Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Lapsenes agresīvas

Autors: Monika Sproģe

Datums: 31.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorēvičs informē, ka aizvadītajā nedēļā neatliekamās palīdzības brigādēm bijusi liela noslodze.

23. jūlijā kādu 79 gadīgu kundzi Vecpiebalgas novadā sakoduši kukaiņi, cietusī nogādāta ārstniecības iestādē. Tajā pašā dienā mediķi devušies izsaukumā uz Raiskuma pagastu, tur kukaiņi sakoduši kādu 15 gadus vecu meiteni. Viņa aizvesta uz Vidzemes slimnīcu.

24. jūlijā izsaukums saņemts uz Līgatni, kur karstuma ietekmē cietis piecgadīgs bērns. Viņš hospitalizēts Cēsu klīnikā. Šī pati diena izrādījās traģiska kādam 60 gadus vecam vīrietim no Līgatnes, kurš miris vardarbīgā nāvē ar šautu brūci galvā.

25. jūlijā mediķi saņēmuši izsaukumu uz Pārgaujas novadu. Mediķiem ierodoties, atklājās, ka karstuma ietekmē cietis 71 gadu vecs vīrietis. Pēc rūpīgas cietušā izmeklēšanas hospitalizācija nebija nepieciešama un vīrietis palika mājās.

Trauksmains, ar vairākiem izsaukumiem bijis 26. jūlijs. Cēsīs notika ceļu satiksmes negadījums. Negadījumā, iebraucot stāvošā automašīnā, cietis 49 gadus vecs vīrietis. Cietušais nogādāts Cēsu klīnikā. Tajā pašā dienā kāds 17 gadīgs jaunietis ar velosipēdu iebraucis mašīnas aizmugurē. Kā informē V. Kokorēvičs, cietušais pēc palīdzības sniegšanas ar viegliem nobrāzumiem atstāts notikuma vietā.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība todien devusies arī uz Priekuļu novada Liepas pagastu, kur ziņots par kukaiņu kodumiem kādai 15 gadus vecai meitenei. Konstatējot, ka meitenei briesmas nedraud, viņa atstāta notikuma vietā. Savukārt, saņemot izsaukumu uz Līgatnes novadu, mediķi kādam 43 gadus vecam vīrietim konstatēja desmit lapseņu dzēlienus. Cietušais nogādāts Cēsu klīnikā.

Kukaiņu kodumi fiksēti arī 28. jūlijā, kad mediķi sniedza palīdzību kādai sešgadīgai meitenei Amatas novadā. Bērns nogādāts Cēsu klīnikā. Tajā pašā dienā mediķi saņēma izsaukumu arī uz Amatas novadu pie kādas 31 gadu vecas sievietes. Sieviete ar pārkaršanas pazīmēm izmeklēta un pēc palīdzības sniegšanas atstāta notikuma vietā.

29. jūlijā mediķi devušies uz izsaukumu Amatas novada Nītaures pagastā, kur palīdzība sniegta trīsgadīgam bērnam. Palīdzībai ierodoties, konstatēts, ka bērnu sakodušas lapsenes. Tajā pašā dienā mediķi devušies arī uz Pārgaujas novada Straupes pagastu, arī tur lapsenes uzbrukušas trīsgadīgam bērnam. Bērns nogādāts Cēsu klīnikā.

http://news.lv/Druva/2018/07/31/lapsenes-agresivas

 

Aizvadīta raiba nedēļa

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 31.07.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže, stāstot par aizvadīto nedēļu, neslēpj, ka darba bijis daudz. Iespējams, savu iespaidu atstājis arī svelmainais laiks. Par to liecinot kaut vai tas, ka policijā tiekot saņemta informācija no cilvēkiem par autovadītāju it kā neadekvātu braukšanas stilu.

"Cilvēkiem rodas iespaids, ka autovadītājs ir reibumā, viņi zvana policijai, bet, veicot pārbaudi, atklājas, ka alkohols nav lietots. Var tikai izteikt minējumu, ka pie nedaudz neadekvātāka braukšanas stila vainojams karstais laiks," saka A. Pāže.

Aizvadītajās dienās notikuši vairāki satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Līgatnes pusē notikusi sadursme starp automašīnu un motociklu, cieta motociklists, kurš nogādāts slimnīcā Rīgā. Interesants notikums bijis kāda uzņēmuma teritorijā, kur notikusi sadursme starp diviem iekrāvējiem, arī tur viens no braucējiem nogādāts slimnīcā ar potītes lūzumu.

Par transporta līdzekļu vadīšanu reibumā aizturēti divi autovadītāji un divi velosipēdisti.

Arī Valsts policija apstiprināja informāciju, ka Cēsīs miris kāds ASV pilsonis. Publiski izskanējis, ka miris amerikāņu mūziķis Džozefs Skots Mauss. Par nāves iemesliem dzirdamas dažādas versijas, bet A. Pāže norāda, ka viņi nekādus komentārus nesniedz, jo uzsākts kriminālprocess, un tikai pēc ekspertīzes varēs sniegt konkrētāku informāciju.

http://news.lv/Druva/2018/07/31/aizvadita-raiba-nedela

 

Padomjlaika patvertne “Pansionāts”

Autors: Līga Patmalniece

Datums: 31.07.2018

Izdevums: Staburags

Rubrika: Ceļojums

Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 27. jūlija numurā.

Aizkraukles segvārds — Loks

Telpas, kurās dzīvotu un strādātu valdības vīri, atgādina tipisku miniatūru astoņdesmito gadu padomjlaika dzīvokli. Kabinetā, kurā uzturētos Padomju Latvijas kompartijas pirmais sekretārs, pie sienas Brežņeva portrets, bet pa telefonu tiešā līnijā sasniedzama Maskava. Tā nav garākā tiešā līnija pasaulē, piemēram, pēc Kubas krīzes ierīkoja tiešo līniju Vašingtona—Maskava, kas šķērso Atlantijas okeānu.

Telpā, kurā izvietotas īpaši detalizētas kartes, daudzi ekskursanti aizkavējas. Un ir, ko pētīt! Detalizētajās kartēs atzīmētas arī pilsētas un tām dotie segvārdi, lai evakuācijas nepieciešamības gadījumā varētu dot šifrētas pavēles. Rīgas segvārds bija Kvadrāts, Jēkabpils — Dzērvene, Aizkraukles — Loks, Jelgavas — Āpsis, Daugavpils — Kastaņa, Liepājas — Āboliņš, Alūksnes — Delfīns, Balvu —Zelts, Bauskas — Zeme.

Ārpus galvenā bunkura pa lokveida gaiteni nokļūstam telpā, kurā novietoti divi ģeneratori, te ir tanku motori, kas joprojām darbojas. Viens ģenerators saražotu elektrību bunkuram, sanatorijai un līdzās esošajām dzīvojamajām mājām. Viens no iemesliem, kādēļ ģeneratori ir ārpus galvenā bunkura, ir lielais troksnis, ar kādu iekārtas darbojas. Otrs iemesls ir dīzeļdegvielas rezerves. Ja degvielas rezervuāri sprāgtu, sprādziena vilni apturētu daudzās hermētiski slēgtās durvis un ovālais tunelis, kas mazinātu trieciena vilni. Tunelis ved vēl tālāk, un tā galā ir durvis, kas kara laikā būtu galvenā ieeja, ja māja būtu sabombardēta.

Izstaigājot iespaidīgo būvi, ne vienam vien rodas jautājums: kā tādu var izbūvēt un paturēt slepenībā? Oficiālā informācija liecina, ka bunkuru būvēja Siguldas PMK pārvietojamā brigāde. Gide stāsta, ka būvnieki parakstīja dokumentu par informācijas neizpaušanu, un visu objektu nebūvēja vieni un tie paši cilvēki. Pieņēmums, ne oficiāla informācija par būves tapšanu, vēsta, ka būvnieki nāca no dažādiem Padomju Savienības nostūriem — Armēnijas, Gruzijas, Igaunijas utt. Nereti būvdarbus veica dienestā esošie karavīri. Naktīs armijniekus atveda un aizveda, tumsu izmantoja, lai slēptu ceļu, apkārtni un celtniecības darbu veicēji nezinātu, kur notiek būvniecība. Brigāde pastrādāja divas trīs dienas, vietā nāca nākamā.

Patverties varētu visi

Kara gadījumā “Pansionāts” autonomi spētu sekmīgi darboties trīs mēnešus. Šajā laikposmā 250 cilvēkiem pietiktu gaisa, ūdens, elektrības un ēdiena. Ūdensapgādei bunkuram izveidots 150 metru dziļš urbums, tādēļ radiācijas gadījumā ūdens lielā dziļuma dēļ būtu tīrs un lietojams. Kas notiktu ar pārējiem iedzīvotājiem, ja sāktos atomkarš? Protams, patvertne Līgatnē nebija vienīgā, tā bija labi aprīkota un domāta valdības vajadzībām, bet civiliedzīvotājiem padomjlaikā izbūvēja bunkurus zem sabiedriski nozīmīgām ēkām, slimnīcām, skolām, rūpnīcām, teātriem, dzīvojamajām mājām. Tie nebija tik milzīgi kā “Pansionāts”, taču 1988. gadā no 2,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju 99% būtu iespēja patverties šajos bunkuros, bet 96% būtu katram sava gāzmaska.

Pēc valsts arhīva datiem, Latvijas teritorijā 1989. gadā bija apmēram 1000 civilās aizsardzības aizsargbūvju — pazemes patvertnes atomkara gadījumā. 2002. gadā Rīgas teritorijā bija 256 šādas būves. Pirms 20 gadiem — 1998. gadā — pieņēma lēmumu valstij atteikties no pilnīgi visu Padomju Savienības pazemes bunkuru uzturēšanas. Tā kā militāro apdraudējumu Latvijai tolaik nesaskatīja, valsts atdeva lielu daļu bunkuru privātīpašniekiem, bet daļa pamesta bojāejai. Mūsdienās patvertņu speciālais statuss ir noņemts, tās kalpo kā noliktavas, palīgbūves, bunkuru skaits būtiski samazinājies. Patvertni, kas bija paredzēta bijušās rūpnīcas “Aurora” darbiniekiem, nojauca pirms gadiem desmit, bet cita patvertne, kas atradās kādreizējā “Auto Eiropa Rīga” teritorijā Rīgā, Dārzciema ielā, tika pārbūvēta un tai virsū uzcelta jauna ēka. Akciju sabiedrībā “Grindex” bijušās patvertnes telpās ierīkoja mūsdienīgu ar modernām tehnoloģijām aprīkotu arhīvu dokumentu glabāšanai.

Gaiļezera slimnīcas pagrabā ir pazemes slimnīca, par kuras eksistenci līdz pat 2008. gadam zināja tikai retais. Šis pazemes bunkurs, kas, salīdzinot ar citiem no padomju laikiem mantotajiem bunkuriem, ir labā kārtībā, un tajā darbojas pat tur esošais dīzeļģenerators, slimnīca izmanto arhīva dokumentu glabāšanai.

***

Noderīgi

Bunkura apskatei nepieciešama aptuveni pusotra stunda. 

Ieejas maksa atkarīga no apmeklējuma laika, tā atšķiras skolēniem, pensionāriem. Cenā ietilpst pamatīgs gida stāstījums un maltīte — pelmeņi padomjlaika ēdnīcā.

Ir iespēja fotografēt (izņemot atsevišķas telpas un objektus).

Sīkāka informācija www.visitligatne.lv, www.bunkurs.lv.

Individuālās ekskursijas iespējamas arī krievu un angļu valodā.

http://news.lv/Staburags/2018/07/31/padomjlaika-patvertne-pansionats

 

Saldējums šovasar iet uz urrā

Autors: Marta Ozola

Datums: 31.07.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Saimniecība

Foto:  TIMURS SUBHANKULOVS Piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" jūnijā saražojis 1338 tonnas saldējuma, kas esot lielākais vienā mēnesī izgatavotā saldējuma apjoms uzņēmuma vēsturē.

Patērētāji dod priekšroku klasikai, vairāk pērk "Polu", Rūjienas "Dzērvenīti" un "Karlsonu"

Klasiskais plombīrs vai šokolāde. Skābenais upeņu vai saldenais aveņu sorbets. Smiltsērkšķu, piparmētru, rabarberu saldējums kraukšķīgā vafelē vai uz kociņa. Ražots lielos daudzumos vai mājās no dabiskām izejvielām. Tam vairs nav nozīmes, jo pieprasījums pēc saldējama šogad ir. Un ne tikai ir, bet tas ir milzīgs.

"Neatminos, kad vēl būtu bijusi tik laba sezona. Pēdējo desmit gadu laikā noteikti šī ir vislabākā," spriež saldējuma ražotnes "Saltums 2" saimnieks Andis Teivāns.

Piena pārstrādes uzņēmumam "Food Union" pieprasījums pēc saldējuma audzis par 25%. Kopumā šīs sezonas laikā uzņēmums pārdevis gandrīz 2500 tonnas saldējuma, tādējādi uzstādot rekordu un sasniedzot lielāko realizētā saldējuma apjomu pēdējo piecu gadu laikā. Uzņēmums ziņo – lai gan šajā sezonā visvairāk saldējuma tika apēsts maijā, visvairāk to saražoja jūnijā – 1338 tonnas.

Ražo saldējumu melnā krāsā

"Saltums 2" , kas atrodas Līvānos, savu darbību sāka pirms 24 gadiem. Tā īpašnieki lepojas, ka bija pirmie, kas Latvijā sāka ražot biezpiena un sviesta saldējumu. Šogad "Saltums 2" klajā nāca ar vēl vienu pārsteigumu – melno plombīra saldējumu, kas ir viens no zīmola "Zemnieku saldējums" klāsta.

Taujāts, kā veicas ar šā neparastā produkta pārdošanu, saimnieks teic, ka pircējiem patīk izmēģināt jaunas lietas un to pērk labi. "Šis saldējums ražots no piena un krējuma, bet neparastais tonis rodas, pateicoties augogles krāsvielai, kas ir nekaitīga un piemērota pārtikas produktiem." 

A. Teivāns garo darba gadu laikā novērojis, ka pircējiem nemainīgi pirmajā vietā ir un paliek vienkāršais plombīra saldējums. "Šogad atjaunojām arī cigoriņu saldējuma ražošanu, ko uz kādu brīdi bijām pārtraukuši. To pircēji labprāt izvēlas. Iecienīts ir arī vaniļas saldējums no kazas piena un piena saldējums ar saldas košļājamās gumijas garšu rozā vafeļu glāzītē, kas patīk bērniem."

Kazas piena ražotie produkti bieži vien ir gana specifiski, taču saldējuma ražotnes saimnieks apgāž šo stereotipu: "Specifisks tas nav, jāteic, ka tā garša pat ir nedaudz saldāka un maigāka nekā klasiskajā variantā." Karstā laika iespaidā "Saltums 2" palielināja ražošanas jaudas. "Tiekam galā, taču neslēpšu – tas nenākas viegli. Esmu aprunājies arī ar lielajiem ražotājiem un kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā, kur situācija ir ļoti līdzīga. Tāpat kā mums, arī viņiem darba ir ļoti daudz." Ražotne atrodas tālu no Rīgas, tādēļ transporta izmaksas esot gana dārgas. Arī kvalificētu darbinieku trūkums ir izjūtams. "Sezonā piesaistām skolēnus, kas mums palīdz, bet kopumā darbaspēka trūkums ir ļoti izteikts."

Sit pušu visus rekordus

Saldējuma ražotāja "Rūjienas saldējums" īpašnieks Igors Miezis patiesi priecājas par šā gada karsto vasaru un norāda, ka, pateicoties laika apstākļiem, saldējuma segments šogad ievērojami audzis.

Runājot par saldējumiem, "Rūjienas saldējuma" īpašnieks ieskicē, ka nemainīgi jau daudzus gadus pircēji vislabprātāk mielojas ar "dzērvenīti" jeb plombīra saldējumu vafeles konusā, kas pildīts ar dzērveņu ievārījumu. Taču arī jaunumus pircēji nepeļ. "Īpaši jauniešiem garšo mūsu saldējumi uz kociņa ar bubble gum jeb košļājamās gumijas garšu un cotton candy jeb cukurvates garšu." Lai gan darba patiešām esot ļoti daudz, ražotne tiek galā un spēj saražot tik daudz saldējuma, cik nepieciešams.

Tajā pašā laikā iecienītais "Druvas" saldējums šogad laiž garām karsto vasaru. Bankrotējošo saldējuma ražotni "Druva food" šā gada martā nopirka uzņēmums "Tērvete food". Lai gan tuvākajā nākotnē tiek plānots atsākt saldējuma ražošanu, šobrīd tas vēl nenotiek.

Saldējumu taisa no citrona, bazilika un piparmētrām

Ģimenes uzņēmums "Līgatnes mājas saldējums" saldējumu gatavo un tirgo jau trešo gadu. Viens no īpašniekiem Ojārs Vēzis skaidro, ka šogad patiesi esot milzīgs pieprasījuma kāpums, ja salīdzina to ar pagājušo gadu, taču tas nav, tikai pateicoties karstajam laikam. "Darbības laikā esam pilnveidojuši savu klāstu un paplašinājušies. Pirmais bija pilotprojekta gads, pēc kura sapratām, ka mums izdodas, patīk šī lieta un vēlamies nodarboties ar saldējuma ražošanu arī turpmāk."

Viena no uzņēmuma pastāvīgajām tirdzniecības vietām ir Mežaparkā, taču mājražotāji savu produkciju lielākoties pārdod izbraukumos. "Apmeklējam pilsētas svētkus visdažādākajās Latvijas vietās. Dodamies uz Daugavpili, Kuldīgu, Cēsīm u. c. pilsētām. Piedalāmies arī citos pasākumos, piemēram, šogad Vispārējos latviešu dziesmu un Deju svētkos."

O. Vēzis novērojis, ka no viņu piedāvātā klāsta pircējiem vislabāk garšo upeņu sorbets, kas ir atsvaidzinošs un skābens. "Tomēr klasika ir šokolādes saldējums, kuru pērk gan pieaugušie, gan bērni. Šogad saviem klientiem piedāvājam nogaršot mūsu ražoto tumšās šokolādes saldējumu ar šokolādes gabaliņiem." Vasarā "Līgatnes mājas saldējums" atsakās no eksotisko augļu izmantošanas, jo šajā laikā Latvija ir bagāta ar dažnedažādu ogu izvēli. "Mango saldējumu, kas ir gana iecienīts, vasarā neražojam. Tā vietā izmantojam ķiršus, mellenes, upenes un citus mūsu zemes piedāvātos labumus." Ir arī drosmīgāki varianti, piemēram, piparmētru saldējums vai citrona/bazilika saldējums.

Laika apstākļu dēļ atver kafejnīcu

Tāpat kā "Līgatnes mājas saldējums" arī "Siguldas saldējums" ir ģimenes uzņēmums, kas klientiem piedāvā no dabiskām izejvielām gatavotu saldējumu. "Laika apstākļi šogad mūs patiešām lutina. Un tas ietekmē apgrozījumu ne tikai lielražotājiem, bet arī mums," atzīst uzņēmuma pārstāvis Rinalds Ezeriņš. Pateicoties tam, ģimene pieņēma lēmumu – Siguldas Jaunās pils dārzā atvērt savu kafejnīcu, lai arī ikdienā klienti varētu baudīt saldējumu ar dažnedažādām latviskām garšām – smiltsērkšķu, zemeņu, rabarberu, ķiršu, upeņu, ābolukanēļa, iesala, šokolādes, vaniļas un citām.

Karstā vasaras dienā, veidojot rakstu par saldējumu, arī "LA" dodas pēc kāda no tiem, veikalos uzrunājot pārdevējus un noskaidrojot, ko pircēji izvēlas visbiežāk. Klienti esot gana konservatīvi, lai gan izmēģina arī jaunas garšas, visvairāk tiek pirkts klasiskais "Pola" saldējums, "Karlsons" ar upeņuābolu ievārījumu, Rūjienas "Dzērvenīte" un "Tio" plombīrs vafeļu glāzē. Tāpat atzinīgi tiek vērtēts gan šokolādes, gan plombīra "Pols" cukura vafeļu glāzītē. Bet no dārgā gala roka sniedzas pēc valriekstu un kļavu sīrupa "Ekselences" vai Latvijas simtgadei veltītā "Simts Latvijai" saldējuma, kas veidots Latvijas karoga krāsās no vaniļas plombīra un skābena meža ogu sorbeta.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/07/31/saldejums-sovasar-iet-uz-urra

 

Dzintarkrāsas eliksīrs

Autors: Monika Sproģe

Datums: 01.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Īsts, no Latvijas pļavām un nektāraugiem iegūtais bišu medus ir kā jaunības eliksīrs, kas atjauno fizisko un garīgo enerģiju, pasargā no slimībām un sniedz garšas baudījumu. Edgars un Daiga Dandeni Zosēnu pagastā kopš 2010. gada nodarbojas ar biškopību un klientiem piedāvā bioloģisku dzintarkrāsas medu.

“Sākām ar trim saimītēm, tagad ir apmēram 70. Visvairāk zināšanu iegūts pašmācības ceļā, taču esam mācījušies arī kursos un apmeklējuši seminārus,” stāsta Edgars.

Lai gan apsaimniekojamās platības ļautu nodarboties ar lopkopību, viņu izvēle bijusi par labu biškopībai: “Bites dod vairāk brīvības un sarūpē medu. Pašiem grūti pateikt, cik pa ziemu noēdam, bet uzturā patērējam visus pieejamos bišu produktus. Nevar jau zināt, kā būtu, ja medu uzturā nelietotu un ja katru pārdienu nesaņemtu pa kādam bites dzēlienam, bet mēs tik tiešām neslimojam, esam piesūkušies ar bišu indi, tāpēc arī ērces mūs nesatrauc.”

Bišu stropi izvietoti gan turpat pie mājas, gan tālāk. Zosēnu pagasts, tāpat kā viss Jaunpiebalgas novads, ir pateicīgs bioloģiskai biškopībai, jo apkārtne ir pauguraina, līdz ar to apstākļi izdevīgāki ganībām un pagalam nepiemēroti graudkopībai. “Mēs zinām, ka desmit kilometru rādiusā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu uz laukiem nav, taču bitei krotāliju neieliksi un tās ceļus neizdibināsi. Mēs varam darīt visu saskaņā ar bioloģiskās saimniekošanas principiem, taču pilnībā galvot, ka kāda saimniece savā piemājas dārziņā nebūs lietojusi pesticīdus, protams, nevaram. To nevar neviens,” apgalvo Daiga.

Zosēnu pagasts Jaunpiebalgas novadā ir aukstuma rekordists Latvijā, jo ik ziemu te tiek reģistrētas viszemākās temperatūras valstī, tomēr, izrādās, bitēm aukstums nav ienaidnieks: “Arī pagājušajā ziemā, kad daudziem saimes aizgāja bojā, mums saimīšu atbirums bija mazs. Bites labi pacieš aukstumu, toties mitrs laiks ir liels ienaidnieks. Mitrumā bites slimo un mirst.”

Bites, vienalga kādas pasugas, nepakļaujas kādām cilvēka vēlmēm: “Kaut ko ietekmēt ir neiespējami. Mēs varam tikai pielāgoties. Kaut gan jāteic, ka daudz nosaka bišu suga. Latvijas bites ir niknas, toties izturīgas pret slimībām. Mēs strādājam ar somu un itāļu šķirnēm, jo tās ir miermīlīgākas. Neskatoties uz to, bites lieliski izjūt laikapstākļu maiņu. Ja tuvojas lietus vai negaiss, labāk stropam netuvoties. Tāpat bites kļūst tramīgākas, kad dodamies pēc medus - laikam saprot, ka kaut ko ņems nost, tāpēc piktojas.”

Ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt, taču šo to paredzēt var. Daiga stāsta, ka bitēm nepatīk smaržas un alkohola smaka, tad tās kļūst pavisam nelaipnas. Tā notiek arī tad, ja uz dravu paņem līdzi mobilo tālruni: “Ja telefons iezvanās, bites nekautrēsies paust attieksmi un parādīs, ka mobilais pie tām nav vēlams. Tāpēc, kad ejam dravā, telefonu atstājam mājās vai mašīnā. Ja mūs nevar sazvanīt, tātad esam dravā.”

Šī gada maijs ierakstīts dabas vēstures lappusēs ar vairākiem klimata radītiem pārsteigumiem. Pavasaris un vasaras sākums dažam labam biteniekam kompensēja tik nesekmīgo ziemošanu. Vienā otrā dravā saimes gan pārziemoja, taču bija pavājas. Tad talkā nāca pati dabas māte, kaut kas bitēm tika no kārkliem un vītoliem, sava artava arī no kļavām un augļu kokiem. Bišu saimes saņēmās. “Divi iepriekšējie gadi nebija diez cik veiksmīgi, taču šis gads visu bagātīgi atdarīja,” atzīst saimniece.

Latvijas medum, kam ir augsta kvalitāte un liela tīrības pakāpe, nekad nepietrūks pieprasījuma, tālab arī Dandeni medu realizē bez problēmām. “Lielākais produkcijas noņēmējs ir tiešās pirkšanas pulciņi, galvenokārt, Siguldā, Ādažos, Rīgā. Mums jau laikus paziņo, cik kilogramu medus būs nepieciešams, tik arī sagatavojam un piegādājam,” paskaidro Daiga. Laikam ejot, var analizēt klientu vēlmes. Daiga saka, ka agrāk cilvēki vairāk pieprasīja šķidru medu, taču pēdējā laikā sapratuši, ka medus sakristalizēšanās ir galvenā pazīme, ka viss ir kārtībā.

Vaicājot, vai bioloģiski saimniekot ir izdevīgi, saimnieki atbild: “Nekas neizpildāms tur nav. Ir tikai noteikti priekšnosacījumi, kas jāizpilda, tas arī viss! Runājot par cenu, esam atraduši kompromisu, kas apmierina pircēju un mūs, turklāt bioloģiskā medus cena būtiski neatšķiras no konvencionāli vāktā.”

Tāda, lūk, ir bites un dravnieka dzīve, kurā viņi abi viens bez otra nevar, un kamēr vien Latvijas laukos zumēs bites, medus mīļotājiem būs saldais kārums.

***

Fakti:

Reģistrētās bišu saimes uz 2018. gada 31. jūliju:

Amatas novads 969

Cēsu novads      589

Jaunpiebalgas novads    1237

Līgatnes novads               38

Pārgaujas novads             753

Priekuļu novads                463

Raunas novads  563

Vecpiebalgas novads      920

Lauksaimniecības datu centra dati

http://news.lv/Druva/2018/08/01/dzintarkrasas-eliksirs

 

Āpši Līgatnes dabas takās

Datums: 01.08.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Līgatnes dabas taku saimei šovasar pievienojušies trīs āpšu puikas. Šī ir pirmā reize Līgatnes dabas taku vairāk nekā 40 gadu pastāvēšanas vēsturē, kad šeit iežogojumos mitinās āpši. Āpšu bērneļi zvērkopes Velgas Vītolas aprūpē nonāca maija sākumā, kad vēl bija tikai dažas nedēļas veci, mazuļus cilvēku radīta traucējuma dēļ bija pametusi māte. Āpši ir īsti nakts dzīvnieki, tādēļ dienas laikā tos ieraudzīt ir praktiski neiespējami, taču vērīgākam apmeklētājam var paveikties pamanīt āpša purniņu vai astes galu un varbūt pat pašu zvēru.

http://news.lv/Diena/2018/08/01/apsi-ligatnes-dabas-takas

 

Pēc laivām pieprasījums liels

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 02.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Uzņēmējdarbība

Tūrisma industriju Latvijā būtiski ietekmē laika apstākļi. Ja ārzemju tūristi braucienus plāno laikus un tad cenšas savas aktivitātes piemērot reālajai situācijai, Latvijas aktīvā tūrisma cienītāji parasti vadās pēc konkrētā brīža situācijas. Ja brīvdienās labs laiks, tātad – var doties dabā.

Šovasar gandrīz katru dienu laiks karsts, saulains un tāpēc liels pieprasījums pēc aktivitātēm uz un pie ūdeņiem. Lielā cieņā laivošana, un visi laivu iznomātāji atzīst, ka darba netrūkst. Arī Cēsu tūrisma informācijas centrā katru dienu ienāk ārzemju tūristi, lai interesētos par laivu nomu.

Informācijas centra vadītāja Andra Magone stāsta, ka šovasar tiešām interese milzīga: "Pie mums ar šādu vēlmi iegriežas ārzemnieki, savukārt latvieši paši atrod laivu iznomātājus. Cenšamies noskaidrot, cik ilgi vēlas braukt, iespējamos maršrutus un tad, vadoties pēc šīs informācijas, iesakām trīs, četrus laivu iznomātājus. Ja tūristi tomēr paši nav gatavi viņus meklēt, sazināmies, palīdzam. Par lielo interesi liecina kaut vai tas, ka pirms pāris nedēļām vienā otrdienā nevienam no laivu iznomātājiem nebija brīvu laivu."

Cēsu pusē netrūkst šo pakalpojumu sniedzēju, ir gan lielāki operatori ar plašāku piedāvājumu, gan mazie iznomātāji, kuru piedāvājumā ir dažas laivas. Šovasar darba pietiek visiem.

Laivo gan vietējie, gan ārzemnieki

Laivu nomas "Žagarkalns" pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka šovasar pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem audzis visā valstī. Viņš arī norāda, ka ārvalstu tūristu pieplūdumu nevar norakstīt uz jauko vasaru, jo viņi savus braucienus plāno ļoti savlaicīgi: "Varbūt tie tomēr ir politiski – ekonomiskie apstākļi. Vecajā Eiropā joprojām aktuāls ir imigrantu jautājums, kam dažviet ir negatīva pieskaņa, tāpēc tūristi brauc uz kādu mierīgāku reģionu. Otrkārt, viņi citas Eiropas valstis jau apceļojuši un arvien vairāk atrod ceļu uz jauno Eiropu – uz Baltiju, uz Latviju, un domāju, ka tūrisma plūsma arvien pieaugs. Redzam, ka aug ceļotāju skaits no valstīm, kuras iepriekšējos gados bija reti pārstāvētas, piemēram, no Čehijas. Viņu aktivitāte grūti izskaidrojama, jo, manuprāt, Latvija līdz šim nav aktīvi strādājusi, lai ieinteresētu čehus par mūsu valsti. Parunājot ar čehiem, uzzinām, ka valsts ekonomika piedzīvo izaugsmi, viņiem šobrīd mazākais bezdarbs Eiropā, audzis atalgojums, tāpēc radusies iespēja paceļot. Šogad jūtami vairāk arī austriešu un holandiešu."

V. Kameņevs stāsta, ka vāciešiem un poļiem laivu braucieni ļoti iecienīti, tur attīstīta laivošanas klubu sistēma. Biedriem katru gadu noteikti kilometri jānobrauc ar laivām.

"Pieaugot kopējai tūrisma plūsmai, pieaug arī pieprasījums pēc laivu izbraucieniem. Droši vien, ka šogad to sekmē arī labvēlīgie laika apstākļi. Tiešām ir dienas, kad brīvu laivu nav. Arī pāris tuvāko nedēļu nogalēs visas rezervētas," saka V. Kameņevs. Pieprasīti arī braucieni ar plostiem, bet tos izvēlas tikai Latvijas atpūtnieki.

Līgatnē darbojas Makara tūrisma biroja kanoe kempings, un arī Karīna Makare stāsta, ka pieprasījums pēc laivām liels: "Šādā vasarā tas ir tikai saprotami, jo aukstā, lietainā laikā neviens ar laivām braukt negrib. Braucēju vidū gan Latvijas, gan citu valstu ceļotāji. Mums ir kempings pie Līgatnes pārceltuves un Siguldā, tāpēc brauciena maršruts atkarīgs no tā, kur laivotāji apmetušies vai no kurienes ierodas. Rīdzinieki vairāk izvēlas maršrutu Līgatne – Sigulda, bet tie, kuri nakšņo Līgatnē, brauc no Cēsīm līdz Līgatnei. Maršruti mums ir dažādi, lai apmierinātu visdažādākās vēlmes. Ārzemju tūristi vairāk vēlas baudīt mūsu dabas jaukumus, vietēji vēlas vienkārši izbaudīt brīvdienas.

Arī Juris Zaķis no laivu nomas "Jenču laivas" stāsta, ka darba šovasar netrūkst. Jūlijā jau tas allaž tā esot, bet šogad daudz braucēju arī darba dienās. Visvairāk laivu iznomātāju tomēr esot no Latvijas, lai gan arvien aug ārzemnieku skaits, kuri vēlas iepazīt Gauju. 

Neatstāt nevajadzīgo upmalā

Dabas tūrismā ir divi aktuāli jautājumi: atkritumi un šajā vasarā arī -ugunsdrošība. Laivu iznomātāji norāda, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar laivotājiem, aicinot ievērot gan ugunsdrošību, gan sakopt aiz sevis, ja nolemts kaut kur piestāt un ieturēt maltīti. Viņi iesakot atkritumus savākt maisos un tad gala punktā nodot operatoriem. V. Kameņevs norāda, ka kopumā situācija ir daudz labāka, nekā pirms vairākiem gadiem, lai gan viss joprojām nav perfekti: "Par to paldies Gaujas nacionālajam parkam, kas pēdējos gados aktīvi seko līdzi tīrībai un divreiz nedēļā savāc atkritumus apmešanās vietās. Gribētos cerēt, ka mainās arī cilvēku apziņa, bet pārāk daudz tam neticu."

J. Zaķis norāda, ka atvestos atkritumus labprāt pieņem, jo, lai arī uzņēmējiem tās ir papildu izmaksas, tomēr rūpes par dabu esot pirmajā vietā: "Ja kādā galamērķī ir atkritumu konteineri, izberam tur. No Līgatnes pašvaldības dzirdēts, ka viņiem atkritumu izvešana pie pārceltuves izmaksājot daudz, bet tas ir gan tāpēc, ka ūdenstūristu daudz, gan, gribētos cerēt, ka aug cilvēku apziņa, un viņi ved atkritumus līdzi, lai no tiem atbrīvotos ceļojuma galapunktā. Un labāk, ja viņi tos izmet konteineros, nevis atstāj kaut kur krastmalā."

Ar uguni uzmanīgi

Šobrīd aktuāla ir ugunsbīstamība, par to ceļotāji tiekot brīdināti. "Žagarkalna" pārstāvis norāda, ka šādā laikā tūristu apmetnēs varbūt vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus, bet vienmēr paliek jautājums, kas to izkontrolēs? Viss tomēr ir katra paša ziņā. K.Makare stāsta, ka par ugunsdrošību ikviens tiek brīdināts, bet ārzemnieki, īpaši vācu tūristi, nekad ugunskurus nekurinot, viņi ēdiena gatavošanai izmantojot prīmusus un pat tad pajautājot, kur tos drīkst lietot.

http://news.lv/Druva/2018/08/02/pec-laivam-pieprasijums-liels

 

Novada lapa. More

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 02.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Šogad aprit 15 gadi, kopš Mores pagasts pievienojās Siguldas novadam. Kāds bijis šis laiks pagasta ļaudīm, kas mainījies, kļuvis labāks, no kā nācies atteikties?

*

Pievienošana devusi izaugsmi

Siguldas novads, apvienojoties Siguldas pilsētai, Siguldas un Mores pagastiem, tika izveidots 2003.gada 1.jūnijā. Savukārt 2009.gada 1.jūlijā novads tika paplašināts, pievienojot Allažu pagastu. 

Siguldas novada pašvaldība nereti tiek minēta par paraugu veiksmīgai teritoriālajai reformai, jo vienmērīga attīstība notiek gan pilsētā, gan lauku teritorijās. Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane stāsta: “Siguldas novada pašvaldība ik gadu veic investīcijas Mores pagasta attīstībā, tāpat morēniešiem tiek nodrošināta iespēja pagastā saņemt galvenos pašvaldības pakalpojumus. Ik gadu pašvaldības pārstāvji tiekas ar pagasta iedzīvotājiem, saņemot ierosinājumus nepieciešamajiem uzlabojumiem pagastā. Šogad pēc iedzīvotāju ierosinājuma pie Mores pagasta pārvaldes un pie daudzdzīvokļu mājas Siguldas ielā 5, kur atrodas ģimenes ārsta prakses vieta, uzstādīta atbalsta marga gājēju drošībai, kā arī veikti citi uzlabojumi. Tiek nodrošināta Mores pamatskolas darbība, kuras ēkai nākamajos gados tiks uzsākta rekonstrukcijas projekta izstrāde.” S.Brikmane arī informē, ka pašvaldība, iegādājoties veco pagasta katlumāju un ēdnīcu, uzsākusi Mores Amatu mājas izveidi. Šogad paredzēts ieguldīt 380 tūkstošus eiro. Tiks pārbūvēta degradētā ēka un nodrošināta sociālo pakalpojumu pieejamība. Nākotnē būs plašs izglītības iespēju piedāvājums, jaunatnes centrs un telpas kultūras norisēm.

Pērn Mores pagasta tautas namā iegādāts skaņas un gaismas aprīkojums par 30 tūkstošiem eiro, lai kultūras pasākumus varētu kvalitatīvi apskaņot. Daudzi vietējie iedzīvotāji gaida, ka šogad VAS “Latvijas Valsts ceļi” sakārtos grants ceļa posmu no Jūdažiem līdz Kārtūžiem – aptuveni sešu kilometru garumā tiks veikta dubultā virsmas apstrāde un ceļš iegūs asfaltam līdzīgu segumu, kas nodrošinās komfortablākus braukšanas apstākļus, novēršot arī ceļa putēšanu.

17.augustā Morē notiks tradicionālie pagasta svētki “Satiksimies Morē!”, kuru moto: “Dzīve kā karuselī!”. Tā atkal būs iespēja visiem Siguldas novada iedzīvotājiem izjust pleca sajūtu un kopā sportot, dziedāt, uzspēlēt “zolīti”, kā arī vērot teātra izrādes un brīvdabas kino.

*

Lēmums bija pareizs

Bijušais Mores pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Jakobsons ir pārliecināts, ka pievienošanās Siguldas novadam pavērusi plašas iespējas Mores pagasta iedzīvotājiem. A. Jakobsons skaidro, ka tobrīd, kad bija jāpieņem lēmums, bija skaidrs, ka tuvojas administratīvā reforma: “Mums tikai vajadzēja izlemt, uz kuru pusi skatīties, jo Morei apkārt ir četri lieli attīstības centri – Mālpils, Sigulda, Līgatne un Nītaure. Izlēmām par pievienošanos Siguldai, un ar šo ideju devos pie toreizējā Siguldas novada domes priekšsēdētāja Tāļa Puķīša. Lai arī par reformām viņš tobrīd nebija domājis, šo ideju atbalstīja.” A.Jakobsons ir pārliecināts, ka pievienošanās Siguldas novadam pagastam ir devusi stabilitāti: “Regulāri tiek izmaksāti visi pabalsti, uzturēta infrastruktūra, tiekam nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem. Mores pagasts ir tik tālu labiekārtots, ka grūti iedomāties, ko vēl vajadzētu. Nesen ziņās lasīju, ka ar 1. septembri tiks slēgtas 25 skolas. To saku tāpēc, ka mūsu skolas starp tām nav. Bet, ja mēs nebūtu pievienojušies Siguldas novadam, domāju, ka skola ja ne agrāk, tad šogad būtu slēgta.”

Kad 2003. gada 1. jūnijā Mores pagasts tika pievienots Siguldas novadam, Zenta Bite, kura tagad pilda pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus, strādāja par sekretāri–lietvedi. Viņa atceras, kā toreiz lēmums par apvienošanos pieņemts: “Toreiz valstī notika referendums, un mēs paralēli tam rīkojām tautas balsošanu, vai Mori pievienot kādam novadam un, ja būtu jāizvēlas, – kuram. 87 procenti iedzīvotāju nobalsoja par labu Siguldai. Cilvēki vienmēr baidās no nezināmā. Protams, mēs nezinām, kā mums ietu, ja toreiz nebūtu šādu lēmumu pieņēmuši, bet man kaut ko labāku šobrīd ir grūti iztēloties.”

Pēc apvienošanās Siguldas novada pašvaldība Mores pagastam piešķīra nedaudz vairāk par 20000 latu, kuri tika ieguldīti pašvaldības ēku remontos. Z.Bite norāda uz vairākiem ieguvumiem, kas gūti, pateicoties pirms 15 gadiem pieņemtajam lēmumam: “Lielākās pašvaldībās ir pavisam citas iespējas. Mums agrāk nebija tādas rocības, lai rīkotu plašākus pasākumus, realizētu projektus. Kopš esam Siguldas novada pagasts, tas viss ir izdarāms vieglāk. Esam priecīgi par kultūras projektu atbalsta konkursu, kas ik gadu tiek izsludināts Morē. Ik gadu Siguldas novada pašvaldība atbalsta vairākus mūsu aktīvo iedzīvotāju projektus. Pie mums ir saglabājusies skola, regulāri no Siguldas uz Mori un atpakaļ kursē autobuss. Mores pagasta iedzīvotājiem ir Siguldas novada iedzīvotāju ID karte, ar kuru vairākām iedzīvotāju grupām šis transports ir bez maksas. Pieejamas vēl daudzas citas priekšrocības.”

Šis Zentai Bitei ir astotais darba gads Mores pagasta pārvaldes vadītājas amatā. “Protams, nāca klāt papildu pienākumi un atbildība. Sākumā biju noraizējusies, kā viss izdosies, bet viss norit veiksmīgi. Mums būtiski ir tas, lai iedzīvotāji ar dzīvi Morē būtu apmierināti. Regulāri apzinām morēniešu viedokli, kā uzlabot dzīves apstākļus, kas būtu nepieciešams,” stāsta Z. Bite. Viņa norāda, ka vairāku gadu laikā iedzīvotāju skaits Morē nav mainījies: “Tā ir mūsu pagasta īpatnība, ka neviens īpašums nepaliek neapsaimniekots. Interese par īpašumu iegādāšanos Morē ir ļoti liela.” Pēc pagasta pārvaldes vadītājas domām tas tāpēc, ka More ir vien stundas brauciena attālumā no Rīgas, bet Sigulda, Līgatne un Cēsis ir vēl tuvāk.

***

Pārmaiņas vērtē pozitīvi

Vislabāk to, kādas pārmaiņas pēdējie 15 gadi nesuši Mores pagastam, zina stāstīt vietējie iedzīvotāji.

Alīda Sproģe Morē dzīvo kopš bērnības. Viņa atceras, ka pirms 15 gadiem par ideju pievienoties Siguldai bijusi pārsteigta: “Mums, iedzīvotājiem, bija nojausma, ka tuvojas pārmaiņas, bet nezinājām – kādas. Esmu priecīga, ka Sigulda mūs paņēma zem sava spārna. Jāatzīst, ka būtiskas pārmaiņas nav notikušas, bet ir kļuvis vieglāk dzīvot. Tā ir drošības sajūta – mēs saņemam nepieciešamo atbalstu gan risinot dažādus jautājumus, gan, ja nepieciešams, finansiālu. Milzīgs ieguvums ir skola, kas joprojām strādā, – bērni pagastam piešķir dzīvīgumu, tiek nodrošinātas darbavietas.”

Alīda piemin, ka vēl risināms jautājums ir satiksmes nodrošināšana. Lai arī skolas autobuss kursē un ar to problēmu nav, strādāt gribētājiem, lai tiktu pirms darba laika sākuma uz Siguldu, bet vakarā– atpakaļ, jābrauc ar savu auto, bet ne visiem tāds ir. A.Sproģe atzīst, ka viņu nebaida tas, ka arvien vairāk ģimeņu vēlas pārcelties uz Mori. Pagastā vērojama aizvien lielāka rosība.

Arī safari parka “More” saimnieks Dainis Paeglītis Mores pievienošanos Siguldai vērtē pozitīvi: “Mēs varam tikai domāt par to, kā būtu, ja būtu. Katrā ziņā šo 15 gadu laikā mūsu safari parks ir attīstījies, mēs paplašināmies, un liels atbalsts nācis arī no pašvaldības. Ir ļoti laba sadarbība, paš-valdība mums izīrē lauksaimniecības zemi. Vienu gadu tikām atzīti par “Gada siguldiešiem”.

D. Paeglītis regulāri dodas uz citām pasaules valstīm, kur smeļas jaunas zināšanas un seko līdzi tirgus īpatnībām. Safari parks “More” Latvijā ir viens no labākajiem briežu dārziem, esam atzīti arī starptautiski – nupat uzņēmām viesus no 14 pasaules valstīm. Lai uzņēmums darbotos veiksmīgi, ir daudz jāstrādā. Mēs, sadarbojoties ar novada pašvaldību, vasarā nodrošinām darbu arī skolēniem. Viņi mums palīdz ikdienas darbos, strādā ar tūristu grupām. Bērniem par darbu ir liela interese, viņi strādā godprātīgi. Protams, kādam darbiniekam visu laiku ir jābūt līdzās, lai pamācītu, uzraudzītu. Jā, ar darbaspēku ir problēmas, jo atrast cilvēku, kurš kārtīgi strādātu un gribētu to darīt ilgtermiņā, nav viegli,” pārdomās dalās Dainis Paeglītis. Patlaban safari parkā “More” mājo vairāk nekā 500 briežu.

http://news.lv/Druva/2018/08/02/novada-lapa-more

 

Īsziņas

Datums: 03.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Varēs sportot. Sestdien no rīta Priekuļos oficiāli atklās Sporta birzīti, visas dienas garumā notiks dažādas sacensības.

*

Neaizņemtas budžeta vietas. Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiālē aizpildītas visas valsts budžeta finansētās studiju vietas uzņēmējdarbībā. Vēl ir vietas, lai varētu Cēsīs studēt par valsts līdzekļiem mobilo aplikāciju programmā. Mazāka interese ir par studijām enerģētikā un elektrotehnikā. Budžeta vietas, kas paredzētas vidzemniekiem Cēsu filiālē, nav aizpildītas.

*

Koncertēs Cēsīs. Nedēļas nogalē Cēsīs viesosies operdziedātāja Inga Šļubovska-Kancēviča, kura, te iegūstot vidējo muzikālo izglītību, pievērsās vokālajai mākslai. Kopā ar ērģelnieci Ligitu Sneibi dziedātāja sagatavojusi programmu "Sievietes ērģeļmūzikas pasaulē". Koncertā skanēs septiņu dāmu sacerētie darbi, arī Lūcijas Garūtas un Selgas Mences.

*

Festivāls. Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā "Ratnieki" Līgatnes novadā šodien sākas starptautiskais mūzikas festivāls "LABA DABA", kas šogad svin desmit gadu jubileju. Festivālā uz piecām skatuvēm koncertēs vairāk nekā septiņdesmit dzīvās un elektroniskās mūzikas apvienības no Latvijas un ārvalstīm.

http://news.lv/Druva/2018/08/03/iszinas

 

2018-08-06
Laika ziņas
Aptaujas