Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pazūd mežā, atrodas pārsalis

Autors: Monika Sproģe

Datums: 18.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka 12. septembrī Līgatnes pagastā, mežā, atrasts 81 gadu vecs vīrietis. Vīrietis devies mežā, bet apmaldījies, kungs piedzīvojis smagu ķermeņa atdzišanu. Cietušais nogādāts Cēsu klīnikā.

Savukārt 13. septembrī Cēsīs mašīna uzbraukusi kādai 48 gadus vecai sievietei, traumējot pēdas kaula locītavu. Sieviete nogādāta Cēsu klīnikā.

http://news.lv/Druva/2018/09/18/pazud-meza-atrodas-parsalis

 

Iepazīst industriālo mantojumu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Nedēļas nogalē Vidzemē interesentiem durvis vēra desmit industriālā mantojuma objekti. Starp tiem arī Piebalgas Porcelāna fabrika. “Vienīgā porcelāna fabrika Latvijā atrodas senās pienotavas ēkā,” atgādina uzņēmuma administratore un gide Sanita Cimdiņa. Viņa atzīst, ka Industriālā mantojuma dienas pēc aktīvās tūrisma sezonas palielināja ceļotāju interesi vēl šoruden kaut ko jaunu iepazīt. Uz Inešiem bija atbraukuši interesenti no Cēsīm, Rīgas, Madonas. Tā kā pasākums notika projekta ietvaros, apmeklētājiem bez maksas bija gan ekskursija pa ražotni, gan iespēja pastrādāt radošajās darbnīcās. “Bija tādi, kuri te bija pirmo reizi, gadījās arī kāds nejaušs apmeklētājs un daži, kuri labprāt gribēja pabūt pie mums vēlreiz un izmantoja iespēju to izdarīt bez maksas,” stāsta S.Cimdiņa un piebilst, ka diemžēl reklāma par Industriālā mantojuma dienām parādījusies ļoti vēlu un tie, kuri atbraukuši, stāstījuši, ka uzzinājuši tikai no draugiem. “Apmeklētāji arī atzina, ka ir svarīgi, lai objektus var apmeklēt bez maksas," vērtē S.Cimdiņa.

Arī Brīvdabas muzeja filiāle “Vēveri” Vecpiebalgā iesaistījās Industriālā mantojuma dienās. “Lai gan mūsu dzirnavas miltus nemaļ, varēja uzzināt visu par miltiem, baudīt rīta pankūkas, cept maizi ugunskurā – koka maizi un rupjmaizi -, varēja malt graudus rokas dzirnavās. Tie, kuri atbrauca, mājup devās gandarīti,” saka muzeja vadītājs Edgars Žīgurs un pastāsta, ka Kalnvēveru dzirnavas pirmo reizi dokumentos minētas 1601. gadā, taču kā saimniecības sastāvdaļa uz kartes parādījusies 17. gadsimta beigās.

“Industriālā mantojuma dienas ir reklāmas pasākums. Ja kāds arī neatbrauc, tomēr dzird, ka ir šādas dzirnavas vai fabrika, vai ūdenstornis, atbrauks nākamreiz. Pirms gadiem, kad Eiropas Kultūras mantojumu dienu tēma bija “Industriālais mantojums”, arī piedalījāmies,” analizē E.Žīgurs un piebilst, ka šosezon kopējais apmeklētāju skaits būs apmēram tāds pats kā citās vasarās.

Industriālā mantojuma dienās durvis bija atvērtas arī Āraišu vējdzirnavās, varēja apskatīt Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvokli, pabūt Krīgaļu dzirnavās Nītaures pagastā.

Industriālais mantojums ir dažādas būves, kas agrāk pildījušas svarīgas funkcijas, taču tagad tās vairs netiek izmantotas to sākotnējām vajadzībām. Daudzas atdzimst tūrismam un uzņēmējdarbībai.

http://news.lv/Druva/2018/09/18/iepazist-industrialo-mantojumu

 

Florbola sezona startējusi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 18.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Lielais florbola karuselis iegriezts. Lai arī oficiāli tas sākās jau pirms nedēļas, kad spēles aizvadīja arī 1.līgas komandas "Lekrings-1" un sieviešu komanda "Lekrings", abas mūsu puses vīriešu virslīgas komandas čempionātā iesaistījās aizvadītās nedēļas nogalē.

Cēsu "Lekrings" piektdienas vakarā savā laukumā uzņēma komandu "Ķekava". Sākums mājiniekiem bija visai drošs un pārliecinošs, pēc pirmās trešdaļas 4:1 (divus vārtus guva Roberts Zande, pa vienam Pauls Erenbots, Emīls Dzalbs), otrās sākumā jau 5:1 (Toms Rīsmanis), taču tad mājinieki apstājās, viesi pārņēma iniciatīvu, guva piecus vārtus pēc kārtas, panākot jau 6:5 savā labā. Tiesa, pašā perioda izskaņā "Lekrings" gan izlīdzināja rezultātu, taču trauksmes zvans bija noskanējis. Trešā perioda vidū Ķekavas florbolisti atkal izvirzījās vadībā, bet Aleksandrs Abramovs panāca 7:7, un pamatlaiks tā arī noslēdzās. Sekoja pagarinājums, kur ceturtās minūtes vidū labāk nospēlēja mājinieki. A. Abramovs, apspēlējis vairākus Ķekavas spēlētājus, izdarīja metienu pa vārtiem, vārtsargs bumbiņu atsita, bet pats Aleksandrs bija pirmais pie tās, gūstot uzvaras vārtus. Jāatzīmē, ka ar 28 atvairītiem metieniem un uzvaru Cēsu komandas rindās debitējis vārtsargs Ričards Stivriņš.

Lai arī gūta uzvara, viens punkts tomēr tika zaudēts, un cerams, ka spēles otrais periods liks izdarīt secinājumus, lai līdzīgi lūzumi neatkārtotos.

Stalbes "Pārgauja" svētdien izbraukumā tikās ar komandu "Ogres vilki". Stalbes komandai mainījies sastāvs - uz Cēsīm pārcēlās Kristiāns Miezītis, pauzi florbolā paņēmuši Lauris Ābols, Gatis Gailis un Aivis Ādminis. Vietā nākuši Emīls Šūmanis, kurš pēc vairākām sezonām "Rubenē" atgriezies “Pārgaujā”, Gvido Grēns no Līgatnes komandas un Markuss Rozītis, kurš pērn spēlēja "CPSS/ Lekrings" U16 vienībā.

Spēles sākums Stalbes komandai nebija veiksmīgs, jau trešajā minūtē viņi nonāca iedzinējos 0:2. Lai arī pirmajā trešdaļā izdevās panākt 2:2, perioda pašā izskaņā mājinieki izvirzījās vadībā 3:2. Pārtraukumā "Pārgaujas" treneris un spēlētāji apsvēra, kā ievirzīt spēli sev vēlamā gultnē. Otrās trešdaļas pirmajā minūtē, spēlējot mazākumā, "Pārgauja" panāca izlīdzinājumu 3:3, pēc minūtes jau izvirzījās vadībā 4:3. Vēlāk Ogres florbolisti gan panāca 4:4, taču tas bija viņu pēdējais vārtu guvums. Pēdējā pārtraukumā ejot, "Pārgauja" jau bija vadībā 5:4, bet pēdējā trešdaļā guva vēl četrus vārtus, svinot uzvaru 9:4. Trīs vārtus guva Gvido Lauga, divus – Edgars Puriņš, Artūrs Jurševskis, vienus- Oskars Balodis, Olafs Zvīnis.

Komandas treneris Ingus Laiviņš atzīst, ka ar spēlētāju sniegumu ir apmierināts, vien spēles sākums nav izdevies: "Grūti pateikt, kur meklējama vaina, vai nu nebijām noskaņojušies spēlei, vai spēlējām pavirši, bet pretinieks to izmantoja savā labā. Pagāja laiks, kamēr atguvām pārliecību, izlīdzinājām spēles gaitu, un pēdējā trešdaļā jau parādījām krietni labāku sniegumu, gūstot pārliecinošu panākumu. Sezonu sākt ar uzvaru vienmēr ir labi!"

Jautāts, vai izmaiņas sastāvā, pieredzējušo spēlētāju aiziešana neatstās iespaidu uz spēles kvalitāti, I. Laiviņš norāda, ka tas dod iespēju sevi pierādīt jaunajiem: "Vēl grūti pateikt, kādas sekas šīs pārmaiņas atstās. Jaunajiem acis deg, vēlme spēlēt liela, jāieliek vien pareizais virziens, un viņiem ir dotas visas iespējas sevi apliecināt laukumā. Domāju, pareizi strādājot, rezultāts nebūs daudz sliktāks."

I. Laiviņš atzīmē, ka šī sezona solās būt ļoti interesanta, pirmo spēļu rezultāti rāda, ka komandu līmenis ir izlīdzinājies, prognozēt, kāda būs tabula sezonas noslēgumā, ļoti grūti.

Sieviešu virslīgas komanda "Lekrings" aizvadīja jau otro spēli, tiekoties ar "Ķekavas Bulldogs". Atgādināsim, ka sezonas atklāšanas spēle Cēsu florbolistēm pirms nedēļas bija Tartu, kur pret Igaunijas dāmu izlasi piedzīvots zaudējums 2:15. Vārtus guva Katrīna Kārkliņa un Džeina Eglīte.

Spēle savā laukumā pret "Ķekavas Bulldogs" komandu bija ļoti rezultatīva. Sākumā divus vārtus guva viešņas, tad četras reizes precīzas bija mājinieces, un pēc pirmā perioda 4:2. Otrajā periodā komandas guva astoņus vārtus, rezultāts 7:7. Vārtu gūšana turpinājās, tomēr, lai arī "Lekrings" izvirzījās vadībā 10:8, viešņas spēja panākt izlīdzinājumu, un pamatlaiks noslēdzās 10:10. Sekoja pagarinājums, kurā jau otrās minūtes sākumā ar precīzu metienu Klinta Mārtiņjēkaba atnesa uzvaru Cēsu komandai.

Četri vārti Džeinas Eglītes kontā, pa diviem guva Elīna Šarova un Liāna Jakovicka, pa vienam – Klinta Mārtiņjēkaba, Betija Raseiceva un Kate Meldere.

1.līgas komanda "Lekrings-1" šogad sezonu sāka ar uzvaru pagarinājumā, ar 5:4 pārspējot Rēzeknes BJSS. Pamatlaikā divus vārtus guva Jorens Malkavs, pa vienam Fricis Čunka un Emīls Grīnbergs. Papildlaika otrajā minūtē uzvaru savai komandai atnesa J. Malkavs.

Vienīgie, kuri vēl nav iesaistījušies turnīrā, ir 2.līgas komanda "Līgatne", kam pirmā spēle šajā piektdienā izbraukumā pret "FK Valka".

http://news.lv/Druva/2018/09/18/florbola-sezona-startejusi

 

Kas, kur un cik

Autors: Monika Sproģe

Datums: 19.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMD) brigāžu atbalsta centru Cēsīs veido deviņas brigādes: NMPD Cēsu punktā uzturas divas brigādes, Līgatnē viena, Straupē (Plācī) viena un Taurenē un Jaunpiebalgā katrā pa vienai brigādei. Savukārt Siguldā, kas arī iekļauta Cēsu atbalsta centrā, regulāri dežurē divas NMPD brigādes.

NMPD Vidzemes reģionālā brigāžu atbalsta centra Cēsīs vecākā ārsta palīdze Santa Rogoča skaidro, ka vienā brigādē ir trīs darbinieki: brigādes vadītājs, kas ir ārsts vai ārsts stažieris, vai sertificēts ārsta palīgs, un otra ārstniecības persona - sertificēts vai nesertificēts ārsta palīgs vai sanitārs-, kā arī operatīvā transportlīdzekļa vadītājs. Visas brigādes darbinieki strādā diennakts režīmā.

Nesen sabiedrībā diskutēja par NMPD brigādes ierašanās laiku pie pacienta. Taču jāņem vērā, ka ir atšķirīgi un mainīgi laika apstākļi, ka pilsētvidē un laukos jāpārvar dažādi attālumi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes vidējais ierašanās laiks izsaukuma vietā 2017.gadā pilsētās bija noteikts deviņas minūtes, lauku teritorijās - 17 minūtes. Ministru kabineta normatīvie akti nosaka, ka NMPD darbiniekiem uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 75% gadījumu jāspēj reaģēt 15 minūtēs pilsētās un 25 minūtēs lauku teritorijās. S. Rogoča skaidro, ka pamatā prasība tiek izpildīta pat īsākā laikā, bet vienmēr pastāv iespēja, ka var gadīties kādi neparedzami apgrūtinoši apstākļi, kas var ietekmēt ierašanās laiku.

http://news.lv/Druva/2018/09/19/kas-kur-un-cik

 

Pēc pieredzes uz Rīgu un Līgatni

Datums: 21.09.2018

Izdevums: Liesma

Rubrika: Labklājība

Projekta «Vidzeme iekļauj» ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki aizvadītajā nedēļā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīties ar sociālo pakalpojumu attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pieredzes apmaiņas sarunas notika Rīgā un Līgatnē.

Sociālie darbinieki apmeklēja rehabilitācijas centru «Poga», kas pirms pāris gadiem Rīgā tika izveidots, ņemot vērā nepietiekamo valsts atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Centrs savu pastāvēšanu un darbību nodrošina ar ziedojumu palīdzību.

Centra darbinieki norādīja, ka deinstitucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar paš-valdību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.

Esot Rīgas Sociālajā dienestā, tika vērtēti labās prakses piemēri darbā ar cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu: dienas aprūpes centrus, specializētās darb-nīcas un grupu dzīvokļus. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs. Jāpiebilst, ka līdzīgus pakalpojumus plāno izveidot arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.

Valmieras un apkārtējo novadu sociālie darbinieki pieredzes apmaiņas brauciena laikā ciemojušies arī Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas filiālē «Gaiļezers», izzinot pakalpojumu «Atelpas brīdis», un sociālie darbinieki apmeklējuši arī rehabilitācijas centru «Līgatne», kurā atbalsta galvenokārt cilvēkus ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

http://news.lv/Liesma/2018/09/21/pec-pieredzes-uz-rigu-un-ligatni

 

Vairāk nekā četri mēneši vasaras

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Svētdien pulksten 4.54 sākas astronomiskais rudens. Dabā un cilvēku prātos vēl šonedēļ ir vasara.

Katrs, kurš seko līdzi laika ziņām, dzirdējis, ka esam piedzīvojuši vienu no karstākajām un garākajām vasarām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl gan pēc pēdējām prognozēm vismaz vakar un šodien kritīs kārtējais siltuma rekords. Trešdien valsts lielākajā daļā tika pārspēts 19.septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, astoņās novērojumu stacijās - arī mēneša otrās dekādes karstuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Visaugstāk - līdz +29,1 grādam - gaisa temperatūra pakāpās Bauskā. Tādējādi par 2,5 grādiem pārspēts līdzšinējais 19.septembra nacionālais siltuma rekords - 1975.gadā reģistrētie +26,6 grādi. Arī meteoroloģiskajās stacijās Priekuļos un Zosēnos sasniegts jauns septembra otrās dekādes rekords. Nav pārspēts mēneša otrās dekādes nacionālais rekords, jo 1947.gada 17.septembrī Latvijas teritorijā gaiss sakarsa līdz +29,4 grādiem.

Par karstumu nesūdzējās retais. Pat tiem saule bija par stipru, kuriem tās vienmēr ir par maz. Dārzi, pļavas, upes, purvi izžuva, bet augi izturēja karstumu, un daudzām kultūrām ir bagātas ražas. “Laika apstākļi ietekmē cilvēkus, bet ne savvaļas dzīvniekus. Ja viena karsta vai viena lietaina vasara ietekmētu, dzīvnieki nespētu piemēroties un izdzīvot. Lai kas mainītos, jāpaiet simtiem gadu,” skaidro Līgatnes dabas taku dabas aizsardzības vecākā speciāliste, zootehniķe Velga Vītola un uzsver, ka dabā viss notiek kā katru rudeni. Vāveres vāc krājumus ziemai, aļņi un brieži ziņo par riesta laiku, āpši kļūst apaļāki, lapsas audzē jaunu kažoku. “Dabā viss notiek tad, kad tam jānotiek. Dzīvnieku dzīvi neietekmē siltāka vai vēsāka vasara, agrāks vai vēlāks rudens,” atgādina V. Vītola un piebilst, ka daudzkārt dzirdējusi apmeklētājus uztraucamies, ka nabaga dzīvniekiem ir karsti. “Karstajā laikā dzīvniekiem nebija grūtāk kā cilvēkiem. Ja viņi dzīvotu betona sprostā, būtu citādi. Visiem ir plaši iežogojumi mežā. Aļņi, stirnas meklēja ēnainas vietas, mežacūkas dzīvojās mitrākās vietās, lāči sēdēja savā dīķī. Latvijas savvaļas dzīvniekiem nav jāpiemērojas laika apstākļiem, ir plaša teritorija, kur dzīvot,” stāsta V. Vītola un atgādina, ka savvaļas dzīvnieki zina, kur tiem būs labāk. Pazīstamā zvērkope izstāsta, ka, piemēram, stirnas vējainā un lietainā laikā nāk ārā no meža pļavā. “Var jau teikt – nabadzītes. Cilvēks domā, ka stirnām no lietus jāslēpjas mežā. Bet mežā lietus no kokiem krīt lielām lāsēm, vējš var nolauzt kādu zaru vai koku, tas uzkrist virsū,” pārdomās dalās V.Vītola un turpina: “Man ne reizi vien ziemā jautājuši, kur stirnai ir kūtiņa, kāpēc ļaujam viņai nosalt. Latvijas savvaļas dzīvniekiem Latvijā nav nepiemērotu laika apstākļu. Bet cilvēkiem tie jāpieņem, kādi ir.”

Ikdiena zvērkopei paiet dabā. Velga atzīst, ka tik daudz lapseņu kā šovasar gan agrāk nav bijis. Odu, dunduru, tāpat kā iršu gan Līgatnes pusē nav bijis daudz, bet tagad cilvēkus un dzīvniekus kaitina briežutis. “Toties pīlādžiem nav ogu, bet ozoli pilni zīlēm. Pie lāču puiku mītnes aug ozoliņš, zīles krīt uz jumta, nezinātāji brīnās, kas tur skan,” pastāsta V.Vītola un piebilst, dabas takās pieņem zīles, kas lasītas cūku mēra neskartās teritorijās, piemēram, Cēsu parkā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteorologs Andris Vīksna atzinis, ka klimata pārmaiņu dēļ šādas vasaras var kļūt biežākas. “Klimats ir mainījies vienmēr. Vēl pirms desmit tūkstošiem gadu Latviju klāja ledāji. Pēdējos tūkstoš gados gaisa temperatūra mainās visstraujāk. Aizvadītajos simt gados ļoti liela ietekme ir bijusi cilvēka darbībai. Cilvēks ar savu darbību rada milzīgu emisiju, izveidojot atmosfērā slāni, caur kuru saules gaisma ienāk, bet siltums netiek ārā,” skaidrojis meteorologs.

Šīsvasaras karstuma rekords fiksēts 30.jūlijā Bauskā, kad termometrs rādīja 34,2 grādus. Rīga bijusi sausākā vieta Latvijā. Tur nolijuši 95 litri uz kvadrātmetru, slapjākā Sigulda - 235 litri uz kvadrātmetru. Pāvilostā savukārt 34 dienas nelija.

Kāds būs rudens? Vēsture liecina, ka septembra beigās var būt īslaicīgs sniegs. Visagrāk - 1973. gada 23. sep-tembrī – tas reģistrēts Rēzeknē. 1966. gada 28. septembra rītā balta bija Alūksne, sniega segas biezums sasniedza piecus centimetrus. 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama Rīgā, 2013. gada 30. septembrī - Ogres novadā.

http://news.lv/Druva/2018/09/21/vairak-neka-cetri-menesi-vasaras

 

Savs karogs, savs ģerbonis. Kā to izmanto

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 21.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Puse no vēsturiskā Cēsu rajona astoņiem novadiem ir izstrādājuši un pieņēmuši pašvaldības saistošos noteikumus par simbolikas lietošanu. Tādi ir Cēsu, Jaunpiebalgas, Pārgaujas un Priekuļu novadā, bet Amatas, Līgatnes, Raunas un Vecpiebalgas novadā nav. Raunas un Līgatnes novada saistošajos noteikumos par pašvaldību nodevām norādīts apmērs par simbolikas izmantošanu.

Visos novados ir novada ģerbonis un karogs, bet dažos pie simbolikas minēti arī pagastu ģerboņi un karogi. Piemēram, Pārgaujas novada saistošajos noteikumos atrunāts gan novada, gan katra pagasta karogs un ģerbonis. Jaunpiebalgas novadā kā simbols apstiprināts ne tikai ģerbonis un karogs, bet arī nozīmīte.

Vārds nav preču zīme

“Druva” sazinājās ar dažu pašvaldību speciālistiem, lai uzzinātu, kāpēc saistošie noteikumi ir vai nav pieņemti un vai uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotājiem ir interese par simbolikas izmantošanu.

Cēsu novadā saistošie notikumi pieņemti 2010.gadā. Pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots , stāstot par uzņēmēju interesi, norāda: “Ja kāds vēlas ražot produktu ar Cēsu simboliku, pieprasām maketus, lai pārliecinātos, ka ģerbonis netiek likts, piemēram, uz degvīna glāzītēm. Taču, kad cēsnieks Vilnis Ozoliņš izgatavoja koka karotes Latvijas simtgadei, neprasījām maketu, vēl palīdzējām to izdrukāt. Vērtējam, kā ģerboni izmantos, tāpēc arī ģerboņa vektorfaili nav plaši pieejami.”

K.Pots norāda, ka interese par ģerboņa izmantošanu sarūk, toties aug vēlme izmantot grafisko zīmi “Cēsis”. Taču viņš atgādina - lai gan noteikumos tas nav paredzēts, arī šis grafiskais uzraksts saskaņojams, jo pie šī fonta tā vienkārši piekļūt nevar.

Tas gan attiecas tikai uz konkrēto burtu šriftu, ko izmanto pašvaldība, ja kāds vēlas izmantot vārdu “Cēsis” brīvi izvēlētā šriftā, pašvaldība tā lietošanu ietekmēt nevar.

“Vārds “Cēsis” nav nekāda preču zīme, piemēram, no “Cēsu alus” nesaņemam autortiesību maksājumus,” smejot saka K. Pots. “Patiesībā pašvaldība ir ieinteresēta, lai Cēsu vārds tiktu nests pasaulē. Uzņēmēji, kuri ražo preces, ko rotā uzraksts “Cēsis”, izdara ļoti daudz pilsētas vārda popularizēšanai.”

Lai būtu skaidrība

Tikko, 1.septembrī, spēkā stājās Priekuļu novada domes saistošie noteikumi “Par Priekuļu novada simboliku”. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Fogele saka, ka vajadzējis formulēt noteikumus par simboliku, tās lietošanu. Interese par to pagaidām gan nav bijusi, lai gan I. Fogele stāsta, ka pirms laika kāds interesējies par šo iespēju: “Paskaidrojām, ka jāraksta iesniegums, taču vairāk neko no šī interesenta dzirdējuši neesam. Iespējams, šī interese bija stimuls tam, ka jautājums jāsakārto, lai būtu skaidrs, kad simbolikas lietošana jāsaskaņo, kad var iztikt bez tā.”

Citas prioritātes

Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektore Lelde Burdaja atzīst, ka pašvaldībai nav saistošo noteikumu par simbolikas izmantošanu: “Tas ir jautājums, kas būtu jārisina, bet pašvaldībai ir svarīgākas prioritātes, citi saistošie noteikumi, kas jāpieņem steidzamāk. Nav bijusi interese, ka kāds vēlētos novada simboliku izmantot, varbūt tāpēc arī tas nav sakārtots saistošo noteikumu veidā. Iespējams, ka kāds arī suvenīros mūsu simboliku izmanto, ir jau tikai labi, ja pašvaldība tiek popularizēta.”

Arī Amatas novada pašvaldības, kam nav attiecīgo saistošo noteikumu, Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane norāda, ka nav bijusi interese par ģerboņa lietošanu: “Protams, izmanto uzrakstu “Amatas novads”, jo caur to atpazīstamība lielāka nekā caur ģerboni, un tur nav nepieciešams nekāds saskaņojums. Pašvaldībai ir reprezentācijas materiāli – krūzes, blociņi ar ģerboni. Bet ar suvenīriem šajā nepastāvīgajā laikā nav viegli. Par novadu reorganizēšanu runā bieži, nav īstas skaidrības, cik ilgi tie būs, tāpēc arī uzņēmējiem varbūt nav vēlmes ieguldīt naudu suvenīros, nezinot, cik ilgi tie derēs, bet pieprasījums jau nav liels. Arī pašvaldībai nav skaidrības, vai vajag plašus mārketinga pasākumus, jo var pienākt brīdis, kad novads beidz pastāvēt. Vai ir nozīme ieguldīt naudu simbola attīstīšanā, ja tas pēc pāris gadiem vairs nebūs vajadzīgs?”

***

uzziņai

Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" dome var noteikt pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas Valsts heraldikas komisiju. Īstenojoties reģionālajai reformai, jaunveidotie novadi steidza izstrādāt jaunus ģerboņus vai pārstrādāt esošos pilsētu vai pagastu, lai tie atbilstu jaunajai situācijai. Tagad katram novadam ir ģerbonis un karogs.

http://news.lv/Druva/2018/09/21/savs-karogs-savs-gerbonis-ka-izmanto

 

Vēlas suvenīrus ar uzrakstu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 21.09.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Apmeklējot kādu pilsētu, novadu, tūristi vēlas iegādāties suvenīru, kas pēc laika atgādinātu par ceļojumu. Jo lielāka tūrisma plūsma, jo lielāks suvenīru piedāvājums.

Cēsīs suvenīrus piedāvā SIA “Pils suvenīri”, kas meklē ražotājus, pēta tūristu gaumi un iesaka idejas, lai būtu dažādība.

Uzņēmuma īpašniece Oksana Zariņa – Jarohoviča stāsta, ka tūristiem galvenā asociācija ar Cēsīm ir viduslaiku pils: “Tūristiem vajag pils attēlu uz magnēta, krūzes, citur. Pat Cēsu Svētā Jāņa baznīca nav tik izteikts simbols, suvenīri ar to tiek prasīti daudz mazāk. Pilsētas ģerbonis pēdējos gados nav pieprasīts, to arī vairs nepiedāvājam uz suvenīriem, vien uz uzlīmēm.”

Vai suvenīriem svarīgs pašvaldības izstrādātais un lietotais vārda “Cēsis” burtu šrifts? Uzņēmēja saka, ka iebraucējiem gan lielākoties esot vienalga, ar kādiem burtiem pilsētas nosaukums atveidots: “Šis pašvaldības piedāvājums dažkārt ir diskutabls. Esam saņēmuši aizrādījumu, kāpēc pilsētas nosaukums ar mazo sākuma burtu, ka tā ir necieņa pret pilsētu. Protams, sekojam aktualitātēm, ko piedāvā pašvaldība, un arī mēs šos burtus vairāk popularizējam. Manuprāt, nav pareizi, ja tirdzniecības vietā ir suvenīri ar uzrakstu “Cēsis” desmit dažādos šriftos. Pasūtot ražotājiem suvenīrus, cenšamies pie uzraksta “Cēsis” pielikt arī vārdu “Latvija” un valsts karogu, lai ārzemju tūrists atcerētos, kurā valstī ir šī pilsēta.”

O. Zariņa – Jarohoviča stāsta, ka no suvenīriem vispieprasītākie esot magnēti, tad seko pastkartes, tad pārējie – krūzes, pildspalvas, uzpirksteņi, karotes, citi.

Suvenīrus – porcelāna krūzes, krūzītes, zvaniņus un citus - ar novadu ģerboņiem ražo arī Piebalgas Porcelāna fabrika. Uzņē-muma administratore Sanita Cimdiņa stāsta, ka krūzes ar Vecpiebalgas novada simboliku tiek ražotas, jo tās ik pa laikam pasūta pašvaldība kā prezentācijas materiālus: “Varam izgatavot ar jebkuras pašvaldības simboliku, bet nezinām, vai būs pieprasījums. Pircēju interese par priekšmetiem ar novadu simboliku nav liela. Ir mums piedāvājumā pa kādam priekšmetam ar Vecpiebalgas, Cēsu ģerboni, vēl kādiem. Individuāli pērk kolekcionāri, kas kolekcionē konkrētus priekšmetus ar ģerboņiem.”

Viņa stāsta, ka ar Porcelāna fabriku sadarbojas Jaunpiebalgas, Amatas, Līgatnes novada pašvaldības, pasūtot produkciju ar savu simboliku, protams, Vecpiebalgas novads un tā pagasti. S. Cimdiņa atzinīgi vērtē, ja pašvaldībām ir saistošie noteikumi: “Dodoties izbraukumu tirdzniecībā, piemēram, uz novadu svētkiem, gribam piedāvāt un reklamēt savu produkciju tieši šajā segmentā. Tad varam noteikumos atrast vajadzīgo informāciju un lūdzam pašvaldībām atļauju izmantot viņu simboliku.”.

http://news.lv/Druva/2018/09/21/velas-suvenirus-ar-uzrakstu

 

 

2018-10-04
Laika ziņas
Aptaujas