Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Garšīgs ūdens. Šoreiz ne no krāna

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tīrs avota ūdens slavēts visos laikos. Tas ne tikai veldzē, bet, kā vēsta leģendas, arī dziedē. Arī šodien, kaut dzeramais ūdens pieejams akās un krānos, daudzi dodas uz kādu paša izraudzītu avotiņu pēc visgaršīgākā ūdens.

Par to, lai visi būtu nodrošināti ar dzeramo ūdeni, ir atbildīgas pašvaldības. Katrā apdzīvotā vietā pieejama centralizēta ūdensapgāde. Lai gan ik pa laikam iedzīvotājiem tiek atgādināts, ka ne visos avotos ūdens ir tīrs, tas nemaina paradumus. Priekuļu, Vecpiebalgas, Līgatnes pašvaldības regulāri veic ūdens kvalitātes pārbaudes populārākajos avotos.

Priekuļu pašvaldība izplatījusi kārtējo brīdinājumu, ka Dukuru avota ūdens ir mikrobioloģiski piesārņots un tajā konstatētas koliformas baktērijas. Vakarrīt pie avota cita pēc citas piebrauca automašīnas, dažāda vecuma cilvēki lielākos un mazākos traukos pildīja ūdeni. Par to, ka ūdens piesārņots, nekas nevēstīja. “Pēc tam, kad saņēmām analīžu rezultātus, bija ziņa pašvaldības mājaslapā. Iedzīvotāji ieteica, ka informācija nepieciešama arī pie avota, jo iepriekšējais brīdinājums bija pazudis. Informatīvs paziņojums tika uzlikts. Kāds to atkal paņēmis,” stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Fogele un piebilst, ka to, kāds paziņojums izskatījās, jau vēsturiskā bildē var apskatīt feisbukā. “Tiks uzlikts jauns paziņojums. Cik ilgi tas stāvēs, redzēsim,” saka I.Fogele un atgādina, ka pašvaldība var tikai brīdināt, katrs pats izvēlas, lietot Dukuru avota ūdeni vai ne. Dukuru avota ūdeni dzeršanai, zobu tīrīšanai, mutes dobuma skalošanai, ēdiena gatavošanai, dārzeņu mazgāšanai drīkst lietot tikai vārītu. Baktēriju bojāejai pietiek ar vienu minūti ilgu ūdens vārīšanos.

Toties uzturā drīkst lietot ūdeni no Spāriņu avota Jaunraunā un Mežavota Priekuļos. Arī Niniera ezera ūdenī nekas slikts nav atrasts.

Pērn arī Raunas pašvaldība pasūtīja avotu ūdens kvalitātes pārbaudi, analīžu rezultāti bija labi. Šogad to darīt nav paredzēts. “Raunā tūristi ir iecienījuši brist pāri upei un ņemt ūdeni no Staburaga. Kalna ielas avots ir populārs, tam ērti piekļūt, var ātri piepildīt traukus. Avotam parkā nevar ērti piekļūt. Parkā tiek veidota taka, pie avota noteikti būs vieta, kur piestāt,” pastāsta Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko.

Līgatnes novads ir bagāts ar avotiem. Pašvaldība regulāri pasūta ūdens kvalitātes analīzes un informē sabiedrību. “Pirms pāris gadiem bija problēmas, labiekārtojām apkārtni, nu viss ir kārtībā,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un pastāsta, ka novadā ir pieci populāri avoti. “Kaut arī tagad iedzīvotāji ir nodrošināti ar labu dzeramo ūdeni, līgatniešiem iet uz avotu pēc ūdens ir tradīcija. Tiesa, aizvien biežāk dzirdams, ka kāda ģimene vairs uz avotu neiet. Gaujasmalieši, kuri dodas pastaigā, labprāt aiziet līdz avotiņam. Tur var arī pasēdēt, satikt kādu, parunāties. Populārākais Līgatnē noteikti ir Skaļupes avots. Uz to pēc ūdens brauc arī no Pierīgas. Ūdens tiešām ir izcili garšīgs, daudzi pilda lielos traukos,” pārdomās dalās novada vadītājs. Viņš arī atzīst, ka saprot tos, kuri pēc ūdens dodas uz avotu, bet ne tos, kuri dzeramo ūdeni pērk veikalā. “Latvijā pašvaldības ūdenssaimniecību ir sakārtojušas. Labs dzeramais ūdens tiek nodrošināts. Kāpēc par litru ūdens maksāt puseiro, ja par kubikmetru nav jātērē pat eiro? Par to droši vien cilvēki nepadomā, un vecākajai paaudzei vēl atmiņā, kāds brūns ūdens tecēja pa krānu,” viedokli pauž A.Šteins.

Vecpiebalgas pusē ir divi ļoti pazīstami avoti – Bānūžu svētavots un Nēķena avots. Tos apmeklē ne tikai novadnieki, arī daudzi garāmbraucēji, netrūkst to, kuri brauc tieši pēc ūdens. “6.jūnijā veiktas abu avotu ūdens analīzes. Kvalitāte ir ļoti laba,” saka Vecpiebalgas pašvaldības izpilddirektore Lelde Burdaja un uzsver: “Tas nenozīmē, ka krāna ūdens ir sliktāks.” Pašvaldība arī rūpējas par avotu apkārtni, par to, lai tiem varētu ērti piekļūt.

Jaunpiebalgas novadā savukārt nav publiski pieejamu avotu. Protams, tie ir viensētās, bet tur jau katrs pats atbildīgs, kā izmanto sava avota ūdeni.

Vasaras karstajā laikā tomēr ikvienam vajadzētu apzināties, ka ūdens kvalitāte avotos var mainīties – uzsver speciālisti.

http://news.lv/Druva/2018/06/14/garsigs-udens-soreiz-ne-no-krana

 

Vispirms sabiedrība jāmāca domāt un vērtēt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Viedoklis

Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kad sāka runāt, ka arī Latvijā jābūt iespējai rīkot pašvaldību referendumus. Pie likumprojekta politiķi ik pa laikam atgriezās, bet tā arī neizdevās vienoties. Galvenokārt jau par to – ko tad referendumos apspriest. Tagad var teikt, ka Saeimā jautājums, lai gan lēnām, tomēr iegūst noteiktas aprises. Kad likums par referendumiem varētu stāties spēkā, gan nav skaidrs.

Arī portālā “Mana balss” tiek vāktas balsis, lai rosinātu Saeimu pieņemt likumu par pašvaldību referendumiem. No vajadzīgajām desmit tūkstoš balsīm diezgan ilgā laikā savāktas tikai nedaudz vairāk par pusotru tūkstoti.

“LR Satversmes 101. pantā ir noteikts, ka ikviens Latvijas pilsonis likumā paredzētajā veidā var piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību referendums veicinātu šī Satversmes panta iedzīvināšanu praksē, jo pašlaik iedzīvotāji pašvaldības darbu var ietekmēt, tikai piedaloties pašvaldību vēlēšanās. Ar šo iniciatīvu es vēlos uzlabot iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos,” uzsvēruši iniciatīvas ierosinātāji, atgādinot arī, ka “ caur pašvaldību referendumu varētu risināt jebkādus jautājumus, kas skar pašvaldību, rosināt domes atsaukšanu. Lai rosinātu pašvaldību referendumu, būtu nepieciešams savākt desmit procentus no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaita attiecīgajā pašvaldībā”. Vēl arī piebilsts, ka pašvaldību referendumi veicinātu lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības politikas veidošanā, pārvaldes struktūra kļūtu demokrātiskāka.

Par referendumiem skeptiski ir pašvaldību vadītāji. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: “Referendumā dome var noskaidrot sabiedrības viedokli. Un tas ir labi. Taču tautas balss arī var apstādināt attīstības projektus. Sabiedrisko telpu viegli var ietekmēt daži cilvēki. Var iznākt, ka kādu jautājumu ir izvērtējuši zinātnieki, profesionāļi un risinājums tiek virzīts, lai to īstenotu, bet daži domas līderi, kuriem, ļoti iespējams, personīgu apsvērumu dēļ tas nepatīk, uzjundī citus. Vai tie, kuri iebilst, ir iedziļinājušies jautājuma būtībā?

Gudrā sabiedrībā viedokļu dažādībā tiek atrasts labākais risinājums. Vai tādi esam? Vai mākam paspert soli pretī citam viedoklim, nolikt malā ambīcijas un intereses?

Spilgts piemērs ir māju siltināšana. Ir jāgūst 51 procenta mājas iedzīvotāju piekrišana, lai to darītu. Cik daudzās mājās atrodas kāds populists, kurš prot pārliecināt citus, cik būs slikti, ja to darīs! Pārliecināt par pretējo ir ļoti sarežģīti, jo argumenti un fakti šos cilvēkus neinteresē.

Ar katru gadu aizvien vairāk jūtams, kā cilvēki atsvešinās no vietas, kur dzīvo, no sava pagasta, novada, pilsētas. Cilvēki nejūtas piederīgi kopienai, aizvien biežāk svarīgākais ir tikai viens – lai man būtu labi, ērti, izdevīgi. Dziedot korī, taču ieklausāmies blakus dziedātāja balsī, jo tikai kopā dziesma skanēs. Jābūt kopības sajūtai, tad arī uz problēmām paskatīsimies citādi. Latvijā nopietni jādomā, kā saliedēt sabiedrību. Ar svētkiem vien ir par maz.

Mazos novados jau dome labi zina gan iedzīvotāju vēlmes, gan to, kas daudziem nebūtu pieņemams. Par to, ko pašvaldība dara, vietējie tiek informēti. Tiek rīkotas publiskās apspriešanas, un ir prieks, kad izskan kāds ierosinājums, viedoklis. Sabiedrība ir neaktīva. Bieži vien atmostas, kad lēmums jau pieņemts, lai gan pirms tam par to daudz runāts.

Būtiski – kādus jautājumus lemt referendumā. Ja domes darbs neapmierina, reizi četros gados katram iespēja kaut ko mainīt.”

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs: “Vispirms jau tie nedrīkst būt visatļautības referendumi. Ja nebūs skaidri pateikts, par kādiem jautājumiem drīkst lemt referendumā, var gadīties, ka tiek nobalsots par loģikai pretējiem risinājumiem. Pašvaldība regulāri aicina iedzīvotājus iesaistīties, paust viedokli par dažādiem novada attīstībai svarīgiem jautājumiem. Interese? Diemžēl… Kad lēmums pieņemts, gadās, ka kādam ir iebildumi, jo tas skar viņu personīgi. Kaut vai, piemēram, iela izbūvēta pārāk tuvu viņa mājas žogam. Tas nekas, ka tā tur bijusi vienmēr.

Bieži aizmirstam, ka, lai kaut izdarītu, nepietiek tikai ar mērķi un vēlēšanos. Ir jābūt zināšanām un arī naudai. Bet, kad sāk runāt par naudu, tad viedokļu netrūkst un tas deķītis vienkārši izšķīst. Arī referendumi taču nemaz nebūs tik lēti. Vienmēr būs jautājumi, kurus vietējā vara līdz niansēm apspriedīs ar iedzīvotājiem, bet, domājot par vairākuma interesēm, vienmēr kāds paliks neapmierināts.”

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Arī tagad iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli. Likums par pašvaldību referendumiem tikai sagrozīs galvas. Lielās pilsētās cilvēki ir aktīvāki, nelielas grupas uzņemas paust daudzu viedokli, parasti kaut ko aizstāvot vai esot pret kaut ko. Bet bieži vien tas tiek pārspīlēts, pārprasts, ne īsti objektīvi iztulkots. Daudzas labas ieceres diemžēl ir sadragātas pret kādu zemūdens akmeni, par kuru pat neviens nav iedomājies. Sākotnēja doma bijusi pavisam cita, bet publiskajā telpā izskan kas pilnīgi cits. Kāpēc cilvēki aktīvi iebilst pret kādu domes ieceri? Diemžēl nereti savu ambīciju un interešu vadīti, nevar noliegt, ka varbūt ir arī kāds pasūtījums.

Ir sabiedrībā cilvēki, kuri aktīvi, kuriem ir pareizs viedoklis visos jautājumos. Galvenais, lai ir tēma un varētu būt pret. Protams, prieks, ka ir aktīvi cilvēki, kuri argumentēti aizstāv savu viedokli, piedāvā risinājumus, bet viņus diezin vai referendumā sadzirdēs.

Vai jāizdomā kas jauns, ja nemākam izmantot to, ko jau likumi paredz?”.

http://news.lv/Druva/2018/06/15/vispirms-sabiedriba-jamaca-domat-un-vertet

 

Mācību satura un direktoru reformas

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 15.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jaunpiebalgas vidusskolā pulcējās skolu direktori no Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas novada. Viņu mērķis bija uzklausīt Jaunpiebalgas pedagogus, kuri visu mācību gadu oficiāli jau strādājuši kompetencēs balstītā skolēnu izglītošanā.

Amatas novada Apvienotā izglītības pārvalde septiņu novadu skolu direktoriem no vēsturiskā Cēsu rajona tikšanos Jaunpiebalgā rīkoja, lai dotu iespēju uzzināt eksperimentā iesaistīto pedagogu pieredzi. Kā zināms, valstī iecerētā izglītības reforma šogad netiks īstenota. Iespējams, Jaunpiebalgas vidusskola būs viena no retajām, kura to vienmērīgā gaitā ieviesīs.

Pedagogi no sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēm skolas viesiem detalizēti stāstīja par apjomīgo darbu, kas paveikts, lai līgani pārietu uz kompetencēs balstītu mācību procesu. Lauku skolu direktori uzzināja par darba procesu, kāds organizējams skolotājiem, lai visi vienlīdz skaidri apjaustu jauno turpmākajā darbā ar skolēniem.

Gaidot viesus, Jaunpiebalgas vidusskolas pedagogi bija iekārtojuši izstādi no pašu veidotajiem metodiskajiem materiāliem, aicinot viesus smelties idejas, jo pārējās skolās viss vēl priekšā. Skolas direktore Ulla Logina uzsvēra, ka ar kompetencēs balstīta mācību satura veidošanu, pamazām to ieviešot skolas ikdienā, bijis nodarbināts viss skolotāju kolektīvs. Pedagogi, daloties ar paveikto, uzsvēra, ka jaunākā vecuma bērni organiski uztver tādu mācīšanos, ka bērns pats uzņemsies pienākumu mācīties, organizēsies, pats vērtēs sasniegto stundā, protams, skolotāja virsvadībā. Tas liekot spriest, ka, vecākajās klasēs nonākuši, šie skolēni sagaidīs no pedagogiem tikai kompetencēs balstītu izglītību, šobrīd tradicionālo nemaz negribēs pieņemt.

Seminārā Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina viesus iepazīstināja ar sava darba turpinātāju Arni Ratiņu. Viņš no direktores vietnieka iecelts par nākamo direktoru. Savukārt dažiem seminārā Jaunpiebalgā "direktoru klubiņš" kļuva par pēdējo tikšanās reizi. Visu četru Vecpiebalgas novada skolu direktorēm šovasar jāpamet darbs līdzšinējā amatā, jo pašvaldība rīkojusi vērienīgu skolu tīkla reformu.

http://news.lv/Druva/2018/06/15/macibu-satura-un-direktoru-reformas

 

"Stirnu buks" Piebalgā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 15.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Populārākais skriešanas seriāls, kas pulcē dalībnieku tūkstošus, ir "Stirnu buks".

Tas notiek tikai ceturto gadu, bet šajā laikā iekarojis skrējēju uzticību. Ja pirmajā gadā posmā vidēji bija 482 dalībnieki, pērn jau 2620, bet kopumā pērn unikālo dalībnieku skaits sasniedza 7253.

Arvien pieaugošais dalībnieku skaits liek atcerēties laikus pirms apmēram desmit gadiem, kad visus bija pārņēmis velosacensību bums, bet skrējieni pulcēja nelielu dalībnieku skaitu. Toreizējais veselības ministrs, pats aktīvs skrējējs, prognozēja, ka situācija mainīsies un pēc gadiem skrējēju skaits pārsniegs dalībnieku skaitu MTB sacensību seriālos. "Stirnu buka" piemērs rāda, ka viņa teiktais piepildījies.

Seriālā dalībniekiem bija pieejamas piecas dažādas distances: "Susurs" – bērniem līdz 10 gadu vecumam (1 km); "Vāvere" – iesācējiem (4–6 km); "Zaķis" – ātrajiem (10 – 13km); "Stirnu buks" – pieredzējušajiem (18 – 23 km) un "Lūsis" – spēcīgākajiem (27– 35 km). Līdztekus tam jau otro gadu notiek arī Latvijas čempionāts taku skrējienos skolu jauniešiem.

Sacensības notiek vairākos posmos, šogad septiņos, divi no tiem mūsu pusē. Aizvadītajā sestdienā vairāk nekā 3500 skrējēju pulcējās Jaunpiebalgas novada Vanagkalnā, lai aizvadītu trešā posma sacensības. Dalībniekus uzņēma Vanagkalna saimnieks Raimonds Dombrovskis.

Visgrūtākajā, "Lūša", distancē, kurā sportistiem bija jāveic 29 km, dāmu konkurencē par pārsteigumu parūpējās pieredzējusī maratoniste cēsniece Lelde Neimande. Debiju šajā seriālā viņa atzīmēja ar uzvaru. Kopumā šajā distancē uz starta stājās 239 skrējēji, un kopējā vērtējumā Lelde uzrādīja 31.labāko rezultātu.

Visvairāk dalībniekus, gandrīz 1200, pulcēja 12 km garā "Zaķa" distance. Tajā sevi pārliecinoši pieteica cēsnieks Andris Ronimoiss, svinot uzvaru. Vēl "Zaķa" distancē 5.vietā Edijs Dzalbs, 8.vietā Kārlis Vīksne. Savās grupās Edijs bija ātrākais, Kārlim – sestais rezultāts.

"Stirnu buka" distancē 3.vietā Kristaps Magone.

Ļoti daudzus dalībniekus pulcē skolēnu čempionāts, viņu vidū arī mūspuses skrējēji. Ja vien ir iespēja, čempionātā startē sporta kluba "Ašais" dalībnieki, pārstāvot arī savas skolas. Piebalgas kalnos un lejās viņi bija uz starta, rādot atzīstamu sniegumu. Visstiprāko komandu vērtējumā ašie tūlīt aiz goda pjedestāla, bet vērtējumā "Ātrākie sporta klubi" pārliecinoša pirmā vieta. Ātrāko skolnieku (zēnu, jauniešu) vērtējumā uzvarēja Artūrs Medveds no Liepājas rajona sporta skolas, bet divas nākamās vietas ašajiem – otrais Artis Rožkalns (Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola), trešais Roberts Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola). Starp ātrākajām skolniecēm desmitniekā trīs mūsu puses skrējējas: piektā – Estere Volfa (Cēsu 1. pamatskola), sestā – Renāte Beļājeva (Stalbes vidusskola/ Sporta klubs "Ašais"), bet astotā Daido Brūvere (Priekuļu vidusskola/ CPSS).

Atsevišķās vecuma grupās labāko desmitniekā vairāki mūsējie. U12 grupā zēniem 3.vietā Roberts Cercins (Rāmuļu pamatskola/sporta klubs "Ašais"), 8. – Niklāvs Dravants (Cēsu Jaunā sākumskola/ Zosēni). Šajā grupā meitenēm 9. Tīna Briša (Cēsu 2. pamatskola/sporta klubs "Ašais"), 10. – Stella Paltiņa (Cēsu 2. pamatskola).

U14 grupā zēniem 5. – Ričards Špacs (Amatas pamatskola/ sporta klubs "Ašais"). Meitenēm šajā grupā 2. – E. Volfa. Var piebilst, ka kopvērtējumā pēc trim posmiem Estere ir otrajā vietā.

U16 grupā zēniem uzvarēja R. Glazers, bet 9.vietā Jegors Fiļimonovs (Rāmuļu pamatskola). Meitenēm šajā vecuma grupā 3. – R. Beļājeva.

U18 grupā jaunietēm uzvarēja D. Brūvere.

U20 grupā jauniešiem otrais A. Rožkalns, bet jaunietēm 5.vietā Madara Štarka (Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija). Kopvērtējumā A. Rožkalns ir otrajā vietā.

Nākamais "Stirnu buka" posms 28.jūlijā Kamparkalnā, bet šogad seriāls vēlreiz atgriezīsies mūsu pusē, jo pēdējais posms 29. septembrī notiks Līgatnē.

http://news.lv/Druva/2018/06/15/stirnu-buks-piebalga

 

Festivālā Baltica 2018 piedalīsies arī mūsu kolektīvi

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 15.06.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Jau sestdien Latvijā sāksies Starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2018, kura tēma šoreiz ir Ziedēšana. Jāņi. Šajā notikumā, kura norises paredzētas ne vien Rīgā, bet arī dažādos novados, piedalās arī mūspuses kolektīvi un individuālie muzikanti.

Pirmajā dienā Pasaules tirdzniecības centrā Rīga norisināsies teicēju un muzikantu koncerts, kurā uzstāsies arī ieviņu spēlētājs limbažnieks Juris Golvers un Liepupes pagasta kapela Ieviņa, tāpat – Cielavas spēlmaņi no Salacgrīvas. Vēl sestdien mūsu kolektīvi, tostarp Liepupes Skale, kuplinās novadu sadziedāšanos Rīgas kanāla malās, kāda notikusi jau iepriekšējo festivālu laikā. Protams, neiztrūks arī svētku gājiens. Svētdien Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs Baltijas dienas programma Jāņi Latvijas novados. Tajā Vidzemes sētā darbosies Salacgrīvas Cielava, Vidrižu Delve un Lēdurgas Putni. Pirmdien Novadu dienā Putni dosies uz Līgatni, savukārt nākamajā dienā Aizkrauklē muzikantu un stāstnieku saietā uzstāsies salacgrīvieši. Viņi kuplinās arī festivāla kulmināciju – vasaras saulgriežu svinības 21. jūnijā – Viļakā, bet Rīgā un Turaidā, kur piedalīsies arī Delve, tās aizvadīs Putni. Daudzās norises ir atvērtas ikvienam interesentam – ne tikai lai noraudzītos no malas, bet arī iesaistītos. – Visi mīļi gaidīti ļauties saulgriežu laika priekam kopā ar folkloristiem! Mūsu pulks ar katru gadu kļūst arvien kuplāks, organizatoriskā kvalitāte aug, un pirmo reizi festivālā ir aptverta tik plaša Latvijas teritorija, – ar gandarījumu vērtē abu Salacgrīvas kolektīvu vadītāja Zenta Mennika.

 

Izvērstāka programma un cita informācija par festivālu – mājaslapā festivalbaltica.com. Ik gadu tas norisinās citā Baltijas valstī, pie mums šī būs jau vienpadsmitā reize. Zīmīgi arī, ka aprit 30 gadu kopš pirmā Baltica Rīgā. Šis festivāls demonstrē tradicionālās kultūras vērtības – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tautas kultūras izpausmes formas. Baltica rīkotāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām.

http://news.lv/Auseklis/2018/06/15/festivala-baltica-2018-piedalisies-ari-musu-kolektivi

 

Ar sniega bumbas efektu

Autors: DACE KOKAREVIČA

Datums: 15.06.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūra. Izklaide

Jau rīt Latvijā skanēs starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2018". Tā tēma – "Jāņi. Ziedēšana", un festivāls noslēgsies 21. jūnijā ar vasaras saulgriežu svinēšanu visos Latvijas novados un Rīgā. Dalībnieku vidū ir arī viena no vismazākajām folkloras kopām – "Abra".

"Abra" svētdienas, 17. jūnija, rītā spēlēs Brīvdabas muzejā Kurzemes sētā, vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijā Baltijas vakarā "Ziedi, ziedi rudzu vārpa". 18. jūnijā kopas vadītājs Eduards Klints Kocēnu muižā Starptautiskajā kokļu dienā rādīs savus meistara darinājumus. Bet saulgriežu naktī viņš kopā ar dēlu Audaru Kārli veidos uguns rituālus Turaidā.

Mācījās no vecajiem meistariem

"Abra" dibināta 2005. gadā un spēlē galvenokārt instrumentālu mūziku ar latviešu senajiem mūzikas instrumentiem – dūdām, celma bungām, koklēm, stabulēm, āža ragiem, u. c. Kopai galvenais ir spēlēt autentisku latviešu tautas mūziku, nodarboties arī ar rekonstruēšanu un saglabāšanu, kā arī dažādu tautas melodiju interpretēšanu pašu skatījumā.

Eduards Klints kokles darina kopš 1989. gada. Viņš atceras: "Kad Atmodas laikā gribēju spēlēt kokli, šo mūzikas instrumentu dabūt bija grūti. Domāju, ka jāmēģina uztaisīt pašam. Biju arī Lietuvā mācīties, kur notika kokļu gatavošanas nometne." Eduards sevi raksturo kā mehāniķi – pēc profesijas, dabas un izglītības –, tāpēc viņam arvien paticis pētīt, kā lietas un mehānismi veidoti, un šī zinātkāre lieti noderējusi, apgūstot jaunas prasmes un gatavojot dažādus mūzikas instrumentus. Eduards mācījies pie gruntīgiem latviešu meistariem Poriķu Jāņa un Donata Vucina, ciktāl viņi piekrituši atklāt savus amata noslēpumus. E. Klints stāsta, ka situācija ar dūdām bijusi pavisam bēdīga, tajā jomā vairs veco meistaru nav bijis vispār un vajadzējis skatīties, kas atrodams muzejos. Tradicionāli dūdu maiss gatavots no kazas ādas, arī aitas, kaķa, suņa vai maza teļa ādas. Stabules – no oša, ābeles u. c.

Dūdu melodijas

Eduards atminas: "Mēs, "Abra", laikam bijām vieni no pirmajiem, kuri sāka folkloras pasākumos nopietni spēlēt dūdas," atzīstot, ka ir prasīgs kopas vadītājs: "Vajag nospēlēt tā, lai būtu kvalitāte un lai cilvēkiem patiktu klausīties." Kopas kodols bija nostiprinājies, kad Eduarda dēls Audars Kārlis 14 gadu vecumā iemācījies spēlēt dūdas. Tagad Audaram pāri divdesmit, viņš pabeidzis Līgatnes un arī Cēsu mūzikas skolu, kā profesionāls mūziķis spēlē eifoniju orķestrī un studē tehniskās zinības. No paša sākuma "Abrā" spēlē arī Dagnija Pārupe.

Vaicāju, vai arī Eduardam ir mūzikas izglītība. Viņš atbild, ka tautas mūzika un profesionālā mūzika tomēr atšķiras: "Ja man būtu augstākā muzikālā izglītība, es nekad netaisītu mūzikas instrumentus. Ja cilvēks piecus septiņus gadus mācījies spēlēt, tad viņš arī to dara. Daži uzskata, ka tautas mūzika esot zemāks līmenis, es tam nepiekrītu."

Pagājušogad "Abra" ierakstīja disku, kura klausītājs kopas izpildījumā dzird tās dūdu melodijas, kas pierakstītas 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā. "No vēl agrākiem laikiem melodijas nav saglabājušās, kaut arī dūdas Latvijas teritorijā ir jau no 14. un 15. gadsimta," stāsta Eduards. Dažkārt kāds klausītājs pēc koncerta pienākot un sakot – kā, dūdas taču ir skotu instruments! Vai latviešiem arī bija dūdas? Protams, bija! Eduards kopā ar dēlu bijuši mācīt gatavot kokles arī latviešu "3x3" saietos ASV – Garezerā un Katskiļos. Augustā ''Abra" dosies uz starptautisko dūdu festivālu Čehijā.

"Drusku kā pagrīdes klubiņš"

Tekstilmāksliniece Dagnija Pārupe dažas dienas nedēļā strādā tautastērpu centrā "Senā klēts", pārējās darina senos tautastērpus mājās. Arī pirms mēģinājuma svētdienas vakarā, kamēr runāju ar Eduardu, Dagnijai pirkstos ņirb rokdarbs, un viņa man parāda seno latgaļu sievas villaini.

"Tuvojas "Baltica", un visiem, ne tikai "Abrai", gribas ģērbties skaisti," teic Dagnija. "Tā kā arheoloģiskie tērpi šobrīd ir ļoti populāri, amatniekiem ir, ko darīt!" Viņas sienas kalendārs "mirgo" pilns ar ierakstiem, kad kuram pasūtījumam jābūt gatavam..

Dagnija atminas, ka 15 gadu vecumā ieradusies Rīgā, lai mācītos Lietišķās mākslas vidusskolā, un pēc pusgada "inficējusies ar folkloru" un ilgus gadus piedalījusies folkloras kopā "Savieši". Viņa salīdzina, ka šī aizraušanās cilvēkā rada sniega bumbas efektu – jo vairāk iedziļinies, jo vairāk prieka gūsti un vairāk vēlies uzzināt par instrumentiem, tērpiem, mūziku, tautas mākslu. "Toreiz, kad 1988. gadā notika pirmā "Baltica", neviens dalībnieks par tādiem arheoloģiskajiem tautastērpiem nezināja," atceras D. Pārupe. "Bija svarīgi vispār uzvilkt tautastērpu, un festivāls šķita kā gaismā izcelts brīnums! Jauniešiem, kas tagad nodarbojas ar folkloru, tā ir pašsaprotama lieta, viņiem daudz vairāk iespēju, bet astoņdesmito gadu beigās piedalīties folkloras kustībā bija drusku kā līdzdarboties pagrīdes klubiņā. Folkloras kopas uz ārzemēm nelaida."

Tradīcijas mūsdienu cilvēka dzīvē

Ir zināms, ka dūdas spēlētas arī dziesmu pavadījumos, un, tā kā šogad "Abrā" jaunpienācēji ir skanīgu balsu "īpašnieki" Gunta SiliņaJasjukeviča un Jānis Jasjukevičs, turpmāk grupas darbību ir iecerēts attīstīt arī šajā virzienā. Gunta atminas, kā Eduards janvārī viņus abus ar Jāni aicinājis uz "Abru": "Nolēmām, ka jāsāk jauna dzīve! Pirms tam 28 gadus darbojāmies folkloras kopā "Grodi"." Gunta bilst, ka svarīgi ir ne tikai muzicēt priekam, bet arī mēģināt saprast tradīciju jēgu, to izmantošanas iespējas: "Izrādās, ka mūsdienu cilvēka dzīvē ļoti labu papildinājumu dod tradicionālie gadskārtu svētki, lai gan sākumā liekas, ka tie vairāk saistīti ar pagātni."

Gunta Latvijas Universitātē māca topošajiem skolotājiem latviešu valodas pasniegšanas metodiku un folkloru – izglīto studentus, kā bērniem mācīt tradīcijas. Jasjukeviču ģimenē ir arī divas meitas Justīne un Janta, kas muzicē un svin latviskos svētkus kopš bērnības. 

Savukārt Jānis strādā par fizioterapeitu, ārstē cilvēkus fiziski un reizēm cenšas viņiem šo to pastāstīt par tradīcijām. Abi Jasjukeviči dažādās folkloras kopās darbojušies jau 30 gadus, un arī mājās ģimenē svin gan godus, gan gadskārtu svētkus. Folklora – tā nav tikai koncertdarbība kaut kur uz skatuves, bet tā ir dzīve, uzsver Jānis.

Ieminos, ka esmu piedzīvojusi, kā daži luterāņu mācītāji pauduši noraidošu attieksmi pret latviešu tradīcijām, piemēram, bluķa dedzināšanu vai tautiskajām krustabām. Jānis stāsta, ka nesen "Abra" bijusi Alsungā uz dūdinieku festivālu: "Tajā daudz runājām par to, ka dūdas Latvijā savulaik bija gandrīz pazudušas, jo mācītāji šos instrumentus krāva kaudzē un baznīcas priekšā dedzināja. Bet ir arī citi stāsti, piemēram, Alsungā iepriekšējais mācītājs rosināja atsākt gandrīz aizmirstās dūdas spēles tradīcijas. Tagad Alsungā ir astoņi dūdinieki!"

Gunta secinājusi, ka sabiedrībā par folkloru pastāv arī stereotipi, un tad svarīgi atrast īstos vārdus, lai cilvēkus, to vidū topošos skolotājus, iedvesmotu palūkoties uz tradīcijām ar citu, dziļāku skatu, rosinot saskatīt tradīciju jēgu mūsdienu cilvēka dzīvē: "Tradīcijas nav sastindzis fenomens kultūrā. Tradīcijas ir ārkārtīgi vitāls, dzīvs, ļoti iedvesmojošs kultūras slānis, kas arī mūsdienu cilvēkam var būt noderīgs instruments harmonijas meklējumos ar sevi, dabu un citiem cilvēkiem." Tradīcijas ir brīnišķīgs pašizziņas ceļš, senajos tautas svētkos arvien var atklāt jaunu un jaunu dziļumu, spriež G. Siliņa Jasjukeviča. Viņa priecājas, ka pirms 30 gadiem ir bijusi iespēja sākt šo ceļu: "Pirmā "Baltica" bija elpu aizraujošs notikums. Tā bija pieskaršanās kam īstam, patiesam un ļoti vērtīgam. Tagad es zinu, ka tradīcijas katrai paaudzei jāpārbauda no jauna. Tā turpinās kultūra."

***

Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2018"

Notiks 11. reizi no 16. līdz 21. jūnijam, pulcējot 4000 dalībniekus – 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.

Festivālu atklās rīt, kad Rīgas kanāla malās sadziedāsies novadi, Vecrīgā būs iespēja piedalīties orientēšanās sacensībās, Pasaules tirdzniecības centra "Rīga" koncertzālē skanēs Teicēju un muzikantu koncerts. Plkst. 17 festivāla dalībnieki dosies gājienā, bet plkst. 18 Brīvības laukumā notiks festivāla lielkoncerts "Šurp, Jāņa bērni!".

Kopā notiks vairāk nekā 20 pasākumi, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents.

Festivāls noslēgsies 21. jūnijā ar vasaras saulgriežu sagaidīšanu Rīgā un Latvijas novados – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/06/15/ar-sniega-bumbas-efektu

 

"Baltica" dzirkstīs visā Latvijā

Autors: Vita Krauja

Datums: 18.06.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Reportāža

Foto:  TIMURS SUBHANKULOVS Pa Rīgas kanālu tika palaisti deviņi meijām un ozollapām rotāti plosti ar dziedošiem folkloristiem, kamēr pārējie, sasēduši kanāla abās malās, ieskandināja Rīgu ar tautasdziesmām un ielīgoja Jāņus.

Festivālā piedalās vairāk nekā 4000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, ASV un daudzām citām valstīm.

Jāņuzālēm smaržojot un līgotnēm skanot, ar pavisam jaunu tradīciju – orientēšanās sacensībām Rīgas centrā –, kā arī skanīgu novadu sadziedāšanos Rīgas kanāla abās malās, krāšņu svētku gājienu ap Brīvības pieminekli, teicēju un muzikantu koncertu Pasaules tirdzniecības centra "Rīga" koncertzālē, lielkoncertu "Šurp, Jāņa bērni!" Brīvības laukumā sestdien visā Latvijā sāka dzirkstīt starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2018", kas turpināsies līdz ceturtdienai, 21. jūnijam. Festivālā, kas svin 30. gadadienu, kopš tas pirmo reizi tika rīkots Latvijā, piedalīsies vairāk nekā 4000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Dienvidkorejas, ASV un daudzām citām valstīm – etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, stāstnieki, raibumraibā skanīgā pušķī savijoties dziesmām, dančiem, instrumentālajai mūzikai, aizraujošiem stāstiem, amatniecībai un citām ar mūsu senču paaudžu paaudzēs nodoto mantojumu saistītām vērtībām. Arī šoreiz "Baltica" īpašais akcents ir parādīt novadu kultūrtelpu krāšņumu un bagātību. Tāpēc, jau sākot no šodienas, galvenās festivāla norises būs novados – Līgatnē, Dikļos un Kocēnos, Aizkrauklē, Cēsīs, bet festivāls noslēgsies sešās dažādās Latvijas vietās – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā – un Rīgā, vērienīgi svinot vasaras saulgriežu svētkus.

Doma laukumā vācu tūristi lūkojas, muti pavēruši, pašā laukuma viducī divas jaunas mūziķes no futrāļiem, kuros jau iebirst pa monētiņai, izvilkušas savus čellus, un atskan Maikla Džeksona "Billie Jean", bet pirmais kontrolpunkts orientēšanās sacensību dalībniekiem – skvēriņā pie Mazās ģildes, kur Sigita Nīcgale no folkloras kopas "Zvīgzna" kopā ar divgadīgo meitiņu Teiku pirmos punktus piešķir drosminiekiem, sacensību dalībniekiem no publikas, kuri pēc zīmējuma pazīst vismaz piecus tautas mūzikas instrumentus. "Nav tik traki, tauta zina!" priecājas folkloriste. Bastejkalna pašā augšā folkloras kopa "Budēļi", kura piedalījusies visos "Baltica" festivālos, pārbauda, kā sievas un meitas pazīst jāņuzāles. Turpat pretī folkloras kopas "Vilkači" puiši dalās pieredzē par ugunskuru veidiem Latvijā.

Tikām tirdzniecības centra "Rīga" koncertzālē jau iet vaļā teicēju un muzikantu koncerts. Stāstniece Ausma Vrubļevska no paša Sēlijas viduča – Slates – pirmoreiz Rīgā un uz skatuves, saviļņojot ar leģendu, kā Leiskiņu saimniece tikusi no miega lāsta vaļā... Ko vērta bija viedo sievu apdziedāšanās. Kad kurzemniecei Veltai Maļikai un Nīcgales etnogrāfiskajam ansamblim stājās pretim Paulīnes Voitiņas "Turku sievas" no Latgales, dzirdējām i par kurzemnieču apsalušiem pupu galiem, i latgaliešu čūsku ādu mēlītēm... Skanēja i Pēterburgas ermoņikas, i bubyns, īstas ovācijas izpelnījās mazie "Tarkšķu mandolīnisti" no Iecavas, kur vēl piecdesmitajos bijis mandolīnu orķestris. Ieviņa ermoņikas bija centrā ansamblim "Brička" no Ķekavas. Līga Broduša par savu instrumentu sacīja: "Tas ir ļoti priecīgs, jo tam ir tikai viena tonalitāte, mažors." Kā jaunā mūziķe zināja stāstīt, Igaunijā līdzīgu senu instrumentu viens meistars sācis izgatavot, un tas maksājot apmēram 3000 eiro. Tā kā Ieviņa ermoņikas iekļautas nemateriālā mantojuma nacionālajā sarakstā, varbūt vērts domāt par rūpalu? "Tas ir rets, sarežģīts, grūti spēlējams instruments," aši attrauca Līga, "lai par ko tādu domātu, jābūt tik trakam kā tam vīram Igaunijā!"

Tikām pa Rīgas kanālu jau palaists pirmais no deviņiem meijām un ozollapām rotātajiem plostiem ar dziedošiem folkloristiem, bet pārējie, sasēduši kanāla abās malās, ieskandina Rīgu ar tautasdziesmām un ielīgo Jāņus.

Krāšņs svētku gājiens ar apmēram 300 ansambļiem un folkloras kopām no Latvijas, Igaunijas, Gruzijas, Dienvidkorejas, Amerikas un citām valstīm stundu vijas ap Brīvības pieminekli. Īpašas gaviles "Skandiniekiem", jo tieši viņu rindās Dainis Stalts pirms trīsdesmit gadiem pacēla sarkanbaltsarkano karogu, bet gājienu noslēdz "Vilki" ar to pašu mūsu valsts simbolu un vilkādām augstā kārtī Edgara Lipora rokās. "Kaut kas tik vērienīgs un latvisks Čikāgā laikam nesanāktu," man atzīst viens no slavenajiem "Čikāgas piecīšiem" Armands Birkens, piebilstot: re, kur lielkoncertā nupat uz skatuves arī divi amerikāņi...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, festivālu atklājot, sacīja, ka pirms trīsdesmit gadiem festivāls "Baltica" satricināja pašus okupācijas varas pamatus. Bet kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka šis festivāls ir kā krāšņa puķe latvisko tradīciju ainavā. Toties, kad vārds tika dots festivāla rīkotāja, Nacionālā kultūras centra, vadītājai Signei Pujātei, viņa kā jau folkloriste sāka dziedāt – kas tie tādi sabraukuši pašā Rīgas viducī...

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/06/18/baltica-dzirkstis-visa-latvija

 

Īsziņas

Datums: 19.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Baltica” Līgatnē. Vakar Līgatnē notika starptautiskā festivāla “Baltica” novadu diena. Pasākuma dalībnieki iepazina vietējos tūrisma objektus, pēcpusdienā notika folkloras kopu sadziedāšanās dažādās novada vietās, bija iespēja piedalīties meistardarbnīcās. Dienas izskaņā skanēja koncerts “PA–SAULE IELĪGO LĪGATNĒ”.

*

Unikāla izstāde. Šodien Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklāj īpaši šim muzejam veidotu pasaules slavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva veidoto izstādi “Skatuve un tērps”. Apmeklētājiem tā būs atvērta no 20.jūnija.

http://news.lv/Druva/2018/06/19/iszinas

 

Trauma skeitparkā

Autors: Monika Sproģe

Datums: 19.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka 14. jūnijā Cēsu skeitparkā, braukājot ar skrejriteni, kritis astoņgadīgs zēns. Puika guvis iekšķīgus vēdera sasitumus. Bērns nogādāts Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Savukārt 16. jūnijā Līgatnē, darbojoties dārzā tiešā karstuma ietekmē, nelietojot šķidrumu, pārkarsis kāds 39 gadus vecs vīrietis. Vīrietis nogādāts Vidzemes reģionālajā slimnīcā.

http://news.lv/Druva/2018/06/19/trauma-skeitparka

 

Interese ir, kavēties nevajadzētu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 19.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

“ALTUM" māju iedzīvotājiem un to pilnvarotajām personām nodrošina bezmaksas konsultācijas visā Latvijā savos klientu apkalpošanas centros; dāvinājumu – grantu līdz 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, ņemot aizdevumu kredītiestādē; aizdevumu līdz 20 gadiem; garantiju līdz 80% no aizdevuma, lai nodrošinātu aizdevumu kredītiestādē.

Ja iepriekšējos plānošanas periodos Eiropas fondu finansējums energoefektivitātei tika novirzīts caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, tagad programmu kūrē "Attīstības finanšu institūcija "ALTUM"". Latvijas iedzīvotājiem energoefektivitātes programmā līdz 2020.gadam pieejams Eiropas Savienības (ES) atbalsts 156 miljonu eiro, tiek lēsts, ka no aptuveni 20 000 daudzdzīvokļu māju naudas pietiks apmēram 1000 namiem. Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī mērāmas vairākos miljardos eiro.

Maija vidū Salaspilī uzsākta Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācija, kurā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. No tiem 722 tūkstoši ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina "Swedbank", izmantojot "ALTUM" garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā.

Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš vērtē, ka šis projekts kalpos par stimulu iedzīvotājiem būt aktīviem, vērsties pie mājas apsaimniekotāja un izvēlēties mājokļa siltināšanu.

"ALTUM" Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla stāsta, ka iedzīvotāju interese arvien palielinās, Cēsīs noslēgti pirmie grantu līgumi: "Iedzīvotāji nāk uz konsultācijām, aktīvi ir namu apsaimniekotāji. Pozitīvi, ka lielie apsaimniekotāji konsultē mazo novadu iedzīvotājus. Piemēram, Cēsu "CDzP" konsultē Priekuļu novadā, Amatas novadā."

Līdz šim lielākā aktivitāte pieteikumu iesniegšanā vērojama Kurzemē, Liepājā, taču arvien aktīvāki kļūst arī vidzemnieki. Smiltenē gandrīz visas ēkas sakārtotas, aktivitāte palielinās Valkā, arvien lielāku interesi izrādot Līgatnes novada un Priekuļu novada Liepas pagasta iedzīvotāji.

Šajā plānošanas periodā ir atšķirīgs Eiropas finansējuma saņemšanas process. Agrāk, kad darbojās LIAA administrētā programma, līdz 50 procentiem ieguldītā finansējuma no ES līdzekļiem projekta īstenotājs varēja saņemt vien pēc visu darbu pabeigšanas un noteikto energoefektivitātes kritēriju sasniegšanas. Tagad uzreiz var saņemt 50 procentu līdzfinansējumu, ja pareizi sakārtota dokumentācija. Iedzīvotāji caur "ALTUM" var saņemt gan grantu, kas nav jāatmaksā, gan aizdevumu atlikušajai summai, ja nav pieejams bankas aizdevums.

"Palīdzam sakārtot dokumentus, tikai tad, kad tas izdarīts atbilstoši prasībām, nauda tiek piešķirta, tāpēc nav jāsatraucas, ka dokumentos kaut kas nebūs kārtībā un naudu saņemt nevarēs," skaidro O. Untāla.

Lai arī 156 miljoni eiro šķiet liels finansējums, O. Untāla norāda: "Ja aktivizēsies Rīga, finansējums tiks ātri izsmelts. Tur gan ir problēma dabūt iedzīvotāju kvorumu, jo, lai projektu varētu sākt, jāsaņem divu trešdaļu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana."

Galvaspilsētas iedzīvotāju zemā aktivitāte tiek skaidrota ar vēl kādu faktu, proti, zemajiem siltumenerģijas tarifiem, jo tad ekonomiskais pamatojums veikt siltināšanu ir vēl mazāks. Līdzīgi ir visās pilsētās, kur zemi siltuma tarifi vai mājas nav iedzīvotāju apsaimniekošanā.

http://news.lv/Druva/2018/06/19/interese-ir-kaveties-nevajadzetu

 

“Baltica” līgo Līgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Latviskās līgodziesmas nomainīja igauņu, baltkrievu, dienvidkorejiešu, amerikāņu, ķīniešu dziesmas un dejas, kas raksturīgas laikam, kad ir īsākā nakts. Festivāla “Baltica” dalībnieki pirmdien iepazina un pieskandēja Līgatni.

“Saņēmām piedāvājumu rīkot “Baltica” novadu dienu. Padomājām, kāpēc gan ne. Svētki atbrauc uz Līgatni, līgatniešiem nekur nav jādodas. Šī Līgatnē bija rosīga un skanīga pirmdiena,” pastāstīja viena no festivāla rīkotājām Līgatnē Sarmīte Usāne.

Dienas gaitā folkloras kopas dziedāja gan pilsētas centrā, gan pie rehabilitācijas centra “Līgatne”, gan bērnudārzā, pabija Vienkoču parkā un kokamatniecības muzejā, Amatu mājā, papīrfabrikā, tās ciemata vēsturiskajā centrā un citviet. Viesiem, tāpat kā līgatniešiem, atmiņā paliks sadziedāšanās no Rīgas kalna un Lustūža klints. Tie, kuri stāvēja pie dīķa, bija pārsteiguma pilni – kalnā dziedāja baltkrievu sievas un igauņu vīri, uz klints latvietes un gruzīni. Arī dziedātāji sadzirdēja aplausus.

“Līgatnē visi varēja izdzīvot gada īsāko nakti,” gandarīta bija koncerta “Pa – saule ielīgo Līgatnē” režisore Daina Klints. Viņa ar tik dažādiem kolektīviem prata radīt iespēju piedzīvot Jāņus. Šogad folkloras festivāla “Baltica” tēma ir “Ziedēšana. Jāņi”. Tā ir kārtējā iespēja popularizēt latviešu tautas daudzveidīgās un bagātīgās vasaras saulgriežu sagaidīšanas un svinēšanas tradīcijas, kā arī iepazīt citu tautu tradīcijas, kas saistītas ar saulgriežiem.

“Kad aicinājām viesu kolektīvus, pirmo jautājumu uzdevu – vai jūsu zemē arī ir vasaras saulgriežu tradīcijas, vai svinat ziedēšanu. “Baltica” dalībniekus vieno ziedēšana – dziesmās, dejās, mūzikā,” stāsta festivāla ārzemju kopu un gidu koordinatore Katrīna Dimanta. Viņa arī atgādina, ka 21.gadsimtā senās tradīcijas kļūst populāras, piemēram, aizvien vairāk cilvēku svin tradicionālus Jāņus. “Nopīt vainagu nav grūti, bet to uzlikt galvā, iet rotaļās ir liela bauda, daudziem arī uzdrīkstēšanās. Atceros, kā Jāņos aicināju draugus – ejam rotaļās. Kādās rotaļās, to jau dara tikai mazi bērni, skanēja atbilde. Taču kā pieaugušie rotaļās aizraujas, kāds viņos prieks. Un vēl ilgi runā, kā gājuši rotaļās,” pārdomās dalās Katrīna. Pati no bērnības saistīta ar folkloru, piedalījusies vairākos “Baltica” festivālos. “Ne jau vienmēr jādomā par tūristiem, svarīgi vietējiem būt svētkos. Laikā, kad pazūdam ikdienā, tas ir kā atgādinājums sev, ka ir taču dziesmas, kur gūt spēku, ir dejas. “Baltica” ir viens punkts, kad atcerēties tautas tradīcijas, tā ir iespēja parādīt tautas vērtības un to, ka tās turam godā,” atzina K.Dimanta.

Ārzemnieki brīnījušies un jutušies pagodināti, ka festivāla dalībniekus uz pieņemšanu aicina Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze, ka abi kopā ar folkloristiem dzied. “Pēdējos gados jūtams, ka palielinās valsts un pašvaldību atbalsts folkloras kopām, tautas mākslai. Arī novados labprāt uzņem festivāla dalībniekus, jo saprot, ka tas bagātinās ikvienu, kurš atnāks uz koncertu,” atgādināja K.Dimanta.

Grupa “Hatoviči” pārstāvēja Baltkrieviju. Vadītāja Tatjana Buikeviča pastāstīja, ka valstī ir daudz folkloras kopu un aizvien vairāk par folkloru ieinteresējas jaunieši. Vispirms viņi paklausās koncertus , tad iesaistās. Arī mums vasaras ziedēšana ir svētki – Kupaļje. Tiek rīkoti festivāli, visu nakti dziedātas tautasdziesmas. Tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Laukos tās aizvien ir saglabājušās, tikai jāceļ saulītē,” domās dalījās ansambļa vadītāja un bija ļoti priecīga par iespēju būt Līgatnē. Viņa atzina, ka sadziedāšanās no kalna uz klinti paliks atmiņā.

Ap 300 “Baltica” dalībnieku pieskandēja Līgatni. Lielākais pārsteigums, protams, bija Lisu etniskās minoritātes folkloras kopa no Ķīnas “Red Lantern Folk Ensemble” un Dienvidkorejas “Janchi–Madang”. Klausītājus vienaldzīgus neatstāja igauņu vīru kopa. Un kur tad mūsu pašu līgodziesmas, kuras daudzi līgatnieši dziedāja līdzi.

“Baltica” turpinās. Tajā piedalās arī Cēsu kopa “Dzieti” un Amatas “Ore”. Šodien Cēsu koncertzālē Lielais danču saiets līdz pat pusnaktij.

“Būt “Balticā” – tās ir īpašas sajūtas,” saka K.Dimanta, bet līgatnieši atzina: “Baltica bija pie mums. Esam priecīgi un lepni!”.

http://news.lv/Druva/2018/06/20/baltica-ligo-ligatne

 

Šodien top garākā līgodziesma

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 21.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šodien pašā rīta agrumā, brīdi pirms pulksten sešiem rītā, Līgatnē pie Gaujas pārceltuves jauktais koris “Līgatne” ieskandina gadsimta garāko līgodziesmu. Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, šodien, šī gada garākajā dienā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiek unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu “Latvijas Radio 2”, kas rīko šo notikumu, tiešraidē pieslēdzas līgodziesmu skandinātājiem. Garākās līgodziesmas ritināšanā iesaistījies ar Cēsu Pils koris, kas no rīta koncertē Cēsu Pils parkā. Līgo ceļš ved cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem.

http://news.lv/Druva/2018/06/21/sodien-top-garaka-ligodziesma

 

Īsziņas

Datums: 21.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sākas vasara. Šodien pulksten 13.07 sākas astronomiskā vasara. Šī būs gada garākā diena, tās ilgums tuvosies 17 stundām un 52 minūtēm. Meteoroloģiskā vasara gan šogad sākās neparasti agri, daudzviet jau maija pirmajā dekādē.

*

Svin vasaras saulgriežus. Vecpiebalgas novadā, Dzērbenes pagastā, šovakar notiks akcijas “Izgaismo Latviju!” pasākums. Jāņkalniņā ļaudis pulcēsies uz ugunskura iedegšanu un spēka dziesmu dziedāšanu. Saulgriežu ugunskuru iedegs arī Taurenes novadā, Brežģa kalnā. Saulgriežus ar dziesmām, uguni un citiem tautiskiem rituāliem šovakar svinēs arī Līgatnes novada pļavās. Kā ik gadu latvisko tradīciju kopēji pulcēsies Raunas novadā, Drustu pagasta Piltiņkalnā. Vakar vasaras saulgriežu svinēšana notika Jaunpiebalgā, Viņķu kalnā.

http://news.lv/Druva/2018/06/21/iszinas

 

Zeme kā bruģis, bet zāļu tējas būs

Autors: Monika Sproģe

Datums: 21.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Meža veltes un pļavu puķes sausuma dēļ padevušās sīkas, to ir maz, atzīst ogu vācējas un ziedu lasītājas, toties savvaļas ārstniecības augu netrūkst, vērtē zāļu tēju gatavotāji.

Amatas novada Zaubes pagasta bioloģiskās saimniecības “Ozoliņi” saimniece Brigita Lūkina, kas izveidojusi “Lauku tēju” grupu, atzīst, ka zāļu tējas iecienījuši daudzi. Lai gan varētu šķist, ka tveicējošā saulē ar savvaļas ārstniecības augu vākšanu tā ir, kā ir, B. Lūkina saka – zāļu tējas būs un pietiks visiem.

“Mūspusē pļavas nav tik izžuvušas, kā šur tur citos novados. Pašlaik lielām galvām zied āboliņš, ziediņus atver ugunspuķe, smaržo madaras un vīgriezes. Vienīgi tās tējas, kas iesētas dārzā, prasa lielāku laistīšanu, taču šogad starp piparmētrām iesējām griķus. Tagad tie pārauguši melisu un piparmētru, tāpēc mitrums pieturas. Vēl vakar ar vienu grupiņu devāmies pļavās. Skatos, ka nupat sāk ziedēt rudzupuķes un skaisti plaukst pīpenes. Puķu ziediņi ir smalkāki, taču būt ir, tā ka jāņuzālēm pietiks,” stāsta saimniece.

Arī SIA “3x9 zālītes” piedāvā ļoti plašu klāstu zāļu tējas un to maisījumus. Uzņēmums izmanto augus, ko vāc Vecpiebalgas novadā, ekoloģiski tīrās pļavās un mežos. SIA “3x9 zālītes” pārstāve Diāna Doniņa “Druvai” apliecināja, ka laiks tēju vākšanai ir ļoti labs: “Varbūt zāle pļavās dažviet retāka, taču mēs nevācam sienu, vācam tējas, to pļavās netrūkst. Vienīgi šogad viss zied ātrāk un reizē. Nekad vēl manā mūžā liepas nav ziedējušas pirms Jāņiem, parasti liepziedus vācam jūlija vidū. Pašlaik skaisti zied sarkanais āboliņš, vēl var pagūt ievākt pa kādam jasmīnziedam. Citādi ir ar sētajiem ārstniecības augiem. Šogad dārzā tos iesējām nedaudz vēlāk, bet sausuma dēļ daļa sēkliņu neuzdīga. Dobes nelaistām, tāpēc ceram uz šīs nedēļas lietu. Iespējams, pēc lietus stādiņi atdzīvosies un kļūs dzīvīgāki. Vasara tik tikko sākusies.”

Savukārt Edīte Kamārova, kas Cēsu tirgū pārdod pīpenes un rudzupuķes, vērtē, ka savvaļas puķes, kas parasti ziedus raisa ap Jāņiem, jau noziedējušas: “Viena vidēji liela buntīte maksā eiro. Nenoēnotās pļavās un ceļmalās pīpenes jau nozied, rudzupuķu arī mazāk nekā citus gadus, visu ietekmē sausums. Dažviet zeme kā bruģis. Lupīnas šogad jau sen kā aizmirstas, arī tām vālītes bija sīkas un īsas. Cilvēki interesējas par pujenēm, prasa dārza puķes. Tikko bija izlaidumu laiks, tad ziedus pirka vairāk, tagad iestājies klusums. Nedēļas nogalē gaidāmi Jāņi, pircēji meklēs pļavu ziedus, tik jādomā, kā tos līdz tirgum atgādāt. Kamēr salasi, aizved līdz mājām, tikmēr daļa pīpeņu galvas jau nolaidušas. Labāks stāvoklis ir mežmalās, tur ēnaināks, puķes tik ātri neizzied.”

Zemnieku saimniecībai “Priedīši” piederošais ziedu veikals, kas darbojas Cēsīs, regulāri iepērk grieztos ziedus no divām vietējām saimniecībām. Veikala vadītāja Ingūna Kalniņa saka, ka šis gads ziedu audzētājiem un piegādātājiem ir ļoti smags: “Visus dārzus apliet ar lejkannu fiziski nav iespējams. Arī akās vai piemājas ūdenstilpēs ūdens nav tik daudz, cik būtu nepieciešams, savukārt laistīt ar ūdeni no ūdensvada ir pārāk dārgi. Ja Cēsīs pirms pāris nedēļām uzlija, tad Līgatnes saimniecībā, no kurienes piegādā ziedus, lietus nav bijis kopš aprīļa, pat ja tagad uzlītu, tas situāciju neglābtu. Divi vietējie audzētāji mums piegādā pujenes līgavu pušķīšiem, lauvmutītes, gladiolas, kallas un lilijas. Bet lilijas līdz ar sausumu ir švakākas – kāti īsi un tievi, ziediņi mazi un trausli. Visi šie apstākļi ietekmē arī cenu. Ziedi neizskatās tik izcili, kādiem tiem vajadzētu būt, tāpēc cena zemāka nekā parasti. Ir cilvēki, kas lasa un veikalam piegādā pīpenes un rudzupuķes, taču tās jau noziedējušas. Pļavas ziediem cenas caurmērā visur turējās līdzīgas no eiro līdz 1,50 eiro par pušķīti.”

Baltos ziediņus no saules paslēpušas arī meža zemenītes. Skaidrīte no Pārgaujas novada litru meža zemenīšu lasījusi stundu: “Meži tukši. Zemenītes ir atsevišķās vietās, kur nav atklātas saules. Odziņas paslēpušās, ir sīkas, mazītiņas. Tikko pieskaries, jau nobirst. Šogad litrs meža zemenīšu maksā desmit eiro, bet Straupes labumu tirdziņā pārdevu par 12 eiro. Melleņu nebūs, visas mētras izdegušas, nav ne ziedu, ne aizmetņu. Skatījos, ka izcirtumos arī aveņu nebūs. Vietām ne tikai ogu nav, bet arī pašas aveņu audzes izkaltušas kā sausi žagariņi. Ar tirgošanu iet gausi. Jaunie vecāki bērniem meža zemenītes nepērk, viņi bērnībā tās nav lasījuši un ēduši, laikam tāpēc drūzmējas pie dārza zemenēm, mums iet garām. Turpretī vecvecāki mazbērniem nopērk pa trauciņam. Domāju, ar gailenēm arī nebūs nekā spoža. Tādā sausumā sēņu micēlijs nav attīstījies. Izskatās, ka prognozes būs piepildījušās – mūs sagaida kārtīgs bada gads. Dzīvosim no ievestiem augļiem un dārzeņiem.” .

http://news.lv/Druva/2018/06/21/zeme-ka-brugis-bet-zalu-tejas-bus

 

"Nojaucot sienas" Nītaures vidusskolā

Autors: Elita Zvaigzne, projekta koordinatore

Datums: 21.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Erasmus+ projekta Breaking Down Walls (Nojaucot sienas) Nītaures vidusskola pirmā rīkoja skolēnu starptautisko vizīti. Pie mums ieradās 10 skolotāji un 15 skolēni – viesi no Portugāles, Itālijas, Vācijas, Turcijas un Reinjonas salas (Francijas aizjūras departaments Indijas okeānā). Skolēni sirsnīgi tika uzņemti ģimenēs, skolotāji viesu nama “Nītaures dzirnavas” atmosfērā.

Skolotāji, esot projekta pirmajā vizītē Portugālē, iepazina talismanu – zilo putnu Brolliju. Tas uz muguras nesīs projektā iesaistīto valstu karodziņus, un ceļojumus no valsts uz valsti skolēni atspoguļos filmiņās. Projekta nosaukums “Nojaucot sienas” rāda, ka arī multikulturālā sadarbībā ir iespējams pārvarēt visus šķēršļus, arī dažādā vecumā, jo iesaistīti audzēkņi no pirmsskolas vecuma līdz vidusskolai.

Nītaures vidusskolas uzvedumā “Mana skola pilī ” grāfs V. Fermors (spēlēja Krists Lemešonoks), viņa sieva Doroteja ( Dana Jezarovska) viesus iepazīstināja ar kādreizējo muižu Nītaures vidusskolā. Uzvedumā piedalījās vidusskolai raksturīgi personāži: tīne Dinija Radiviloviča, skolniecītes Marta un Dārta Priedītes, “Šurumburuma” dejotāji Kate Dilendorfa un Ralfs Līkums. Ar prezentācijas “Kā izdzīvot Latvijā” palīdzību viesiem skolēni mācīja vārdus un teicienus latviešu valodā. Viesus priecēja ar koncertu, skolēni izspēlēja iepazīšanās spēli un rīkoja orientēšanās spēli “Iepazīsim Nītauri”.

Pedagogi no citām valstīm apmeklēja bērnudārzu, lai mazajiem nolasītu leģendu no projektā jau izveidotās stāstu grāmatas. Bērni sagaidīja ar dziesmām, vecākā grupa dziedāja angļu valodā un nekautrējās angliski pajautāt un izteikt pieklājības frāzi: “Kā jūtaties?”

Sākumskolas skolēniem projekta dalībnieki lasīja leģendas latviešu un citu valstu valodās, lai dzird valodu skanējumu. Tika demonstrēta digitālā formātā izveidotā stāstu grāmata. Portugāļu skolotāja vadīja kopīgi veidoto Scratch spēli, kurā katras valsts skolēns bija ierunājis informāciju par savu valsti dzimtajā un arī angļu valodā.

Pēcpusdienā vedām viesus ekskursijā uz Turaidas Rozes kapu. Par to bija stāstīts mūsu leģendā. Turaidā un Dainu kalnā skolēniem notika orientēšanās spēle, bet skolotāji baudīja pils un Dainu kalna gaisotni. Dzirdot lakstīgalu treļļus, daži atzinās, ka jūtas kā Šekspīra “ Romeo un Džuljetā”. Pēc Līgatnes dabas taku apmeklējuma Nītaures vidusskolā notika draudzības vakars ar rotaļām un spēlēm.

Trešdien turku skolotāji vadīja multikulturālo Kahoot spēli par valstu svarīgāko informāciju. Tā veidota arī kā galda spēle. Katra valsts gatavoja spēles galdu, kārtis, jautājumus, kauliņus. Par projekta talismana Brollija ceļojumu Turcijā un Portugālē jau bija izveidotas filmiņas. Mūsu komandai tagad jāveido video ceļojums pa Latviju un Nītauri – kā viesus vedām uz Drabešu Amatu māju, Krūmiņu Maizes māju, viduslaiku pili Cēsīs, kā skolotājus uzņēma Cēsu pilskungs Āre, lai senās mūzikas pavadībā cienātu ar latviešu ēdieniem.

Ceturtajā dienā jau tapa skolēnu prezentācijas, video un plakāti par Latvijā redzēto, apmeklējām Mores briežu dārzu, bet atvadu vakarā folkloras kopa “Ore” visus iesaistīja rotaļās un dančos. Pēc sertifikātu izsniegšanas sekoja katras valsts populārākās dejas un dziesmas, kā arī mielošanās ar latviešu ēdieniem.

Piektā vizītes diena pagāja Rīgā: Brīvdabas muzejā, Mākslas muzejā, Vecrīgā, atpūtas centrā “Lido”. Vakarpusē šķiršanās izvērtās emocionāla, jo piecās dienās bērni sadraudzējās. Franču meitenītes sirsnīgi raudāja. Viņām šī bija neaprakstāma pieredze ārpus tālās Reinjonas salas. Prieks bija dzirdēt pateicības vārdus par uzņemšanu, sirsnīgiem skolotājiem un skolēniem, Latvijas dabu un laika apstākļiem, kas lutināja, par latviešu virtuvi, tautu tērpiem, lustīgām dejām un organizēto darbu. Esam lepni, ka skolu un valsti parādījām godam. Latvijā starptautiskā projekta uzdevumi tika izpildīti simtprocentīgi. Nu gatavosimies skolēnu vizītei septembrī uz Vāciju.

http://news.lv/Druva/2018/06/21/nojaucot-sienas-nitaures-vidusskola

 

Aicina atgūt dzīvesprieku Rehabilitācijas Centrā “Līgatne”

Datums: 21.06.2018

Izdevums: Līvānu Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Rehabilitācijas centram Līgatne arī šogad ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu un tajā var saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumus ambulatori un dienas stacionāra apstākļos.

Rehabilitācijas centram Līgatne arī šogad ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu un tajā var saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumus ambulatori un dienas stacionāra apstākļos. Tādēļ aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju doties pie mums ar ģimenes ārsta norīkojumu par valsts finansējumu. Klientam jāveic tikai pacienta iemaksa, maksa par izmitināšanu un ēdināšanu. Mūsu pakalpojumus var izmantot arī tie, kam ir apdrošināšanas polise (ambulatorie pakalpojumi). Pakalpojumi Centrā pieejami uzreiz un nav jāgaida garā rindā, turklāt visi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi tiek nodrošināti multidispilinārā komandā, ko īsteno sertificēti un profesionāli speciālisti.

Sekojiet līdzi facebook lapai un mājas lapai http://rehcentrsligatne.lv un uzziniet mūsu jaunumus.

http://news.lv/Livanu-Novada-Vestis/2018/06/21/aicina-atgut-dzivesprieku-rehabilitacijas-centra-ligatne

 

“Jāņu nakts” atguvusi pirmatnējo spozmi

Autors: Ginta Grincēviča

Datums: 22.06.2018

Izdevums: Staburags

Rubrika: Novados

Mākslas darbs — panno “Jāņu nakts”, kas 60 gadu rotāja kādreizējās Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta ēkas lielās zāles sienu, pēc četru nedēļu rūpīga restauratoru darba atguvis pirmatnējo spozmi un tagad to plānots izvietot kultūras centrā.

Institūta vizītkarte

Vecmeistaru Laimdota Mūrnieka un Ulda Zemzara panno “Jāņu nakts” sastāv no sešām daļām — divām 2,5 m x 2 m un četrām 2,5 m x 4 m. Darbs tapis 1958. gadā. 1961. gadā, kad Skrīveros uzcēla un atklāja Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta ēku, gleznojumu eksponēja institūta zālē, kur tas līdz šim bija. Institūtu pārceļot uz mazākām telpām, tika paturēta viena no panorāmas daļām. Pārējās piecas daļas uzdāvināja Skrīveru kultūras centram. Četras panno daļas, kas principā veido nobeigtu kompozīciju, iecerēts eksponēt Skrīveru kultūras centra svinību zālē, piekto daļu izstādīs vestibilā.

Jānis Vigovskis, Zemkopības zinātniskā institūta direktors, vadošais pētnieks, atminas laikus, kad glezna bija kā dadzis acī pastāvošajam režīmam. “Institūtā sāku strādāt 1984. gadā. Saimniecībā vēl virmoja Jāņu svinēšanas aizliegums, līgojām “pa kluso”. Panno lielajā zālē tolaik raisīja pārsteigumu. Lielākā ironija bija kontrasts, kas veidojās, jo pie vienas sienas bija šis panno, pie pretējās — Vladimira Ļeņina, Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa ģīmetnes. Šie kungi “raudzījās,” kā latvieši svin savus svētkus. Patīkami, ka institūta vadība gadu gaitā saglabājusi šo gleznu, kas daudzos laikos bija ar divdomīgu saturu. Tas gan nebija vienīgais netiešais vēstījums. Savulaik institūta ārpusē zinātnieki iestādīja vilkābeļu aleju. Gar malām koki ziedēja tumši sarkaniem ziediem, vidū rinda ar baltiem — Latvijas karoga krāsās. Panno vienmēr bijis institūta vizītkarte. Tas ir zīmols, ar ko lepojamies. Kad pārcēlāmies uz jaunajām telpām, domājām, ko ar to iesākt. Bijām vienisprātis, ka tam jāpaliek Skrīveros. Vienu fragmentu kā talismanu paņēmām uz jaunajām institūta telpām — labās malas daļu ar autoru parakstu, pārējo uzdāvinājām kultūras centram. Gleznas prototips ir Aizkraukles pilskalns, vieta, kur vienmēr svinēti Līgo svētki,” stāsta Jānis Vigovskis.

Dāvana skrīveriešiem valsts simtgadē

Skrīveru kultūras centra vadītāja Baiba Dronka informē, ka mākslas darbs atjaunots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, pateicoties LMA docentes vecmeistares Gunitas Čakares atsaucībai. “Glezna skrīveriešiem nozīmē daudz. Tas ir kultūras mantojums, ar kuru uzaugušas vairākas paaudzes. Tam jābūt publiskā, redzamā vietā. Par gleznas eksponēšanas noteikumiem esam konsultējušies ar vairākiem mākslas speciālistiem, gan par gaismām, gan novietojumu,” stāsta Baiba Dronka. Viņa līdzīgu ieceri noskatījusi Līgatnes kultūras namā, kurā mazo zāli rotā divi restaurēti panno. “Liels paldies Jānim Vigovskim un viņa vadītajam kolektīvam par dāvinājumu!’’ bilst Baiba Dronka.

Vecmeistaru panno gadu desmitiem bija iemesls sajūsmai, runām. Mākslas darbs pieredzējis varas maiņu, tā radīšanas process un izstādīšana ir stāstu apvīta. Baiba Dronka vēlas atvērt šīs vēstures lapas un aicina ikvienu skrīverieti, bijušos, esošos institūta darbiniekus dalīties atmiņu stāstos par gleznu. Atjaunotā glezna un nostāsti būs labākā dāvana skrīveriešiem Latvijas simtgadē.

Grūtības sagādā jauktā tehnika

Maija Tirzīte, restaurācijas darbu vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore, stāsta, ka gleznai ir liela mākslinieciskā vērtība. “Pirmo reizi apskatot gleznu, mani pārsteidza profesionālais sniegums. Gleznotāji bija izcils tandēms, kas prata sastrādāties. Darbs izskatās labi kā kopainā, tā tuvumā, izpētot nianses. Tas ir monumentāls ar atstrādātām, smalkām detaļām,” par panno stāsta Maija Tirzīte. Kopumā mākslas darbs ir labi saglabājies. Grūtības, restaurējot darbu, sagādāja darbā izmantotā jauktā tehnika — guaša, eļļas krāsa un pastelis. Tas, visticamāk, darīts, lai panāktu dažādus glezniecības efektus — spīdumu un matējumu. Restaurētājam svarīgākā ir autora iecere. Ja tā nav saprotama, darbs apstājas tur, kur autora rokraksts. Vispirms panno tika notīrīts un stiprināts, vissarežģītākā bija tonēšana,” par darba procesu stāsta Maija Tirzīte. Tam paredzēts izgatavot arī jaunu dekoratīvo ierāmējumu.

Panno ir labi saglabājies, institūta telpās tam bija vēlamie glabāšanas apstākļi. Lai mākslas darbs kalpotu ilgi, telpā nedrīkst būt mitrums, krasas temperatūras svārstības un spilgta gaisma. Svarīgi gleznojumu daudz nepārvietot, vibrācijas un traumas saīsina mākslas darba mūžu.

Gleznas transportēšanu no institūta uz kultūras centru uzņēmās institūta darbinieki. Sarežģītā pārvešana veikta profesionāli. Izmantojot celtniecības transportu un sastatnes, lielizmēra fragmenti speciālos rāmjos pārvesti uz jaunajām telpām.

Gleznu atjaunoja pieci Latvijas Mākslas akadēmijas topošie restaurētāji Liene Ramāna, Anete Aizbalte, Monta Blumberga, Lāsma Dumerāne un Artūrs Bukavs.

http://news.lv/Staburags/2018/06/22/janu-nakts-atguvusi-pirmatnejo-spozmi

 

Līgo skan virs Gaujas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.06.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Latviju vakar pieskandēja līgodziesmas. No saules lēkta līdz rietam. Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, vēl četrās Eiropas valstīs un Kanādā notika unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās.

Dienas laikā līgodziesmas mēroja teju 4000 kilometrus pāri Latvijai. Ik pusstundu Latvijas “Radio 2” skanēja kāds gabaliņš no Gadsimta garākās līgodziesmas.

Jau ap pussešiem rītā Līgatnē pie Gaujas pārceltuves sāka pulcēties Līgatnes jauktā kora dziedātāji. Dažs vēl samiegojies, bet, satiekot citus, prāts uzreiz kļuva mundrāks. Pamazām arī lietus kļuva aizvien stiprāks, tad atkal pierima, lai drīz atsāktu smidzināt. Nītaurietes Maija Freiborne un Mārīte Mača brīnījās, ka pie Gaujas līst, jo Nītaurei lietus iet apkārt. “Bet tas jau netraucēs dziedāt. No Nītaures korī dziedam piecas,” vēl pastāsta koristes.

“Divas minūtes pirms pulksteņa zvana pamodos,” atklāja diriģents Ilmārs Seilis un uzsvēra, ka līgatniešiem vienmēr ir svarīgi – ja kaut kas notiek, tad jāpiedalās.

Aija Andersone atceras, kā diskutējuši, kur dziedāt līgodziesmas, kuras pievienosies garākajai. Sprieduši, ka varētu Līgatnē pie Anfabrikas klints vai uz Lustūža klints, tad kāds ieteicis, ka tomēr dziedāt Gaujas vidū ir kas tāds, ko citi nevar atkārtot, jo vienkārši nav prāmja. Koristi paši bija pārsteigti, jo izrādījās, ka līdz šim koris uz Gaujas nav dziedājis. “Uz ūdens vienmēr ir laba akustika,” savējos mierināja I.Seilis.

Tā vakar pulksten 5.45 uz prāmja Gaujas vidū sākās tiešraide “Latvijas radio 2”. To vadīja žurnālists Jānis Ramāns. Viņš un dzīvesbiedre Indra dzied Līgatnes korī. Abi izraudzīti arī par Dziesmusvētku vēstnešiem. Jānis atzina, ka ir liela atbildība būt kolektīvā un pārstāvēt Līgatni. “Atrodamies starp ūdeni – tas līst, un esam Gaujas vidū. Arī lietus laikā šī ir brīnišķa vieta. Līgatnes jaukais koris, kā mēs sakām, ir vislabākais,” Latvijai stāstīja līgatnietis Jānis Ramāns.

Koris nodziedāja divas līgodziesmas, lai tālāk garākajā līgodziesmā savas ievij nākamie novadi. Kad dziesmas izskanēja, saulīte aiz mākoņa vēl slēpās, bet daži stari izslīdēja palūkoties, kas virs Gaujas notiek. Pēc tiešraides līgatnieši vēl nodziedāja “Pūt, vējiņi!”.

“Izvēle dziedāt Gaujas vidū bija avantūra, jo par laikapstākļiem nedomājām. Bet ir labāk, nekā varējām gaidīt,” vērtēja diriģents Mārcis Katajs un atklāja, kad Jānis ierosināja piedalīties radio akcijā, spriedis – Jānis ir bass, viņa sieva dzied altu, pats pamēģinās tenoru, bet sieva soprānu, un gan jau nodziedās. “Gandrīz pilns sastāvs sanāca,” gandarīts diriģents.

Lai Gaujas vidū nodziedātu savas dziesmas gadsimta garākajā līgodziesmā, koristus ar prāmi pāri cēla prāmnieka mazdēls, Līgatnes kora dziedātājs Toms Eglītis. “Vectēvs uzticēja,” priecīgs teica Toms.

Pulksten 7.45 Cēsu Pils parkā savu dziesmu garākajai līgodziesmai pievienoja Cēsu Pils koris. Gada garāko dienu sākt ar dziedāšanu ir zīme, ka būs enerģija, varēšana piedalīties Dziesmusvētku Koru karos un nopelnīts prieks un gandarījums.

Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem  saulrietā atgriezās Rīgā. “Latviešu tautasdziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā,” sacījusi Gadsimta garākās līgodziesmas dalībniece, kultūras ministre Dace Melbārde.

http://news.lv/Druva/2018/06/22/ligo-skan-virs-gaujas

 

2018-06-22
Laika ziņas
Aptaujas