Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Negadījumi ceļu satiksmē

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī nemierīgākas nedēļas mijas ar mierīgām, un pēc iecirkņa priekšnieka Alda Pāžes teiktā aizritējusi viena no samērā mierīgām nedēļām.

Reģistrēti sadzīves konflikti, bezvēsts prombūtnē esošie, kuri veiksmīgi atradušies. Nemierīgāk nedēļas nogalē bijis uz ceļiem, kur reģistrēti dažāda mēroga satiksmes negadījumi, arī ar cietušajiem. Siltais laiks mudina cilvēkus vairāk ceļot, pieaug satiksmes intensitāte, kas noved pie negadījumiem.

Policija kārtējo reizi atgādina vecākiem, lai ar saviem mazajiem bērniem pārrunā drošu uzvedību uz ceļa gan ejot, gan braucot ar velosipēdu. Līgatnē notikusi sadursme starp 2003.gadā dzimušā jaunieša vadīto motorolleru un 2013.gadā dzimuša zēna vadīto velosipēdu. Negadījumā cieta velosipēda vadītājs, kurš nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, bet zēna dzīvībai briesmas nedraud.

Svētdienas rītā Augšlīgatnē, uz autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), 1950.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu "BMW", nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca kokā. Sākotnējā informācija liecina, ka vadītājs aizmidzis pie transportlīdzekļa stūres. Negadījumā cieta pasažiere – 1951.gadā dzimusi sieviete, kura nogādāta tuvākajā ārstniecības iestādē.

Svētdienas pusdienlaikā Cēsīs, Jāņa Poruka un Lapsas ielas krustojumā, 1946.gadā dzimis vīrietis, vadot smago kravas automašīnu “Scania” sakabē ar piekabi, nepalaida pa galveno ceļu braucošo automašīnu “Renault”, kuru vadīja 1974.gadā dzimusi sieviete. Notika abu transportlīdzekļu sadursme, negadījumā cieta minētā sieviete, kura nogādāta tuvākajā ārstniecības iestādē.

Policija arī informē, ka sestdien Amatas novadā, Drabešu pagastā, autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža 81.kilometrā, 1954.gadā dzimis Lietuvas Republikas pilsonis, vadot motociklu, krita. Ceļu satiksmes negadījumā cieta transportlīdzekļa vadītājs un pasažiere – 1963.gadā dzimusi sieviete. Abi cietušie nogādāti tuvākajā ārstniecības iestādē. Savukārt piektdien vakarpusē Jaunpiebalgas pagastā, autoceļā Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs, 1974.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Scania” sakabē ar piekabi, nobrauca no ceļa braucamās daļas un apgāzās. Ceļu satiksmes negadījumā cieta vadītājs, kurš nogādāts ārstniecības iestādē.

Valsts policijai šonedēļ kāds īpaši svarīgs notikums. Pirmdien Rīgā tika prezentēta pirmā policijas automašīna, kurai 27 gadus kalpojusī vizuālā identitāte nomainīta uz pilnībā jaunu marķējumu. Jaunā vizuālā identitāte tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, tās pasniedzējiem un studentiem, kā arī ņemta vērā ārvalstu pieredze. Jau rīt, trešdien, Valsts policijas mašīna ar jauno krāsojumu būs skatāma arī Cēsīs, laukumā pie Jaunās pils, no 13 līdz apmēram 14.30.

http://news.lv/Druva/2018/06/12/negadijumi-celu-satiksme

 

Sējumi izslāpuši pēc lietus

Autors: Monika Sproģe

Datums: 13.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Graudaugu sējumu situācija lielā karstuma dēļ ik dienu kļūst kritiskāka, un nākas arvien vairāk bažīties par gaidāmās ražas apmēru un kvalitāti.

Sausums negatīvi ietekmē graudaugu sējumus, un graudu raža jau patlaban lēšama mazāka nekā pērn. Taču pagaidām vēl pāragri izdarīt prognozes par konkrētu ražas samazinājuma apmēru. Lielākais sausums Latvijā ir Kurzemē, kur augsnei izteikti trūkst mitruma. Šādi laika apstākļi nav novēroti pēdējos 18, 19 gadus. Sausums negatīvi ietekmē ziemāju, vasarāju attīstību, kā arī zālāju attīstību un pārējos lauksaimniecības procesus.

Arī sinoptiķu šonedēļ solītais lietus situāciju būtiski neuzlabos, jo tik stipru nokrišņu, lai zemei dotu pietiekamu veldzi, nav gaidāms. Labākajā gadījumā nokrišņi "apsitīs" putekļu masu, bet zemē nekas neaizies. Nākamnedēļ sola lielāku lietu, bet nav zināms, vai prognozes piepildīsies. Pašlaik pārlieku sausos laika apstākļos sējumi nepilnvērtīgi attīstās, jo tiem trūkst nepieciešamo barības vielu.

Pārgaujas novada Raiskuma pagasta “Munduru” saimnieks Pētris Raiska 40 ha platībā audzē griķus, 5,5 ha miežus un 1,9 ha kviešus: “Pašlaik ar situāciju esmu ļoti apmierināts. Zemes virskārta ir izžuvusi, taču augsnē mitrums vēl ir saglabājies. Neskatoties uz visu, lietus ir ļoti vajadzīgs. Līdz šim griķi pa dienu nolaida lapiņas, bet pa nakti atkal uzņēma spēkus un atspirga. Šorīt, apsekojot savus laukus, pamanīju, ka tagad arī no rīta griķi izskatās apvītuši. Tas ir brīdinājuma signāls, ka augsnē esošais mitrums nav pietiekošs. Arī apkārtējos laukos situācija dažāda. Labāka, protams, tiem, kas savus laukus miglojuši.”

Pārgaujas novada Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis, : “Ziemāji izskatās labi, ko nevarētu teikt par vasarājiem. Pagājušajā naktī uzlija lietus, taču tas neko nedeva. Mitrums iesūcās vien pāris centimetru dziļumā un ar to ir krietni par maz. Mūsu laukos ziemāji ir aptuveni 20 ha, vasarāji 50 ha. Neskatoties uz pašreizējo situāciju, par ražām un kvalitāti vēl pāragri spriest. Cerības neatmetam.”

Daudz optimistiskāk uz apstākļiem raugās bioloģiskās saimniecības “Grantskalni” saimnieks Raitis Bāliņš. Viņš savus sējumus vērtē atzinīgi: “Kā ziemāji tā vasarāji izskatās normāli. Beidzot esam sagaidījuši nokrišņus. Lietus lijis visu nakti, un arī tagad ārā smidzina, tas sējumiem nāk tikai par labu. Cerams, ka šodien nepārstās līt. Rudziem aizmetušās skaistas vārpas, mieži, auzas un kvieši izskatās atbilstoši šim laikam. Pie mums viss kārtībā.”

"VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, raksturojot situāciju, saka, ka Vidzemē pēdējo reizi lietus bija maija otrajā pusē. Taču reģionos tuvāk Igaunijas robežai līdz pagājušai naktij nav lijis vairāk nekā mēnesi, un sējumi ir ļoti bēdīgā situācijā. Lai arī Latgalē vietām bijis lietus, sausums ir problēma arī tur. "Sējumi šobrīd cieš no tā, ka nav mitruma. Ik dienu, kopš nav bijis lietus, situācija tikai pasliktinās. To, kurā dienā situācija būs tik kritiska, ka ražu varēs vairs negaidīt, var tikai zīlēt. Gan vasarāju, gan kaut kādā mērā arī ziemāju ražas potenciāls ik dienu samazinās, jo mitrums ražas veidošanās laikā ir izšķirošs," teica Jansons, piebilstot, ka arī graudu kvalitāte lielā sausuma dēļ cieš. Līdz ar to daļa graudu derēs vienīgi lopbarībai.

Viņš atzina, ka tuvākajā laikā sinoptiķi nesola būtiskus nokrišņus, tāpēc prognozes par turpmāko sējumu attīstību ir bēdīgas. Tomēr ir pāragri rēķināt graudu ražas apmēra samazinājumu, jo vēl ir jāaizvada jūnijs un jūlijs. "Uz rekordražu noteikti nevar cerēt, bet, ja tuvākajā nedēļā līs, var cerēt, ka augi saņemas un mēs varētu novākt vidēju ražu. Ja tas nenotiek, situācija tikai pasliktināsies," teica I. Jansons, piebilstot, ka ik nedēļu situācija pasliktinās un pēc trim nedēļām sējumus neglābs arī liels lietus.

Zemnieki patlaban sākuši gatavot lopbarību, taču arī tās kvalitāte nav diez cik spoža. Lauksaimnieki gatavo pirmo pļāvumu, zāles masa ir krietni mazāka, nekā tai vajadzētu būt jūnija sākumā. Tomēr lauksaimniekiem nav īpašu variantu, lopbarība jāgatavo. Atliek cerēt uz otro un trešo pļāvumu, varbūt kāds paspēs zāli nopļaut arī ceturto reizi. Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem vasarā un rudenī, kā arī no tā, cik agru vai vēlu iestāsies rudens.

Arī augļkopjiem sausums un karstums ir lielākais drauds, nozares eksperti jau prognozē, ka vietējo augļu un ogu kvalitāte, ražas apmērs būs mazāks, nekā ierasts citus gadus.

Līgatnes novada SIA “Līgatnes ābele” agronome Gaida Grava situāciju uzņēmuma ābeļdārzos vērtē kā kritisku: “Karstā laika ietekmē mazie ābolīši kļūst sarkani un draud nobirt. Pirms ziedēšanas ābeles tika nomiglotas, tomēr tagad ļoti vajag mitrumu. Lietu vajag visiem augļu un ogu stādījumiem, it sevišķi avenēm, ja nokrišņu nebūs, situācija izvērtīsies drūma. Pēdējās salnās dažviet avenes izsala, tagad sausuma ietekmē krūmāji dzeltē. Redzam, ka jāņogas birst, ja laika apstākļi krasi nemanīsies, līdzīgi notiks arī ar upenēm. Nekas spožs nav arī sakņu dārzos – bietes, burkāni, kartupeļi, pupas un citi dārzeņi burtiski stāv uz vietas.”

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte atzina, ka ilgstošā sausuma un karsto laika apstākļu dēļ daļa augļaizmetņu nobirusi. “Ir slikti, ļoti bēdīgi. Aukstā laika dēļ pērn daudzām kultūrām neieviesās ziedpumpuri, šogad raža nebūs izcila lielā karstuma un sausuma dēļ,” atzina M.Rudzāte, norādot, ka labāka situācija ir tajos dārzos, kur ir laistīšanas iekārtas.

http://news.lv/Druva/2018/06/13/sejumi-izslapusi-pec-lietus

 

Tradīciju skaistums festivālā "Baltica 2018"

Datums: 12.06.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūrzīmes

No sestdienas, 16., līdz ceturtdienai, 21. jūnijam, ar tēmu "Ziedēšana. Jāņi" visu Latviju pieskandinās Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" ar vairāk nekā 4000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un daudzām citām valstīm. Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, stāstnieki, raibumraibā skanīgā pušķī savijoties dziesmām, dančiem, instrumentālajai mūzikai, aizraujošiem stāstiem, amatniecībai un citām ar mūsu senču paaudžu paaudzēs nodoto mantojumu saistītām vērtībām. Tas būs spilgts apliecinājums tradīciju spēkam kopā ar dzīvu apjēgu par to pārmantojamības un turpināšanas nepieciešamību.

Festivāls simboliski norisinās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simtgades gadā, turklāt aprit vēl kāda gadskārta ar ļoti dziļu nozīmi – trīsdesmit gadi kopš pirmā "Baltica" festivāla Rīgā, kura astoņas dienas jāņuzāļu un rudzupuķu vainagu reibinošajā smaržā līdz ar droši dziedātajām tautas svētdziesmām un sarkanbaltsarkanā karoga atdzimšanu bija visspilgtākā liecība par tautas nezūdošo garīgo spēku, patriotismu un vēlmi pēc mūžīgās Latvijas. Arī mūsdienās festivāls "Baltica" ir svarīgs – arī cilvēkiem, kas ikdienā varbūt nav tik tieši iesaistīti tradicionālās kultūras norišu pārmantojamībā –, jo iemieso ārkārtīgi dziļi un spēcīgi sakņotas fundamentālas garīgas vērtības, bez kurām nav iedomājams latviskums. Iespējams, arī šī apziņa ir iemesls, kādēļ festivāls 30 gados ir tik ļoti audzis – 1988. gadā tajā piedalījās 44 kolektīvi, bet šogad – jau 231.

"Jāņi ir ļoti cieši saistīti ar dabu – tieši tas ir brīdis, kad tradicionāli viss zied visspēcīgāk. Savukārt "Baltica" ir festivāls, kurā zied tradīcija visā tās daudzveidībā," sarunā ar "Kultūrzīmēm" teic "Baltica 2018" mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna.

Kā aizvien festivālā netrūks dziļi iesakņojušos tradicionālo vērtību – teicēju un muzikantu koncerts, svētku gājiens, Festivāla klubs. Pavisam jauns notikums toties būs orientēšanās sacensības tā ieskaņā sestdienas, 16. jūnija, rītā – šis solās būt aizraujošs un izziņas piesātināts pasākums, jo risināsies 10 ar "Baltica" vēsturi saistītās vietās. Starts tiks dots jau plkst. 10 Doma laukumā, gaidīts tiek ikviens interesents un it sevišķi ģimenes ar bērniem.

Sestdiena, 16. jūnijs, festivālā būs Rīgas diena – ar teicēju un muzikantu koncertu, varenu novadu sadziedāšanos līgotņu skaņās kanāla abās malās ar 230 folkloras kopu piedalīšanos, gājienu, lielkoncertu "Šurp, Jāņa bērni!" pie Brīvības pieminekļa un Festivāla klubu. Svētdien, 17. jūnijā – Baltijas diena ar jo krāšņu sadziedāšanos norisē "Jāņi Latvijas novados" Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kopīgām atmiņām par festivāla sākotni Baltijas vakarā Mūzikas akadēmijā un jautru Baltijas danču vakaru Mazajā ģildē. Pirmdiena, 18. jūnijs – Novadu diena – sāksies ar to, ka "PaSaule ielīgos Līgatnē", bet Dikļos un Kocēnos kokles spēles meistares Laimas Jansones gādībā notiks Pasaules koklētāju salidojums. Nākamajā dienā – Aizkrauklē – skaisti uzziedēs tradīciju pārmantojamība muzikantu un stāstnieku saietā "Ziedu raksti". Bet trešdien, 20. jūnijā, mazākzināmus tautas deju soļus varēs apgūt Lielajā danču saietā Vidzemes koncertzālē "Cēsis".

Būtiski arī, ka "Baltica" šogad neizskanēs kā parasts vienā vietā, bet gan sešās dažādās – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā – un Rīgā, vērienīgi svinot vasaras saulgriežu svētkus.

Atsevišķu spilgtāko "Baltica 2018" notikumu apskatu lasiet 5. lappusē, bet visu programmu sk. www.festivalbaltica.com.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/06/12/tradiciju-skaistums-festivala-baltica-2018

 

Folkloras festivālā ielīgos saulgriežus

Autors: Linda Kilevica

Datums: 13.06.2018

Izdevums: Kurzemes Vārds

Rubrika: Brīvbrīdis

Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Festivāla tēma šogad ir “Ziedēšana. Jāņi”. Kurzemē festivāla dalībnieki kopā ar skatītājiem īsto saulgriežu nakti svinēs Jūrkalnē. Taču Liepājas un apkārtējo novadu folkloras kolektīviem būs ļoti daudz darba, pieskandinot Rīgu ar dziesmām un rotājot ar krāšņajiem tērpiem.

Uz tiltiņiem un plosta

Uz festivālu dosies Liepājas folkloras kolektīvi “Vēlava”, “Saknes” un “Atštaukas”, Bārtas, Nīcas, Otaņķu un Rucavas etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas “Traistēni” (Bunka) un “Zīle” (Kazdanga) un Rucavas lauku kapela “Paurupīte”. Sestdien, 16. jūnijā, Rīgas dienā festivāla dalībnieki pulcēsies pie kanāla un tiltiņiem uz ielīgošanu un novadu sadziedāšanos. “Mēs brauksim pa kanālu uz plosta un pieskandināsim visu Rīgas centru ar Kurzemes dziesmām,” lepojas Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Pētersone. “Lielās sadziedāšanās laikā dziedāsim mīļu saldsērīgu Jāņu melodiju no Otaņķiem.” Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Laine Zeile stāsta, ka kanālmalā skanēs piecas Nīcas līgotnes: “Tās dziedāsim ar tekstiem, kas pārsvarā ir pierakstīti Nīcā.”

Pēc festivāla gājiena ap Brīvības pieminekli sestdienas vakarā sāksies lielkoncerts “Šurp, Jāņa bērni!”. “Uz tā skatuves visu Kurzemi pārstāvēs Bārtas etnogrāfiskais ansamblis,” atklāj ansambļa vadītāja Gunta Klievēna. Savukārt nīcenieki godinās savu tautas tērpu. “Mūsu dziedātāja Olga Bēta no pūra lādes izņēmusi 80 gadus gulējušu dzimtas mantojumu – skāteri – un sadarinājusi skaistu lina villaini,” pastāsta L. Zeile. Un viņa nav vienīgā nīceniece, ko īpaši uzteiks. Teicēju un muzikantu koncertā Velta Maļika dziedās Nīcas garo saucienu kopā ar grupu “Saucējas”.

Svētdien, 17. jūnijā, Baltijas dienā, folkloristi pulcēsies Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. “Dziedāsim Kurzemes sētā, un dienas noslēgumā būs sadziedāšanās,” stāsta kopas “Vēlava” vadītāja Vija Laipniece. Brīvdabas muzejā šo dienu aizvadīs visi kolektīvi. “Kurzemes sētā būs arī bērnu sadancošanās, kurā piedalāmies,” saka “Traistēnu” vadītāja Līga Strēle.

Lielākā daļa kolektīvu atgriezīsies mājās atvilkt elpu. Taču Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis 18. jūnijā dosies uz Līgatni parādīt Kurzemes greznumu un krāšņumu koncertā “Pa-saule ielīgo Līgatnē”.

Pilsētniekiem palīgā

Savukārt 19. jūnijā ģimeņu dižkoncertā “Dzimtas dziesmas” starp deviņiem dalībniekiem no visas Latvijas būs arī otaņķnieki un bārtenieki. “Mūsu ģimene kopā ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli parādīs, ko mēs kā ģimene kopā dziedam un ko no ansambļa esam guvuši,” saka S. Pētersone. “Mana māmiņa Līvija Otaņķe ir mūsu ansambļa dibinātāja Jēkaba Ķībura krustmeita, dziedāšu kopā ar viņu un Bārtas ansambli,” pastāsta G. Klievēna.

Vasaras saulgriežus 21. jūnijā vieni folkloristi svinēs Jūrkalnē, citi – Rīgā, 11. novembra krastmalā. “Tad mums būs tas smagākais darbs,” atzīst kopas “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja, “krastmalā būs divas skatuves, no kurām vienu vadām mēs. Tur nāks un spēlēs kapelas. Un būs mūsu “raganu uzvedums”. Sievietes agrāk ļoti daudz zināja. Labi, ka mēs atkal atgriežamies pie saknēm. Mēs ar humoru stāstīsim par latviešu pirts tradīcijām.” “Mūs arī iedalīja pilsētniekiem palīgā,” saka S. Pētersone. Otaņķnieki rādīs ēdināšanas meistarklasi – gatavos jaunpiena saldēdienu. Arī bārtenieki ielīgos Rīgā un mēģinās saulīti sagaidīt, turklāt G. Klievēna vadīs apdziedāšanos.

“Mums Rīgā pietiks ar vienu dienu,” saka folkloras kopas “Saknes” vadītāja Rudīte Nikolovska, “dikti ilgi jau pensionāru kolektīvs nevar.” Toties Jūrkalnē “Saknes” dziedās un stāstīs par tautas tērpiem. Šeit vasaras saulgriežus svinēs arī “Vēlava”, “Traistēni”, “Paurupīte” un Nīcas etnogrāfiskais ansamblis. “”Traistēnu” īpašais uzdevums ir prezentēt ēdienus,” stāsta L. Strēle. “Mēs piedāvāsim “nākamā rīta smagas galvas ēdienus”.” Abi Rucavas kolektīvi līgos Jūrkalnē, stāsta Rucavas kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe: “Vairāk spiedīsim uz rotaļām un dančiem, jo mums ir lauku kapela. Taču rucavnieki ir arī apdziedātāji, tā ka skanēs gan līgotnes, gan apdziedāšanās dziesmas.”

Nolīgojuši Bastejkalnā un Brīvdabas muzejā, Kazdangas kopas “Zīle” dalībnieki nepiedalīsies ne Jūrkalnes, ne Rīgas pasākumos. “Katru gadu 21. jūnijā mēs ielīgojam saulgriežus Rudes muižā Laidu pagastā. “Saulgriežus nevar svinēt milzīgos pūļos, tie ir jāpiedzīvo,” uzskata “Zīles” vadītāja Ilona Freimane. “Ja notiek koncerts, tā ir tikai atrādīšanās.

http://news.lv/Kurzemes-Vards/2018/06/13/folkloras-festivala-ieligos-saulgriezus

 

2018-06-17
Laika ziņas
Aptaujas