Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Amatnieka priekšauts

Autors: Andris Ozoliņš

Datums: 22.10.2018

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Saimniecība. Meistarstiķis

Pēc kokgriezēja, namdara un kalēja priekšautiem tekstilmāksliniece Agnese Laudere ķērusies pie pavāra priekšauta.

Populārajā Vienkoču parkā Līgatnē saimnieko kārtīga "Northmen" ģildes amatnieku ģimene. Kamēr vīrs Rihards Vidzickis meistaro koka lietas, sieva – tekstilmāksliniece Agnese Laudere – gatavo priekšautus īstiem vīriem. Pie reizes palīdz apsaimniekot parku un audzina trīs puikas.

Mamma meitai "piebur" vīru

Šūt Agnese iemācījusies no savas mammas. Kamēr mamma darbojas ap audumu un piegrieztnēm, meita skatījās. Vasaras brīvlaikos nekas cits neatlika kā pašai apšūt lelles.

Kad meita mācījās 9. klasē, mamma ar citiem Saldus rajona darbmācības skolotājiem devās pieredzes apmaiņā uz Rīgas Amatniecības vidusskolu (tagad Mākslas un mediju tehnikums). "Man, lauku meitenei, Rīga pati par sevi jau likās kaut kas nesasniedzams," atceras Agnese. "Atceros, staigājot pa kokapstrādes nodaļu un apskatot gaiteņos izstādītās stila mēbeles, mamma sapņoja – ja tu vēl vīru dabūtu, kas mācētu šādas mēbeles taisīt... Un es dabūju arī kārtīgu koka darbu meistaru! Ar Rihardu iepazināmies tajā pašā gadā un esam kopā vēl tagad."

Rīgas Tehniskās universitātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūtā Agnese ieguva inženiera diplomu tehnologa dizainera kvalifikācijā. Pēc tam tika iegūts profesionālā maģistra grāds materiālu dizaina un tehnoloģiju jomā. Paralēli studijām meitene trīs gadus strādāju Ginta Budes modes namā un piedalījās kolekciju tērpu radīšanas procesos "Riga Fashion Week" skatēm. Studiju laikā Agnesei bija iespēja četrus mēnešus studēt Reutlingenas universitātē Vācijā. Pēc studijām viņa pārcēlās uz Līgatni, kur piedalījās Vienkoču parka veidošanā.

"Manā nelielajā darbnīcā Vienkoču parkā top daudzas un dažādas lietas," stāsta Agnese. "Reizēm kaut ko uzšuju pēc individuāliem pasūtījumiem, bet tie man ne pārāk patīk. Šobrīd, esot blakus kociniekam, Vienkoču parkā Kokamatniecības muzejā šo to pieprotu arī no kokapstrādes darbiem, zāģēju, slīpēju un urbju. Vadu radošās darbnīcas parka ciemiņiem. Gatavoju rotas no dažādiem dabas materiāliem, tomēr mana lielākā aizraušanās ir mīksto rotaļlietu radīšana."

Meistara priekšauts

"Tā kā Rihards daudz apstrādā koku, nonācām pie secinājuma, ka pie mums nav dabūjami forši amatnieku priekšauti," stāsta Agnese. "Saliku praktisku vajadzību kopā ar savu izdomu un izveidoju amatnieka priekšauta ideālo modeli."

Priekšauts tiek veidots no izturīga brezenta, ar oderējumu, kabatām un regulējamām lencēm. Šuvumu pastiprina speciālie diegi un kniedes. Pirmais priekšauts tapa pašiem meistariem, tā teikt, testēšanai, nākamie jau bija paredzēti "Northmen" ģildes namdariem un citiem roku darba virtuoziem. Tagad caur www.northmen.com daudzi priekšauti jau aizceļojuši uz Franciju, Austrāliju, ASV, Kanādu un citām valstīm. Strādājot pie priekšauta pirmā parauga, meistare zināja, ka audumam jābūt dabiskam. Tā kā pieejamākais bija kokvilnas brezents, to arī izmantoja. Paralēli tiek meklēti arī neierastāki dabisko šķiedru audumi ar lielāku nodilumizturību. Izstrādes stadijā Agnesei šobrīd ir pavāru priekšauta prototips. Te noderīgus padomus un nianses no pavāru ikdienas darba dod pavārs Ēriks Dreibants. Sava veida izaicinājums viņai bija apgūt ādas apstrādes pamatus un eksperimenta kārtā no ādas Agnese uztaisīja priekšautu kalējiem. Te atkal bija jāzina smēdes un kalšanas nianses, lai varētu radīt īsti ērtu, praktisku modeli ar pievilcīgu dizainu.

***

Vērtējums. Amatu mājas veidotāja

Daina Klints, Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja: "Esmu pārliecināta, ka Līgatne uzplaukst un uzmirdz tieši tās darbīgo un aizrautīgo ļaužu dēļ. Agnese Laudere ir viena no šiem radošajiem un citiem no sirds dodošajiem amata meistariem. Pārsteidz viņas lielā darbspēja, veiksmīgi darbojoties savā biznesā – dabas rotu un mīksto rotaļlietu darināšanā un praktisku lietu šūšanā. Agneses darinājumi patīk klientiem, par tiem priecājas un tos pērk. To es redzu gan Amatu mājas suvenīru veikaliņā, gan Līgatnes Tūrisma informācijas centrā. Agnese nekad neapstājas pie sasniegtā, pārsteidz visus ar aizvien jaunām idejām, kas tiek pārvērstas jaunā produkcijā. Prieks, ka tāda Agnese mums ir!"

http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/10/22/amatnieka-prieksauts 

 

Buksē paaudžu maiņa fizikas mācīšanā

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 23.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šoruden Latvijas fizikas skolotāju tikšanās Līgatnē apliecināja to, kas jau labi redzams – jānotiek paaudžu maiņai. Skolotājiem satiekoties Līgatnes Kultūras namā, uzkrītoši daudz bija pirmspensijas un pensijas vecuma pedagogu. Tātad paaudžu maiņa notiek pārāk lēnu.

Skolu direktori jau daudzviet ir dilemmas priekšā – kur lai rod fizikas skolotāju? Risinājums nerodas, izliekot paziņojumus augstskolā, kur sagatavo pedagogus. Tie, kas sekmīgi pabeidz studijas, neraujas darbā uz skolu. Pedagogu trūkums jau akūti saasinājies lauku pamatskolās. To šoruden piedzīvojusi arī Amatas pamatskola. Līdzšinējā skolotāja reizi nedēļā ieradusies skolā, lai amatu apvienošanas kārtībā mācītu fiziku arī Amatā. Pamatskolas direktors Valdis Nītiņš nesekmīgi lūkojies pēc cita kandidāta, līdz bijis spiests atzīt, ka brīvu skolotāju nav.

"Pēc specialitātes esmu ģeogrāfs, tāpēc neatlika nekas cits, kā pašam uzņemties aizpildīt vakanci fizikā. Tās pamatskolā ir četras stundas nedēļā," par jauno pienākumu saka V. Nītiņš. Skolas vadītājs secinājis, ka ir laiks valstī gatavot plašāka profila skolotājus, lai tie pamatskolu vecākajās klasēs varētu mācīt uzreiz vairākus priekšmetus. "Mazajās pamatskolās vairākos mācību priekšmetos vairs nav iespējams nodrošināt skolotājiem ne slodzes, ne pusslodzes darbu, reizēm pat nesanāk ceturtdaļa slodzes," stāsta Valdis Nītiņš par skolām, kurās nav paralēlo klašu. Mazs darba apjoms lauku skolotājiem ir ķīmijā, fizikā, bioloģijā. "Tāpēc visi kļūst par tā sauktajiem ceļojošajiem skolotājiem, kas strādā vairākās lauku skolās. Tikai tā var nodrošināt pilnu darba slodzi," situāciju apzinājis V.Nītiņš.

"Fizikas skolotāja vieta Amatas pamatskolā joprojām ir vakanta," informē Amatas pamatskolas direktors. Kamēr kāda skolotāja vieta ir brīva, direktoriem atļauts to aizvietot arī ar kādu no savas skolas pedagogiem, kurš gatavs uzņemties papildu pienākumu. Pagaidām tas esmu es. To ļāvos darīt tāpēc, ka savulaik kā topošais ģeogrāfs apguvu bioķīmijas kursu," izeju bezizejā komentē V. Nītiņš. Līdz šim pedagoģijas kvalifikācija skolotājam bija viena no svarīgākajām prasībām. Par tās neievērošanu skolas direktoram varēja draudēt sods. Izveidojoties absurdam lokam, kurā ierauti skolu direktori, jo speciālistu, kas mācītu fiziku, trūkst, valsts samazinājusi augstās prasības. "Tagad klases priekšā iet tie, kuri var, grib un spēj. Es fizikas mācīšanu neuzņemos ar lielu prieku, bet daru šo darbu pēc tā paša principa, kā kādreiz gatavojos ģeogrāfijas stundām. Strādāju ar klasi tā, kā saprotu. Klase virzās uz priekšu pēc mācību kursa," realitāti komentē V.Nītiņš.

Fizikas skolotājam pilnu darba slodzi pamatskolā var nodrošināt tikai lielajās skolās. Taču, lai tikko augstskolu beidzis jaunietis gribētu strādāt par fizikas pasniedzēju, jābūt šī mācību priekšmeta entuziastam, kas grib strādāt ar sirdi un dvēseli, strādāt daudz. Un, protams, cilvēks arī grib justies atalgots. "Fizika jaunu cilvēku prātos šobrīd nav tik populāra, lai viņi, entuziasma vadīti, gribētu kļūt par fizikas skolotājiem," situāciju raksturo Valdis Nītiņš.

Tā kā valsts nespēj nodrošināt jaunu fizikas skolotāju ienākšanu skolās, pedagogi ar pieredzi ir krietni noslogoti, īpaši lielākajās mācību iestādēs. Cēsu Valsts ģimnāzijas fiziķis Reinis Lazdiņš teic, ka jau pieradis – jāuzņemas papildu slodze. "Lielai daļai skolotāju ģimnāzijā jāpieņem, ka daļa darba stundu būs pāri slodzei," apliecina pedagogs. Šo problēmu saskatījuši arī prasīgākie ģimnāzistu vecāki, reducējot to kā nepilnību skolas vadības darbā, nevis valsts līmenī neatrisinātu jautājumu. Kādā no šī rudens sarunām ar vecākiem direktore Gunta Bērziņa un direktores vietniece Ilga Smeltere apliecināja, ka fizikas skolotājs proģimnāzijas klasēm meklēts no Daugavpils līdz Liepājai, bet velti. Atlicis labu speciālistu "nocelt" kaimiņu skolai.

Pieredzes bagātais fizikas skolotājs R.Lazdiņš šoruden izmantoja iespēju pavadīt dienu kopā ar profesionāļiem, kurus oktobrī Līgatnē pulcināja Latvijas Fizikas skolotāju asociācija. Seminārā viņš vēlreiz pārliecinājies, ka paaudžu maiņa buksēs vēl kādu laiku, jo jaunumus, kā mācību stundas veidot, lai arī fizikas mācīšanā sekotu līdzi tā sauktajai kompetenču pieejai, galvenokārt apguvuši vecākās un vidējās paaudzes profesionāļi. R.Lazdiņam bijis arī svarīgi gūt izpratni, kā paredzēts veidot eksāmenu uzdevumus fizikā, jo Cēsu ģimnāzisti ir to reto Vidzemes jauniešu vidū, kuri, 12. klasi beidzot, izvēlas kārtot arī fizikas eksāmenu, jo nākotnē, iespējams, pievērsīsies eksaktajām zinātnēm.

R.Lazdiņš ir gandarīts, ka asociācijas rīkotās mācības bijušas augstā līmenī. "Garlaicīgi nebija!" teic pieredzējušais pedagogs, sakot, ka ataicināti arī Ukrainas un Baltkrievijas speciālisti. Viņi pētījuši un apkopojuši jaunas idejas fizikas mācīšanā skolēniem. Fizikas skolotāju apvienība profesionāļiem sagatavojusi rosinošu un saspringtu darbu, tajā pašā laikā ievijot filozofiskas tēmas.

Līgatnes vidusskola, kurā satikās Latvijas fizikas skolotāji, atbraucējus piesaistījusi ar to, ka pašvaldība direktora amatā aicināja tieši fizikas skolotāju. Saiva Vītola drīz vien pieteica savus audzēkņus valsts mēroga fizikas konkursam, protot pamatskolas klasi ieinteresēt šī mācību priekšmeta apgūšanā.

http://news.lv/Druva/2018/10/23/bukse-paaudzu-maina-fizikas-macisana

 

Galvenais – sanākt kopā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sabiedrība

“Katram cilvēkam ir vajadzība būt sabiedrībā, būt starp citiem, kaut daudzi saka, ka tā nav. Ir dažādi objektīvi iemesli.

Lauciniekiem ir pagrūti nokļūt uz tikšanās reizēm, pasākumiem. Ja cilvēks ilgāku laiku nav izgājis sabiedrībā, viņš jūtas svešs, viņam bail, kā citi cilvēki vērtēs, kā uzņems, ko prasīs. Ne jau par visu gribas runāt. Ir cilvēki, kuriem patīk būt sabiedrības centrā, ir tādi, kuri labprātāk paliek malā.

Laukos ikdienu lielā mērā nosaka tas, vai dzīvo viensētā vai centrā. Centrā vienmēr, kaut ejot uz veikalu, kādu satiksi, parunāsies. No viensētas grūti kaut kur nokļūt, autoveikals atved nepieciešamo. Jo vairāk cilvēks dzīvo pa māju, jo mazāk gribas iziet sabiedrībā. Gadās, ka tomēr sadūšojas, tad, izrādās, nav nekā piemērota, ko vilkt mugurā, jo sen nekas jauns nav iegādāts.

Ir seniori, kuri prot skaisti novecot, dzīvo ar smaidu, atceras labo un cenšas savu dzīves pieredzi nodot citiem. Ir tādi, kuri jūtas dzīves apdalīti, bet cik nu kuram tas ir pamatoti… Vecumā viņiem ir daudz grūtāk, jo ar dzīvi nav apmierināti, viņiem nekas nepatīk, viss, kas notiek, viņuprāt, ir pret viņiem, kaut patiesībā ar to nav nekāda sakara un uz viņiem tas vispār neattiecas.

Katra cilvēka dzīvē daudz kas mainās, kad mūžībā aiziet dzīvesbiedrs. Tad mainās arī pats cilvēks, viņa dzīves uztvere. Bieži vien viņš vairās no sabiedrības, vairāk dzīvo atmiņās.

Visi esam tik dažādi, un ikdienā daudz kas ir atkarīgs no katra fiziskā un psiholoģiskā stāvokļa. Kaut apkārt ir jaunā paaudze, seniors nav vientuļš, taču jārēķinās, ka jaunajiem ir sava dzīve, ritms, problēmas. Viņiem šķiet, ka vecajam cilvēkam taču viss ir, garāmejot pārmij kādu vārdu. Parasti jau domā, kad būs laiks, paklausīšos, ko tā vecāmamma vai vecaistēvs stāsta. Diemžēl tas stāsts visbiežāk paliek neuzklausīts.

To, ka seniori vēlas ko redzēt, uzzināt, apliecina pašvaldību rīkotās ekskursijas, kad autobusi vienmēr ir pilni. Lai dibinātu klubiņus, domubiedru grupas, kādam jāuzņemas līdera loma, jābūt gatavam, ka kritizēs, jo visi nekad nebūs apmierināti. Nav jau noteikti jābūt klubam, lai sanāktu kopā. Kaimiņienes regulāri satiekas, iet viena pie otras. Savu reizi piepulcējas abu draudzenes. Svarīgi, ka var pakavēties atmiņās, parunāties, cita citai izstāstīt un pavērtēt to, kas notiek apkārt, Latvijā. Jaunajiem sava dzīve, vecajiem sava,” vērtē ilggadējs sociālais darbinieks, pensionārs, Amatas novada domes deputāts Andris Jansons.

***

Uzziņai

Amatas novadā – biedrība “Dzīvotprieks” Amatas pagastā

Cēsu novadā darbojas biedrība “Cēsu pensionāri”

Jaunpiebalgas novadā – klubs “Harmonija” Jaunpiebalgā un “Gauja” Zosēnos

Līgatnes novadā – senioru klubs "Možums" Augšlīgatnē un "Spēkavots" Līgatnē

Pārgaujas novadā – biedrība “Dzīvotprieks” Stalbes pagastā

Priekuļu novadā – klubs “Mežrozīte” Priekuļos

Raunas novadā – nodibinājuma “RELD diakonijas centrs” Raunā

Vecpiebalgas novadā – klubs “Randiņš” Taurenē, klubs “Pīlādzītis”, pensionāru klubs Dzērbenē

http://news.lv/Druva/2018/10/23/galvenais-sanakt-kopa

 

Gūt un dot prieku

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sabiedrība

Līgatnes pensionāri izveidojuši divus klubus – “Možumu” Augšlīgatnē un “Spēkavotu” Līgatnē.

Novadā darbojas senioru vokālais ansamblis “Mantojums”, sporta centrā notiek nodarbības, kurās pulcējas seniori. Tiek arī rīkoti pasākumi, kuros iesaista tieši pensionārus. Šogad pasākumos "U–ū–ū, vecmāmiņas" vecmāmiņām bija iespēja sevi parādīt: gatavot mazbērnu mīļākos ēdienus, lasīt grāmatas, atcerēties bērnību, pētīt dzimtas vēsturi, adīt, tamborēt vai kolekcionēt, dziedāt, dejot un sportot. Patlaban Līgatnes Kultūras namā apskatāma vecmāmiņu vaļasprieku izstāde. Abu klubu dalībnieki kopā sanāk īpašās reizēs. Iemesls gan attālums, kaut tikai seši kilometri, gan tradīcijas. Nesen pie “Možuma” ciemojās Latvijas stāstnieki, bija aicināti arī pilsētnieki, bet vējainā laika dēļ neviens neatbrauca.

“Reizi mēnesī nākam kopā. Sveicam jubilārus, ir neliels koncerts, ko sniedz vietējie kolektīvi, ļoti jauka sadarbība mums ir ar mūzikas skolu un bērnudārzu,” pastāsta “Možuma” vadītājs Jānis Zaķis un piebilst, ka pierasts – pilsētnieki un laucinieki katrs ir par sevi, taču novada pasākumos ir kopā.

“Kad sanākam kopā, esam kā savā valstībā. Klubiņš izvelk no ikdienas. Ja nākamajā dienā kaut kur jāiet, jau iepriekšējā gatavojies. Vienmēr ar labu garastāvokli var iet mājās," saka Ina Čudare un pastāsta, ka ik mēnesi satiekas pensionāri 30. Marita Kupriša uzsver, ka tikšanās reizēs īpaši atmiņās nekavējas, par slikto nerunā, bet gan to, ko kurš izdarījis, ko domā paveikt.

Ik gadu pašvaldība abiem klubiem piešķir naudu ekskursijai. Seniori izdomā, kurp vēlētos aizbraukt. Ja autobusā paliek vietas, uzaicina kaimiņus. “Mēs Veidenbauma “Kalāčos” šovasar vēl redzējām veco pirtiņu. Bijām Blomē, cepām maizīti,” pastāsta kluba vadītājs un uzsver, ka pašvaldība atbalsta un iespēju ir daudz, tikai pašiem jāgrib darīt. “Par jaunāko novadā mums regulāri pastāsta domes un sociālā dienesta vadītāji,” atgādina Jānis Zaķis. Viņš atzīst, ka būt senioru kluba vadītājam ir grūts pienākums. Iesākts, ka pirms katra pasākuma vadītājs divreiz ikvienam piezvana, atgādina.

Pasākumu rīkošanā senioriem palīdz kultūras darbiniece Daina Birne. “Ir pensionāri, kuri piedalās visur. “Spēkavotā” pēdējā laikā iesaistās jauni dalībnieki. Ļoti svarīgi, ka klubiem ir vadītāji, kuri tura rūpi par visiem, velta daudz laika, lai visus saaicinātu kopā. Pilsētniekiem un lauciniekiem katram vajag savu klubu, savu vidi, savus cilvēkus apkārt,” pārdomās dalās Daina Birne. “Jāatceras, ka ar gadiem daudziem senioriem ir dažādas problēmas. Cilvēki par to kaunas. Ja kājas vairs neklausa kā jaunībā, negribas iziet no mājas, parādīt citiem, ka vairs visu nevar. Daudzi pārdzīvojuši dzīvesbiedra aiziešanu, ieraujas sevī. Katram, ejot sabiedrībā, gribas būt priecīgam, gūt gandarījumu,” saka Daina Birne.

http://news.lv/Druva/2018/10/23/gut-un-dot-prieku

 

Atkal cieš bērni

Autors: Monika Sproģe

Datums: 24.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu klīnikā 19. oktobrī ar smagu alkohola toksisko iedarbību nogādāta 13 gadīga meitene, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka un atzīst, ka aizvadītā nedēļa mūspusē bijusi traumatiska bērniem, līdzi nesot pārdzīvojumus arī viņu vecākiem. Tā 18. oktobrī Līgatnes pagastā divgadīga meitene, spēlējoties ar riteņa pedāļiem, salauzusi pirkstu. Bērns transportēts uz Rīgu. Savukārt 16. oktobrī Skujenes pagastā, lēkājot pa gultu kopā ar citiem bērniem, no tās izkritusi gadu veca meitene. Bērns ar smagu galvas traumu nogādāts Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

http://news.lv/Druva/2018/10/24/atkal-cies-berni

 

Maksa par siltumu objektīva

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šajā apkures sezonā Līgatnes novadā palielinājies apkures tarifs. Iepriekšējā ziemā līgatnieši par centralizēto siltumu maksāja 54,67 eiro par Mwh + PVN, bet šoziem – 63,15 eiro plus PVN.

“Lētāku siltumu nevaram nodrošināt,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un skaidro: “Novadā centralizēto siltumu iegūstam no gāzes. Gāzes cena ir palielinājusies, tāpat kā naftai un degvielai. Novadā tiek nodrošināta precīza patērētā siltuma uzskaite, visur ir skaitītāji. Iepriekšējā sezonā patēriņš būtiski samazinājās. Iedzīvotāji dzīvo taupīgi – mazāk tērē un mazāk maksā. Taču, jo mazāks patēriņš, jo cena lielāka.”

Iepriekšējā apkures sezonā vēl nebija tik precīzas uzskaites un “Līgatnes komunālservisam” radās zaudējumi. Pārrēķins netika veikts, zaudējumus sedza uz kapitālsabiedrības saimniecisko darbu rēķina.

“Tagad tarifs ir ļoti precīzs. Jābūt godīgiem, līdz šim pašvaldība vienmēr kaut nedaudz ir dotējusi komunālos pakalpojumus,” atgādina novada vadītājs un uzsver, ka Līgatnē nav ne augstākais, ne zemākais tarifs starp Latvijas pašvaldībām, kurās kā kurināmo izmanto gāzi.

http://news.lv/Druva/2018/10/24/maksa-par-siltumu-objektiva

 

Kukaiņiem sava viesnīca

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Līgatnes dabas takās tapis vēl vien apskates objekts – Kukaiņu viesnīca. To izgatavoja 16 studenti no Campus La Salle St. Cristophe koledžas Dienvidfrancijā.

“Dabas aizsardzības pārvaldei ir ilggadēja sadarbība ar šo koledžu. Studenti brauc iepazīt aizsargājamās teritorijas Latvijā un padarīt kādu labu darbu. Iepriekšējā grupa Ķemeru nacionālajā parkā uzbūvēja Kukaiņu viesnīcu, nākamā ir pie mums. Viņi paši arī izdomāja, kādai tai jāizskatās,” stāsta Līgatnes dabu taku vadītāja Inta Lange.

Kukaiņu viesnīcas ir populāras Rietumeiropā, lielākoties tās novieto tur, kur kukaiņiem vairs nav palicis daudz dabisko slēptuvju, piemēram, pilsētu parkos.

“Viesnīca domāta tiem kukaiņiem, kuri paši sev neveido kārtīgas mājas, bet dzīvesvietai meklē aizvēju, drošību pret lietu, lai pārziemotu. Piemēram, savvaļas vientuļās bites. Viesnīca ir dabas materiāli, kas noder dažādiem kukaiņiem,” pastāsta dabas taku vadītāja un uzsver, ka taku apmeklētājiem ir iespēja apskatīt un uzzināt ko vairāk par kukaiņiem, to dzīvi.

http://news.lv/Druva/2018/10/24/kukainiem-sava-viesnica

 

Bērni apgūst personīgo higiēnu

Autors: Monika Sproģe

Datums: 24.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Veselība

Ar nodarbībām bērnudārzos Slimību profilakses un kontroles centrs ( SPKC) uzsāk jau trešo izglītojošo pasākumu ciklu par personīgās higiēnas nozīmi un pamatprincipiem.

No septembra pasākumus organizē arī sākumskolās visā Latvijā. Mērķis ir raisīt bērnos interesi pastiprināti sekot līdzi personīgajai higiēnai, kā arī nostiprināt vai veidot pozitīvus ieradumus.

Šogad pasākumu cikla ietvaros tiks sarīkoti vismaz 325 izglītojošie pasākumi, apmācīti vairāk nekā pieci tūkstoši bērnu vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem. SPKC informēja "Druvu", ka divos gados īstenoti jau 530 pasākumi un izglītoti vairāk nekā 10 000 bērni par personīgo higiēnu un pareizu roku mazgāšanu.

"Ja bērni zinātu, cik daudz mikrobu un vīrusu "tup" uz netīrām rokām, viņi tās mazgātu daudz biežāk," saka Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle, "elementāra roku mazgāšana ir vienkāršs veids, kā izvairīties no infekcijas, tomēr bērniem jāzina, ka mazgāt rokas ir obligāti, jāsaprot, cik nozīmīgi roku mazgāšanas paradumu ieviest savā ikdienas dzīvē.”

B. Rozentāle uzsver, ka nereti tieši no roku higiēnas ievērošanas ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku veselība. LIC epidemiologi atzinīgi vērtē skolu pedagogu ieinteresētību infekcijas slimību profilaksē un labprāt atsaucas aicinājumam ierasties mācību iestādēs, lai izglītotu skolas bērnus tieši par roku higiēnas nozīmi veselības uzturēšanā.

Roku higiēnas ievērošana ir svarīga vairāku infekcijas slimību, it īpaši akūtu zarnu infekciju, profilaksē. Uz netīrām rokām atrodas mikrobi un vīrusi, kas var izraisīt daudzas slimības, arī A hepatītu, dizentēriju, meningītu. Mazgājot regulāri rokas, var izvairīties no sezonālām saslimšanām – iesnām, gripas, vēdera vīrusu izraisītām slimībām un citām.

SPKC skaidro, ka, līdzīgi kā pirms gada, arī šoreiz bērniem ir iespēja noskatīties un iesaistīties diskusijā par animācijas filmu “Par Janča punci un tīrām rokām”, kā arī piedalīties eksperimentā, lai izprastu mikrobu izplatīšanās principus un novērtētu roku pareizas mazgāšanas nozīmi.

Cēsu pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Cekula pastāstīja, ka bērnudārza medicīnas māsa rūpīgi veic profilaktisko darbu par vispārējo higiēnu: “Jau pašiem mazākajiem audzēkņiem stāstām un rādām, kā pareizi mazgāt rociņas un seju. Lielākajiem bērniem no trīs gadu vecuma klāstām par mutes higiēnu un pareizu zobiņu tīrīšanu. Jāteic, ka bērni labprāt ieklausās, piedalās rīkotajās aktivitātēs. Par to liecina arī gadījumi, kad, ejot mājās, bērns ar vecākiem kaismīgi pārrunā, ko jaunu uzzinājis. No vecākiem dzirdam, ka mazie mājās vecākiem rāda piemēru, kā pareizi jāmazgā rokas un seja. Kādreiz no rīta bērniņš atnāk satraucies, ka aizmirsis mājās iztīrīt zobiņus, tāpēc varam teikt, ka šis izpratni veicinošais darbs nav veltīgs.”

Raunas pirmsskolas izglītības iestādes medicīnas māsa Santa Zīrāka–Tūtere pauž, ka lielākā aktivitāte bijusi 15. oktobrī, kas kalendārā atzīmēta kā Starptautiskā roku mazgāšanas diena. Viņa saka, ka bērniem ir zināšanas par personīgo higiēnu, taču tās ir virspusējas un bez pieaugušā palīdzības mazākie audzēkņi neprot tās izmantot. “Gāju grupiņās un vēroju, kā bērni mazgā rokas. Vieni rūpīgi, ar ziepēm, citi tikai nedaudz apslapina zem ūdens un domā, ka ar to pietiek. Uzmeklēju SPKC mājaslapu, kurā atradu izglītojošos palīgmateriālus, kas tagad novietoti katras grupiņas vannasistabā. Bērni tagad zina, ka rokas jāmazgā pēc pastaigas, atnākot mājās no bērnudārza un pirms ēšanas,” saka māsiņa.

Bet Līgatnes vidusskolas medicīnas māsa Aija Freimane novērojusi: “Mūsu skolā ir plašas, izremontētas tualetes, kurās vienmēr pieejamas šķidrās ziepes, vienreiz lietojamie dvieļi un roku žāvētāji, esmu novērojusi, ka bērni pēc tualetes apmeklējuma tiešām nomazgā rokas. Par audzēkņiem varu teikt tikai labāko, viņi tiešām ievēro elementārās higiēnas prasības.”

LIC speciālisti uzskata, ka bērnu sapratnei par roku higiēnas ievērošanu jāsākas ģimenē, jāturpinās bērnudārzā un skolā. Vecākiem, audzinātājiem un skolotājiem – cilvēkiem, kuri bērnam ir autoritātes, – nepieciešams izglītot bērnus par to, cik svarīga ir personīgās higiēnas ievērošana veselības uzturēšanā.

http://news.lv/Druva/2018/10/24/berni-apgust-personigo-higienu

 

Kokamatniecības muzejs paplašinās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vienkoču parkā turpinās darbi pie Kokamatniecības muzeja – darbnīcas paplašināšanas. Jaunajā ēkā tiek ieguldīti ap 160 tūkstošiem eiro. Tā ir kā piebūve muzejam – darbnīcai.

Ēka iekļaujas vidē, to pēc Vienkoču saimnieka Riharda Vidzicka ieceres projektējusi līgatnieša arhitektu birojs “Gradovska darbnīca”. “Pētīju Līgatnes rūpniecisko arhitektūru. Otrā stāva izbūve ir Līgatnei raksturīga. Tur būs muzeja fondi, dažādi rekvizīti,” pastāsta Rihards. Ēkai ir sešrūšu koka logi. Tos izgatavojis Riharda tēvs Guntis.

“Jaunajai ēkai ir 235 kvadrātmetri, vecajai tikai 128. Līdz šim muzejs un darbnīca atradās vienā telpā. Lai gan muzejs parāda kokamatniecības attīstību, mūsdienu instrumenti tajā īsti neiederas. Tagad darbnīca būs atsevišķi, durvis atvērtas un katrs varēs redzēt, kā amatnieks strādā. Savukārt muzeja telpā būs vairāk vietas praktiskām nodarbībām studentiem, interesentiem,” stāsta Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis un uzsver, ka gribas, lai te ir skaisti un ērti. Sākumā pat nebijusi doma ēku siltināt, taču skaidrs, ka labāk izdarīt uzreiz, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Darbnīcā skaņas slapēšanai izmantotas Latvijā ražotās akustiskās fibrolīta plāksnes. “Arī ziemā varēsim uzņemt interesentus, jo telpas būs siltas,” bilst R. Vidzickis un atzīst, ka vislielākais prieks ir uzņemt ģimenes, draugu grupas, jo tad var aprunāties, kopā padarboties.

Arī ikdienas apmeklētāji labprāt iegriežas muzejā. “Ir tādi, kuri brauc tieši uz muzeju, citus tas neinteresē, viņiem vajag takas, vēlas pastaigāties dabā. Ir ārzemnieki, kuri brauc tieši uz muzeju. Pasaulē ir daudz cilvēku, kam interesē amatniecība. Pēdējos gados ārvalstu tūristu skaits pieaug, vietējo samazinās," pārdomās dalās Rihards un atzīst, ka muzejam ir potenciāls.

Ik gadu Vienkoču parkā notiek Koksnes diena. Tad sabrauc profesionāļi un interesenti, lai dalītos pieredzē un mācītos. Šopavasar tika izgatavots etnogrāfiskais vienkoča zārks. Īpaša uzmanība veltīta vienkoču laivu izgatavošanas procesa izzināšanai. Vienkoču parks ir kļuvis par masīvkoka apstrādes eksperimentu veikšanas vietu. Rihards turpina pētīt masīvkoka apstrādes tehnoloģijas.

Kokamatniecības muzejs ir iekārtots kā vēsturiska darbnīca, kur lielākā daļa darbarīku ir lietošanas kārtībā. Muzeja ekspozīcija joprojām tiek papildināta un pilnveidota. Šeit var iepazīties ar kokamatniecības attīstību no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Muzeja darbnīcā apskatāmi darbagaldi, kas ar motoru un siksnu palīdzību tiek darbināti caur transmisijas asi. Darbnīcas iekārtojuma stils atbilst 19.gs. beigām un 20.gs. sākumam. Muzejā un parka teritorijā var iepazīties ar vienkoču un citu koka izstrādājumu izgatavošanas niansēm no akmens laikmeta līdz mūsdienām.

Katru vasaru kaut kas jauns ir arī parkā. Šovasar ekskursanti brīnījās par lielo koka karoti. Parkā nograntētas takas, lai apmeklētājiem ērtāk. Automašīnām ir plašs stāvlaukums. Rihards smej, ka jāsaliek vairāk norādes zīmju, jo pilsētnieki neuzdrošinās iebraukt zālē, kaut visa pļava ir stāvlaukums.

“Vēl darāmā netrūkst. Bet muzejs jau nekad nav gatavs Vienkoču parka ārvides ekspozīcijas un Kokamatniecības muzeja koncepcijas pilnveidošanai.

Ideja par Kokamatniecības muzeju radās 1999.gada vasarā, kad Rihards Vidzickis, tēva Gunta Vidzicka ierosināts, no Naukšēnu novada “Jaunalēnu" mājām (dzīvojamā rija) nopirka un uz Līgatni pārveda senās darbnīcas iekārtas, kas sastāda lielu daļu no muzeja pašreizējās ekspozīcijas. 2003.gadā R.Vidzickis sāka veidot Vienkoču parku, kura galvenā ideja bija Kokamatniecības muzeja izveide. Vienkoču parks publiskai apskatei tika atvērts 2007.gadā. Vienā no Latgales pārvestajām klētiņām tika iekārtots pagaidu muzejs – darbnīca, tomēr lielākā daļa eksponātu turpināja gaidīt plašākas telpas.

http://news.lv/Druva/2018/10/26/kokamatniecibas-muzejs-paplasinas

 

Līgatnes lēmums – izveidot arī sākumskolu

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 26.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Izglītība

Ne tikai paši Līgatnes puses ļaudis, arī apkārtējo novadu iedzīvotāji pamanījuši, ka gadu desmitu gaitā starp Līgatnes pilsētas un Līgatnes pagasta iedzīvotājiem izveidojusies neformāla sāncensība.

Veicot reģionālo reformu, valsts tam nepievērsa uzmanību, apvienojot pašvaldības un reizē aicinot centralizēt izglītības iestāžu darbību. Līgatnes novada pašvaldība tam arī pakļāvās, bet saprata, ka šis ceļš Līgatnes pusē neder. Novada skola zaudēja daļu no audzēkņiem, kurus vecāki labāk redzēja mācāmies pilsētu skolās. Galu galā novada pašvaldība izlēma Lejaslīgatnē saglabāt vidusskolu, piestrādājot pie mācību vides uzlabošanas, bet Augšlīgatnē dibināt jauna tipa skolu sākumklašu audzēkņiem.

Pēc skolu tīkla reorganizācijas Līgatnes novada pašvaldība abās skolās iecēla direktores, kuras vietējā sabiedrībā ar izglītības darbu un procesiem nebija saistītas. Ienācējas drīz vien apjauta, ka novadnieki pilsētā un pagastā vēl nav savstarpēji sadraudzējušies, bet tas nevarētu traucēt Līgatnes skolu direktoriem atrast kopīgu valodu.

"Cilvēki Līgatnē dzīvo tā, kā viņi grib, un tas nav nekas slikts," vērtē Sanita Ungura, kura šovasar apņēmās vadīt un veidot Augšlīgatnes Jauno sākumskolu. Pašvaldība bija paredzējusi, ka skola būs augoša un šajā mācību gadā tajā juridiski būs viena klase – pirmā. Uz skolas namu tika pārcelta arī pirmsskolas "Zvaniņi" vecākā – sagatavošanas – grupa. Tātad sešgadnieki jau atrodas skolas vidē. Pašu skolēnu skaits 1. septembrī bija 15, oktobrī tas papildinājies ar vēl diviem audzēkņiem. "Starp 17 skolēniem, kuri mācās 1. klasē, ir arī bērni no Līgatnes pilsētas, galvenokārt no ģimenēm, kuru vecāki ik rītu brauc uz darbu ārpus novada," stāsta Sanita Ungura, vecāku izvēli bērna izglītībā saistot ar, iespējams, ļoti vajadzīgu pakalpojumu – bērna uzraudzību skolā līdz pat darba dienas beigām. "Sākumskola gatava strādāt līdz septiņiem vakarā, bet tādas vajadzības vēl nav. Vēlākais ap pieciem pēcpusdienā vecāki ierodas pēc pirmklasniekiem," stāsta S. Ungura un piebilst, ka daži audzēkņi skolā ir siguldieši un cēsnieki. Vecāki savu izvēli, domājot par bērnu izglītību, pamatojuši ar atbalstu metodikai, kādu pašvaldība izvēlējusies sākumklašu bērniem. Par tiem skolēniem, kas piepulcējušies oktobrī, vecāki skolas maiņu pamato ar atbalstu tam, kā sākumskolā organizē mācību dienu. Vadāšana uz skolu, attālums pieaugušajiem nešķitis tāls pret to, ka bērns pavadīs dienu mierīgā lauku vidē, kas pati par sevi ir terapija.

Sanita Ungura piekrīt izglītības darba teorētiķiem – atzīmju loma sākumskolā jāmazina, jāvairo bērna labsajūta, veidojot bērnam pozitīvu attieksmi pret mācību darbu. "To arī trenējam bērnos un vērtējam. Mums ir īpaša sistēma, un rezultāts pēc pirmā mācību ceturkšņa redzams. Divus labākos rezultātus uzrādījuši bērni ar mācīšanās grūtībām. Bērnu attīstībai tas ir svarīgi."

Līgatnes vidusskolas direktore Saiva Vītola pieļauj, ka arī lielajā skolā, kāda ir Līgatnes vidusskola,varētu ar skolēniem strādāt individuālāk. Taču viņa uzņēmusies vispirms izprast skolas pedagogu kolektīvu un saprot, ka straujas pārmaiņas var nedot gaidīto, jo kolektīvs izveidojies laika gaitā. Direktors vadību nevar sākt kā no nulles. Tam, kurš vadīs skolu, vispirms jāapzina mācību iestādes plusi un mīnusi, jāsagatavo cilvēki, ka ierastajās darba formās nepieciešamas pārmaiņas. Kad pedagogi sāk strādāt ar sevi, mainot paradumus darba dienas gaitā, attieksmi pret darbu, tad arī līdzi mainīsies viņu audzēkņi.

Pašvaldības dotais uzdevums ir abos Līgatnes skolu namos ienest jaunu auru, attieksmi pret mācību darbu. "Mācību programma, kas skolēniem jāapgūst, ir valsts, bet metodika mūsu izstrādāta," par savu darbību saka direktore Sanita Ungura, kura pirms tam Siguldas pilsētas nomalē veidojusi Laurenču sākumskolu. "Vecākiem, izvēloties jauna tipa skolu, ir lielākas gaidas no skolas, viņiem ir arī gaidas, ka paši būs līdzdalīgi skolā. Tāpēc reizi mēnesī rīkojam vecāku skolu, kad pieaugušie aug kopā ar 1. klasi."

To, ka vecāki gribētu veltīt daudz vairāk laika bērna izglītībai un gatavi mācīties, var labi redzēt Līgatnes vidusskolas 1. klasē, kur mācās astoņi skolēni. "Vecāki ir ieinteresēti bērnu izaugsmē. Vidusskolā ir 12 klases, kā direktore nevaru pieslēgties vienai konkrētai klasei, jāpārzina visa skola," saka Saiva Vītola un vērtē, ka tāpēc šajā gadā dažas ģimenes apņēmīgi bērnu uz skolu Augšlīgatnē.

http://news.lv/Druva/2018/10/26/ligatnes-lemums-izveidot-ari-sakumskolu

 

Līgatnes “papīra” ieleja

Autors: Jeļena Ivancova

Datums: 26.10.2018

Izdevums: Latgales Laiks

Rubrika: Iespējas

Mēs visi atceramies plānās skolas burtnīcas iezaļganā krāsā, uz kuru aizmugurējā vāka atradās reizināšanas tabula. Tikai retais pievērsa uzmanību necilajam uzrakstam uz vāka, kurš liecināja, ka šīs burtnīcas tiek ražotas Latvijā. Līgatnes papīrfabrika nodrošināja ar papīru visu Padomju Savienību, bija vecākā Eiropā un, nostrādājusi gandrīz 200 gadus, pavisam nesen tika slēgta.

Latvijas vienīgo papīra ražošanas un makulatūras pārstrādes uzņēmumu piemeklēja tāds pat bēdīgs liktenis, kā daudzas citas valsts ražotnes, un tagad kādreiz trokšņainais fabrikas komplekss ar bagātu vēsturi, kur strādājuši simtiem cilvēku, atdzīvojas vien tad, kad atbrauc tūristi. Gan agrāk, gan tagad tūrisms ir viena no Līgatnes novada prioritātēm. Novads atrodas Gaujas Nacionālā parka gleznainajā ielejā, tā ir ļoti skaista, unikāla vieta, kur jebkurā gadalaikā dažas stundas vai dienas var atpūsties gan fiziski, gan garīgi.

Līgatne izvietojusies uz sešiem pauguriem – Rīgaskalna, Spriņģukalna, Skolaskalna, Plučukalna, Kiberkalna un Remdenkalna, kuriem pa vidu atrodas ieleja, ko sauc par Zaķusalu. Līgatnes centrā ir papīrfabrikas ciema vēsturiskais centrs, kurš ir iekļauts valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Paugurainais apvidus, klintis, dabīgās un mākslīgās alas, dabas takas – šeit viss rada noskaņojumu nesteidzīgai pastaigai un dabas vērošanai. Vietējā vara ir parūpējusies, lai ievērojamākajiem objektiem būtu ērta piekļuve, tostarp arī cilvēkiem ar balsta un kustību aparāta traucējumiem. Līgatnes infrastruktūrā ieguldīti lieli Eiropas Savienības līdzekļi. 

Līgatne ir alām bagātākā vieta Latvijā, tajās daudzviet mitinās sikspārņi. Ejot pa dabas takām, ceļotāji ziemā un vasarā var vērot stirnu, mežacūku, aļņu, lapsu, lūšu, pūču, ūpju un daudzu citu nacionālā dabas parka iemītnieku dzīvi.

Ievērību pelnījušas arī papīrfabrikas ciemata mājas – tās būvētas XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, reizē ar skolu, dzemdību namu, slimnīcu, lai strādnieki dzīvotu komfortabli un viņiem nekā netrūktu. Jau līdz Pirmajam pasaules karam fabrikā un ciematā ievilka elektrību, tika ierīkota plaša hidrosistēma ar aizsprostiem, kanāliem un tiltiņiem.

Šīs rindās sabūvētās koka ēkas lieliski iekļaujas apkārtējā ainavā, tajās arī tagad dzīvo cilvēki. Namiņi rada lielu un draudzīgu kopmītņu iespaidu, jo visi vārda vistiešākajā nozīmē dzīvo zem viena jumta. Lievenīši, uz auklām izžauta veļa, kūpoši dūmeņi, puķu dobes un malkas šķūnīši – gluži kā pagātnes aina, taču satelītantenas un mūsdienīgi auto atgriež tagadnē. Daži ārzemju zinātnieki, kuri šeit ir pabijuši, saka, ka tamlīdzīga fabrikas ciemata nekur citur nav.

Līgatnē ir pārceltuve, kas darbojas arī mūsdienās. Šobrīd tā ir vienīgā pārceltuve pār Gauju un vienīgā Baltijas valstīs. Uzbūvēta pēc Otrā pasaules kara, jo tilti pār Gauju bija sagrauti, lai fabrikas strādnieki no Pārgaujas varētu tikt uz darbu. Prāmi veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks.

Vēl Līgatnē deviņus metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000 kvadrātmetru platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Objekta segvārds ir “Pansionāts”.

***

UZZIŅAI

Līdz 1871. gadam Līgatnes papīrfabrikā ražoja Krievijas impērijas zīmogpapīru

2011. gada jūlijā Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais ciemats uzvarēja Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā Eiropas Komisijas projektu konkursā EDEN (European Destinations of Excellence) par izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā. Šajā pašā gadā fabrikas ciemata ansamblis pieteikts iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

http://news.lv/Latgales_Laiks/2018/10/26/ligatnes-papira-ieleja

 

Līgatnes dabas takās – Vāveres diena

Datums: 26.10.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Iestājoties aukstākam laikam, Līgatnes dabas taku vāveres rudo kažociņu nomainījušas pret ziemas pelēcīgo, malu malās saslēpušas gardumu krājumus un ir gatavas uzņemt ciemiņus. Sestdien, 3. novembrī Līgatnes dabas takās notiks 2018. gada dzīvniekam – Eirāzijas vāverei – veltīta diena, kurā varēs iepazīt šos atraktīvos un interesantos mazos grauzējus. Apmeklētāji ar uzvārdu Vāvere vai tā atvasinājumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

http://news.lv/Auseklis/2018/10/26/ligatnes-dabas-takas-vaveres-diena

 

Grāmata par bērnību un skolas gadiem

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnietim Imantam Tuņķelim iznākusi septītā grāmata. Tā ir bērnības atmiņas. Darbu “Kad ūdens kāpj mutē” viņš rakstījis vairāk nekā 20 gadus.

“Galvenā persona nav īpaši pozitīva, taču cenšas iejusties ne vien savā, bet arī citu lomās. Tā ir tā laika dzīve. Dažkārt šodien kāda rīcība šķiet muļķīga, jo mūsdienu bērni ir gudrāki, bet katram bērnība ir savā laikā,” saka I.Tuņķelis un piebilst, ka grāmatu uzrakstīt, kavēties atmiņās nav bijis viegli. “Kad ūdens kāpj mutē” ir viņa dāvana sev 80. jubilejā. I. Tuņķelis ir arī dzejnieks, kurš pazīstams kā Zintis Zīme. Viņš ir tulkotājs un, kā saka kultūras biedrības “Harmonija” domubiedri, arī filozofs.

“Imantam ir savas domas, no kurām negrib atkāpties. Arī par nosaukumu daudz strīdējāmies. Viņam ir savs rakstības stils, ļoti gari teikumi, lasot pie tā jāpierod, lai nepazaudētu domu. Grāmatā ir vārdi, kurus ikdienā vairs nelietojam,” pastāsta grāmatas redaktore Dzidra Olengoviča un piebilst, ka Imanta Tuņķeļa grāmata lasītāju aizvedīs pagājušā gadsimta 50.gadu skolā.

Līdz ar I. Tuņķeļa grāmatas atvēršanu “Harmonijā” noslēdzās šī gada Dzejas dienas, pasākumā ar saviem jaunākajiem darbiem iepazīstināja arī dzejnieki.

http://news.lv/Druva/2018/10/17/gramata-par-bernibu-un-skolas-gadiem

 

Kas darīts bērnībā, neaizmirstas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Līgatnes pagasts

Ziedonis Skrivļa ir florbola treneris. Sporta centrā viņš māca pirmās iemaņas mazajiem līgatniešiem un krimuldiešiem. Gatavo nākamos spēlētājus pieaugušo komandai.

“Patīkami redzēt, ka bērni izaug un turpina spēlēt. Nav taisnība, ka bērniem neinteresē sportiskas lietas, tikai jārada dzirkstele, jāaizrauj,” saka treneris.

Īpašs prieks viņam par bērnudārzniekiem, kuri divreiz nedēļā nāk uz sporta zāli, izskrienas, iepazīst komandas spēli. “Mazie sajūt nūju, bumbiņu. Kad mācīsies 2. un 3.klasē, varēs kārtīgi spēlēt. Bērni nāk skatīties pieaugušo spēles, jūt līdzi, redz, ko nozīmē uzvarēt un zaudēt, kļūdīties. Tā krāj pieredzi. Tie, kuri tagad ir pieaugušo komandā, vēl nesen padeva bumbiņas, tagad to dara nākamie,” stāsta Ziedonis un piebilst, ka mazie pēc spēles pārrunā, kā lielie spēlējuši, vērtē. Viņš uzsver, ka daudziem vecākiem arī būtiski, ka viss nepieciešamais, lai spēlētu, Sporta centrā ir, vajag tikai apavus un sporta tērpu.

http://news.lv/Druva/2018/10/18/kas-darits-berniba-neaizmirstas

 

Lai sportot prieks

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Līgatnes pagasts

Līgatnes Sporta centrā ik dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram ir rosība.

“Zinām, ko gribam sasniegt, zinām, kā to izdarīt, kad izdodas, esam priecīgi. Vislielākais prieks, ka cilvēki nāk un darbojas,” saka pašvaldības Sporta centra vadītāja vietnieks Nauris Baumanis. Sporta centra komanda novadā organizē sportisko dzīvi.

Piedāvājums centrā ir plašs dažādām paaudzēm. Te uz nodarbībām nāk Līgatnes Jaunās sākumskolas bērni, ziemā vidusskolas audzēkņi, bet viņiem ikdienā pieejama arī neliela zāle un stadions pie skolas.

“Kāda mamma reiz teica: “Jūs, pašvaldība, bērniem tik daudz ko piedāvājat, ka jāsāk šaubīties, vai novadā ir tik daudz cilvēku.” Un izvēle patiešām ir ļoti liela – Mūzikas un mākslas skola, dienas centri, daudz dažādu pasākumu, ” stāsta Nauris un piebilst, ka bērni, kuri apmeklē sportiskās aktivitātes, cenšas izmantot visas iespējas, cik vien pietiek laika. Ir puiši, kuri trenējas florbolā un apmeklē arī modelistu pulciņu. Jau vairākus gadus ir sadarbība ar Krimuldas novadu, Līgatnes skolēni divas reizes nedēļā brauc uz peldbaseinu, krimuldieši uz Līgatni brauc spēlēt florbolu.

Līgatnē florbols vienmēr bijis populārs. “Bērni spēlē jau no sešu gadu vecuma. Pērn stabila bija 13 līdz 16 gadīgo jauniešu komanda. Visi piedalās Amatas, Krimuldas Līgatnes kausa izcīņā, citās sacensībās. No Līgatnes parasti ir divas trīs komandas. Vecākie jaunieši šoruden spēlē pieaugušo komandā. Pērn izvirzījām mērķi, ka komandā vairāk jāiesaista līgatnieši, jo daudzi spēlēja citur. Komanda ir jauna, piedalās Latvijas čempionāta 2.līgā,” stāsta Nauris un piebilst, ka pagājušajā sezonā nedaudz pietrūcis, lai tiktu play off. Pieaugušo florbola komandu trenē Sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis.

Novadā ir četri pludmales volejbola laukumi – divi Gaujmalā, viens Laivenē, viens pie daudzdzīvokļu mājām Augšlīgatnē. “Ralfs Ozoliņš, kurš spēlē ārzemju klubā, vasarās ir Līgatnē, tad organizē puišus, spēlē. Viņi paši arī rūpējas par laukumu,” uzsver Sporta centra vadītāja vietnieks. Volejbols kļūst arvien iecienītāks. Salijas Arhipovas vadībā trenējas dažādu vecumu komandas. Katru gadu novada Sporta svētkos piedalīties volejbola mačos brauc arī no Cēsīm, Siguldas, Rīgas. “Pieaugušo komanda, tā vēl ir nākotne. Jaunieši piedalās novadu turnīros, jūt sacensību garu. Gan jau mums būs spēcīga komanda,” pārdomas izsaka Nauris.

Kad Sporta centra zālei pārlakoja grīdu, tika uzzīmēts tenisa laukums, tas sakrita ar tenisa uzvaras gājienu Latvijā. “Nākamgad būs arī teniss. Šogad gribam atsākt galda tenisu. Katru februāri rīkojam galda tenisa un novusa turnīru. Irvīns Ančevskis ir aktīvs galda tenisists, viņš rosināja, ka vajag spēlēt. Līgatnietis Uldis Sūna kādreiz trenējis galda tenisistus, tagad to darīs pie mums. Būs arī novada galda tenisa turnīrs sešos posmos. Novuss arī būs,” ieceres atklāj Nauris.

Ziemā līgatnieši labprāt slēpo. Izveidota nepilnu kilometru gara trase, centram ir slēpes, var iznomāt. “Šoziem būs konkurss, pavasarī rezumēsim, cik ilgi kurš pavadījis trasē. Pagājušoziem pie mums brauca slēpot arī no citiem novadiem,” stāsta Sporta centra vadītāja vietnieks. Līgatnē, Gaujasmalā, savulaik bija arī hokeja laukums, bet nebija interesentu, kas spēlē. Arī apmales bija savu laiku nokalpojušas. Hokeja laukuma vietā ierīkoja basketbola laukumu ar asfalta segumu, Basketbola laukums ir arī Laivenē.

Sporta centra trenažieru zālē apmeklētāju nekad netrūkst. Pieredzējušie pamāca jaunos. Vecāko klašu skolēni tajā darbojas skolotāja vadībā. “Zāle ir maza, ir doma paplašināt, tiek apsvērts, kā to izdarīt,” bilst Nauris.

Iecienītas ir jogas nodarbības. Divreiz nedēļā pussešos no rīta tās apmeklē dažāda vecuma dāmas, lai moži dotos uz darbu. Tāpat liela interese ir par zumbu, aerobiku. Karatē apmeklē gan bērni, gan cienījamas kundzes.

“Senioriem fiziskās attīstības nodarbības aizsākās kā projekts, tās tiek turpinātas, jo ļoti patika. Cilvēki ir gatavi arī paši maksāt. Mūsu pienākums ir attīstīt jebkuru sporta veidu, par kuru cilvēki interesējas,” stāsta Nauris un uzsver, ka treneriem vienmēr ir prieks par līgatniešu sportisko garu, vēlmi aktīvi darboties.

Tā pērn domes darbiniekiem tika rīkots velo pārgājiens, lai pēc darba dienas pie datora izkustētos, atsaucība bija liela.

Pie Līgatnes sporta centra ir izveidota radio vadāmo modeļu trase. Te notiek arī Latvijas mēroga sacensības. “Sporta veids padārgs, bet ļoti aizrauj. Tuvākā trase ir Turaidā, bet mūsu ir intelektuālāka, asāki līkumi. Ir iecere to uzlabot, lai ir garāka un ir arī kāds ātrumposms. Brauc sacensties arī no Lietuvas, Igaunijas,” stāsta Nauris.

Jauniešu vidū iecienīts ir skeitparks, ko šovasar ierīkoja Augšlīgatnē, Laivenē. Pirms tam tas bija blakus Sporta centram, jau novecojis. Paši skeitbordisti arī iesaistījās projektā, strādāja skeitparka ierīkošanā. Ar sponsoru atbalstu sagādāts nepieciešamais inventārs jauno makšķernieku pulciņam, ko vada pieredzējušais makšķernieks Pēteris Lideris.

“Ir iecere par šaha un dambretes nodarbībām, bet līdz šim nav izdevies atrast pedagogu,” bilst Nauris.

Sporta centra komanda aktīvi iesaistās arī novada kultūras pasākumos. Tā Ražas svētkos rīkoja stafeti, kad maisā bija jāielasa kartupeļi un burkāni, jācilā kartupeļu maiss. Kāpostgalvas ar segu jāmet pāri tīklam. “Arī ar jautrību var radīt interesi. Sporta centram durvis vienmēr ir vaļā,” saka Nauris Baumanis.

http://news.lv/Druva/2018/10/18/lai-sportot-prieks

 

Puikām jāļauj darīt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.10.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Līgatnes pagasts 

Osvalds Puriņš prot sarunāties ar lieliem un maziem. Un aizraut ar savu neatlaidību, izdomu un pacietību. Viņš jau trešo gadu Sporta centrā vada tehniskās jaunrades pulciņu.

Centra foajē, agrāk neizmantotā stūrī, iekārtota telpa modelismam. Bērni mācās no pieejamiem materiāliem izgatavot lidmodeļus, auto modeļus, rotaļlietas.

“Kad biju puika, tehniska rotaļlieta bija retums, nemaz nerunājot var tālvadāmām. Pirmās sāka ražot “Straume”, tās vairs ir tikai kolekcionāriem. Ja ko gribēji, pats gudroji un darīji. Gāju Cēsīs 1.bērnudārzā. Pavasarī atveda līstīšu kravu, kad bijām ārā, audzīte iedeva āmuriņu, un mēs naglojām, protams, zobenus un pēc tam gājām krūmos karot ar pūķiem. Tad Pionieru namā bija skolotājs Kārlis Pļavnieks, skolā Andris Rīsmanis, viņi neļāva nedomāt un nedarīt. Jādod iespēja bērniem pašiem izdomāt. Nebūs dzīvē kā “Harijā Poterā” – pamāj ar nūjiņu un viss piepildās, ” pārdomās dalās Osvalds un piebilst, ka no viņa gan inženieris nav iznācis, savulaik strādājis gan milicijā un policijā, gan audzināšanas iestādē pusaudžiem, bijis arī darbmācības skolotājs. Kad pirmoreiz Spilves lidlaukā ieraudzīja radiovadāmo lidmodeļu sacensības, bija atrasts vaļasprieks visam mūžam.

Pirmo gadu viņš vada nodarbības arī sešgadniekiem. Viņi gan vairāk darbojas ar papīru. “Galvenais ir precizitāte un pacietība. Bērniem tās trūkst. Kad kaut ko izgatavo, lielāks prieks ir vecākiem, ne viņiem pašiem. Žēl, mūsdienu tehnoloģijas ir atņēmušas vēlēšanos pašiem kaut ko radīt,” saka Osvalds un smaidot atzīst, ka pašam izdevies sevī saglabāt bērna aizrautību.

Osvalds pastāsta, ka ir arī aizrautīgi puikas, kuri grib kaut ko izgatavot, izdomā, tad kopā top kas interesants. Tā pēc Marko idejas paši izgatavojuši beyblade un sarīkojuši sacensības. Vecāki bija tiesneši, skaitīja punktus.

“Tagad internetā ir tik daudz interesantu lietu, vajag tikai darīt. Un materiālu apkārt netrūkst, tie nav jāizmet, bet jāizmanto, ļaujoties fantāzijai,” pārliecināts līgatnietis. Osvalds rāda no izlietotām šampūna pudelēm sameistarotas mašīnas, kur piena pudeļu korķi kļuvuši par riteņiem, bet asīm izmantoti koka iesmi, lieti noder arī vecās datorpeles un mandarīnu finiera kastes.

http://news.lv/Druva/2018/10/18/puikam-jalauj-darit

 

 

 

2018-11-05
Laika ziņas
Aptaujas