Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Latvijas pašvaldību pārstāvji konferencē Itālijā

Datums: 21.05.2018

Izdevums: Latvijas Pašvaldību savienības izdevums "InfoLOGS"

Rubrika: Eiropā un pasaulē

Latvijas pašvaldību delegācija, ko vadīja LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede ar LPS sekretariāta vadītājas vietnieces Andras Rakštes atbalstu, pagājušonedēļ piedalījās konferencē “Mazie uzņēmēji – Eiropas ekonomikas sirds”, kas notika Itālijas pilsētā Kazalborgonē.

Konferences dalībnieki bija projekta “Europe for citizens” (“Eiropa pilsoņiem”) partneri no Maltas, Itālijas un Polijas. Latviju pārstāvēja Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Vecpiebalgas pašvaldību pārstāvji.

http://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-InfoLOGS/2018/05/21/latvijas-pasvaldibu-parstavji-konference-italija

 

Process sācies, skaidrības nav

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 22.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Civilā aizsardzība nav jautājums, ar kuru ikdienā saskaramies, par kuru ikdienā domājam. Taču, ja tiešām nāksies par to domāt, tad jautājumi būs jārisina ātri un koordinēti. Kā rīkoties ārkārtas gadījumos, kā glābt cilvēkus, vidi, regulē likums un citi normatīvie akti.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā minēti arī pašvaldību uzdevumi, tostarp apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu; apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.

Tātad komisijai un civilās aizsardzības plānam jābūt ne katrā pašvaldībā, bet sadarbības teritorijā. Te gan jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas centieni noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem pagaidām iestrēguši ministriju gaiteņos.

Taču likums pieņemts, tas jāpilda, un process lēnām virzās. Ir izveidota Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija, par tās priekšsēdētāju ievēlēta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa stāsta, ka vietnieku statusā ir pārējo septiņu novadu domju priekšsēdētāji: Jānis Rozenbergs (Cēsu novads), Hardijs Vents (Pārgaujas novads), Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novads), Ainārs Šteins (Līgatnes novads), Elīna Stapulone (Priekuļu novads), Evija Zurģe (Raunas novads), Indriķis Putniņš (Vecpiebalgas novads). Vietnieka statusā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants. Komisijā arī vēl pa vienam speciālistam no katras pašvaldības, kā arī pārstāvji no Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta, a/s “Sadales tīkls”, a/s “Augstsprieguma tīkls”, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Stāstot par paveikto, E. Eglīte atzīst, ka process ir pašā sākumā: “Ir šis likums, kas nosaka, kas mums jādara, taču viss nav tik vienkārši. Pirmām kārtām jau likumā atrunātais īsti neatbilst esošajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Likumā tiek runāts par sadarbības teritorijām, lai gan realitātē tādas nav izveidotas. Cits jautājums, ka pašvaldības sadarbojas neatkarīgi no tā, ka šī formācija – sadarbības teritorija – nav nekādi nostiprināta. Esam izveidojuši komisiju, lai gan, manuprāt, 28 cilvēki tomēr ir pārāk daudz, esam izstrādājuši komisijas nolikumu, kurā atrunāti komisijas locekļu pienākumi.”

Nolikumā minēts, ka komisijas locekļu pienākums ir ierosināt komisijas priekšsēdētājam sasaukt komisiju, ja izskatāmais jautājums skar attiecīgās institūcijas kompetenci un ir saistīts ar katastrofu pārvaldīšanu, katastrofu pārvaldīšanas koordinēšanu vai civilo aizsardzību.

E. Eglīte stāsta, ka vispirms jau katra novada vadītājs ir atbildīgais par savu teritoriju, tāpēc visi ir priekšsēdētājas vietnieki. Ja kādā pašvaldībā notiek apdraudējums, tad kopā ar VUGD pārstāvi tiek izlemts, vai tiek saukta visa komisija vai tikai konkrēti speciālisti. Katra situācija tiks vērtēta atsevišķi, jo, piemēram, gadījums Cēsīs nekādi nevar ietekmēt Vecpiebalgu.

Atbilstoši komisijas nolikumam komisijas locekļu apziņošanas kārtība tiek pārbaudīta divas reizes gadā.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldību domēm līdz 2017.gada 31.decembrim bija jāapstiprina šī likuma sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, taču tas nav paveikts ne Cēsu pusē, ne citviet valstī. E. Eglīte norāda, ka civilās aizsardzības plāna izstrāde ir uzsākta: “Darbs sākts, taču virzība lēna, jo, pirmkārt, ir minētās pretrunas likumos par sadarbības teritorijām, otrkārt, nav izstrādāta metodika, tāpēc nevienam nav īstas skaidrības, kas šajā plānā rakstāms. Ir informācija, ka arī citos reģionos nekur tālāk ar plānu izstrādi nav tikts. Jo rakstīt konkrētajai pašvaldībai plānu ir viens, bet kopējai sadarbības teritorijai – pavisam kas cits.”

E. Eglīte arī vērtē, ka pareizāk būtu, ja likumā paredzētais galvenais līmenis būtu nevis “politiskais”, kurā darbojas novadu domju vadītāji, bet gan speciālistu līmenis: “Manuprāt, pareizāk, ja politiķiem būtu atbalsta funkcija, bet galvenajiem tomēr jābūt praktiķiem, kuri pārzina katrs savu jomu un sistēmu kopumā.” .

http://news.lv/Druva/2018/05/22/process-sacies-skaidribas-nav

 

Par Latvijas risku novērtēšanas kopsavilkumu

Datums: 22.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Šādi sauc Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas tika prezentēts 2016.gada sākumā pirms Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma pieņemšanas. 

Informatīvajā ziņojumā iekļauts Latvijas risku novērtēšanas kopsavilkums, lietotie termini, risku novērtēšanas process, kā arī risku veidi un to scenāriju grafiskais attēlojums ar cēloņiem, kas var izraisīt noteikta apdraudējuma iestāšanos. Pie risku veidiem minēta arī Latvijas statistika, iesaistītās institūcijas un regulējošie normatīvie akti.

Risku novērtēšanas procesā tika identificēti 14 dažādi apdraudējumi (gripas pandēmija, vētra, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu bojājumi, būtiska avārija uz dzelzceļa, būtisks aviācijas negadījums, būtisks jūras transporta negadījums, būtisks informācijas tehnoloģiju drošības incidents, meža ugunsgrēki, būtisks autotransporta negadījums, upju piesārņojums, jūras piesārņojums, avārija rūpnieciskā riska objektā, maģistrālo gāzes vadu bojājums, plūdi), kuri pēc tam tika analizēti un izvērtēti, lai noteiktu to iespējamo atkārtošanās biežumu (varbūtību), kā arī iespējamās izraisītās sekas.

Iespējamais apdraudējuma atkārtošanās biežums (varbūtība) sadalīts piecos līmeņos:

ļoti augsta – var notikt vienu reizi gadā un biežāk;

augsta – var notikt vienu reizi no 1 – 15 gadiem;

vidēja – var notikt vienu reizi no 16 – 50 gadiem;

zema – var notikt vienu reizi no 51 – 100 gadiem;

ļoti zema – var notikt retāk kā vienu reizi 100 gados.

Minētajā informatīvajā ziņojumā aprakstīti iespējamie apdraudējumi, kā arī minēti spilgtākie notikumi. Sadaļā “Gripas pandēmija” norādīts, ka Latvijā visaugstākā saslimstības ar gripu intensitāte (saslimstība nedēļas laikā) bijusi 2006./2007. gada epidēmijas laikā – 932,9 uz 100 000 iedzīvotāju. Minētajā sezonā reģistrēts arī visaugstākais gripas komplikāciju skaits – 337. Šīs epidēmijas laikā fiksēts arī vislielākais saslimušo skaits – 70 933.

Sadaļā “Vētra” minēts, ka līdz šim lielākais upuru skaits fiksēts 2002.gada 4.jūlija vētrā – trīs bojā gājušie un vairāk nekā desmit ievainotie. 2005.gada orkāns “Ervins” izsauca jūras uzplūdus ar ūdens līmeņa paaugstināšanos virs +1,5 m, kopumā jūrā tika ieskaloti vairāk nekā 100 ha no Latvijas rietumu smilšainā krasta, tika bojātas daudzas būves, kopējie zaudējumi sasniedza 20 miljonus eiro.

Sadaļā “Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu bojājumi” gan nav minēti lielākie postījumi, bet var atcerēties jau minēto orkānu “Ervīns” 2005.gadā, kad aptuveni 60 procentos Latvijas teritorijas tika traucēta elektroapgāde.

Vienmēr bīstami var būt meža ugunsgrēki, kas var izcelties visā Latvijas teritorijā ar lielāku intensitāti ap divām lielākajām pilsētām (Rīgu un Daugavpili). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam katru gadu vidēji valstī tiek likvidēti aptuveni 800 meža ugunsgrēki, kopējā vidējā uguns skartā platība gadā ir ap 300 ha. Vidējā viena meža ugunsgrēka platība 0,4 ha.

Latviju šķērso vairāki maģistrālie gāzes vadi, skarot arī mūsu puses novadus. Maģistrālais gāzes vads Vireši – Tallina šķērso Raunas, Priekuļu novadu, bet Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Pleskava – Inčukalna pazemes gāzes krātuve šķērso Raunas, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes novadu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvijas teritorijā maģistrālo gāzes vadu avārija varētu būt sagaidāma vidēji reizi 15 gados.

http://news.lv/Druva/2018/05/22/par-latvijas-risku-novertesanas-kopsavilkumu

 

Mobilais ganāmpulks Latvijas pļavās

Autors: Gundega Skagale

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Vide

Ganību sezonu vakar Valkas pagastā saimniecībā "Marsi" atklāja Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks – Galoveju šķirnes gotiņas un Romanovas aitas ar jēriem. Viņu uzdevums šovasar būs "apsaimniekot" parkveida pļavas aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja".

Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks ceļos pa Latviju, lai ar noganīšanu palīdzētu atjaunot dabiskās pļavas. Tajā šobrīd ir aptuveni 60 Galoveju šķirnes liellopi un ap 200 Romanovas šķirnes aitu. To pastāvīgā mītnesvieta ir Līgatnes pagastā, bet, sākoties ganīšanas sezonai, ganāmpulks tiek sadalīts atsevišķās vienībās. Nākamnedēļ mobilā ganāmpulka lopi ceļos arī uz Lielupes palienes pļavām Jelgavā un pļavām Gaujas Nacionālajā parkā.

Atgriežamies pie pārbaudītām vērtībām – govju ganīšanas

Mobilais ganāmpulks ir viena no LDF projekta "GrassLIFE" ietvaros īstenotajām aktivitātēm. Dabisko pļavu atjaunošana notiks 14 "Natura 2000" teritorijās, kurās ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi, proti, tādi zālāji, kas ir reti un aizsargājami visur Eiropā. Noganīšana ir viena no metodēm, kā apsaimniekot dabiskās pļavas grūti pieejamās vietās.

Galoveju šķirne izvēlēta tāpēc, ka tā ir ekstensīva, proti, var iztikt bez proteīniem bagātām zālēm. Nav mazsvarīgi arī tas, ka šīs šķirnes liellopi ir augumā nelieli un bez ragiem. Ragainas govis viena otru varētu savainot pārvadāšanas laikā. Arī Romanovas aitu lielākā priekšrocība ir to salīdzinoši nelielais augums un vienkāršākais raksturs salīdzinājumā ar Latvijas tumšgalvēm.

Parasti dzīvnieki pēc gara ceļa cenšas nokļūt tālāk no piekabes, bet mobilā brigāde Ziemeļgaujas parkveida pļavu iepazīšanu sāka ar to degustāciju. Govju bars buļļa Prinča vadībā apstaigāja teritoriju, tām cieši sekoja aitas, līdz pēc vairākām stundām tās no karstās saules paslēpās koku pudura ēnā. To šajās pļavās ir tik daudz, ka katrai govij būtu savs.

Tādas parka pļavas ir unikālas!

Kopš "Marsu" saimnieki vairs netur gotiņas, pļavas ik gadu tiek smalcinātas. Taču šim dabisko zālāju apsaimniekošanas veidam ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, smagā tehnika četras reizes sezonā noblietē augsni. Otrkārt, smalcinot zāli, augsnē ir pārāk daudz organisko vielu, tādos apstākļos atsevišķas augu sugas sāk dominēt pār pārējām un līdz ar to mazinās bioloģiskā daudzveidība. Treškārt, smalcinot nav iespējams nodrošināt visu augu sēklu nogatavošanos un izsēšanos. Ceturtkārt, ar pļaušanas un vālošanas tehniku iet bojā vardes, kukaiņi, arī kāds neveikls zaķis, putns. 

Ziemeļgaujas parkveida pļavas dabas skaitīšanā apzināts, ka vienā kvadrātmetrā ir vismaz 50 dažādi augi – ne tikai raspodiņi un silapurenes, bet arī īsti retumi. Piemēram, Latvijas savvaļas orhideja – vīru dzegužpuķe, teic biologs Viesturs Lārmanis.

Projektā plānots uzturēt 1320 ha Eiropas Savienības nozīmes zālājus, proti, tādus, kādi ir retums visā Eiropā. Sadarbībā ar zemnieku saimniecībām plānots izstrādāt noganīšanas modeļus atjaunoto zālāju teritorijās. Pārbaudīt dažādus dabisko zālāju atjaunošanas variantus, piemēram, veikt piesēšanu, pārstādīt velēnu u. c. Ilgtermiņa ilgtspējīga noganīšana tiks nodrošināta 600 hektāros "sarežģīto", proti, grūti pieejamo vai apsaimniekojamo zālāju.

Veidos demonstrāciju saimniecību

Pirmo reizi Latvijā tiks izveidota arī zālāju demonstrācijas saimniecība, kurā ikviens varēs apmeklēt un iepazīsties klātienē ar iespējām bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. "Taču arī tagad projekta saimniecībās, kur uzturas mobilie ganāmpulki, ikviens var braukt un runāt ar saimniekiem, kā viss notiek," piebilst Inga Račinska, projekta vadītāja.

Tiks arī meklēti modeļi, kā dabisko zālāju apsaimniekošanu padarīt rentablu, iespējams, pļavu īpašnieki varētu nodarboties ar biškopību, lopkopību u. c. Parastās pļavas govis var apēst apmēram 50 dažādas zālītes, bet šajās 200 līdz 300. Ir jābūt atšķirībai gaļas kvalitātē, pārliecināti projekta iniciatori.

***

Dabisko pļavu apganīšanas projekts

Projekta "GrassLIFE" ietvaros

Notiks 14 "Natura 2000" teritorijās

60 Galoveju šķirnes liellopi un ap 200 Romanovas šķirnes aitu

Ganīs 1320 ha ES nozīmes zālāju

Ilgs līdz 2023. gadam.

Kopējais finansējums – 4,3 milj. eiro

Projektu finansē ES LIFE programma

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/05/23/mobilais-ganampulks-latvijas-plavas

 

Ar sēņu grozu arī pavasarī

Autors: Kitija Balcare

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Dažas pavasara sēnes ir ēdamas, bet citas – pat ļoti indīgas 

Ņemt rokā nazīti un doties sēnēs var ne tikai lietainos rudeņos, bet arī agros pavasaros. Dabas Diena pēta, kuras pavasara sēnes atstāt virtuālajā fotoķocī, bet kuras likt pītajā grozā, lai celtu mājiniekiem galdā.

Jāpārliecinās par sēnes identitāti

Pirms liekat kādu sēni grozā, noteikti jābūt pārliecībai par tās sugu. Ja ir kaut mazākās šaubas, sēni labāk atstāt tās dzīvesvietā un atraduma prieku iemūžināt kādā fotoattēlā. Sēņu identificēšanai var palīdzēt gan kāda enciklopēdija, gan vietne www.senes.lv, gan īpaša mobilā lietotne Sēnes Latvijā, kuru pasaules garšu izzinātājs pavārs Mārtiņš Sirmais dēvē par apliecinājumu tam, ka latviešiem sēņošana ir kultūru raksturojoša nodarbe, bez kuras neiztiek neviens, kas dodas mežā. Lai arī ierasti par pavasara sēnēm mēdz dēvēt lāčpurnus, izrādās, ka to klāsts – gan ēdamo, gan indīgo – ir krietni plašāks.

«Viena no pirmajām pavasara sēnēm ir Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca), ko var lietot kā rotājumu salātiem vai sviestmaizēm, taču, apēdot pavairāk, var iedzīvoties vēdersāpēs. Viena no pirmajām cepurīšu sēnēm, kas aug uz zemē iegrimušiem, trūdošiem čiekuriem, ir priežu čiekursēne (Strobilurus tenacellus), kas ir ēdama ar nosacījumu, ja sēņotājam ir pacietība kaut ko tik sīku salasīt,» pirmās agrās pavasara sēnes raksturo Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele.

Pavasara sēņu delikatese ir parastais lāčpurns (Morchella esculenta), kas meklējams lapu koku mežos, dārzos, parkos, īpaši vecos ābeļdārzos, kur aprakti kritušie āboli), cepams arī bez vārīšanas. «Karstā un sausā laikā pašas dārzā iemājojušie lāčpurni jau no zemes spraucas kaltētā veidā,» stāsta Inita, uzsverot, ka pavasara sēņu mūžs lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem.

Ēdams ir arī parastais ķēvpups (Ptychoverpa bohemica), kas no lāčpurniem atšķiras ar zvanveida cepurīti slaida kātiņa galā un ar ne tik patīkamu garšu. Pie vēlajām ēdamajām pavasara sēnēm Inita min arī maija auzeni (Calocybe gambosa) – baltu sēni ar izteiktu miltu smaržu, kas aug maija beigās un jūnija sākumā un ir ēdama pēc cepšanas bez vārīšanas.

No parastās bisītes (Gyromitra esculenta) sēņu eksperte iesaka izvairīties, lai gan daudzi to vāra un ēd, tomēr indīgi esot pat tvaiki, kas rodas, sēnes vārot. Turklāt, jo siltāks un mitrāks laiks, jo augstāka indīgo vielu koncentrācija sēnē.

Pavasarī sastopama, bet neēdama ir melnā pseidoplektānija (Pseudoplectania nigrella).

Indīgo pavasara sēņu rindā stājas pavasara sārtlapīte (Entoloma vernum), ko var pazīt pēc sārtajām lapiņām un kas ir ļoti indīga, un īpaši jāpiesargās no Patujāra šķiedrgalvītes (Inocybe erubescens), kas sākumā ir balta, bet ātri krāsojas sarkana, jo tā ir stipri indīgāka pat par sarkano mušmiri.

Sēnes acīm, ne vēderam

Pavāru radošās mājas saimnieks pavārs Ēriks Dreibants, dzīvodams Līgatnes gleznainajā apkaimē, bieži vien ņem rokā pītu grozu un dodas dabā meklēt izsmalcinātas garšas dažādos gadalaikos, arī pavasarī. Vaicāts par sēnēm pavasarī, pavārs atzīst, ka ir nācies ceļā sastapt gan Austrijas agreni, kas nonākusi nevis katlā, bet Instagram foto rindā, pateicoties savai čokurainajai un košajai pievilcībai, gan arī ar arhitektonisku eleganci apveltītos lāčpurnus, kas gan celti pusdienu galdā mērcēs vai sēņu smēriņos.

«Lai arī daļa pavasara sēņu, atbilstoši tās gatavojot, ir ēdamas, mēs tomēr vairāk esam tāda rudens sēņotāju tauta. Pavasara sēnes nevar lepoties ar atmiņā paliekošu garšu. Garšas ziņā ilgojos un gaidu rudmieses, baravikas, gailenes, cūcenes – sēnes, kurām piemīt sava pievilcīga garša,» uzsver Ēriks. Viņš uzskata, ka pavasara sēnes tik ļoti neaizrauj sēņotājus vairāku iemeslu dēļ: nav zināmas vai uzietas vietas, kur aug pavasara sēnes; māc šaubas, vai konkrētā pavasara sēne ir ēdama vai tomēr nav; pavasara sēnes vairāk priecē acis, nevis vēderu.

«Pavasara sēņu medībās pašam līdz šim nav gadījies doties ar nolūku. Ēdamās pavasara sēnes aug noteiktos biotopos, arī jaunaudzēs, izcirtumos, savā apkaimē esmu retu reizi purvmalā uzgājis lāčpurnus un pārvērtis tos maltītē,» stāsta pavārs un atzīst, ka pavasara sēnes biežāk atrodamas pie meistarīgiem to «medniekiem» tirgū, nevis dabā, ja vien laikapstākļi bijuši labvēlīgi augšanai, savukārt restorāni savām vajadzībām «murķeļsēnes» gādā no Vācijas mežiem.

Arī Annas Hotel šefpavārs Dzintars Kristovskis pavasara periodu atvēl zaļo dabas velšu ievākšanai, savukārt pavasara sēnes, dabas takas un pļavas minot, gadoties atrast reti. Iekļaujot sēnes restorānu ēdienkartēs, ir jābūt piesardzīgiem, jo tās nedrīkst lietot kopā ar alkoholiskiem dzērieniem, ko nereti restorānu viesi izvēlas malkot pie maltītes. Arī sēņu daudzumam ir jābūt restorāna vajadzībām piemērotam. Parastās bisītes, kuras pavasarī var meklēt tepat Latvijā, restorāni gādā tirgū, bet lāčpurnus mēdz iepirkt Skandināvijas valstīs un Francijā – savvaļā augušos. Parastās bisītes Dzintars uzskata par samērā garlaicīgām un neizteiksmīgām sēnēm garšas ziņā, bet lāčpurni gan ir pievilcīgi gan acīm, gan garšas kārpiņām. «Iekļaut pavasara sēnes ēdienkartē ir vairāk vietējās eksotikas akcents, ne tik daudz garšu baudīšana,» uzskata Dzintars.

Pirms kāda laika bijusi doma pavasara lāčpurnus kultivēt pašiem, jo tās ir gan garšīgas, gan estētiskas pavasara sēnes, bet pagaidām šī doma paliek gaidīšanas režīmā. Restorāna maltītēm lāčpurnus kaltētā veidā pavāri mēdz iegādāties ārvalstīs, piemēram, no Vācijā. Tā restorānā tapusi mīdiju sēņu mērce pie zivs.

http://news.lv/Diena/2018/05/23/ar-senu-grozu-ari-pavasari

 

Tikšanās Brīvības ielā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes novada svētki – tā ir visu paaudžu novadnieku tikšanās. Tad sabrauc tie, kuriem dzīve iekārtojusies citur, ikdienas darbu malā noliek pat steidzīgie.

Katru vasaru līgatnieši prot svētkiem pievienot ko jaunu, papildināt ar ko interesantu. Šajā reizē tie bija Brīvības ielas svētki. Uzsvērt šo ielu nosaukumu mudināts visā Latvijā. Un Līgatnē ir sava.

Izejot cauri Goda vārtiem, ikviens nokļuva Brīvības ielā. Te smaržoja pankūkas, strādnieku dzīvoklī, kas tagad ir tūrisma objekts, tās cepa līgatnietes , gaidīja ciemiņus un savējos. Pamazām vien ikdienā klusā iela atdzīvojas. Brīvības ielā ir tikai trīs mājas. Pierasts, ka māju numerācija sākas no pilsētas centra, Līgatnē ne. Te tā sākas no fabrikas, kas neatrodas Brīvības ielā. Vistuvāk centram ir piektā māja, kurā atrodas pasta nodaļa un apskatei iekārtots strādnieku dzīvoklis, bet vistālākā adrese – Brīvības iela 1a –, tur kādreiz bija autobusu pietura un degvielas uzpildes stacija. Ielas otrā pusē ir brūzītis – pirmais Līgatnē. Te līgatnieši paši cepa maizi, žāvēja gaļu, mazgāja. Nākamgad brūzītis tiks atjaunots kā tūrisma apskates objekts.

Līgatnes Brīvības ielai savs stāsts, nebūt ne līdzīgs notikumiem citās pilsētās. Līgatne kā pilsētciemats veidojusies tikai 1949.gadā, līdz tam tā bija Līgatnes papīrfabrikas miests. Līdz 2.pasaules kara beigām Līgatnē bija tikai ceļi, adreses bija pēc kalniem un mājām. “Mēs jau reti sakām – Brīvības iela –, te ir Zaķusala,” ar smaidu saka Rita Jaunzeme. 1949. gadā Līgatnes strādnieku ciemats kļuva par Līgatnes pilsētciematu, un pilsētā jābūt arī ielām. No tā laika šī ir Brīvības iela. “Nav dzirdēts, ka kāds būtu ieminējies, ka vajadzētu pārdēvēt,” bilst Iveta Viļumsone.

R.Jaunzeme Brīvības ielā 3 dzīvo no 1963.gada, kad apprecējās, te tika ierādīts dzīvoklis. “Tagad ikdienā reti kāds pa ielu paiet garām. Agrāk te bija intensīva dzīve. Fabrikas svilpe pūta maiņas, strādnieki plūda,” viņa saka un piebilst, ka viņas mājā no desmit dzīvokļiem ikdienā apdzīvoti tikai pieci. “Te izaugušas meitas – viena skolotāja tepat Līgatnē, otra strādā bērnudārzā Rīgā. Man ir trīs mazbērni un trīs mazmazbērni. Nu jau dzīvoklis par lielu, bet kādreiz divās istabās bija labi,” stāsta Rita.

Lielākais pārdzīvojums viņai bija pirms četriem gadiem, kad nodega blakusmāja. “Iedzīvi, ko varēju, jau nesu ārā, arī mūsu māju laistīja ar ūdeni, lai uguns nepārmetas,” atminas Rita un pastāsta, ka tagad degusī māja atjaunota, bet tur iekārtoti apartamenti tūristiem. Ziemā kaimiņos pilnīgs klusums.

Ārija Līckrastiņa, kurai jau 80 gadi, pārdzīvoja ugunsgrēku un pa otrā stāva logu melnā tumsā tika ārā. Pēc tam viņa no pirmās mājas pārcēlās uz piekto. “Kā mamma to izturēja, aizvien brīnāmies,” saka Agrita Līckrastiņa un pakavējas bērnības atmiņās: “Atceros, ka iela vēl bija bruģēta, visu laiku bija liels troksnis, kursēja bānītis. Gar kanālu bija lielas liepas, tajā peldējāmies, Līgatnes upītē ķērām zivis. Mums darīšanu netrūka, ziemā uz filca zābakiem uzvilkām pieaugušo slidas un uz dīķa slidojām. Bērnība bija interesanta,” atceras Agrita Līckrastiņa. Viņa 1.mājā nodzīvoja no 1972.līdz 1988.gadam. Agritas mazmeita Evelīna Frolova 3. mājā nodzīvojusi sešus bērnības gadus. “Biju vienīgā savā vecumā. Kad vasarā citi sabrauca pie vecvecākiem, tad nebija garlaicīgi,” pastāsta Evelīna.

I. Viļumsone rāda fotogrāfiju, ko atradusi vectēva albumā, – bruģēta iela, pie mājām sētiņa un lieli ceriņi. Ceļu uz Līgatnes papīrfabriku 19. gadsimta beigās nobruģēja ar apaļiem akmeņiem jeb “miroņgalvu bruģi”, taču ap 1965.gadu nu jau Brīvības iela tika noasfaltēta.

“Vecvecāki dzīvoja 5.mājā, vēlāk bēniņos tēvs izbūvēja istabiņu, tur nodzīvoju 18 gadus,” pastāsta Iveta. Māsas Jansones atbraukušas no Rīgas, ar Brīvības ielu viņām saistās dzīve no 1949.gada līdz 1998.gadam. “Bērnība bija skaista un interesanta. Bija daudz bērnu, spēlējām paslēpes mežā un knipeles. Asfalta nebija, pie mājas ceriņi, lai putekļi netiek mājā, sētiņa,” atmiņās kavējas Astrīda Blūmiņa un Ilona Cellere – Celerte un uzsver, ka tik jauki kā Līgatnē nav nekur.

Pie Brīvības ielas pirmā nama aizvien var apskatīt 1884.gadā uzbūvēto lapenīti jeb tējas namiņu. To atjaunojusi Ieva Šulca. “Kādreiz tāda bija pie katras mājas. Esmu dzirdējusi, ka lapenei bijuši vitrāžas logi, tas vēl jānoskaidro,” pastāsta Ieva. Viņa Brīvības ielas svētkos lapenē aicināja ikvienu, lai līgatnieši, kuri dzīvo un dzīvojuši Brīvības ielā, kavējas atmiņās, nākamajām paaudzēm izstāsta, kā te kādreiz bijis.

“Jauki, ka tādi svētki, ka var tā atbraukt, satikties. Brīvības iela mainās, redzēs, kāda tā būs nākamgad,” saka I.Cellere – Celerte.

Dziesmas, dejas, jautri stāsti piepildīja Brīvības ielu. Tie nevēstīja tikai par pagātni, bet rosināja nākotnei.

Jaukajā vakarā līgatnieši pulciņos aizvien no jauna iepazina savu novadu. Papīra muzejā liela interese bija par aploksnēm, kādas reiz ražoja Līgatnes papīrfabrikā. Izstādi iekārtojusi Dace Gradovska. Visas dienas garumā katram bija iespēja saturīgi pavadīt laiku, ko jaunu iepazīt, sevi parādīt. Rīta puse bija atvēlēta sportiskām nodarbēm un estrādē mazākie iedzīvotāji rādīja savu talantu koncertā “Jaunības dzirksts”. Interesenti varēja arī piedalīties “Stirnu buka” skrējienā .Vakarā ar pašu orķestri priekšgalā tradicionālais gājiens, kurā daudzi lepni iesaistījās, un tad svētku koncerts “Mana īpašā Līgatne”. Protams, arī īpašs koncerts, kurā novadnieki sevi izrādīja, cik vien labi varēja. Un visu priekam diena noslēdzās ar salūtu un balli.

http://news.lv/Druva/2018/05/23/tiksanas-brivibas-iela

 

Īsziņas

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Aktivizē iedzīvotājus. Vecpiebalgas novada pašvaldība izsludinājusi projektu konkursu “Dažādojam savu ikdienu”. Tā mērķis ir veicināt iedzīvotāju iniciatīvas dzīves un vides kvalitātes uzlabošanā, sekmējot sabiedriskā labuma vairošanu Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā.Kopējais konkursam piešķirtais finansējums 1000 eiro, uzvarētājiem – no 100 līdz 300 eiro katram.

*

Rēķina amerikāņu stilā. Matemātikas komandu olimpiādē amerikāņu stilā, kas norisinājās angļu valodā, Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda ieguvusi 3.vietu. Komandā startēja Sandra Siliņa (10.b1), Kristina Vinogradova (10.b1), Renāts Jurševskis (11.b1), Mārtiņš Tilaks (12.b), Markuss Voldemārs Lancmanis (12.b).

*

Spēlē loto. Līgatnes pagasta bibliotēka šodien aicinājusi iedzīvotājus uz galda spēles – muciņu loto – pēcpusdienu, lai atgādinātu, ka arī vecās spēles var spēlēt ar aizrautību.

*

Var pasmieties. Vaives pagasta Tautas namā iekārtota studijas “Karikatūristi.lv” ceļojošā izstāde “Populāru personu karikatūras”. Izstāde gan apskatāma tikai divas dienas nedēļā, kā arī pasākumu dienās.

http://news.lv/Druva/2018/05/23/iszinas

 

Iemesli skolu direktoru maiņām

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

No nākamā mācību gada virknē skolu būs mainījušies direktori. Tas notiks vairāku iemeslu dēļ.

Viens – turpinās Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātais skolu reorganizācijas process. Tā gaitā pie pamatskolu un vidusskolu vadības grožiem stāsies citi direktori, tagadējiem vadītājiem atstājot amatu. Vērojams arī cits process – ilggadēji direktori, profesionāļi, aiziet no amata personiskās izvēles dēļ. Vairākumā gadījumu tas notiek, jo sasniegts pensijas vecums, bet daļa lēmumu izbeigt darba attiecības pieņem pašvaldības īstenotās politikas dēļ.

Pati neparastākā situācija izveidojusies Vecpiebalgas novadā. Pašvaldības četrās vispārizglītojošās mācību iestādēs, iespējams, neviens no direktoriem 1. septembrī vairs nebūs pie skolu vadības stūres. Maijā, kad pienāks mācību gada pēdējā diena, skolēnu vecākiem, sabiedrībai nebūs zināms, kas turpmāk vadīs skolas. Direktoru iecelšana amatā notiek konkursa kārtībā, bet konkursi nereti ieilgst, tiek rīkota pirmā un otrā kārta. Pēc tam pašvaldībai jāsagaida atzinums no Izglītības un zinātnes ministrijas, vai izraudzītais kandidāts atbilst direktora amatam. Arī tas mēdz ieilgt. Tāpēc, iespējams, paiet mēneši divi, līdz kļūst zināms skolas direktors.

Vecpiebalgas novada dome tikai šonedēļ gatavojas lemt par reorganizācijai pakļauto Dzērbenes un Taurenes izglītības iestāžu darbību nākotnē. Ja deputāti nonāks pie kopīga lēmuma, tad varēs izsludināt konkursu uz direktora vietu. Darbā pieņemtais direktors veidos pedagogu kolektīvu, katru skolotāju pieņemot darbā. Arī uz Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietu pašvaldībai vasarā jārīko konkurss, jo līdzšinējā direktore Lolita Žagare nolēmusi atkāpties.

Līgatnes novada domei vidusskolas reorganizācija un konkursa rīkošana uz direktora amatu ir aiz muguras. Arī pašvaldības iecerētās Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas veidošana var notikt, jo konkursa kārtībā jau pieņemta jauna direktore.

Cēsu novadā direktora maiņa paredzama augustā, taču jau tagad noticis konkurss par vakanto vietu Cēsu 1. pamatskolā, direktorei Annai Būrei ejot pensijā. Pašvaldība gaida atzinumu no Izglītības un zinātnes ministrijas par izraudzīto kandidatūru, kas varētu ieņemt direktora vietu.

Arī Jaunpiebalgas vidusskolā, tāpat kā Cēsu pamatskolā, notiek direktoru paaudžu maiņa. Ilggadējā direktore Ulla Logina to ierosinājusi, laikus iesniedzot atlūgumu. Jaunpiebalgas pašvaldība līdz pirmdienai, 21. maijam, gaidīja pretendentu iesniegumus, lai sāktu pretendentu izvērtēšanu konkursa kārtībā.

Amatas novada domei aiz muguras mācību iestāžu pārcelšanas un reorganizācijas procesi, rīkoti konkursi uz vakancēm pamatskolās Skujenē un Drabešos. Pašvaldībai negaidīti nāksies rīkot vēl vienu konkursu, jo Amatas pamatskolas direktors Indars Upīts lēmis pamest darbu mācību iestādē.

Šī mācību gada sākumā ieilga mācību iestāžu direktoru konkursa rīkošana Priekuļu novada domei. Tā rezultātā konkursu kārtībā notikusi paaudžu maiņa Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes vadībā un direktoru maiņa, izraugoties vadītāju no pašu pedagogu vidus, Liepas pamatskolā.

http://news.lv/Druva/2018/05/23/iemesli-skolu-direktoru-mainam

 

Stādi grib nokļūt dobēs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Dārzā

“Kurš to visu nopirks?” ejot garām stādu dārziem Cēsu tirgū, brīnījās kāda pircēja. “Man tikai vajag dažus kāpostus,” viņa uzsvēra un klusi piebilda, ka gan jau nopirks arī kādu asterīti, kur bez tās.

Vēsais, tad karstais laiks šopavasar tracina katru, kuram pie mājas ir kaut neliela dobīte. Nevarēja vien sagaidīt, kad varēs kaut ko iestādīt, bet tagad jāsteidz visu salikt zemē, baidoties par salnām. Tādi mums pavasari. Un ik gadu rūpes tās pašas.

Līdz ar pavasari tirdziņos neiztrūkstoši ir stādu tirgotāji. Tiek rīkotas īpašas stādu parādes. Un nekur netrūkst ne tirgotāju, ne pircēju.

Ko šopavasar vairāk pērk, kas vasarā pie mājām un uz balkoniem kastēs ziedēs vairāk nekā citus gadus, “Druva” dažādos tirdziņos aptaujāja stādu audzētājus.

Līgatniete Ramona Vasiļjeva audzē ziemcietes. Viņa atzīst, ka katru gadu arī puķu un augu pasaulē ir modes tendences. “Aizvien tās ir peonijas, flokši. “Stādu parādē” Siguldā mani pārsteidza, ka pērk puķes, par kurām domājam, ka tās taču ir katrā dārzā, pie katras mājas. Kaut vai pīpenes, miķelītes,” stāsta Ramona. Viņa piedāvā vairākus desmitus dienliliju, astilbju, ehināciju, īrisu stādus. Līgatniete novērojusi, ka aizvien vairāk ir augu kolekcionāru. “Nopērk dažas no kādas puķes šķirnes, nākamajā gadā gribas vēl citas krāsas. Tad jau meklē tādas, kādu nav. Tā notiek. Un piedāvājums ir ļoti plašs. Kaut vai ehinācijas, delfīnijas, astilbes – krāsas ir tik dažādas,” pārdomas izsaka Ramona un piebilst, ka pieprasītas ir ziemcietes, kas nosedz zemi, piemēram, laimiņi.

“ Agrie kāposti izskatās pēc spokiem, izstīdzējuši. Laiks kā vasaras vidū, un stādi aug. Ja aukstāks, var siltumnīcu iekurināt, ko darīt karstā laikā? Siltumnīcā turēt nevar. Ne sinoptiķi, ne laika vērotāji neko nevar paredzēt,” saka stādu audzētājs Aldis no Limbažu puses. Viņš regulāri brauc uz tirdziņiem visā Vidzemē. Gadu gaitā Aldis pārliecinājies, ka katrā tirdziņā kaut ko citu pērk vairāk. Raunā, piemēram, izpirkti visu kabaču stādi, toties retais iegādājies kāpostus.

“Šķirņu izvēle ir ļoti plaša. Kādreiz bija šķirnes, kuras ikviens zināja, tāpat arī, kas izaugs, ko var gaidīt. Tagad piedāvājumam nevar izsekot. Profesionālajām sēklām uz iesaiņojuma nav auga attēla, bet, ja pircējs neredz, kas izaugs, nepērk, jo šķirnes nosaukums ir svešs. Gurķus pērk tos, kuru nosaukumus zina, par kuriem pārliecinājies, kas der skābēšanai, kas marinēšanai,” pārdomās dalās stādu tirgotājs.

Aldis arī atzīst, ka cilvēkiem aizvien gribas kādas jaunas puķes un noteikti tādas, kādu nav kaimiņam. “Izaudzēju spāņu lauvmutīšu stādus, kādas izaugs, nezinu, bilde skaista, ziedi ugunīgi sarkani. Neļķītes dzeltenas, arī ne tik pierastas,” atklāj limbažnieks un piebilst, ka vēl jau cilvēki baidās vasaras puķes stādīt, salna var visu iznīcināt.

“Grūti pateikt, ko vairāk pērk. Visa ir tik daudz! Acis skrien apkārt un nevar vien izvēlēties! Pateikt, ka nākamgad audzēšu tikai tos stādus, nav iespējams. Tomātus šopavasar ļoti pērk, pērn leduspuķēm bija liels pieprasījums, šopavasar krietni mazāk,” pastāsta Anita Bērziņa no Kocēniem. Viņa atzīst, ka it kā jau cilvēki katru pavasari grib kaut ko jaunu, bet baidās pirkt. Kad ierauga, ka kādam izaudzis, tad nākamajā gadā pērk un stāsta citiem. “Petūniju laiks šķiet pagājis. Tās prasa daudz laika. To vietā izvēlas kalibrahojas,” novērojusi Anita un piebilst, ka arī vasaras puķu podos dažādība kļūst lielāka. Vairāk vēlas vairāku augu kombinācijas. Tas arī izdevīgāk – kad vieni augi nozied, citi tikai raisa pumpurus.

Jānis Miezītis no Raiskuma, satikts tirdziņā, pastāsta, ka pircējiem ir liela interese par asterēm, vasaras dālijām. “Tortu cepējas grib pašas audzēt zemeņavenes, tām šopavasar pieprasījums,” atklāj raiskumietis.

Stādu cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, īpaši nav mainījušās, kāds stādu audzētājs prasa piecus, desmit centus vairāk, cits ne. Lai vairāk prasītu, stādiem jābūt skaistiem. “Kundes būs, ja būs skaisti stādi. Vai tad tas, kurš no tevis pircis gadiem, ieraugot nīkus vai izstīdzējušus stādus, tos pirks tāpēc, ka to darījis vairākus gadus?” pārliecināts stādu audzētājs Aldis no Limbažiem. Viņš arī atgādina, ka kūdra, elektrība kļuvusi dārgāka, bet vest stādus no tirdziņa mājās ir lieks darbs. Tad izdevīgāk pārdot lētāk.

Stādu pirkšanas trakums ar katru dienu pārņem aizvien vairāk. “Gan jau nebūs salnu,” pērkot vasaras puķu stādus, cer ikviens.

http://news.lv/Druva/2018/05/23/stadi-grib-noklut-dobes

 

Erotika nav tabu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Pie kafijas tases

“Saplēstās mežģīnes”, “Debesis pelnos” – Karīnas Račko erotiski romantiskie romāni uzjundījuši dažādu paaudžu lasītāju interesi. Tikšanās reizē Augšlīgatnē rakstniece stāstīja par rakstīšanas prieku, sevi un atbildēja uz jautājumiem. 

– Kā radās ierosme rakstīt?

– Daudzreiz man to jautā. Mamma stāsta, ka rakstīt esmu sākusi, kad vēl nepazinu burtus, vienkārši ar pildspalvu kaut ko skribelēju uz papīra. Kad iemācījos lasīt un rakstīt, sāku arī izdomāt stāstiņus. Tādu profesiju – rakstnieks – neviena augstskola nepiedāvāja. Mammas māsa ir zobārste, bija iespēja paskatīties, kā viņa strādā, tā nu pēc vidusskolas aizgāju studēt medicīnu. Vidusskolnieces priekšstats par to, ko dara zobārsts, neatbilda patiesībai. Man interesēja un arī tagad interesē teorētiskā medicīna.

Bērna kopšanas atvaļinājumā pieķēros rakstīšanai. Vīrs pamudināja sapni piepildīt. Kamēr meitiņa gulēja, es rakstīju. Ne jau domājot, ka iznāks grāmata. Pirmā izdevniecība, kurai nosūtīju uzrakstīto, to izdeva.

– Turpināt strādāt zobārstniecībā?

– Esmu pasniedzēja, strādāju ar studentiem. Pirms meitiņas piedzimšanas divus gadus nostrādāju par zobārsti, pat sešas dienas nedēļā. Sapratu, ka tā vide nav mana, jo man bija grūti ne tik daudz fiziski, lai gan darbs tāds ir, bet emocionāli. Pacients jau nenāk pie zobārsta smaidīgs un laimīgs, zobārsts viņam noteikti nav mīļākais cilvēks, kuru apmeklēt. Pacientu negatīvās izjūtas uzsūcu sevī un kā bagāžu nesu mājās, jutu, ka darbs mani nomāc. Kopš nestrādāju, esmu mierīgāka, smaidīgāka. Darbu ar studentiem turpināšu, patlaban strādāju nepilnu slodzi, lai būtu laiks rakstīšanai.

– Kas mainījies dzīvē pēc grāmatu iznākšanas?

– Mainījusies sajūta. Pirms “Saplēsto mežģīņu” iznākšanas gan domāju, ko teiks kolēģi, ģimene, kāda būs sabiedrības reakcija. Naktī pamodos un uzskaitīju cilvēkus, kuriem nevajadzētu grāmatu lasīt. Bet kolēģi labi atsaucas par grāmatu, arī bijušie pasniedzēji. Mamma un omīte izlasīja, un arī viņām patīk.

Es tiešām esmu pārliecinājusies, ka nav jau, no kā baidīties. Tā ir laba sajūta, ka vari brīvi teikt, ko domā, nav, par ko kaunēties, zini taču, ka būs cilvēki, kuri to pieņems, būs tādi, kuri nekad nepieņems. Un tas ir normāli, jo esam dažādi.

Žurnālos izlasu, kas rakstīts par mani, grāmatām. Internetā īpaši nemeklēju, bet nebaidos no negatīvajiem viedokļiem. Tajos ir mērķis kaut ko pateikt. Prieks, ka ir arī labi vārdi. Pirms grāmatas iznākšanas daudzi brīdināja – tikai nelasi komentārus internetā. Bet reizēm gribas. Tagad šķiet, ka nu jau par mani un manām grāmatām viss ir pateikts. Ja arī pati neesmu izlasījusi, kāds ir izstāstījis.

– Vai varoņiem vārdi izraudzīti, domājot, ka grāmatu varētu tulkot?

– Starptautiski vārdus izraudzījos, lai nerastos asociācijas ar konkrētiem cilvēkiem. Man patīk starptautiski vārdi, meita ir Šarlote. Esmu dzirdējusi, ja “Saplēsto mežģīņu” varoņi būtu Līga un Jānis, viņi notikumos īsti neiederētos. Kā varēju domāt par tulkošana, ja nedomāju, ka manu darbu vispār izdos. Izdevniecība tagad apsver tulkošanu.

– Kā ķerat mirkļus, kurus aprakstīt?

– Man telefonā ir programma, kurā krājas melnraksti. Iešaujas galvā kāds teikums, pierakstu. Tas var būt pie draugiem, esot kopā ar studentiem. Protams, ietekmējos no tā, kas apkārt, ko cilvēki stāsta. Kafejnīcā dzeru kafiju un vēroju, kas notiek apkārt, cilvēku uzvedību, attiecības. un nianses noder. Draugi jau smej, ka nesaprot, ko ar mani drīkst runāt, ko ne. Stāstā taču ir fantāzija, bet arī gabaliņi no dzīves.

– Vai varētu gaidīt romānu sēriju?

– Kad stāsts pabeigts, esmu iemācījusies to palaist vaļā un sākt nākamo. Kļūstu vecāka, un mainās tas, ko domāju par dzīvi, varoņi arī mainās. Man jautājuši – kāpēc nerakstu par mīlestību pēc desmit, divdesmit laulībā pavadītiem gadiem. Man pašai būs 30, un ir grūti rakstīt par sievieti 40+. Pašai kļūstot vecākai, varoņi mainīsies, tagad viņi ir divdesmitgadīgi.

– Vai jūsu grāmatu lasītājas lielākoties ir sievietes?

– Tas nav teikts. Kungi klusē. Viņi kautrējas sacīt, ka lasa, jo ir uzskats, ka tā taču ir sieviešu literatūra. Aci pret aci vīrieši teikuši, ka lasījuši. Ventspilī uz tikšanos puse sanākušo bija vīrieši, un bibliotēkās puse lasītāju ir vīrieši.

– Vai jūsu literatūras skolotāja ir lasījusi jūsu grāmatas?

– Man literatūrā bija desmitnieki. Skolotāja, kura bija arī klases audzinātāja, savulaik ļoti iebilda, ka eju studēt medicīnu, virzīja uz literatūru. Kad zālē ieraudzīju skolotāju, kļuva bail, jo viņa ir konservatīva kundze. Skolotāja izteica prieku, ka rakstu, un piebilda, ka tā tēma īsti neesot viņai, labāk patiktu dabas apraksti.

– Vai lasāt erotisko literatūru?

– Jā, vairāk gan angļu valodā. Šo žanru esmu papētījusi. “Saplēstās mežģīnes” salīdzina ar “Greja piecdesmit nokrāsām”. Tas ir tikai saprotami. No Latvijā ierobežotā erotiskās literatūras klāsta “Greja piecdesmit nokrāsas” visi zina. Protams, ka ar to arī salīdzina. Drīzāk esmu ietekmējusies no Džuditas Maknotas, viņa man ir romantiski erotiskās literatūras elks.

– Kāpēc latvieši neraksta erotisko literatūru?

– Lielai sabiedrības daļai tas aizvien ir tabu un nepieņemami. Rakstnieki baidās rakstīt. Es rakstīju, nedomājot, ka izdos. Izdevniecībā teica, ka rakstnieki ir trausli un neizturētu negatīvismu, bet es jau esmu ārste, tikšu galā. Mani interesē cilvēku attiecības. No erotikas nevajag izvairīties. Ar intīmajām ainām labi var atainot cilvēka psiholoģiju. Tādos brīžos viņi ir patiesi.

– Kura ir jūsu mīļākā grāmata?

– “Gredzenu pavēlnieks”.

– Vai plānojat dzīvot tikai no rakstīšanas?

– “Saplēsto mežģīņu” tirāža patlaban ir 12 tūkstoši, pirms pāris mēnešiem “Debesis pelnos” bija 6,5 tūkstoši. Parasti grāmatas izdod līdz tūkstoš eksemplāriem, ja vairāk, tā jau veiksme. Nevaru rēķināties, ka nākamās grāmatas arī būs bestselleri. Viss atkarīgs no lasītāju intereses un tirāžas. Tagad esmu brīva, nav satraukuma, vai nākamo grāmatu pirks. Domāju, ka naudas pēc neko nevarētu uzrakstīt. Motivācijai jābūt citai, tam, ko dari, ir jāaizrauj. To nevar sasniegt, ja domāsi, cik nopelnīsi. Nedomāju par lasītājiem, vai lasīs, ko teiks, bet rakstu, ko tajā brīdī jūtu. Nepārlasu savas grāmatas, esmu saudzīga pret sevi. Kad rakstīju, tā domāju. Tagad rakstītu citādi. Ir kas tāds, kam tagad nepiekrītu. 

– Vai top trešā grāmata?

– Par trešo grāmatu līgums ir noslēgts, līdz gada beigām jāpabeidz. Tas nebūs iepriekšējo turpinājums. Pirmajās grāmatās bija labā meitene un drīzāk sliktā vīrieša tēls, jaunajā meitene pati, klasiskā izpratnē, nebūs laba. Rakstot jūtu, ka viņai bieži vien nepiekrītu, un man ir izaicinājums vērtēt, kāpēc viņa tā rīkojas. Saprotot, kāpēc daudz ko var attaisnot.

– Kāds ir jūsu vīrieša ideāls?

– Kaut kas jau grāmatā no tā ir. Kad man saka, ka esmu vīriešus idealizējusi, brīnos. Vīrišķība, garīgais un emocionālais spēks, spēja uzņemties atbildību vīrietim ir svarīga. Māka ļaut sievietei justies drošai arī man ir svarīga. Ideālus esmu atmetusi. Esmu precējusies sešus gadus, tas gan nav daudz, bet esmu sapratusi, ka ideāla nav. Man nepatīk salīdzināt, vienādot. Sievietes gan Latvijā ir stipras. Tā ir veiksme, ja sieviete atrod vīrieti, kurš ir stiprāks par viņu. Tad var atļauties būt trauslāka un sargājama. Man palaimējās agrā vecumā satikt vīru, nepaguvu kļūt ciniska, esmu palikusi romantiķe.

– Kāds tikšanās reizēs bijis neērtākais jautājums?

– Vairs nemulstu. Andris Kivičs raidījumā pajautāja, ko vīrs saka, vai nejautā, kad kaut ko izmēģināsim. Atbildēju vienkārši – nē. Esmu iemācījusies atbildēt un novilkusi robežu starp privāto dzīvi un grāmatām.

http://news.lv/Druva/2018/05/24/erotika-nav-tabu

 

Nenogurt no svētkiem

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Ziedi vaļā, vasara, kaut ne kalendārā, ir klāt, un arī skanīgā, darbīgā izklaižu sezona sāk ieskrieties. Aizvadītās nedēļas nogalē – visā Latvijā Muzeju nakts, velobraucieni, maratoni, vēl arī svētki Salacgrīvā... Visus nenosaukt. Šī sestdiena neatpaliek, dodies, kur gribi – Ceriņu svētki Dobelē, Minhauzena muzeja dzimšanas diena, tepat Skujenē “Eksperimentālais mākslas un mūzikas festivāls” un vēl vērienīgi koncerti, kā Dzērbenes Augstajā kalnā deju uzvedums “Māras līklocis”, kur sadancos 14 dažādu paaudžu deju kolektīvi un tiks atklāta zaļumbaļļu sezona, tāpat kā Straupē, kur 20 gadu jubileju svinēs deju kolektīvs “Munsturis”.

Latvijā vasaras īsas, jāsteidz izballēties, ceļot, pabūt svētkos un pasākumos. Vairākos novados un pilsētās svētki jau notikuši, bet visas vasaras garumā katrā sevi cienošā pagastā būs lustes un riktes. Kā citādi, kaimiņos notiek, mums arī vajag! Un tā visā Latvijā.

Saprotams, cilvēki pelnījuši atpūsties, un notikumu kalendārā katrs grib ieraudzīt ko sev interesantu. Bet... cik nu mēs Latvijā esam, tik esam. Būsim godīgi, vai nu tautieši no ārzemēm tā skries skatīties un klausīties. Un viņu bērniem noteikti rodas greizs priekšstats – atbrauc uz Latviju, te tikai svētki! Cik kuros to apmeklētāju? Var jau teikt, ka novadi, pagasti nekonkurē un vai tad maza pagasta iedzīvotāji arī nav pelnījuši labu koncertu? Protams, ir. Tikai uz atpūtu un izklaidēm orientētā sabiedrība aizmirst, ka svētki vienalga, kurš to rīko, maksā naudu. Un, ak šausmas, ja kādos kādam kaut kas nepatiks. Melna žults tecēs no sociālo tīklu portāliem.

Sabiedrība prasa kvalitatīvas izklaides. Tas ir apsveicami. Prasa daudz. Vai varam atļauties? Tas neinteresē pat politiķus, kuri dala kopīgo kasi, jo saprot, ka vēlētāju vēlmes jāpilda.

Tā nu visu vasaru dzīvosim svētkos. Labi, ja virsrakstus – Novada svētki, Pilsētas svētki – papildina arī kas tāds, ar ko tie atšķiras no līdzīgiem citos novados un pilsētās. Ne tikai to, kura pašvaldība var atļauties uzaicināt dārgākus muzikantus ar koncertu vai nospēlēt balli. Lai cilvēki brauktu, piedāvājumā jābūt kam tādam, kas piesaista ar vietējo kolorītu, kam tādam, kā citur nav. Ja apkārt runās – tas ir tikai Raunā, Līgatnē, Priekuļos vai Straupē, to vērts redzēt, – teiktais tiks sadzirdēts.

Lai arī ir uzskats, ka novadu svētki ir pašu cilvēkiem, tāpēc visam jābūt bez maksas, diezin vai tas ir pareizi. Cilvēka dabā ir nenovērtēt to, par ko nav jāmaksā.

Vasara sākas. Svētki smaržo un skan visapkārt. Būs mazi, intīmi, klusi un meditatīvi, būs vērienīgi un skaļi. Kurp doties, izvēle katra paša ziņā. Tāpat kā nogurums rudenī, kad brīvdabas estrādēs viss apklusīs.

http://news.lv/Druva/2018/05/25/nenogurt-no-svetkiem

 

Skaitām pieveiktos kilometrus

Autors: Līga Salnite

Datums: 25.05.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Arī Cēsīs nākamnedēļ – no 28.maija līdz pat 3.jūnijam – norisināsies Latvijas Veselības nedēļa 2018, kas starptautiska aktīvu un veselīgu dzīvesveidu popularizējoša projekta ietvaros nu jau ir kļuvusi par tradicionālu un gaidītu notikumu.

Cēsu apkaimē šajā nedēļā paredzēti vairāki pasākumi bērniem un jauniešiem – gan stafešu skrējiens pirmsskolniekiem Cēsu pilsētas stadionā, gan dažnedažādas ar kustēšanos saistītas aktivitātes Priekuļu bērnudārzā “Mežmaliņa” un Līgatnes novada vidusskolā.

Savukārt visi cēsnieki un pilsētas viesi no pirmdienas ir aicināti piedalīties kopīgajā kustībā “Es savai Latvijai 100”. Visu nedēļu, ejot, skrienot, nūjojot vai braucot ar velosipēdu, katram jāuzskaita pieveiktie kilometri – to iespējams izdarīt ar elektronisko sporta viedaproču palīdzību vai arī ar kādu no daudzajām mobilajos tālruņos pieejamajām fizisko aktivitāšu aplikācijām, piemēram, “Endomondo”. Tie, kuriem kustībā būs izdevies sakrāt vismaz 100 kilometrus un kuri reģistrēs savu sasniegumu feisbuka lapā “Sports Cēsīs” pie pasākuma “Veselības nedēļa Cēsīs”, piedalīsies pārsteiguma balvu izlozē.

http://news.lv/Druva/2018/05/25/skaitam-pieveiktos-kilometrus

 

Laimīgi dubļos

Autors: Edžus Miķelsons

Datums: 25.05.2018

Izdevums: Žurnāls Sestdiena

Rubrika: Fokusā

No nesteidzīgām diskusijām viduslaiku pilsdrupu pakājē līdz pat trakai pludmales ballītei vai zobenu cīņām metālmūzikas pavadījumā – festivālu vasara klauvē pie durvīm ar piedāvājumu visām gaumēm un interesēm

Dažam var šķist, ka pēdējos gados vārds «festivāls» kļuvis saturiski tikpat noplicināts kā leģendārais «leģendārs», ko mēdz kabināt klāt katram otrajam mūziķim, kurš pusgadsimtu ilgušajā skatuves karjerā beidzot spiests aplausu un honorāra ražu ievākt valstīs, par kuru eksistenci slavas zenītā, visticamāk, nemaz nezināja. Proti, pirms gadiem desmit ar vārdu «festivāls» gandrīz noteikti sapratām vērienīgu ballīti vismaz divu dienu garumā, kas pulcē ļaužu simtus un tūkstošus, bet tagad savus pusotras dienas vai īpaši gara vakara festivālus rīko pat nelieli krogi.

Tomēr pirms pieres raukšanas par jēdziena zaimošanu vietā atcerēties vārda «festivāls» izcelsmi. Sākotnēji ar to saprata konkrētu dienu vai ilgāku laika periodu, kurā ļaudis ar īpašiem rituāliem vai citādi atzīmē kādu notikumu, visbiežāk – reliģisku. Īsāk sakot – svinēja. Un tieši šo nozīmi aicinu pārnest uz mūsdienām. Tam obligāti nav jābūt masveidīgam ballētspējas eksāmenam triju diennakšu garumā. Galvenais ir svinēt, jā, varbūt pat nedaudz pielūgt to, kas nu kuram tuvāks, – mūziku, sarunas, konkrētu dzīvesveidu vai ar draugiem bezrūpībā pavadītu vakaru.

Pirmā raža

Festivālu vasaras pirmā raža jāvāc vēl kalendārajā pavasarī – maija beigās. Jau piektdienas, 25. maija, vakarā VEF rūpnīcas teritorijā otro gadu notiks elektroniskās mūzikas festivāls Under, kur divas naktis no trim skatuvēm apmeklētājus bītu ritmā kustēties skubinās kopumā 35 mākslinieki. Kā pasākuma galvenais viesis izcelts vācu elektroniskās grupas Moderat dalībnieks Saša Rings jeb Apparat, izpildītāji Byetone, Ishome un Antigone. Kaut šogad kā pasākuma norises vieta sākotnēji bija plānota bijusī tekstilrūpnīca Boļševička, vēlāk tā mainīta, un divas no skatuvēm atkal būs zem VEF jumta, bet trešā – rūpnīcas teritorijā. Arī pērn ideja rīkot pasākumu VEF rūpnīcas teritorijā nebija nejauša vai tikai praktisku apsvērumu vadīta, bet gan konceptuāla izvēle, uzsver organizatori. «Tā elektroniskās mūzikas kustības pionieru vidū būtībā ir vieta, kur aizsākās elektroniskās mūzikas vēsture, vārti, pa kuriem elektroniskā mūzika no Rietumiem ienāca Austrumos.»

Sestdien, 26. maijā, «garais vakars» pie Rīgas bāra Nemiers. Ar karoga pacelšanu mastā simboliski tiks noslēgta bāra balkonskatuves koncertsezona un svinēts vasaras un festivālu sezonas sākums. Trešo, Nemiera festivālu par skaļāko vakaru tuvējā apkaimē padarīs pašmāju rokmūzikā labi zināmie Indygo un Laime pilnīga, veterāni Sanctimony, bet smagu punktu pieliks graindkoristi Trauma Moralis. Kaut vakaru vadīs, iespējams, romantiskākais un liriskākais latviešu mūzikas duets Čipsis un Dullais, mierīgi noteikti nebūs.

Paklanīšanās tradīcijām 

Neilgi pirms Vislatvijas alus un siera festivāla, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu Līgo, uz Valmiermuižu 16. jūnijā aicina etnofestivāls Sviests, kas dzimis Cēsīs iepriekš notikušā Sviesta un Valmiermuižas Jāņu ielīgošanas svinību Saulgriezis savienībā. Rīkotāji sola, ka garlaicīgi nebūs. Pasākuma pirmajā cēlienā – dienas kulšanā – apmeklētāji varēs iemēģināt roku amatnieku un kulinārajās darbnīcās, tostarp pirms vasaras saulgriežiem tik būtisko siera siešanas un alus darīšanas mākslu. Vakara kulšanā pēc latviešu tautas melodijām Pērkonvīru izpildījumā šamanisku priekšnesumu sniegs viesi no Baltkrievijas – etnotrio Troitsa. Kā kulminācija iecerēts uguns rituāls un skulptūras Sviesta ķērne aizdegšana, iezīmējot vasaras saulgriežu gaidīšanu, bet pēc tam lustēšanās turpināsies Krievijas muzikantu apvienības Otava Yo skaņdarbu pavadībā.

Agrāk nekā iepriekšējos trīs gadus savu artavu mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu tradīciju kopšanā sniegs arī festivāls Zobens un lemess, kas ierasti norisinājās jūlija sākumā, bet nu smagās mūzikas cienītājus pulcēs jau pirms vasaras saulgriežiem – no 15. līdz 17. jūnijam. Tās gan nav vienīgās izmaiņas – šogad pirmo reizi festivāls pārvācies no Viesītes novada Lones un notiks Bauskas pilskalna estrādē. Iemesls pārmaiņām man nav zināms, taču vairāki plusi jau uzreiz nojaušami – kaut vai ērtāka nokļūšana ar sabiedrisko transportu tiem, kam privātā nav, kā arī veikalu tuvums. Iespējams, visvairāk par festivāla norises vietas maiņu skums nevis uzticīgie apmeklētāji, bet dokumentālajā īsfilmā Lones soms iemūžinātais kolorītais uzņēmējs – Lones ciema veikala un ēstūža īpašnieks Viktors, kuram pēdējo triju gadu laikā viena nedēļas nogale jūlija sākumā bija īsts pļaujas laiks, apkalpojot izsalkušu un izslāpušu metālistu kontingentu. Lai vai kā, arī šogad uz festivāla Zobens un lemess skatuves kāps gan vietējās, gan ārzemju «smagā gala» apvienības, kuru mūzikā metālmūzikas enerģija caurvīta ar spēcīgām atsaucēm uz attiecīgās tautas folkloru, – somi Moonsorrow, īri Cruachan, baltkrievu Gods Tower, pašmāju folkmetāla karognesēji Skyforger un citi.

Ja nu ar Latvijā uzņemto folkmetāla devu kādam vēl būs par maz, jāpiebilst, ka no 28. līdz 30. jūnijam kaimiņos Lietuvā notiks kārtējais līdzīga formāta festivāls Kilkim Žaibu.

Lielie un varenie

Ja Latvija festivāliem rīkotu reklāmas kampaņu un būtu nepieciešama seja, tas visdrīzāk būtu Positivus, kurš Salacgrīvas Zvejnieku parkā notiks nu jau 12. reizi, šogad no 20. līdz 22. jūlijam. Ja tik vērienīgs pasākums ir pārkāpis desmitgades slieksni un pagaidām pārāk izteiktas noguruma pazīmes neizrāda, ik gadu pulcējot vienkopus iespaidīgu ballētāju pulku, acīmredzami kaut ko organizatori dara ļoti pareizi. Ik gadu arī es pāris reižu tieku iztaujāts, vai šogad uz pozīti braukšu, un festivāla apmeklējums liecina, ka vairāk nekā 25 tūkstoši uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši. Viena no veiksmes atslēgām ir tik tiešām plašais muzikālā piedāvājuma spektrs, kur sarakstā līdzās pašlaik aktuāliem māksliniekiem rodami jau klasiķu klubiņā rakstāmi vārdi. Plašā mūzikas ēdienkarte spēj uz Salacgrīvu aizvilināt dažādu paaudžu klausītājus, kuru intereses var nepārklāties it nemaz. Tam biju liecinieks 2015. gadā, vērojot Roberta Plānta uzstāšanos. Pūlī man priekšā ārkārtīgi aizrautīgi lēkāja un citādi izpaudās bariņš pusaudžu, līdz jau koncerta izskaņā uzspridzināja Whole Lotta Love, kas itin bieži atskaņota arī pašmāju radiostacijās. «Āāā, tas ir ŠIS čalis???» pārsteigumā izsaucās viena no bariņa meitenēm… Jauniešiem nebija ne jausmas, kas ir cienījamā vecuma zeltaino cirtu īpašnieks un ka viņš pirms kādiem gadiem 40 bija elks pēc roka izslāpušiem jauniešu miljoniem visā pasaulē. Savukārt es un vēl vairāki paziņas bija ieradušies tikai Plānta dēļ. 

Šogad Positivus organizatori uzmetuši galdā trumpi Nika Keiva un grupas The Bad Seeds veidolā, jau ceturto gadu pēc kārtas nokaujot manu sākotnējo skepsi un liekot apsvērt domu par svētdienas vakara braucienu uz Salacgrīvu. Tāpat bez tādiem attiecīgo žanru cienītāju komentārus neprasošiem vārdiem kā Years & Years, Tove Lo un The Prodigy jaunus atklājumus sola no Rīgas atceļojusī Piena svētku skatuve, kur varēs paklausīties, ko jaunu projekta Autographic ietvaros sastrādājusi pirms pāris gadiem ar joni pašmāju repa scēnā ienākusī Zelma Jēgere jeb VIŅA un Andis Ansons. (Abi jau labu laiku darbojušies kopā elektroniskās mūzikas trio Bandmaster.) Tāpat klausītājiem tiks atklāts kāds šobrīd vēl netverams projekts Nesen, par kuru pagaidām zināms vien tas, ka dalībnieki ir savstarpēji «tikpat kā» pazīstami, bet priekšnesums Positivus būs «tikpat kā» pirmā uzstāšanās ar «tikpat kā» pabeigtām dziesmām.

Pēc tam tiem, kas apņēmušies vasaru pavadīt festivālos, ir vien nepilnas divas nedēļas atelpai, jo augusta pirmajā nedēļas nogalē Liepājas pludmalē uz vērienīgu vasaras svinēšanu astoto gadu pēc kārtas aicina Summer Sound, kas šogad programmu papildinās ar jaunu skatuvi – I Love You –, uz kuras kāps labākās Latvijas un Baltijas indie un alternatīvās mūzikas apvienības. Bet festivāla galvenie viesi būs amerikāņu rokeri Goo Goo Dolls, kuru populārākajam hitam Iris šogad aprit 20 gadu.

Paralēli ar moto «10 gadi labā atmosfērā» uz atpūtu Līgatnes pagasta Ratniekos aicina Laba daba, kas šo gadu laikā izaudzis par vienu no viskuplāk apmeklētajiem pašmāju mūzikas festivāliem, piedāvājot gan vispusīgu mākslinieku klāstu (tiesa, ar lielāku ievirzi uz folku, regeju un rokmūziku), gan dažādas atrakcijas, no kurām īpaši populāra – vismaz skatītāju vidū – ir krūšu atliešana ģipsī. Kopumā Labas dabas nosaukums, cik mana pieredze liecina, vienmēr atbildis saturam, un festivāla lielākais pluss ir nevis skaļi vārdi mūziķu plejādē (šogad hedlaineru gods eksperimentālajiem islandiešiem Múm un regeja veterāniem Inner Circle), bet tieši atmosfēra, kas allaž ir draudzīga un ģimeniska. Jā, pēdējos gados gan prātā ne vienu reizi vien ienākusi doma, ka festivāla apmeklētāju skaits jau ir pārsniedzis vai drīz pārsniegs teritorijas kapacitāti, īpaši tad, ja laiks ir lietains un ābeļdārzs, kurā atrodas telšu pilsētiņa, neglābjami pārtop dubļu plančkā. Tomēr ik reizi nākas secināt – Labā dabā cilvēki ir laimīgi, pat ja dubļos.

Sorosīti un supervaroņi

Iepriekš minēto svinību centrālais elements vai, atceroties vārda «festivāls» izcelsmi, pielūgsmes objekts bija mūzika, savukārt tādu pasākumu kā komiksu kultūra, animācija, datorspēles un ar tām saistīti hobiji entuziastu saiets UniCon uzsvarus liek citur. Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā 4. un 5. augustā, vienuviet pulcējoties cosplay jeb lomu spēļu faniem (te būtiskākais elements ir bieži vien pašdarināts kostīms pēc kāda popkultūras supervaroņa vai cita tēla ietērpa parauga), vaļa tiks ļauta fantāzijai, lai uz brīdi pārceltos citā – animācijas, filmu vai komiksu grāmatu – realitātē.

Taču vēl pirms tam, jūnija izskaņā, Vidzemes sirdī Cēsīs norisināsies piezemētāks pasākums – sarunu festivāls Lampa, kaut arī tur sapņotāju netrūks. Lampa, iedvesmojoties no līdzīgiem demokrātiskas sabiedrības stiprināšanai veltītiem pasākumiem citviet Eiropā, 29. un 30. jūnijā Cēsu Pils parkā aicinās ikvienu iesaistīties dialogā un apzināties sevi kā potenciālu pārmaiņu aģentu un tiešu vai netiešu līdzdalībnieku it visos procesos valstī. Mērķis – ar aktivitāti panākt, lai rīt mēs dzīvotu labāk nekā šodien. Līdz festivāla programmai vēl jāpagaida, taču no pieredzes – diskusiju grafiks iepriekšējos gados bijis tik piesātināts, ka nācies likt lietā vienu no fundamentālākajām prasmēm dialoga vešanā – spēju rast kompromisu, šoreiz pašam ar sevi, jo neizbēgami vairākus interesējošos pasākumus sanāk palaist garām par labu citiem. Nav nekādu ilūziju, ka šogad pasākumā, kurš reizēm tīmeklī uzjautrinoties piesaukts kā «sorosītu Valpurģu nakts», no tā izdosies izvairīties. Vērts pieminēt, ka tiem, kas par Lampas formātu līdz šim nav informēti, bet interese radusies, pirms došanās uz Cēsīm noderīgi varētu būt apmeklēt festivāla iesildīšanas pasākumu sestdien, 26. maijā, Ziepniekkalna pagalmā, Ozolciema ielā 22 k-2.

Jāatzīmē arī, ka lielai daļai vasarā gaidāmo festivālu programmas vēl tikai taps izziņotas, tāpēc varu vien aicināt vēlreiz rūpīgi aplūkot festivālu karti, piefiksēt sev interesējošo un detalizētāku informāciju meklēt attiecīgajā tīmekļa vietnē.

***

Under 25.–26. maijs VEF rūpnīca, Rīga

Nemiera festivāls 26.–27. maijs Rīga, bārs Nemiers

Rīgas Operas festivāls 6.–17. jūnijs Latvijas Nacionālā opera un balets

Rīgas Ritmi 7.–30. jūnijs Dažādās vietās Rīgā

Zobens un Lemess 15.–17. jūnijs Bauskas pilskalna estrāde

Etnofestivāls Sviests 16. jūnijs Valmiermuižas pils parks

R&B Blues Festival 16. jūnijs Ropažu estrāde

Introvertās mākslas festivāls Ad Lucem 26.–28. jūnijs Dažādas vietas Rīgā

Sarunu festivāls Lampa 29.–30. jūnijs Cēsu pils parks

Country Bauska 13.–14. jūlijs Bauskas pilskalna estrāde

Playground 13.–15. jūlijs Sporta komplekss 333 Ropažu novadā

Kartupeļpalma 14.–15. jūlijs Nacionālais botāniskais dārzs

Saulkrasti Jazz 17.–21. jūlijs Saulkrastu estrāde

Positivus 20.–22. jūlijs Salacgrīva, Zvejnieku parks

Fono Cēsis 20.–21. jūlijs Smilšu laukums, Cēsis

Jūrmalas festivāls 24.–28. jūlijs Dzintaru koncertzāle

XXVI Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki 27.–29. jūlijs Siguldas pilsdrupu estrādē

Komēta 27.–29. jūlijs Daugavgrīvas cietoksnis, Rīga

Baldones Waterfest 27.–29. jūlijs Baldones Waterjump teritorija

Summer Sound 3.–4. augusts Liepājas pludmale

Metalshow Open Air 3.–4. augusts Krustpils salas Brīvdabas estrāde

Laba Daba 3.–5. augusts Līgatnes pagasta Ratnieki 

UniCon 4.–5. augusts Ķīpsalas izstāžu centrs

Sansusī 10.–12. augusts Aknīstes novada Susējā

Veganfest 12. augusts LU Botāniskais dārzs

http://news.lv/Zurnals_Sestdiena/2018/05/25/laimigi-dublos

 

 

2018-05-27
Laika ziņas
Aptaujas