Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

No paaudzes paaudzē

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 28.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Viedoklis

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, arī Neatkarīgās izglītības biedrības valdes pārstāve, pirms jaunā mācību gada pedagogos bija aicināta izraisīt interesantu pārdomu vielu par paaudžu nesaprašanās cēloņiem.

Ap divi simti skolotāju no Amatas, Raunas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Līgatnes un Pārgaujas novada ar interesi klausījās profesores atziņās, kas smeltas zinātniskajā darbā un personīgajā pieredzē. Dzirdētais lika atkal domāt, kāpēc mūsdienu bērni it kā zina tikai savas tiesības un aizmirst par pienākumiem. Turklāt vecāki skolai izvirza arvien jaunas prasības un tiesībsargam sūdzas, ka skolas pieņemot ne visai likumīgus lēmumus.

Profesore Zanda Rubene pretrunas starp paaudzēm, ko spilgti redzam skolā, sasaista ar to, ka Latvijā nu ir paaudze, kas izaugusi relatīvos politiskās un ekonomiskās stabilitātes apstākļos. Viņa šo paaudzi nosauca millenium vārdā, norādot, ka tā pieaugusi ap gadsimtu miju. Savukārt māca šo paaudzi iepriekšējā - tā, kuru vecāki audzinājuši pēc Padomju Savienībā galvenās domas, ka bērnam jau pirmajos trīs gados jāieliek disciplīna, sākot ar to, ka bērnus jābaro un jāguldina pēc grafika.

Toreiz no pirmās dienas bērni tika mācīti, ka viņu vajadzībām nav nozīmes, uz viņu vajadzībām neviens neatsauksies - raudi vai neraudi, bet ēdienreizes notiks pēc grafika. “Rezultātā ir paaudze, kura dara to, ko liek darīt, un neprasa kāpēc,” uzsvēra profesore, kura pati pārstāv šo paaudzi. “Mēs esam audzināti, ka savas vajadzības jānoklusē, kā rezultātā mūs paaudzes pašvērtējums nav tik augsts, kā vajadzētu.” Tā sacīja profesore, kā piemēru savām vien-audzēm skolotājām sakot: “Mēs nemākam reaģēt uz komplimentiem, it kā atvainojamies, ja kāds apsveic ar skaistu kleitu mugurā. Ir arī pētījumi, kas apliecina, ka mūsu paaudze, kuru saucu par X paaudzi, nav tendēta protestēt pret dzīves apstākļu pasliktināšanos. Vai nav tā, ka lielākoties virtuvē palamājam valdību vai vadību, bet pārmaiņās neiesaistāmies, jo tas būs grūti, varbūt tas radīs šoku,” skaidroja profesore, piebilstot: “Visā pasaulē X paaudze mēģina izvairīties no pārmaiņām, mēģina tās neielaist ne mājas, ne darba vidē. Pārbaudītās vērtības tai šķiet labākas. Tāpēc nav brīnums, ka komunikācija ar tā dēvēto millenium paaudzi, paaudzi, kas nav audzināta pēc Spoka, ko audzinājuši paši X paaudzes pārstāvji, ir citāda.”

Z.Rubene klausītājiem lika aizdomāties, vai tas nav jūtams darbā, piemēram, skolās. Pieredzējuši skolotāji turpina strādāt, bet kolēģis no jaunākās paaudzes pats ir klāt pie direktora un prasa paaugstinājumu, algas pielikumu. Viņš negaida, līdz pienāksies paaugstinājums.

Profesore uzsver, ka X paaudze ir ļoti labi izpildītāji, noteikumu ievērotāji, bet tai ir problēmas ar darbošanos komandā. “Tāpēc, ka neesam orientēti uz konkurenci,” secinājumos ar mazo skolu skolotājiem dalījās pētniece. “Mūsu paaudzei patīk strādāt vieniem, jo esam orientēti strādāt darbā, kas ir drošs un regulārs ienākumu avots, lai arī mazs.” Pētījumi vēstot, ka paaudze, kura varētu jau būt vecvecāki, gaida mazbērnus, spiesti samierināties, ka būs vēl jāgaida gadi desmit, jo jaunais laikmets padara garāku jaunību gan tiem, kuriem it kā jau vajadzēja būt vecākiem, gan tiem, kuri varēja būt vecvecāki.

Šo domu profesore pamatoja ar vērtībām un paradumiem: “Ja 1984. gadā 24 gadus sasniegusi meitene precējās, sabiedrība uzskatīja, ka viņa ielēkusi ģimenes dibināšanas pēdējā vilcienā.” Tagad jaunie biežāk izvēlas precēties ap 30 gadiem, un viņu vecāki domā - vai nav par ātru. Par savas paaudzes iesaistīšanos politikā profesore teic, ka tā bijusi mazāk ieinteresēta nekā iepriekšējā, tā, kas pieredzēja tā sauktos Prāgas pavasara notikumus. Savukārt millenium paaudze vairāk interesējas par politiku, taču viņu protests pret sabiedrības normām ir citāds. Protestējot pret pieņēmumiem, kā jāēd, viņi kļūst par veģetāriešiem, vegāniem, atbalsta svaigēšanu, atkritumu mazināšanu, izvēlas dzīvot kā naturālā saimniecībā. “Viņiem patīk sevi apbrīnot, un viņiem vienaldzīga hierarhija. Jaunie necienīs vecāku cilvēku tāpēc, ka viņš ir profesors vai ieņem citu nozīmīgu amatu. Viņš jautās - ko tas cilvēks var un spēj? Jauniešu acīs pieaugušais tiek vērtēts caur viņu vajadzību prizmu, jo jaunietis tā ir audzināts. Bērns guļ, ēd un dara, ko grib. Kāda septiņu cilvēku komanda dzimtā līdz trīs gadu vecumam viņu apkalpo - izseko katrai bērna vajadzībai,” saka profesore.

Paaudze, kurai tagad skolā iet bērni, visu laiku grib baudīt dzīvi. Tā secinājusi profesore, un piebilst, ka viņiem nepieciešams veidot privātās un profesionālas dzīves līdzsvarojumu. Sākumskolas un pirmsskolas pedagogi to mana, kā atšķiras gados vecāku bērnu vecāku un gados jaunāku vecāku uzskati. Jaunākie vecāki ir daudz prasīgāki pret mācību iestādi. Pētnieki apgalvo, ka millenium paaudze ir rūpīgāka - prasīgāka pret sevi, uzskatot sevi par pašiem labākajiem. Protams, viņi uzskata, ka pašu bērni ir labākie, un prasa tā izturēties pret viņu bērniem. Skolotāji domā, ka ieņem augstāku stāvokli skolas sabiedrībā, tāpēc viņiem nav jāatbild vai jāpaskaidro skolēnu vecākiem.

Profesore Zanda Rubene skaidroja, ka millenium paaudzes pārstāvjus mēdz dēvēt par pragmātiskajiem ideālistiem, kuri netic un nepieņem neizdošanos. Profesore uzsver, ka nevajag brīnīties par skolēniem, jo viņi audzināti ar domu, ka tev, bērns, viss būs iespējams.

http://news.lv/Druva/2018/08/28/no-paaudzes-paaudze

 

Jaundzimušie no 20. jūlija līdz 24. augustam

Datums: 29.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

-Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: divas meitenes - Samanta un Izabella; trīs zēni- Reinis, Raeins un Toms Pēteris.

-Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 18 jaundzimušie. Astoņas meitenes: Gabriela, Relīna, Karla, Paula, Marta, Annija, Ulla Grēta, Alise; desmit zēni: Everts, Augusts, Pēteris, Augusts, Emīls, Raivo, Valters Māris, Marks, Augusts, Raiens.

-Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie.

-Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: divas meitenes- Kristīne, Katrīna; zēns Markuss.

-Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitene Karela Gabija.

-Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: meitene Florence un divi zēni - Kristers un Roberts.

-Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: meitene Anfisa un zēns Adrians.

http://news.lv/Druva/2018/08/29/jaundzimusie-no-20-julija-lidz-24-augustam

 

Cik daudzi atnāks uz vidusskolu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 29.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vispārizglītojošo vidusskolu 10. klašu skolotājiem un direktoriem vēl mēnesi turpināsies gaidīšanas laiks - vidusskolēnu skaits 10. klasē var kļūt lielāks nekā šobrīd, dažas dienas pirms mācību gada sākuma.

Jau ierasts, ka 9. klašu beidzēji vasarā ne vienmēr spēj izdarīt izvēli tā, lai no tās neatkāptos. Mācību gada pirmie mēneši vēl raksturīgi ar jauniešu "staigāšanu". Aptaujājot skolu direktorus augustā, var secināt, ka pa vienai 10. klasei būs Piebalgas puses vidusskolās, Jaunpiebalgas vidusskolā tajā būs 15 audzēkņi, Vecpiebalgas vidusskolā - 13. Ja 10. klasi atvērs arī vidusskolas Nītaurē un Līgatnē, Nītaurē 10. klasē būs septiņi skolēni, Līgatnē – seši, tik daudz pieteikušies paš-laik. 10. klasi uzņēmusi Raunas vidusskola, pieteikušies deviņi skolēni.

Izglītības un zinātnes ministrija aicina vidusskolēniem biežāk rīkot grupu darbu, jaunieši viens otru papildinātu, notiktu savstarpējā mācīšanās. Produktīvi tā mācīties iespējams, ja klasē ir vismaz astoņi skolēni - tā var veidoties pāri, grupas. Vēl vairāk - ministrija skaidro, ka vēl produktīvāk mācību darbs jauniešiem rit, ja zināšanās un aktivitātēs var sacensties paralēlās klases. Pašvaldības jau labu laiku tiek aicinātas veidot skolas tā, lai vidusskolā būtu paralēlās klases ar 14 - 16 skolēniem katrā.

Priekuļu vidusskola nedēļu pirms mācību gada saņēmusi 16 jauniešu iesniegumus uz 10. klasi. Pieredze rāda, ka pēc mēneša klasē vēl būs pienācēji. Mācību gada sākumā jaunieši turpina meklēt atbilstošāko skolu. Izvēle krīt arī uz Priekuļiem, bet "staigātāji" atnāk arī uz vidusskolu Cēsīs, jo nepieņem profesionālo vidusskolu vai ģimnāziju dienas kārtību. Oktobrī vidusskolā Cēsīs, kur re-alizē vispārējās vidējās izglītības programmu, audzēkņu saraksts parasti papildinājies par teju diviem desmitiem skolēnu.

Līgatnes vidusskolas skolotāja Beāte Kobilinska ar audzināmo 9. klasi - 16 skolēniem - šovasar svinēja izlaidumu. Viņa tagad apņēmusies strādāt ar 10. klasi un jūtas samulsusi, ka tajā būs tikai seši skolēni. Būdama enerģiska un aizrautīga, pedagoģe pamatskolas klases kolektīvu prata saliedēt. Strādāt ar pusaudžiem nav bijis viegli, bet daudz kas no iecerētā izdevies arī tāpēc, ka tā skolā bijusi liela klase un vairākums tajā zēni. Skolēni iemācījušies sadarboties, viens no otra mācījušies. Lielākie notikumi bijuši pārgājieni un velobraucieni. Daļa audzēkņu bijuši mērķtiecīgi, izvēloties tālāko izglītības ceļu. Daži dosies prom no Līgatnes, lai apgūtu profesiju, citi zina, kurus mācību priekšmetus padziļināti apgūs pilsētas skolā, lai pēc tam sekotu savam aicinājumam. Skolotāja B. Kobilinska, runājot ar tiem, kuri nolēmuši turpināt mācības Līgatnes vidusskolā, interesējusies, kā viņi motivē šo izvēli. Par vienu no iemesliem jaunieši nosaukuši patstāvību, ko dos autovadītāja tiesību iegūšana, vēl nepabeidzot 12. klasi. Līgatnes pašvaldība vietējiem skolēniem apmaksā šoferu kursus, jaunieši zina, ka šīs mācības maksā ne mazu naudu.

B.Kobilinska pamatskolas klasei nodrošinājusi ļoti aktīvu dzīvi. Tagad, kad vidusskolas klasē būs krietni mazāk audzēkņu, pedagoģe grib atrast jaunas iespējas, atbilstošas vidusskolēnu interesēm. 9.klases beidzējiem pedagoģe solījusi, ka aktīvi interesēsies par katra gaitām un ikviens būs gaidīts Līgatnē, lai kur arī mācītos. Skolotāja domā, ka klasesbiedriem jātiekas, lai viens no otra turpinātu mācīties. "Ikviens zina, ka arī es gaidīšu tikšanos ar katru," teic klases audzinātāja, gatava uzturēt piederības sajūtu Līgatnei, saikni ar klasesbiedriem.

Skolotāja ir apņēmības pilna 10.klases audzēkņiem rast draugus citās lauku vidusskolās, vai tas būtu netālu Nītaurē, Priekuļos vai citviet. "Attālums šodien nav šķērslis, lai vienaudžiem no dažādām skolām veidotos sadarbība, draudzība un sacensība konkursos," spriež B.Kobilinska.

http://news.lv/Druva/2018/08/29/cik-daudzi-atnaks-uz-vidusskolu

 

Komisijas – cilvēki, kuriem uzticamies

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 29.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vēlēšanas

Vēlēšanu sagatavošanu un norisi Latvijā nodrošināt palīdz republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas. Latvijā ir 119 pašvaldību vēlēšanu komisijas.

Tās ir vēlētas un pastāvīgas pašvaldību institūcijas, ko reizi četros gados pēc pašvaldību vēlēšanām ievēl attiecīgā novada dome. Pašvaldības vēlēšanu komisijā ir no septiņiem līdz 15 locekļiem. To, cik pārstāvju būs vēlēšanu komisijā, izlemj pašvaldība. Vēlēšanu komisijas locekļi no sava vidus ievēl komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

Vēlēšanu nodrošināšanai tiek izveidotas arī vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas sastāv no septiņiem locekļiem. Līdz 27. augustam visās pašvaldībās vēlēšanu iecirkņu komisijām jābūt izveidotām. Vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļus ievēl attiecīgās paš-valdības vēlēšanu komisija. Pašvaldības vēlēšanu komisija ieceļ arī vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju un sekretāru. Novados, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic novada vēlēšanu komisijas locekļi. Vēlēšanu iecirkņu komisijas izveido neilgi pirms vēlēšanām, un pēc vēlēšanām to darbība izbeidzas. Tiesības izvirzīt un pieteikt pārstāvjus darbam vēlēšanu iecirkņa komisijā ir reģistrētām partijām vai partiju apvienībām, ne mazāk kā desmit vēlētājiem, kā arī novada vēlēšanu komisijas locekļiem.

Vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst būt Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldības deputāti. Vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst būt deputātu kandidāti. Tāpat vienu un to pašu pārstāvi nevar pieteikt darbam vienlaicīgi vairākās vēlēšanu komisijās.

Saeimas vēlēšanās komisijas tiek finansētas no valsts budžeta, savukārt pašvaldību vēlēšanās to darbību finansē attiecīgā pašvaldība. Vēlēšanu komisiju izveidošanu un darbību nosaka likumi, tām ir saistošas Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas, lēmumi un rīkojumi.

***

Cēsu novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētāja L. Dzemido, sekretārs K. Blaumanis, locekļi – J. Mi-ranoviča, V. Švāne, J. Gruntmanis, E.Muceniece, J. Mariņenko.

Pārgaujas novada vēlēšanu komisija:

D. Kūriņa, I. Vimba, E.Kasparāne, J. Venta, I.Mežviete, L. Baumane, S.Veitmanis.

Priekuļu novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētāja Dace Ikauniece, sekretāre Linda Petroviča, locekļi - D.Ročāne, A. Rampāns, A. Zilvere, A. Ļubinskis, I.Bēme.

Vecpiebalgas novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētājs A.Balodis, sekretāre E.Rutka, locekļi - D.Slaidiņa, I. Švalbe, D. Linkuma, G.Upena, A.Pētersone.

Amatas novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētāja I.Rutkovska, sekretāre M. Žīgure, locekļi – I.Rodina, V.Demešenkova, D.Ķipēna, L.Ķauķīte, M. Kalācis.

Raunas novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētāja L. Zūdiņa, sekretāre I.Plētiena, locekļi –I.Blūma, S.Lakina, D. Ābrama, J. Savicka, D.Spalviņa.

Jaunpiebalgas novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētājs Arnis Ratiņš, sekretāre Līga Ābelniece, locekļi – V.Gansons, M.Apsīte, G.Vīksna, I.Blūma, J.Lipiņš.

Līgatnes novada vēlēšanu komisija:

priekšsēdētāja D. Krūmiņa – Eglīte, sekretāre L.Andersone, locekļi- I.Goba, I.Gablika, V.Gabliks , I.Gragoļska, D. Bicāne.

http://news.lv/Druva/2018/08/29/komisijas-cilveki-kuriem-uzticamies

 

Iedzīvotāju un vēlētāju skaits novados

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 29.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vēlēšanas

Amatas novadā 5506       4306

Cēsu novadā      18 425   13 985

Jaunpiebalgas novadā    2255       1840

Līgatnes novadā               3512       2802

Pārgaujas novadā            3947       3148

Priekuļu novadā               8446       6289

Raunas novadā 3246       2651

Vecpiebalgas novadā     3961       3271

(Dati 2018. gada 5. jūnijā)

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Amatas novadā no 4656 balsstiesīgajiem piedalījās 2772, Cēsu novadā - no 14 541 nobalsoja 10 180, Jaunpiebalgas novadā – no 2045 vēlēšanās par kādu no partijām vai to apvienībām savu balsi atdeva 1247 balsstiesīgie pilsoņi, Līgatnes novadā – no 2997 piedalījās 2052, Pārgaujas novadā – no 3430 balss-tiesīgajiem pilsoņiem vēlēšanās nobalsoja 2085, Priekuļu novadā – no 6589 pilsoņiem uz vēlēšanām aizgāja 3568, Raunas novadā – no 2961 vēlētajiem piedalījās 1908, Vecpiebalgas novadā – no 3578 nobalsoja 2330.

http://news.lv/Druva/2018/08/29/iedzivotaju-un-veletaju-skaits-novados

 

Skolas gaida audzēkņus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 30.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Atlikušas pāris dienas, lai mācību iestādes sagatavotos jaunajam skolas gadam. “Remonti ir pabeigti, tiek veikta pēdējā sakopšana, lai telpās varētu sākties mācības,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un atzīst, ka vasara bijusi ļoti saspringta, darāmā daudz. “Iepirkumi ir laimes spēle. Divos iepirkumos mums ļoti paveicās, trešais būvnieks sagādāja ne mazums problēmu. Tā notiek ne tikai mūsu novadā. Beigās jau viss tiek izdarīts, tikai tas prasa papildu resursus, un gadās, ka jāpārmaksā par nekvalitatīvu darbu,” vērtē novada vadītājs un uzsver, ka iecerētie darbi izglītības iestādēs ir izdarīti.

Vakar Pārgaujas novada izglītības iestādes - Straupes pamatskolu, Stalbes vidusskolu, Stalbes vidusskolas struktūrvienību Auciemā un Raiskuma internātpamatskolu – rehabilitācijas centru - apmeklēja novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un deputāts, Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Monvids Krastiņš. Skolu direktori, skolotāji un administrācijas darbinieki stāstīja un rādīja, kas izglītības iestādēs labiekārtots, kā arī ieteica, kas būtu nepieciešams nākotnē.

Pārgaujas novadā tā ir tradīcija, tuvojoties jaunajam mācību gadam, domes pārstāvji novērtē skolu atbilstību un gatavību mācību gadam. Gan H.Vents, gan M. Krastiņš atzina, ka visas novada izglītības iestādes un to telpas ir atbilstošas un gatavas skolēnu uzņemšanai.

Vecpiebalgas novada izglītības iestādēs, kā stāsta pašvaldības izpilddirektore Lelde Burdaja, plānotie remonti ir pabeigti un šajās dienās tiks paveikti atlikušie sīkumi. Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē saremontētas kāpņu margas, izremontēta viena klase. Skolas ēkā būs arī viena grupa pirmsskolas bērniem. Taurenes bijušajā pamatskolā telpas pielāgotas bērnudāzniekiem. Tāpat kā Vecpiebalgas bērnudārzam vairākām grupām iegādātas jaunas mēbeles. Vecpiebalgas vidusskolā izremontētas jaunāko klašu telpas.

“Skolu un bērnudārzu telpas skolas sākumam ir sakārtotas,” saka izpilddirektore.

http://news.lv/Druva/2018/08/30/skolas-gaida-audzeknus

 

Kam paredzēta "Latvijas skolas soma"

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 30.08.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

"Latvijas skolas soma" - tā nosaukts process, kuram piešķirts valsts finansējums skolēnu izglītošanai Latvijas simtgadē. Mācību iestāžu uzdevums katram audzēknim sagādāt izglītojošu, reizē bērniem aizraujošu dāvanu Latvijas simtgadē. Tā var būt kultūras un dabas vērtību iepazīšana, Latvijā dažādos laikos radītas lietas un idejas, procesi, kas pārvērtušies uzņēmējdarbībā, iedziļināšanās dažādas jomās, skolēniem piedaloties pētniecībā.

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” darbosies kā starpdisciplināra izglītības programma, kurā jaunajai paaudzei būs iespēja apjaust savu nacionālo identitāti, veidot valstiskās piederības apziņu. Kultūras ministrija programmu izstrādājusi, zinot, ka valstī pastāv sociālā nevienlīdzība dažādu iespēju sasniegšanai. Projekts paredz sasniegt visu apdzīvoto vietu un vecumu skolēnus.

Programmas saturu katrā novadā un mācību iestādē skolotāji veidos paši. Viņi iepriekš var gūt ierosmes. Nacionālais vēstures muzejs pirms nedēļas aicināja pedagogus iepazīt izstādi “Latvijas gadsimts”. Sākumklašu, sociālo zinību vai latviešu valodas, vēstures, vizuālās mākslas vai mūzikas skolotāji, arī klašu audzinātāji vērtēja, kuru klašu skolēniem, sākot no mazākajiem, piedāvāt braucienu uz izstādi, kāds būs saturs un veids, kā varēs gūt zināšanas par Latviju. Izstāde “Latvijas gadsimts” ir viena no programmā “Latvijas Skolas soma” ieteiktajām.

Iespējams arī veidot vairāku skolu sadarbību plašāku kultūras un mākslas norišu rīkošanā. Finansējumu var izlietot novadpētniecības, dabas vai vēstures objektu apmeklējumam. Paredzēts, ka skolas varēs aicināt izrādes, organizētas darbnīcas saistībā ar Latvijas dabas, vēstures un sabiedrisko procesu iepazīšanu.

Katra pašvaldība būs atbildīga, lai mācību iestādēs tiktu izveidota mērķtiecīga programma un "Latvijas skolas soma" izdotos pēc iespējas vērtīgāka. Novados par programmas koordinētājiem iecelti: Amatas novadā – Dina Dombrovska, Cēsu - Lolita Kokina un Dzidra Matusēviča , Līgatnē - Dace Bērziņa, Jaunpiebalgā -Ulla Logina, Pārgaujā - Solveiga Ruska, Priekuļos -Inga Krafte, Raunā - Edgars Plētiens, Vecpiebalgā - Daiga Šatrovska.

Programma “Skolas soma” ilgs piecus gadus, tajā paredzēts tērēt 13, 5 miljonus eiro. Finansiālā izteiksmē “Latvijas skolas soma” paredzēta kā pati lielākā valsts dāvana simtgadē, iecerēts, ka to saņems vairāk nekā 200 tūkstoši mācību iestāžu audzēkņi.

http://news.lv/Druva/2018/08/30/kam-paredzeta-latvijas-skolas-soma

 

2018-08-31
Laika ziņas
Aptaujas