Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Svētki sākas ar “Koru kariem”

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Dziesmusvētkus ieskandināt jo skanīgi, lai sākums ir kā ceļamaize visai nedēļai – tie ir “Koru kari”, kurus dažkārt dēvē par “Dziesmu kariem”– Dziesmusvētku būtiska tradīcija.

Tajos satiekas labākie no labākajiem, spēkojas mākslinieciskajā varēšanā, pierāda un parāda, ka godam var būt paši labākie.

No Cēsu koru apriņķa dalību “Koru karos” izcīnīja labākais mūspuses kolektīvs – Cēsu Pils koris, kas šajā pasākumā piedalījies arī agrākos svētkos. Diriģentes Marika Austruma un Evita Konuša pratušas izveidot un noturēt stabilu kolektīvu, kas spēj aizvien celt māksliniecisko latiņu un būt starp 20 labākajiem jauktajiem koriem Latvijā.

“Bez satraukuma nevar, būs labi,” pēc nelielā mēģinājuma pirms stāšanās žūrijas priekšā Latvijas Universitātes aulā atzina diriģente M.Austruma. Visiem koriem bija jāizpilda Pētera Plakida dziesma ar Vizmas Belševicas vārdiem “Tavas saknes tavā zemē”. Cēsu Pils koris sevi parādīja, dziedot izvēles dziesmas – Emiļa Melngaiļa “Rožulauku” un Agnetas Krilovas–Bērziņas “Gaiši, gaiši uguns deg” ar latviešu tautasdziesmu vārdiem. Pēc cēsnieku uzstāšanās aulā atskanēja ovācijas. Cēsnieki ne tikai labi nodziedāja, kā atzinīgi vērtēja daudzi klausītāji, starp kuriem bija arī diriģenti, bet arī bija stalti, grezni, pārliecināti un droši. “Vainadziņus pinām pašas. Visi no rozēm, kādas vien varēja dabūt,” atklāj koriste Dagnija Biezēka.

Ieskatoties “Koru karu” programmā, kur ierakstītas ne vien dziesmas, kuras kolektīvi izpilda, bet arī vadītāju vārdi, redzams, ka ar Cēsu Pils kori strādā tikai diriģentes. Citiem – viens, pat divi vokālie pedagogi, divi diriģenti un mākslinieciskais vadītājs, kormeistars, koncertmeistars. Cēsnieki par šādiem profesionāļiem var tikai sapņot, bet konkursos visi ir līdzīgi. Arī tāpēc apbrīnas vērts ir Marikas Austrumas un Evitas Konušas paveiktais un koristu sasniegtais.

Žūrijā korus vērtēja diriģenti Mārtiņš Ozoliņš un Sigvards Kļava, komponisti Selga Mence un Uģis Prauliņš, kā arī komponists un diriģents Vaclovs Augstins (Lietuva), diriģents Kari Turunens (Somija).

Jaukto koru sacensība sākās četros pēcpusdienā, bet rezultāti tika paziņoti vien pirms pusnakts. Visas dienas garumā ikviens varēja baudīt Latvijā labāko jaukto, senioru, sieviešu un vīru koru koncertu. Katrs kolektīvs centās pārsteigt, bija meklējis kādas radošas nianses dziesmas izpildījumā, arī kora vizuālajā koptēlā. Daudzi uzstājās tautastērpos, daudziem bija vai nu nosaukumam, vai novadam piederīgi krāsu salikumi.

Koru sastāvi pēdējos gados kļuvuši kuplāki. Vīriem vismaz ap 15, sievām vairāk par 20 korī jābūt, tad arī dziesma skan. Un lepni var būt koristi un novads vai pilsēta. Protams, laukos nebūs tik lielu koru, un tur arī koriem cits uzdevums. Tā tik tiešām ir kordziedāšanas tradīcijas uzturēšana. Pilsētnieki pretendē uz ko vairāk. Diemžēl vīru balsis ik gadu iet mazumā. Augstas raudzes koros gan par jaunu dalībnieku ienākšanu mazāks satraukums.

Līgatnes jauktā kora diriģents Ilmārs Seilis noklausījās visus “Koru karu” dalībniekus. “Katrs koris parādīja savas augstākās kvalitātes. Viss bija atkarīgs no repertuāra izvēles, kā izdevās noslēpt savus trūkumus. Plakida dziesma ir pietiekami sarežģīta, lai parādītu, ko spēj. Visi kori bija labi,” atzina diriģents un piekrita dzirdētajam, ka “Koru kari” ir vairāk diriģentu, nevis koru sacensība. Viņš arī uzsvēra – būtiski, ka žūrija ir starptautiska, abstrahējas no teksta, nav favorītu. “Taču bez subjektīva vērtējuma neiztikt. Pēc pusfināla arī bija jautājumi, kāpēc tas koris netika, bet tika cits. Ir jau pasaulē konkursi, kur žūrija sēž atsevišķā telpā, neko neredz, tikai klausās un neietekmējas no skaista kopskata,” bilst I. Seilis un atzīst, ka daudzi kori dziesmas papildināja ar dažādām skaņām, radot dabas, apkārtējās vides trokšņu fonu. “Esmu konservatīvs. Visam, ko dara, ir jābūt attaisnojumam un ieguvumam. Ne vienmēr vajadzīga dziedātāju pārgrupēšanās pēc katras dziesmas, ja klausītājs nesadzird ieguvumus,” vērtē diriģents un piebilst, ka, iespējams, kādreiz nonāksim līdz līmenim, kad ierīces noteiks dziesmu izpildītāju tembrālās nianses un precizitāti, bet vai to vajag?

“Cēsnieki malači! Nodziedāja patiešām labi,” uzsver Līgatnes kora diriģents. “Brīnišķīgi! Cēsu Pils koris ir ne tikai mūsu, bet arī viens no visas Latvijas skanīgākajiem koriem. Esam lepni,” saka Cēsu Kultūras centra vadītāja Laura Barinska.

Cēsu Pils koris saņēma īpašo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku “Koru karu” diplomu par piedalīšanos. Katru kori, kuram Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kultūras ministre Dace Melbārde un žūrijas priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš pasniedza nopelnīto apbalvojumu, pavadīja ovācijas un gaviles.

“Brīnišķīgi! Mēs esam, dziedam un gājienā varēsim iet lepni,” teica Cēsu Pils kora diriģentes Marika Austruma un Evita Konuša.

Jaukto koru konkurencē lielo balvu ieguva jauniešu koris “Kamēr...”, pirmo vietu – Babītes novada jauktais koris “Balsis” un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" jauniešu koris "Maska", otro vietu – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sola", bet trešo vietu – jauktais koris "Ventspils" un Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus".

Diriģējot Sigvardam Kļavam, pārpildītajā Universitātes aulā visi nodziedāja “Dziedot dzimu” un „Gaismas pili”. Smaidi, asaras, gaviles, dziesmas – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ieskandēti.

http://news.lv/Druva/2018/07/03/svetki-sakas-ar-koru-kariem

 

Diženi, raženi, vareni

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Svētdienas rīts atnāca drēgns. Tam neizdevās samaitāt garastāvokli ne jaunam, ne sirmam XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekam. “Tas labi, ka svētki sākas ar gājienu. Pēdējās svētku dienas vakarā vēl lielais koncerts, bet dejotāji pēc sava noslēguma koncerta noguruši. Tas ir labākais variants,” “Druvai” atzina dažādu paaudžu svētku dalībnieki.

Mēģinājumi un pošanās

Jau sestdien mēģinājumi bija Līgatnes “Zeperiem”, Priekuļu “Zelta virpulim” un “Tūgadiņam”, kuriem pirmdienas vakarā bija pirmais koncerts “Vēl simts gadi dejai” arēnā “Rīga”. “Līdz desmitiem vakarā mēģinājām. Būs ļoti iespaidīgs koncerts. Un būsim arī Mežaparkā noslēguma koncertā,” pastāstīja “Zeperu” dejotājas Sigita Šulca un Dārta Dančevska. Abas atzina, ka svētkos dejotājiem noteikti ir iespēja redzēt un dzirdēt vairāk nekā koristiem.

Cēsu puses svētku dalībnieki jau laikus ieradās Rīgā. “Ļoti ātri atbraucām. Pusdienlaikā jau rīdzinieki uz Rīgu nebrauc, tad ceļš tukšs,” pastāsta šoferis Andris Ješkins. Viņš uz svētkiem atveda jauniešu deju kolektīvu “Slātaviņa” no Vecpiebalgas. “Braukšu mājās un svētdien uz Rīgu pēc dejotājiem, lai vestu mājās,” saka Andris un piebilst, ka atvedis visus priecīgus un laimīgus, tad jau redzēs, kādi brauks mājup.

Mītnes vietās– Rīgas 1.ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā – svētku dalībnieki vēl saposās, koristi izmēģināja dziesmas, kuras skandēs, ejot garām Brīvības piemineklim, ar kurām atbildēs, kad kāds ielas malā uzsauks gaviles. Dejotāji mēģināja soļus, kaut izdejojuši mājās, jo uz bruģa un asfalta kājas grib pīties. Kopā ar savējiem bija visu novadu vadītāji.

Cēsu apriņķis kopā

Vēl krietnu sprīdi pirms gājiena sākuma Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Raunas, Pārgaujas, Līgatnes, Priekuļu un Vecpiebalgas kori, deju kolektīvi, tautas lietišķās mākslas meistari, koklētāju ansamblis, pūtēju orķestri, folkloras kopa un teātris atrada savu vietu, lai laikus pievienotos kopējai dalībnieku straumei pa Brīvības ielu.

Svētku gājiens ir sevis parādīšana, lepošanās un apliecināšanas brīdis. Tad katram gribas būt skaistākajam, atšķirīgākajam, pamanāmākajam. Un arī starp savējiem – citiem svētku dalībniekiembūt īpašākam. Cēsu koru un deju apriņķa kolektīvi gājienā devās kopā. Par to priecājās paši un savējie. Mulsa nezinātāji, kuri mēģināja gājiena secībai sekot alfabēta kārtībā. Pa pieciem gadiem aizmirsies, ka allaž pirmie gājienā dodas Dikļi, jo te aizsākusies Dziesmusvētku kustība. Bet pirmais gāja Kocēnu novads, kurā nu jau deviņus gadus atrodas Dikļu pagasts. Tāpat dažs brīnījās, kāpēc gājiena sākumā iet vecpiebaldzēni. Bet savējie zināja, savējie ieraudzīja, savējie uzgavilēja.

Cēsu koru un deju apriņķa kolektīviem bija vienots noformējums.

“Dzirdējām ļoti labas atsauksmes. Latviskās zīmes nevarēja nepamanīt,” saka apriņķa kolektīvu koordinators Uldis Blīgzna un piebilst, ka arī fotogrāfi to ļoti novērtējuši. Priekšgalā tika nesti visu astoņu novadi karogi, tad dziedādami, spēlēdami, gavilēdami, sevi un citus uzmundrinādami, gāja Cēsu novada kuplais svētku dalībnieku pulks. Tad Amatas, Jaunpiebalgas...

Sevi parādīja

Katrs no astoņiem novadiem arī bija padomājis, kā izcelsies starp citiem. “Prieks un smaids no Priekuļiem, liepu vainags no Liepas, no Veselavas muižas rozes un no Mārsnēniem labais garastāvoklis un latviskais gars.,” tā savējo noskaņojumu raksturoja Priekuļu novada vadītāja Elīna Stapulone. Viņai galvā liepziedu vainags. Raunēnietes – koristes un “Trejdeviņi” dejotājas – visu nakti bija meklējušas neļķītes un rozītes un pinušas vainadziņus.

“Man ir goda tērps, ne tautastērps. Pelēks uzvalks, kā noteikts,” – lepns arī jaunpiebaldzēns Laimis Šāvējs, pārliecinoties, ka dejotāju pulks un koristi Rīgas ielās izcelsies. Vecpiebalgas novada vadītāju Indriķi Putniņu nevarēja nepamanīt. Garš, stalts un gardibeni galvā starp vecpiebaldzietēm varēja justies lepns. Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins starp divām greznām tautumeitām, Amatas novada Elita Eglīte tautastērpā starp cienījamiem vīru kora vīriem un priecīgiem dejotājiem…

Gājiens bija tā reize, kad parādīt sašūtos tautastērpus. Lepnuma brīdis audējām, šuvējām, rotu darinātājiem, apavniekiem. Daudziem par tautastērpiem, kā jau par novada lepnumu jeb prezentācijas gājienu, gādāja pašvaldības, atvēlot finansējumu. Daudzas sievas un meitas pašas darināja sev tērpus. Starp citiem ar eleganci izcēlās Straupes kora dziedātājs Jānis Rukšāns. Viņa zutenim ne viens vien pievērsa uzmanību. “Lielpilsētā visādi izdevumi,” pārskatot tā saturu un parēķinot, ko varēs atļauties, sacīja korists. Bet tad no zuteņa atskanēja telefona zvans. “Arī tam tur vietas pietiek,” nesamulsa Jānis.

Pūtēju orķestris “Cēsis” un Amatas folkloras kopa “Ore” vienmēr bijuši nenogurdināmi. Tie, kam laimējās iet gājienā netālu, soļu ritmu sajaukt nevarēja. Abiem kolektīviem svētkos nopietni koncerti. “Spēlēsim Vērmanes dārzā un Brīvdabas muzejā mēģināsim izprecināt vienu savu meitu zemgaļu puisim. Redzēs – ņems, vai ne,” nosmej vadītāja Inese Roze.

Gājiens mūspuses kolektīviem beidzas agri. Ne lietus lāses, ne vējš vēl nav paguvis atskriet no jūras. Cik laimīgi tie vidzemnieki! Mājinieki, rīdzinieki, gan līdz svētku kvartālam nokļuva vien pēc deviņiem vakarā, kad tur jau pilnā sparā ritēja dalībniekiem veltīts atklāšanas pasākums.

Visa Latvija svētdien bija Brīvības ielā – gājienā, ielas malā sveicinot dalībniekus, vai mājās pie TV vai datora ekrāna. Nu nav mūsu maz! Jo arī tie, kuri nedzied, nedejo, nespēlē, neauž, ir kopā ar tiem, kuri to dara. Sapnis un mērķis visiem viens.

Svētki sākušies ar vērienu

Novakarē Cēsu puses kolektīvu vadītāji un pašvaldību vadītāji satikās sirsnīgā pateicības brīdī. Izskanēja atzinīgi, mīļi un apbrīnas pilni vārdi par to, ko izdevies paveikt koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un citiem vadītājiem, lai savus kolektīvus cauri skatēm aizvestu līdz Dziesmu un Deju svētkiem. “Šie svētki būs skaisti, par to neviens nešaubās! Pēc nedēļas sāksim domāt par nākamajiem,” sacīja Amatas novada vadītāja Elita Eglīte.

Vakarā Skonto hallē dalībniekus priecēja koncerts. Par to – tikai jaukas atsauksmes. Pēc koncerta vēl pāris stundas ne viens vien dziedāja un dejoja.

“Neviens nav nosalis. Pirmdiena ir atpūtai,” pastāstīja Uldis Blīgzna un atgādināja, ka dejotājiem jau šodien astoņos sākas mēģinājumi. Kori uz svētkiem brauks trešdienas vakarā vai ceturtdien no rīta.

Svētki sākušies, un pamazām vien Mežaparks un “Daugavas” stadions atdzīvosies no dziesmām un deju soļiem.

http://news.lv/Druva/2018/07/03/dizeni-razeni-vareni

 

Būt Dziesmusvētku vēstnesim ir gods un skaists pienākums

Autors: SARMĪTE FELDMANE

Datums: 04.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Katrs novads lepojas ar savu Dziesmusvētku vēstnesi, ar kādu, kuram uzticēts gods būt par pārstāvi lielajā notikumā.

Priekuļu novada Dziesmusvētku vēstneši ir Diāna un Jānis Kārkliņi, jauniešu deju kolektīva “Zelta virpulis” dejotāji. Abiem šie ir trešie Dziesmu un deju svētki. Bijuši arī vienos skolēnu svētkos. “Priekuļu tehnikumā dejojām, trešajā kursā sadejojāmies,” stāsta Diāna. Svētku gājienā kopā ar vecākiem ir arī mazais Olivers. “Deju kolektīvs ir forša kompānija, esam līdzīgi domājoši cilvēki,” uzsver Jānis. Diāna atzīst, ka agrāk par latviešu tautas deju zinājusi maz, vienkārši patika dejot. “Vadītājs Uldis Blīgzna par to daudz stāsta, arī par tautastērpiem. Tas ir ne tikai interesanti, bet arī izzinoši, vairāk izprotam dejas, jo katra taču ir ar savu stāstu, notikumu,” pārdomās dalās Diāna.

Diāna un Jānis zina, ka nākamo sezonu abi dejos vidējās paaudzes deju kolektīvā “Jumis”. “Mums jau 30, jauniešiem nedaudz pāri 20, “Zelta virpulī” ienāk jaunie,” saka Jānis. Abi ir gandarīti, ka novadā uzticēts būt par Dziesmusvētku vēstnešiem.

Pārgaujas novadā par Dziesmusvētku vēstnesi izraudzīts Straupes kora dziedātājs Otto Abzalons. Viņš svētkos piedalās no 1970. gada. Cēsu novads lepojas ar pūtēju orķestra "Cēsis" trompetistu Jāni Kupci, kurš pirmoreiz uz lielajiem svētkiem Rīgā brauca 1965. gadā. Amatas novadā Dziesmusvētku vēstneši ir vidējās paaudzes deju kolektīva “Amata” dalībnieki Sanita Reide–Zēģele un Edgars Zēģele. Viņi uz svētkiem Rīgā brauks pirmoreiz. Līgatnes novadā lepojas ar Indru un Jāni Ramāniem. Indra starp koristiem svētkos ir no 2000. gada, Jānim šie pirmie Dziesmusvētki. Raunas novada iedzīvotāja Agnija Ābrama dzied korī “Rauna” un dejo pagasta deju kolektīvā “Trejdeviņi”. Pirmoreiz Dziesmusvētkos piedalījās pirms desmit gadiem. Vecpiebalgas novads šim uzdevumam izvirzījis Valdi Koku, Mežaparka Dziesmu svētku estrādes būvuzņēmēja projekta direktoru. Daudzi Latvijā gājienā, gaidot jaunpiebaldzēnus, jau bija pieraduši, ka pa priekšu soļos Ķencis. Vai gan Jaunpiebalgas novadā var būt uzticamāks Dziesmusvētku vēstnesis par Dzidru Kuzmani?

http://news.lv/Druva/2018/07/04/dziesmusvetku-vestnesim-ir-gods-un-skaists-pienakums

 

Uzzina eksāmenu rezultātus

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 04.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tikai tagad vidusskolu beidzēji uzzinājuši izlaiduma eksāmenu rezultātus. Kādi tie ir, absolventi vērtē paši.

 

Pedagogi, skolu vadība vispārizglītojošās vidusskolās vēl nav gatavi sniegt analīzi par izlaiduma klašu parādītajām zināšanām eksāmenos.

Amatas novada apvienotajā Izglītības pārvaldē "Druvu" informēja, ka visi skolēni lauku vidusskolās – Nītaurē, Līgatnē, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Raunā, Priekuļos – sekmīgi beiguši vidusskolu. Katra jaunieša zināšanas latviešu un angļu valodā, kā arī matemātikā ir novērtētas procentos, un maksimālā "atzīme" ir simts procenti. Lai centralizēto valsts eksāmenu darbu ieskaitītu, jāpārsniedz piecu procentu barjera.

Eksāmenu rezultāti skolās tiks analizēti augustā, kad pedagogi atgriezīsies no atvaļinājuma. Tad arī Izglītības un zinātnes ministrija būs veikusi šī gada absolventu eksāmenu rezultātu analīzi. Kopš absolventu zināšanas tiek izteiktas procentos, skolām ir daudz lielākas iespējas salīdzināties. To var darīt ar jebkuru skolu Latvijā. Var redzēt arī citu skolu izaugsmi. Ņemot vērā, ka starp Latvijas skolām notiek sīva konkurence izglītības kvalitātes paaugstināšanā, ar centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanu mācību iestāžu vadība tagad izzina savas skolas sasniegumu.

Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina jau tagad jūtas gandarīta par to, ka šī gada absolventiem ir vēl labāki rezultāti nekā pagājušā gada izlaiduma klasei. Klases parādītās zināšanas kopumā par desmit procentiem augstākas. Ļoti labi nokārtoti eksāmeni angļu un latviešu valodā. Tie, kas Jaunpiebalgā kārtojuši izvēles eksāmenu krievu valodā un bioloģijā, uzrādījuši pat lieliskus rezultātus. "Tagad ir vasara, skolotāji atvaļinājumos, arī es esmu ar audzēkņiem Dziesmusvētkos, tāpēc konkrētus skaitļus vaicājiet augustā," sacīja U. Logina.

Priekuļu vidusskolas direktore Iveta Apine un direktores vietniece Baiba Karlsberga uzsvēra to pašu – ka absolventu rezultātu analīzi veiks tikai tad, kad būs zināmi vērtējumi par visu Latviju. Pedagoģes domā, ka salīdzināšana tikai ar iepriekšējā gada klasi nav objektīva. Priekuļu 14 absolventi visus eksāmenus ir nokārtojuši sekmīgi. Ļoti labs līmenis parādīts angļu valodā. Strādājot papildus ar skolēniem, kuriem ne pārāk labi padevusies matemātika, cerētais ir sagaidīts. Neviens nav izkritis, bet par to pedagogiem Priekuļos pirms eksāmena bijušas bažas. Jāatceras arī, ka Rīgas skolotāji jau maijā izteica pretenzijas Valsts Izglītības satura centram par nepiedodami grūtiem uzdevumiem matemātikā. Tie veidoti tā, lai skolēns izkristu vai saņemtu zemāku vērtējumu, ja papildus formulu pielietojumam nespēj paskaidrot, kā un kāpēc rīkojies, risinot uzdevumu.

Vakar Priekuļos pēc eksāmenu vērtējuma vēl nebija atnākuši divi skolēni, jo viņi atrodas Rīgā, Dziesmusvētkos. Pārējiem vērtējumu lapas izdrukātas. Jaunieši atnākuši uz kanceleju, lai parakstītos par saņemšanu, un devušies prom. Ja vidējā un vecākā paaudze brīnās, ka paziņošana par vidējās izglītības iegūšanu notiek pēc tam, kad izlaiduma balle jau nosvinēta, tad jauniešiem šķiet, ka tieši tā tam jābūt.

Priekuļu vidusskolas absolvente Nikola Kovaļevska novērtējumu savam trīs gadu mācību un sabiedriskajam darbam saņēma tieši izlaidumā. Pedagogi un skolasbiedri vairākumā bija balsojuši, ka Nikola pelnījusi saņemt valsts piešķirto izcila absolventa stipendiju 500 eiro apmērā. Arī Priekuļu novada dome bija lēmusi, ka 2018. gada izcilākā absolventa balva, neatkarīgi no tā, kādi būs centralizēto eksāmenu rezultāti, pienākas Nikolai Kovaļevskai. Mācībās vidējais vērtējums viņai bija 8,1 balle.

Priekuļu vidusskolas 12. klases audzēkņi ar lielām bažām gaidījuši eksāmenu. "Pēdējā klasē visi kopā ar skolotāju cīnījāmies, lai matemātika nevienu neiegāztu," teic Nikola. “Tā kā matemātikā man bija astoņas balles, uzzināt, ka eksāmenā ir tikai 50 procenti no rezultāta, nebija patīkami." Taču ar veikumu valodās absolvente ir ļoti apmierināta, eksāmenā zināšanas un prasmes apliecinātas ļoti labi – latviešu un krievu valodā ar 81 un 79 procentiem. "Tikai pēdējā mēnesī izlēmu, ka studēšu Rīgas Stradiņa universitātē. Lai iestātos, nepieciešams centralizēti kārtot arī eksāmenu bioloģijā. 66 procentus nopelnīju tāpēc, ka tikai pēdējā mēneša laikā gatavojos eksāmenam," par novēloti pieņemtu lēmumu saka Nikola Kovaļevska, bet neatmet cerības studēt.

http://news.lv/Druva/2018/07/04/uzzina-eksamenu-rezultatus

 

Skolas nams piepildīts

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 05.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Šovasar, viesojoties Piebalgas pusē, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu apmeklēt devās pedagogi, kuri vada vispārizglītojošo skolu vai strādā par pedagogiem mūzikā un mākslā.

Viesus sagaidīja skolas direktore Aija Sila, priecīga redzēt, ka par pieredzi interesējas kolēģi no Amatas, Nītaures un Līgatnes puses, kur arī darbojas pašvaldību dibinātas interešu izglītības skolas. Tās ir mācību iestādes, kuras vecāki bērniem izvēlas zinību un prasmju apgūšanai ārpus vispārizglītojošās skolas.

Viesi pēc teju stundas ilgas ekskursijas pa plašo mākslas un mūzikas skolas ēku novērtēja, ka Aija Sila mācību iestādi vada ar misijas izjūtu. Tā kā ir vasara un bērniem brīvlaiks, viņu klātbūtne bija jūtama tikai pastarpināti. Kā jau skolā, visur redzami audzēkņu darbi. Toties direktores uzdevums ir veidot vidi un apstākļus. Aplūkojot skolu, kas izvietojusies divos stāvos, klausoties Aijas Silas stāstījumā, ciemiņiem bija skaidrs, ka mācību iestādei ir līderis, turklāt tāds, kas prasmīgi sadarbojas ar pašvaldību un atrod kontaktu ar esošo un topošo audzēkņu vecākiem.

Vecākiem tomēr ir izšķiroša loma, kur un kādu papildu izglītību iegūs bērns. Pagasti, no kuriem uz Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu tiek vesti bērni, liecina, ka administratīvi teritoriālās robežas šajā izglītības jomā netiek krasi vilktas. Mācību iestādē pēdējos gados mācījušies ne tikai pašu novada Jaunpiebalgas un Zosēnu pagasta bērni. Arī Vecpiebalgas, Rankas, Drustu, Liezēres, Inešu, Skujenes pagasta ģimenes ved savas atvases apgūt mūzikas vai mākslas programmu Jaunpiebalgā.

Kopš 2003. gada vizuāli plastiskās mākslas un mūzikas programmas skolotāji Jaunpiebalgā strādā zem viena jumta. Aija Sila secina, ka tas šķiet piemēroti, piemēram, Vecpiebalgas puses ģimenēm. Lai tās atbalstītu, direktore parūpējusies, ka ievada nodarbības varētu apmeklēt jau no sešu gadu vecuma. Kāds laiks, kopš tas notiek, pagājis, un Aija Sila secinājusi, ka vecāki to novērtē. Ja mazais pieņem pedagogu, gatavs ar to kopā strādāt, piemēram, instrumentu spēles apguvē, tad pieaugušie atrod laiku un iespējas ikdienā mērot ceļu uz skolu un gaidīt, kamēr bērns aizņemts nodarbībās.

Skolu direktoriem, kas viesojās Jaunpiebalgā, interesēja, kāda ir novada pašvaldības attieksme. Kā zināms, valstī izglītības politika tiek veidota, velkot robežas. Ja pašvaldības sarūpēto vispārējās izglītības pakalpojumu izmanto citas pašvaldības skolēns, par to paredzēti starppašvaldību norēķini. Aija Sila ir pateicīga, ka pašvaldība neuzsver audzēkņu deklarēto dzīvesvietu, bet ir ieinteresēta, ka plašais, gaišais skolas nams ir piepildīts. Tā patiešām ir. Individuālo mūzikas stundu dalībnieki nereti mēģinājumus notur mājturības nodarbību telpās, kad tās nav aizņemtas. Skolas darbam nepieciešams vairāk vietas, tāpēc Aija Sila viesiem norādīja uz apkārtni, kura arī ar laiku kalpos bērnu mākslinieciskām izpausmēm. Tikai tā jāpadara tam piemērotāka.

http://news.lv/Druva/2018/07/05/skolas-nams-piepildits

 

Uz ASV mācīties un spēlēt basketbolu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 06.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Līgatniete Emīlija Krista Grava no rudens pārstāvēs Amerikas Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) pirmās divīzijas sieviešu basketbola komandu "Wagner College Seahawks", jo uzsāks mācības Stetena salā (Staten Island – viens no pieciem Ņujorkas rajoniem) bāzētajā Wagner koledžā.

Pati spēlētāja stāsta, ka jau sen domājusi par iespēju doties uz ASV, lai studētu un spēlētu basketbolu: "Sākumā gan tas noteikti vairāk bija kā sapnis. Atceros, kad trenējos pie Ineses Urtiņas, viņa mums, spēlētājām, teica – ja strādāsiet un smagi trenēsieties, varēsiet braukt mācīties uz ASV. Domas par studijām Amerikā kļuva reālākas, kad pārcēlos uz Liepāju, vēl reālākas – pēc dalības U18 Eiropas čempionātā Ungārijā pagājušajā vasarā. Tāda mēroga sporta notikumi ir tie, kuros spēlētājus pamana, tad process sāk virzīties. Ar interneta palīdzību tas notiek diezgan viegli, un lielākoties tieši skolas atrod spēlētājus. Tad notiek sazināšanās ar treneriem, un tā, kamēr saproti, vai vēlies doties uz turieni, vai labāk gaidīt citu labāku piedāvājumu."

Saņēmusi uzaicinājumu no privātās universitātes Wagner College, Emīlija pieņēma lēmumu doties uz ASV, jo NCAA pieredze lieti noderēs sportiskajā karjerā. Lai arī skola neliela, tajā mācās nedaudz vairāk kā 2000 studentu, spēlētāja ir apmierināta ar izvēli, jo mācību iestāde akadēmiskajā ziņā skaitoties ļoti laba, katram studentam tiekot pievērsta individuāla uzmanība.

Jauniete saka, ka galvenais mērķis ir iegūt pilnu stipendiju, kurā ietilpst apmaksātas mācības, dzīvošana, ēšana: "Protams, tas viss nebūs viegli, gaida smagi, intensīvi treniņi dienu no dienas. Meitenes, kuras pabeigušas kādu universitāti Amerikā, to pielīdzina gaļasmašīnai, jo treniņi mēdz būt ļoti grūti, atpūtai laika nebūs. Jāspēj sekmīgi tikt galā arī ar mācībām, bet esmu tam gatava. Esmu pateicīga trenerei par pamatiem, kas ielikti Cēsu Sporta skolā, jo viss, ko man iemācīja, virzījis mani uz priekšu. Bez Cēsu Sporta skolā iegūtā diez vai vispār būtu nonākusi tur, kur esmu."

Šobrīd Emīlija kopā ar Latvijas U20 izlasi jau devusies uz Ungāriju, kur rīt aizvadīs pirmo spēli Eiropas U20 čempionāta A divīzijas turnīrā pret Poliju. Vēl apakšgrupā jāsacenšas ar Ungārijas un Horvātijas izlasēm.

Latvijas izlasē šis viņai nav pirmais gads, valstsvienības sastāvā aizvadītas jau 20 spēles, kurās gūti 90 punkti. Pērn viņa startēja Eiropas U18 čempionātā, septiņās spēlēs vidēji 16:55 minūtēs atzīmējoties ar 3,4 punktiem un 3,8 izcīnītām bumbām zem groziem.

Pēc Eiropas čempionāta sekos neliela atelpa, laiks ar ģimeni un draugiem, bet augusta beigās spēlētāja posīsies uz ASV, lai dzimtenē atgrieztos vien nākamā gada maijā.

Līgatnes meitene Emīlija Krista Grava Latvijas jaunatnes basketbola līgā pārstāvēja Cēsu komandu, Eiropas jaunatnes līgā (EYBL) aizstāvēja Jūrmalas krāsas, bet pēdējos divus vidusskolas gadus pavadīja Liepājā. Aizvadītajā sezonā kopā ar sieviešu komandu "Liepājas papīrs" Latvijas– Igaunijas līgā 36 spēlēs viņa laukumā pavadīja vidēji 22,51 minūti, gūstot 7,4 punktus un izcīnot 6 atlēkušās bumbas. Realizēti 45,4% divpunktu, 16,7% trīspunktu un 67,2% soda metienu. Pagājušajā sezonā gan Latvijas – Igaunijas līgā, gan Latvijā līgā Liepājas komanda izcīnīja sudraba godalgas.

Emīlija nav pirmā Cēsu Sporta skolas audzēkne, kura mācījusies un spēlējusi basketbolu ASV. Tur iepriekš spēkus izmēģinājis arī Dāvis Rozītis, bet kopumā šo iespēju izmantojuši daudzi jaunie latviešu spēlētāji un spēlētājas.

NCAA jeb koledžu sports – tā ir plaša joma ASV sporta dzīvē, jo spēj pulcēt tikpat daudz skatītāju kā profesionālais sports. Augstskolu fanošana par savām komandām ir īpaša, iespējams pat vēl iespaidīgāka nekā NBA, NFL, NHL vai citās profesionālajās līgās.

http://news.lv/Druva/2018/07/06/uz-asv-macities-un-spelet-basketbolu

 

2018-07-10
Laika ziņas
Aptaujas