Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Policija devusies, kur narkomāni satiekami

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 08.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vasara pagājušajā nedēļā policijas darbiniekiem Cēsu pusē bijusi mierīga, vien daži atgadījumi prasījuši policistu iesaistīšanos. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže "Druvu" informēja, ka arī augustā autotransporta vadītāju pārbaudēs uz ceļa ik pa laikam policistiem nācies pieredzēt, ka pie stūres cilvēks sēdies alkohola reibumā vai bez auto vadītāja tiesībām. Par to ierosināti kriminālprocesi.

Par Līgatnes puses "Ratniekos" notikušo mūzikas festivālu "Laba daba" no iepriekšējo gadu pieredzes policijai bijis skaidrs, ka daudzo apmeklētāju vidū sastaps pa kādam narkomānam. Šogad četrām personām konstatēts narkotisko vielu iespaids un viņus nācies nogādāt uz slimnīcu. Administratīvā lietvedība uzsākta par narkotisko vielu glabāšanu, bet divi kriminālprocesi par narkotisko vielu izplatīšanu.

Sestdien Latvijā paredzētajā nacionālajā notikumā – zaļumballēs –, tautai atzīmējot, ka līdz Latvijas simtgadei atlikušas simts dienas, paredzēta arī policistu klātbūtne. Cēsīs varētu būt liels cilvēku pieplūdums, un pašvaldība lūgusi iesaistīšanos kārtības uzturēšanā. "Mēs neparedzam, ka šajā notikumā policisti masveidā dežūrēs. Sadarbībā ar Cēsu pašvaldības policistiem arī Valsts policijas darbinieki pieskatīs zaļumballes norises vietas." Kā zināms, zaļumballes notiks vai visos danču plačos ne tikai pilsētā, arī lauku estrādēs.

http://news.lv/Druva/2018/08/08/policija-devusies-kur-narkomani-satiekami

 

Līgatnes pārceltuve strādā 13 stundas dienā

Autors: Gundega Skagale

Datums: 09.08.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

Ieklausoties sabiedrības, Līgatnes un Pārgaujas novadu iedzīvotāju viedoklī, nav radikāli mainīts Līgatnes pārceltuves darba laiks, kā tas bija sākotnēji plānots, – iecerēto četru stundu vietā tas samazināts tikai par stundu.

No 1. augusta Līgatnes pārceltuvei pār Gauju jauns darba laiks – no plkst. 7 līdz 20, kas ir par vienu stundu īsāks nekā pirms tam. Sākotnējā doma esot bijusi darba laiku noteikt no plkst. 8 līdz 18. "Šis ir optimāls laiks. Septiņos no rīta cilvēkiem vajag nokļūt uz darbu, savukārt astoņos vakarā viņi atgriežas atpakaļ," skaidro Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Iespēja nobučot bomi…

Producente Leonarda Ķestere, kuras vasaras mītne ir Gaujas krastā pie Līgatnes pārceltuves, par jauno darba laiku pauda satraukumu: "Ko darīt tiem japāņu, somu, vācu, franču, itāļu, igauņu tūristiem, kuri joprojām domā, ka Latvija ir tūrismam draudzīga zeme, kurus es satiku vakar pilnīgā neizpratnē pie pārceltuves slēgtā bomja? Pārceltuve ir viena no tām tūrisma infrastruktūras "vistiņām, kas dēj zelta oliņas" ne tikai diviem novadiem – Līgatnes un Pārgaujas, bet visam Rīgas–Gaujas reģionam, visai Latvijai, kas izvirzījusi mērķi būt par pasaules tūrisma galamērķi. Bet tagad tūristiem, festivālu apmeklētājiem Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Līgatnē vajadzēs bučot slēgto bomi, jo pārceltuve strādā saudzējošā režīmā."

Producente stāsta, ka Latvijas simtgades sakarā esot pabijusi daudzās līdzīgās kultūrvērsturiskās vietās Igaunijā un Lietuvā un viņai sāpot sirds, skatoties, kā pretstatā mūsu kaimiņiem Līgatnes pārceltuves apsaimniekotāji pilnībā neizmanto dotās iespējas. "Ja visu grib izteikt naudā, tad pārceltuve, protams, ir naudas izšķērdēšana, tajā pašā laikā gan Līgatne, gan Straupe savās attīstības stratēģijās raksta, ka tūrisma attīstībai piesaistīs Eiropas naudu. Kāda jēga neskaitāmajām tūristu takām un iztērētajam finansējumam, ja Līgatnes pārceltuve nestrādā? Citur šādi objekti ir sakopti kā konfekte, mums pat nav kur uz tualeti aiziet. Mēs ar kaimiņiem šos tūristus redzam. Viņiem palīdzam, dodam ūdeni, stāstām, kur jābrauc, arī pārbaudām, vai netaisa nepatikšanas un nekurina, piemēram, ugunskurus. Es saprotu, ka pirms braukšanas tīmeklī vajag pārbaudīt informāciju par pārceltuves darba laiku, bet, ja jūs būtu, piemēram, japāņu tūrists, pamēģiniet atrast informāciju saprotamā valodā! Arī tūrisma informācijas centrs Līgatnē strādā tikai līdz plkst. 18," saka L. Ķestere.

Pārceltuve pašvaldībām jādotē

"Daļēji varu piekrist Leonardas kundzei, bet galu galā pārceltuves darbību apmaksā Līgatnes un Pārgaujas novados deklarētie nodokļu maksātāji. Ja pārceltuvei nepieciešama tik liela pašvaldības dotācija, mums jāatsakās no citiem infrastruktūras objektiem vai sociālās palīdzības projektiem. No valsts līdz šim mēs neesam saņēmuši nekādu palīdzību," informē A. Šteins.

Līgatnes pārceltuve juridiski pieder Dabas aizsardzības pārvaldei. 2013. gadā starp Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes un Pārgaujas novadu pašvaldībām noslēgta vienošanās, kas paredz prāmja apsaimniekošanu nodot pašvaldībām.

Līgatnes pārceltuves uzturēšanas izmaksas gadā ir apmēram 30 tūkstoši eiro, no kuriem apmēram 20 tūkstoši ir abu pašvaldību dotācija, bet nepilni 10 tūkstoši eiro ir pārceltuves pašu ieņēmumi. Uzturēšanas izdevumi ir atkarīgi no ieguldījumiem infrastruktūrā. 2013. gadā pārceltuvei veikts kapitālais remonts. Līgatnes pārceltuve iekļauta kuģu reģistrā, un līdz ar to tai regulāri jāveic kuģu sertifikācija. "Jāteic, ka Jūras lietu administrācija ir saprotoša un nepiemēro prasības, kādas tās būtu okeāna lainerim," piebilst Līgatnes pašvaldības vadītājs. Pārceltuves remonts izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.

Vislielākās izmaksas veido darbinieku algas un nodokļi. "Pārceltuve vasaras sezonā strādā 13 stundas dienā septiņas dienas nedēļā." Līdz šim bija nodarbināti trīs pārcēlāji, kas strādāja nepilnu slodzi. Tagad tiek nodarbināti divi pārcēlāji, bet viņiem slodze iznāk nedaudz lielāka par normatīvajos aktos noteiktajām 40 darba stundām nedēļā. "Darba alga nav liela, bet arī ieņēmumi no pārceltuves ir samērā zemi. Vasarā un brīvdienās ieņēmumi ir pietiekami, lai nosegtu izmaksas, bet ziemā nereti ir 1 – 3 klienti dienā. Tas ir tukšais periods, kas ir pilnībā pašvaldībai jākompensē." A. Šteins atzīst, ka pie pārceltuves notiekošo var redzēt tiešsaistes režīmā, ko nodrošina videokameras. Šīs kameras ļauj prognozēt apmeklētāju plūsmu. "Nu nav tā, ka cilvēku pūļi stāvētu pie nolaistām barjerām. Protams, ir bijuši gadījumi, bet ne jau masveidīgi."

Saīsina ceļu

Pārceltuve strādā, kamēr vien ir vaļā Gaujas ūdeņi, jo to izmanto ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji nokļūšanai uz darbu. Vasarā, piemēram, ļoti daudz ogotāju un sēņotāju ceļas pāri Gaujai. Vietējiem iedzīvotājiem Līgatnes pārceltuve ir svarīga, lai pārkļūtu pāri Gaujai, jo tā ļauj saīsināt ceļa posmu no Līgatnes līdz Straupei no 50 km uz 14 km.

Prāmi veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks.

***

Līgatnes pārceltuves izmantošanas maksa

Kājniekiem un velobraucējiem vienā virzienā – 1 eiro

Vieglā automašīna, motocikls, pajūgs – 3,50 eiro

Mikroautobuss, traktors, vieglā automašīna ar piekabi – 5 eiro

Tūristu grupa vai kāzu svinētāji par braucienu turp un atpakaļ, nenokāpjot no pārceltuves, – 10 eiro

Avots: Līgatnes novada dome

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/08/09/ligatnes-parceltuve-strada-13-stundas-diena

 

Vieni reformē, otrus prēmēs

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 09.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts pieņēmusi lēmumu prēmēt pašvaldības, ja tā var teikt, ka tās triju gadu laikā pildījušas valsts lūgumu – pārkārtot skolu tīklu, palielināt audzēkņu skaitu mācību iestādēs. Nu redzams, ka veiktās izmaiņas pašvaldību uzturētajās skolās valstij radījušas ietaupījumu. Tas nozīmē, ka daļa pašvaldību šogad saņems tādu valsts mērķdotāciju, lai to skolu pedagogiem varētu palielināt samaksu par darbu.

Lai naudas ietaupījums valstij rastos, pašvaldību deputātiem bija jāpieņem lēmumi, kas apvieno skolas, klases, un pedagogiem ikdienā skolēnu skaits nevis samazinās, bet palielinās. Trīs gados novadu pašvaldību veiktā skolu tīkla reformēšana valstij mērķdotāciju izmaksās devusi vairāk nekā 4,3 miljonu eiro ietaupījumu.

Izglītības un zinātnes ministrija solīja pašvaldību darbu prēmēt, ja tās strādās mērķtiecīgi, pieņemot arī nepopulārus lēmumus skolu un klašu apvienošanā. Tagad izziņots pašvaldībām piešķirto prēmiju lielums. Citiem vārdiem, pašvaldības tiek prēmētas ar lielāku mērķdotāciju kā bija līdz šim, lai skolotājiem par darbu un slodzi samaksātu vairāk. Noslogotie pedagogi sajutīs atalgojuma pieaugumu.

Ministrs Kārlis Šadurskis prognozē, ka arī turpmāk pedagogu atalgošanai valsts mērķdotācijām varēs piešķirt lielākas summas, radot pašvaldībām iespējas celt skolotāju darba samaksu arī mācību gada otrajā pusē. Kā zināms, skolu tīklu reformas novados notika, lai skolēnu skaits klasēs un skolā palielinātos. Pedagogi, kuri strādā uz pilnu darba slodzi, attiecīgi var saņemt algas likmi 1000 un vairāk eiro.

Līdz šim 77 no 119 pašvaldībām jeb 332 skolās no 662 vidējā algas likme pedagogam bija 710 eiro vai augstāka. Tomēr lielā daļā pašvaldību, kuras pārkārtoja skolu tīklu, vidējā tarificētā slodze skolotājam samazinājās. Tātad skolu reorganizācijas rezultātā skolotāju skaits nav samazinājies. Tas nozīmē, ka vidējās algas likme visu pašvaldību skolās tomēr nepieaugs. Latvijā tikai nepilni 40 procenti skolotāju strādā pilnu slodzi vai pat vairāk par slodzi. Lielākajai daļai skolās tarificēts darba apjoms vien 0,25 līdz 0,75 no vienas slodzes. Tas nozīmē, ka, piemēram, fizikas vai ķīmijas skolotājs, kas māca dažās vecākajās klasēs, var saņemt visai zemu atalgojumu.

Ir arī pašvaldības, kuras uz divu skolu bāzes izveidojušas vienu spēcīgu vidusskolu, arī pedagogu skaitu un algas skolotājiem palielinājušās no 759 līdz 1000 eiro par slodzi.

Tās pašvaldības, kas izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā ietaupījušas valsts līdzekļus, ministrija rosina palielināto mērķdotāciju novirzīt pedagogiem, sniedzot piemaksas, prēmijas vai naudas balvas. Šogad piemaksas pie līdzšinējās mērķdotācijas saņems 88 pašvaldības. Tām tad arī būs vairāk līdzekļu skolotāju veikuma novērtēšanai naudā.

Vecpiebalgas novada pašvaldība tieši šogad veica skolu tīkla pārkārtošanu, no četrām izveidojot divas skolas, lai pedagogu darba samaksai papildus no valsts saņemtu teju 11 tūkstošus eiro. Tātad līdz decembra beigām pašvaldības rīcībā būs par setiņiem procentiem naudas vairāk, lai algotu skolotājus.

Amatas novadā pedagogu atalgošanai līdz gada beigām mērķdotācijas palielinājums ir par 9 216 tūkstošiem eiro, Cēsu – par 20 941, Vecpiebalgas – 10 982, Priekuļu – 5 241, Jaunpiebalgas par 1 263 eiro. Mērķdotācijas palielinājuma nebūs Pārgaujas novadam ar pamatskolu un vidusskolu un Līgatnes novadam ar vidusskolu un sākumskolu. Līgatnes novada dome lēmusi skolu tīkla veidošanā iet citu ceļu. Tā no vidusskolas atdalīja un izveidoja jaunu sākumskolu, cerot abās paaugstināt kvalitāti un tā piesaistīt vairāk skolēnu novadam, lai galu galā saņemtu lielāku valsts mērķdotāciju skolotāju algošanai.

Jaunpiebalgas vidusskolas pedagogs Arnis Ratiņš, kurš septembrī pārņems skolas vadību, uzsver, ka novadā jau gadiem ir viena skola, tātad skolu apvienošana vairs nevar notikt: “Taču novadā esam izpildījuši tos kritērijus par skolēnu skaitu klasē, kurus no mums sagaida valsts. Viens no kritērijiem ir skolēnu skaits uz vienu skolotāju.” Jaunpiebalgā strādā teju četri desmiti skolotāju un ne visi var strādāt pilnu slodzi, saņemt pilnu slodzes atalgojumu. Šoruden ķīmijas skolotājam A.Ratiņam uzņemoties skolas direktora pienākumus, pieaugs slodze viņa kolēģei, kura arī māca ķīmiju. Abi pedagoģiskie darbinieki kļūs noslogotāki un varēs saņemt lielāku atalgojumu.

http://news.lv/Druva/2018/08/09/vieni-reforme-otrus-premes

 

Velopiedzīvojumi Igaunijas simtgadē

Autors: Edvīns Kamoliņš

Datums: 09.08.2018

Izdevums: Mājas Viesis

Rubrika: Ceļojums

Igaunijai īpašajā, simtgades jubilejas, reizē ar dabai visdraudzīgākajiem pārvietošanās transportlīdzekļiem – divriteņiem – dodamies piedzīvojumā apkārt mūsu kaimiņvalstij.

Trīs šā pasākuma dalībnieki – 2017. gada Līgatnes domes "Iedvesmas stāsta" balvas laureāts Ilmārs Grostiņš, kurš strādā drošības nozarē, maizes cepējs no Raganas Jānis Jagubkovs, rīdzinieks arhitekts Kārlis Līcis – jau pagājšgad ar divriteņiem vienā piegājienā apbrauca 1978 kilometrus apkārt Latvijai. Šoreiz ceļojumā pa Igauniju viņiem pievienojās ādažniece bērnudārza audzinātāja Līga Pumpiša un žurnālists Edvīns Kamoliņš.

Grupas dalībnieku ceļi reizēm pašķīrušies atšķirīgo interešu, fiziskās sagatavotības un mērķu dēļ. Arī šoreiz Ilmārs, rūpīgi līkumojot pa vismazākajiem celiņiem un taciņām zemesragos gar pašu jūras malu, ar divriteni divās nedēļās pieveica vairāk nekā 2200 kilometrus, pārējie – par tūkstoti mazāk. Ikdienā nobraucot apmēram 80 kilometrus ar vidējo ātrumu 20 kilometri stundā un izvēloties pareizu veloekipējumu, apģērbu un draugus, iespējams tikt ļoti tālu!

Ceļojuma sākumā apmeklējam Jūrskolas muzeju Ainažos. Beidzot uz divriteņiem saliktas somas, saiņi, kuros teltis, guļammaisi, paklājiņi. Lielās krūzes, katliņi brīvi piestiprināti braucamā sānos. Rumaki top par pārdesmit kilogramiem smagāki, tāpēc pirmajos metros un kilometros jāpierod stūrēt. Igaunijas robežpunktā Iklā, Kārlim strauji bremzējot, sagriežu stūri pa kreisi, tā par mata tiesu izvairoties no sadursmes jau pirmajā ceļojuma kilometrā! Turpmāk mēs iemācāmies rādīt sev un citiem brīdinājuma un pagrieziena zīmes.

Pērnava – vasaras burziņiem

Pērnava vasarā kļūstot par otru Igaunijas galvaspilsētu. Uz pilsētas robežas lielais simtgades stends ar uzrakstu angļu valodā: Pērnava – Igaunijas dzimšanas vieta! Pirms simts gadiem, 23. februārī, no Endlas teātra balkona Pērnavā pirmo reizi tika publiski nolasīta Igaunijas Neatkarības deklarācija.

Pērnavā uzkavējamies laukumā, kurš labi redzams visā pasaulē, pieslēdzoties pilsētas tiešraides kamerai. Trīs acīgākie sekotāji, kuri mūs ieraudzīja un nofotografēja, vēlāk tika pie piemiņas suvenīriem. Pērnavas upes kreisajā krastā ieraugām dziesminiekus no dažādām pasaules valstīm – notiek 17. Pērnavas Hanzas dienas. Kūp ugunskuri, novakarē labi dzirdami smiekli, ļaužu čalošana, rīb bungas. Bet jūs vēl no 16. līdz 18. augustam varat paspēt piedalīties "Weekend Festival" Pērnavas pludmalē.

Trīsdesmit kilometrus tālāk, Pērnavas līča otrā pusē, pilnīgā vientulībā un klusumā vien jahtu masti pie apvāršņa un saulrieta apmirdzētas Kihnu salas kontūras. Apstaigājam vairākus pagalmus un nesastopam nevienu cilvēku. Ēkām logi, durvis atvērtas, pagalmā stāv auto, apkārt dažādas mantas. Līdzīgi būs visā Igaunijas piekrastē, kur ļaudis nav pieraduši slēgt durvis. Tikko esam uzcēluši teltis un iekūruši nelielu ugunskuru, kad piesakās spēcīgs stiegrains vīrs un atļauj palikt. Pats esot bijušais Igaunijas izlases triatlonists, saprotot veloceļotājus. Pirmajā dienā ar velo nobraukti apaļi 100 kilometri.

Lielākās salas mainīgais šarms

Nemitīgā cīņā ar pretvēju, spēcīgās brāzmās minoties ar ātrumu apmēram 12,5 kilometri stundā, ik pēc stundas atpūšoties, vēlā pēcpusdienā sasniedzam prāmja pieturu Virtsu. No Potsi līdz galamērķim braucam pa tuvāko ceļu jūrai. Lielāki un mazāki ciematiņi, baznīcas, lauku sētas... Pirms Virtsu – šaurs uzbērums, kuram abās pusēs ūdens un niedres. Prāmja vēderā iesprūkam vien sešas minūtes pirms atiešanas. Top kārtējā video tiešraide sociālajos tīklos. Uz klāja plosās vējš, rītdien solītā ilgstošā lietus priekšvēstnesis.

Salas galā apdzīvotajā vietā Pīri pie vienīgā svētdienas vakarā atvērtā lielveikala piestāj arī citi velotūristi. Iepazīstamies ar čehiem Alenku Ledlovu un Ondreju Ježeku, kuri atceļā dodas caur Latviju. Interneta pārlūkā meklējam tuvākās lētākās viesu mājas, jo laika prognoze nav iepriecinoša.

Sazināmies ar Orisāres "Haikaranpesa Puhkemajad" viesu nama saimnieci. Pārbraucienā pa zemes strēli no Muhu salas uz Sāmsalu mākoņi nedaudz pašķiras, topam ietīti rietošās saules zelta un atstarojošā ūdens sudraba gaismā vienlaikus. Aizturam elpu pie akmens piramīdām.

Viesu nama saimniece nepiktojas par aizkavēšanos, tik, izkāpusi no auto, pacietīgi gaida mūs pirmajās Sāmsalas salas krustcelēs. Ceļu rādīšot divi lielie ganu suņi, kuri tobrīd ērti iekārtojušies vadītāja un aizmugurējā automašīnas sēdeklī. Vēlāk ar vienu no tiem Kārlis uzspēlē futbolu. Visa divstāvu koka māja mūsu rīcībā! Vēlās bagātīgās vakariņas Ilmāram pārvēršas par agrajām brokastīm, jo ap pulksten pieciem pamodies un izdomājis vienatnē doties uz Serves bāku, no kuras cer ieraudzīt Kolku. Ceļš turp un atpakaļ pa Serves pussalu nozīmē vien "nieka" 100 kilometrus. Vakarā tiekamies netālu no Kuresāres, vēl padomju laiku piedzīvojušā kempingā ar daudzām koka mājiņām. Tajās duša par diviem eiro – mazgāties var tikai piecas minūtes, un iespēja iegādāties grila ogļu maisu par 10 eiro.

Nākamās divas dienas Sāmsala mūs ietina auksti miglainā un slapjā mētelī. No Orisāres līdz Kuresārei Jānis izvēlas mazos asfaltētos ceļus gar piekrasti. Laimjalas pagastā mūsu uzmanību piesaista apstrādāti akmens bluķi. Centrā viens liels ar pāršķeltu vidu. Pieminekli dēvē arī par Blesta akmeni, esot veltīts senajām ziemeļu civilizācijām. Projekta autors ir Madis Nemms, tā viņš centies pievērst uzmanību senvēsturei. Nedaudz tālāk top liels izklaides un atrakciju parks – vikingu centrs.

Sasildīties un nedaudz apžūt izdodas vien Kuresārē, apmeklējot 14. gadsimta citadeli viduslaiku fortu. Slēgtajā pagalmā novietojam divriteņus. Līdzās seno laiku vēsturei te skatāma plaša ekspozīcija par dzīvi uz salas un Igaunijā padomju laikos. Kuresāres vēsturiskais centrs gan vienos rakumos – tranšejas un smilšu kalni. Atrodam bankomātu, jo norēķini salās par naktsmītnēm, pakalpojumiem un pārtiku, izņemot veikalus, lielākoties ir skaidrā naudā.

Ceļā uz Tagarannas jeb Ninases stāvkrastu, no kura vislabāk tālumā var redzēt 21 metru augsto Pangas stāvkrastu, izdodas atrast arī viena no Antarktīdas pirmatklājējiem Fabiāna Gotlība fon Belinshauzena dzimto vietu Lahetaguses muižā, par kuru šobrīd liecina vien liels piemiņas akmens ar izkoptu apkārtni.

Lietus gāž aumaļām, un patvērumu rodam Kihelhkonnā nelielā ceļmalas veikaliņā, kur omulīgi silta krāsns, bet pircējiem tiek piedāvāts pilnīgi viss – sākot ar gumijas falliem atslēgu piekariņu veidolā, baltām plastmasas puķēm, līdz pat mētelim, zeķēm, karstai kafijai. Ciklons pieņemas spēkā, un mums nav cerību sagaidīt ko labāku. Par pēdējiem 30 kilometriem lietū un vējā līdz naktsmājām Tagarannas kempingā katram savs stāsts. Man patika! Priežu silā ierīkotajā mājvietā ejam karstā dušā kabīnē ar oļu grīdu un sildāmies pie āra kamīna, kas ierīkots tranšejā.

Trešajā dienā Sāmsalas Pangas stāvkrasta ūdeņi atmirdz tirkīzzilās krāsās un tad spēji atkal ietinas miglā, kā liekot noprast: pietiek baudīt! Ceļā uz prāmi Trigi, piecu kilometru attālumā no Pangas, atrodas Sinepju namiņš. Uzņēmums "Mustjala Mustard" ražo saldas, asas, no dabiskām izejvielām pagatavotas garšvielas, tostarp namiņā nopērkamās sinepes. Paldies Līgai par katram ceļotājam sarūpēto "kreftīgo" pārsteigumu!

Hījumā atgriezīšos vēl!

Sala pārsteidz ar svaigu biezo kadiķu un sveķu elpu. Ar klusinātu jūras dunu vidienē un sajūtu, ka esi pilnīgi viens, bet ne vientuļš. Ar baltām smilšu pludmalēm, baltām ziemeļu zosīm, kuras cēli slīd zilajās debesīs. Ar patriotiski izdaiļotām sabiedriskā transporta pieturām un asfaltētiem ceļiem. Arī daudzu karu raupjām liecībām.

Un bākām. Piemēram, 35 m augstā Kepu bāka ir trešā vecākā (1531. gads) bāka pasaulē, kas joprojām darbojas. Baltajā akmenī cirstie pakāpieni jāpārvar piepūloties, jo tie ir gandrīz līdz celim augsti.

Ziemeļu piekrastē atrodas Tahkunas pussalas bāka. Ar saviem 43 metriem tā ir augstākais čuguna tornis Igaunijā. Šeit ieskandinām zvanu un lūdzamies kuģa "Estonia" avārijā bojāgājušo piemiņas vietā.

Tikai pusotras stundas pārbrauciens pāri visai salai ar divriteni, un nokļūstam gleznainā Kasari pussalā, "ziemeļu Venēcijā", kur viesus sagaida salas varonis Leigers. Leģenda vēsta: kad Leigers pāri ūdens klajumam sāka būvēt ceļu uz Sāmsalu, salas galā pacēlās šaura un gara zemes strēle. Tagad katrs apmeklētājs pēc tradīcijas aicināts atstāt akmeni uz pussalas, lai palīdzētu celt iesākto.

Šeit ir vairākas omulīgas kafejnīcas. Un jahtu piestātnes. Vaemlas ciemā noteikti iesaku apmeklēt vilnas fabriku, kur no Hījumā audzētām aitām pārstrādā iegūto vilnu un top oriģināli meistardarbi atturīgos toņos: džemperi, mēteļi, cimdi, cepures, segas. Piemēram, līdz papēžiem garš tīrvilnas mētelis vidēji maksā 170 eiro, džemperis vīriešiem 75 eiro. Vēl par 10 eiro pirkumu nosūtīs pa pastu pēc norādītās adreses.

Hījumā ir arī savs krustakalns – Ristimegi. Lielākoties no vietējiem dabas materiāliem darināti tūkstošiem krustu, lieli un mazi, tie dzīvo savu dzīvi un ar laiku pārvēršas par barotni mežam un visam dzīvajam. Reiz sensenos laikos te notikusi sadursme starp divām kāzu procesijām, kurā vienā pusē mira līgava, bet otrā gāja bojā līgavainis. Vairāki izdzīvojušie jaunieši apprecējās, un pirmo krustu viņi uzlika par piemiņu bojā gājušam "pārim".

Salā ir vien deviņi tūkstoši iedzīvotāju, bet pāris vasaras mēnešos to apmeklē apmēram simts tūkstoši ceļotāju. Un tikai desmitā daļa – no Latvijas. Ar divriteni salu var apskatīt dažās dienās, un te var atpūsties ar bērniem.

Nakšņojam kempingos vai bez maksas – "Igaunijas valsts mežu" nometnēs "RMK". Šādas apmetnes ir visā Igaunijā. Ar iekārtotām ugunskuru vietām, sarūpētu malku, cirvi. Dažās nometnēs ir guļbaļķu mājiņas un labierīcības ar tualetes papīra rullīti. Par dzeramo ūdeni jārūpējas pašiem. Bet to neatsaka vietējie iedzīvotāji, kurus uzrunājam.

Hījumā Ilmārs sagaida dzimšanas dienu. No rīta viņam jāpūš svecītes uz improvizētās tortes, kuras recepti zina tikai Līga, bet pagatavošanā pusi nakts piedalījušies arī pārējie. Jāmalko pārsteiguma dāvana – no Latvijas ar velo vestais Bauskas tumšais kvass. Pārsteigumu sagādā arī Ristnas bākas mazās ēstuves saimniece, kura Ilmāra pasūtījumam pievieno glāzi baltvīna un galdu dekorē ar sveci.

Hāpsalu baltā dāma

Katru gadu augusta pilnmēness naktīs bīskapijas cietokšņa logā parādās Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma. Leģenda vēsta, ka tā bijusi kāda igauņu meitene, kura pārkāpusi kanonisku mīlas aizliegumu un dzīva tika iemūrēta sienā.

Hāpsalu tiek dēvēta arī par smalko mežģīņu pilsētu. Iespējams, pat spoku meitenes gaišais tērps bijis mežģīņots. Mežģīnes jaušamas visur – rokdarbnieku gaisīgajos izstrādājumos, koka namu fasādēs, nožogojumos. Dzelzceļa muzejstacijas arhitektoniskais risinājums, arī caku cakains, liecina par aizgājušo laiku godību, kad 1825. gadā atklāja pirmo Hāpsalu dūņu kūrortu, uz kuru traucās Krievijas aristokrāti. Hāpsalu saglabāts cara Pētera I nams, bet promenādes soliņos iemūžināti daudzu slavenu ļaužu, arī komponista Čaikovska, vārdi.

Par Igaunijas simtgades svinību norisi šajā pilsētā liecina plakāti, ekspozīcija vēstures muzejā un liels melnbalts fotoplakāts, no kura uz mums noraugās pirmie valsts aizstāvji – karavīri. Hāpsalu jūlija vidū notika "American Beauty" – lielākais amerikāņu autošovs Baltijas valstīs. Tā ietvaros par godu Igaunijas simtgadei darbmācības skolotājs Asmo Villaku ("Mystique Art & Design") demonstrēja paša radīta dizaina divriteņus un rokaspulksteņus. Par īpašā, gandrīz gada garumā darinātā divriteņa cenu viņš bij gatavs vienoties tikai ar konkrētu pircēju. Kārlis spriež, ka simtgades divriteņa vērtība ar laiku tikai pieaugšot, būtu izdevīgs ieguldījums.

Esam iekārtojušies līdzās Hāpsalu informācijas centram, teltīs hosteļa pagalmā un... autofurgonā – saldētavā, kas pārvērsta par mazām istabiņām ar dzelzs grīdu. Par bohēmisku vidi ar mīkstām mēbelēm un virtuvi zem klajas debess jāšķiras no 10 – 15 eiro. Par teltsvietu jāmaksā četri eiro. "Kompensācijā", kā sauc šo hosteli, esam vienīgie viesi, un aiz sētas alus bārā skan 20. gadsimta 90. gadu populārās dziesmas, kuras ik pusstundu mijas ar baznīcas pulksteņa zvana skaņām.

Ar suņiem – no cietuma

Dodamies uz Rummu. Šeit padomju laikā tika izveidots cietums. Blakus atradās kaļķakmens karjers, kurā nodarbināja ieslodzītos. Līdz ar Igaunijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā darbs raktuvēs apturēts, un kādreizējais cietums strauji applūda. Šobrīd tā ir ļoti populāra peldvieta – nirēji no visas pasaules brauc šurp cauru gadu, arī ziemā. Vairākos ASV un Rietumeiropas tūrisma portālos un ceļvežos Rummu ir atzīmēta kā unikāla, interesanta vieta.

Braucam gar nebeidzamu dzeloņstiepļu žogu. Maldāmies neskaitāmos neapdzīvotos rūpnieciskos pagalmos, nokļūstam pie ezera stāvkrasta, kas arī apjozts ar betona sētu, ar darvu nosmērētām dzeloņstieplēm un sargtorņiem, bet reklāmas video redzēto vietu ar smilšu kalniem un pludmali neatrodam. Apmaldāmies ēku un graustu labirintā. Beidzot tiekam pamanīti – igauniski skaļi klaigādami, klāt steidz dusmīga paskata vīri formastērpos. Tālumā ierejas suns... Apsargi, vicinādami rokas, enerģiski pavada līdz izejai. Nevienas norādes, vien tik tikko pamanāmi mazi vārtiņi, uz kuriem ar krāsu uztriepts tālruņa numurs. Pa tiem, pārsvarā brīvdienās, samaksājot trīs eiro, pulksten 12 sāk ielaist apmeklētājus. Noprotams, ka tie ir "savējie", kas zina, kurp braukuši. Nirēji ar ekipējumu, supotāji ar dēļiem, adrenalīna un piedzīvojumu meklētāji. Arī no Latvijas. Skatoties no krasta, nevar pat iedomāties, kas te paslēpts zem ūdens. Neskaitāmas celtnes, režģi, ūdenszālēm apaugušas stieples un telpas. Jānis, labs peldētājs, ir gandarīts par lēkšanu ūdenī no stāvkrasta. Nākamreiz ņemšot peldbrilles un masku. Mēs, pārējie, kāpelējam pa sacietējušiem, ūdens izvagotiem smilšakmens kalniem, kas ir ne mazāk aizraujoši. Oficiāli te nedrīkst peldēt starp nogrimušām celtnēm, bet niršanu organizē dažādi klubi. Tieši pulksten deviņpadsmitos vārtiņus slēdz un aizmāršīgiem iekšā palicējiem jārēķinās ar dusmīgiem apsargiem.

Tallinā – uzbeku samsa, pie Jāgalas – budistu mūki

Tallinas Rātslaukumā pievakarē noslēgušās Viduslaiku dienas. Novietoju divriteni pie akmens putniem, ar kuriem vecpilsētas centrs norobežots gājējiem, un bez maksas iepildu pudelēs dzeramo ūdeni no stilizēta pumpja. Jānis pēc dramatiskā kritiena pret apmali bijis spiests uzmeklēt dežūrārstu un dežūraptieku. Apkopis roku un kāju asiņojošos nobrāzumus, pievienojas mums.

Tallinas centrā modernajā biroju un augstceltņu kvartālā "Rotermann" esam noskatījuši naktsmājas – "Welcome Hostel". Klusa, inteliģenta vide. Par piecvietīgu istabu ar ērtām platām gultām katram jāšķiras no 15 eiro. Līdzīgu interjeru ar kontrastainu apgaismojumu, popzvaigžņu portretiem, raupju ķieģeļu apdari melnbalti sarkanos toņos, cauruļvadiem griestos, liftu šahtām, dzelzs kāpnēm esmu redzējis Ņujorkā.

Tallina paliek atmiņā arī ar atjaunotā tirgus apmeklējumu, kur kādreizējās eksotikas belašu kafejnīcas meklējumos atrodam "Samsa Family Bakers" ēstuvīti un tiekam cienāti ar uzbeku samsu. Ēdiens top acu priekšā. Tirgū iespējams nobaudīt arī citu valstu nacionālos ēdienus.

Seko vairāku stundu garš velo pārbrauciens līdz Jāgalas ūdenskritumam. Ūdens ar varenu troksni vairāk nekā 50 metru platumā gāžas no astoņu metru augstuma. Izdodas iespraukties aiz strūklu priekškara. Sīkos ūdensputekļos mirdz varavīksne.

Atšķirīga vide austrumos

Kohtla-Jerves tumšie izdedžu kalni manāmi pie apvāršņa, pilsēta ar pamestām un tipiskām Staļina laika mūra divstāvenēm atstāj padrūmu iespaidu. Kāds žigulis streipuļodams virzās pa šoseju un cenšas mūs apdzīt... Pie lielveikala uzrunātā dārzeņu pārdevēja brīdina neatstāt divriteņus uz ilgu laiku, "arī pieķēdētus aiznesīšot ar visu stabu". Zemenes viņa piedāvā par 6,5 eiro kilogramā un stāsta, ka esot Latvijā audzētas, "jo tur siltāks". Cenu zīmē gan uzrādīta Igaunija.

Atviegloti nopūšos, kad sasniedzam Ontikas dabas ainavas rezervātu, kas ir vienlaidu 20 kilometru garš dolomīta Somu līča stāvkrasts. Vietām tas sasniedz 56 metru augstumu. Saskatīt stāvkrasta varenumu visai grūti, jo ne katrā vietā var nokāpt līdz jūrai. Liekot lietā klinšu kāpelētāja izmanību, Jānim tas izdodas. Baudām vareno līča panorāmu un rietošās saules spēli mākoņos.

Igaunijā augstākais Valastes ūdenskritums ir teju saredzams – sausās vasaras sekas. Ūdenstērcīte no 30 metru augstuma šļūk gar krāsainiem 470 – 550 miljonus gadu seniem ģeoloģiskiem atsegumiem. Vārtiņi uz vītņu kāpnēm un panorāmas tiltiņu virs ūdenskrituma ir aizmetināti. Izstaigājam ūdenskrituma augšējo malu un cenšamies ieskatīties bezdibenī.

Pusnaktī malkojam tēju Valastes atpūtas nama kafejnīcas terasē un raugāmies bāku un kuģu ugunīs. 

Narvā pie upes Hermaņa cietokšņa pakājē ir tilts, kurš savieno Eiropas Savienību un Krieviju. Stāvlaukumā šiverīgi ļaudis kaut ko pārkrāmē automašīnu bagāžniekos. Vietējie uzrunāti atzīstas, ka visai bieži dodas pāri tiltam uz Krieviju iepirkties.

Igaunijas pusē zem tilta izbūvēta promenāde ar skatu laukumiem, kafejnīcām, trenažieriem brīvā dabā, citām atrakcijām. Daži makšķerē, citi pastaigājas puķainās katūna kleitās un izrāda salmu, linu cepures ar platām malām. Bērnus vizina neliels auto vilcieniņš, no kura atskan skaļa padomju laiku multfilmu mūzika krievu valodā.

Sņitkas meklējumos un setu tradīcijas

No Tartu vien nieka trīs stundu brauciens ar divriteni, un esam Mehikormā, pie šauras ūdens strēles, vietā, kur beidzas Pleskavas un sākas Peipusa ezers – niedrēm aizaudzis, kaiju baru ieskauts ūdensklajs. Zvejas flote ar nelieliem rūsējošiem kuterīšiem, zivju veikals, kurš pulksten 16 tiek slēgts. Žāvēta piecus desmit centimetrus maza stipri sālīta salaku sugas zivtele (Osmerus eperlanus – latīn.) jau izsenis ir īsta delikatese. Tās meklējumos dodamies Pleskavas ezera virzienā uz Rāpinu. Ir karsts, pa ceļam metamies veldzēties Pleskavas ezerā.

Necerēta veiksme – ceļā uz Versku piemājas pārdotavā ieraugām meklēto. Par divām lielām saujām žāvētu sņitku saimnieks prasa piecus eiro. Rūpīgi ietinu pirkumu, tomēr zivju smaka mani pavadīs visu atlikušo ceļojuma laiku.

Igaunijas dienvidaustrumu vistālākajā nostūrī dzīvo neliela etniskā grupa – seti, kuri līdz mūsdienām palikuši uzticīgi savām paražām un saglabājuši savu valodu un tradicionālo apģērbu. Setu tradīcijas ir cieši saistītas ar viņu reliģisko piederību pareizticīgo baznīcai. Seti slaveni ar dziedāšanas tradīcijām. Viņu dziedāšanas stilu sauc par lēlo. Tiekam arī minerālūdens ražotnē. Pērkam Verskas kvasu un baudām kādreiz Latvijā tirgoto tik populāro dabisko minerālūdeni.

Jānis dodas vēl tālāk uz dienvidaustrumiem un ielūkojas arī Obinicā. Nokļūst arī kādā kalnā, kur torņa galā saules bateriju gaismā plīvo setu novada karogs. No torņa paveras skats uz attālāko Igaunijas daļu – Piusas upes ieleju, Latvijas un Krievijas pierobežu.

Militāra stila izklaides Valgā

Valgā jūlija beigās notika X Starptautiskais militārās vēstures festivāls. Programmā: karavīru un militārā aprīkojuma parāde, kauju iestudējumi, brīvdabas koncerts uz militārās skatuves, senlietu un rokdarbu gadatirgus. Uz dziesmu skatuves kāpa smagā roka pārstāvji.

Valgā atrodas arī kara muzejs, kurā aplūkojamas militārās tehnikas vienības, vairāki uzņēmēji visu gadu piedāvā atpūtu militārā stilā.

Īpašā automātā par trīs eiro abi ar Jāni iegādājamies monētu, uz kuras attēlots Valgas ģerbonis un Igaunijas simtgades logo. Arī citu pilsētu ģerboņi iekalti jubilejas monētās. Plaukstā "zelta" monēta – laimei, uz atgriešanos!

***

Uzziņa

- Igaunijā, uzturoties pierobežā ar Krieviju, papildu atļaujas nav nepieciešamas, vien ārzemju ceļošanai derīgi personu apliecinoši dokumenti. 

- Ceļotājiem noderēs Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

- Veloceļotājiem papildus iesaku apdrošināties kādā no privātajām kompānijām. Minimālā programma, kura paredz segt zaudējumu gan divriteņu zādzības gadījumā, gan civiltiesisko atbildību, divām nedēļām izmaksās apmēram 25 – 33 eiro.

- Igaunijas simtgades svinību pasākumi, kultūras, sporta dzīves norise reģionos interneta vietnēs latviešu valodā https://www.visitestonia.com/lv vai angļu valodā https://www.ev100.ee/en

- "Igaunijas valsts mežu" ( "RMK") aplikācija ar bezmaksas naktsmītņu, ugunskuru vietu izvietojumu http://loodusegakoos.ee/where-to-go/search-options

- Brīvdienas Rummu var pieteikt pa tālruni +3725059768, jaunākā informācija https://www.facebook.com/rummuquarry.

- Prāmju kustības grafiki uz Sāremā (Sāmsalu), Hijumā salām http://loodusegakoos.ee/where-to-go/search-options un starp salām http://www.veeteed.com/

- Par divriteņu pārvadāšanu "Elron" vilcienos nav papildus jāmaksā .

http://news.lv/Majas_Viesis/2018/08/09/velopiedzivojumi-igaunijas-simtgade

 

Īsziņas

Datums: 10.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

-Mācības vasarā. Skola Raiskuma ezera krastā arī šovasar uzņēmusi savus pastāvīgos klientus – nometņu rīkotājus. Jūlijā skolu pieskandināja Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas koris un orķestris. Pēc tam, kad Raiskumā bija apgūts jaunais repertuārs, kā bērniem veicās, novērtēja ciemos atbraukušie Rīgas bērnu vecāki. Augustā, kā ierasts, skolā Raiskumā notiek apmācības esošajiem un topošajiem Latvijas pedagogiem.

-Par vietu Saeimā. "Latviešu Nacionālisti" sarakstā ar otro numuru startē Vigo Račevskis no Cēsu un Dzintars Vīņauds ( 14. sarakstā) no Amatas novada. Partiju apvienību "LSDSP/KDS/GKL" vēlēšanu listē Juris Apinis no Amatas novada – 12., Viktors Zariņš no Cēsu novada – 13., Raimonds Jansons no Priekuļu novada – 16. "Latvijas centriskās partijas" deputātu kandidātu sarakstā Vidzemē nav neviena, kurš būtu deklarējis dzīvesvietu kādā no mūspuses astoņiem novadiem. “Par Alternatīvu” sarakstā trešais Jānis Ardavs no Priekuļu novada. 13.Saeimas vēlēšanām iesniegti 16 partiju un partiju apvienību saraksti, daudzos no tiem Vidzemes vēlēšanu apgabalā arī mūspuses cilvēki.

-Nebūs garlaicīgi. Līgatnē sestdien notiks Papīra festivāls, bet otro reizi tas apvienots ar brīvdabas garšu un sarunu festivālu “Pārceltuve”. Visas dienas garumā notiks sarunas, darbnīcas, demonstrējumi, ekskursijas, koncerti uz plosta, aktivitātes bērniem, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Papīra muzejā būs apskatāma ekspozīcija – Līgatnē radītās aploksnes –, bet vakarā vienas dienas restorānā kultūras namā varēs izbaudīt dabas garšas. Pēc tam Gaujmalā zaļumballe.

http://news.lv/Druva/2018/08/10/iszinas

 

Kur latvieši lustēsies

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 10.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: “Druva” noskaidro

Rīt latvieši rīko zaļumballes, atzīmējot to, ka līdz valsts simtgadei atlikušas simts dienas.

Tuvākās vietas, kur tās notiks, ir Drabešu pagasta Āraišu pilsdrupas – spēlēs Laimis Rācenājs un “Neaizmirstulītes", Cēsu Pils parka estrādē spēlēt savējiem pieteicies pūtēju orķestris “Cēsis”. Jaunpiebalgas pusē brīvdabas estrādē "Taces" spēlēs brāļi Auzāni un Jersikas orķestris, kā arī dīdžejs Lejasmeijers. Līgatnes novadā ballēsies Gaujmalā pie pārceltuves un spēlēs Līgatnes pūtēju orķestris. Priekuļu novadā paredzētas vairākas balles vietas – Veselavas muižā aicināta grupa “Vēja radītie”, Klabes birzītē Mārsnēnos grupa “Divi Pro”. Raunas novadā balles vieta izraudzīta Drustu estrādē, kur lustēs vokālais ansamblis "Dienvidvējā" un dīdžejs Mārtiņš.

Vecpiebalgas novadā par balles vietu Dzērbenes Augstā kalna brīvdabas estrāde, tajā aicināta spēlēt grupa “Stradivari”.

Jāpiebilst, ka šai sestdienā ar lustīgu zaļumballi Latvijas simtgades tuvošanos atzīmēs arī mūsu tautieši Īrijā un Sibīrijā. Īrijā tā notiks kempingā pie Virdžīnijas ezera, programmā ir dīdžeja Modžo uzstāšanās. Sibīrijā balles rīkotāji ir Augšbebru ciema latviešu folkloras ansamblis, bet muzicēs latviešu biedrības no Omskas folkloras kopa "Daina", kuras dalībnieki simtgades atzīmēšanā iedvesmojās, būdami Rīgā Dziesmu svētkos. Naktij pienākot, uz ciema estrādes kāps Pētera Zeļicka estrādes ansamblis no tā paša rajona.

http://news.lv/Druva/2018/08/10/kur-latviesi-lustesies

 

Atbalsts tiek novērtēts

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 10.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vasaras pēdējais mēnesis vecākus dara bažīgus.

Lai bērni uzsāktu mācību gadu, jāsagādā ne mazums jaunu lietu.

Kas bērniem prieks, tas vecākiem raizes. Pirms mācību gada sākuma ģimenes dodas uz veikaliem un iepirkumu grozos liek gan kancelejas preces, gan skolas somas un grāmatas.

Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests” pieņem pieteikumus pabalsta saņemšanai mācību piederumu iegādei skolēniem. Kā skaidro Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone, tad pabalstu mācību piederumu iegādei var saņemt trūcīgo ģimeņu bērni – 25 eiro vienam skolēnam, maznodrošināto ģimeņu bērni – 20 eiro vienam skolēnam, kā arī bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri ar Cēsu novada bāriņtiesas lēmumu nodoti audžuģimenē vai aizbildniecībā – 15 eiro vienam skolēnam. Šis pabalsts ir netiešs – dāvanu karte mācību grāmatu, darba burtnīcu, kancelejas preču un skolēnu somu iegādei. I. Sietiņsone stāsta, ka vislielākā interese par pabalsta piešķiršanu ģimenēm ir augusta beigās un septembra sākumā: “Ģimenes interesējas, bet lielākā aktivitāte ir pēdējā brīdī. Mēs neesam vienīgie, kas piedāvā palīdzību ģimenēm, to dara arī biedrības, piemēram, “Gādība” un “Sarkanais Krusts”, un ģimenēm ir iespēja izvēlēties.” I. Sietiņsone arī informē, ka šis ir trešais gads, kad pašvaldība pabalstu piešķir daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri uzsāk mācības 1.klasē. Ja ģimenei šim nolūkam nav piešķirts cits pabalsts, pašvaldības piešķirtais ir 20 eiro vienam skolēnam.

Amatas novada pašvaldība ģimenes atbalsta, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām. “Palīdzību sniedz “Sarkanais Krusts”, tāpat novadā ik gadu tiek īstenota akcija “Skolas soma”. Lielākā interese ir par atbalstu ēdināšanai un transporta pakalpojumu izmantošanu. Amatas novada pašvaldība vidusskolēniem no maznodrošinātām, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm nodrošina braukšanu bez maksas sabiedriskajā transportā vienā virzienā uz novada izglītības iestādēm,” pastāsta Amatas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere.

Jaunpiebalgas novadā ģimenes ar trūcīgā statusu var pieteikties 30 eiro pabalstam. Tas tiek izmaksāts naudā. Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta darbiniece Anda Graudiņa norāda: “Šim pabalstam, kas paredzēts mācību piederumu iegādei, var pieteikties visa mācību gada laikā. Interese par to ir, un ģimenes piesakās. Tas ir liels atbalsts, īpaši, ja vienā ģimenē aug vairāki bērni un katrs saņem pabalstu.”

Arī Pārgaujas novadā pabalsts mācību piederumu iegādei tiek izmaksāts naudā. Novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa stāsta, ka pieteikties var trūcīgās ģimenes un ģimenes, kurās bērni ir aizbildniecībā: “Novadā trūcīgo ģimeņu skaits pēdējo gadu laikā ir krietni samazinājies, bet tās, kuras ir, šo iespēju izmanto un pabalstam piesakās. Liels atspaids tas ir kuplākām ģimenēm. Tā kā skolas pašas nodrošina skolēnus ar grāmatām, tad šo pabalstu iespējams izmantot, piemēram, sporta tērpa, somas vai citu noderīgu lietu iegādei.” Pabalstam Pārgaujas novadā ģimenes var pieteikties visu augustu.

Savukārt Raunas novadā, kā pastāstīja Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola, pieteikšanās pabalstam turpināsies līdz septembra beigām: “Mēs piedāvājam atbalstu maznodrošinātām, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm. Par katru skolēnu ģimene var saņemt 15 eiro pabalstu.” I. Ozola norā– da, ka daudzbērnu ģimenes Raunas novadā uz pieteikšanos pabalstam aktīvas kļuvušas vien pērn.

Vecpiebalgas novadā atsevišķi pabalsti ģimenēm, bērniem uzsākot mācību gadu, netiek piedāvāti. Novada Sociālā dienesta vadītājas vietnieks, sociālais darbinieks Ivars Sakss informē: “Ja ģimenei ir trūcīgās vai maznodrošinātās statuss, tad tās saņem Eiropas Savienības atbalsta pakas, kurās ir mācību līdzekļi. Tāpat skolēni saņem brīvpusdienas un sabiedriskajā transportā novada teritorijā var braukt bez maksas.”

Skolēnus, mācību gadam sākoties, atbalsta arī Līgatnes novadā. Tur 50 eiro pabalstu var saņemt ģimenes, kuru bērni uzsāk mācības 1.klasē kādā no novada izglītības iestādēm, kā arī daudzbērnu ģimenes un trūcīgo ģimeņu bērni, kuri mācās kādā no novada izglītības iestādēm. “Šis pabalsts ir paredzēts mācību piederumu iegādei. Tam var pieteikties visu septembri, jo tikai tad pavisam skaidri varēsim zināt, kuri bērni apgūs zinības mūsu novada izglītības iestādēs,” pastāstīja Līgatnes novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Viļumsone, norādot, ka par pabalsta saņemšanu ģimenes ik gadu izrāda lielu interesi un iespēju tam pieteikties izmanto teju katra ģimene, kura atbilst nosacījumiem.

http://news.lv/Druva/2018/08/10/atbalsts-tiek-novertets

 

Ceļi, kā tikt pie jauna pedagoga

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 10.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Izglītība

Trīs nedēļas pirms jaunā mācību gada Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane teic, ka nu var uzelpot. Skolotāju kolektīvs darba cēlienam ir .

Pieredzējušo pedagoģi, kas vadījusi gan skolu laukos, gan pilsētā, pārsteidzis, ka, skolu skaitam samazinoties, nav jūtams, ka pedagogi aktīvi meklētu darbu. “Te man jāpiebilst – labi skolotāji, kuri būtu autoritātes gan mazās, gan lielās klasēs un skolās,” paskaidro direktore.

Reizēm skolu direktoriem atrast atbilstošus skolotājus eksakto mācību priekšmetu pasniegšanai ir tikpat sarežģīts uzdevums, kā orientēties Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulā. Tā aplūkojama katrā ķīmijas klasē, bet kā aizpildīt skolā vakantās vietas – tāda uzskatāma piemēra nav, kopš pedagoģijas augstskolu absolventiem Latvijā nav uzdevums attaisnot viņu pedagoģiskajā izglītībā ieguldītos valsts budžeta līdzekļus.

Cēsu 2. pamatskolā eksaktajos priekšmetos skolotāju netrūkst, bet vasaras sākumā kļuvis skaidrs, ka jāmeklē pedagogi, kuri varētu pasniegt valodas – angļu, krievu. Pavisam bīstami ir, ja pienākusi paaudžu maiņa mūzikas skolotājam un kordiriģentam. “Dziesmu svētku laikā dzirdēju sakām, ka no skolu direktoriem atkarīgs, vai skolas koris pastāvēs. Nē, tas vairāk ir atkarīgs no tā, vai skolā vispār būs, kas vada kori,” šovasar pārliecinājusies Ija Brammane. Lai atrastu cilvēku, kas stātos skolas koru priekšā, ir jāiet neiedomājami ceļi. 2. pamatskolas direktori mūzikas skolotāja meklējumos pārsteidzis, ka pilsētā, kurā atrodas mūzikas vidusskola, kordiriģentu sagatavotāja, tieši mūzikas skolotāju nav.

“Vai tiešām pedagoģijas augstskola Cēsīs par to nav aizdomājusies?” retoriski sev vaicājusi cēsniece, nezinot, ka augstskolu reformēšanas laikā mūzikas pedagogu sagatavošanai izveidotā pedagoģijas programma ir zaudējusi valsts interesi. Akadēmijai pārtopot par Latvijas Universitātes filiāli, cēsniekiem liegta iespēja apmācīt Vidzemē tik nepieciešamos mūzikas pedagogus, kordiriģentus.

Ar šo gadu Latvijas skolas ir zaudējušas iespēju savā vidū ieraudzīt gados jaunus skolotājus, kurus pedagoģiskajam darbam sagatavoja “Iespējamā misija”. Cēsu 2. pamatskolā tieši šādam darbam – misijas pārstāvis māca svešvalodu – šoruden bija vajadzīgs jauns sekotājs. “Ilgi meklēju, līdz atradu. Skolā atkal būs “Iespējamās misijas” skolotājs,” par atrisinājumu priecājas direktore Cēsīs, nenoliedzot faktu, ka tādējādi nācies skolotāju “nocelt” citai skolai.

Šīs vasaras sludinājumi “Druvā” apliecina, ka darbam mūzikas stundās skolotāji meklēti skolām Zaubē un Līgatnē, angļu valodai Amatā un Līgatnē, skolotāju ķīmijā gaida Straupē un Stalbē, matemātikā – Priekuļos.

Direktori secina, ka, samazinot skolu skaitu, jo tās reorganizē un apvieno, nemazinās deficīts pēc labiem skolotājiem. Tādiem, kuri ar savu autoritāti un spējām labā līmenī prastu vadīt mācību darbu klasēs ar 25 un vairāk skolēniem. Cēsniekiem nākas lūkoties kaimiņu pilsētā, pat nocelt tai pa kādam skolotājam, kaut pašā Valmierā sāk trūkt dažādu priekšmetu skolotāju.

http://news.lv/Druva/2018/08/10/celi-ka-tikt-pie-jauna-pedagoga

 

2018-08-10
Laika ziņas
Aptaujas