina būdu, stāv ģimene. “Ko dzīvē sasniedza viņu bērni? Tas ir stāsts par piebaldzēniem, mūsu saknēm,” uzsver muzejniece.

Turpat arī Imanta Zārdiņa dzīvesstāsts – bijis leģionā, tad Sibīrijā, 1954.gadā māsai Jāņos dāvanā sūta paša gatavotu koka kastīti. Uz tās izgrebts zīmējums ar Jāņuguni, vidū sarkanbalts ierāmējums.

Skalbes mazbērnu gultiņa

Gatavojot izstādi, muzejniekiem jau ziemā bija skaidrs, kāda tā būs. Tajā noteikti būs arī šūpulis, jo krājumā tāds ir. Taču kopējā stāstā tas īsti neiederējās.

“Tā reizēm notiek, kaut šķiet neiespējami. Vajag gultiņu, un to uzdāvina,” saka muzejniece Ilona Muižniece un atklāj: “Pirms pāris nedēļām uz muzeju piezvanīja Maruta Blaua un piedāvāja šūpuli. Pirmdienas rītā pie “Incēniem” stāvēja šūpulis, un tajā zīmīte: “Kārļa Skalbes mazbērnu gultiņa.” Klāt arī Marutas telefona numurs. Tajā gultiņā viņa gulējusi. Vecākiem Alisei un Jānim Šakumiem “Vec– Tomuļos” 1951. gadā to iedevis Kārļa Skalbes dēls Jānis, jo paša bērni jau paaugušies. Gultiņa stāvējusi bēniņos.” L.Grudule vērtē, ka tā, visticamāk, gatavota Skalbes mazdēlam Andrejam, un, spriežot pēc stila, dizaina autors varētu būt Roberts Legzdiņš. Gultiņa, protams, būs apskatāma izstādē.

Kāds ir piebaldzēns

Papētot šūpuļdziesmas, ko piebaldzēni dziedāja atvasēm, Līva vēlreiz pārliecinājusies – piebaldzēna praktiskais prāts ir arī tajā. Pazīstamajā “Velc, pelīte, saldu miegu” piebaldzēns neaicina pelīti gulēt pagalvī, bet gan brīdina – ja tu to nedarīsi, atnāks kaķis, nokodīs. 

“Studiju gados un sākot strādāt muzejā, izlasot Kaudzītes, Skalbes, Austriņu darbus, man bija skaidrs, kāds ir piebaldzēns. Tagad saku – viss nav tik vienkārši. Jo ilgāk te dzīvoju, jo mazāk saprotu,” saka L. Grudule un uzsver, ka kopā ar jaunpiebaldzieti V.Johansoni, izvērtējot iegūtos materiālus, pārliecinājušās, ka var sarīkot vairākas tematiskas izstādes par piebaldzēniem.

Katram muzejam savs ritms

Muzeju naktī “Jāņaskola” sagaidīs ne tikai ar stāstiem, arī ceriņu, neaizmirstulīšu, ābeļziedu smaržu un lakstīgalu dziesmām. “Saprotam, ka Muzeju naktī negribam tūkstoš cilvēku. Gaidām tos, kam citkārt nav laika atnākt. Pērn bija īpašs gandarījums – vēlu vakarā zemnieks, pabeidzis ikdienas darbus, atnāca uz muzeju,” pārdomās par Muzeju nakti dalās L.Grudule. Viņa atzīst, ka ir muzeji, kuri noteikti jāapmeklē tikai dienā. “Saulrieti ir vakara muzejs, to gaisotni var izdzīvot vakarā, naktī, bet Kaudzīšu muzejs – lauku māja, tajā ir cits dzīves ritms – no saules līdz saulei, bet nakts ir gulēšanai. Tāpēc “Kalna Kaibēnos” dažādi pasākumi notiek pagalmā. Vecās mājās taču dzīvo leģendas, tām īstais laiks ir vakars, nakts,” bilst L. Grudule.

Muzeju nakts pasākumi gaida arī Raunā, Drustos, Cēsīs, Ungurmuižā, Liepas pagastā – E.Veidenbauma “Kalāčos” un Skangaļu muižā –, Āraišu arheoloģiskajā parkā, Līgatnē, Vecpiebalgas “Vēveros” un vēl vairāk nekā 200 vietās Latvijā.

http://news.lv/Druva/2018/05/18/muzeju-nakti-klut-gudrakam

 

Apslēptie zemes dārgumi

Datums: 18.05.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Atvaļinājums

Mums ir visnotaļ paveicies, jo Latvija dabas ziņā ir ļoti daudzveidīga un bagātīga. Latvija var lepoties ar platāko ūdenskritumu Eiropā, garāko alu, vienīgajiem pazemes ezeriem, lielāko staburagu un izcilākajiem dižkokiem Baltijā. Ar bagātībām un izzūdošajām vērtībām Latvijas zemē un pazemē iepazīstina dabas un vēstures pētnieks, tūrisma speciālists Andris Grīnbergs.

Lai gan varētu šķist, ka mūsu ziemeļu kaimiņi ir ūdenskritumu valsts, Latvijā to ir teju divreiz vairāk – aptuveni 75 pastāvīgi tekoši ūdenskritumi un vēl arī sezonālie ūdenskritumi un leduskritumi ziemā. Sezonālie ūdenskritumi pārsvarā atrodami Gaujas Nacionālajā parkā palu laikā, bet īstais leduskritumu laiks ir tad, kad ziemā ir ļoti mainīgi laikapstākļi, – tad kūst un piesalst.

Ūdenskritumu bagātība

Igaunijā ir aptuveni 40–45 ūdenskritumi, bet cilvēkiem pamatoti ir radies priekšstats, ka šeit to ir vairāk, jo tie ir iespaidīgāki un augstāki. Valastē atrodas Baltijā augstākais ūdenskritums 30 metru augstumā. Latvijā tik augstu ūdenskritumu gan nav, taču Eiropas mērogā esam nozīmīgi ar Ventas rumbu Kuldīgā – platāko ūdenskritumu. Šajā pilsētā ir vēl viens nozīmīgs, lai gan mazāk zināms rekordists, proti, Alekšupītē tek Latvijas upju augstākais ūdenskritums 4 metru augstumā. Mums ir arī citi augsti ūdenskritumi, kas tek uz strautiem – 8,3 metru augstā Ķiparu kaskāde Siguldā un 7,5 metru augstais Kazu gravas Septiņavotu ūdenskritums Priekuļu novadā. Aptuveni 15 vērtīgu ūdenskritumu Latvija ir zaudējusi 1965. gadā, kad uzplūdināja Pļaviņu hidroelektrostaciju. Tad tika zaudēts Staburags ar 18 metru augsto ūdenskritumu, Pērses un citi nozīmīgi ūdenskritumi.

Pētnieks gan uzskata, ka agri vai vēlu pienākšot brīdis, kad dambjus un hidroelektrostacijas atzīs par novecojušām un nojauks, jo elektroenerģijas ieguves veidi kļūst arvien modernāki un efektīvāki.

Ledāja atnestie milži

Mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem gan ir vairāk un iespaidīgāki dižakmeņi, jo lielos milžus šajā reģionā piegādājis ledājs no Skandināvijas. Tādējādi mazāk to ir dienvidos dzīvojošajiem lietuviešiem. Ik pa laikam Latvijas mežos vēl tiek atrasti jauni dižakmeņi, bet pašlaik zināmi vairāk nekā 200 lielo akmeņu. Biežāk tie sastopami Kurzemē un Vidzemē.

Par dižakmeni uzskata akmeni, kurš ir vismaz 10 kubikmetru liels. To var vienkārši aprēķināt – jāizmēra akmens platums, garums un augstums, visas trīs dimensijas jāsareizina un iegūtais skaitlis jāizdala ar divi. Lielākais dižakmens meklējams Latgalē, tas ir 170 kubikmetru lielais Nīcgales dižakmens. Daudz bagātāka dižakmeņu ziņā ir Igaunija, kur milži ir aptuveni tūkstoti kubikmetru lieli. Lietuvā lielo akmeņu ir mazāk, bet dienvidu kaimiņiem paveicies ar to, ka viens no tiem ir ievērojamāks nekā Nīcgales akmenis, proti, 180 kubikemetru lielais Barstīču akmens.

Latvijas daba ir ļoti vērtīga arī ar dižkokiem. Viens no 20 Baltijas izcilākajiem dižkokiem aug Igaunijā, viens – Lietuvā, bet pārējie 18 – Latvijā. Tukuma apkārtnē ir dižākais Baltijas ozols – Kaives Senču ozols, kura apkārtmērs pēc pēdējiem mērījumiem ir 10,52 metri. Varam lepoties ne tikai ar diženiem ozoliem. Piemēram, Rietekļa paeglis (3,12 m diametrā) Valmieras apkārtnē ir patlaban dižākais savas sugas pārstāvis Eiropā, bet Valdemārpilī aug Elku liepa (8,8 m apkārtmērā), kas ir dižākā Baltijas valstīs. Nesen Pāvilostas pusē atklāta vēl viena ievērības cienīga – Pormaļu – dižliepa.

Pazemes telpa

Latvijā ir vairāk nekā 300 dabisko alu, kā arī vairākas mākslīgi veidotas alas. Arī šajā ziņā Latvija izceļas uz pārējo Baltijas valstu fona – Lietuvā tās ir vien dažas, bet Igaunijā ap 30–40 pazemes telpu. Interesanti, ka mums ir alas ne vien smilšakmeņos, bet arī dolomītos.

Lielākā daļa dabiski veidojušos alu meklējamas Vidzemē dziļajās upju – Gaujas, Salacas – ielejās un šo upju pietekās. Pietiekami daudz alu ir arī Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, kur ir stāvkrasti, bet tās šeit ir ļoti mainīgas. Pēc 2005. gada vētras bija daudz vairāk alu nekā šobrīd, jo tās pamazām aizbrūk un izskalojas.

Alu aizbrukšana un veidošanās gan ir dabīgs process, jo īpaši vietās, kur skalojas avotiņi. Kā spilgtāko piemēru var minēt nesen sabrukušo Latvijas lielāko pazemes telpu – Dauģēnu alas Lielo zāli.

Pati ala, kas, starp citu, ir garākā dabiskā ala (330 m) visā Baltijā, joprojām pastāv, taču tā nav tūrisma objekts. Alu nav ieteicams apmeklēt, jo tā ir šaura, zema un ļoti dubļaina un tas nevar sagādāt lielu prieku. Taču arī no dabas saglabāšanas viedokļa alas atrašanās vieta īpaši netiek popularizēta. «Kas gribēs, atradīs, bet labāk apmeklēt mazāk bīstamas alas un tādas, kas nav traucējums dabai,» iesaka Andris, kā piemērus minot Lielo Gūtmaņalu, Pēteralu un Kraukļu alu Siguldā. Savukārt no mākslīgajām alām apskates vērta ir Līgatnes pagrabu sistēma, ko var apvienot ar pastaigu pa skaisto Līgatnes ieleju, kāpienu Ānfabrikas klintī, Vienkoču vai Līgatnes dabas taku apmeklējumu.

Unikāls dabas veidojums ir arī Vējiņu pazemes ezeri Straupē, kas ir vienīgie Baltijā. Tie radušies, pazemes avotiem izskalojot tukšumus un alas.

Pazemes alu garums sasniedz vairākus desmitus metru, taču kritenes rāda, ka kopējā alu un ezeru sistēma zem zemes šeit ir daudz lielāka – vismaz trīs hektārus plaša. Savulaik šajā sistēmā esošā Ezerala bijusi garākā Latvijā, kamēr netika atklātas garākas pazemes ejas.

Arī avotu ziņā Latvija ir bagāta. Kā interesantākos var minēt Leju svētavotu Rucavas pusē un Kaļķleju svētavotu Talsu pusē – abi ir ne vien ūdens ieguves vietas, bet arī interesantas un senas kulta vietas, dabas svētvietas.

Izzūdošas vērtības

Pētnieks atzīst, ka kopumā ir ļoti grūti paredzēt, kādi dabas objekti varētu iet zudībā, jo dabā notiek pārsteidzošas lietas. Kā izzūdošu vērtību var minēt ļoti brūkošo Bezdelīgu klinti pie Salacas un Launaga iezi pie Gaujas, kas pēdējās desmitgadēs ir ļoti mainījies.

«Dabā viss plūst un mainās,» viņš piebilst.

Kā īpašu dabas vērtību tieši šogad pētnieks atzīmē šī gada ģeovietu – Raunas staburagu, kas atrodas tāda paša nosaukuma upes krastā Raunas ciemā. Tas ir lielākais staburags Baltijā. Staburgs ir klints, kas pati palielinās jeb aug. «Tas ir fenomens, ka, no zemes iztekot kaļķainam ūdenim, tekot tam pa sūnām un pārkaļķojot šīs sūnas, klints kļūst arvien lielāka,» skaidro dabas zinātnieks. Lai gan šajā ziņā ir zaudēts četrreiz ievērojamākais Daugavas staburags, kas applūda jau pieminētās Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecības laikā, arī Raunas klints ir tā īpašā un nozīmīgā vieta, kas būtu jāapmeklē ikvienam Latvijas iedzīvotājam vismaz reizi mūžā. Jāpiemin, ka nākamnedēļ, 27. maijā, šeit notiks arī Gada ģeovietas pasākums, kura laikā varēs kopīgi ar Latvijas labākajiem ģeologiem baudīt dabu un iepazīt Raunas upes ieleju.

«Labi, ka vēl mums visa Daugava noslīcināta, tāpēc absolūti unikāli ir Daugavas loki,» vēl vienu ievērojamu dabas objektu min Andris. Daugavas loki ir pilnībā dabisks upes posms, kas sākas Daugavpilī un beidzas Krāslavā. Šeit ir izcilas ainavas, ļoti daudz kultūrvēsturisku vietu, un pati Daugava šajā posmā ir ieteicama kā ūdens tūrisma upe. Taču arī kājāmgājējiem un autobraucējiem šeit ir pieejama labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, kas ļauj atklāt Latgales skaistumu.

Senču pēdas akmeņos

Runājot par dabā atrodamajiem pārsteigumiem, viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem atradumiem ir senās kulta vietas jeb daudzie bedrīšakmeņi Liepājas pusē, pie Grobiņas. Latvijā nav saglabājušās daudzas vēstures liecības no laikaposma pirms mūsu ēras, taču akmeņos ir iespēja saskatīt mūsu senču darbības pēdas. Latvijā pašlaik ir zināmi jau 93 bedrīšakmeņi – senie kulta akmeņi, kurus cilvēki lietoja bronzas laikmetā. No visiem 93 bedrīšakmeņiem aptuveni 50 ir atrasti Kurzemē, visvairāk – Liepājas apkārtnē, pie Grobiņas un Rucavas. Senie cilvēki akmeņos, veicot kulta darbības, izveidojuši bedrītes. Tie ir tik būtiski, jo apliecina, ka cilvēki ir dzīvojuši šajā apvidū. «Tajā laikā, kad Ēģiptē cēla piramīdas, Latvijas teritorijā senie cilvēki veidoja bedrīšakmeņus. Šie bedrīšakmeņi ir kā seno cilvēku vizītkartes,» tēlaini raksturo Andris, kurš bedrīšakmeņus pēta jau vairāk nekā 15 gadu. Bedrīšakmeņi ir ļoti raksturīgi tieši Ziemeļeiropai, visvairāk to ir Igaunijā un Somijā.

Kā dabas vērtības tiek atrastas? Pavisam vienkārši – braucot apkārt un pētot, taču bieži vien gadās, ka arī vietējie iedzīvotāji, novadpētnieki vai speciālisti atrod šo to vērtīgu. Šo vietu un dabas objektu atpazīstamības veicināšanā un labiekārtošanā gan vēl ir daudz darāmā, bet tā ir iespēja attīstīt nevien tūrisma jomu savā novadā un Latvijā kopumā, bet arī piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai. Tāpēc varam mudināt ikvienu vispirms izzināt vietējo apkārtni. Varbūt tieši tur aug valsts nozīmes dižkoks, atrodas sena kulta vieta, tek jauns ūdenskritums.

Vairāk par dabas objektiem un atradumiem lasi www.petroglifi.lv.

http://news.lv/Diena/2018/05/18/apsleptie-zemes-dargumi

 

Neaizmirstamās atmiņas

Autors: Līga Salnite

Datums: 18.05.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Atvaļinājums

Atvaļinājums kopā ar bērniem

Straujiem soļiem tuvojas atvaļinājumu laiks, un ne mazums vecāku jau prātā spēlē ideju tenisu, ko iesākt šogad. Iespējamos variantus koriģē darbā pieejamie atpūtas datumi, emocionālās saistības pret vecvecākiem, ģimenes budžets un labo apņemšanos noturība. Lai smeltos iedvesmu vasarai, uzklausījām dažādu ģimeņu un profesionāļu – blogeres Aigas Zviedres un bērnu pasākumu vadītājas Ivetas Lejas – pieredzi

Vēlmes un iespējas

Kad domas sāk lidot vasaras virzienā, pirmie uzaust ilgi lolotie sapņi un vēlmes, tikai pēc neilga brīža tiem nosēžoties uz praktisko iespēju pamata. Rūdītu vecāku ieteikums ir neapstāties ne pie viena, ne otra un jau pirmās mazākās idejas, kā arī lielās vīzijas, kā ar bērniem pavadīsim laiku vasarā, pierakstīt. Veidosies garš un kopumā vienā atvaļinājumā nekādi nepiepildāms saraksts, tomēr tas var izrādīties labs palīgs. Analizējot lielākās ieceres, vēl pavasarīgajos brīvbrīžos var novērtēt, kam, kad un kā var veikt sagatavošanās priekšdarbus. Turpretī mazie, teju smieklīgi piefiksētie nieki izglābs tajos rītos, kad plānots nav nekas, bet iekšējā sajūta un bērnu acis pieprasa kādu piedzīvojumu. Domājot par lielākiem ģimenes kopā būšanas projektiem, kā pārgājieni un tālāki ceļojumi, vienlīdz svarīgi ir censties objektīvi novērtēt ne tikai sausi pragmatiskos aspektus – finanses, pieejamo laiku, transporta iespējas –, bet arī savu gatavību piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem.

Tuvākie mērķi

Piedzīvojumu ceļojumu aģentūras pārstāvei un blogerei Aigai Zviedrei brīvā laika pavadīšana ceļojumos kopā ar bērnu ir pašsaprotama. Viņas dēlēns vecākiem devies līdzi pirmajā lidojumā jau triju mēnešu vecumā. Tomēr vecākiem, kuri vēl tikai plāno vai vēlētos ceļojumu ar bērnu, viņa iesaka visupirms doties vairākos testa braucienos tepat uz tuvākām un tālākām vietām Latvijā vai kaimiņvalstīs. Tas varētu būt, piemēram, ūdensparka apmeklējums Ventspilī, Viļņā vai Pērnavā. Tādējādi ne tikai bērnam gandarījums par gaidītajiem ūdenspriekiem, bet arī vecāki iegūs noderīgu pieredzi, cik ilgi pārbraucieni bez lielām grūtībām ir paveicami ģimenei. Tas noderēs, plānojot jau lielāku ceļojumu.

Latvijā un kaimiņvalstīs pieejamie galamērķi ietver gan bezmaksas iespējas, gan kopīgu ģimenes dienu ar simboliskiem izdevumiem, kā arī visai ekskluzīvus risinājumus.

Tīmeklī rodams vezums ieteikumu dažādu pārgājienu, velo un laivošanas maršrutiem. Atliek tikai izvēlēties, balstoties uz savu entuziasmu un bērnu vecuma iespējām. Izmaksas veidos vien pārtika un nepieciešamais aprīkojums, ja tāda jau nav, – telts, laiva, velosipēds utt.

Vienkāršība būdiņā

Bērnu atpūtas un ballīšu istabas Rotaļu fabrika vadītāja Iveta Leja konsekventi pieturas un apliecina pozitīvo pieredzi interesantai praksei – vasarās doties uz vasarnīcām, bet nevis vienu un to pašu ģimenes vasaras mītni, bet gan ik sezonu īrēt citu «gandrīz būdiņu». «Jo mazāk ērtību un izklaižu, jo vairāk rodas iespējas bērnam attīstīt patstāvību un spēju pašam sevi nodarbināt,» pārliecināta ģimenes svētku organizatore, kura audzina divas atvases.

Atsaucoties uz pārvarētajām bailēm no kukaiņiem, čiekuru lasīšanu un mācīšanos iekurt ugunskuru, kāju sildīšanu bļodās un pašu bērnu iniciētu pievēršanos grāmatām, jo televizors un dators nav pieejams, Iveta uzsver – tieši šīs atmiņas bērniem nostiprinās visdziļāk.

Komfortablāks, bet, visticamāk, krietni dārgāks risinājums būs plašais brīvdienu māju piedāvājums, kas ļauj apvienot tuvumu dabai un gribētās ērtības. Starp dažādajām lauku romantikas naktsmītnēm ir arī tādi interesanti risinājumi kā mājas kokos Priekuļu pagastā, kur par nepilniem 130 eiro diennaktī var izbaudīt dzīvošanu gaumīgi un ērti iekārtotā miteklī starp kokiem 4–6 metru augstumā. Mājas kokos gan pieejamas tikai ģimenēm ar pusaudžiem virs 12 gadiem.

Eksotiskie vilinājumi

Aiga Zviedre apliecina – zīdaiņi ir pateicīgs ceļojuma sabiedrotais, jo viņu galvenā prasība un vēlme ir ēdiens un mammas nepārtrauktā klātbūtne. Mazuļiem, kuri jau sākuši staigāt, grūtāki var izvērsties tieši garāki, ilgstošāki pārbraucieni uz kādu noteiktu mērķi, jo instinktīvais kustību dzinulis neļaus mierīgi nosēdēt. Līdz ar to vēlams laikus ieplānot un rēķināties ar biežākām atpūtas jeb izkustēšanās pauzēm. Taču Aiga no sirds mudina vecākus izmantot laiku līdz bērna divu gadu vecumam, kad ceļošanā bērnam joprojām galvenokārt vajag kontaktu ar mammu un par mazuļa līdzņemšanu tikpat kā nekur netiek prasīta papildu biļete vai dalības maksa ir simboliska.

Ja ir vēlme un iespējas, arī tālajos braucienos kopā ar bērniem pieejams plašs risinājumu loks – kūrorti, kur cenā iekļauts viss un praktisko rūpju tikpat kā nav, individuāli plānots maršruts, kuru iespējams mainīt pēc savu bērnu un pusaudžu vajadzībām, ceļojums, apvienojoties vairākām ģimenēm ar līdzīga vecuma bērniem.

Ar pavisam maziem bērniem pastāv lielāka varbūtība, ka sākotnēji plānotais maršruts un dienaskārtība kādā brīdī būs jāmaina. Tāpēc jānoskaņojas būt elastīgiem un gataviem jaunu risinājumu meklēšanā.

Iveta Leja paralēli ilggadējai bērnu pasākumu vadītājas pieredzei regulāri brauc līdzi dažādām ģimenēm kā ceļojumu aukle.

Visbiežāk tas pieprasīts izbraucienā uz ārvalstīm vai tepat Latvijā, vairākām ģimenēm ar bērniem izīrējot viesu namu. Ja vecāki vēlas doties ekstremālākā ekskursijā vai vienkārši vakaru pavadīt tikai pieaugušo lokā, šāda aukle ir noderīga ne vien kā bērnu pieskatītāja, bet arī kā attīstošu nodarbību vadītāja. Vecāku prombūtnes laikā jaunākā paaudze laiku pavadīs lietderīgi.

Mazais lielais notikums

Ja ceļojums vai aktīvā atpūta nav jūsu ģimenes gaumē, nekad nav par vēlu atvērt radošu prātu maziem un vienkāršiem, bet bērna acīs tikpat vērtīgiem priekiem. Piemēram, pikniks pilsētas parkā, uzkāpšana baznīcu un skatu torņos, papīra kuģīšu laišana kanālā un vēja ķeršana maisiņā, kā arī gaisa pūķa dancināšana.

Pirmsskolas vecuma bērnam mīļākie ceļojumi ļoti bieži ir saistīti ar vilcienu. Jau vairākās paaudzēs tam gūts apstiprinājums, un nenoliegsim – to spilgti atceramies paši no savas bērnības. Pats interesantākais ar vilcieniem ir tas, ka šajās atmiņu ainās lielākoties pazūd galamērķis. Līdz ar to nav vajadzības četrgadniekam vai pat jau pirmklasniekam noteikt nozīmīgus apskates punktus vai iemeslus, kāpēc turp dodamies, – tik un tā vilciens to aizēnos. Izvirzot pavisam vienkāršu uzdevumu – pastaigāt pa galastacijai tuvāko mežu, nosūtīt pašiem sev kartīti uz mājām vai arī vienkārši pārbaudīt, vai piecas stacijas tālāk no mums saldējums garšo labāk, – var tikt pie ne visai dārgi izmaksājuša dienas lielā notikuma.

Ģimenes sapulce

Par to, vai savlaicīgi brīdināt atvases par vasarā gaidāmajiem plāniem vai tomēr sarīkot pārsteigumu, vienota principa nav. Iveta teic: vecākiem jāsajūt savs bērns, jo ir bērni, kam vienmēr patiks jebkādi pārsteigumi, un ir bērni, kas no tā tikai uzvilksies vai noslēgsies. Runājot par lēmumu pieņemšanu, kurp doties un ko darīt, Iveta dalās ar personīgo pieredzi – ģimenes sapulcē katrs izsaka un pieraksta savas vēlmes vasarai vai brīvdienām. To, kas sakrīt visiem ģimenes locekļiem, īsteno vispirms, tādējādi iemācot jauniešiem rēķināties arī ar līdzcilvēku vēlmēm.

Arī somas sakrāmēšana kādai no brīvdienu aktivitātēm ir bērnam vērtīgs patstāvības un spriešanas treniņš: sākotnēji mazliet jālīdz izdomāt, bet ilgtermiņā jāvadās pēc principa – ko paņems, ar to būs jāiztiek.

***

Idejas atpūtai kopā ar ģimeni

Akvaparki un ūdens prieki

(ģimenes cena 2 pieaug. + 1 bērnam 2 h–veselai dienai)

Latvija: Rīga, Elektrum olimpiskais centrs (22–27 eiro); Jūrmala, Līvu akvaparks (55–71 eiro); Ventspils, Ūdens piedzīvojumu parks (15–27 eiro), Liepājas Olimpiskais centrs (20–35 eiro), Siguldas Ūdens un atrakciju parks (20–24 eiro).

Igaunija: Tallinas nomalē esošais Atlantis H2O ar zinātniski izglītojošu dvesmu (no 35 eiro); ūdens atrakciju parks Pērnavā Tervise Paradiis (no 32 eiro); Tartu akvaparks Aura (20–23 eiro, ar 2 bērniem, bērniem līdz 5 gadiem – bez maksas).

Lietuva: vērienīgais Druskininku ūdensparks (28–66 eiro); atrakciju parks Vichy Viļņā (48–52 eiro).

*

Pasaku un atrakciju parki

(2 pieaug. + 2 bērni)

Dabas parks Tērvetē ar pasaku taku (10–12 eiro); izklaides parks Avārijas brigāde Lēdmanes pagastā (48–56 eiro; daudzbērnu ģimenes kartes 3+ īpašniekiem – sākot ar trešo bērnu, bez maksas); tematiskais parks Lotes zeme Pērnavas apkaimē (68–80 eiro); Radaiļu dinozauru parks un ačgārnā māja Klaipēdas apkaimē (52 eiro)

*

Botāniskie dārzi un zoodārzi

(2 pieaug. + 2 bērni)

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs (17 eiro) un tā lauku filiāle Cīruļi Kalvenes pagastā (10 eiro); Latgales Zoodārzs Daugavpilī (1,2–1,8 eiro); kamieļi un lamas atpūtas kompleksā Rakši Drabešu pagastā (6–11 eiro); Tallinas Zooloģiskais dārzs (20 eiro); Lietuvas Zooloģiskais dārzs Kauņā (15 eiro); Klaipēdas Zooloģiskais dārzs (14–20 eiro); iepirkšanās un atpūtas centrā MEGA izveidotais tiešās saskarsmes zoodārzs Kauņā (26–34 eiro), lauku sētas un mini zoodārzi (meklē www.celotajs.lv);

Delfinārijs Klaipēdas apkaimē (21–30 eiro, ieskaitot akvārija un muzeja apmeklējumu un delfīnu priekšnesumu);

LU Botāniskais dārzs Rīgā (12,80; pirmdienās daudzbērnu ģimenēm bez maksas, pārējiem – 30% atlaide; līdz 6 g. v. – bez maksas); Tallinas Botāniskais dārzs (9 eiro, 26 eiro – apvienotā biļete ar blakus esošā TV torņa apmeklējumu); Viļņas Universitātes Botāniskais dārzs (7 eiro) un nedaudz mazāki botāniskie dārzi vēl astoņās dažādās Lietuvas pilsētās.

*

Dabas un piedzīvojumu takas

Mežakaķis Rīgā un Siguldā (39–51 eiro); Tarzāns Siguldā (82–116 eiro), Jūrmalā (54–70 eiro), kā arī Liepājā un Daugavpilī (abos 40–50 eiro); Valmieras Sajūtu parks (19–40 eiro) u. c. Vairākās pašvaldībās, piemēram, Brocēnos, gaisa takas ir bez maksas.

Līgatnes dabas takas ar Latvijai raksturīgajiem savvaļas dzīvniekiem un putniem (8–10,2 eiro).

Daudzas bezmaksas neparastu pastaigu vietas – Ķemeru vai Cenas tīreļa laipas, dažādi iekārtotās mežu dabas takas meklē Mammadaba.lv.

Dzīvespriecīga un veselīga ģimenes aktivitāte būs arī kāda no daudzajām baskāju takām vai publiskajām veselības takām visā Latvijā.

http://news.lv/Diena/2018/05/18/neaizmirstamas-atminas

 

Simtgades ceļi

Datums: 18.05.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Atvaļinājums

Lai iepazītu Latvijas valsts tapšanas līkločus, par godu simtgadei tapuši septiņi tūrisma maršruti. Tie ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējuši valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos. Aizraujoši, objektiem un saimniecībām bagāti un ainaviski skaisti ceļi.

Materiāls tapis sadarbībā ar www.celotajs.lv

***

Daugavas ceļš

Daugavu ne velti sauc par Likteņ-upi, Sirdsdaugavu, Māmuliņu. Tā kā liela un pilnasinīga ūdens artērija plūst cauri mūsu zemei un vēsturei. Vikingi to esot pazinuši un izmantojuši jau no V gadsimta. Krāslava kā sena Daugavas pilskalna vieta bezbailīgajiem kuģotājiem bijusi labi pazīstama, jo lejpus tās varējis kuģot ar uzvil-ktām burām. Daudzu gadsimtu garumā šeit noritējusi aktīva preču plūsma. Upi pārvaldīt un kontrolēt gribējuši daudzi, par to liecina pilskalnu un piļu, arī lielais apdzīvoto vietu skaits gar tās krastiem.

Praktiskā informācija

7–8 dienu ceļojums

Maršruts: Rīga–Jēkabpils–Daugavpils–Krāslava–Piedruja (vai otrādi)

Garums: 340 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Rīga–Salaspils: Daugavgrīvas cietoksnis, Katlakalna luterāņu baznīca, Daugavas muzejs Doles salā, Salaspils memoriālais ansamblis.

2. diena. Daugmale–Ikšķile: Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako, Daugmales pilskalns, Ikšļiles baznīcas drupas, Nāves sala

3. diena. Ogre–Ķegums–Jaunjelgava–Lielvārde: Ogre, Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs.

4. diena. Skrīveri–Aizkraukle: Skrīveru Pārtikas kombināts, Aizkraukles pilskalns, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs Kalna ziedi.

5. diena. Koknese–Krustpils: Kokneses pilsdrupas, radošā māja Baltaine, Likteņdārzs, Staburaga piemiņas vieta, Vikingu kuģis, Daugavas plostnieku piemiņas vieta, Krustpils pils.

6. diena. Jēkabpils–Līvāni–Jersika: Jēkabpils/Krustpils, Latgales Amatniecības un mākslas centrs Līvānos, Jersikas pilskalns.

7. diena. Daugavpils–Slutišķi: Daugavpils cietoksnis, Daugavpils Skrošu rūpnīca, Baznīcu kalns, Naujenes pilskalns–Dinaburgas pilsdrupas, Slutišķu sādža.

8. diena. Slutišķi–Piedruja: podnieks Valdis Pauliņš, Grāfu Plāteru pils, zirgu sēta Klajumi, Piedruja.

***

Jēkaba ceļš

Slavenais Kurzemes hercogs Jēkabs valda Kurzemē un Zemgalē apaļus 40 gadus (1642–1682). Šajā laikā viņa pārvaldītajā zemē notiek lielas pārmaiņas – strauji attīstās kuģu būve, parādās pirmās manufaktūras un uzlabojas lauksaimniecības ražošanas apjomi. Hercogam izdodas radīt lielu floti, kuras kuģi ved uz Rietumeiropu labību, gaļu, sviestu, vilnu, kokmateriālus un visu to, ko saražo viņa manufaktūras un Zemgales un Kurzemes muižas. Flote ir liela un spēcīga, tā ne tikai kuģo uz Eiropu, bet sasniedz arī Tobāgo un Gambiju, tur dibinot kolonijas un vedot uz Eiropu cukuru, kafiju un garšvielas. Hercoga Jēkaba laiks ir lielu pārmaiņu laiks Latvijas zemēs, un tas nav palicis nepamanīts.

Praktiskā informācija

4–5 dienu ceļojums

Maršruts: Jelgava–Dobele–Kandava–Sabile–Kuldīga–Ēdole–Alsunga–Jūrkalne

Garums: 215 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Ieteicamais laiks: maijs–oktobris

Apskates objekti

1. diena. Cena–Jelgava: lauku sēta Caunītes, Jelgava – pils, Sv. Trīsvienības baznīca ar interaktīvu muzeju baznīcas tornī un stiklotu skatu platformu, Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

2. diena. Dobele–Jaunpils–Kandava–Sabile: Dobele, Jaunpils pils, Pūres Šokolādes muzejs, Kandava, Pulvertornis, Buses pilskalns, Drubazu dabas taka, Sabiles Vīna kalns.

3. diena. Sabile–Renda–Kuldīga: Sabiles luterāņu baznīca, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, Renda, Ventas rumba.

4. diena. Kuldīga: Kuldīgas pils dzirnavas, Sv. Katrīnas luterāņu baznīca, pils sarga namiņš, Kuldīgas pilsētas dārzs un novada muzejs, vēsturiskais centrs ap Alekšupīti, vecais rātsnams, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

5. diena. Ēdole–Alsunga–Jūrkalne: Ēdoles pils, Alsungas ordeņa pils, Suitu rija, Spēlmaņu krogs, Alsungas Vēstures muzejs, Jūrkalne, lauku maizes cepšana Bērziņos.

***

Gaismas ceļš

Pa senajiem tirdzniecības ceļiem tika izplatītas ne tikai preces, bet arī zināšanas un kultūra – viss tobrīd jaunais un nezināmais. Tā mācītājs Ernsts  Gliks, iespējams, jau sācis Bībeles tulkošanu latviešu valodā, dodas no Daugavgrīvas cietokšņa uz Alūksni. Te viņš pabeidz lielo un nozīmīgo darbu un, atzīmējot to, iestāda pie mācītājmuižas divus ozolus, kas zaļo vēl šodien. Mācītājs, tulkotājs, literāts un izglītības darbinieks Gliks Alūksnē nodibina arī pirmo skolu Vidzemē, kas domāta latviešu bērniem. Pateicoties viņa devumam, Vidzemē pēc Ziemeļu kara uzplaukst brāļu draudzes jeb hernhūtieši, kas virza tā laika garīgo un politisko attīstību, tuvinot pirmo tautisko atmodu. Ļoti īpaša Gaismas ceļa kontekstā ir Piebalga, kurā, laikam ejot, veidojas nozīmīga Latvijas kultūrtelpa.

Praktiskā informācija

4–5 dienu ceļojums

Maršruts: Alūksne–Gulbene–Tirza–Jaunpiebalga–Vecpiebalga–Liezēre–Cesvaine–Madona

Garums: 200 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Alūksne un apkārtne: Glika ozoli, Bībeles muzejs, Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas, Tempļa kalns, Gulbenes–Alūksnes mazbānītis.

2. diena. Stāmeriena–Vecgulbene–Druviena: Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs, Stāmerienas pils un Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Vecgulbenes muiža, pirtslietu darbnīca, Druvienas Vecā skola.

3. diena. Jaunpiebalga–Vecpiebalga: Jaunpiebalgas Sv. Toma evanģēliski luteriskā baznīca un novadpētniecības muzejs, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs Jāņaskola, Vēveri, Saulrieti, piemineklis brāļiem Kaudzītēm.

4. diena. Jaunpiebalga–Vecpiebalga: Antona Austriņa piemiņas muzejs Kaikaši, Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas luterāņu baznīca, Vecpiebalgas muiža.

5. diena. Cesvaine–Madona: Cesvaines pils, Biksēres muiža, keramiķis Jānis Seiksts, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs.

***

Brīvības ceļš

Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat no XIII gs. Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām.

Praktiskā informācija

3–5 dienu ceļojums

Maršruts: Rīga–Saldus–Skrunda–Liepāja

Garums: 255 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Rīga–Piņķi–Babīte: Sudrabkalniņš, Pinķu luterāņu baznīca, Latvijas Brīvības cīņu Piņķu kaujas piemineklis, Tīreļu jeb Antiņu brāļu kapi, Ziemassvētku kauju piemiņas parks.

2. diena. Džūkste–Lestene: zemnieku saimniecība Geidas, piemiņas akmens ģenerāļa J. Baloža brigādei, piemineklis G. Zemgalam, piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai, Lestenes Brāļu kapi, piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem.

3. diena. Saldus un tā apkārtne: Saldus, lauku sēta Puteņi, Oskara Kalpaka memoriāls Airītes.

 

4. diena. Skrunda–Durbe–Grobiņa: Skrundas kaujas piemiņas akmens, Deportāciju piemiņas vagons, Rudbāržu muiža, Durbe, Grobiņas viduslaiku pils drupas un pilskalns.

5. diena. Liepāja: Liepājas cietok-snis, Liepājas muzejs, Amatnieku nams, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca, Zivju iela.

***

Māras ceļš

Pēc Livonijas valsts izveides pāvests veltīja šo zemi Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tā radās Terra Mariana jeb Māras zeme. Ceļš Ludza–Rēzekne–Daugavpils ir sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja šodienas Viļņu un Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sanktpēterburgu ar Varšavu. Ļoti skaista un poētiski gleznaina zeme.

Praktiskā informācija

4–5 dienu ceļojums

Maršruts: Berķenele–Daugavpils–Aglona–Aizkalne–Lūznava–Lipuški–Rēzekne–Sarkaņi–Ludza

Garums: 220 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Berķenele–Daugavpils: Raiņa māja Berķenelē, Daugavpils cietoksnis, Baznīcu kalns, Daugavpils Skrošu fabrika.

2. diena. Aglona un tās apkārtne: piemiņas akmens Raiņa vecāku bijušo māju vietā, Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, Aglonas katoļu bazilika, Aglonas Maizes muzejs, Raiņa memoriālais muzejs Jasmuiža, zemnieku saimniecība Juri.

3. diena. Feimaņi–Upšeļi–Lūznava: Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, piemineklis Krusta nesējs, podnieks Aivars Ušpelis un gleznotāja Vēsma Ušpele, Lūznavas muiža.

4. diena. Rēzekne un tās apkārtne: Volkenbergas pilsdrupas, Mākoņkalns, podnieks Evalds Vasilevskis, Rēzeknes Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanas nams un muzejs, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle, Rēzeknes pilskalns, Latgales vēstniecība Gors, Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca un Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca.

5. diena. Rēzekne–Ludza: Latgales Māra, Latgales Kultūrvēstures muzejs, zirgu sēta Untumi, ādas izstrādājumi un zirglietas Apkalnmājās, podnieks Juris Krompāns, Sarkaņu katoļu baznīca, Ludzas mazstāvu koka dzīvojamo ēku apbūve, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Ludzas Amatnieku centrs, katoļu un pareizticīgo baznīcas.

***

Līvu ceļš

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā top samanāmi un atpazīstami no X gadsimta. Viņi apdzīvo Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces. Teritoriju gar jūru no Ģipkas līdz Ovišiem mēs tagad zinām kā Lībiešu krastu. Te joprojām atrodami romantisma apdvesti piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi, te Kolkas ragā dižais Krišjānis Valdemārs samērījis pašu Eiropas centru. Sekojot viņa aicinājumam, lībieši visā piekrastē aktīvi piedalījās burinieku būvniecībā līdz pat Ainažiem, kurp dodas smelties jūrskolā izglītību. Lībiešu mantojums saskatāms arī nēģu zvejas tradīcijās, kas joprojām dzīvas Carnikavā, Svētciemā un Salacgrīvā.

Praktiskā informācija

4–5 dienu ceļojums

Maršruts: Ventspils–Kolka–Rīga–Saulkrasti–Ainaži

Garums: 370 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Ventspils: pilsētas apskate, Piejūras brīvdabas muzejs, Livonijas ordeņa pils.

2. diena. Oviši–Mazirbe–Vaide: seni zvejniekciemi Oviši un Lūžņa, Miķeļtornis, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Pie Andra Pitragā, Saunags, Vaide.

3. diena. Kolka–Roja: Kolkas pilsēta, Kolkasrags, sklandraušu cepšana Ūšos, Līvu centrs Kūolka, Melnsils, Ģipka, mielasts zvejnieku sētā, Rojas Jūras zvejniecības muzejs, zvejnieku sēta Dieniņas.

4. diena. Ragaciems–Saulkrasti: Ragaciema sedums, Daugavas muzejs Doles salā, Carnikavas nēģi, Baltā kāpa Saulkrastos.

5. diena. Saulkrasti–Salacgrīva–Ainaži: Ingrīdas Žagatas Keramikas darbnīca, Minhauzena muzejs, brīvdienu māja Vējavas, kas piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivām, Salacgrīvas Nēģu tači, Ainažu jūrskolas muzejs.

***

Baltijas ceļš

Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiskais notikums noritēja 1989. gada 23. augusta vakarā, vienojot apmēram 2 miljonus cilvēku. Tā mērķis bija pievērst uzmanību un atgādināt 50 gadu vecus notikumus – Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanu. Tā rezultātā divas tā laika lielvaras – Vācija un PSRS – pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā pirms kārtējā pasaules kara, bet Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību.

Praktiskā informācija

4–5 dienu ceļojums

Maršruts: Grenctāle–Bauska–Rīga–Sigulda–Cēsis–Valmiera–Rūjiena–Unguriņi

Garums: 350 km (neskaitot objektu apmeklējumu)

Apskates objekti

1. diena. Bauska un apkārtne: Ribbes vējdzirnavas, Viļa Plūdoņa muzejs Lejenieki, Bauskas pils, Rātsnams un pilsētas apskate.

2. diena. Iecava–Doles sala: Edvarta Virzas mājas Billītes, Jāņa Čakstes memoriālais muzejs Auči, Baltijas ceļa 25. gadskārtai veltītā piemiņas zīme Rīgas–Bauskas šosejas 25. kilometrā pie Ķekaviņas upītes, Depkina Rāmavas muiža, Daugavas muzejs, Namdara darbnīca.

3. diena. Sigulda–Turaida–Amata–Āraiši: Sigulda, Turaida, Vienkoču parks, Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais centrs, Amatas ieleja, Āraišu ezerpils, kokļu meistars Andris Roze.

4. diena. Cēsis un apkārtne: Cēsis, Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs Kalāči.

5. diena. Valmiera–Oleri–Ķoņi: Valmieras Livonijas ordeņa pils, Kaņepju sēta Adzelvieši, Oleru muiža, zemnieku saimniecība Klimpas, piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem, piemineklis Sējējs un Tālavas taurētājs, Ķoņu dzirnavas, Baltijas ceļam veltītā piemiņas zīme.

http://news.lv/Diena/2018/05/18/simtgades-celi

 

2018-05-20
Laika ziņas
Aptaujas