Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Arī ēdiena gatavošana var būt bīstama

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 21.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ugunsdzēsēji glābēji brīvdienās mūspusē devās uz vairākiem izsaukumiem, par laimi, nelielām degšanām – Amatas novada Drabešu pagastā dega sausā zāle 100m2 platībā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā dega nolūzuši koki 10m2 platībā, Raunā, Rīgas ielā, dega bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens.

Pagājušajā nedēļā ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama arī Cēsīs. Ata Kronvalda ielā tika neitralizēts iršu pūznis, kas atradās pie dzīvojamās mājas un apdraudēja iedzīvotājus, Bērzaines ielā tika sakārtota brauktuve pēc ceļu satiksmes negadījuma.

http://news.lv/Druva/2018/08/21/ari-ediena-gatavosana-var-bistama

 

Novērtē Vidzemes uzņēmējus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Vidzemnieku dārza svētki ir Vidzemes plānošanas reģiona pasākums, kurā goda vietā ir uzņēmēji, aktīvi cilvēki: gan jauni, gan pieredzējuši, idejām bagāti, kuri uzdrošinās un dara. Viņi iedvesmo citus līdzināties, pamēģināt.

Viens no Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumiem ir popularizēt un konsultēt uzņēmējus. “Kad pirms septiņiem gadiem īstenojām kādu Eiropas Savienības (ES) projektu, izkristalizējās doma runāt ne tikai par tūrismu, to popularizēt, kas šķita aktuāli, bet arī citus uzņēmējus. Pirmajos gados godā tika celti tie, kuri attīstībai piesaistījuši ES fondu finansējumu. Projekts beidzās, bet interese par šādu uzņēmēju tikšanos, iespēju viņus pagodināt bija liela gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Diskutējām ar pašvaldībām un sapratām, ka ne jau tikai ES fondi ir svarīgākais, kāpēc ir veiksmīga uzņēmējdarbība. Ir cilvēki, kuri dara fantastiskas lietas, bet par viņiem mēs nezinām. Tā katru gadu 26 Vidzemes novadi iesaka vienu uzņēmēju, kuru aicinām uz tikšanos Vidzemnieku dārza svētkos,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede. Viņa uzsver, ka pašvaldību ieteiktos uzņēmīgos cilvēkus apmeklē Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, tiek veidots videosižets par to, ko viņi dara, izdota arī brošūra, kurā stāsti par visiem veiksmīgajiem uzņēmējiem. Šie stāsti paliek vēsturei, lai iedvesmotu citus.

Katru vasaras nogali citā novadā kopā tiek aicināti Vidzemes uzņēmīgie cilvēki, pašvaldību pārstāvji, lai vērtētu veiksmes uzņēmējdarbībā.

*** 

Vidzemnieku dārza svētkos no vēsturiskā Cēsu rajona godināja:

-zemnieku saimniecību “Kliģeni” (Cēsu novads),

-amatnieci Veltu Pētersoni (Jaunpiebalgas novads),

-Līgatnes dabas takas (Līgatnes novads),

-bioloģisko saimniecību “Jaun – Ieviņas” (Raunas novads),

-SIA “Diļļu sēta” (Pārgaujas novads),

-SIA “Gusts Apinis” Amatas novads),

-SIA “RKB Brīvības” (Vecpiebalgas novads),

-foreļu audzētavu “Sillakas” (Priekuļu novads).

***

Viedoklis

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Smiltenes novada vadītājs Gints Kukainis:

“Ja spējam sakopt savas mājas dārzu, spējam sakopt arī sava uzņēmuma darba vidi un pamazām arī pagastu, un novads ir sakopts, arī visa valsts. Vidzemnieku iedvesmas stāsti ir darba stāsti. Lai tie iedvesmo tos, kuri strādā līdzās. Lai nākotnē lielāks lepnums par to, ko esam paveikuši, ko gribam izdarīt.

http://news.lv/Druva/2018/08/21/noverte-vidzemes-uznemejus

 

Kad jāizraugās tikai viens

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Pašvaldībām nav viegls uzdevums – godināšanai Vidzemē izraudzīties vienu novada uzņēmēju. Protams, vienmēr kāds pajautās, kāpēc tieši viņš, un kritērijiem jābūt skaidriem.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka tā vienmēr ir zināma izšķiršanās, kuru ieteikt godināšanai Vidzemē. “Maziem novadiem gan ir zināma priekšrocība – nav tik daudz uzņēmumu, no kuriem izvēlēties. Arī no malas visi redz, vai tas attīstās, kā sokas,” saka novada vadītājs. Līgatnieši izvirzīja Līgatnes dabas takas. “Pēdējos gados to atjaunošanā daudz ieguldīts, un tas veicina citu uzņēmumu attīstību. Viss taču notiek mijiedarbībā, viens dara un pavelk līdzi citus. Un tas ir ļoti svarīgi novadam,” skaidro A.Šteins. 

Pārgaujas novada tūrisma speciāliste Rudīte Vasile pastāsta, ka aizvien jauni cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, redzamas arī veiksmes. “Taču daudzi vai nu aizmirst, vai nevēlas nokārtot darbības formālo pusi. Jāpaiet laikam, lai to saprastu. Tad arī dzirdams, ka viņus neatbalsta, neiesaista kopīgos projektos. Bet kā to izdarīt, ja patiesībā jau šāda uzņēmēja nemaz nav, viņš savu darbību nav reģistrējis! Ne vienam vien vajag ilgu laiku, lai to saprastu,” pārdomas izsaka R.Vasile.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe par raunēniešiem saka atzinīgus vārdus. “Protams, var runāt, stāstīt, ka jāmaksā nodokļi, bet katram pašam tas jāsaprot. Pēdējos gados daudzi tomēr ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie un kaut nelielus nodokļus maksā. Cik, tas ir paša ziņā. Tādi, kuri strādātu tikai neoficiāli, nu jau ir retums. Arī tie, kuri strādā celtniecībā, sapratuši, ka nebaltai dienai vajag spilvenu,” viedokli pauž Raunas novada vadītāja.

Raunas pašvaldība godināšanai Vidzemē ieteikusi zemnieku saimniecību “Jaun– Ieviņas”, jo saimnieks Uldis Rudzītis ne tikai turpina attīstīt bioloģisko saimniecību un tūrismu, viņš ir tas, kurš novada uzņēmējus aicina kopā, mudina tūrismā sadarboties. “Viņš redz kopainu, viņu interesē, lai novads, ne tikai paša saimniecība attīstās. Konkurentos Uldis saskata partnerus,” vērtē pašvaldības uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultante Inita Dzenīte.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš pārliecināts, ka Vidzemnieku dārza svētki– tas ir stāsts par laukiem un dzīvi laukos. “Par tādu daudzi sapņo, tajā pašā laikā īd, ka laukos nekā nav, darba nav. Arī mana ģimene gribēja dzīvot laukos un ir apliecinājums, ja grib, tad var. Ir pašam jāatrod, ko darīt. Katrai uzņēmējdarbībai jābūt jēgai un perspektīvai. Taurenieši Kristīne un Ritvars Brīvības, pārņemot lauku saimniecību no vecākiem, īsā laikā izveidoja kazu ganāmpulku, atrada produkcijai noietu. Viņi ir cilvēki, kuri grib dzīvot laukos. Viņi ir mājās, nevis svešumā. Par šādiem uzņēmīgiem cilvēkiem ir jāstāsta, nevis to, ka nav darba, ka lauki iznīkst,” pārliecināts Vecpiebalgas novada vadītājs un piebilst, ka nodokļu maksāšana ir valstisks jautājums un katra uzņēmēja atbildība. “Tie, kuri saka – nodokļus nemaksāšu, jo man neko neviens nedod–, arī paši visbiežāk kaut ko nav izdarījuši un pat nemēģina,” saka I.Putniņš.

Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja Zane Pīpkalēja uzsver, ka arī ikdienā uzņēmēji mācās cits no cita, kaut vai to, kā sevi prezentēt. “Viņi kļūst aizvien lojālāki, kaut attieksmē pret nodokļu maksāšanu, iegulda uzņēmējdarbības attīstībā. Bija laiks, kad katrs vairāk domāja par sevi. Rodas jauni uzņēmēji, amatnieki ražo visdažādākās lietas. Liels atbalsts mazajiem uzņēmējiem ir “Leader” projekti,” stāsta Zane. Viņa ir pārliecināta, ka novadam ir plašas attīstības iespējas. “Novada teritorija ir liela. Ienāk gados jauni cilvēki, kuri te dzīvo, veido uzņēmējdarbību. Audzē neierastas kultūras. Daudzi pastrādājuši Rīgā un grib investēt laukos. Zaubes pusē ir jauni tūrisma piedāvājumi. Laukos cilvēku paliek mazāk, bet ir lieli saimnieki, kuri apsaimnieko zemi. Zaubēnieši, nītaurieši ir sapratuši, ka atrodas tuvu Rīgai, vēl tuvāk Siguldai. Zaubē bija tikšanās ar uzņēmējiem, un viņi stāstīja, cik ļoti ikdiena ir saistīta ar tām vietām. Arī atjaunotais ceļš Līgatne – Skrīveri rezultātu nedos pirmajā gadā, bet pamazām cilvēki pierod, ka ir ērti, nav problēmu kaut kur tikt. Atrod skaistu vietu un vēlas tajā dzīvot. Aktīvie pievelk citus,” pārdomās dalās Z.Pīpkalēja un uzsver, ka pašvaldība novada uzņēmējus pazīst. Tā nerīko lielas uzņēmēju sapulces, bet tiekas ar aktīvajiem cilvēkiem katrā pagastā, jo tur kopīgas problēmas un situācijas, kuru risināšanā var iesaistīties arī vietējā vara. Novads lepojas gan ar lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemē, kuri strādā tuvāk Vidzemes šosejai, Cēsīm, gan tiem, kuri savu vietu atraduši tālu no centriem. “Skujenieši Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons strādā tālu no labās infrastruktūras, un viņus nebaida baltie lielceļi. Viņi nebaidās sākt ko jaunu – audzēt kvinoju, amarantu, saldo lupīnu. Viņiem ir mērķis,” saka Z.Pīpkalēja, raksturojot pagodināšanai izvirzīto uzņēmēju. Viņa arī atgādina jēru audzētāja Imanta Dzelmes no Nītaures pirms diviem gadiem Vidzemnieku dārza svētkos teikto, ka jāprot izmantot vietu, kur dzīvo un strādā, jo Rīga apēd visu, tur cita pirktspēja un ekoloģiski produkti ir ļoti pieprasīti, tikai jāražo.

http://news.lv/Druva/2018/08/21/kad-jaizraugas-tikai-viens

 

Ar pārdomām un sajūsmu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 22.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Septiņu novadu pedagogu konferencē Drustos vakar lielāko sajūsmu divi simti cilvēku auditorijā izsauca tie skolotāji, kuri kļuvuši par skolu direktoriem un pirmsskolu vadītājiem.

Viņu ir negaidīti daudz - deviņi. Desmitā brīvā vakance, kas ir Pārgaujas novadā, Raiskumā, vēl nav aizpildīta. Vēsturiskā Cēsu rajona septiņos novados - Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas - deviņi cilvēki izglītībai tik trauksmainā pārmaiņu laikā uzņēmušies būt par pedagoģisko kolektīvu vadītājiem, tajā skaitā arī skolu veidotājiem no jauna.

Pēdējos gados darbs skolu vadībā kļuvis dinamiskāks, vēl priekšā Izglītības un zinātnes ministrijas iecere - ieviest katrā skolā kompetencēs balstītu mācību saturu, arī pārmaiņas bērnu attieksmē pret zināšanu ieguvi, dažā ziņā mainot tik ierasto kārtību mācību stundu un ārpusstundu darbā.

Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska atzīst, ka tik dinamiskus pārmaiņu procesus septiņu novadu lauku skolu, it sevišķi vidusskolu, darbībā iepriekš nav nācies piedzīvot. Laikā no iepriekšējā gada 1.septembra līdz šim desmit mācību iestādēs nomainījušies direktori. Tas lielā mērā saistīts arī ar novados īstenotajām skolu tīkla reformām.

Pirms gada Raunas un Līgatnes vidusskolā, Liepas pamatskolā ieceltajiem direktoriem jau gūta pieredze un autoritāte. Šovasar sabiedrība uzzināja, ka 1. septembrī skolēnus un viņu vecākus Amatas pamatskolā, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas vidusskolās, Raiskuma internātpamatskolā - rehabilitācijas centrā sagaidīs cits direktors. Vēl vairāk, pašvaldības arī veikušas reorganizāciju novada skolu tīklā, ne tikai apvienojot mācību iestādes, kā Vecpiebalgas un Priekuļu novadā, bet dibinot jaunas, kā Līgatnes novadā. Pagājušajā vasarā tā jau notika Amatas novadā, tur dibināja Drabešu Jauno sākumskolu, kuru uzticēja veidot direktorei Kristīnei Plēsumai. Šajā mācību gadā darbu sāks Augšlīgatnes Jaunā sākumskola, to vadīs direktore Sanita Ungura, un Vecpiebalgas novada pamatskola, par kuras direktoru iecelts Andris Sakss. Skolu reorganizāciju īstenojusi Priekuļu pašvaldība, integrējot Mārsnēnu skolu Liepas pamatskolā. Izglītības iestādi vadīt uzticēts direktorei Anželai Kovaļovai. 

Vecpiebalgas novada pašvaldība, cerot uz ātrākām pārmaiņām, skolu tīkla reorganizācijas laikā vidusskolas direktora amatam nolēma meklēt kandidātu ar jaunu skatījumu un konkursa kārtībā izraudzījās Arvi Kalēju. Arī Līgatnes novadā izglītības sistēmas reformēšanas laikā jau pagājušajā mācību gadā vidusskolu uzticēja vadīt no ārpuses uzaicinātam cilvēkam - Saivai Vītolai. Amatas pamatskolai novada pašvaldība direktora amatā aicinājusi Valdi Nītiņu.

Paaudžu maiņa direktora darbā šovasar notikusi Jaunpiebalgas vidusskolā. Pašvaldība izvēlējusies pēctecību. Skolas direktora amatu no 1.septembra ieņems līdzšinējais direktora vietnieks Arnis Ratiņš.

Raunas novada dome jau pagājušajā vasarā izlēma meklēt jaunākas paaudzes direktoru vietējai vidusskolai, amatā aicināja strādāt skolotāju, domes deputātu Edgaru Plētienu.

Starp lauku pirmsskolas izglītības iestādēm vadības maiņa pēc vairākiem konkursiem īstenojās Priekuļu novadā, Jāņmuižas bērnudārzā vadītājas darbu pašvaldība uzticējusi Ivetai Zariņai.

http://news.lv/Druva/2018/08/22/ar-pardomam-un-sajusmu

 

Kukaiņi dzeļ joprojām

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 22.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka lapseņu un iršu dzēlienu izraisītās reakcijas dēļ pagājušajā nedēļā slimnīcās nogādāti divi cilvēki. 16. augustā Līgatnes pagastā 20 gadus vecam vīrietim iedzēlušas vairākas lapsenes. Vīrietis vidēji smagā stāvoklī nogādāts Cēsu klīnikā. Tāpat 18. augustā Raiskuma pagastā kādam 41 gadu vecam vīrietim iedzēluši irši. Konstatēta alerģiska reakcija, vīrietis nogādāts Cēsu klīnikā. Šajā pašā dienā Drustu pagastā 62 gadus vecs vīrietis, zāģējot malku, iezāģējis plaukstā. Vīrietis nogādāts Mikroķirurģijas centrā Rīgā.

http://news.lv/Druva/2018/08/22/kukaini-dzel-joprojam

 

Līgatnē arī kungi gatavo veselīgi

Autors: Monika Sproģe

Datums: 22.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Otro gadu Latvijas novados regulāri tiek rīkotas Eiropas Savienības finansētas informatīvas akcijas, semināri un nodarbības par slimību profilakses jautājumiem, garīgo veselību un veselīgu uzturu.

Līgatnes novada pašvaldības Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis informē, ka arī Līgatnes novada iedzīvotāji priekšroku dod veselīgam dzīvesveidam. Kaut neliels solis paradumu maiņā vai izkustēšanās pāris stundu nedēļā vingrošanas nodarbībās ilgtermiņā pozitīvi atsauksies uz pašsajūtu.

Sporta centra vadītājs saka, ka vislielākā aktivitāte, īstenojot veselību veicinošo projektu, noris gada vēsākajos mēnešos, kad āra darbi pierimuši un dienas gaišais laiks sarucis. “Pašlaik ieturam nelielu pauzīti, bet ar septembri atsāksim dažādas telpu aktivitātes. Liela interese iedzīvotājiem ir par vingrošanas nodarbībām. Tāpat aptuveni 15 cilvēku liela grupiņa regulāri nodarbojas ar nūjošanu. Tiesa gan, šo sporta veidu Līgatnē iecienījušas tikai dāmas, toties vingrošanas nodarbībās piedalās arī trīs kungi,” stāsta V. Dumpis un piebilst, ka atsaucība ir arī vasarā rīkotajai sporta dienai.

Lai arī nometnes projekta ietvaros Līgatnē nerīko, skolēniem mācību gada laikā tiek piedāvāta ārstnieciskā vingrošana. Tāpat projekta ietvaros kopā ar dažādām biedrībām trīs reizes gadā rīko tematiskās veselības dienas. Notiek arī lekcijas par veselīgu uzturu, kuru laikā dalībnieki ne vien klausās, bet arī paši gatavo sev maltīti. Šīs nodarbības ieinteresējušas gan daiļo dzimumu, gan kungus, kuri arvien vairāk aizdomājas, ko liek iepirkuma grozā, ko vēderā.

Realizējot šo projektu, pašvaldības vēlas motivēt cilvēkus pozitīvai paradumu maiņai. V. Dumpis, vērtējot dažādu norišu apmeklējumu, spriež - panākumi ir, bet vienmēr var vēlēties vairāk un labāk.

http://news.lv/Druva/2018/08/22/ligatne-ari-kungi-gatavo-veseligi

 

Kāpēc gan ne ķiplokus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Ķiploku audzēšana ne vairāk kā pāris hektāros var būt gan kā nopietna nodarbošanās, gan papildu ienākumi. Par noietu pēdējos gados interese liela, tāpēc arī daudzi paši grib sākt tos audzēt, tikpat daudzi palielināt platības. Seminārā “Druva” satika dažādus zemniekus. Arī LLKC Cēsu nodaļas speciāliste Gunda Kazerovska atzina, ka tik lielu interesi nav paredzējuši. Uzzināt par ķiploku audzēšanu bija atbraukuši vairāk nekā 70 pieredzējuši un potenciāli ķiploku audzētāji. Ne tikai no Vidzemes, arī Dobeles, Viļāniem, Tukuma, Babītes.

Kāpēc izvēlējušies vai iecerējuši audzēt ķiplokus, atbildes, tāpat kā pieredze, ir ļoti dažādas.

Oskars Kreišmanis no Līgatnes novada atgriezies dzimtas mājās. Ir zeme - 20 hektāri. Novācis griķu ražu, kas šoruden laba, un plāno vēl kādu nodarbošanos. “Divās vagās pamēģināju ķiplokus, varētu stādīt vairāk. Zeme atpūtusies, jo gadiem nekas nav darīts,” pastāsta Oskars. 

Raunēniete Iveta Rieksta – Dedumeta atklāj, ka audzē ķiplokus pašu vajadzībai, bet paliek arī pāri. “Nedaudz saimniekojam, kaut kas arī jāaudzē, bet vispirms jāiegūst zināšanas. Zeme ķiplokiem ir piemērota. Pamēģināsim. Nevar jau būt drošs, ka izdosies, tāpēc jāsāk ar nelielām platībām,” saka raunēniete.

Arī mārsnēniete Dace Melbārde, kurai ir pieredze dārzeņu audzēšanā, pārliecinājusies, ka jāzina katras kultūras prasības, citādi nav vērts gaidīt labu ražu.

Veselavietis Andis Elviņš jau četrus gadus 0,3 hektāros audzē ķiplokus. “Šogad raža švaka, bet rudenī, domāju, jāiestāda pushektārs,” pastāsta zemnieks un uzsver, ka ķiploku audzēšana saimniecībai ir palīgnozare. “Ķiploku audzēšanas tehnika ir dārga, bet var pielāgot to, kas ir. Ar pļaujmašīnu nopļauj lakstus, tad ar kartupeļu kratītāju, cik vien iespējams lēni brauc pa vagām un norok,” pieredzē padalās A. Elviņš un piebilst, ka konkurence palielinās, līdz ar to arī ķiploku cena vairs nebūs tik augsta.

Savukārt vecpiebaldzēns Pēteris Lāpselis ir optimisma pilns. “ Divi gadi jau neparāda veiksmes vai neveiksmes lauksaimniecībā. Šajā sezonā bija viss, kas vien varētu kaitēt labai ķiploku ražai – slapjš rudens un sausa vasara. Bet ir arī kas labs – saule ražu izžāvēja. Tā ir lauksaimniecība ,un jārēķinās ar laikapstākļiem. Man arī ar to, ka Vecpiebalgas pusē tie nav tādi paši kā daudzviet citur,” pārdomās dalās P. Lāpselis. Viņš novācis ražu no trim hektāriem, rudenī vērtēs, cik stādīt, bet mazāk kā pērn gan ne.

http://news.lv/Druva/2018/08/22/kapec-gan-ne-kiplokus

 

Sportot un mācīties ārzemēs

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 24.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Jauniešiem

Šis gads mūsu pusē iezīmējies ar to, ka vairāki jaunie sportisti devušies uz ārzemēm, lai turpinātu sportisko karjeru, gūtu pieredzi un arī mācītos.

Jau rakstījām par nozīmīgāko notikumu, proti, arī Cēsu puses basketbola faniem tagad būs negulētas naktis, jo nāksies sekot līdzi Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) basketbola nodaļas audzēkņa Rodiona Kuruca gaitām NBA komandā "Nets". Basketbolists noslēdzis ilgtermiņa līgumu, viņa aģents Artūrs Kalnītis savā tvitera kontā vēstīja, ka vienošanās noslēgta uz trim gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz gadu.

Kā zināms, viņa jaunākais brālis Artūrs Kurucs 2015.gada vasarā noslēdza septiņu gadu līgumu ar Spānijas ACB līgas klubu "Vitorijas “Baskonia”". 

Nesen rakstījām par Līgatnes meiteni Emīliju Kristu Gravu, kura dosies uz ASV un šajā sezonā pārstāvēs Amerikas Nacionālās koledžas sporta asociācijas (NCAA) pirmās divīzijas sieviešu basketbola komandu "Wagner College Seahawks", jo uzsāks mācības Stetena salā (Staten Island - viens no pieciem Ņujorkas rajoniem) bāzētajā “Wagner” koledžā.

Tagad var minēt vēl vienu basketbolistu, kurš turpinās papildināt iemaņas citā valstī. 16 gadus jaunais latviešu basketbolists Roberts Zirdziņš parakstījis četru gadu līgumu ar "Accademia Pallacanestro Isernia" klubu Itālijā. 193 centimetrus garais saspēles vadītājs līdz šim spēlējis "BJBS Rīga/ Pārdaugava", 14 gadu vecumā pārceļoties uz Cēsu pilsētas basketbola skolu un pēdējās sezonās pārstāvot šīs skolas krāsas. Aizvadītajā sezonā viņš spēlēja Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, kā arī Vidzemes basketbola līgā. Latvijas Jaunatnes basketbola līgā spēļu praksi guvis U-17 un U-19 vecuma grupās. Spēlējot pie gadu vecākiem, U-17 vecuma grupā, atzīmējies ar vidēji 5,7 punktiem spēlē, bet pie trīs gadus vecākiem, U-19 vecuma grupā, atzīmējies vidēji ar 4,6 punktiem spēlē.

Aizvadītajā sezonā R. Zirdziņš spēlēja arī Vidzemes basketbola līgā, kur CPSS komandas sastāvā aizvadīja divas spēles, vidēji spēlē atzīmējies ar 5,0 gūtiem punktiem un trim atlēkušajām bumbām.

Paredzams, ka nākamajā sezonā R. Zirdziņš spēlēs Itālijas U-18 čempionātā. Var pieminēt, ka minēto Itālijas basketbola klubu šobrīd pārstāv vēl viens latviešu basketbolists - Reinis Otersons.

Taču uz ārzemēm brauc ne tikai basketbolisti. Kā vēsta sporta kluba "Ašais" treneris Austris Āboliņš, uz ASV, lai "Colby Community College" turpinātu gan skrējēja karjeru, gan mācītos, devies kluba pieredzējušākais dalībnieks Rihards Serģis: "Bija skaidrs, ja viņš vēlas sevi attīstīt šajā jomā, jāmeklē iespējas to darīt ārpus Latvijas. Te ļoti svarīgs ģimenes atbalsts, bez tā būtu grūti. Kopīgi tika pētītas dažādas iespējas, raugoties, kurā skolā tieši skriešana ir starp vadošajiem sporta veidiem, un izvēle krita uz šo koledžu. Tur lielā cieņā ir tā sauktais cross country, un Rihardam kā garo distanču skrējējam tur īstā vieta. Apzināmies, ka tas viņam liels izaicinājums, bet ceru, ka Rihards izmantos iespēju pieredzes gūšanai. Jāteic, ka viņš bija uzticamākais no vecās gvardes "Ašais", kurš izcīnījis pjedestālus dažādās sacensībās, tajā skaitā junioru čempiona titulu 5000 m skrējienā. Tagad Rihards mēģinās saprast un aprast ar pilnīgi citu pasauli! Gaidīsim jaunus sportiskos sasniegumus!".

http://news.lv/Druva/2018/08/24/sportot-un-macities-arzemes

 

 

2018-08-30
Laika ziņas
Aptaujas