Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Florbolisti sāk cīņu par novadu kausu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 05.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Līgatnes novada Sporta centrā aizvadīts 1. posms florbola čempionātā 3 pret 3 jeb "Fat–Pipe novadu kauss 2018" izcīņā, ko organizē Amatas, Raunas, Līgatnes un Cēsu novada pašvaldības sadarbībā ar florbola klubu "Lekrings".

Turnīrs notiek jau trešo gadu, gūstot arvien lielāku popularitāti. Pērn tas pulcēja gandrīz 80 komandas, vairāk nekā 200 florbola spēles entuziastus no tuvienes un tālienes. Rīkotāji norāda, ka šogad jau pirmajā posmā pieteikušās spēcīgas komandas, kas garantē augstu spēles kvalitāti. "Fat–Pipe novadu kausā" komandas startē divās grupās – “Junioru līga” un “MIX līga”. Pēc katra posma komandas krāj kopvērtējuma punktus, cīnoties par lielo kopvērtējuma kausu.

Kopumā ieplānoti četri posmi, pirmajā spēlēja 20 komandas, no kurām “MIX līgā” – 14, tostarp iepriekšējās sezonas uzvarētāji komanda "Kūmiņš", tiesa, nedaudz pamainītā sastāvā. Čempionāta katrā posmā tiek izspēlētas regulārās spēles un izslēgšanas spēles.

"MIX līgā" par uzvarētājiem kļuva "Kažimējie" (Dāvis Zēmelis, Matīss Celms, Markuss Pazāns), kuri finālā pēcspēles metienos 3:2 pārspēja komandu "Kūmiņš", kurā šogad spēlē Pēteris Trekše, Emīls Grīnbergs, Raivis Balodis, Jorens Malkavs. Bronzas godalgas izcīnīja komanda "Aufiderzein" (Reinis Rudzītis, Roberts Zande, Daniels Anis), kuri ar rezultātu 3:1 pārspēja Līgatnes komandu "FK Jaunais", kurā spēlēja Mārcis Malkausis, Gvido Grēns, Mārtiņš Zicmanis.

"Junioru līgā" sešu komandu konkurencē nepārspēti palika "Kāda starpība" (Markuss Aļļēns, Jēkabs Berkolts, Dāvis Dauksts, Rūdolfs Rutkovskis), kuri ar minimālu pārsvaru 2:1 pieveica Zaubes juniorus "Cel iekšā". Komandā spēlēja Edžus Mellēns, Sandijs Maksimovs, Kristians Suharevs. Trešo vietu ieguva "SK Pārgaujas Juniori" Roberts Gūtmanis, Roberts Šūmanis, Rinalds Ruža.

Posma ietvaros tika noteikti arī vērtīgākie spēlētāji. “MIX līgā” šo godu izpelnījās Dāvis Zēmelis, kurš izcili realizēja visus pēcspēles metienus finālspēlē, bet junioru grupā – Jēkabs Berkolts.

Nākamais posms 16. jūnijā Raunā. Trešais jau ierasti notiks Cēsu pilsētas svētku laikā, kad notiks arī vīriešu un sieviešu elites līgas spēles, bet noslēguma posms 25. augustā Līvos.

Turnīra rīkotāji norāda, ka komandām nav obligāti jāpiedalās visos posmos, var ierasties uz konkrētu posmu, īpaši, ja tas notiek tuvu dzīves vietai, un startēt tikai tajā, jo balvas saņem arī katra posma trīs labākās komandas katrā līgā.

http://news.lv/Druva/2018/06/05/florbolisti-sak-cinu-par-novadu-kausu

 

Grib strādāt vasarā

Autors: Līga Salnite

Datums: 06.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Arī šogad darbam vasaras brīvlaikā pieteikušies krietni vairāk skolēnu nekā šādam īstermiņa darbaspēkam tiek piedāvātas darba vietas. Līdz ar to vasarā pirmo darba pieredzi gūt gribošie pusaudži neizbēgami gūst arī pirmos iespaidus par sīvo darba tirgus konkurenci.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) vasaras darbam ik gadu aicina pieteikties 15–20 gadus vecus audzēkņus no vispārējām, speciālajām, kā arī profesionālajām izglītības iestādēm. Šogad pieteikšanās skolēnu vasaras nodarbinātībai Vidzemes reģionā sākās 10.maijā un to varēs izdarīt vēl līdz pat augusta vidum. Nepilna mēneša laikā līdz 5.jūnijam jau vairāk nekā tūkstotis Vidzemes skolēnu izteikuši vēlmi vismaz daļu vasaras pavadīt, apgūstot jaunas prasmes un darba pieredzi. Visā Latvijā aktīvo skolēnu skaits kopumā sasniedz 10,5 tūkstošus, turpretī skolēniem piedāvāto vakanču skaits visā valsts teritorijā svārstās vien ap pieciem tūkstošiem, nodrošinot iespēju tikai aptuveni pusei no iniciatīvu izteikušajiem pusaudžiem izmēģināt spēkus jaunā vidē. NVA Cēsu filiāles nodarbinātības organizatore Iveta Purmale “Druvai” apliecināja, ka pusaudžu interese par strādāšanu vasarā pēdējos gados saglabājusies visai nemainīga, bet nedaudz pieaugusi ir potenciālo darba devēju aktivitāte. Vēsturiskajā Cēsu rajonā skolēniem ik gadu bijušas pieejamas vairāk nekā 100 vakances, šogad šo vasaras darba vietu skaits sasniedz gandrīz pusotru simtu. Šogad Cēsu apkaimē NVA koordinētajam skolēnu nodarbinātības pasākumam pievienojušās vēl vairākas pašvaldības, tostarp no Priekuļu, Līgatnes, Raunas un Jaunpiebalgas novadiem. Vienlaikus ir arī pašvaldības, kuras skolēnu nodarbinātības pasākumus īsteno patstāvīgi ar saviem spēkiem un līdzekļiem, neiesaistoties valsts atbalsta programmā.

Lai gan skolēniem piedāvāto darba vietu skaits pamazām palielinās, tomēr ne tik ievērojami, lai tas būtiski izmainītu pusaudžu izredzes tikt pie darba vietas vasaras mēnešos. “Mēs tāpēc arī cenšamies stāstīt skolēniem, ka svarīgi ir jau pašiem pētīt darba tirgus situāciju, iet pie uzņēmējiem, uz iestādēm un izteikt savu iniciatīvu – vēlmi strādāt pie kāda konkrēta darba devēja,” teic NVA pārstāve, paskaidrojot – šī pasākuma specifika ļauj izmantot valsts atbalstu skolēna nodarbinātībai arī tad, ja darba devējs jau ir vienojies ar konkrētu jaunieti par vasarā pieejamo darbu. Pārējiem NVA mājaslapā reģistrētajiem skolēniem brīvās vakances tiekot piedāvātas pieteikšanās rindas kārtībā.

http://news.lv/Druva/2018/06/06/grib-stradat-vasara

 

Nedēļa kustībā

Autors: Līga Salnite

Datums: 06.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Pagājušajā nedēļā starptautiska projekta “NowWeMOVE”ietvaros arī visā Latvijā uz aktīvu izkustēšanos kā ieguldījumu savā veselībā tika aicināti jauni un veci.

Veselības nedēļā arī Cēsu apkaimē notika virkne dažādu sportisku un izglītojošu pasākumu, kuru mērķis bija popularizēt veselīgu dzīvesveidu un fiziskajās aktivitātēs iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības.

Līgatnes novada vidusskolā šajā nedēļā rīkotas jautras stafetes un pārgājiens, kā arī ar skolēniem runāts par veselīgu uzturu un dzīvesveidu. Arī Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādē “Mežmaliņa” aktivitātes bijušas dažnedažādākās – grupiņu pārgājieni pa tuvējo apkārtni, velodiena, skriešana un nūjošana, kā arī nedēļas noslēguma pasākums ar stafetēm, paveiktā apkopojumu un apbalvojumiem, un pat dejām.

Cēsu novada sporta koordinatore Rasa Siliņa “Druvai” pastāstīja, ka Veselības nedēļa Cēsīs notiek jau piekto gadu. Ik gadu pašvaldība vismaz vienu pasākumu velta bērnudārza vecuma bērniem, ik reizi mēģinot parādīt mazajiem ko jaunu. Ja pērn pirmsskolēni kopīgi iepazina Pirtsupītes tuvumā esošo dabas taku, tad šogad vairāk kā simts sanākušie piecgadnieki un sešgadnieki piedalījās vērienīgā stafešu skrējienā nesen atklātajā Cēsu pilsētas stadionā.

Savukārt visi pārējie pilsētas iedzīvotāji un Cēsu viesi jau trešo gadu bija aicināti pavadīt aktīvu nedēļu jebkura veida kustībā un ar sociālā tīmekļa palīdzību dalīties panākumos un pārdzīvojumos. Katru gadu atsaucība šim izaicinājumam pieaugot. Šogad, atzīmējot valsts simtgadi, feisbuka lapā “Sports Cēsīs” Veselības nedēļas organizatori mudināja kustībā sasniegt simbolisku slieksni ar moto “Es savai Latvijai 100”. Nedēļas laikā ejot, skrienot, nūjojot vai braucot ar velosipēdu, vairāk nekā 100 kilometrus pieveikuši 30 kustības mīļotāji. Pārsvarā savu pievarēto kilometru “skaitītāju” vidū bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Lielākoties ievērojamais kilometru skaits pieveikts, braucot ar velosipēdu, taču bijuši arī visai oriģināli pieteikumi, uzrādot nopeldētos attālumus Niniera ezerā vai ilgas pastaigas ar mazuļu ratiņiem. Visi, kuri pārsniedza simbolisko 100 kilometru slieksni, piedalījās pārsteiguma balvu izlozē. Balvu grozā no Veselības nedēļas atbalstītājiem bijuši dažādi labumi: “Cēsu Maizes” produkcija, dārzeņu kastes no zemnieku saimniecības “Kliģeni”, dāvanu kartes no slēpošanas un atpūtas parka “Ozolkalns”, kā arī no sporta kompleksa “Rifs”. Cītīgākie censoņi tikuši pie sporta T–krekliem.

Par tradīciju kļuvusi arī tikšanās ar pilsētas pansionāta iemītniekiem, ik reizi cenšoties iemācīt ko jaunu kustību profilaksē.

http://news.lv/Druva/2018/06/06/nedela-kustiba

 

Dodamies laivot un supot pa Latvijas upēm

Autors: Liene Pālēna

Datums: 06.06.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Ar pietāti, dzīvesprieku un apzinīgumu kopā ar bērniem, ģimeni un draugiem dabā 

Esam raduši žurnālisti Kristīni Garklāvu darba dienu rītos redzēt TV ekrānā, stāstot par jaunākajām norisēm Latvijā un pasaulē. Bet teju tikpat bieži viņu var manīt arī dabā – laivojot, supojot, nodarbojoties ar citām ūdens aktivitātēm un to visu iemūžinot brīnišķīgi dzīvās fotogrāfijās. Kristīne dalās savos padomos, kas jāņem vērā, šovasar izvēloties laivošanas un supošanas maršrutus Latvijā.

Kā radās savienība «Kristīne un ūdens»?

Tā sākās jau ļoti, ļoti sen – agrā bērnībā, kad ar brāli un māsu, vēl mazi būdami, braucām ar putuplasta gabaliem pa upi, atrastos kokus izmantojot kā airus. Zinājām gan to, kādā izmērā putuplastam jābūt, lai tas negrimtu, gan to, kur ir vislabākie maršruti. Varētu teikt, ka tie ir manas supošanas pirmsākumi. Mani vecāki agrāk ļoti aktīvi nodarbojās ar ūdens tūrismu, tāpēc ar ūdeni jau no agras bērnības esmu bijusi uz tu. Tomēr pret ūdeni izjūtu arī lielu pietāti, uzskatot, ka ar to nekādos apstākļos nevajag jokot. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas vienmēr pasaka ūdenim paldies par to, ka tas ir bijis labs pret mani, jo ne vienmēr sanāk doties ūdenī ideālos laikapstākļos. Ūdens tomēr ir spēks, kas ir varenāks par cilvēku, un tas ir jāņem vērā.

Kurš ūdens sporta veids tev pašai ir tuvāks?

Domāju, ka mīlestība pret dabu un laivošanu mūsu ģimenē ir pārmantota. Tā mums ir neizbēgama gan pavasara, gan vasaras tradīcija, un joprojām pavasarī vai vasarā pēc lielajiem lietiem dodamies laivot pa Amatu. Savukārt, kad Latvijā pamazām parādījās supošanas dēļi, sāku izmantot arī tos, novērtējot sajūtas, ko šī aktivitāte piedāvā. Supošana noteikti ir lielisks veids, kā gūt prieku un tai pašā laikā iepazīt dabu. Šogad brīnišķīgākais brauciens ar SUP dēli man bija martā pa Amatu, kad tik tikko bija sākušies šīs upes lielie pavasara ūdeņi un dabā parādījušās pirmās gadalaika maiņas vēsmas. Supoju trīs stundas, apkārt neesot nevienam cilvēkam, klātesot tikai dabas pārmaiņām un novērojot ziemas atstātās pēdas. Tāpat supošana dod iespēju atrasties svaigā gaisā, dabā un sajust patīkamu fiziskās slodzes daudzumu.

Kā tu vislabāk spēj izbaudīt ūdeni – vienatnē vai kopā ar draugiem?

Supot vai laivot pavisam noteikti var arī vienatnē, bet tad tas jādara samērā mierīgos ūdeņos. Piemēram, Amatā nekad nedodos viena drošības apsvērumu dēļ. Reizēm gadās dažādas situācijas, kur nepieciešama otra cilvēka palīdzība. Dabu ir iespējams un pat vēlams izbaudīt, arī dodoties izbraukumā kopā ar saviem draugiem. Tieši Amata man jau agrā bērnībā iemācīja un parādīja to, cik daba savā būtībā spēj būt mainīga. Bērnībā devāmies peldēties uz Amatu, un katru gadu no jauna pārliecinājos, ka upes krasts ir pilnībā mainījies.

Kādus laivošanas un supošanas maršrutus tu no savas puses vari ieteikt?

Personīgi man viens no iecienītākajiem maršrutiem noteikti ir jau pieminētā Amata – šī upe būs piemērota pavasarī vai ļoti lietainā vasarā, kad ūdens līmenis upē ir paaugstināts. Lai laivotu pa Amatu, jāņem vērā drošības prasības – to pavisam noteikti varu teikt, jo gadu gaitā šajā upē esmu redzējusi patiesi daudz. Amatas augšdaļa ir mierīgāka – tas var būt sākotnējais maršruts tiem, kas vēl to nav iepazinuši. Savukārt no Melturiem līdz Līgatnes tiltam būs jau asāks gabals, bet pirms un pēc paša Zvārtas ieža līdz Līgatnes tiltam ir arī krāces, ko es iesaku izbraukt. Amatas maršruts kopumā ir ļoti īpašs ar to, ka gar upes malām redzama krāšņa daba – dažādas klintis, atsegumi.

Kādām ūdens aktivitātēm būtu piemērotas citas lielās Latvijas upes? 

Gauju vasarā noteikti var dēvēt par Brīvības ielu satiksmes intensitātes ziņā, bet arī tajā ir savs šarms. Bet jārēķinās, ka Gaujā, visticamāk, nekad nebūsi viens un romantiskiem izbraucieniem divatā šī upe vasarā varētu nebūt piemērota. Salaca savukārt ir tukšāka. Tiem, kas vēlas laivot Kurzemes pusē, iesaku brīnišķīgi skaistu upi – Irbi. Bet tiem, kas vasarā vēlas piedzīvot mazliet džungļu atmosfēru tepat Latvijā, patiks supot pa Kurzemes upi Saku, kuru no abām pusēm ieskauj saliekušies koki. Es patiesībā nevarētu teikt, ka man kāda upe nepatiktu, Latvijas upes visas man šķiet ļoti skaistas. Esmu mazāk iepazinusi Latgales upes, bet tā ir mana šīs vasaras apņemšanās.

Vasarā supotājus var redzēt arī Latvijas ezeros...

Jā, un ne tikai. Arī Rīgas centrā var redzēt supotājus, kas dodas izbraukumā pa Rīgas kanālu. Pati to esmu mēģinājusi un noteikti varu rekomendēt kā aktivitāti, ko izmēģināt kopā ar draugiem, – tādā veidā Rīgu var iepazīt no pavisam cita skatpunkta. Iesaku ar supu doties arī izbraukumā pa Cenas tīreļa purvu, īpaši saullēktā vai saulrietā. Noteikti nevajag baidīties, ka varētu iekrist purvā, jo sups pēc savas būtības ir samērā stabils. Līdzsvara sajūta noteikti ir svarīga, bet to ir iespējams uztrenēt, pirms tam šo aktivitāti izmēģinot kādā ezerā vai jūrā, kur izdosies sajust arī ūdens viļņošanos. Man pašai supošana pa ezeriem šķiet nedaudz par vienmuļu, bet tai pašā laikā tas ir brīnišķīgs veids, kā sarunāties ar draudzenēm: jūs atrodaties ezera vidū, varat sarunāties par jebko, nopeldēties, pagulēt uz supiem – tās ir brīnišķīgas attiecības starp dēli un cilvēku. Supojot pa Amatu, sarunāties nebūs tik viegli, tā prasa lielāku koncentrēšanos. Īpaši, kad tuvojas krāces, kļūstu klusa vai tieši pretēji – skaļa, sajūtot bailes. (Smejas.)

Šķiet neticami, ka tu lūkojies pēc adrenalīna, bet tai pašā laikā nevairies teikt, ka izjūti bailes.

Manuprāt, svarīgi ir saglabāt prieku. Piemēram, supojot pa Amatu, es izjūtu lielu prieku, kaut gan dažbrīd bīstos no tās gultnē esošajiem akmeņiem, bet, darot to pašu Daugavā, es prieka vietā izjutu tikai bailes. Daugavas ūdeņi man tomēr šķiet par dziļu un tumšu, un man ir ļoti svarīgi saglabāt krasta tuvumu, kas Daugavas platuma dēļ ir gluži vai neiespējami. Tāpēc es patiešām esmu pārliecināta – ne laivot, ne supot nevajag tikai tāpēc, ka tā dara citi. Ja izjūti prieku, tad dodies, ja ne, tad labāk atrast citas sportiskas aktivitātes, kas sagādās pozitīvākas emocijas.

Arī tavi bērni regulāri ar tevi dodas dažādos izbraukumos – kuri maršruti būtu vispiemērotākie tieši bērniem?

Vispirms bērniem ir jāizskaidro, ko nozīmē ūdens aktivitātes, ka tās pieprasa ievērot piesardzību, ka ar ūdeni nevar jokoties, jo tas ir varenāks par mums. Tāpat vecākiem ir jāsaprot, kurās aktivitātes un maršrutos bērnus iesaistīt un kuros labāk ne. Amata pavasarī bērniem nebūs piemērota, bet supošana citās, mierīgākās upēs vasarā var izvērsties par brīnišķīgu aktivitāti, ko ģimenei darīt kopā. Lai kuros ūdeņos dotos ar bērniem, drošības veste viņiem ir obligāta. Mana pārliecība nosaka arī to, ka esmu piemērs, tāpēc, ja supojam ar bērniem kopā pa dīķi, arī es likšu drošības vesti, lai parādītu viņiem, cik tas ir svarīgi.

Es mācu arī saviem bērniem, ka, ieejot mežā, jābūt tādai pašai pietātei, kā, piemēram, ejot ciemos. Arī meža iemītniekiem var, piemēram, traucēt skaļa mūzika, tieši tāpēc es cenšos būt labs kaimiņš. Un es zinu, ka, ieejot mežā kaut viena pati, tur nekad nebūšu viena. Latvijas meži, upes, daba ir tās lietas, ko vēlos sargāt. Man nesanāk bieži doties ceļojumos ārpus Latvijas, bet es par to daudz nepārdzīvoju, jo dažkārt cilvēka ielikšana rāmī ļauj rasties vēl lielākai iztēlei. Latvija un tās daba ir mans mazais rāmis, ko esmu iemācījusies novērtēt.

***

Der zināt!

Dodoties supot agrā pavasarī vai vasaras vēsajās dienās, lai izvairītos no kāju nosalšanas, hidrotērpa zābakos jāvelk vilnas zeķes. Tās palīdzēs nosargāt siltumu.

Laivojot vai supojot vienmēr noderēs glābšanas veste, kas var ne tikai pasargāt bīstamās situācijās, bet arī dot papildu siltumu. Savukārt, dodoties izbraukumā pa Amatu, vienmēr jāatceras lietot galvas ķiveri šīs upes neparedzamās dabas, akmeņu, koku un upes gultnes izmaiņu dēļ.

Ūdens līmeni Latvijas upēs var noskaidrot mājaslapā udensturisms.lv.

http://news.lv/Diena/2018/06/06/dodamies-laivot-un-supot-pa-latvijas-upem

 

Saimniekos dabai draudzīgi

Autors: Ilze Gražule

Datums: 06.06.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Ar mobilā ganāmpulka palīdzību atjaunos dabiskās pļavas

Aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja Valkas novadā ganību sezonu sācis mobilais ganāmpulks – gaļas liellopu Galoveju šķirnes govis un Romanovas aitas ar jēriem. Tā ir Latvijas Dabas fonda (LDF) īstenota aktivitāte projekta GrassLIFE ietvaros, lai saglabātu vērtīgos zālājus. Dabisko pļavu atjaunošana notiks Natura 2000 teritorijās, kurās ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi.

Mobilais ganāmpulks

LDF mobilā ganāmpulka pastāvīgā mītnesvieta ir Līgatnes pagastā, bet šovasar tas ceļos uz tādām dabiskām pļavām Latvijā, kuras atrodamas nomaļās vietās, ir grūti pieejamas vai kādu citu iemeslu dēļ šobrīd netiek apsaimniekotas, lai ar noganīšanu varētu palīdzēt tās atjaunot. Kad viena teritorija būs noganīta, ganāmpulks dosies uz nākamo.

«Mobilais ganāmpulks ir daļa no LDF projekta GrassLIFE, kura mērķis ir veicināt dabisko pļavu atjaunošanu Latvijā. Paralēli mobilā ganāmpulka darbībai projektā mēs veicam praktisku zālāju atjaunošanu, sadarbojoties ar 11 zemnieku siamniecībām visā Latvijā, kurās palīdzam atjaunot dabisko zālāju kvalitāti. Mēģināsim ieviest arī tādas atjaunošanas metodes kā sēklu piesēšanu vai velēnas pārnešanu, kas ir dārgas un inovatīvas metodes, bet mazos apmēros tās pamēģināsim, lai būtu zināšanas, kā tas strādā pie mums Latvijā. Tāpat projektā notiek zinātniskā izpēte par zālājiem, attīstām zālāju produktu idejas un veidojam praktisko zināšanu bāzi dabisko pļavu atjaunošanai Latvijā ilgtermiņā,» stāsta GrassLIFE projekta vadītāja Inga Račinska. 

Plānots atjaunot 600 ha dabisko pļavu

Mobilajam ganāmpulkam Galoveju šķirnes govis izvēlētas tāpēc, ka tās ir gan izturīgas un piemērotas ganībām dažādas kvalitātes zālājos, gan arī tāpēc, ka šīs šķirnes liellopi ir augumā nelieli un bez ragiem, kas būtiski atvieglo to transportēšanu. Ragainas govis varētu savainot viena otru pārvadāšanas laikā.

Pēc noganīšanas un pļavas atgriešanas dzīvē LDF kopīgi ar saimniekiem meklēs visiem izdevīgus risinājumus, lai arī nākotnē turpinātos atjaunoto pļavu apsaimniekošana. Kopā projekta ietvaros paredzēts ar mobilo ganāmpulku atjaunot 600 ha dabisko pļavu.

Pētīs arī gaļas un piena kvalitāti

«Projekta ietvaros gribam parādīt dabisko pļavu vērtību un potenciālu, tāpēc arī pētīsim, kā dabiskos zālājos ganītu liellopu gaļas un piena kvalitāte atšķiras no, piemēram, parastā laukā vai iekštelpās turētu govju gaļas un piena. Kad runājam, cik svarīgi zemniekiem ir pareizi apsaimniekot pļavas, mums bieži vien pietrūkst Latvijas datu. Pētīsim arī medus kvalitāti, kā atšķiras tāds medus, kas vākts šādās skaistās un puķu bagātās pļavās, no, piemēram, rapšu medus. Mums ir plāns izskaidrot cilvēkiem, ka produkti, kas nāk no šādām dabiskām un tīrām pļavām, ir labāki, taču mums tas jāpārbauda vēlreiz savās pļavās,» skaidro Inga Račinska.

Dabiskās pļavas strauji izzūd

Dabiskās pļavas ir viens no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām. Augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, dabiskās pļavas ir vienīgā piemērotā dzīvotne.

«Dabisko pļavu Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Pagājušā gadsimta sākumā šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts, šobrīd tās aizņem tikai 0,7% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Taču jāņem vērā, ka šajos septiņos procentos ir iekļauti arī zemas kvalitātes zālāji. Tā ka aptuveni 80% zālāju izzūd. Dabiskās pļavas var atpazīt pēc augu valsts, kā šie augi ir savstarpēji sastrukturējušies. Cilvēka izveidotā pļavā parasti sastopamas tikai dažas augu sugas. Ja tā bijusi aramzeme, kas pati aizaugusi, tad tādā pļavā var sastapt aptuveni padsmit sugu. Vēl dabiskās pļavas atpazīst pēc indikatoru sugām. Tās ir tādas sugas, kas parasti ir saistītas ar neielabotām pļavām. Jābūt vismaz piecām indikatoru sugām, lai pļavu varētu uzskatīt par dabisku. Eiropas rekords pieder Igaunijai, kur uz vienu kvadrātmetru parkveida pļavā var sastapt virs 60 augu sugām. Tāpēc būtiski saprast, ja mēs šo mazo daļiņu pļavu pazaudēsim, kāds milzīgs zaudējums gaidāms,» skaidro biologs Viesturs Lārmanis.

Saimniecībā Marsi, kurā LDF atklāj ganīšanas sezonu, ir vairāki aizsargājami ES nozīmes biotopi, piemēram, izcila parkveida pļava un citi zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību. Šovasar mobilā ganāmpulka lopi dosies arī uz Lielupes palienes pļavām Jelgavā un pļavām Gaujas Nacionālajā parkā.

http://news.lv/Diena/2018/06/06/saimniekos-dabai-draudzigi

 

Sadraudzēties un sadarboties

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 07.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Nacionālo bruņoto spēku bāzē "Pipariņi" šodien noslēdzas Jaunsardzes 3. novada nometne, kas pulcēja apmēram 300 jauniešus no Vidzemes.

Nometne jaunsargiem bija īsts pārbaudījums, jo iekrita pēkšņi uznākušajā vēsajā laikā. Nometnes priekšnieks, jaunsargu instruktors Guntars Norbuts atzina, ka ne visi jaunieši tam bijuši gatavi, jo ieradušies dienā, kad gaisa temperatūra pārsniedza 20 grādus, bet tad tā strauji mainījās. Nācies meklēt guļammaisus, lai naktsmiers būtu komfortablāks, taču jaunsargi esot izturīgi.

Jaunsargi "Pipariņos" ieradās pirmdien, kad notika nometnes atklāšana un pirmie saliedēšanās pasākumi. Jaunsardzes novada vadītāja Zita Rukšāne pastāstīja, kas šis ir gandrīz vienīgais pasākums, kad satiekas visas novada vienības, tāpēc sākumā jauniešu uzdevums ir iepazīties. Jaunsargi tika sadalīti vairāk nekā desmit nodaļās, katrā jaunieši no dažādām vienībām savstarpēji līdz tam nepazīstami. Iepazīšanās sākās, veidojot nodaļas karogu, izdomājot devīzes un nosaukumus, tā sperot pirmos soļus saliedēšanā, kas bija īpaši vajadzīga divās nākamajās aktīvajās dienās, veicot uzdevumus.

Z. Rukšāne pastāstīja, ka novada nometnes notiek katru gadu vienmēr citā vietā, lai jaunieši iepazītu teritoriju, kas ietilpst 3.novadā: "Norise visās nometnēs līdzīga, atšķirīgo iedod vieta, kur tā notiek. Pērn dzīvojām "Brakos", tātad uzsvars bija likts uz Ērgļu apkaimi, Rūdolfu Blaumani, šogad esam Cēsīs, tāpēc jaunsargu uzdevums būs iepazīt pilsētu, tās apkārtni, vēsturi. Līdztekus "Pipariņos" notiks dažādi vingrinājumi, kas saistās ar jaunsargu programmu – orientēšanās, ieroču mācība, ierindas mācība, viss, kas tiek apgūts ikdienā, bet visam pāri komandas veidošana, komandas saliedētība."

Nometnes priekšnieks G.Norbuts stāsta, ka nometnes programma tiek izstrādāta rūpīgi: "Jau pirms diviem mēnešiem tapa lielais plāns, kas tika izstrādāts līdz minūtei, kad un kas notiks. Plānojot domājām, lai laiks būtu piepildīts, lai nebūtu bezdarbības. Diena sākas agri, un līdz pat vakaram dalībniekiem brīva laika nav."

Jaunsargi vienu dienu pavadīja "Pipariņos", otru – Cēsīs, kur jaunsargi apmeklēja viduslaiku pili, uzzināja par dzīvi viduslaikos, bet otru dienas pusi veltīja Brīvības cīņām – Cēsu kauju, Skolnieku rotas, arī sarkanbaltsarkanā karoga vēsturei. Katrai nodaļai bija pilsētas karte ar noteiktiem punktiem, kas jāsameklē, un jāuzzina informācija par konkrēto objektu.

Nometnē piedalījās arī daudzi mūspuses novadu jaunsargi. Kopā ar savējiem bija jaunsargu instruktors Juris Kokins, kurš vada jaunsargus Priekuļos un Vecpiebalgā, Egils Kaimiņš, kurš vada vienības Amatas novadā un Līgatnē. Nometnē arī apmēram 20 jaunsargu no Stalbes vidusskolas un Cēsu skolām, kurus vada G.Norbuts.

Iespēja tikt uz nometni jānopelna, katrai vienībai atvēlēts noteikts limits, instruktori izvēlas, kuri piedalīsies.

Jūnijā Mālpilī notiks arī Latvijas kopīgā nometne, kas pulcēs 600 jaunsargu, 150 no katra Jaunsardzes novada.

*** 

Jau astoto gadu jaunsargs ir Cēsu Valsts ģimnāzijas 8.klases audzēknis Rodrigo Liepiņš. Ņemot vērā pieredzi Jaunsardzē un nometnēs, šogad jaunietim uzticēts būt par nodaļas vadītāju. Rodrigo saka: "Kādam no malas varbūt liekas, ka būt par nodaļnieku ir viegli, bet tā ir liela atbildība. Man jāatbild par visiem, kuri manā nodaļā, bet esmu tam gatavs. Piedaloties nometnēs, esmu sapratis, kas jādara šajā amatā, un kļūst arvien interesantāk."

Rodrigo bijis dalībnieks daudzās nometnēs, vienmēr nopelnījis tajās vietu. "Sevi jāpierāda ikdienas nodarbībās," saka R. Liepiņš. "Pārgājienos jātiek pāri visām grūtībām, nevis jābrauc mājās pie pirmajām problēmām. Daudzi salūst pirmajos gados, retais noturas ilgāk, man tas izdevies, jo patīk būt jaunsargam. Lielās nometnes ir kas īpašs, jo var iepazīties ar jauniem draugiem, rodas paziņas visā Latvijā, tas dod iespēju uzzināt, kas notiek citur. Jā, grafiks saspringts, atpūtas nav, bet ir ļoti interesanti, jo katrā nometnē var iemācīties kaut ko jaunu, iemācīties pārvarēt grūtības."

Puisis atzīst, ka Jaunsardzē darbojas ar lielu prieku, īpaši aizrauj pārgājieni, kad ir nakts aktivitātes, dažādi pārbaudījumi. Viņš norāda, ka Jaunsardze iemāca disciplīnu, kas svarīga, ja nākotni vēlies saistīt ar bruņotajiem spēkiem. Lai arī šogad beigs tikai astoto klasi, Rodrigo nākotnes vīzija jau ir skaidra: "Gribu dzīvi saistīt ar armiju. Pēc 12.klases absolvēšanas iešu uz Aizsardzības akadēmiju, un tad redzēs, kā viss izdosies.

http://news.lv/Druva/2018/06/07/sadraudzeties-un-sadarboties

 

Bizness ar sniega bumbas efektu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 07.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Braucot no Cēsīm uz Stalbes pusi, pie Raiskumkroga autobraucēji noteikti būs pamanījuši laivu nomu, kas tur parādījās pērnvasar. Šogad teritorija kļuvusi sakoptāka, laivu skaits palielinājies. Teicamā vieta vilina laivot gribētājus piestāt, arī "Druva" nolēma iegriezties laivu nomā, lai uzzinātu, kas te darbojas.

Ķekava – Cēsis

Juris Zaķis, uzņēmuma "Flordeko" tūrisma nozares vadītājs, kūrē laivu nomu "Jenču laivas". Viņš dzīvo Ķekavā, bet tur pavadot tikai ziemu, jo vasarās dzīvojot Raiskumkrogā.

"Nav citu variantu, ja te gribi strādāt, arī jādzīvo te," atzīst J.Zaķis. Viņš stāsta, ka dzīvē viss sakritis tā, ka nonācis tieši šajā vietā. Divus gadus strādājis Līgatnē, jau sācis domāt par dzīvokļa iegādi, bet kādu rītu, dzerot kafiju, uzdūries sludinājumam, ka pārdod zemi Gaujas krastā Cēsīs. Jau tad darbojies ar laivu nomu, nodomājis, ka šī būtu teicama vieta biznesa turpināšanai.

Laivu piedāvājums arī mūsu pusē plašs, tāpēc pamatots jautājums, vai nebiedēja lielā konkurence. "Nezinu, kā manu ienākšanu vērtē kolēģi vai konkurenti, bet darba pietiek visiem," atzīst J.Zaķis. "Ar laivu nomu darbojos no 2011.gada, jau pirms nākšanas uz Cēsīm man bija izveidojusies sava klientu bāze. Gribētos domāt, ka Cēsis ir tikai ieguvējas ar vēl vienu laivu nomas punktu. Lai arī skaitos Ķekavas uzņēmējs, klientus cenšos piesaistīt Cēsīm."

Sniega bumbas efekts

Pirms pilnībā nodoties laivu nomas biznesam, desmit gadus strādājis azartspēļu nozarē, darot visādus darbus. Tur arī šis laivu bizness tapis, jo dežūras laikā brīvajos brīžos domājis, meklējis, ko darīt.

"Cilvēki man teikuši, tu jau nekā nedari, tik sēdi upes krastā un saņem naudu! Viegli skatīties no malas, patiesība ir citāda. Sāku no nulles, ar mazumiņu. Pirmās laivas iegādājos no algas, ieliku sludinājumu, ka izīrēju tās, interese bija, sapratu, ka man tas patīk. Sāku meklēt, kas pārdod laivas. Pamanīju sludinājumu, ka vieni no lielākajiem laivu nomniekiem Latvijā rudenī pārdos laivas, aizbraucu, parunāju, sapratu, ka man tās vajag. Tā kā pašam tik daudz naudas nebija, aizbraucu pie tēva, vai viņš nevar nedaudz palīdzēt, tēvs teica – ir iespēja nopelnīt vienā celtniecības objektā. Tā pēc diennakts dežūras gāju uz objektu, uz rīģipša pagulēju divas stundas un ķēros pie darba. Pusotrā mēnesī nopelnīju naudu laivu iegādei. Man neviens neiedeva, es tikai gribēju laivas un atradu iespēju, kā to panākt," stāsta J.Zaķis.

Šobrīd nomā jau ir 70 laivas. Uzņēmējs stāsta, ka visu virza pieprasījums, ja vajag vairāk laivu, jādomā par to iegādi. Ja klienti vēlas īrēt plostus, jāgādā arī tie. Viņš biznesu salīdzina ar sniega bumbas efektu: "Ir tikai labi, ka viss noticis pakāpeniski. Reiz pa radio dzirdēju atziņu no kāda uzņēmēja, kura firmas apgrozījums ir miljons eiro. Viņš teica, ja darbības pirmajā gadā iedotu šo miljonu, viņš sadegtu, nezinātu, ko ar tādu naudu darīt. Par sevi varu teikt līdzīgi, ja man pirmajā gadā būtu tikt daudz laivu kā šobrīd, būtu galīgās auzās. Ar lielu laivu skaitu nav viegli, jāplāno visa loģistika, viss pārējais. Tāpēc labākais, ja pieredze aug kopā ar laivu skaitu. Tas veļas kā sniega bumba, bet, jo tā lielāka, jo vairāk vari atvēlēt sev."

Rīkoties pēc sajūtām

Laivu nomas piedāvājums Latvijā plašs. J. Zaķis atzīst, ka klientiem svarīga cena, akcentē vēl kādu būtisku niansi, proti, attieksmi. Tāpēc viņš mēģina komandā piesaistīt cilvēkus, kuriem patīk laivot, kuri to dara ar sajūsmu. Ja cilvēkam nepatīk šī nodarbe, viņš citiem nespēj pastāstīt par laivošanu tā, kā to vajadzētu.

Uzņēmējs atzīst, ka, sākot biznesu, ir svarīgi nebaidīties rīkoties: "Cilvēki domā, raksta biznesa plānus, bet beigās nekas nesanāk. Man nekā tāda nav, vados pēc sajūtām. Protams, tagad ir zināšanu bāze, vairs neesmu pie baltas lapas, redzu iepriekšējo gadu situāciju. Sākumā gribēju darīt, man pat nebija svarīgi nopelnīt, varbūt tāpēc viss izdevās, tad jau nāca arī nauda. Saku, ka 50 procentus algas saņemu naudā, otrus 50 – labajos vārdos, ko dzirdu no klientiem. Šis nav tas bizness, kas mani padarīs stāvus bagātu, bet ir normāls ģimenes uzņēmums, kas var nodrošināt darbu ģimenei un vasarā vēl dažiem cilvēkiem. Ziemā ir klusais periods, jādzīvo no vasarā nopelnītā, bet nevaru tik ilgi mierā nodzīvot. Esmu sev šo jautājumu atrisinājis tā, ka jau otro ziemu strādāju Riekstu kalna slēpošanas trasē par nomas darbinieku. Tā ir komunicēšana ar aktīviem cilvēkiem, un arī tā ir nodarbe, kas man patīk."

J. Zaķis iegādājies īpašumu arī otrpus ceļam, kas arī ilgu laiku bijis pārdošanā. Redzējums, ko tur darīt, esot, bet steigas nav, vispirms jāsakārto īpašums Gaujas pusē, tad varēs domāt par tālāko. 

http://news.lv/Druva/2018/06/07/bizness-ar-sniega-bumbas-efektu

 

Zaubes pagasts. Ikdiena piepildīta

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 07.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Zaubes pagastā dzīvo rosīgi ļaudis. Ne tikai algota darba cilvēkiem ikdiena ir piepildīta ar pienākumiem. Arī mājsaimnieču un jauniešu dienas paskrien nemanot, darot darbus, kas sagādā prieku.

Brīvdienas baudīs kopā

Estere Meidropa priecājas par vasaras iestāšanos, kas nozīmē – daudz saules, peldes, saldējuma un interesantu aktivitāšu.

Taču viņai būs arī pienākums – jāparūpējas par mazāko brāli Ernestu. “Vasarā mēnesi būs slēgts bērnudārzs. Tad es Ernestu pieskatīšu. Jau tagad zinu, ka laiku pavadīsim jautri un aktīvi – skrituļosim, brauksim ar riteņiem, daudz peldēsimies,” priecājas Estere.

Estere vēl mācās skolā, turpat pagastā, bet jau pēc diviem gadiem viņai būs jāizvēlas, kur mācīties tālāk. “Šobrīd domāju par Siguldu un Cēsīm. Abas pilsētas man šķiet ļoti jaukas. Ja es mācītos Cēsīs, tad ērti varētu mācības savienot ar treniņiem Cēsu florbola klubā “Lekrings”,” spriež meitene.

Estere ne tikai spēlē florbolu, bet divas reizes nedēļā apmeklē arī dejošanas nodarbības Nītaurē. Viņai patīk aktīvs dzīvesveids, tādēļ priecājas, ka Zaubē gana daudz plašumu, var baudīt dabu, dodoties izbraukumos ar riteņiem, pastaigāties. Viņa atzīst, ka labprāt dzīvotu Zaubē, jo novērtē šīs vietas mieru un klusumu: “Es neesmu pilsētas cilvēks. Man nepatīk troksnis, drūzma. Ja vien būtu tāda iespēja, tad es labprāt turpinātu mācības Zaubē, arī strādātu un dzīvotu šeit. Bet diemžēl neredzu iespējas veidot karjeru. Tādēļ šobrīd izbaudu katru dienu, ko varu pavadīt šeit, nododoties vasaras aktivitātēm.”

Estere novērojusi, ka Zaubē ir daudz bērnu. Īpaši aktīvi viņi kļuvuši tagad, kad saņemtas liecības un sācies brīvlaiks. Tas Esterē vieš cerības, ka jaunā paaudze dzīvi pagastā iekustinās arvien vairāk.

Atpakaļ uz Angliju

Aina Antonova ir mamma pieciem bērniem un vecmāmiņa pieciem mazbērniem. Par visiem jūtas lepna un gandarīta.

Aina bērnību pavadījusi Rīgā, bet nu jau 24 gadus par mājām sauc Zaubi, kaut piecus gadus ikdienu Aina pavadījusi Anglijā.

“Tur šobrīd ir mans vīrs un divi bērni. Anglijā strādāju floristikas jomā – veidoju ziedu pušķus. Par finansēm tur nav jāuztraucas, sadzīves apstākļi ir ļoti labi. Jāatzīst, ka arī ļaudis tur citādi nekā pie mums. Latvieši, kas devušies projām, šķiet, ir daudz laipnāki, atvērtāki un priecīgāki. Viņi nav tik ļoti pārņemti ar sevi un savām problēmām. Tur var sajust daudz lielāku kopību. Tas, iespējams, tādēļ, ka cilvēki tur tik ļoti neizjūt finansiālo nastu. Tā vien šķiet, ka Anglijā dzīve ir labāka, bet man pietrūkst mājas – Zaubes. Pirms gada atbraucu atpakaļ, jo klusībā cerēju, ka spēšu iekārtoties šeit. Man Zaubē patīk – te ir klusums, miers, svaigs gaiss. Diemžēl cerības neattaisnojās, jau šomēnes došos atpakaļ uz Angliju,” stāsta Aina. Gada laikā, ko Aina pavadījusi Zaubē, viņai bijis daudz laika pārdomām – par to, ko gribētu dzīvē darīt. “Man patīk radīt skaistas, acīm tīkamas lietas. Meita man ierādīja, kā izgatavot dažādas galvas rotas, nu tas ir kļuvis par manu hobiju. Vēl ļoti patīk rūpēties par mājas apkārtni – ierīkot puķu dobes un par tām rūpēties. Tuvojoties Latvijas simtgadei, gribas, lai arī apkārtne pie mājas būtu sakopta un skaista. Tāpat man interesē viss, kas saistīts ar kultūru un vēsturi. Apsvēru pat iespēju Zaubē veidot kādu interesantu muzeju, rīkot ekskursijas. Šeit ir skaisti, gribētos, lai to redz arī cilvēki no citiem pagastiem,” atzīst Aina. Viņa novērojusi, ka ļaudis no pilsētām labprāt pārceļas uz dzīvi laukos, tādēļ pagastos jādara viss, lai cilvēki tur labprāt paliktu: “Daudzi, īpaši jaunās ģimenes ar bērniem, grib dzīvot klusā un mierīgā vidē. Bet to darīt var tikai tie, kuriem pilsētā ir labi apmaksāts darbs un kuriem ir savs transportlīdzeklis, lai varētu nokļūt uz darbu. Ja laukos nevaram piesaistīt cilvēkus, dodot darbavietas, tad var to izdarīt, piedāvājot ģimenēm draudzīgu vidi un vairojot izklaides iespējas. Ceru, ka mūsu pagastā, Zaubē, tas izdosies.” Piecu bērnu mamma un piecu mazbērnu vecmāmiņa Aina nu dodas dzīvot uz Angliju, bet cer, ka reiz atkal atgriezīsies Zaubē.

Zina, kā pagastā trūkst

Gunta Grosberga augusi Skujenes pusē, desmit bērnu ģimenē, bet jau 20 gadus viņa dzīvo Zaubē.

Gunta agrāk strādājusi galdniecībā, bet nu ir mājsaimniece un trīs bērnu mamma.

Viņa atzīst – Zaubē darba iespēju maz: “Cilvēki strādāt brauc uz Mālpili, Siguldu un pat Rīgu. Šeit uz vietas iespēju ir maz. Bet ceru, ka tas mainīsies un parādīsies uzņēmīgs cilvēks, kurš spēs realizēt kādas savas idejas, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem darbavietas.”

Gunta, lai arī zina, ka pagastā daudz kā trūkst, novērtē to, kas ir: “Mums ir viens veikals, priecājos par to pašu. Zinu arī, ka dažos pagastos nav aptiekas, bet mums tāda ir. Trūkst tikai naudas izmaksas bankomāta. Reiz man vajadzēja skaidru naudu. Devos uz tuvāko bankomātu Nītaurē, bet tas nedarbojās, braucu tālāk uz Līgatni, bet arī tur nebija iespējas izņemt skaidru naudu, tad nācās doties uz Siguldu. Lieki teikt, ka pusi dienas pavadīju mašīnā, lai tikai izņemtu skaidru naudu.”

Par aktivitātēm, kādas tiek rīkotas pagastā, Gunta izsakās pozitīvi, bet cer, ka to būs arvien vairāk: “Šeit skaisti svinējām Baltā galdauta svētkus, baznīcā bieži tiek rīkoti koncerti. Katru vasaru pagastā ierodas daudz cilvēku uz Savvaļas kulinārijas festivālu. Tādēļ nevar teikt, ka sociālā dzīve nebūtu aktīva. Bet gribētu, lai biežāk būtu zaļumballes. Manuprāt, cilvēkiem tās ļoti patīk!”

Gunta cenšas pēc iespējas vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Viņai patīk labiekārtot apkārtni. Pie mājas izveidots interesants dekors no akmeņiem, kurus Gunta pati savākusi. Viņa arī labprāt makšķerē, sēņo un ogo. Gunta nebaidās no ērcēm, kas nereti cilvēkiem liek atturēties no nodarbēm dabā, jo zina, ko darīt, lai no tām izvairītos. Ja plānots mežā doties vairākas dienas pēc kārtas, mugurā esot jāvelk vienas un tās pašas drēbes, tās būs piesūkušās ar meža smaržu un ērcēm vairs nešķitīs interesantas.

http://news.lv/Druva/2018/06/07/zaubes-pagasts-ikdiena-piepildita

 

Mēs lepojamies!

Autors: Ritma Temnova, Raunas vidusskolas pirmsskolas iestādes metodiķe

Datums: 08.06.2018

Izdevums: Raunas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Ceturto reizi Līgatnē notika izteiksmīgās runas konkurss ”Pūcīte 2018”. Katru gadu arī Raunas vidusskolas pirmsskolas iestādes audzēkņi tur piedalās. Šogad uzstājās Līva Vīgante, Elza Leite un Rūta Ozola. Pēc žūrijas vērtējuma Rūta Ozola ieguva 3. vietu, saņemot diplomu un pūcīti. Atzinību saņēma arī Līva un Elza. Paldies bērnu vecākiem, skolotājām - Annijai un Undīnei, kuras palīdzēja sagatavoties konkursam!

„Cēsu Cālī - 2018” no mūsu iestādes piedalījās Elza Marija Rācene. Braši uzstājoties, Elza Marija ieguva 3. vietu. Paldies vecākiem un mūzikas skolotājai Dacei par ieguldīto darbu!

http://news.lv/Raunas-novada-vestis/2018/06/08/mes-lepojamies

 

Kas nopelnīts, nopelnīts

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 08.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Katru pavasari masu medijos vairāk vai mazāk rodama informācija par to, kas izlasāms amatpersonu ienākumu deklarācijās.

Arī "Druva" ik pa laikam ieskatījusies mūspuses pašvaldību vadītāju, deputātu, citu amatpersonu deklarācijās. Pētot deklarācijas, vienmēr ir jautājums, ko no tām atlasīt, jo kopumā informācijas daudz – kur amatpersona strādā, kādās valdēs darbojas, kur un kādus ienākumus saņem un tamlīdzīgi.

Šoreiz nolēmām ielūkoties novada domju vadītāju deklarāciju dažās ailītēs, proti, cik nopelnīts par darbu pašvaldībā, kādi īpašumi un kādi transporta līdzekļi reģistrēti, ir vai nav parādsaistības. Pētot nopelnīto, redzams, ka, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn dažiem alga nedaudz sarukusi, citiem krietni pieaugusi.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs par darbu pašvaldībā pērn algā saņēmis 33 252 eiro (2016.gadā – 33 312.36 eiro). Viņam pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums Cēsīs, kā arī vieglais automobilis "VW PASSAT" (2012.gada izlaidums). Viņš arī deklarējis parādsaistības 90 312.63 eiro.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte par darbu pašvaldībā nopelnījusi 31 350.72 eiro (2016.gadā – 22 031.93 eiro). Viņai pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums Amatas pagastā, valdījumā reģistrēta vieglā automašīna "OPEL MOKKA X" (2017.gada izlaidums).

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs pērn par darbu pašvaldībā saņēmis 19 174.92 eiro (2016.gadā – 17 388.50 eiro). Viņam pieder vairāki īpašumi Jaunpiebalgas pagastā – dzīvoklis, zeme, zemes un būvju īpašums, kā arī kopīpašumā zemes un ēkas nekustamais īpašums Jaunpiebalgas pagastā. Kā piederošie transporta līdzekļi reģistrēti: traktors "T–40AM" (1990.gads), vieglā automašīna "Volvo XC60" (2009.gads), sniega motocikls "Yamaha Venture" (2004.gads).

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pērn par darbu pašvaldībā algā saņēmis 33 264.82 eiro (2016.gadā – 24 887.99 eiro). Viņam īpašumā pieder zeme un būve Līgatnē, kopīpašumā – zeme un būve Līgatnē. Reģistrēti trīs transporta līdzekļi: vieglās automašīnas "Dogde Grand Caravan" (2000.gads) un "Chrysler Grand Voyager" (2006.gads), kā arī motorlaiva "Silver Marine Angel I 330 RIB" (2008.gads).

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pašvaldībā pērn nopelnījis 31 593.27 eiro (2016.gadā – 32 816.48 eiro). Viņam pieder dzīvoklis Cēsīs un divi zemes īpašumi Raiskuma pagastā, vieglā automašīna "Volvo XC60" (2010.gads) un motocikls "Yamaha FZX 750" (1988.gads). H. Vents reģistrējis arī parādsaistības 22 170.00 eiro.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe pērn pašvaldībā nopelnījusi 20 472.20 eiro (2016.gadā – 21 062.71 eiro). Viņai pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums Raunas pagastā, kā arī vieglā automašīna "Audi 80" (1992.gads). Reģistrētas parādsaistības 71 886.77 eiro.

Priekuļu novada domes priekšsēdētājas un Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja ienākumus nevar salīdzināt ar 2016.gadu, jo abi šajā amatā stājās pērn pēc pašvaldību vēlēšanām.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone iepriekšējā sasaukumā bijusi pašvaldības deputāte. Pērn par darbu pašvaldībā nopelnījusi 16 432,87 eiro. Viņai pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums Priekuļu pagastā un zeme Vaives pagastā.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš pašvaldībā nopelnījis 8437.30 eiro. Īpašumā viņam ir dzīvoklis Rīgā un zeme Inešu pagastā, bet vairāki īpašumi reģistrēti kopīpašumā: dzīvoklis un divi zemes gabali Rīgā, divi zemes gabali Inešu pagastā, kā arī zemes un ēkas nekustamais īpašums Inešu pagastā. Īpašumā reģistrētas divas vieglās automašīnas: "SAAB 9–5" (2008.gads) un "Mitsubishi Outlander" (2006.gads). Reģistrētas arī parādsaistības 38 255.73 eiro.

http://news.lv/Druva/2018/06/08/kas-nopelnits-nopelnits

 

Policists nokļūst uz tiesas sola

Datums: 08.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Ņemts kukulis un viltoti dokumenti

Vidzemes rajona tiesa piespriedusi nosacītu cietumsodu un piespiedu darbu kādam ceļu policistam, kurš, izmantojot no darba "aizlienētu" radaru, neatļauti ķēris šoferus, noformējis viņiem viltotus protokolus un pieņēmis arī kukuli – tādu ziņu nesen publicēja aģentūra “LETA”.

Par to liecina arī publiski pieejamais spriedums, kurā lasāms, ka policists notiesāts par vienu kukuļņemšanas epizodi un piecām dokumentu viltošanas epizodēm. Tiesa policistam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, 310 stundas piespiedu darbu, uz diviem gadiem atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu.

Tiesas spriedums liecina, ka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors 2016.gada septembrī ar dienesta automašīnu bez speciāla krāsojuma un pārvietojamo ātruma mērīšanas sistēmu "MultaRadar C" norīkots veikt ātruma ievērošanas kontroli Pārgaujas novada Stalbes pagastā. Taču apsūdzētais patvaļīgi aizbrauca uz citu vietu Stalbes pagastā, kur ar patvaļīgi līdzpaņemto ātruma kontroles mērierīci "Iskra-1" veica apdzīvotā vietā noteiktā braukšanas ātruma ievērošanas kontroli. Šajā vietā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu policists apturēja kādu automašīnas vadītāju. Sarunas laikā pirms protokola noformēšanas policists no šofera pieņēma 10 eiro kukuli, pēc tam, informējis, ka pārkāpējam izteiks brīdinājumu par transportlīdzekļa vadīšanu, nepiesprādzējoties ar drošības jostu, atļāva viņam aizbraukt.

Pierādītas arī piecas dokumentu viltošanas epizodes. Vienā no tām Līgatnes novadā viņš ar dienesta automašīnu par braukšanas ātruma pārsniegšanu apturējis automašīnas vadītāju. Nespējot pierādīt atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet vēloties autovadītāju nepamatoti saukt pie administratīvās atbildības, policists noformējis viltotu protokolu, kurā ierakstījis patiesībai neatbilstošus faktus par administratīvo pārkāpumu - ka šoferis gājis pa ceļa nomali bez atstarojošas vestes. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu šoferim piemērots brīdinājums. Protokolu šoferis parakstījis, to neizlasījis.

Citā epizodē ar patvaļīgi līdzpaņemto ātruma kontroles mērierīci "Iskra-1" policists devies uz ārpus dislokācijas paredzētu vietu, kur veicis ātruma ievērošanas kontroli un par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu apturējis kādu automašīnas vadītāju. Policists noformējis viltotu protokolu, ierakstot, ka šoferis nebija piesprādzējies, braucot pa kādu pavisam citu ceļu. Šoferim kā sods tika piemērots brīdinājums. Arī šajā gadījumā šoferis protokolu parakstījis, jo nebija to izlasījis. Līdzīgi notiesātais policists rīkojies arī pārējos gadījumos.

http://news.lv/Druva/2018/06/08/policists-noklust-uz-tiesas-sola

 

Kanālā spoguļojas kalni

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Līgatnē, dodoties pastaigā pa Brīvības ielu, tagad priecē ne tikai vēsturiskās apbūves ēkas, atjaunotais tilts, bet arī kanāls, kurā brīvi plūst ūdens.

Gadu desmitiem ūdens plūda pa zemē ieraktām betona caurulēm. Bet vēsture ir krietni senāka. Sākot būvēt papīrfabriku, 19.gadsimta vidū ūdensapgādei tika izbūvēta kanālu sistēma. Energoresursu bija maz vai dārgi, inženieri, izmantojot Līgatnes upi un apkārtnes reljefu, atrada risinājumu. Kanālu sistēmu raka ar lāpstām, ūdens plūda silēs, lai negrauztu krastus. Arī centra dīķis ir mākslīga ūdenstilpe, kur ūdens var uzkrāties un arī dabīgi attīrīties. Fabrikā savukārt bija rezervuāru sistēma. Ja upē beigtos ūdens, fabrika divas dienas vēl varētu strādāt.

“Viens no Līgatnes zīmoliem ir kanālu un slūžu sistēma,” atgādina Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Padomju gados kanāliem neviens nepievērsa uzmanību. Kad sākās padomju industriālā domāšana, kanāls lejpus dīķa tika likvidēts un ūdens fabrikai nodrošināts pa dzelzsbetona caurulēm. “Droši, ekonomiski izdevīgi, bet ainaviskais šarms tika zaudēts,” bilst novada vadītājs. Viss bija labi, līdz pirms desmit gadiem pie fabrikas sāka būvēt tiltu, ielika pamatus, bet tie noslīdēja. Veica vēlreiz ģeodēzisko izpēti, izrādījās, ka viss krasts ir slapjš. Gudri vīri sprieda, ka vainīgi avoti. Bet pa ielu 50 gadus brauca bānītis, veda smagas kravas, nekas nenotika. “Krasts noslīdēja pāris gados. Kāpēc tur ir ūdens? Tad radās doma, ka vainīgas ir ieliktās caurules. Izrādījās, lielo cauruļu savienojumi izolēti ar lupatām, katrā šuves vietā zemē plūda ūdens un mērcēja krastu,” stāsta A. Šteins. Pirms desmit gadiem ar valsts finansiālu atbalstu pie papīrfabrikas ielika jaunas plastmasas caurules. Nav novērots, ka būtu problēmas.

“Taču Zaķusalas pļavā, kur reiz bija mazdārziņi, ir purvs. Un bija jāizdomā, vai mainīt caurules. Taču kāpēc pašvaldībai tas būtu jādara? Ja fabrikas teritorijai vajadzēs ūdeni, ne jau mums tas jānodrošina. Varēja slēgt cauruli, lai ūdens netek, bet tad centra dīķī ūdens līmenis būtu jātur pusotru metru zemāks, caurteces nebūtu, dīķis pāris gados degradētos. Tad trešais risinājums – atjaunojam kanālu, lai ūdens ir gan fabrikai, gan liekais aizplūst uz Līgatnes upi. Tā mēs atrisinām, ka Zaķusalas pļava nepārpurvojas un arī Brīvības iela netiek apdraudēta, jo tās uzbērums nenoslīdēs. Rezultātā iegūstam pievilcīgu vidi,” vērtē Līgatnes novada domes priekšsēdētājs un uzsver, ka ūdens cilvēkus pievelk un Līgatnes kanāli ir tās vērtība.

Viss paveikts par pašvaldības naudu, tas izmaksājis ap desmit tūkstošiem eiro. Galvenās izmaksas bija ekskavatora pakalpojumi un grodu iegāde. Līgatnieši kārtējo reizi pārliecinājās, cik gudri kādreiz rīkojušies inženieri, kā izpratuši un veiksmīgi izmantojuši Līgatnes reljefu . “Tagad tūristiem jāstāsta, ka neko jaunu neesam izdomājuši, ka tāds kanāls bija arī senāk un tam bija saimnieciska nozīme,” saka novada vadītājs.

http://news.lv/Druva/2018/06/08/kanala-spogulojas-kalni

2018-06-11
Laika ziņas
Aptaujas