Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Pirmo un simto reizi septembrī sagaida skolēnus

Autors: Anna Strapcāne

Datums: 03.09.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Ziņas

Laikā, kad nu jau vairākas skolas svin savu simtgadi un bieži tiek runāts par izglītības iestāžu slēgšanu, dibinātas tiek arī jaunas mācību iestādes

Situācija, ka pirmā skolas diena ir kaut kas jauns ne tikai skolēniem un viņu vecākiem, bet arī pašai skolai, pēdējā laikā nav ierasta, taču Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā šis būs pats pirmais septembris. Skola būtībā augs kopā ar bērniem. Vienlaikus ne tik tālu esošajai Siguldas Valsts ģimnāzijai šis jau būs simtais mācību gads. Arī tas ir bijis stimuls, lai celtu kvalitātes latiņu uz jau izlolotu vērtību pamata. Patīkams satraukums šodien ir abās skolās.

Ģenerālmēģinājums

Brīdī, kad viesojamies Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā, mācību gads vēl nebūt nav sācies, bet skolā dzirdamas bērnu čalas. Pirmklasnieki ir sapucējušies un šo varētu nosaukt par Dienas režisētu ģenerālmēģinājumu 1. septembrim. Todien bērnu nav daudz, bet arī septembrī visas skolas telpas nebūs piepildītas – skola augs kopā ar viņiem. Šogad tiks atvērta viena pirmā klase – aptuveni 15 skolēnu. «Te būs tā izglītības sistēma, kuru es vēlos savam bērnam, – tā jaunā. Pavisam citādi, nekā tas ir ierasts, kā šeit bija pirms tam,» Dienai saka šo bērnu vecāki.

Skola ēkā Augšlīgatnē bijusi visu laiku. Vien pavasarī darbu te pārtrauca Līgatnes novada vidusskolas filiāle, bet jau vasarā telpas pielāgotas jaunajai skolai. Te vairs no tradicionālajām klasēm ar soliem nav ne miņas. Vide ir mājīga. «Ir ļoti grūti reformēt lietas, kas jau ir procesā. Skola ir ļoti, ļoti smagnējs process, un vajadzīgs ilgs laiks, milzīga pacietība, lai mainītos. Līdz ar to šis ir viens no visideālākajiem veidiem, kā mēs varam restartēt un ieraudzīt, kā mēs varam kompetenču pieeju ieviest skolā. Mēs sākam ar vienu pirmo klasi, kur uzbūvējam mācību procesu no jauna, saprotot, kā tas būtu labāk bērniem, kā mēs paši to gribētu, un pielāgojam to videi. Šis ir vislabākais veids, kā uzsākt,» Dienai stāsta skolas direktore Sanita Ungura.

Pamatojot, kāpēc šajā laikā, kad pārsvarā runā par skolu slēgšanu, ir iespējams atvērt jaunu sākumskolu, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai norāda – bērniem ir nepieciešama jauna, moderna skola tuvu mājām, kur ir ieviests «rītdienas vai parītdienas izglītības standarts». Pašvaldību nebiedē arī iespējamais skolēnu trūkums – ja būs skola, būs arī bērni, saka domnieks. Viņa teiktajam piekrīt arī skolas direktore. Lai gan pagājušās nedēļas beigās 1. klasei bija pieteikti 15 skolēni, viņa uzskata, ka pie šī skaitļa nekas neapstāsies. Nākotnē paredzēts, ka lielākas klases par 24 skolēniem nebūs, un bērni te mācīsies, līdz pabeigs 6. klasi. Direktore prognozē, ka pienāks arī brīdis, kad kādam nāksies atteikt. Viņa novērojusi, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas dzīvot vidē, kur bērniem ir viegli pieejamas mācības, drošs ceļš uz skolu un interešu izglītība un vienlaikus vecāki var doties uz darbu galvaspilsētā. Protams, šāds modelis ar nelielu bērnu skaitu prasa arī finansiālus ieguldījumus no pašvaldības, un gan skolā, gan novada domē Dienai apliecina, ka par to izpratne ir.

Augs kopā

Stāstot par skolas vīziju, S. Ungura min vienotu izpratni par skolas vērtībām, citādu iekšējās organizācijas kultūru un atšķirīgu mācību procesu, ko skola negrib saukt par stundām, – vēlme ir uzbūvēt skolas ikdienu maksimāli līdzīgu dzīvei, nojaucot stundu robežas un saplūdinot mācību priekšmetus. Resursi tiks koncentrēti uz to, lai šī gada laikā izveidotu tādu modeli, kas būtu vislabākais bērniem. Vecāki to uzskata par lielu plusu – visa uzmanība tikai viņu bērniem. Tas dod pārliecību, ka viss būs kārtībā. Patīkams satraukums ir arī pašiem pedagogiem. Pirmās klases audzinātāja Marta Bišofa-Rubene Dienai uzsver, ka kopā ar bērniem viņi būs tie, kas šo skolu veidos.

Skolu atšķir vēl viena iezīme. Pirmajā stāvā darbosies bērnudārza grupiņa, kurā mācīsies sešus gadus veci bērni, viņi gadu vēlāk tepat ies arī pirmajā klasē, turklāt viņu audzinātāja dosies viņiem līdzi, kļūstot par sākumskolas skolotāju. Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Gunita Liepiņa Dienai skaidro, ka tas nodrošinās veiksmīgāku pēctecību sešgadniekam uz pirmo klasi. Bērni būs pieraduši pie vides, ikdienā tiksies ar skolotājiem un vecākajiem bērniem, kā rezultātā nebūs grūti pieņemt pārmaiņas.

Šodien skolā jau iesācies ikdienas režīms, jo svētki svinēti tieši 1. septembrī, sestdien. Vienlaikus neviens tagad nesēž piekalts skolas solam un negaida striktas skolotāja norādes. Pirmā nedēļa būs veltīta tam, lai bērni pierod pie jaunās vides, dienas režīma un sadraudzējas savā starpā. «Mans sapnis ir, lai bērni skolā turpina dzīvi, nevis atnāk un skolu un pēc tam atkal dzīvo,» saka skolas direktore. 

Ar pieredzi

Tajā pašā Latvijas pusē, tikai nedaudz tuvāk galvaspilsētai esošajai Siguldas Valsts ģimnāzijai (SVĢ) šis būs simtais mācību gads. Skola apaļo jubileju svinēs novembrī. Tā savā ziņā būs robežšķirtne nākamajām pārmaiņām, lai tiektos uz vēl augstāku mācību kvalitāti, kas vienmēr bijis šīs skolas zīmols.

Par Siguldas ģimnāzijas dibināšanas dienu pieņemts uzskatīt 1918. gada 17. novembri, un kopš tā brīža skola vairākkārt mainījusi nosaukumu un atrašanās vietu. Skolas direktors Rūdolfs Kalvāns šaubās, ka Latvijā būtu kāda skola, kura visu tās pastāvēšanas laiku, kas tuvojas gadsimtam, ir pavadījusi vienā ēkā: «Skola ir gaisīgāks apzīmējums. Tie ir sasniegumi, pedagogu kolektīvs, kas ir veidojis šo skolu, iesāktie procesi un tradīcijas, kas caurvijas.»

Skolas jubilejas svinības norisināsies otrajā novembra nedēļā ar vērienīgiem pasākumiem, arī salidojumu. Nebūs gan tādas kampaņas kā Latvijas simtgadei, taču šo notikumu pamanījis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šodien viņš kopā ar Ivetu Vējoni Siguldā ģimnāzistus sveiks pirmajā skolas dienā.

Par godu simtgadei top arī skolas simtgades grāmata, apkopojot bijušo pedagogu un absolventu atmiņas. Par ekskursijām 50. gadu beigās un skolas sadzīvi raksta 1960. gada absolvents Aladins Sproģis: «Vasaras brīvlaiki parasti iesākās ar ekskursijām, braucot vaļējās automašīnās, sēžot uz koka beņķiem. Mana klase pabija zem HES ūdens esošajā Pērses ūdenskritumā, redzējām, kā Staburags raud un kur «Staburaga puikas» darbojās, bijām Gaiziņā un pat pie Krievijas lepnuma «Auroras». Padomju valsts svētkos, tērpušies skolēnu formas tērpos – melnos uzvalkos un speciālas formas cepurēm galvās (vairāk gan tās ignorējot) –, braši soļojām gājienos pa Siguldas ielām.» Brīdī, kad Diena viesojas skolā, šķirstām arhīva materiālus, un bildēs redzamas arī speciālās formas cepures.

Šim laikam atbilstoša atslēgas frāze gan būtu «skola nākamajiem simt gadiem», spriež skolas direktors. Šogad kopā savijas trīs nozīmīgi aspekti – skolas jubileja, skolas jaunās ēkas projekts un pārmaiņas mācību saturā un metodikā. Uz šī viļņa skola noslēdz simtgadi, lai ar pilnu atdevi iekāptu nākamajā kvalitātes līmenī. Tā ir vilkme mainīt arī domāšanas veidu un gūt spēcīgu iedvesmu. Ja sakristu tikai kāds no šiem faktoriem, iespējams, apņēmības pietrūktu, uzskata direktors.

Laikam līdzi

Šajā mācību gadā SVĢ mācīsies aptuveni 500 skolēnu no 7. līdz 12. klasei. 2000. gadu sākumā Sigulda gan nebija izņēmums, un arī te skolēnu skaits bija pat 900. Tas gan netraucē šobrīd rīkot uzņemšanu ar atlasi, atļaujoties arī kādam atteikt. Jaunajā ēkā, uz kuru skola pārcelsies, visticamāk, nākamajā vasarā, mācīties varēs ap 600 skolēniem. Šīs pārmaiņas arī dos lielāko impulsu izmaiņām mācību darbā, jo skolas vide būs mūsdienu prasībām atbilstoša un moderna. «Man kā direktoram no pārmaiņu vadības viedokļa šajā ēkā pārdot jauno saturu būtu daudz grūtāk nekā tad, kad būsim jaunajā ēkā,» saka R. Kalvāns, norādot, ka te neviens negaida pavēles no Rīgas, bet paši dara daudz, lai nodrošinātu iespējamo labāko izglītības kvalitāti. Īpaši liela atbildība par rezultātu ir tā vērtība, kas simt gadu laikā izkopta. Direktors uzsver, ka tas šajā skolā bijis būtiski visos laikos. Turklāt iešana uz rezultātu ir ļoti plašā nozīmē – ne tikai centralizēto eksāmenu vērtējumi, bet arī skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs, absolventu gaitas un skolēnu panākumi sportā un kultūras jomā.

Kāda būs šī skola vēl pēc 100 gadiem? «Tas tāds kosmoss, bet var piebilst, ka noteikti ģimnāzija ies laikam līdzi un nekādā veidā nepretosies pārmaiņām. Mēs esam atvērti. Turklāt, ja pēc 100 gadiem būs teleportēšanās, to izmantos arī ģimnāzisti,» saka direktors.

http://news.lv/Diena/2018/09/03/pirmo-un-simto-reizi-septembri-sagaida-skolenus

 

Bērni gūst traumas atpūšoties

Autors: Monika Sproģe

Datums: 04.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka vēl arvien mediķu rokās nonāk kukaiņu sadzelti cilvēki, tāpat aizvadītajā nedēļā traumas guvuši vairāki bērni.

29. augustā cietuši divi bērni. Cēsīs, skeitparkā, kritusi desmitgadīga meitene, bērns guvis smagu žokļa traumu un nogādāts Rīgā, sejas ķirurģijas centrā, bet Līgatnē deviņgadīga meitene kritusi no karuseļa un guvusi galvas traumu. Bērns aizvests uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. 27. augustā deviņgadīgs zēns guvis smadzeņu satricinājumu, rosoties Cēsu skeitparkā, viņš nogādāts Cēsu klīnikā.

28. augustā Priekuļu pagastā 64 gadīgai sievietei, dzerot atspirdzinošu dzērienu, rīklē iedzēlusi lapsene. Sievietei konstatēta smaga alerģiska reakcija, ierodoties glābšanas brigādei, pacientes stāvoklis jau esot bijis ļoti smags - cietušai sākusies smakšana. Sieviete nogādāta Cēsu klīnikā.

http://news.lv/Druva/2018/09/04/berni-gust-traumas-atpusoties

 

Pirmā pieredze rada pārdomas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 04.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Katrā lauku pašvaldībā nopietni izvērtēts, ko par atvēlēto naudu var izdarīt un kur to visvairāk nepieciešams ieguldīt.

Pērn bija izdevīgāk

Raunas novads šaipusē bija viens no pirmajiem, kas sāka īstenot ceļu atjaunošanas projektus. Pārbūvēti divu grants ceļu posmi Raunas pagastā – Cimza - Dravēļi (posmā līdz Jāņaskolai) un Draudzības trase (posmā no Rozēm līdz krustojumam ar valsts autoceļu V298). Cimza - Dravēļi trīs kilometri izmaksāja 108 245 eiro, bet 5,3 kilometri Draudzības trases - 224 131 eiro.

“Vieni no pirmajiem sākām šos projektus. Pagājušajā gadā cena būvdarbiem bija laba, šogad tā ir divreiz lielāka, var izdarīt uz pusi mazāk. Šis, manuprāt, ir sliktākais gads, lai pārbūvētu grants ceļus. Gan konkurence ceļu būvniekiem ir maza, jo darba pietiek, gan cena augsta,” vērtē Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilst, ka patlaban notiek pārējo plānoto pārbūvējamo ceļu projektēšana.

Cik vietās īpašumam vajadzīgs pievedceļš.

Katrā novadā ir sava pieredze pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” projektu īstenošanā.

Pērn Amatas pagastā nodeva ekspluatācijā pārbūvēto ceļa posmu Amatas skola – Gribuļi – Lielmārči . Par 158 677 eiro sakārtoti četri kilometri. Šogad tiks pabeigts 6,51 kilometru garais ceļa Zaube – Galiņi posms, kur darbiem paredzēti 206 722 eiro.

“Pabeigsim ceļu Zaubes pagastā, tad izstrādāsim projektus Nītaures un Skujenes pagasta ceļu posmiem. Ceļu pārbūve Amatas un Zaubes pagastā iemācījusi, ka nedrīkst sasteigt projektēšanu, jo pēc tam novērst kļūdas ir gan laikietilpīgi, gan dārgi. Radušies arī diezgan daudzi jautājumi, kā tiek izlietota nauda. Ja uz katru kadastra vienību, nevis īpašumu būvējam nobrauktuvi, un uz ceļa Zaube-Galiņi ir 50 nobrauktuves, tie ir 50 tūkstoši eiro. Caurteka un grants, vēl darbs, lētāk neiznāk. Uz ceļa Amatas pagastā ir izbūvētas 46 nobrauktuves un ierīkotas 42 caurtekas. Labi redzams, ka gada laikā uz vairākiem īpašumiem neviens nav braucis un nobrauktuve nav izmantota. Ir ar šiem cilvēkiem jāvienojas, viņiem jābūt godprātīgiem, nevaram no katra projekta plēst ārā naudu. Ja tuvākajos gados nebraukšu uz savu tīrumu no pagasta ceļa, tas jāapzinās. Esmu dzirdējusi sakām, ka varbūt kādreiz to lauku – kadastra vienību - atdalīšu, tad vajadzēs. Projektē-šanas laikā ar cilvēkiem daudz un nopietni jārunā,” pārdomās dalās Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Līdzīga pieredze ir arī citos novados. “Te ceļam vajag paplašinājumu, jo te stāvēs mašīnas. Un tur vēl otru, lai būtu ērtāk. Ja to nedarīsiet, mēs nesaskaņojam ceļa pārbūvi,” pieredzē dalās Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents, bet Elita Eglīte uzsver, ka no katra kadastra īpašnieka saskaņojums jādabū, citādi neko nevar izdarīt. “Ir vietas, kur pašvaldības ceļš iet caur īpašuma pagalmu. Vienā ceļa pusē ir māja, otrā, piemēram, kūts. Nevaram taču tos dažus metrus būvēt ceļu šaurāku, tad atkal platāku,” skaidro Elita Eglīte.

Lieljaudas tehnikai brauktuves pārāk šauras

Evija Zurģe savukārt akcentē, ka ne mazums pārmetumu dzirdēts par pārāk šauru ceļu, kurā zemnieki ar tehniku izmainīties nevar. “Platāku ceļu izbūvēt nevar, jo blakus ir privātīpašums,” viņa atgādina un piebilst, ka dažkārt rodas iespaids, ka it kā pārbūvē ceļus, bet tie nav vajadzīgi, jo lauksaimniecības tehnika nevar pa tiem izbraukt. “Pirms pārbūves gar ceļu grāvju nebija, divas pļaujmašīnas viena otrai padeva ceļu, iebraucot tīrumā. Tagad tā izdarīt nevar,” skaidro Evija Zurģe.

Jārēķinās ar katra vēlmēm

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone vēl papildina, ka, tiklīdz sākas remontdarbi, cilvēki ir neapmierināti, jo viņiem radītas neērtības. Vienas nakts laikā diemžēl ceļu pārbūvēt nevar,” uzsver pašvaldības vadītāja un pastāsta, ka pirmās kārtas plānotie darbi pabeigti, tiek gaidīti saskaņojumi nākamajiem. Pārbūve veikta ceļam Auniņi – Dzeguzes posmā 3,8. km - 5,6. km Mārsnēnu pagastā, izmaksas - 93 681 eiro, Kainaži – Sarkaņi posmā 0,00. km – 0,9. km, 2. km – 2,60. km Liepas pagastā, izmaksas - 107 334 eiro, Kalāči – Irbītes posmā 2,00. km – 2,60. km Liepas pagastā, izmaksas - 37 314 eiro, Sīkuļi – Lisa posmā 2,00. km – 3,40. km Mārsnēnu pagasta, izmaksas - 81 912 eiro.

Līgatnes novadā divu grants ceļu - Rūpnieki – Ratnieki un uz Asaru ezeru posmu pārbūvei iepirkums bija pavasarī. Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka cena tam brīdim bijusi pieņemama. “Gaidām, kad tiks noslēgts finansējuma līgums, būvnieki gatavi sākt strādāt. Kilometrs izmaksā ap 60 tūkstoši eiro. Protams, katram ceļam citas izmaksas. Kaut vai tās pašas nobrauktuves un caurtekas uz katru kadastra vienību izmaksā ļoti dārgi. Bet īpašnieks pasaka, man vajag. Lai varētu pārbūvēt ceļu, jārēķinās ar katra vēlmēm, bieži vien ne tik daudz vajadzībām,” pārdomās dalās Ainārs Šteins.

Pārgaujas novadā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu uzsākta četru grants ceļu posmu pārbūve 9,27 kilometru garumā. “Programmu īstenojam. Ceļu saraksts visiem zināms. Kamēr projektu apstiprināja, cena par darbiem pieauga. Ceļinieki strādā, būvuzraudzība savu darbu dara kārtīgi, darba gaitā arī projektētājs, ja rodas kādas nianses, iesaistās,” pastāsta Pārgaujas novada vadītājs un piebilst, ka tiek meklēti dažādi risinājumi, lai ceļu stāvokli novadā uzlabotu. Piesaistot ES finansējumu, ceļš tiek pārbūvēts, bet pašvaldība par saviem līdzekļiem to asfaltē. Par saviem līdzekļiem pašvaldība ir atjaunojusi 2,9 km garo ceļa posmu Mazaiskrogs - Irbēni, kam jau uzliets asfalta segums. Noasfaltēts arī Auciems – Ziemeļi un ceļš uz Ungurmuižu. “Mums jāmācās uzticēties profesionāļiem. Ceļu projektētāji un būvnieki tomēr labāk zina, kas un kā jādara. Bet, protams, vienmēr ir cilvēki, kuri ir kompetenti visos jautājumos, arī ceļu būvē,” piebilst Hardijs Vents.

Darbu sākšana kavējas

Jaunpiebalgas novadā, kā atzīst novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, neveicas ar projektētājiem. “Viens projekts ir gatavs, otrs top. Šogad darbus nesāksim, jo cenas ir neprognozējamas,” stāsta novada vadītājs un piebilst, ka nelieliem ceļu remontdarbiem vispār nevar dabūt būvniekus.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš uzsver, ka, domājot par ceļu sakārtošanu, līdztekus tiek ieguldīts pašvaldības un ES finansējums. “Aizķeršanās bija saskaņojumā par finansējumu, bija jāizlabo juridiskas neprecizitātes, bet būvnieki ir gatavi darbam. Trīs projekti tiks īstenoti Dzērbenes, Inešu pagastā un Taurenes un Vecpiebalgas pagastā,” pastāsta Vecpiebalgas novada vadītājs. Šo ceļu pārbūve tiks veikta par ELFLA līdzfinansējumu. Ilgi gaidīta ir ERAF programmas projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Vecpiebalgas novada Inešu pagastā” Inešu industriālās zonas asfaltēšanas īstenošana. Iepirkumā bija pieteikušies trīs pretendenti, darbi tiks veikti par 421 870 eiro, dārgākais piedāvājums bija 547 777 eiro.

Ir standarti, ir iedzīvotāju viedokļi

Katra pašvaldība cenšas izmantot visas iespējas, lai saremontētu savus ceļus. Par tiem ikdienā nākas uzklausīt ne mazums pārmetumu. Bieži vien pat nepamanām, ka nomainīta kāda caurteka, ceļš ziemā iztīrīts, vasarā nogreiderēts. Tas ir pašsaprotami, jo iedzīvotājiem jānodrošina izbraucami ceļi. Vairāki pašvaldību vadītāji atzina, ka aizvien var tikai brīnīties par cilvēku neiecietību, nevēlēšanos redzēt tālāk par savu pagalmu.

“Par standartiem ir jārunā. Ne jau mēs izdomājam, cik dziļam jābūt grāvim,” saka Elita Eglīte, bet Ainārs Šteins atzīst: “ Līdz šim tādu problēmu nebija. Kad ceļinieki uz valsts autoceļa Līgatne – Ķempji izraka grāvjus, priecājāmies un arī apsvērām, kā braukt. Ziemā ir problēmas, abās pusēs ceļam ir lauks, apkārt viss balts, nesaproti, kur ceļa mala, kur jau grāvis. Vietējie jau katru līkumu zina, bet svešiniekam nav viegli.”

Var vien piebilst, ka ELFLA ceļu pārbūves projektu uzraudzība ir pieci gadi pēc tā īstenošanas.

***

Fakti

Līdz 2020.gadam lauksaimniekiem un pārējiem pasākuma atbalsta saņēmējiem būs pieejams finansējums ieguldījumiem 126 635 591 eiro apmērā, no kura 86 112 202 eiro ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums un 40 523 389 eiro – valsts finansējums.

Amatas novads - 0,97

Cēsu novads - 0,38

Jaunpiebalgas novads – 0,39

Līgatnes novads – 0,31

Pārgaujas novads – 0,76

Priekuļu novads – 0,91

Raunas novads – 0,58

Vecpiebalgas novads – 0,77 miljoni eiro.

***

Uzziņai

Par putekļaino lauku ceļu stāvokli katram savs viedoklis, bet skaidrs viens – kaut saremontē kādu pāris kilometru posmu, desmitiem kilometru aizvien ir bedrēs, ceļmalas ieaugušas krūmos, grāvju, kur notecēt ūdenim, nav. Pamazām jau situācija uzlabojas un kļūst cerīgāka. Lauku grants ceļu sakārtošanai pašvaldībām pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Izanalizējot situāciju Latvijā, tika secināts, ka 2011.gadā 39% autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem nepieciešama pārbūve. Pašvaldības lauku teritorijā ar savā budžetā pieejamajiem finanšu līdzekļiem pārsvarā var nodrošināt tikai ceļu uzturēšanu un saglabāšanu, bet ne esošo ceļu pārbūvi vai jaunu izbūvi, un tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju labklājību.

2015.gadā tika sākts pasākums “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, kas atbalsta pašvaldības lauku ceļu izbūvi un pārbūvi atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un rīcības plānam, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, tādējādi uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves vidi, lai sekmētu pilsētu un lauku mijiedarbību, kā arī nodrošinātu darbavietu un pakalpojumu pieejamību. Turklāt transporta infrastruktūrai ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības attīstībā.

Pretendējot uz Eiropas naudu grants ceļiem, katrā novadā notika iedzīvotāju sanāksmes, kurās tika apspriests, vērtēts, kuri būs tie ceļi, kas katrā pagastā pārbūvējami vispirms. Programmā arī noteikts, ka prioritāri atbalstāms objekts, kas ļauj veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbības konkurētspēju attiecīgajā teritorijā, lai nodrošinātu efektīvāku ceļa infrastruktūras attīstību un ievērotu vietējo uzņēmēju intereses. ES un valsts atbalsts noteikts, ņemot vērā novada kopējo grants ceļu kopgarumu, reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un laukaugu platības. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumu no 2014.-2020.gadam “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” uzrauga Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

http://news.lv/Druva/2018/09/04/pirma-pieredze-rada-pardomas

 

Studiju pilsēta – Cēsis

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 05.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu mazpilsēta turpina būt par studiju pilsētu. Šonedēļ mācību gadu 1. kursā kopumā sākuši nedaudz vairāk kā 200 studentu, katrs kādā no trīs augstskolu filiālēm.

Par studiju pilsētu Cēsis veidojās pirms 24 gadiem līdz ar mācību filiāles pedagoģijas studijām izveidošanu. Šogad Latvijas Universitāte pedagoģiju Cēsīs aicināja studēt četrās programmās, un visas piepildītas. Otrdien, kad sākās klātienes mācības, ar pedagogiem tikās 115 jaunuzņemtie studenti.

Pirms 17 gadiem Cēsīs darbu sāka Biznesa augstskolas “Turība” filiāle. Šogad tā ieinteresējusi 72 jaunus studētgribētājus, tajā skaitā Siguldas un Rīgas iedzīvotājus. Cēsīs “Turībā” joprojām pieprasītākās ir tiesību zinātņu, tirdzniecības, finanšu un grāmatvedības studijas.

Rīgas Tehniskās universitātes filiāle Cēsīs sāka darbu pirms astoņiem gadiem, piedāvājot divus gadus studēt mazpilsētā, bet nākamos universitātē Rīgā. Šoruden klātienē Cēsīs 1. kursā vēlēšanos mācīties izteikuši 17 vidzemnieki, neklātienē - deviņi. Starp cēsniekiem un studentiem no Līgatnes un Priekuļiem šogad studijas RTU Cēsu filiālē sākuši arī vairāki rīdzinieki. Uzņemšana vēl turpinās.

http://news.lv/Druva/2018/09/05/studiju-pilseta-cesis

 

Vēlēšanu komisijas gatavojas vēlēšanām

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars Cēsīs seminārā tikās ar astoņu novadu - Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas - vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem.

“Iecirkņu darba galamērķis ir nosūtīt vēlēšanu rezultātus,” atgādināja Arnis Cimdars, un vēlreiz tika pārrunāta vēlēšanu sagatavošanas un norises gaita.

Katrs, kurš kaut reizi piedalījies vēlēšanās, zina kārtību, kas jāievēro vēlētājam. Lai viss notiktu, kā nākas, gādā vēlēšanu komisija. CVK priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz pašsaprotamām lietām. Pie iecirkņa jābūt norādēm, pie izejas jābūt galdam ar neizmantotajām vēlēšanu listēm, jāparedz iespējas savu darīt novērotājiem, un ir vēl daudz dažādu tehnisku lietu, kuras nedrīkst aizmirst. “Jāievēro personas datu aizsardzība. Ja iecirknī filmē un fotografē, pie ieejas jābūt informācijai un paskaidrojumam, kur izmantos foto un uzfilmēto materiālu,” atgādināja A.Cimdars.

Cēsu puses astoņos novados vēlēšanu komisijas ir pieredzējušas,ir tikai daži jauni iecirkņu komisiju priekšsēdētāji un novadu komisiju locekļi, bet arī viņiem ir pieredze darbā komisijā. “Jā-mācās, jāapgūst instrukcijas, datorprogramma. Komisijā atbildīgā amatā esmu pirmoreiz. Nav nekā sarežģīta, nesaprotama, bet ir jāapgūst daudz jauna,” “Druvai” atzina Cēsu novada vēlēšanu komisijas sekretārs Kaspars Blaumanis. Vēlēšanu iecirknī, kas atradīsies Pastariņa sākumskolā, pirmoreiz priekšsēdētājs būs Jānis Zālītis. Arī viņš pārliecināts, ka līdz vēlēšanu dienai ir gana daudz darāmā un pašam soli pa solim jāapgūst vēlēšanu norises gaita.

Vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji un sekretāri pastāstīja, ka katrās vēlēšanās ir kas jauns, jo vispirms jau attīstās tehnoloģijas, kuras izmanto balsu skaitīšanā un datu nodošanā. “Komisijā noteikti jābūt kādam ar pieredzi. Ja visai komisijai pirmās vēlēšanas, tas ir pārlieku liels izaicinājums, jo katrs uzņēmies lielu atbildību. Arī pieredzējušajiem pirms katrām vēlēšanām instrukcijas jāizlasa, jo kaut kas mainās, kaut kas jauns, un bieži vien arī zināmais pa četriem gadiem aizmirstas,” pārdomas izteica pieredzējusī Mārsnēnu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Rūta Ravinska un uzsvēra, ka tie, kuri uzņemas pienākumu strādāt vēlēšanu komisijā, apzinās arī atbildību.

Priekuļu novada iecirkņu vēlēšanu komisijās notikušas nelielas izmaiņas. “Tā kā vēlētāju skaits Mārsnēnu un Veselavas pagastā samazinājies, samazinājām arī komisijas locekļu skaitu. Veselavas iecirknim ir jauna priekšsēdētāja Margita Bērziņa, bet viņai ir pieredze darbā iecirknī,” pastāstīja Priekuļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Ikauniece un piebilda, ka visos iecirkņos balsis tiks skenētas, nevis skaitītas ar rokām.

Arnis Cimdars pauda pārliecību, ka vēlēšanu komisijas savu darbu izdarīs atbildīgi. Kolēģiem viņš arī piebilda, ka viņu darbu, visticamāk, nenovērtēs, bet paveikto un iegūto pieredzi atņemt nevar neviens. “Tiešā veidā vēlēšanu rezultātu nosaka tie, kuri atnāk uz vēlēšanām, bet netieši tie, kuri neatnāk. Ar rezultātu vienmēr kāds būs neapmierināts.

Priekšvēlēšanu kampaņas ir vēlēšanu blakus produkts. Katram cilvēkam ir tiesības būt neapmierinātam ar dzīvi, un viņš to pauž sabiedrībai. Ja dzīvē neveicas, grūti pieņemt, ka kādam darbs sokas, ka kāds kaut ko spējis izdarīt. Un tad sākas sazvērestības teorijas. Tas nav nekas jauns,” pārdomās dalījās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars.

“Druva” jau rakstīja, ka vēlēšanu komisiju locekļu atalgojums ir 2,70 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Samaksa ir pieticīga, lai neteiktu simboliska. Vēlēšanu komisiju vadītāji pat neieminējās par atalgojumu. “To droši var saukt par neadekvātu. Par to arī liecina tas, ka cilvēki atsakās strādāt komisijās. Prasības ar katrām vēlēšanām palielinās, nāk klāt jaunas tehnoloģijas. Samaksai jābūt atbilstošai. Vienu nedēļu strādāt un vēl veltīt brīvdienu darbam komisijā, būt atbildīgam, tas ir daudz, bet to nenovērtē. Daudzi skolotāji ir komisijās, bet viņiem atteikties no pamatdarba uz vēlēšanu laiku ir neizdevīgi. Negribētos, ka pēc laika komisijās piekritīs strādāt tikai tie cilvēki, kuru zināšanu līmenis atbilst viņu minimālajam ienākumu līmenim,” par vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumu viedokli pauda Arnis Cimdars un uzsvēra, ka nav šaubu, ka iecirkņos komisijas visu izdarīs atbilstoši demokrātiskām vēlēšanām.

13.Saeimas vēlēšanas notiks 6.oktobrī.

http://news.lv/Druva/2018/09/06/velesanu-komisijas-gatavojas-velesanam

 

Trūkst ābolu lasītāju

Autors: Monika Sproģe

Datums: 06.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Kopš augusta no lauksaimniekiem pienāk ziņas, ka dārzkopības un dārzeņkopības saimniecībās ļoti trūkst darbaroku ražas vākšanai. Tiek meklēti gan šoferi, gan ogu un augļu vācēji, gan dažādu vienkāršo darbiņu veicēji.

Arī Līgatnes novada SIA “Līgatnes ābele” meklē ābolu lasītājus, taču agronome Gaida Grava saka, ka atsaucība maza: “Palīgus meklējam tuvējā apkārtnē, saprotot, ka no attālākiem pagastiem un blakus novadiem cilvēki neizbraukās. Kāds piezvana, painteresējas, varbūt pat atnāk pāris dienu pastrādāt, bet tad entuziasms noplok un cilvēks pazūd. Labu laiku meklējām krāvēju, jo tas tomēr vīrieša darbs, bet tā arī neatradām. Ļoti gaidām četrus cilvēkus pie ābolu novākšanas. Esam vērsušies arī Nodarbinātības aģentūrā, bezdarbnieki ir, bet strādāt gribošo maz vai nemaz. Protams, ābolu lasīšana arī nav rūpnieciskais darbs, darbdiena sākas agri, beidzas tad, kad darbiņš padarīts,” saka G. Grava un piebilst, ka lauksaimniecībā vienmēr bijis fiziski smagi jāstrādā, tāpēc cilvēki neraujas uz lauku saimniecībām.

Nereti darba meklētājus vispirms interesējot darba samaksa un tikai tad pienākumi. Te agronome skaidro, ka par ābolu vākšanu maksā pēc padarītā, tiek maksāti visi nodokļi. “Tūkstoš eiro par darbu noteikti nebūs, kā medijos izskanējis. Mēs maksājam pēc padarītā, ja čakli strādā, var nopelnīt vairāk par minimālo darba algu. Pašlaik pie mums strādā meitene no Gulbenes, viņa jūtas apmierināta gan ar darbu, gan samaksu.”

Uzņēmumam pieder vairāki ābeļdārzi, katrā dažādas ābolu šķirnes, līdz ar to augļi jāvāc secīgi, atbilstoši tam, kā tie nogatavojas. G. Grava saka, ka septembra vidū varētu piedāvāt arī pašlasīšanu, jo pēc tās pieprasījums arvien palielinās “Nākot tuvāk septembra vidum, aicinām cilvēkus zvanīt un interesēties, kurā dienā varētu braukt lasīt ābolus. Ņemot vērā lielo darba apjomu, pieļauju, ka tās būs īpašas dienas, taču laiks rādīs. Raža ir skaista, ābolu daudz, un jau tagad varu teikt - pietiks visiem.” .

http://news.lv/Druva/2018/09/06/trukst-abolu-lasitaju

 

Iesācēju skolās vairāk nekā beidzēju

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 07.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts finansējuma saņemšana no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai pienācīgi atalgotu skolotājus, aizvien ir atkarīga no skolēnu skaita mācību iestādē. Jo vairāk audzēkņu, jo lielāka valsts mērķdotācija nonāk pašvaldībās un to dibinātajās skolās pedagoģiskā personāla atalgošanai.

Par atskaites punktu skolēnu skaitam skolās Izglītības un zinātnes ministrija atzīst tikai vienu dienu. Tā ir mācību gada pirmā diena. Skolām elektroniski jānosūta skolēnu skaits, norādot katra audzēkņa personas datus. Apkopotā informācija ir pamats tam, kāda summa pienāksies skolai mācību gada garumā, lai atalgotu pedagogus.

Šajā mācību gadā Cēsu novads saņems cerēto apjomu, tas nebūs mazāks kā iepriekš. Četrās pamatskolās, četrās vidējās izglītības mācību iestādēs un divās sākumskolās kopā ņemot, audzēkņu skaits novadā nav samazinājies.

1. klasēs Cēsīs iestājušies: Cēsu 1. pamatskolā 59, Cēsu 2. pamatskolā 54, Pastariņa sākumskolā 50, Pilsētas vidusskolā 48 skolēni. Internātpamatskolas attīstības centra 1. klasē mācīsies 15 bērni. Vaives pagasta Līvu sākumskolā pieteikts viens ( visā skolā 26 bērni), Rāmuļu pamatskolā divi pirmklasnieki (skolā 62 audzēkņi).

Vidējās izglītības iestādes Cēsīs ir četras – divas ģimnāzijas un divas vidusskolas. Cēsu Valsts ģimnāzijā 10. klasē 1. septembrī bija 89 skolēni ( pavisam mācību iestādē 381 skolēns), Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 10. klasē – 34 skolēni pavisam 225). Pašvaldībā vērtē, ka abas ģimnāzijas ir pietiekami piepildītas, lai tās varētu īstenot ģimnāzijām izvirzītās paaugstinātās prasības izglītības līmeņa sasniegšanā.

Vispārējo vidējo izglītību Cēsu Pilsētas vidusskolas 10. klasēs septembrī sāka 64 skolēni. Šovasar pieaugusi jauniešu interese par profesionālās izglītības iegūšanu, tāpēc Cēsīs Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas 1. kursā iestājušies vairāk skolēnu nekā pērn, mācību iestādē pavisam ir 213 audzēkņi.

Cēsu vēsturiskā rajona lauku skolās lielākais pirmklasnieku skaits šogad ir Priekuļu vidusskolā – 45. Vairāk nekā divi desmiti bērnu mācību gaitas sāk Jaunpiebalgā – 27 – un Vecpiebalgā – 25, Raunā uzņemti 19 pirmklasnieki. 15 bērni 1. klasi veido Liepas pamatskolā un šogad Augšlīgatnē izveidotajā Jaunajā sākumskolā, bet astoņi bērni pieteikti Līgatnes novada vidusskolas 1. klasē. Astoņi pirmklasnieki ir arī Stalbes vidusskolā, Straupes pamatskolā un Drabešu Jaunajā pamatskolā. Septiņi mazuļi uzņemti gan Amatas, gan Drustu pamatskolā, seši bērni Zaubes, tikpat arī Vecpiebalgas novada pamatskolā ( Dzērbenē), pieci Nītaures vidusskolā un četri Skujenes pamatskolā.

Pirmklasnieki lauku skolās neveido skaitliski mazākās klases. Mazākas klases ir pamatskolas beidzējiem. Teju individuāli skolotāji eksāmeniem gatavos Vecpiebalgas novada pamatskolā ( Dzērbenē) 9. klasi ar diviem skolēniem, Skujenes pamatskolā ir trīs, Zaubes, Drustu un Amatas pamatskolā katrā pieci 9.klases audzēkņi.

Ar četriem 12. klases skolēniem strādās Raunā. Klasēs grupu darbs varēs notikt Jaunpiebalgā – 18 skolēni 12. klasē, Priekuļos – 14, Nītaurē – 13, Vecpiebalgā 12, bet Līgatnē – astoņi skolēni. Stalbes vidusskola arī šogad nav uzņēmusi 10. klasi, tāpat kā iepriekšējos divus gadus tās vecākā klase ir 9. ar deviņiem skolēniem.

http://news.lv/Druva/2018/09/07/iesaceju-skolas-vairak-neka-beidzeju

 

Iepazīstina ar tējām, saldējumiem un citiem gardumiem

Autors: Monika Sproģe

Datums: 07.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Plašākajā pārtikas izstādē Baltijas valstīs “Riga Food”, kurā šogad akcentēta mājražošana un jauni, inovatīvi produkti, piedalās arī mūspuses pārstāvji.

Diāna Doniņa, kas saimnieko Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, izstādes apmeklētājus izglīto par ārstnieciskām zālītēm un zāļu tējām, prezentējot savu SIA “3x9 zālītes” un popularizējot lauku tūrisma piedāvājumu – "3 x 9 zālīšu" dabas taku. Līgatnes novada SIA “Meža brūklene” apmeklētājiem piedāvā savu saldējumu, savukārt Imants Dauksts no Priekuļu novada Veselavas pagasta “Kalna Stirnām” izstādes apmeklētājiem vedis medu, ziedputekšņus, vaska sveces un dažādus ogu–medus maisījumus. Savus produktus izstādē rāda arī pazīstamais uzņēmums “Latvijas ķiploks”, kas darbojas Raunā. “Riga Food” stendos apskatāmi un nogaršojami arī citu mūspuses pārtikas ražotāju gardumi.

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs izstādē rāda Priekuļos radītās rudzu, auzu, tritikāles, zirņu, kartupeļu šķirnes, uzsverot, ka tās ir vispiemērotākās laukaugu audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, turklāt Priekuļos selekcionēto šķirņu kvalitāte nodrošina efektīvu pārstrādes procesu, lai iegūtu veselīgus pārtikas produktus. Priekuliešu moto izstādē ir “Mūsu šķirne – Latvijas kods”.

Kopumā izstādē pārstāvēti 720 uzņēmumi no 35 valstīm, šogad te lūkojami arī 15 valstu nacionālie stendi. “Riga Food” ir vieta, kur ik gadu satiekas pārtikas industrijas profesionāļi no Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm, lai sekmētu biznesu un iepazītos ar aktualitātēm nozarē.

http://news.lv/Druva/2018/09/07/iepazistina-ar-tejam-saldejumiem-un-citiem-gardumiem

 

Iemācīt Mele mele gaidīt savu rindu

Autors: Tekla Šaitere

Datums: 07.09.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Mājdzīvnieki

Velgas Vītolas āpšu bērnu dzīves smalkās nianses Līgatnes dabas takās

Zvērkope Velga Vītola jau trīsdesmit septiņus gadus pilda savus pienākumus Līgatnes dabas takās, fotografē dzīvniekus, raksta grāmatas un māca cilvēkiem saprast dabu. Velga smejas – aizvadītajos gados viņa esot bijusi lāču, vilku, lapsu, aļņu, jenotsuņu un citu zvēru bērnu mamma, bet sešdesmit viena gada vecumā sākt auklēt āpšu mazuļus bija kas pavisam jauns un aizraujošs, kaut prasīja daudz spēka un enerģijas.

Tālāk es pati

Līgatnē rīti jau vēsi, miglas vāli ietin apkārtni mīkstā villainē, rudens sāk iekrāsot kokus un mežus latviski brūnganajos toņos. Pavasarī, kad Latviju pāršalca ziņa, ka zvērkopes mājā jauni iemītnieki – āpši (latīniski Mele mele), pie viņas neaizbraucu, pagaidīju, kad taps stāsti par īpašajiem rūpju bērniem.

Āpsēni pašās marta beigās piedzimuši kādā pamestā graudu kaltē, kur cilvēks visu ziemu nebija kāju spēris. Pavasarī aizgājuši, un redz – telpa izdemolēta, grīda iesēdusies, zem tās saraktas alas, no kaltes pazudušas tautiskās segas un citi adījumi. Skaidrs, kaltē kāds saimnieko. Vīri uzlauzuši grīdu un ieraudzījuši āpšu mazuļus. Zvanījuši uz Dabas aizsardzības pārvaldi – ko darīt? Speciālisti kaltē uzstādījuši nakts redzamības kameras, un noskaidrojies, ka stresa māktā āpšu mamma bērnus pametusi. Mazie jāglābj cilvēkam.

Atvesti uz Līgatni pie Velgas, āpsēni, kuriem tikko sāka vērties vaļā actiņas, jau vismaz pusotru diennakti nebija ēduši, katrs svēra tikai ap kilogramu: «Mēs saradām sarežģīti – viņi jaunajā vietā sastresojušies, bet man nebija padomā, kā rīkoties – Līgatnes dabas takās āpši nekad nebija bijuši. Paldies meitai Dacei, kas beigusi zoodārzu menedžmenta koledžu Anglijā, viņa man no interneta pārtulkoja vajadzīgo. Tālāk rīkojos pati.»

Ar āpšiem pildītas vilnas desiņas

Pēc nedēļas Velga atkal šokā – āpsēniem sāka iet nost apmatojums, šie kļuva pliki kā žurkas. «Kas notiek, ko nepareizi daru? Izrādījās, ka šiem zvēru mazuļiem tā ir diezgan parasta lieta, kad viņi pēkšņi pārdzīvo stipru stresu.»

Taču tie bija tikai pirmie atklājumi un pārsteigumi, kas gaidīja Velgu Vītolu, atkal nokļūstot zvēru mātes godā. Viņa teic, ka tagad zinot, kāpēc sievietes gados vairs nedzemdē, it īpaši trīņus: «Tā ir gandrīz neiespējamā misija. Sākumā viena bērneļa sabarošanas un sakopšanas procedūra ilga divas stundas. Mana viesistaba pārvērtās par iežogotu āpsēnu bērnistabu. Viņiem psiholoģiski vajadzēja ierušināties aliņā, tāpēc visi mājās esošie mīkstie džemperi aizgāja «bērnu» vajadzībām un visas adījumu piedurknes bija kā ar āpšiem pildītas desas.»

Tagad Velga tās pavasara dienas atceras ar smaidu, bet toreiz krita no kājām nost: «Viņi čurāja un kakāja, kur pagadījās. Tad es nišā zem kamīna iekārtoju tualeti, tajā saliku smiltis un velēnas, un pēc mēneša āpsēni jau kārtīgi apmeklēja nokārtošanās vietu, tikai obligāti reizi divās dienās pakaiši bija jāmaina. Ja tualete būs netīra, viņi atkal kārtos savas darīšanas, kur gribēs.»

Velga stāsta, ka sākumā nespējusi atšķirt, kurš ēdis, kurš vēl ne, jo visi trīs ļoti līdzīgi. Atradusi izeju – katru iekrāsojusi ar briljantzaļo šķīdumu. Un vēl – āpsenēm parasti dzimst divi vai trīs bērni, katrs tiek pie sava pupa. Kā Velgai pabarot visus reizē? Atradās sava gudrībai arī šai problēmai: «Tas arī ir brīnums – zvēra bērnam tas ir pretdabiski, bet es lēnām iemācīju viņiem rindas kārtību.»

Zvērkopes viesistabā radušies savdabīgie zīmējumi uz tapetēm. «Āpši ir nakts dzīvnieki, rīts viņiem sākas vakarā, tāpēc man bija nakts maiņas. Četros ēdām brokastis, pēc tam es pirms darba dienas varēju mazliet pagulēt, bet šie šiverēja pa nožogojumu un reizēm tika laukā no aizgalda. Tā arī palika āpšu pēdiņas uz tapetēm. Kā mīļa atmiņa manas dzīves laikā tās netiks mainītas.»

Maijā āpsēni vēl dzēra pienu, bet bija jau jāsāk ēst kārtīgu barību, taču šie neko neņem pretī. Velga izlasīja, ka āpšu māte nomedīto barību saviem bērniem atvemjot. «Sataisīju putriņu no paipalu olām, vitamīniem un gaļiņas, notupstos, seja kādus piecus centimetrus virs bļodas, un bubinu bu-bu. Nostrādā instinkti, mazie saprot, ka mamma atvēmusi barību, un sāk ēst. Tā bubināju kādas četras dienas, tad jau paši ēda.»

Lec kā sienāži

Āpsēni paaugās, viņiem tika iekārtota jauna mājvieta, un no 14. jūlija zvērēni dzīvo voljērā Pauguru mājas pagalmā. Velga vedina skatīties, kādi šie izauguši. Zvērkope ieiet nožogojumā, apsēžas zālē, un pelēkstrīpainraibie steigšus mēģina ierāpties klēpī – mamma atnākusi! Āpši dzīvo klanos, un Velga smej, ka šovasar esot kļuvusi par āpšu klana galvu. Klusi no attāluma vēroju notiekošo. Redze šiem zvēriem ir visvājākā no visām maņām, toties dzirde ļoti laba. Bērneļi kož Velgai zābakos, zeķēs, rokās. Kad viņa vienu no tiem pieliek pie vaiga, āpsēns sāk mīļoties, i nedomā kost.

Nesarunājamies, jo āpsēni mīl klusumu. Velga stāsta, ka, mājās dzīvodami, viņi rotaļājās, lēkādami kā sienāži, kūleņoja un aktīvi savstarpēji cīnījās, purinot galvu pa labi un pa kreisi. Tagad zvērēni ir lieli un smagi, un rotaļas arī mierīgākas. Šie vairāk staigā, pēta, rok bedrītes, kāpj klēpī utt. Vēl dzirdu viņus sarunājamies – valodiņa skan kā čivināšana ar zemu ē burtu.

Velga novērojusi vēl kādu tikai āpšiem raksturīgu īpašību – viņi uzsēžas virsū visām jaunām lietām, kas uzrodas – maisam, kur atnesti salmi, svaigas zāles kaudzei, kopējas kājām, viens uz otra arī uzsēžas vai kaut dibenus saspiež kopā, tā iezīmējot – šis ir mans!

Rieksti pirmajā vietā

Āpši ir rakšanas karaļi,viņiem jārok alas un tajās jādzīvo. Katras pēdas pieciem pirkstiem ir gari nagi, ar tiem viņi izrok no zemes savus kārumus – sliekas, kukaiņus vai to kāpurus, vaboles, gliemežus, mazus zīdītājus, abiniekus, olas, sīkos putnēnus, ogas, saknes. Dabā āpšiem ļoti garšojot avenes, bet līgatnieši tās nav iekārojuši, toties rieksti – o, tā ir cita lieta! Patīk dažādi, un jo vairāk, jo labāk!

Mazajiem izveidoti divi voljēri – lielāks un mazāks. Tur meža bērniem arī ziemā būs riktīgi labi. Velga zina teikt, ka āpšus nevar paņemt aiz čupra, jo zem ādas blīvs pildījums. Ja āpsis satiek ienaidnieku, viņš noliec galvu, met kūleņus – ko šim padarīsi? Tā rīkojas tikai šie zvēri. Āpšu ienaidnieki ir vilki, lūši un suņi. Gudrie strīpainīši nemaz uzreiz nejoņo no alas laukā, vispirms izbāž galvu, paosta gaisu, papēta apkārtni. Saprot, ka ienaidnieks var slēpties aiz katra zariņa.

http://news.lv/Diena/2018/09/07/iemacit-mele-mele-gaidit-savu-rindu

 

 

2018-09-21
Laika ziņas
Aptaujas