Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas

Datums: 14.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Par stundu mazāk. Lai samazinātu pašvaldību izdevumus, no augusta saīsināts Līgatnes pārceltuves darba laiks. Gadā apsaimniekošanas izmaksas ir ap 20 000 eiro, galvenokārt tās veido pārceltuves darbinieku algas. Konsultējoties ar vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, pieņemts lēmums, ka pārceltuves darba laiks būs par stundu īsāks, tā darbosies no plkst.7 līdz 20, ne līdz 21 kā līdz šim. Darba dienā pārceltuvi izmanto 10–15, bet brīvdienās vidēji 100–120 klientu. Prāmi ikdienā lieto vietējie iedzīvotāji, bet aktīvajā sezonā populārs tas ir arī tūristu vidū.

*

Tiekas literāti. Kultūras biedrības “Harmonija” literāti un mūziķi aizvadītās nedēļas nogalē ar savu jaunāko veikumu iepazīstināja 3. literātu saieta “Kad vārdi sirdī deg” dalībniekus. Pasākums notika Limbažu pagasta “Dārzniekos”, pazīstamās mūziķes, “Harmonijas” dalībnieces Anitas Ozolas mājās. Saietā pulcējās literāti no Vidzemes, kā arī bija ieradušies viesi no tālākām vietām.

http://news.lv/Druva/2018/08/14/iszinas

 

Lietus netraucēja, ja ir balle – jādejo

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Simtgades balle aizlija. Bet tas nekas. Vai kādreiz tiem, kuri grib dancot, traucējis lietus, ja vien muzikanti spēlē?

Simtgades zaļumballes rīkošanai katra novada pašvaldība no Kultūras ministrijas saņēma 500 eiro neatkarīgi no tā, cik vietās tās tiek organizētas un cik jātērē muzikantiem. Biļešu cenas zaļumballēs bija dažādas, dažviet varēja izdancoties par velti.

Līgatnē pie Gaujas, kur pārceltuve, sabrauca ļaudis no kaimiņu novadiem, sanāca pilsētnieki un pagastnieki. Daudziem patika vieta, līdzās Gauja, skaistās gaujmalietes. Straupiešiem atlika pārcelties pār upi. Zaļumballe bija bez maksas, novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere vērtē, ka danču placī no lietus nebaidījās gandrīz simts ballētāju.

“Deviņos vakarā sāka smidzināt, tad līt, un tā līdz pusnaktij. Dēļu grīda bija kā slidotava. Vējš vēl sanesa lapas, bet visi bija priecīgi, dancoja uz nebēdu,” pastāsta Emerita Gruzde, Simtgades zaļumballes rīkotāja Veselas muižas parkā. Tur balli apmeklēja 87 dažādu paaudžu dejotāji. 

Ap 300 dancotāju no dažādiem novadiem sabrauca Amatas novada Āraišos. Vēl divas stundas pirms sākuma ieradās senioru pāris no Rīgas. “Lija lietus, domājām, cik sabrauks. Stāvēju kalnā, un cilvēki nāca, mašīnas tik brauca,” stāsta Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa. Balle sākās ar dziesmu “Riču raču”, tā bija arī kā pēdējā un tika izpildīta trīs reizes. Āraišnieki ar ovācijām uzņēma Jāni Safonovu, kādreiz ne tikai šai pusē pazīstamās grupas “Jautrais ods” dalībnieku. Jānis paziņoja balto deju un dziedāja “Miglā asaro logs…” un “Es izjāju prūšu zemi”. Tiem, kuri no citiem novada pagastiem gribēja atbraukt uz Āraišiem, tika nodrošināts transports turp un atpakaļ.

Raunas novada Drustu pagasta kultūras dzīves organizatore Inga Pērkone par Simtgades zaļumballi saka: “ Lietus cilvēkos atnesa mieru un prieku, un tāds valdīja visu vakaru.” Pašu ansamblis spēlēja izrādi, ansamblis dziedāja, bija dīdžejs un karaoke. “Daudz dziedājām paši, bija izraudzītas zaļumballei piemērotas dziesmas,” stāsta Inga un ir gandarīta, ka apmēram simts cilvēki Drustos bez maksas izbaudīja Simtgades zaļumballi.

Cēsu Pils parkā zaļumballē vairāku stundu garumā pabija ap 300 dancotāju. “Lietus lija, tas pabojāja vēlēšanos kādam aiziet uz balli, bet tie, kuri atnāca, bija gandarīti,” stāsta Cēsu Kultūras centra pārstāve Zane Neimane un piebilst, ka pirms zaļumballes teātra izrādi apmeklējuši ap 500 ieinteresētu skatītāju. Ieeja zaļumballē Cēsu Pils parkā maksāja vien divus eiro.

http://news.lv/Druva/2018/08/14/lietus-netrauceja-ja-ir-balle-jadejo

 

“Pārceltuve” apvieno notikumā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Otro gadu Līgatne aicināja uz dabas sarunu, garšas, papīra festivālu “Pārceltuve”.

Dienas laikā pilsētā kūsāja dažādi notikumi. Vispirms jau daudz kas bija saistīts ar papīru. Septīto gadu Papīra svētkos tika celta godā novada vēsture, tradīcijas, jo pilsētas dzīve paaudzēs bijusi saistīta ar papīru. Laiki mainās, arī papīra radoša izmantošana. Par to varēja pārliecināties ikviens, iesaistoties darbnīcās un meistaru vadībā radot mākslas darbus, eksperimentējot, lejot papīru no zāles šķiedras, banāna mizām, piepēm, linu un džinsa audumiem. Līgatnē ir sava meistare Diāna Gustava, kura prot iegūt papīru. Viņas prasmes papildinot un piesaistot komandu, kultūras darbiniece Sarmīte Usāne atdzīvināja tik pierastās klintis, to apkaimi. Māksliniece Velga Vītola atzinusi: “Viens samērā vieglprātīgi pateikts “JĀ!” iemeta “Līgatnes papīrfabrikas” stāstā un tās cilvēkos. Papīrfabrikas vairs nav. Kad vairs nav, tad, kā tajā dziesmā – tad paliks vairs tikai prieks, tas prieks, kas dzimst pats no sevis. Tad nu paspēlējāmies ar to, kas vēl palicis – papīru no ciešā miegā dusošā papīra nama. Cilvēku sirdis, tas ir nenosveramais Dieva dotais resurss tepat līdzās. Runā, ka esam ļāvuši atdzimt Līgatnes papīrsvētkiem. Novēlu atdzimušajam pieredzēt izaugšanu un skaistu pilnbriedu turpmākajās desmitgadēs.” 

Papīra svētki nav iedomājami bez papīra kuģīšu regates un Papīra muzeja apmeklējuma.

Otro gadu Papīra svētki apvienoti ar brīvdabas garšu un sarunu festivālu, kopā veidojot “Pārceltuvi”. Visas dienas garumā, ko darīt, netrūka lieliem un maziem – ekskursijas, pastaigas, dažādas darbnīcas, koncerts uz dīķa, kas bija dzirdams tālu. Kuri gan svētki iedomājami bez tirdziņa! Un iespējas kārtīgi paēst. Gan Līgatnes uzņēmēji, gan Latvijā pazīstami pavāri piedāvāja gardumus ne tikai centrā, Mārtiņš Sirmais pie pārceltuves Gaujas otrā krastā bija atvēris šašliku kiosku. Tiesa, tas jau bija kaimiņnovadā. Tad Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents atgādināja, ka pārceltuve ceļ cilvēkus pāri upei, tā ļauj satikties, būt kopā.

Līgatnietis Ēriks Dreibants, aicinot palīgos draugus un novada uzņēmējus, sarīkoja izglītojošu festivālu. Dabas garšas sarunas bija domu apmaiņa, diskusija, kurā tika runāts gan par to, kā sākt dzīvi laukos, kā iemīlēt savu māju, kā dzīvot, neradot atkritumus, kāda ir šodienas Latvijas virtuve, kā arī filozofiski pavērtēt ēdienu, garšaugus.

“Pārceltuve” uz Līgatni atveda daudzus. Pilsēta bija cilvēku pilna. Visi priecīgi, diena jauka, nav jāgarlaikojas, ir, ko darīt. Arī pāris dienas pēc festivāla nav dzirdēta kritika, kā tas parasti ir pēc kultūras notikumiem. “Arī es neesmu dzirdējis,” atzīst Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins un atklāj, ka arī nākamvasar “Pārceltuve” būs. Viņš vērtē, ka, lai arī festivāls notika tikai otro reizi, cilvēku interese bijusi ļoti liela. Līgatnieši nesēdēja mājās, bija daudz rīdzinieku, arī ārzemnieku.

““Pārceltuve” ir labs piemērs, kā, pašvaldībai un uzņēmējiem apvienojot spēkus, var sarīkot vērienīgu festivālu. Kultūras darbiniekiem ne vienmēr pietiek spēka, arī izdomas, domei naudas, bet, ja iesaistās uzņēmēji, var paveikt daudz,” pārdomās dalās novada vadītājs. Viņš atgādina “Lauku ceļotāja” nesen pausto viedokli, ka pašvaldības jaucas tūrisma nozarē, un iebilst: “ Ja ir veiksmīga sadarbība, tad iespējams radīt kvalitatīvu pasākumu. Ja uzņēmējs saprot, ka iesaistoties, kaut ko dodot sabiedrībai, ir ieguvējs, viss notiek. Var jau teikt, ka nodarboties ar kultūru ir pašvaldības, ne uzņēmēju uzdevums. Jaunais “Zeithotel”, kas iekārtots bijušajā ķiveru cehā, katru piektdienas vakaru uz terases rīkos bezmaksas muzikālus vakarus. Vai par to nav jāpriecājas?”

Līgatnes novada vadītājs atzīst, ka šogad Līgatnē redzams izrāviens un ir gandarījums, ka uzņēmīgi cilvēki par dzīvesvietu izvēlas Līgatni, te uzsāk uzņēmējdarbību, iesaistās sabiedriskās dzīves veidošanā.

“ “Pārceltuve” ir pierādījums tam, ka ir vērts investēt kultūras pasākumos,” uzsver novada vadītājs.

http://news.lv/Druva/2018/08/15/parceltuve-apvieno-notikuma

 

Vasara – dāvana saldējumam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Agrākie vakari jau iezīmē, ka vasara otrā pusē.

Aizvadītā noteikti paliks atmiņā. Arī saldējuma ražotājiem un tirgotājiem.

“Vasara bija īsta dāvana,” saka SIA “Meža brūklene” valdes loceklis Ojārs Vēzis. Uzņēmums ražo zīmola “Līgatnes mājas saldējums” produkciju, ko pazīst visā Latvijā.

Katru nedēļas nogali līgatnieši piedalījušies pat vairākos lielos festivālos, pasākumos. Bija arī Dziesmusvētkos Mežaparkā, Daugavas stadionā, “Skonto” stadionā, katrs varēja veldzēties ar Līgatnē tapušo saldējumu. “Divos gados esam ieguvuši pieredzi, izstrādājot pareizu loģistiku, var daudz izdarīt. Esam kļuvuši spēcīgāki. Sākām strādāt vienā istabiņā, tagad aizņemam trīs," stāsta Ojārs un atklāj, ja nepieciešams, vienā dienā var tirgot saldējumu septiņās dažādās vietās.

“Meža brūklene” saldējumu ne tikai ražo, arī paši tirgo. “Esam ģimenes uzņēmums. Kad nepieciešams, iesaistās visi, kam ir laiks - mammas, tēti, onkuļi un tantes, brāļi, māsas. Ģimenē visi ir ieinteresēti, tāpēc arī varam attīstīties, domāt aizvien ko jaunu,” vērtē Ojārs. Uzņēmuma valdes locekļi ir Ojārs un viņa sievas brālis Mareks Anuškāns.

Kūstošā kāruma cienītāji novērtējuši, ka “Līgatnes mājas saldējums” ir Latvijas produkts, ka izejvielas ir vietējās. “Tiek novērtēts arī tas, ka mēs saldējumā ierobežojam cukura daudzumu. Izvēloties īsto recepti, var iegūt saldējumu ar lielisku garšu. Pircējiem stāstu, ka piens, krējums no vietējām saimniecībām, ogas no apkaimes mežiem, bet piparmētras un baziliku audzējam savā dārziņā un siltumnīcā. Nevar taču salīdzināt, kā smaržo tikko plūkta piparmētra un tā, kas pastāvējusi. Protams, citroni, mango Latvijā neaug, tos ievedam. Kad to izstāstu, pircēji citādāk skatās uz to, kas vitrīnā,” pārdomās dalās Ojārs. Viņš atzīst, ka citu ražotus produktus tirgot nevarētu, jo viņam jāzina izstāstīt visi sīkumi.

Vērtējot šo vasaru, Ojārs atzinis, cik svarīgi ir visu pareizi saplānot. “Jāsaprot, cik jāsaražo, lai nepietrūkst un nepaliek pāri. Mūsu saldējumam derīguma termiņš ir tikai divi mēneši. Šovasar daudz izdarījām, arī iemācījāmies,” bilst Ojārs. Un svarīgākais, kas iegūts, ir pārliecība, ka spēj, ka problēmas var atrisināt, ja to dara.

Uzņēmēji arī pārliecinājušies, cik liela nozīme ir atpazīstamībai. “Jo vairāk kaut kur piedalāmies, jo vairāk mūs aicina. Veidojas tik vajadzīgie kontakti. Jau nākamajai vasarai vairāki pasākumi zināmi,” stāsta līgatnietis.

Šīs nedēļas nogalē “Līgatnes mājas saldējuma” vitrīnā izraudzīties kādu auksto gardumu varēs gan Rīgas svētkos Lucavsalā, gan Šlokenbergas muižā, kur notiks “Stirnu buks”. Tad brauks uz festivālu Jelgavā, bet mācību gada pirmajā dienā priecēs skolēnus jaunajā skolā Augšlīgatnē. Arī ziemā būs izbraukumi. Līgatnieši saldējumu tirgos Ķīpsalas izstāžu hallē izstāžu laikā.

“Mums ir plašs pastāvīgo klientu loks. Viņi arī ziemā vēlēsies saldējumu. Protams, ziema mums, saldējuma ražotājiem un tirgotājiem, būs klusāka, bet par tādu vasaru kā šī varam tikai sapņot un cerēt, ka kāda līdzīga būs arī nākotnē,” pārdomās dalās Ojārs Vēzis.

SIA “Meža brūklene” tika izveidots 2016.gada maijā. “Kad sākām uzņēmējdarbību, šķita, ka būs vienkāršāk. Entuziasma netrūkst, gandarījuma, kad kas izdodas, arī ne. Kad atrisini kādu problēmu, saproti, ka vari, un šī apziņa ir dzinulis darīt vairāk, jo tu taču spēj,” pieredzē dalās uzņēmējs Ojārs Vēzis.

http://news.lv/Druva/2018/08/16/vasara-davana-saldejumam

 

Godinās Vidzemes uzņēmējus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šodien Lubānas novada “Ezerniekos” 26 Vidzemes reģiona pašvaldības godinās savu novadu enerģiskākos un darbīgākos uzņēmējus. Turpinot tradīciju, vidzemnieku Dārza svētkos satiksies gan uzņēmējdarbībā pieredzējušie vidzemnieki, gan tie, kuriem sākums bijis veiksmīgs, lai par to stāstītu citiem.

Katra pašvaldība izvirzīja vienu uzņēmēju, kuram tiek dota iespēja būt svētkos, kurš tiks sveikts par sasniegto uzņēmējdarbībā. Cēsu novadu Vidzemnieku dārza svētkos pārstāv zemnieku saimniecība “Kliģeni”, Jaunpiebalgu amatniece Velta Pētersone, Līgatnes pašvaldība izvirzījusi Līgatnes dabas takas, Raunas novada dome bioloģisko saimniecību “Jaun – Ieviņas”, Pārgaujas pašvaldība uzņēmumu “Diļļu sēta”, kas tur paipalas un olas piegādā veikaliem, Priekuļu pašvaldība foreļu audzētavu “Sillakas”, Amatas novada dome SIA “Gusts Apinis”, kas audzē kvinoju, griķus, tos pārstrādā un realizē, bet Vecpiebalgas pašvaldība SIA “RKB Brīvības” , kas pirms nepilna gada sāka veidot kazkopības saimniecību un pārdod kazu pienu pārstrādei.

Uzņēmējus godinās Vidzemes plāšanas reģiona vadība, pašvaldību vadītāji. Vidzemes veiksmes stāstu tradīcija aizsākās 2012.gadā. Apzinoties, ka pasaulē un arī Vidzemē vērojams, kā iedzīvotāji aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, Vidzemes plānošanas reģions nolēma apzināt tos, kuri ar entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus.

http://news.lv/Druva/2018/08/17/godinas-vidzemes-uznemejus

 

Rīt atkal lielā kāzu diena

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Sestdien kalendārā atkal skaitļi spēlējas – 18.08.18., arī pagājušonedēļ bija trīs astotnieki. Šādās dienās sasparojas jaunie pāri un noliek savu kāzu dienu. Sestdien tiešām uz ceļiem netrūks kāzinieku rotātu mašīnu.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā tiks reģistrētas sešas laulības, pieci pāri ir līgatnieši, viens – rīdzinieki. Starp jaunlaulātajiem vienam pārim jau pāri astoņdesmit, diviem pāriem tās ir pirmās laulības. 

Cēsu Dzimtsarakstu nodaļā paredzētas piecas laulību ceremonijas. “Bija vairāk gribētāju, bet pārdomāja, kā arī nolēma slēgt laulības baznīcā,” pastāsta nodaļas vadītājas vietniece Edīte Vecā un piebilst, ka 8.augustā bija divas laulības.

Vecpiebalgā, Inešu muižā, būs divas laulību ceremonijas, bet 8.augustā bija vienas. Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā rīt gaidāmas divas laulības, bet Priekuļu nodaļā Veselavas muižā – trīs. “Bija paredzētas piecas, bet viens pāris pārdomāja datumu, otrs bija pieteicies jau februārī, bet atteica ceremoniju. Pirmais pāris par laulībām 18.augustā interesējās jau pērn decembrī,” stāsta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe.

Raunas, Pārgaujas un Jaunpiebalgas dzimtsarakstu nodaļās neviens pāris nav nolēmis slēgt laulības zīmīgajā datumā, kāzas nebija arī 8.augustā. “Mūsu nodaļā nav populāri tā saucamie zīmīgie datumi. Tā bija arī iepriekšējos gados,” saka Pārgaujas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Nellija Ločmele, bet Raunas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Linda Zūdiņa pārliecinājusies, ka katram pārim ir savi svarīgi datumi. Tā Raunā trīs laulības bija 9.augustā. Viņai piekrīt Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Līvija Andersone. “21.augustā būs laulības pārim, kas šo datumu nav izraudzījušies nejauši. Pirms 32 gadiem šajā datumā laulājušies līgavaiņa vecāki, un viņi ir laimīgi kopā, pirms četriem gadiem vedēji. Ir pāri, kuri jau gadu iepriekš piesaka laulību ceremoniju, jo viņiem svarīgi, lai tā notiek tieši tajā datumā,” pastāsta Līvija un atklāj, ka par 18.08.18. viņai stāstīts – astotnieks ir naudas zīme un sola veiksmīgu dzīvi.

Arī Vecpiebalgas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Lazdiņa atzīst, ka skaitļos cilvēki meklē sakarības. “Nav būtiski, kas tā par dienu, un aizvien biežāk kāzas svin darbdienās. Iemesls gan tiek minēts, ka tad viesu nami lētāki nekā nedēļu nogalēs. Šovasar pārsvarā kāzās ir 20 līdz 40 viesu, ne vairs 70 līdz 80. Toties tik daudz laulību mūsu nodaļā kā šovasar nav bijis,” vērtē Sandra Lazdiņa.

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Maija Žīgure pārliecinājusies: “Ja kādam pārim astrologs teicis, ka laulības būs laimīgas, ja reģistrācija notiks tad un tad, nevienas atrunas vai iebildumi nederēs.” Viņa vēl piebilst, ka šovasar daudz vairāk laulību nekā citus gadus notiek Āraišu baznīcā.

Kāpēc kāzām izvēlas zīmīgus datumus, protams, katram pašam savs skaidrojums. Jaunie vīri skaidrojuši, ka tā būs vieglāk neaizmirst kāzu datumu, jaunās sievas skaitļos ieliek cerības par laimīgu laulību. “Skaitļi laikam tomēr nepalīdz. 07.07.07. salaulāju trīs pārus, pēdējais izšķīrās pagājušā gada nogalē. Tie ir fakti. Taču kāzas ikvienam ir gaidīts un skaists notikums, ko gribētos atcerētos uz visu mūžu,” pārdomās dalās Īrisa Uldriķe.

http://news.lv/Druva/2018/08/17/rit-atkal-liela-kazu-diena

 

Latvijas vēsture septiņos maršrutos

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas 

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" izdevusi tūrisma maršrutu karti, aicinot iepazīt septiņus īpašus maršrutus jeb Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus : Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras. Katrs no šiem ceļiem ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējuši valsts nodibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos.

Viens no kartē iezīmētajiem ceļiem – “Gaismas ceļš” – sākas Alūksnē, ved uz Gulbeni, Druvienu, tad Vecpiebalgu, kur mudina apskatīt “Vēverus”, “Saulrietus”, “Kalna Kaibēnus” un tad doties tālāk uz Madonu. “Baltijas ceļa” tūrisma maršruts sākas Viļa Plūdoņa “Lejniekos” un ved uz Bausku, tad prezidenta Jāņa Čakstes muzeju, Siguldu, Līgatni, Āraišu ezerpili, Cēsīm, Veidenbauma “Kalāčiem” un beidzas pie Igaunijas – Latvijas robežas Unguriņu pārejas punkta, kur uzstādīta Baltijas ceļam veltīta piemiņas zīme.

Valstiskuma ceļi kā tūrisma maršruti izveidoti Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

http://news.lv/Druva/2018/08/17/latvijas-vesture-septinos-marsrutos

 

2018-08-21
Laika ziņas
Aptaujas